This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0721
Proposal for a COUNCIL DIRECTIVE amending Directive 2006/112/EC on the common system of value added tax as regards a standard VAT return
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
/* COM/2013/0721 final - 2013/0343 (CNS) */
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu /* COM/2013/0721 final - 2013/0343 (CNS) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS PVN sistēmā uzņēmumiem ir
jāaizpilda periodiskas PVN deklarācijas, precīzi norādot
PVN maksāšanai un kontrolei vajadzīgo informāciju, un īpaši
sarežģīti tas var būt, ja PVN deklarācijas ir
jāiesniedz dažādās dalībvalstīs.
Sarežģījumus rada atšķirīgas informācijas
prasības, informācija, kuras definīcijas nav saskaņotas,
kopīgu pamatnostādņu trūkums, atšķirīgi
deklarāciju iesniegšanas un kļūdu labošanas noteikumi un
procedūras, kā arī prasība lietot attiecīgās
valsts valodu. Norādītie faktori palielina slogu
uzņēmumiem, samazina PVN deklarāciju precizitāti un
laicīgumu un ierobežo pārrobežu tirdzniecību. Lai risinātu minētās
problēmas, Komisija, apspriežot Zaļo grāmatu par PVN
nākotni[1],
lūdza ieinteresētajām personām paust viedokli par
standartizētu PVN deklarāciju. Ieinteresēto personu
sniegtās pozitīvās atbildes mudināja Komisiju
Paziņojumā par PVN nākotni[2] iekļaut apņemšanos pirms 2013. gada
beigām izvirzīt priekšlikumu par standartizētu PVN
deklarāciju. Priekšlikums atbalsta pārējās
Komisijas iniciatīvas. Augsta līmeņa grupa atbalstīja
Rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai
ES, kura ir spēkā līdz 2014. gada oktobrim un kurā
Komisijai ieteikts samazināt ES tiesību aktu radīto
administratīvo slogu. Tajā vērsta uzmanība uz MVU un
mikrouzņēmumiem, kā arī uz to, kā, īstenojot ES
tiesību aktus, uzlabot dalībvalstu valsts pārvaldes
efektivitāti un spēju reaģēt uz ieinteresēto personu
vajadzībām. Standartizētā PVN deklarācija ir ļoti
piemērota minēto sloga samazināšanas mērķu
īstenošanai. Mazās uzņēmējdarbības
aktā minētā principa “vispirms domāt par mazajiem
uzņēmumiem” ievērošana, samazinot birokrātiju mazajiem
uzņēmumiem, ir Komisijas galvenais mērķis. Nesenajā
paziņojumā “Lietpratīgs regulējums — reaģējot
uz mazo un vidēju uzņēmumu vajadzībām”, ņemot
vērā MVU tiešsaistes aptaujas rezultātus, tika uzsvērts, ka
PVN direktīva[3]
ir apgrūtinošākā
ES tiesību aktu joma. Īpaši tika
norādīts, ka PVN deklarācija ir joma, kur atšķirības
ierobežo ES tirdzniecību. Šā priekšlikuma mērķis ir
samazināt administratīvo slogu visiem uzņēmumiem, jo
īpaši MVU, un tas ir uzsvērts Paziņojumā par
lietpratīgu regulējumu[4]. Uzņēmumi aizvien biežāk
sūdzas par to, ka, veicot uzņēmējdarbību ES, var
būt sarežģīti ievērot PVN maksāšanas prasības. Jo
īpaši tas var attiekties uz elektronisko tirdzniecību un preču
piegādi iekšējā tirgū, ja pircējs ir
privātpersona un piegādātājam PVN
jāreģistrē, jādeklarē un jāmaksā
pircēja dalībvalstī. Šie pienākumi var ierobežot
pārrobežu tirdzniecību, un standartizēta PVN deklarācija
var mazināt šos šķēršļus. Tādēļ
II vienotā tirgus aktā[5]
ir pausts aicinājums ieviest standartizētu PVN deklarāciju. Turklāt izaugsmi veicinoša
fiskālā konsolidācija ir viena no piecām 2012. gada
izaugsmes pētījuma prioritātēm. Tā kā PVN
ieņēmumi ir apmēram 21 % no valsts nodokļu
ieņēmumu summas un 12 % no PVN ieņēmumiem netiek
iekasēti, ir vajadzīga efektīvāka, pret krāpšanu
aizsargāta PVN sistēma. Laicīga informācijas apmaiņa
dalībvalstu starpā ir krāpšanas ierobežošanas un atbilstības
uzlabošanas galvenais elements, un standartizēta PVN deklarācija var
veicināt šo procesu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Apspriešanās
ar ieinteresētajām personām Standartizēta PVN deklarācija ir vairākkārt
apspriesta. Tā bija iekļauta Zaļās grāmatas par PVN
nākotni apspriešanā, kuras rezultāti pieejami vietnē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/consultations/tax/2010_11_future_vat_en.htm Apspriešanās ar uzņēmumiem un
dalībvalstīm notika laikā, kad PwC veica
pētījumu, kura ietvaros tika rīkots arī Fiscalis
seminārs 2012. gada oktobrī. Apspriešanās ar
uzņēmumiem tika rīkota arī PVN ekspertu grupas
sanāksmē 2012. gada janvārī un 2013. gada
aprīlī — sanāksmē par Mazās
uzņēmējdarbības aktu, kurā piedalījās
ieinteresētās personas, kas pārstāvēja MVU; notika
apspriešanās arī ar dalībvalstīm — PVN nākotnes
attīstības grupas sanāksmē 2013. gada janvārī. PVN ekspertu grupas darba rezultāti ir
