PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eurojust tika izveidots ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI[1], lai pastiprinātu cīņu pret smagiem organizētiem noziegumiem Eiropas Savienībā. Kopš tā laika Eurojust ir veicinājis valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu koordināciju un sadarbību lietās, kas skar dažādas dalībvalstis. Tas ir palīdzējis izveidot savstarpēju uzticību un savienot Eiropas Savienības dažādās tiesību sistēmas un paradumus. Ātri atrisinot juridiskas problēmas un nosakot kompetentās iestādes citās valstīs, Eurojust ir veicinājis sadarbības lūgumu izpildi un savstarpējas atzīšanas mehānismus. Šajos gados ir notikusi organizācijas nepārtraukta izaugsme; tagad tā ir kļuvusi par galveno dalībnieku tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

Cīņa pret organizēto noziedzību un noziedzīgu organizāciju sagraušana joprojām ir aktuāls uzdevums. Diemžēl pēdējā desmitgadē ļoti strauji ir palielinājusies pārrobežu noziedzība. Daži piemēri ir narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, terorisms un kibernoziedzība, tostarp bērnu pornogrāfija. Visiem minēto noziegumu veidiem ir kopīga īpašība — tos pāri robežām izdara ļoti mobilas un elastīgas grupas, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un noziedzības sektoros. Tāpēc to efektīvai apkarošanai nepieciešama saskaņota reakcija visā Eiropā.

Pieaugoša noziedzības pārrobežu dimensija, kā arī tās diversifikācija daudzās noziedzīgās darbībās atsevišķām dalībvalstīm apgūtina pārrobežu noziegumu un jo īpaši organizētās noziedzības atklāšanu un apkarošanu. Šajā sakarā joprojām ir svarīga Eurojust loma dalībvalstu kompetento tiesu iestāžu tiesiskās sadarbības un koordinācijas uzlabošanā un palīdzības sniegšanā izmeklēšanā, kurā iesaistītas trešās valstis.

Ar Lisabonas līgumu ir radītas jaunas iespējas uzlabot Eurojust efektivitāti cīņā ar šiem noziedzības veidiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 85. pantā ir skaidri izteikts Eurojust uzdevums atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kuras veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt iespējami labāku Eurojust izmantošanu un likvidēt šķēršļus tā efektīvai darbībai.[2]

Eurojust stiprināšanai 2008. gadā tika nozīmīgi pārskatīts Eurojust lēmums[3]. Transponēšanas termiņš bija 2011. gada 4. jūnijs. Ir svarīga grozītā lēmuma pareiza īstenošana, bet tai nevajadzētu kavēt virzību uz priekšu jaunu uzdevumu risināšanā un Eurojust darbības uzlabošanā, vienlaikus saglabājot tos aspektus, kas stiprināja tā darbības efektivitāti.

Turklāt LESD 85. pantā paredzēts, ka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus nosaka, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Minētajā pantā ir ietverta arī prasība šajās regulās noteikt kārtību, kā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

Turklāt pēc Komisijas Paziņojuma „Eiropas aģentūras — turpmākā virzība”[4] Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās uzsākt iestāžu dialogu, lai uzlabotu decentralizētu aģentūru saskaņotību, efektivitāti un darbu, kā rezultātā 2009. gada martā tika izveidota iestāžu darba grupa. Tā apsprieda vairākus svarīgus jautājumus, tostarp aģentūru lomu un stāvokli Eiropas Savienības iestāžu sistēmā, to veidošanu, struktūru un darbību, finansēšanu, budžetu, uzraudzību un vadības problēmas.

Šā darba rezultātā izstrādāja vienotu pieeju Eiropas Savienības decentralizētām aģentūrām, ko 2012. gada jūlijā atbalstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un ko pēc katra atsevišķa gadījuma analīzes paredzēts ņemt vērā visos turpmākajos lēmumos attiecībā uz Eiropas Savienības decentralizētām aģentūrām.

Šajā regulas priekšlikumā ir ņemti vērā visi šie elementi un noteikts vienots un atjaunots tiesiskais regulējums jaunajai Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), kas ir ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI izveidotā Eurojust tiesību pārņēmēja.

Saglabājot tos elementus, kas Eurojust vadībā un darbībā izrādījušies efektīvi, regula modernizē tā tiesisko regulējumu un racionalizē tā darbību un struktūru saskaņā ar Lisabonas līgumu un vienotās pieejas prasībām tik lielā mērā, cik to ļauj Eurojust darbības specifika.

Tā kā šis regulas priekšlikums ir pieņemts vienlaicīgi ar priekšlikumu Regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi, tajā iekļauti noteikumi, lai nodrošinātu, ka Eiropas Prokuratūru izveido no Eurojust, kā noteikts LESD 86. pantā, un Eurojust varētu atbalstīt Eiropas Prokuratūru.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI

Šīs regulas sagatavošanai Komisija daudzkārt ir apspriedusies ar ieinteresēto personu speciālistiem. Priekšlikuma mērķis lielā mērā ir izmantot Lisabonas līguma sniegto iespēju modernizēt Eurojust, tam radot uzlabotu vadības struktūru, kura samazina administratīvo slogu, kas pašlaik gulstas uz Kolēģiju, un dod Eurojust iespēju koncentrēties uz savu galveno uzdevumu.

Komisija 2012. gada 18. oktobrī organizēja konsultatīvu sanāksmi ar dalībvalstu ekspertiem, Padomes sekretariāta, Eiropas Parlamenta un Eurojust pārstāvjiem, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar iespējamo reformu saskaņā ar LESD 85. pantu. Minēto jautājumu skaitā bija pastiprināta pārvaldība, parlamenta iesaistīšana Eiropas un valsts līmenī un iespējamās papildu pilnvaras, kā arī saistība ar Eiropas Prokuratūras veidošanu. Sanāksmes dalībnieki kopumā atbalstīja Eurojust pārvaldības struktūras un efektivitātes uzlabošanu.

Apspriešanās procesā tieši piedalījās arī Eurojust un deva savu ieguldījumu, izsakot viedokļus un tiekoties ar Komisiju. Papildus tam diskusijas par reformu notika dažādos semināros, piemēram, stratēģiskajā seminārā „Eurojust un Lisabonas līgums”. Ceļā uz efektīvāku rīcību.” (Brigē 2010. gada 20.–22. septembrī) un Eurojust un Eiropas tiesību akadēmijas konferencē „Eurojust desmit gadi: darba sasniegumi un nākotnes uzdevumi”, kas notika Hāgā 2012. gada 12.–13. novembrī. Papildus tam Eurojust nākotne tika apspriesta arī īpašā neformālā Padomes apspriedē Eurojust desmitgades svinībās 2012. gada februārī.

Ieinteresēto personu viedokļi tika iegūti arī no Komisijas pasūtītā pētījuma par Eurojust stiprināšanu[5], kas sniedza labu pārskatu par pašreizējām problēmām un vairākas alternatīvas politikas to risināšanai.

3.           PRRIEKŠLIKUMS

3.1.        Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir noteikts LESD 85. pantā. Tajā noteikts izmantot regulu.

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Tā kā paredzētajiem pasākumiem ir būtiska Eiropas Savienības dimensija, jo tie ietver tādas struktūras izveidi, kā uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu tiesu iestādēm saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, ir vajadzīga rīcība Eiropas Savienības līmenī. Saskaņā ar subsidiaritātes principu šo mērķi var sasniegt tikai Savienības līmenī.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs izvirzītā mērķa sasniegšanai.