pieejami vietnē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/vat/key_documents/expert_group/index_en.htm PVN nākotnes attīstības grupas
darba rezultāti ir pieejami vietnē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/vat/key_documents/discussions_member_states/index_en.htm Ietekmes
novērtējums Priekšlikumam ir pievienots ietekmes
novērtējums. Sīki izvērtējot iespējas,
tika konstatēts, ka vislabākais risinājums ir
dalībvalstīm un uzņēmumiem obligāta,
standartizēta PVN deklarācija, kurā ir standartizēts
informācijas saraksts, no kura visos gadījumos tiek prasītas
tikai dažas pozīcijas. Tādējādi tiks panākta
maksimāla uzņēmumu sloga samazināšana, vienlaikus samazinot
dalībvalstu izmaksas. Ir aprēķināts, ka,
pieņemot vislabāko risinājumu, administratīvais slogs tiks
samazināts maksimāli par EUR 15 miljardiem gadā. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Priekšlikums ir pamatots ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantu tādā ziņā,
ka nepieciešama saskaņošana, lai nodrošinātu iekšējā tirgus
darbību un novērstu konkurences kropļošanu. Subsidiaritātes
princips Priekšlikumā izvirzītos
mērķus dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā
mērā. PVN deklarācijas iesniegšanas pienākuma
standartizācija iespējama tikai ES likumdošanas procesā, grozot
PVN direktīvu, kur paredzēti attiecīgie noteikumi par PVN
deklarāciju. Priekšlikumā paredzēts tikai tas, ko
var panākt vienīgi ar ES regulējumu, un tāpēc tas
atbilst subsidiaritātes principam. Proporcionalitātes
princips PVN direktīva ir jāgroza, lai standartizētu
PVN deklarācijas un ierobežotu prasības attiecībā uz
informāciju, kas vajadzīga PVN iekasēšanai un kontrolei, kā
arī lai mazinātu uzņēmumu slogu un likvidētu
šķēršļus, kuri kavē iekšējā tirgus pareizu
darbību. Turklāt konkurences kropļojumus vislabāk
iespējams novērst, paplašinot kontroles iespējas, ko
standartizēta veidlapa sniedz dalībvalstīm. Tāpēc priekšlikums atbilst
proporcionalitātes principam. Juridisko
instrumentu izvēle Ierosinātais juridiskais instruments ir
direktīva, jo grozāmais tiesību akts ir direktīva,
tāpēc cits tiesību akts nebūtu piemērots. Skaidrojoši
dokumenti Dalībvalstīm jāziņo
Komisijai valsts noteikumi, ar ko transponē direktīvu, kā
arī jāiesniedz viens vai vairāki dokumenti, kuros izskaidro
saistību starp šīs direktīvas elementiem un
attiecīgajām valsts transponēšanas instrumentu daļām.
Tas ir pamatoti un samērīgi. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikumam nav negatīvas ietekmes uz
ES budžetu. 5. SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA
SKAIDROJUMS Paredzēts, ka standartizēta PVN
deklarācija nodrošinās visiem uzņēmumiem iespēju
sniegt katrai dalībvalstij standartizētu informāciju, kas
iesniegta, izmantojot kopēju, vēlams, elektronisku, formātu.
Tādējādi standartizētā informācija un tās
iesniegšanas veids nodrošinās iespēju uzņēmumiem, kas
iesniedz PVN deklarāciju vienā dalībvalstī, vienkārši
aizpildīt un iesniegt PVN deklarāciju citā
dalībvalstī. Standartizētajai PVN deklarācijai
jābūt pieejamai visiem uzņēmumiem, jo, nosakot
konkrētas uzņēmumu kategorijas, tiktu tikai samazināts
tās tvērums un radītas problēmas, bet tas nemazinātu
slogu. Tāpēc, lai dalībvalstīm samazinātu izmaksas un
problēmas, ES līmenī būtu jāpiedāvā tikai
viena PVN deklarācija — standartizēta PVN deklarācija. Priekšlikumā ir izklāstīti
jautājumi, kas saistīti ar standartizētās PVN deklarācijas
saturu, iesniegšanas laiku un veidu, kā arī standartizētās
PVN deklarācijas kļūdu labojumiem. Uz saturu attiecas gan
informācijas apjoms, gan šīs informācijas
standartizācija — uzņēmumu sloga samazināšanas
galvenie elementi. Priekšlikumā uzskaitīti divdesmit seši
informācijas lodziņi, kas jāaizpilda uzņēmumiem;
dalībvalstis var izvēlēties atbrīvot uzņēmumus no
gandrīz visu, izņemot piecu, lodziņu aizpildīšanas. Lai
vienā dalībvalstī deklarētā informācija būtu
noteikta tieši tādā pašā veidā kā visās
pārējās dalībvalstīs, visām
dalībvalstīm jāsniedz vienāda informācija. Dalībvalstis papildus var prasīt
citu informāciju par PVN kontroli un administrēšanu konkrētos
reģionos, teritorijās vai par īpašiem režīmiem, kas
izņēmuma gadījumā atļauti PVN tiesību aktos.
Tikai šādos pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis
drīkst prasīt uzņēmumiem aizpildīt vairāk
nekā divdesmit sešus standartinformācijas lodziņus. Attiecībā uz deklarāciju
iesniegšanu priekšlikumā paredzēti obligātie standarti.
Jānodrošina iespēja visiem uzņēmumiem PVN deklarāciju
iesniegt reizi mēnesī, norādot maksājamo PVN summu un
samaksājot to līdz nākamā mēneša beigām pēc taksācijas
perioda. Vēl dalībvalstis var ieviest sloga papildu
samazināšanas iespējas, lai taksācijas periodus ļautu pagarināt
līdz vienam gadam un iesniegšanas un maksāšanas termiņu —
līdz vēl vienam mēnesim. Tādējādi būtu
jānodrošina, ka uzņēmumiem saīsinātā
termiņā nebūs jāiesniedz PVN deklarācijas vai
jāmaksā attiecīgā PVN summa. Priekšlikumā tiek atbalstīta
arī deklarāciju elektroniska aizpildīšana. Būtu
jānodrošina uzņēmumiem tiesības visās
dalībvalstīs standartizēto PVN deklarāciju iesniegt
elektroniski, tostarp elektroniski pārsūtot datnes, izmantojot ES sadarbspējīgus
uzlabotus elektroniskos parakstus vai citas tehnoloģijas, kas garantē
līdzvērtīgu drošības līmeni. Lai nodrošinātu konkrētu
standartizētās PVN deklarācijas tehnisko aspektu
standartizāciju, ko nav iespējams panākt ar direktīvu,
priekšlikumā ir paredzēta iespēja izmantot komiteju
procedūru. Tā paredzēta gadījumos, kad jānosaka
deklarācijas tehniskie elementi, kopējas definīcijas un
procedūras, precīzus kļūdu labošanas procedūru
noteikumus, kā arī elektroniskās iesniegšanas kopējās
metodes. 178., 185., 211.,
271. un 318. pants Tā kā PVN direktīvā ir
lietots termins “PVN deklarācija”, tas ir aizvietots ar terminu
“standartizēta PVN deklarācija”, lai novērstu neskaidrību; 5. nodaļas
XI sadaļa ir iedalīta divās iedaļās, proti,
“Standartizēta PVN deklarācija” un “Citas deklarācijas un
informācija”. Tas ietekmē grozījumus 178., 185., 211., 271. un 318. pantā. Termins “PVN deklarācija” 357. panta
5. punktā un 358. panta 4. punktā no 2015. gada 1. janvāra
attiecas konkrēti uz nodaļu par īpašu režīmu, ko
piemēro nodokļa maksātājiem, kuri neveic
uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī
un piegādā telekomunikāciju, apraides un elektroniskos
pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, un šo
terminu var saglabāt negrozītu. 206. un 252. pants Pašreizējais formulējums 206. pantā
ļauj dalībvalstīm izvēlēties maksāšanas
termiņus, kas atšķiras no PVN deklarācijas iesniegšanas
termiņa, vai pieprasīt starpmaksājumus. Šāds noteikums, kas
ļauj līdztekus saglabāt atšķirīgus maksāšanas
termiņus, daļēji mazinātu ierosinātās
standartizētās PVN deklarācijas radītās
priekšrocības. Tāpēc 206. pantā ir saglabāts
vispārējais noteikums par PVN samaksu standartizētās PVN
deklarācijas iesniegšanas brīdī, bet ir svītrota
dalībvalstu iespēja izvēlēties citu maksāšanas datumu. Saskaņā ar 252. pantu
standartizētā PVN deklarācija ir jāiesniedz līdz
nākamā mēneša beigām pēc standartizētās PVN
deklarācijas taksācijas perioda. Lai dažos gadījumos
uzņēmumiem nesaīsinātu maksāšanas termiņus,
dalībvalstis standartizētās PVN deklarācijas iesniegšanas
termiņu drīkst pagarināt vēl par vienu mēnesi. Tādējādi
gan PVN deklarācijas iesniegšana, gan maksājums tiks veikti vismaz
vienu mēnesi un ne ilgāk kā 2 mēnešus pēc taksācijas
perioda beigām. Standartizētās PVN deklarācijas
taksācijas periods 252. pantā ir noteikts viens mēnesis.
Tomēr, lai uzņēmumiem standartizētās PVN
deklarācijas neliktu iesniegt biežāk nekā pašlaik,
dalībvalstis var atļaut uzņēmumiem standartizētās
PVN deklarācijas iesniegt par periodu līdz vienam gadam. Saskaņā ar Savienības
kopējo politiku attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un
vidējo uzņēmumu definīciju[6] mikrouzņēmumi, kuru gada
apgrozījuma summa nav lielāka par EUR 2 000 000, PVN
deklarācijas var iesniegt reizi ceturksnī, ja vien šāda
rīcība neapdraud PVN kontroli un iekasēšanu. 250. pants Atbilstīgi maksājamā
nodokļa un priekšnodokļa summai, saistītajiem neto
skaitļiem un maksājamai vai atmaksājamai neto summai visās
standartizētajās PVN deklarācijās tiek prasītas piecas
informācijas pozīcijas. Patlaban minēto informāciju
pieprasa visas dalībvalstis, un šī prasība ir noteikta pašreizējā
250. panta 1. punktā. Lai panāktu vajadzīgo
standartizācijas līmeni, ir vajadzīgi kopēji noteikumi par
standartizētās PVN deklarācijas kļūdu labojumiem.
Tomēr būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt pašām
savu kļūdu labojumu iesniegšanas periodu, jo šie periodi ir cieši
saistīti ar valsts revīzijas procedūrām.
Tādēļ panta otrajā punktā ir ieviests princips, ka
nodokļa maksātāji PVN deklarācijas drīkst labot
dalībvalsts noteiktā laikposmā. Kopējo vērtību
preču piegādēm Kopienas iekšienē un preču iegādēm
Kopienas iekšienē var noteikt, pamatojoties uz ES pārdošanas
sarakstiem, un tāpēc tā nav jāiekļauj
standartizētajā PVN deklarācijā. Tomēr ir
vajadzīgs pārejas periods, lai pielāgotu valstu statistikas
sistēmas, kas Kopienas iekšienē veiktas preču tirdzniecības
statistikas datu apkopošanai[7]
pašlaik lielā mērā izmanto PVN deklarācijās sniegto
informāciju. 251. pants Lai nodrošinātu riska analīzi un
kontroli, dalībvalstis papildus standartizētajā PVN
deklarācijā prasītajai obligātajai informācijai var
prasīt citu informāciju. Lai samazinātu slogu
uzņēmumiem un nošķirtu informāciju, kas vajadzīga
statistikai, nevis PVN, būtu jāievieš obligātās
standartizētās papildu informācijas prasības. Daļa papildu informācijas attiecas
uz konkrētiem darījumiem un ir standartizēta PVN
direktīvā. Direktīvas 251. panta 1. punktā ir
atļauts prasīt papildu standartizētu informāciju par
pārdošanas apmēru un maksājamo PVN summu, un tajā ir
astoņas informācijas pozīcijas. Direktīvas 251. panta 2. punktā
ir atļauts prasīt standartizētu informāciju par iepirkumu
apmēru un atskaitāmā PVN summu, un tajā ir trīspadsmit
pozīcijas. Tomēr, ja dalībvalstis
konkrētos reģionos vai teritorijās piemēro īpašus
noteikumus vai īpašus režīmus — konkrētiem nodokļa
maksātājiem vai darījumiem —, ir vajadzīga cita
papildu informācija. Tā ir noteikta 251. panta 3. punktā.