3.3.        Priekšlikuma skaidrojums pa nodaļām

Priekšlikuma galvenie mērķi ir:

· palielināt Eurojust efektivitāti, nodrošinot tam jaunu pārvaldības struktūru;

· uzlabot Eurojust darbības efektivitāti, viendabīgi definējot valsts pārstāvju statusu un pilnvaras;

· noteikt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu Eurojust darbību novērtēšanā saskaņā ar Lisabonas līgumu;

· saskaņot Eurojust tiesisko regulējumu ar vienoto pieeju, vienlaikus pilnībā ņemot vērā Eurojust īpašo lomu attiecībā uz notiekošo kriminālizmeklēšanu koordināciju;

· nodrošināt, lai Eurojust varētu cieši sadarboties ar Eiropas Prokuratūru, kad tā būs izveidota.

3.3.1.     I nodaļa. Mērķi un uzdevumi

Šī nodaļa regulē Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) izveidi, paredzot to kā Eurojust, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI, tiesību pārņēmēju. Nodaļā noteikti arī aģentūras uzdevumi un kompetence. Kompetence ir atsevišķi noteikta regulas projekta pielikumā.

3.3.2.     II nodaļa. Eurojust struktūra un organizācija

Šajā nodaļā ir ietverti daži galvenie reformas elementi.

II nodaļa ir veltīta Eurojust valsts pārstāvjiem. Reforma saglabā pārstāvju saikni ar savām izcelsmes dalībvalstīm, bet vienlaikus skaidri norāda darbības pilnvaras, kurām ir jābūt visiem valsts pārstāvjiem. Tas dos tiem iespēju daudz efektīvāk sadarboties citam ar citu un ar valstu iestādēm.

III, IV un V nodaļa nosaka Eurojust jauno struktūru, paredzot regulējumu attiecīgi Kolēģijai, valdei un administratīvajam direktoram. Eurojust pārvaldība ir uzlabota, skaidri nošķirot divus Kolēģijas sastāvus atkarībā no tā, vai Kolēģija veic operatīvās vai vadības funkcijas. Pirmais no minētajiem sastāviem ir saistīts ar Eurojust galveno darbību — atbalstīt un koordinēt valstīs veiktās izmeklēšanas. Otrais sastāvs ir saistīts, piemēram, ar aģentūras darba programmas, gada budžeta vai gada ziņojumu pieņemšanu. Ir izveidota jauna institūcija — valde, kura sagatavos Kolēģijas vadības lēmumus un tieši uzņemsies dažus administratīvos uzdevumus. Komisija ir pārstāvēta Kolēģijā, kad tā veic savas vadības funkcijas, un valdē. Visbeidzot, ir skaidri izklāstīta administratīvā direktora iecelšanas kārtība, pienākumi un uzdevumi.

Tas ievieš divu līmeņu pārvaldību, kā paredzēts vienotajā pieejā, vienlaikus saglabājot Eurojust īpašo darbības specifiku un nodrošinot tā neatkarību. Turklāt tas ir rentabli un veicina Eurojust efektivitāti, jo valsts pārstāvjiem tiks sniegta palīdzība budžeta un administratīvajos jautājumos, tādējādi dodot iespēju koncentrēties uz saviem darba uzdevumiem.

3.3.3.     II nodaļa. Darbības jautājumi

Šī nodaļa saglabā esošos mehānismus Eurojust darbības efektivitātei, tostarp Koordināciju dežūras režīmā (KDR), Eurojust valsts koordinācijas sistēmu (EVKS), informācijas apmaiņu un turpmākos pasākumus pēc Eurojust lūguma. Lietu pārvaldības sistēmas struktūra paliek nemainīga.

3.3.4.     IV nodaļa. Informācijas apstrāde

Šajā nodaļā ir atsauce uz Regulu (EK) Nr. 45/2001[6] kā piemērojamo režīmu visu personas datu apstrādei Eurojust. Turklāt regula konkretizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001, cik tas attiecas uz darbam nepieciešamajiem personas datiem, ievērojot tiesu sadarbības pasākumu specifiku, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pēc atbilstības un savienojamības ar attiecīgajiem datu aizsardzības principiem. Personas datu apstrādes ierobežojumi joprojām ir iespējami.

Nodaļā noteikumi par datu subjektu tiesībām saskaņoti arī ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, kā arī ir ņemti vērā aizsardzības standarti, kas paredzēti datu aizsardzības reformas paketē, kuru Komisija pieņēma 2012. gada janvārī. Turklāt nodaļā paredzētas nozīmīgas uzraudzības mehānisma izmaiņas. Tajā noteikti Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) pienākumi attiecībā uz visu Eurojust apstrādāto datu uzraudzību. EDAU pārņems ar Padomes Eurojust lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes uzdevumus.

3.3.5.     V nodaļa. Attiecības ar partneriem

Šajā nodaļā atspoguļota Eurojust un citu Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru partnerības un sadarbības nozīme cīņā pret noziedzību. Pirmkārt, tās ir attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, kopējo izmeklēšanas grupu ekspertu tīkla un genocīda apkarošanas tīkla sekretariātiem, kuri darbojas Eurojust paspārnē. Nodaļā ietverts arī īpašs noteikums par attiecībām ar Eiropas Prokuratūru.

Otrkārt, sevišķi svarīga ir sadarbība ar Eiropolu, jo īpaši saistībā ar tā lomu informācijas sniegšanā Eurojust saskaņā ar LESD 85. pantu. Ir ieviests īpašs noteikums, lai paskaidrotu priviliģētās attiecības starp divām aģentūrām ar mērķi aģentūru kompetences robežās palielināt to efektivitāti cīņā ar smagu starptautisku noziegumu veidiem. Tas ietver mehānismu aģentūru attiecīgo informācijas sistēmu un turpmākās datu apmaiņas salīdzinošai pārbaudei. Praktiska rakstura jautājumus risinās ar vienošanās palīdzību.

Smagu un organizētu noziegumu lietās ļoti bieži tiek atklātas saiknes ar trešām valstīm, kas padara ciešu sadarbību ar šīm valstīm ļoti svarīgu. Lisabonas līgums ir mainījis veidu, kā Eiropas Savienība kārto savas ārējās attiecības, un šīs izmaiņas ietekmē arī aģentūras. Tā rezultātā aģentūras vairs nevarēs pašas noslēgt starptautiskus nolīgumus — šādi nolīgumi būs jānoslēdz saskaņā ar LESD 218. pantu. Tomēr Eurojust varēs noslēgt sadarbības vienošanās, lai uzlabotu sadarbību (tostarp ar informācijas apmaiņu) ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. Iepriekš noslēgto starptautisko nolīgumu spēkā esamība ir saglabāta.

3.3.6.     VI nodaļa. Finanšu noteikumi

Šo noteikumu mērķis ir modernizēt Eurojust budžetu, tā veidošanu un izpildi, pārskatu izklāstu un budžeta izpildes apstiprināšanas noteikumus.

3.3.7.     VII nodaļa. Noteikumi par personālu

Šie noteikumi atspoguļo vienotās pieejas principus, tomēr ņemot vērā Eurojust īpatnības. Eurojust hibrīdais raksturs un valsts biroju un to izcelsmes dalībvalstu operatīvās saiknes nozīme izskaidro to, ka šādu darbinieku algas un atalgojumu maksā dalībvalstis. Eurojust administratīvo direktoru joprojām ieceļ Eurojust Kolēģija, bet uz Komisijas sagatavota kandidātu saraksta pamata pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Tā ir ievērota aģentūras autonomija, vienlaikus garantējot kandidātu rūpīgu izvērtēšanu. Līdzīga procedūra ir paredzēta administratīvā direktora atbrīvošanai.

3.3.8.     VIII nodaļa. Novērtēšana un ziņošana

Šajā nodaļā Eurojust tiesiskais regulējums ir saskaņots ar lielāku Eurojust demokrātisko leģitimitāti, kas paredzēta Lisabonas līgumā. Nodaļā izklāstīta Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšana Eurojust darbību novērtēšanā. Tas tiek veikts rentablā veidā uz Eurojust gada ziņojuma pamata, tomēr saglabājot Eurojust darbības neatkarību. Ir paredzēta arī regulāra vispārēja Eurojust novērtēšana saskaņā ar vienoto pieeju.

3.3.9.     IX nodaļa. Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

Šajā nodaļā ir noteiktumi Eurojust regulas saskaņošanai ar vienoto pieeju, kā arī noteikumi par regulas stāšanos spēkā.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Pārvaldības reformai (valde cieši līdzās Kolēģijai) nav ietekmes uz izmaksām, un šajā priekšlikumā Eurojust nav paredzēti jauni uzdevumi, izņemot palīdzību Eiropas Prokuratūrai, kas tiks paveikts, neradot izmaksas.

2013/0256 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 85. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eurojust izveidoja ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI[7] kā Eiropas Savienības struktūru ar juridiskas personas statusu, lai sekmētu un uzlabotu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm, jo īpaši saistībā ar smagiem organizētiem noziegumiem. Eurojust tiesiskais regulējums tika grozīts ar Padomes Lēmumu 2003/659/TI[8] un Padomes lēmumu 2009/426/TI[9] par Eurojust stiprināšanu.

(2)       Līguma 85. pantā noteikts, ka Eurojust darbību nosaka ar regulu, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Minētajā pantā ir arī prasība noteikt kārtību Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbību izvērtēšanā.

(3)       Līguma 85. pantā arī noteikts, ka Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

(4)       Tā kā Eiropas Prokuratūra būtu jāizveido no Eurojust, šī regula ietver noteikumus, kas nepieciešami, lai regulētu attiecības starp Eurojust un Eiropas Prokuratūru.

(5)       Tā kā Eiropas prokuratūrai vajadzētu būt ekskluzīvai kompetencei veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, saskaņā ar Regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi, Eurojust vajadzētu spēt atbalstīt valstu iestādes, kad tās veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šādiem noziegumu veidiem.

(6)       Lai Eurojust varētu izpildīt savu uzdevumu un izmantot visu savu potenciālu cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem, būtu jāstiprina tā operatīvās funkcijas, samazinot valsts pārstāvju administratīvā darba slodzi, un jāpaplašina tā Eiropas dimensija ar Komisijas līdzdalību aģentūras pārvaldībā un lielāku Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanu Eurojust darbību novērtēšanā.

(7)       Tāpēc Padomes Lēmums 2002/187/TI būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, nosakot parlamentu iesaistīšanas kārtību, modernizējot Eurojust struktūru un vienkāršojot tā pašreizējo tiesisko regulējumu, vienlaikus saglabājot tos elementus, kas tā darbībā izrādījušies efektīvi.

(8)       Šī regula ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši atzīti ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(9)       Būtu jānosaka tie smagu noziegumu veidi, kas skar vismaz divas dalībvalstis un attiecībā uz kuriem Eurojust ir kompetence. Papildus tam būtu jānosaka gadījumi, kas neiesaista divas vai vairāk dalībvalstis, bet kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana. Šādos gadījumos būtu jāiekļauj izmeklēšana un kriminālvajāšana, kas skar tikai vienu dalībvalsti un vienu trešo valsti, kā arī gadījumi, kas skar tikai vienu dalībvalsti un Savienību.

(10)     Veicot operatīvās funkcijas saistībā ar konkrētām krimināllietām, pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas Eurojust būtu jārīkojas ar viena vai vairāku valsts pārstāvju palīdzību vai kā Kolēģijai.

(11)     Lai nodrošinātu, ka Eurojust var atbilstoši atbalstīt un koordinēt pārrobežu izmeklēšanu, ir nepieciešams, lai visiem valsts pārstāvjiem būtu vienādas darbības pilnvaras efektīvākai sadarbībai savā starpā un ar valstu iestādēm. Valsts pārstāvjiem būtu jāpiešķir šīs pilnvaras, lai Eurojust spētu atbilstoši izpildīt savu uzdevumu. Šajās pilnvarās būtu jāiekļauj piekļuve attiecīgai informācijai valstu publiskajos reģistros, savstarpējas palīdzības un atzīšanas pieprasījumu izsniegšana un izpilde, tieša sazināšanās un informācijas apmaiņa ar kompetentajām iestādēm, līdzdalība kopējās izmeklēšanas grupās, kā arī ar kompetentās valsts iestādes atļauju vai steidzamības gadījumā izmeklēšanas pasākumu rīkojumu izsniegšana un kontrolētas piegādes.

(12)     Ir nepieciešams nodrošināt Eurojust administratīvo un pārvaldības struktūru, kas tam dod iespēju efektīvāk veikt savus uzdevumus un respektē Savienības aģentūrām piemērojamos principus, vienlaikus saglabājot Eurojust īpašo darbības specifiku un nodrošinot tā neatkarību, pildot savas operatīvās funkcijas. Šajā sakarībā būtu jāprecizē valsts pārstāvju, Kolēģijas un administratīvā direktora funkcijas un jāizveido valde.

(13)     Būtu jāparedz noteikumi, lai skaidri nošķirtu Kolēģijas operatīvās un vadības funkcijas, pēc iespējas samazinot administratīvo slogu valsts pārstāvjiem, lai uzmanība būtu pievērsta Eurojust operatīvajam darbam. Kolēģijas vadības uzdevumos jo īpaši būtu jāiekļauj Eurojust darba programmu, budžeta, gada darbības ziņojuma, atbilstošu finanšu noteikumu un sadarbības vienošanos ar partneriem pieņemšana. Kolēģijai būtu jāīsteno savas pilnvaras iecelt aģentūras personālu, tostarp administratīvo direktoru.

(14)     Lai uzlabotu Eurojust pārvaldību un racionalizētu procedūras, būtu jāizveido valde, kas palīdzētu Kolēģijai veikt pārvaldības funkcijas un dotu iespēju racionalizēt lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, kas nav saistīti ar operatīvo darbību, un stratēģiskiem jautājumiem.

(15)     Komisijai vajadzētu būt pārstāvētai Kolēģijā, kad tā īsteno savas pārvaldības funkcijas, un valdē, lai nodrošinātu uzraudzību, kas nav saistīta ar operatīvo darbību, kā arī Eurojust stratēģisko vadību.

(16)     Lai nodrošinātu efektīvu Eurojust ikdienas vadību, administratīvajam direktoram vajadzētu būt tā likumīgajam pārstāvim un vadītājam, pakļautam Kolēģijai un valdei. Administratīvajam direktoram būtu jāsagatavo un jāīsteno Kolēģijas un valdes lēmumi.

(17)     Eurojust būtu jāizveido Koordinācija dežūras režīmā (KDR), lai Eurojust būtu pieejams divdesmit četras stundas diennaktī un tam būtu iespēja iejaukties steidzamos gadījumos. Katrai dalībvalstij būtu pienākums nodrošināt, lai tās pārstāvji KDR varētu rīkoties jebkurā diennakts laikā bez brīvdienām.

(18)     Dalībvalstīs būtu jāizveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmas, lai koordinētu darbu, ko veic Eurojust valsts korespondenti, Eurojust valsts korespondents terorisma jautājumos, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondents, kā arī līdz pat trīs citu sakaru punktu veikto darbu un kopējo izmeklēšanas grupu tīkla un citu tādu tīklu pārstāvju veikto darbu, kas izveidoti ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem[10], Padomes Lēmumu 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā[11] un Padomes Lēmumu 2008/852/TI (2008. gada 24. oktobris) par korupcijas apkarošanas kontaktpunktu tīklu[12].