Tā kā šī 251. panta 3. punktā minētā
papildu informācija ir specifiska, tās saturs tiks
standartizēts, izmantojot komiteju procedūru. Lai nodrošinātu pārredzamību un
uzņēmumiem atvieglinātu izpildi, dalībvalstīm, kuras
pieprasa papildu informāciju, par to būtu jāziņo
attiecīgajai komitejai. Jaunais 252.a pants Arī turpmāk ir jāatbalsta
deklarāciju iesniegšana elektroniski, un, lai gan dalībvalstīm
būtu jāļauj iesniegt un prasīt iesniegt deklarāciju
elektroniski, šis noteikums būtu jāpaplašina, atļaujot
datņu nosūtīšanu, kā tas notiek kopsavilkuma
paziņojumu gadījumā, un nodrošinot kopējas drošas
nosūtīšanas metodes, tostarp uzlabotu elektronisko parakstu
izmantošanu. Šajā pantā izmantotās definīcijas atbilst
Direktīvai 1999/93/EK[8]
par elektroniskajiem parakstiem. Tomēr pēc tam, kad būs
pieņemts Komisijas priekšlikums Regulai par elektronisko
identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko
darījumu veikšanai iekšējā tirgū[9], šīs
definīcijas, iespējams, vajadzēs koriģēt. Šajā pantā ir papildus
standartizēts pašreizējais 250. panta 2. punkts. 253. pants Šis pants ir svītrots, jo šo
konkrēto pasākumu piemēro tikai Zviedrijai un tāpēc
tas būtu pretrunā standartizētās PVN deklarācijas
mērķiem. 254. pants Šā panta saturs ir pārvietots
jaunās 2. iedaļas jaunajā 257.a pantā zem
virsraksta “Citas deklarācijas un informācija”. Tas darīts
tādēļ, ka konkrētā informācija, kas
pašreizējā 254. pantā tiek prasīta jauna
transportlīdzekļa pārdevējam, nebūtu jāiekļauj
standartizētā PVN deklarācijā, tomēr šī
informācija ir vajadzīga. 255. pants Šis pants aizstāj 255., 256. un 257. pantu,
tādējādi apvienojot tos vienā pantā. Panta
būtība nav grozīta. 256. un 257. pants Šo pantu saturs ir pārvietots 255. pantā. 258. un 259. pants Direktīvas 258. pants par
informācijas iesniegšanu attiecībā uz jaunu
transportlīdzekļu iegādi un tādu preču iegādi,
kurām uzliek akcīzes nodokli, Kopienas iekšienē, kā
arī 259. pants par informāciju, kas vajadzīga, lai
nodokļu iestādes pārbaudītu, vai pareizi tiek
piemēroti noteikumi, kuri attiecas uz jaunu transportlīdzekļu
iegādi, joprojām ir vajadzīgs, taču šie panti ir
grozīti, lai norādītu, ka šo informāciju var prasīt citās
deklarācijās. 260. pants Informācija par preču importu tagad
ir iekļauta 251. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 251. panta
2. punkta g) apakšpunktā, un tāpēc šis pants ir
jāsvītro. 261. pants Dalībvalstis vairs nedrīkst
nodokļa maksātājiem prasīt kopēju PVN gada
deklarāciju, kurā sīki norādīti visi darījumi,
kas iepriekšējā gadā norādīti periodiskajās PVN
deklarācijās, un kurā ir informācija, kas vajadzīga,
lai veiktu korekcijas. Saskaņā ar 251. panta 2. punkta
h) apakšpunktu korekcijas tagad ir iekļautas
standartizētajā PVN deklarācijā, un tāpēc 261. pants
ir jāsvītro. Jaunais 255.a
un 255.b pants Attiecībā uz PVN
deklarācijām, ko saskaņā ar īpašu režīmu
piemērošanu iesniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic
uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī
un piegādā telekomunikāciju, apraides un elektroniskos
pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, PVN
direktīvā būtu jānosaka informācijas prasības un
Komisijas īstenošanas regulā būtu jānosaka tehniskie
elementi. Minētie panti kopē šo procedūru, nosakot, ka par
tehniskajiem elementiem, kas attiecas uz 250. un 251. pantā minēto
informāciju, kopējām definīcijām un kopējām
informācijas iesniegšanas procedūrām, kļūdu labošanai piemērojamām
kopējām procedūrām un kopējām elektroniskām
metodēm papildus elektroniskā paraksta izmantošanai var vienoties
komiteju procedūrā, pieņemot Komisijas īstenošanas regulu. Jaunais 257.a pants Direktīvas 254. pants ir
pārvietots jaunajā 2. iedaļā “Citas deklarācijas
un informācija”, jo informācija par jauna transportlīdzekļa
pārdošanu nav iekļauta standartizētajā PVN
deklarācijā. 272. pants Lai nodrošinātu saskaņotu
standartizētās PVN deklarācijas piemērošanu, tikai
nedaudzos konkrētos gadījumos būtu jāļauj
dalībvalstīm atbrīvot nodokļu maksātājus no
prasības iesniegt PVN deklarāciju. Šādi gadījumi ir tad, ja
nodokļu maksātājs, kas iegādājas preces Kopienas
iekšienē, nav PVN maksātājs vai ja tiek piemērots
izņēmums attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem vai
kopējais vienotas likmes režīms lauksaimniekiem. 273. pants Lai nodrošinātu, ka
standartizētā PVN deklarācija ir patiešām
standartizēta, nedrīkstētu ļaut dalībvalstīm
papildus minētajiem pienākumiem noteikt uzņēmumiem citus
standartizētās PVN deklarācijas iesniegšanas pienākumus, un
tādēļ attiecībā uz standartizēto PVN
deklarāciju 273. pantā ir izslēgta šāda izvēles
iespēja. 2013/0343 (CNS) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz
standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par
kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
atzinumu[10], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[11], saskaņā ar īpašu likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Padomes Direktīvā 2006/112/EK[12]
nodokļa maksātājiem ir prasīts iesniegt PVN deklarācijas,
bet dalībvalstis drīkst brīvi noteikt tajās iekļaujamo
informāciju. Tāpēc PVN deklarāciju iesniegšanai
Savienībā piemēro krasi atšķirīgus noteikumus un
procedūras, kas sarežģī uzņēmumu darbu un PVN
maksāšanas pienākumu, tādējādi ierobežojot
Savienības tirdzniecību. (2) Lai samazinātu slogu
uzņēmumiem un uzlabotu iekšējā tirgus darbību,
būtu jāievieš standartizēta PVN deklarācija, kas
paredzēta visiem uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību
Savienībā. Standartizētu deklarāciju izmantošanai būtu
jāatvieglina PVN deklarāciju pārbaude dalībvalstīs. (3) Ir svarīgi
maksimāli samazināt administratīvo slogu. Tādēļ
standartizētajā PVN deklarācijā prasītā
informācija būtu jāierobežo, nosakot konkrētu
obligātās informācijas kopumu. Turklāt
standartizētajās PVN deklarācijās un citās
deklarācijās dalībvalstis nedrīkstētu prasīt citu
informāciju papildus Direktīvas XI sadaļas 5. nodaļā
noteiktajai. (4) Būtu jāļauj
dalībvalstīm prasīt nodokļa maksātājiem papildu
informāciju, un šajā nolūkā ir lietderīgi
izstrādāt papildus pieprasāmās informācijas
standartizētu sarakstu. Tas ir lietderīgi, lai nodrošinātu riska
analīzi un kontroli. Lai nodrošinātu pārredzamību un
standartizāciju, dalībvalstīm, kuras pieprasa šādu papildu
informāciju, par to būtu jāziņo Administratīvās
sadarbības pastāvīgajai komitejai. (5) Lai ļautu
dalībvalstīm pielāgot savas sistēmas statistikas datu
apkopošanai par preču piegādēm Savienībā, līdz 2019. gada
31. decembrim informācija par preču piegādes kopējo
vērtību Savienībā un par preču iegādes
kopējo vērtību Savienībā būtu jāiekļauj
standartizētās PVN deklarācijas obligātās
informācijas kopumā. (6) Taksācijas periods
visiem uzņēmumiem būtu viens mēnesis, izņemot
mikrouzņēmumus, kuriem standartizētās PVN deklarācijas
būtu jāiesniedz reizi ceturksnī. Lai samazinātu
administratīvo slogu, vēl joprojām būtu jānodrošina
iespēja dalībvalstīm pagarināt šo periodu līdz vienam
gadam. (7) Lai izveidotu obligāto
standartu, par standartizēto PVN deklarāciju iesniegšanas kopējo
obligāto termiņu būtu jānosaka nākamā mēneša
beigas pēc taksācijas perioda, tomēr nodrošinot iespēju
dalībvalstīm pagarināt šo periodu vēl par vienu
mēnesi, lai novērstu uzņēmumu sloga palielināšanu. (8) Lai samazinātu
administratīvo slogu, būtu jāsaskaņo maksājuma
termiņi, un PVN neto summa būtu jāmaksā, iesniedzot
standartizēto PVN deklarāciju vai jebkurā gadījumā
tā termiņa beigās, līdz kuram standartizētā PVN
deklarācija ir jāiesniedz. (9) Lai veicinātu
deklarāciju elektronisku aizpildīšanu, standartizētās PVN
deklarācijas būtu jāļauj iesniegt elektroniski. (10) Ņemot vērā to,
ka standartizētajās PVN deklarācijās ir iekļauta visa
korekcijām nepieciešamā informācija, ir atbilstīgi noteikt
atbrīvojumus no konkrētām prasībām attiecībā
uz preču importu un PVN kopējās gada deklarācijas
iesniegšanu. (11) Standartizētā PVN
deklarācija būtu jāizmanto visiem uzņēmumiem, kas veic
konkrētas līdzīgas piegādes, un tādēļ, lai
prasību iesniegt šādu deklarāciju visā Savienībā
piemērotu saskaņoti, būtu jāierobežo dalībvalstu
iespēja konkrētus uzņēmumus atbrīvot no pienākuma
iesniegt standartizēto PVN deklarāciju. (12) Attiecībā uz jauniem
transportlīdzekļiem un ražojumiem, kuriem piemēro akcīzes
nodokli, prasītā informācija ir specifiska un ierobežota
pēc būtības. Nav piemēroti šādu informāciju
standartizēt, iekļaujot standartizētajā PVN
deklarācijā. Lai samazinātu slogu vairumam uzņēmumu,
šāda informācija drīzāk būtu jāvāc,
izmantojot atsevišķu deklarāciju. (13) Lai nodrošinātu
vienādus Direktīvas 2006/112/EK īstenošanas noteikumus,
būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras
attiecībā uz tehnisko elementu nodrošināšanu, iekļaujot
kopēju elektronisku ziņojumu informācijas nodošanai, vienotu
definīciju kopumu un iesniegšanas procedūras, kļūdu
labošanai piemērojamas kopējas procedūras un kopējas
elektroniskas metodes, kas nodrošina pietiekamu drošības līmeni
standartizētās PVN deklarācijas iesniegšanai. Šīs pilnvaras
būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011,
ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu
kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas
pilnvaru izmantošanu[13]. (14) Saskaņā ar
dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo
politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[14]
dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos
ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu
vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saistība starp
direktīvas elementiem un attiecīgajām valsts transponēšanas
instrumentu daļām. Attiecībā uz šo direktīvu
likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir
pamatota. (15) Tādēļ
Direktīva 2006/112/EK būtu attiecīgi jāgroza, IR PIEŅĒMUSI ŠO
DIREKTĪVU. 1. pants Direktīvu 2006/112/EK groza
šādi: 1) direktīvas 178. panta
c) punktu aizstāj ar šādu: “c) 168. panta c) punktā
paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz preču
iegādi Kopienas iekšienē — 250. pantā
paredzētajā standartizētajā PVN deklarācijā
jānorāda PVN summa, kas jāmaksā par nodokļa
maksātāja veikto preču iegādi Kopienas iekšienē, un
jāsaglabā rēķins, kas sagatavots saskaņā ar
XI iedaļas 3. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļu;” 2) direktīvas 185. panta 1. punktu
aizstāj ar šādu: “1. Koriģēšanu veic jo īpaši,
ja pēc standartizētās PVN deklarācijas sagatavošanas
mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo
summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu
samazinājumi.”; 3) direktīvas 206. pantu
aizstāj ar šādu: “206. pants Visi nodokļa maksātāji, kas
atbildīgi par PVN nomaksu, samaksā PVN neto summu, iesniedzot
standartizēto PVN deklarāciju, kā paredzēts 250. pantā,
vai jebkurā gadījumā tā termiņa beigās, līdz
kuram standartizētā PVN deklarācija ir jāiesniedz.”; 4)
direktīvas 211. panta 2. daļu aizstāj ar šādu: “Jo īpaši dalībvalstis var
paredzēt, ka gadījumā, ja preces importē nodokļa
maksātāji vai personas, kas atbildīgas par PVN nomaksu, vai
noteiktas šo nodokļa maksātāju vai personu kategorijas, tad par
importu maksājamais PVN nav jāmaksā importēšanas
brīdī ar nosacījumu, ka nodoklis tiek norādīts
standartizētajā PVN deklarācijā, kura jāiesniedz
atbilstīgi 250. pantam.”; 5) pirms 250. panta iekļauj
šādu iedaļas virsrakstu: “1. iedaļa Standartizēta
PVN deklarācija”; 6) direktīvas 250., 251. un 252. pantu
aizstāj ar šādiem: “250. pants[250. panta 1. punkts] 1. Katrs nodokļa maksātājs
iesniedz standartizētu PVN deklarāciju, kurā ir viņa PVN
maksātāja numurs vai PVN identifikācijas numurs un
attiecīgais taksācijas periods, norādot: a) iekasējamā nodokļa
summu; b) nodokļa summu, kurai veikts
atskaitījums; c) maksājamā vai
atmaksājamā PVN summu; d) to darījumu kopējo
vērtību bez PVN, par kuriem PVN kļuvis iekasējams,
iekļaujot no nodokļa atbrīvoto darījumu vērtību; e) to darījumu kopējo
vērtību bez PVN, kuriem veikts atskaitījums; f) 138. pantā minēto
piegādāto preču kopējo vērtību taksācijas
periodos līdz 2019. gada 31. decembrim; g) kopējo vērtību bez
PVN preču iegādēm Kopienas iekšienē un tām
pielīdzinātiem darījumiem taksācijas periodos līdz 2019. gada
31. decembrim. 2. Dalībvalstis ļauj labot
standartizētās PVN deklarācijās pieļautās
kļūdas un nosaka laiku, līdz kuram veicami šādi
kļūdu labojumi. 251. pants[251. pants] 1. Darījumiem, par kuriem PVN
taksācijas periodā ir kļuvis iekasējams, papildus 250. panta
1. punktā norādītajai informācijai dalībvalstis
var prasīt standartizētu PVN deklarāciju par attiecīgo
taksācijas periodu, norādot visu minēto informāciju vai
tās daļu: a) nodokļa summu un kopējo
vērtību bez PVN preču un pakalpojumu piegādēm
atbilstīgi katrai likmei; b) 138. pantā minēto
piegādāto preču kopējo vērtību taksācijas
periodos pēc 2019. gada 31. decembra; c) kopējo vērtību bez PVN tādu
pakalpojumu piegādēm, kas nav pakalpojumi, kuri ir atbrīvoti no
PVN dalībvalstī, kurā darījums ir aplikts ar nodokli, un
par ko saņēmējam ir jāmaksā nodoklis saskaņā
ar 196. pantu; d) kopējo vērtību bez PVN preču
piegādēm vai pakalpojumu piegādēm, kas nav iekļautas
c) apakšpunktā un par ko saņēmējam ir
jāmaksā nodoklis; e) 146. panta 1. punkta a) un
b) apakšpunktā minēto piegādāto preču kopējo
vērtību; f) kopējo vērtību jebkuriem
no nodokļa atbrīvotiem darījumiem, kas nav minēti b) līdz
e) apakšpunktā; g) nodokli par: i) preču iegādēm Kopienas
iekšienē vai tām pielīdzinātiem darījumiem
saskaņā ar 21. vai 22. pantu; ii) saņemtajām preču vai
pakalpojumu piegādēm, par kurām saņēmējam ir
jāmaksā PVN; iii) preču importu, ja
attiecībā uz to dalībvalsts izmanto 211. panta otrajā
daļā paredzēto iespēju. 2. Darījumiem, par kuriem
taksācijas periodā ir veikts PVN atskaitījums, papildus 250. panta
1. punktā norādītajai informācijai dalībvalstis
var prasīt standartizētu PVN deklarāciju par attiecīgo
taksācijas periodu, norādot visu minēto informāciju vai
tās daļu: a) nodokļa summu un kopējo
vērtību bez PVN saņemtajām preču un pakalpojumu
piegādēm, kas nav b) līdz g) apakšpunktā