(19)     Koordinācijas un sadarbības veicināšanai un stiprināšanai starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir svarīgi, lai Eurojust no valstu iestādēm saņemtu atbilstošu informāciju, kas nepieciešama tā uzdevumu veikšanai. Šajā nolūkā valstu kompetentajām iestādēm būtu jāinformē savi valsts pārstāvji par kopējo izmeklēšanas grupu izveidi un to rezultātiem, par lietām Eurojust kompetencē, kas tieši iesaista vismaz trīs dalībvalstis un par kurām vismaz divām dalībvalstīm ir nosūtīti lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību, kā arī noteiktos apstākļos jāsniedz informācija par jurisdikcijas konfliktiem, kontrolētām piegādēm un atkārtotiem sarežģījumiem tiesu sadarbībā.

(20)     Ja personas datu apstrāde Eurojust ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[13] jomā, tad uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalsts iestādes, un šādu datu nosūtīšanu Eurojust attiecas Eiropas Padomes Konvencija Nr. 108 [aizstāt ar attiecīgo direktīvu, kas ir spēkā regulas pieņemšanas laikā].

(21)     Kad Eurojust nosūta personas datus trešās valsts iestādei, starptautiskai organizācijai vai Interpolam, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 218. pantu, tad šajā regulā minēto datu aizsardzības noteikumu ievērošana būtu jānodrošina ar atbilstošām personas privātās dzīves, pamattiesību un brīvību garantijām.

(22)     Eurojust vajadzētu atļaut apstrādāt konkrētus personas datus par personām, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem tiek turētas aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai dalību tajā, kas ir Eurojust kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Nav paredzēts, ka Eurojust veic automātisku DNS profilu vai pirkstu nospiedumu salīdzināšanu.

(23)     Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Eurojust vajadzētu dot iespēju pagarināt personas datu glabāšanas termiņus, ievērojot mērķa ierobežojuma principu, kas piemērojams personas datu apstrādei saistībā ar visām Eurojust darbībām. Šādi lēmumi būtu jāpieņem pēc rūpīgas visu, arī datu subjektu, interešu izvērtēšanas. Par to, vai būtu jāpagarina personas datu apstrādes termiņš, ja visās attiecīgajās dalībvalstīs kriminālvajāšana ir noslēgta saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu noteikumiem, būtu jālemj tikai tad, ja pastāv konkrēta vajadzība sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(24)     Eurojust būtu jāsaglabā privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, balstot tās uz konsultācijām un papildināmību. Šai regulai būtu jāpalīdz precizēt Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla attiecīgās lomas un savstarpējās attiecības, vienlaikus saglabājot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla specifiku.

(25)     Tiktāl, ciktāl tas nepieciešamas uzdevumu veikšanai, Eurojust būtu jāsaglabā sadarbības attiecības ar citām Savienības struktūrām un aģentūrām, Eiropas Prokuratūru, trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī starptautiskām organizācijām.

(26)     Lai uzlabotu operatīvo sadarbību starp Eurojust un Eiropolu un jo īpaši izveidotu saikni starp vienas vai otras struktūras rīcībā esošiem datiem, Eurojust būtu jāļauj Eiropolam piekļūt datiem, kas pieejami Eurojust, un veikt tajos meklēšanu.

(27)     Eurojust būtu jāvar veikt personas datu apmaiņu ar citām Savienības struktūrām tik lielā mērā, cik nepieciešams tā uzdevumu veikšanai.

(28)     Būtu jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem Eurojust nosūta tiesnešus koordinatorus uz trešām valstīm, lai izpildītu uzdevumus, kas līdzīgi tiem, kuri noteikti tiem tiesnešiem koordinatoriem, ko dalībvalstis norīkojušas, pamatojoties uz Padomes Vienoto rīcību 96/277/TI (1996. gada 22. aprīlis) par tiesnešu koordinatoru apmaiņas kārtību, kas paredzēta, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā [14].

(29)     Būtu jāparedz noteikumi, saskaņā ar kuriem Eurojust koordinē trešo valstu izdotu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja šie lūgumi ir vienas un tās pašas izmeklēšanas sastāvdaļa un ir vajadzīga šo lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs.

(30)     Lai garantētu pilnīgu Eurojust autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, ar ienākumiem galvenokārt no Eiropas budžeta iemaksām, izņemot attiecībā uz algām un atalgojumu valsts pārstāvjiem un palīgiem, ko maksā attiecīgā izcelsmes dalībvalsts. Savienības budžeta procedūrai vajadzētu būt piemērojamai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Savienības ieguldījumu un citām subsīdijām, kas maksājamas no Savienības vispārējā budžeta. Pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(31)     Lai palielinātu Eurojust pārredzamību un demokrātisku uzraudzību, ir nepieciešams nodrošināt mehānismus Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbību novērtēšanā. Tas nedrīkstētu būt pretrunā ar neatkarības principiem attiecībā uz rīcību konkrētos operatīvos gadījumos vai pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

(32)     Ir atbilstīgi regulāri novērtēt šīs regulas piemērošanu.

(33)     Eurojust būtu jāpiemēro Regula (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[15] atcelšanu.

(34)     Eurojust būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[16].

(35)     Nepieciešamie noteikumi attiecībā uz Eurojust izmitināšanu dalībvalstī, kurā tam ir mītne, t.i., Nīderlandē, un konkrētiem noteikumiem, kas piemērojami visiem Eurojust darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, būtu jānosaka mītnes līgumā. Lai nodrošinātu pareizu Eurojust darbību, uzņēmējai dalībvalstij turklāt būtu jārada iespējami vislabākie apstākļi, tostarp skolas bērniem un transportu, lai piesaistītu kvalitatīvus cilvēkresursus no iespējami plašas ģeogrāfiskās teritorijas.

(36)     Tā kā ar šo regulu izveidotais Eurojust aizstāj un nomaina Eurojust, kas izveidots ar Lēmumu 2002/187/IT, tam vajadzētu būt Eurojust tiesību pārņēmējam attiecībā uz visām tā līgumsaistībām, tostarp darba līgumus, saistības un iegūtos īpašumus. Uz minētā Lēmuma pamata noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem būtu jāpaliek spēkā.

(37)     Ņemot vērā, ka regulas mērķi, proti, izveidot struktūru, kas ir atbildīga par koordinācijas un sadarbības atbalstīšanu un stiprināšanu starp dalībvalstu tiesu iestādēm saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, nevar pieteikami labi sasniegt datsevišķās dalībvalstīs, kā arī to, ka minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(38)     [Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, šīs dalībvalstis ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.] VAI [Neskarot 4. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(39)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās

1.           Ar šo izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

2.           Eurojust, kas izveidots ar šo regulu, ir Eurojust, kas izveidots ar Lēmumu 2002/187/TI, tiesību un saistību pārņēmējs.

3.           Visās dalībvalstīs Eurojust ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

2. pants Uzdevumi

1.           Eurojust atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

2.           Lai veiktu savus uzdevumus, Eurojust:

a)      ņem vērā katru lūgumu, ko nosūtījusi dalībvalsts kompetentā iestāde, vai jebkuru informāciju, ko sniegusi ikviena struktūra, kas ir kompetenta atbilstīgi Līgumu noteikumiem, vai ko ieguvis Eurojust pats;

b)      veicina tiesiskās sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp pamatotu uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu.

3.           Eurojust veic savus uzdevumus pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas.

3. pants Eurojust kompetence

1.           Eurojust kompetencē ir 1. pielikumā norādītie noziegumu veidi. Tomēr tā kompetencē nav noziegumi, kas ir Eiropas Prokuratūras kompetencē.

2.           Eurojust kompetencē ir saistītie noziedzīgie nodarījumi. Par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:

a)      noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus 1. pielikumā norādīto noziedzīgo darbību izdarīšanai;

b)      noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti 1. pielikumā norādīto noziedzīgo darbību veicināšanai vai izdarīšanai;

c)      noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu 1. pielikumā norādīto noziedzīgo darbību nesodāmību.

3.           Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai attiecīgo dalībvalsti un trešo valsti, ja ar minēto valsti ir noslēgts nolīgums vai vienošanās, ar ko izveido sadarbību saskaņā ar 43. pantu, vai ja ir ievērojama interese īpašā gadījumā sniegt šādu palīdzību.

4.           Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes vai Komisijas lūguma Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai attiecīgo dalībvalsti un Savienību.

4. pants Eurojust operatīvās funkcijas

1.           Eurojust:

a)      informē dalībvalstu kompetentās iestādes par tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par kuru tas ir informēts un kurai ir ietekme Savienības līmenī vai kura varētu ietekmēt netieši iesaistītas dalībvalstis;

b)      palīdz dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

c)      sniedz palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši pamatojoties uz Eiropola veiktajām analīzēm;

d)      sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās, tostarp izmanto minētā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;

e)      nodrošina operatīvo, tehnisko un finanšu palīdzību dalībvalstu pārrobežu operācijās un izmeklēšanā, tostarp kopējas izmeklēšanas darba grupas.

2.           Eurojust savu uzdevumu izpildē, minot iemeslus, var lūgt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes:

a)      uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

b)      atzīt, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

c)      veikt attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu koordināciju;

d)      izveidot kopēju izmeklēšanas grupu atbilstīgi attiecīgajiem sadarbības instrumentiem;

e)      nodrošināt Eurojust jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

f)       veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus;

g)      veikt jebkādus citus pamatotus pasākumus izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai.

3.           Eurojust var arī:

a)      sniegt Eiropolam atzinumus, pamatojoties Eiropola veiktajām analīzēm;

b)      sniegt materiāli tehnisko atbalstu, tostarp palīdzību (rakstiskai) tulkošanai, (mutiskai) tulkošanai un koordinācijas sanāksmju organizēšanai.

4.           Ja divas vai vairākas dalībvalstis nevar vienoties par to, kurai no tām pēc lūguma, kas izteikts saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, jāuzņemas izmeklēšana vai kriminālvajāšana, Eurojust sniedz rakstisku atzinumu par attiecīgo lietu. Atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm.

5.           Pēc kompetentās iestādes lūguma Eurojust sniedz rakstisku atzinumu par atkārtotiem atteikumiem vai sarežģījumiem saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp pamatotiem uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu, ja to nevar atrisināt, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm savstarpēji vienojoties vai iesaistot attiecīgos valsts pārstāvjus. Atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm.

5. pants Operatīvo funkciju izpilde

1.           Veicot jebkādas 4. panta 1. vai 2. punktā minētās darbības, Eurojust darbojas ar viena vai vairāku attiecīgo valsts pārstāvju starpniecību.

2.           Eurojust darbojas kā Kolēģija:

a)      veicot jebkādas 4. panta 1. vai 2. punktā minētās darbības, ja:

i)        to pieprasa viens vai vairāki attiecīgie valsts pārstāvji lietā, ko izskata Eurojust;

ii)       lietā ir iesaistīta tāda izmeklēšana un kriminālvajāšana, kurai ir netieša ietekme Savienības līmenī vai kura varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis;

b)      veicot jebkādas 4. panta 3., 4. vai 5. punktā minētās darbības;

c)      ja ir iesaistīts vispārīgs jautājums saistībā ar Eurojust darbības mērķu sasniegšanu;

d)      ja to paredz citi šīs regulas noteikumi.

3.           Veicot savus uzdevumus, Eurojust norāda, vai tas darbojas ar viena vai vairāku valsts pārstāvju starpniecību vai kā Kolēģija.

II NODAĻA EUROJUST STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

I iedaļa Struktūra

6. pants Eurojust struktūra

Eurojust struktūra ietver:

a)           valsts pārstāvjus;

b)           Kolēģiju;

c)           valdi;

d)           administratīvo direktoru.

II iedaļa Valsts pārstāvji

7. pants Valsts pārstāvju statuss

1.           Eurojust sastāvā ir viens katras valsts pārstāvis, kuru norīko dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību sistēmu un kura pastāvīgā darbavieta ir Eurojust mītne.

2.           Katram valsts pārstāvim palīdz viens vietnieks un viens palīgs. Vietnieka un palīga pastāvīgā darbavieta ir Eurojust. Valsts pārstāvim var palīdzēt vairāki vietnieki vai pārstāvja palīgi, un, ja vajadzīgs un Kolēģija to atļauj, to pastāvīgā darbavieta var būt Eurojust mītne.

3.           Valsts pārstāvjiem un to vietniekiem ir prokurora, tiesneša vai līdzvērtīgas kompetences policijas darbinieka statuss. Lai valsts pārstāvji varētu veikt savus uzdevumus, valstu kompetentās iestādes tiem piešķir šajā regulā minētās pilnvaras.

4.           Vietnieks var rīkoties valsts pārstāvja vārdā vai arī to aizstāt. Palīgs arī var rīkoties valsts pārstāvja vārdā un to aizstāt, ja viņam ir 3. punktā minētais statuss.

5.           Operatīvo informāciju, ar ko savstarpēji apmainās Eurojust un dalībvalstis, sūta ar valsts pārstāvju starpniecību.

6.           Valsts pārstāvji sazinās ar savu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tieši.

7.           Valsts pārstāvju, vietnieku un palīgu algas un atalgojumu sedz viņu izcelsmes dalībvalsts.

8.           Ja valsts pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi rīkojas saskaņā ar Eurojust uzdevumiem, attiecīgie izdevumi, kas saistīti ar šīm darbībām, ir uzskatāmi par darbības izdevumiem.

8. pants Valsts pārstāvju pilnvaras

1.           Valsts pārstāvjiem ir pilnvaras:

a)      atvieglot vai citādi atbalstīt jebkādas savstarpējas tiesiskās palīdzības vai savstarpējas atzīšanas lūgumu izdošanu un izpildi vai pašiem tos izdot un izpildīt;

b)      tieši sazināties un apmainīties ar informāciju ar jebkuru dalībvalsts kompetento iestādi;

c)      tieši sazināties un apmainīties ar informāciju ar jebkuru starptautisku kompetento iestādi atbilstoši savu dalībvalstu starptautiskajām saistībām;

d)      piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, tostarp to izveidē.

2.           Ar valsts kompetentās iestādes atļauju valsts pārstāvji:

a)      dod rīkojumu izpildīt izmeklēšanas pasākumus;

b)      atļauj un koordinē kontrolētas piegādes dalībvalstī saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.           Steidzamos gadījumos, ja nav iespējams laicīgi iegūt atļauju, valsts pārstāvji ir kompetenti veikt 2. punktā minētos pasākumus, pēc iespējas ātri informējot valsts kompetento iestādi.

9. pants Piekļuve valsts reģistriem

Valsts pārstāvjiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piekļuve šādiem valsts reģistriem vai vismaz iespēja iegūt informāciju no šādiem reģistriem viņu dalībvalstīs:

a)           sodāmības reģistriem;

b)           apcietināto personu reģistriem;

c)           izmeklēšanu reģistriem;

d)           DNS reģistriem;

e)           citiem viņu dalībvalstu valsts iestāžu reģistriem, ja šāda informācija ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei.