minētās piegādes; b) kopējo vērtību bez PVN preču
iegādēm Kopienas iekšienē un tām pielīdzinātiem
darījumiem taksācijas periodos pēc 2019. gada 31. decembra; c) nodokļa summu preču
iegādēm Kopienas iekšienē vai tām pielīdzinātiem
darījumiem; d) nodokļa summu un kopējo
vērtību bez PVN saņemtajām preču vai pakalpojumu
piegādēm, par kurām saņēmējam ir
jāmaksā nodoklis saskaņā ar 199. vai 199.a pantu
vai valsts pasākumu, kuru ir tiesības piemērot saskaņā
ar 199.b vai 395. pantu; e) nodokļa summu un kopējo
vērtību bez PVN saņemtajām pakalpojumu piegādēm,
kas nav tādi pakalpojumi, kuri ir atbrīvoti no PVN
dalībvalstī, kurā darījums ir aplikts ar nodokli, un par ko
saņēmējam ir jāmaksā nodoklis saskaņā ar 196. pantu; f) nodokļa summu un kopējo
vērtību bez PVN preču vai pakalpojumu piegādēm, kas
nav iekļautas c) un d) apakšpunktā un par ko
saņēmējam ir jāmaksā nodoklis; g) nodokļa summu un kopējo
vērtību bez PVN preču un pakalpojumu importam; h) jebkuras atskaitījumu korekcijas
saskaņā ar 184. pantu. 3. Konkrētā reģionā
vai teritorijā veiktiem vai konkrētam reģionam vai teritorijai
paredzētiem darījumiem, kuriem piemēro īpašus noteikumus
vai kuriem piemēro īpašu režīmu, kas nav parastā PVN
piemērošanas kārtība, un par kuriem PVN taksācijas periodā
ir kļuvis iekasējams, papildus 250. panta 1. punktā
norādītajai informācijai dalībvalstis var prasīt
standartizētu PVN deklarāciju par attiecīgo taksācijas
periodu, norādot vienā vai abos punktos prasīto: a) informāciju, kas vajadzīga
iekasējamā nodokļa summas aprēķināšanai; b) informāciju, kas vajadzīga
atskaitāmās PVN summas aprēķināšanai. 4. Dalībvalstis informē komiteju,
kas izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010[15] 58. pantu,
par normatīviem valsts pasākumiem, kuri pieņemti
saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. pantu. 252. pants[252. pants] 1. Standartizētu PVN deklarāciju
iesniedz termiņā, ko nosaka dalībvalsts. Šis termiņš nevar
būt īsāks par vienu mēnesi un nevar pārsniegt divus
mēnešus pēc katra taksācijas perioda beigām. 2. Taksācijas periodu nosaka vienu
kalendāra mēnesi ilgu. Tomēr dalībvalstis drīkst
noteikt trīs kalendāra mēnešus ilgu taksācijas periodu
nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījuma summa nav
lielāka par EUR 2 000 000 vai par līdzvērtīgu
summu attiecīgās valsts valūtā, kas
aprēķināta saskaņā ar 288. pantu, izņemot
gadījumus, kad viens kalendāra mēnesis ir vajadzīgs, lai
īpašos gadījumos novērstu izvairīšanos no nodokļa
maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu. Dalībvalstis var noteikt
atšķirīgus taksācijas periodus ar noteikumu, ka tie
nepārsniedz vienu gadu.”; 7) pievieno šādu 252.a pantu: “252.a pants [250. panta 2. punkts
un jauns] Dalībvalstis ļauj un var prasīt
standartizēto PVN deklarāciju iesniegt elektroniski. Šajā
procesā jānodrošina iespēja elektroniski pārsūtīt
datnes. Standartizētās PVN
deklarācijas, kas iesniegtas elektroniski, dalībvalstis akceptē
ar noteikumu, ka ir garantēts to izcelsmes autentiskums un satura
integritāte, izmantojot uzlabotu elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvas 1999/93/EK[16]
2. panta 2. punkta nozīmē, kas apliecināts ar kvalificētu
sertifikātu un radīts, izmantojot drošu parakstu radīšanas ierīci
atbilstīgi Direktīvas 1999/93/EK 2. panta 6. un 10. punktam
vai izmantojot citas metodes, kuras garantē līdzvērtīgu
drošības līmeni.”; 8) direktīvas 253. un 254. pantu
svītro; 9) direktīvas 255. pantu aizstāj
ar šādu: “255. pants[255., 256., 257. pants] Dalībvalstis veic vajadzīgos
pasākumus, lai nodrošinātu, ka norādītās personas
ievēro šajā iedaļā noteiktos standartizētās PVN
deklarācijas iesniegšanas pienākumus: a) ieguldījumu zelta pircējs
kā persona, kas atbildīga par PVN nomaksu saskaņā ar 198. panta
1. punktu, vai pircējs, ja dalībvalsts izmanto 198. panta 2. punktā paredzēto
izvēles iespēju noteikt, ka par PVN nomaksu ir atbildīgs zelta
materiālu vai pusfabrikātu vai ieguldījumu zelta, kā tas
definēts 344. panta 1. punktā, pircējs; b) personas, kuras saskaņā ar
194. līdz 197. pantu un 204. pantu ir atbildīgas par PVN
nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic
uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā; c) juridiskās personas, kas nav
nodokļa maksātājas un kas ir atbildīgas par PVN nomaksu
saistībā ar preču iegādi Kopienas iekšienē, kā
paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta
i) punktā.”; 10) pievieno šādu 255.a un 255.b pantu: “255.a pants [jauns] Saskaņā ar 255.b pantā
paredzēto procedūru nosaka: a) tehniskos elementus, iekļaujot
kopēju elektronisku ziņojumu 250. un 251. pantā
minētās informācijas nodošanai; b) vienotu definīciju kopumu un 250.