III iedaļa Kolēģija

10. pants Kolēģijas sastāvs

1.           Kolēģiju veido:

a)      visi valsts pārstāvji, kad Kolēģija veic operatīvās funkcijas saskaņā ar 4. pantu;

b)      visi valsts pārstāvji un divi Komisijas pārstāvji, kad Kolēģija veic vadības funkcijas saskaņā ar 14. pantu.

2.           Valsts pārstāvju un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir vismaz četri gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Pēc pilnvaru termiņa beigām vai pēc atkāpšanās no amata valsts pārstāvji paliek amatā, kamēr pilnvaru termiņš ir pagarināts vai kamēr valsts pārstāvji ir aizstāti.

3.           Administratīvais direktors piedalās Kolēģijas vadības sanāksmēs bez tiesībām balsot.

4.           Kolēģija var jebkuru personu, kuras viedoklis varētu būt noderīgs, kā novērotāju uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs.

5.           Kolēģijas locekļiem saskaņā ar tās reglamenta noteikumiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

11. pants Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1.           Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no valsts pārstāvju vidus ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus.

2.           Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar veikt savus pienākumus.

3.           Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņus var vienu reizi ievēlēt atkārtoti. Ja par Eurojust priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku ievēl valsts pārstāvi, viņa kā valsts pārstāvja pilnvaru termiņu pagarina, lai nodrošinātu, ka viņš var pildīt savas funkcijas kā priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

12. pants Kolēģijas sanāksmes

1.           Kolēģijas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.           Kolēģija notur vismaz vienu darba sanāksmi mēnesī. Lai veiktu vadības funkcijas, Kolēģija notur vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Papildus tam Kolēģija sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

3.           Eiropas prokurors saņem visu Kolēģijas sanāksmju darba kārtības, un viņam ir tiesības piedalīties minētajās sanāksmēs bez tiesībām balsot, kad tiek apspriesti jautājumi, kurus viņš uzskata par svarīgiem Eiropas Prokuratūras darbībai.

13. pants Kolēģijas balsošanas noteikumi

1.           Ja vien nav noteikts citādi, Kolēģija pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.

2.           Katram loceklim ir viena balss. Balsstiesīga locekļa prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir viņa vietniekam.

3.           Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem ir balsstiesības.

14. pants Kolēģijas vadības funkcijas

1.           Kolēģija, pildot vadības funkcijas:

a)      katru gadu ar divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 15. pantu pieņem Eurojust plānošanas dokumentu;

b)      ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eurojust gada budžetu un saskaņā ar VI nodaļu pilda citas funkcijas saistībā ar Eurojust budžetu;

c)      pieņem gada konsolidēto pārskatu par Eurojust darbībām un līdz nākamā gada [datums paredzēts Finanšu pamatregulā] to nosūta Eiropas Parlamentam, valstu parlamentiem, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publisko gada konsolidēto pārskatu;

d)      pieņem personāla resursu plānu kā daļu no plānošanas dokumenta;

e)      pieņem Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 52. pantu;

f)       pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz Kolēģijas locekļiem;

g)      saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz aģentūras personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos[17] piešķirtas iestādei, kura ieceļ amatā, un saskaņā ar pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[18] iestādei, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus („iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

h)      ieceļ administratīvo direktoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata saskaņā ar 17. pantu;

i)       ieceļ grāmatvedi un datu aizsardzības inspektoru, kuri, pildot savus uzdevumus, ir neatkarīgi;

j)       pieņem saskaņā ar 43. pantu noslēgtās sadarbības vienošanās;

k)      ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus saskaņā ar 11. pantu;

l)       pieņem savu reglamentu.

2.           Kolēģija saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu lēmumu pieņem uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punkta un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. panta pamata, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot administratīvajam direktoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Administratīvais direktors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

3.           Izņēmuma gadījumos Kolēģija var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu administratīvajam direktoram un administratīvā direktora pastarpināti deleģētās pilnvaras, kā arī īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav administratīvais direktors.

4.           Kolēģija lēmumus par administratīvā direktora iecelšanu, pilnvaru termiņa pagarināšanu un atcelšanu no amata pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

15. pants Gada un daudzgadu plāns

1.           Kolēģija vēlākais līdz [katra gada 30. novembrim] pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverts daudzgadu un gada plāns, pamatojoties uz administratīvā direktora iesniegto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Plānošanas dokumentu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, kā arī vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

2.           Gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un sagaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem gada darba programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta 4. punktā. Tajā ir skaidri norādīts, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu.

3.           Kolēģija groza pieņemto gada darba programmu, ja aģentūrai ir piešķirts jauns uzdevums. Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem tādā pašā kārtībā kā sākotnējo gada darba programmu. Kolēģija administratīvajam direktoram var deleģēt pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.           Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārīgo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, sagaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši, lai reaģētu uz 56. pantā minētā novērtējuma rezultātu.

IV iedaļa Valde

16. pants Valdes funkcijas

1.           Valde palīdz Kolēģijai. Valde nav iesaistīta 4. un 5. pantā minētajās Eurojust operatīvajās funkcijās.

2.           Valde arī:

a)      sagatavo lēmumus pieņemšanai Kolēģijā saskaņā ar 14. pantu;

b)      pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

c)      saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstošus Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus;

d)      nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, novērtējumiem un izmeklēšanām, tostarp tām, ko veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

e)      pieņem visus lēmumus par Eurojust iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām;

f)       neskarot administratīvā direktora pienākumus, kas noteikti 18. pantā, palīdz viņam un dod padomus Kolēģijas lēmumu īstenošanai, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību;

g)      pieņem citus lēmumus, kas 5. vai 14. pantā nav skaidri attiecināti uz Kolēģiju vai saskaņā ar 18. pantu nav administratīvā direktora atbildībā;

h)      pieņem savu reglamentu.

3.           Ja vajadzīgs, steidzamos gadījumos valde Kolēģijas vārdā var pieņemt dažus provizoriskus lēmumus par administratīvajiem un budžeta jautājumiem ar nosacījumu, ka tos apstiprina Kolēģija.

4.           Valdi veido Kolēģijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, viens Komisijas pārstāvis un vēl viens Kolēģijas loceklis. Kolēģijas priekšsēdētājs ir arī valdes priekšsēdētājs. Valde pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, katram loceklim ir viena balss. Administratīvais direktors piedalās valdes sēdēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.           Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, izņemot Kolēģijas locekli, kuru ieceļ atbilstoši rotācijas sistēmai ik pa diviem gadiem. Valdes locekļu pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņu kā valsts pārstāvju pilnvaru termiņš.

6.           Valde notur vismaz vienu kārtējo sanāksmi katros trīs mēnešos. Turklāt tā sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vismaz divu citu valdes locekļu pieprasījuma.

7.           Eiropas prokurors saņem visu valdes sanāksmju darba kārtību un var piedalīties minētajās sanāksmēs bez tiesībām balsot, kad vien tiek apspriesti jautājumi, kurus viņš uzskata par svarīgiem Eiropas Prokuratūras darbībai.

8.           Eiropas prokurors valdei var iesniegt rakstiskus atzinumus, uz kuriem valde bez kavēšanās sniedz rakstisku atbildi.

V iedaļa Administratīvais direktors

17. pants Administratīvā direktora statuss

1.           Administratīvo direktoru pieņem darbā kā Eurojust pagaidu darbinieku saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.           Administratīvo direktoru ieceļ Kolēģija no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Lai noslēgtu administratīvā direktora līgumu, Eurojust pārstāv Kolēģijas priekšsēdētājs.

3.           Administratīvā direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā administratīvā direktora darbības rezultātu izvērtējumu.

4.           Kolēģija, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt administratīvā direktora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.           Administratīvais direktors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.           Administratīvais direktors atskaitās Kolēģijai un valdei.

7.           Administratīvo direktoru ar atcelt no amata tikai ar Kolēģijas lēmumu, ko tā pieņem, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma.

18. pants Administratīvā direktora pienākumi

1.           Administratīviem mērķiem Eurojust vada administratīvais direktors.

2.           Neskarot Komisijas, Kolēģijas vai valdes kompetenci, administratīvais direktors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nekādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.           Administratīvais direktors ir Eurojust juridiskais pārstāvis.

4.           Administratīvais direktors ir atbildīgs par Eurojust uzdoto administratīvo uzdevumu īstenošanu. Administratīvais direktors jo īpaši atbild par:

a)      Eurojust ikdienas darba vadību;

b)      Kolēģijas un valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

c)      plānošanas dokumenta sagatavošanu un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniegšanu valdei un Kolēģijai;

d)      plānošanas dokumenta īstenošanu un ziņošanu valdei un Kolēģijai par tā īstenošanu;

e)      gada ziņojuma par Eurojust darbību sagatavošanu un iesniegšanu valdei pabeigšanai un Kolēģijai apstiprināšanai;

f)       rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, novērtējumiem un izmeklēšanām, tostarp tām, ko veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī ziņošanu par sasniegtajiem panākumiem divreiz gadā valdei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam;

g)      Savienības finansiālo interešu aizsardzību, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

h)      Eurojust krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu un iesniegšanu valdei apstiprināšanai;

i)       Eurojust piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

j)       Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un Eurojust budžeta izpildi;

III NODAĻA DARBĪBAS JAUTĀJUMI

19. pants Koordinācija dežūras režīmā (KDR)

1.           Lai izpildītu pienākumus ārkārtas gadījumos, Eurojust izmanto Koordināciju dežūras režīmā, kas jebkurā laikā var saņemt un apstrādāt tai adresētos lūgumus. Ar Koordināciju dežūras režīmā var sazināties divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām ar viena Koordinācijas dežūras režīmā Eurojust izvietota kontaktpunkta palīdzību.

2.           Koordinācijā dežūras režīmā darbojas viens pārstāvis (Koordinācijas dežūras režīmā pārstāvis) no katras dalībvalsts, kas var būt valsts pārstāvis, viņa vietnieks vai palīgs, kurš ir pilnvarots aizstāt valsts pārstāvi. Jānodrošina, lai Koordinācijas dežūras režīmā pārstāvis varētu rīkoties divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām.

3.           Koordinācijā dežūras režīmā pārstāvji saistībā ar lūguma izpildi to dalībvalstīs rīkojas nekavējoties.

20. pants Eurojust valsts koordinācijas sistēma

1.           Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākus Eurojust valsts korespondentus.

2.           Katra dalībvalsts izveido Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu darba koordināciju, ko veic:

a)      Eurojust valsts korespondenti;

b)      Eurojust valsts korespondents terorisma jautājumos;

c)      valsts korespondents Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā krimināllietās un citi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti (līdz pat trim šādiem kontaktpunktiem);

d)      valsts pārstāvji vai kontaktpersonas kopējo izmeklēšanas grupu tīklā un tīklos, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu 2002/494/TI, Lēmumu 2007/845/TI un Lēmumu 2008/852/TI.

3.           Personas, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, saglabā savu amatu un statusu atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

4.           Eurojust valsts korespondenti ir atbildīgi par Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību. Ja ir iecelti vairāki Eurojust korespondenti, par Eurojust valsts koordinācijas sistēmas darbību ir atbildīgs viens no tiem.

5.           Eurojust valsts koordinācijas sistēma veicina Eurojust uzdevumu veikšanu dalībvalstī, jo īpaši:

a)      nodrošinot, lai 24. pantā minētā Lietu pārvaldības sistēma efektīvā un uzticamā veidā saņemtu informāciju saistībā ar attiecīgo dalībvalsti;

b)      palīdzot noteikt, vai ar attiecīgo lietu būtu jānodarbojas ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību;

c)      palīdzot valsts pārstāvjiem noteikt atbilstīgās iestādes tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildei, tostarp pamatotu uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu;

d)      uzturot ciešus sakarus ar Eiropola valsts biroju.

6.           Lai veiktu 5. punktā minētos uzdevumus, personas, kas minētas 1. punktā un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī personas, kas minētas 2. punkta d) apakšpunktā, var pievienot Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar šo pantu un 24., 25., 26. un 30. pantu. Pievienošanu Lietu pārvaldības sistēmai veic, izdevumus sedzot no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

7.           Eurojust valsts koordinācijas sistēmas izveide un valsts korespondentu iecelšana nekavē tiešus sakarus starp valsts pārstāvi un viņa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

21. pants Informācijas apmaiņa dalībvalstīs un starp valsts pārstāvjiem

1.           Dalībvalstu kompetentās iestādes un Eurojust apmainās ar jebkādu informāciju, kas nepieciešama Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 2. un 4. pantu, kā arī ar noteikumiem par datu aizsardzību, kas izklāstīti šajā regulā. Tas ietver vismaz 5., 6. un 7. punktā minēto informāciju.

2.           Informācijas nosūtīšanu Eurojust interpretē kā lūgumu pēc Eurojust palīdzības attiecīgajā lietā vienīgi tad, ja kompetentā iestāde tā ir norādījusi.

3.           Valsts pārstāvji bez iepriekšējas atļaujas apmainās ar jebkādu Eurojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju savā starpā vai ar pārstāvēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē savus valsts pārstāvjus par lietu, kas uz tiem attiecas.

4.           Valstu kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par kopēju izmeklēšanas grupu izveidi un par šo grupu darba rezultātiem.

5.           Valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē savus valsts pārstāvjus par jebkādu lietu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem Eurojust kompetencē, kuri skar vismaz trīs dalībvalstis un par kuriem lūgumi vai lēmumi par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp pamatoti uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, ir nosūtīti vismaz divām dalībvalstīm.

6.           Valstu kompetentās iestādes informē savus valsts pārstāvjus par:

a)      gadījumiem, kad ir radušās vai var rasties jurisdikcijas kolīzijas;

b)      kontrolētām piegādēm, kas ietekmē vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

c)      atkārtotiem sarežģījumiem vai atteikumiem dalībvalstu teritorijā izpildīt lūgumus un lēmumus par tiesu iestāžu sadarbību, tostarp pamatotus uz instrumentiem, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu.

7.           Valstu iestādes konkrētā lietā var nesniegt informāciju, ja tās sniegšana nozīmētu, ka:

a)      tiek apdraudētas svarīgas valsts drošības intereses vai

b)      tiek apdraudēta personu drošība.

8.           Šis pants neskar noteikumus divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādus nosacījumus, ko paredzējušas trešās valstis attiecībā uz vienreiz sniegtas informācijas izmantošanu.

9.           Šajā pantā minēto informāciju sniedz strukturētā veidā, kā to noteicis Eurojust.

22. pants Informācija, ko Eurojust sniedz kompetentajām valsts iestādēm

1.           Eurojust kompetentajām valsts iestādēm sniedz informāciju par informācijas apstrādes rezultātiem, tostarp par saistību ar lietām, kuras jau ir iekļautas Lietu pārvaldības sistēmā. Minētā informācija var ietvert personas datus.

2.           Ja kompetenta valsts iestāde lūdz Eurojust sniegt tai informāciju, Eurojust nosūta informāciju šīs iestādes noteiktajā termiņā.