un 251. pantā minētās informācijas iesniegšanas
procedūras; c) standartizētās PVN
deklarācijas kļūdu labojumiem piemērojamas kopējas
procedūras; d) kopējas elektroniskas metodes,
kas nodrošina pietiekamu drošības līmeni standartizētās PVN
deklarācijas iesniegšanai. 255.b pants [jauns] 1. Komisijai palīdz komiteja, kas
izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 58. pantu(*). Šī
komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē(**). 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. __________________________ (*) OV L 268, 12.10.2010, 1. lpp. (**) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.”; 11) direktīvas 256. un 257. pantu
svītro; 12) pēc 255.b panta iekļauj
šādu iedaļas virsrakstu: “2. iedaļa Citas
deklarācijas un informācija”; 13) pievieno šādu 257.a pantu: “257.a pants
[254. pants] Attiecībā uz tādām jaunu
transportlīdzekļu piegādēm, kuras 138. panta 2. punkta
a) apakšpunktā paredzētajos gadījumos PVN nolūkā
identificēts nodokļa maksātājs veic pircējam, kas nav
identificēts PVN nolūkā, vai kuras veic 9. panta 2. punktā
paredzētais nodokļa maksātājs, dalībvalstis veic
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārdevējs
sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodokļu
iestādes piemērotu PVN un pārbaudītu tā
piemērošanu.”; 14) direktīvas 258. un 259. pantu
aizstāj ar šādiem: “258. pants Dalībvalstis pieņem sīki
izstrādātus noteikumus deklarāciju iesniegšanai par jaunu
transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā
paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta
ii) punktā, un par akcīzes preču iegādi Kopienas
iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta
iii) punktā. 259. pants Dalībvalstis var pieprasīt, lai
personas, kas veic jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas
iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta
b) apakšpunkta ii) punktā, iesniedzot deklarāciju, sniedz
visu informāciju, kura vajadzīga, lai nodokļu iestādes
piemērotu PVN un pārbaudītu tā piemērošanu.”; 15) direktīvas 260. un 261. pantu
svītro; 16) direktīvas 271. panta
ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar 269. pantā
minēto atļauju dalībvalstis, kas taksācijas periodu, par
kuru nodokļa maksātājiem jāiesniedz 250. pantā
prasītā standartizētā PVN deklarācija, nosaka
ilgāku par trim mēnešiem, var atļaut šiem nodokļa
maksātājiem iesniegt kopsavilkuma paziņojumus par to pašu
laikposmu, ja šie nodokļa maksātāji izpilda šādus trīs
nosacījumus:”; 17) direktīvas 272. pantu groza
šādi: a) panta 1. punkta otro daļu
svītro; b) pievieno šādu 1.a punktu: “1.a Dalībvalstis nedrīkst
minētos nodokļa maksātājus atbrīvot no
norādītajiem pienākumiem: a) 1. punkta b) apakšpunktā
minētos nodokļa maksātājus no rēķinu izsniegšanas
pienākumiem, kas paredzēti 3. nodaļas 3. līdz 6. iedaļā
un 4. nodaļas 3. iedaļā; b) 1. punkta b) un
c) apakšpunktā minētos nodokļa maksātājus no
standartizētās PVN deklarācijas iesniegšanas pienākumiem,
kas paredzēti 5. nodaļas 1. iedaļā.”; 18) direktīvas 273. panta otro
daļu aizstāj ar šādu: “Pirmajā daļā paredzēto
izvēles iespēju nevar izmantot tam, lai noteiktu citus ar
rēķinu sagatavošanu un standartizētās PVN deklarācijas
iesniegšanu saistītus pienākumus papildus tiem, kas noteikti 3. nodaļā
un 5. nodaļas 1. iedaļā.”; 19) direktīvas 318. panta 1. punkta
pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Lai vienkāršotu nodokļa
iekasēšanas procedūru un pēc konsultācijām ar PVN
komiteju dalībvalstis var paredzēt, ka konkrētiem
darījumiem vai konkrētu kategoriju tirgotājiem, kas ir
nodokļa maksātāji, piegādājot preces, uz kurām
attiecas peļņas daļas režīms, summu, kam uzliek nodokli,
nosaka katram taksācijas periodam, kura laikā tirgotājam, kas ir
nodokļa maksātājs, ir jāiesniedz 250. pantā
minētā standartizētā PVN deklarācija.” 2. pants 1. Dalībvalstīs
stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas
vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne
vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim.
Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto aktu
tekstu. Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus,
tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to
oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā
izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara
Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 3. pants Šī direktīva stājas
spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. 4. pants Šī direktīva ir
adresēta dalībvalstīm. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] COM(2010) 695
galīgā redakcija. [2] COM(2011) 851
galīgā redakcija. [3] Padomes 2006. gada
28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās
vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.). [4] COM(2013) 122
galīgā redakcija. [5] COM(2012) 573
galīgā redakcija. [6] Komisijas
2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un
vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003.,
36. lpp.). [7] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 638/2004
par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču
tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu
(OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.). [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra
Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13,
19.1.2000., 12. lpp.). [9] COM/2012/0238 galīgā redakcija - 2012/0146 (COD). [10] OV C […], […], […]. lpp. [11] OV C […], […], […]. lpp. [12] Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK
par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
(OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.). [13] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [14] OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp. [15] Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010
par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu
pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268,
12.10.2010., 1. lpp.). [16] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra
Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu
(OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).