23. pants Turpmākie pasākumi pēc Eurojust lūgumiem un atzinumiem

Valstu kompetentās iestādes nekavējoties atbild uz Eurojust lūgumiem un atzinumiem, kas sniegti saskaņā ar 4. pantu. Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes izlemj nepildīt 4. panta 2. punktā minēto lūgumu vai neņemt vērā 4. panta 4. vai 5. punktā minēto atzinumu, tās nekavējoties informē Eurojust par savu lēmumu un par šāda lēmuma iemesliem. Ja lūguma izpildes atteikumu nav iespējams pamatot tādēļ, ka tas kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm vai apdraudētu personu drošību, tad dalībvalsts kompetentās iestādes var atsaukties uz operatīviem iemesliem.

24. pants Lietu pārvaldības sistēma, indekss un pagaidu darba datnes

1.           Eurojust izveido Lietu pārvaldības sistēmu, kurā ir pagaidu darba datnes un indekss, kas ietver gan 2. pielikumā minētos personas datus, gan citus datus.

2.           Lietu pārvaldības sistēmas uzdevums ir:

a)      atbalstīt tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pārvaldību un saskaņošanu, kurām Eurojust nodrošina palīdzību, jo īpaši izmantojot savstarpējas norādes uz informāciju;

b)      atvieglot piekļuvi informācijai par notiekošo izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c)      veicināt likumības uzraudzību un šīs regulas noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

3.           Var izveidot saikni starp Lietu pārvaldības sistēmu un drošu tālsakaru savienojumu, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI 9. pantā.

4.           Indeksā ietver atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eurojust, un tajā drīkst būt tikai personas dati, kas minēti 2. pielikuma 1. punkta a) līdz i), k) un m) apakšpunktā un 2. punktā.

5.           Pildot savus pienākumus, valsts pārstāvji var apstrādāt datus attiecībā uz atsevišķām lietām, ar kurām tie strādā, pagaidu darba datnēs. Valsts pārstāvji datu aizsardzības inspektoram atļauj piekļūt darba datnēm. Attiecīgais valsts pārstāvis informē datu aizsardzības inspektoru katru reizi, kad tiek atvērta jauna pagaidu darba datne, kurā ir personas dati.

6.           Operatīvo personas datu apstrādei Eurojust nedrīkst izveidot nekādu citu automatizētu datu datni kā tikai to, kas ir Lietu pārvaldības sistēmā, vai pagaidu darba datni.

7.           Lietu pārvaldības sistēmu un tās pagaidu darba datnes dara pieejamas lietošanai Eiropas Prokuratūrai.

8.           Noteikumus piekļuvei Lietu pārvaldības sistēmai un pagaidu darba datnēm mutatis mutandis piemēro Eiropas Prokuratūrai. Tomēr informācija, ko Eiropas Prokuratūra ievada Lietu pārvaldības sistēmā, pagaidu darba datnēs un indeksā, nav pieejama piekļuvei valsts līmenī.

25. pants Pagaidu darba datņu un indeksa darbība

1.           Attiecīgais valsts pārstāvis atver pagaidu darba datni katrai lietai, par kuru viņam ir nosūtīta informācija, ciktāl šāda nosūtīšana ir saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem tiesību aktiem. Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to pagaidu darba datņu pārvaldību, kuras viņš ir atvēris.

2.           Valsts pārstāvis, kurš atvēris pagaidu darba datni, katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi pagaidu darba datnei vai, kad nepieciešams, lai Eurojust spētu pildīt savus uzdevumus, atļaut citiem valsts pārstāvjiem vai administratīvā direktora pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem piekļūt datnei vai tās daļām.

3.           Valsts pārstāvis, kurš ir atvēris pagaidu darba datni, lemj par to, kādu ar šo pagaidu darba datni saistītu informāciju iekļaut indeksā.

26. pants Piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai valsts līmenī

1.           Personām, kas minētas 20. panta 2. punktā, ciktāl tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai, ir piekļuve tikai:

a)      indeksam, izņemot gadījumus, kad valsts pārstāvis, kas nolēmis iekļaut datus indeksā, ir skaidri aizliedzis šādu piekļuvi;

b)      pagaidu darba datnēm, ko atvēris un pārvalda minēto personu dalībvalsts pārstāvis;

c)      pagaidu darba datnēm, ko ir atvēris kādas citas dalībvalsts valsts pārstāvis un attiecībā uz kurām viņu dalībvalsts valsts pārstāvim ir piešķirta piekļuve, ja vien valsts pārstāvis, kurš ir atvēris un pārvalda pagaidu darba datnes, šādu piekļuvi nav skaidri liedzis.

2.           Valsts pārstāvis 1. punktā paredzētajās robežās lemj par to, kāda apmēra piekļuvi pagaidu darba datnēm viņa dalībvalstī piešķir personām, kuras minētas 20. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai.

3.           Pēc apspriešanās ar savas valsts pārstāvi katra dalībvalsts lemj par to, kāda apmēra piekļuvi indeksam minētajā dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 20. panta 2. punktā, ja tām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai. Dalībvalstis paziņo Eurojust un Komisijai par savu lēmumu attiecībā uz šā punkta īstenošanu. Komisija par to informē citas dalībvalstis.

4.           Personām, kurām ir piešķirta piekļuve saskaņā ar 2. punktu, ir piekļuve vismaz indeksam, ciktāl tas nepieciešams, lai piekļūtu pagaidu darba datnēm, attiecībā uz kurām tām ir piešķirta piekļuve.

IV NODAĻA INFORMĀCIJAS APSTRĀDE

27. pants Personas datu apstrāde

1.           Cik tas nepieciešams skaidri izteikta uzdevuma veikšanai, Eurojust savas kompetences robežās un savu operatīvo funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu automātiski vai strukturētās ar roku ievadītās datnēs var apstrādāt tikai 2. pielikuma 1. punktā minētos personas datus vai datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai piedalīšanos noziedzīgā nodarījumā, kas ir Eurojust kompetencē, vai ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu.

2.           Eurojust var apstrādāt tikai 2. pielikuma 2. punktā norādītos personas datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem uzskata par lieciniekiem vai cietušajiem kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem noziedzīgu nodarījumu veidiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, vai personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Minēto personas datu apstrādi drīkst veikt tikai tad, ja tas ir noteikti vajadzīgs uzdevuma izpildei, ko Eurojust ir skaidri noteicis savas kompetences robežās, kā arī Eurojust operatīvo funkciju veikšanai.

3.           Izņēmuma gadījumos uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz tās lietas pabeigšanai nepieciešamo laiku, saistībā ar kuru personas datus apstrādā, Eurojust var apstrādāt arī personas datus, kas nav 1. un 2. punktā minētie dati, attiecībā uz noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tie ir tieši saistīti un ietverti notiekošā izmeklēšanā, kuru Eurojust koordinē vai palīdz koordinēt, un ja to apstrāde ir noteikti nepieciešama 1. punktā norādītajiem mērķiem. Par šā punkta izmantošanu un konkrētiem apstākļiem, kas pamato šādu personas datu apstrādes nepieciešamību, nekavējoties informē 31. pantā minēto datu aizsardzības inspektoru. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu par to apstrādi pieņem kopā vismaz divi valsts pārstāvji.

4.           Automātiski vai citādi apstrādātus datus, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībā un datus par veselību vai seksuālo dzīvi, Eurojust drīkst apstrādāt tikai tad, ja šādi dati ir noteikti nepieciešami attiecīgās valsts veiktajā izmeklēšanā, kā arī koordinācijai Eurojust struktūrā un papildina citus jau apstrādātus personas datus. Datu aizsardzības inspektoru nekavējoties informē par šā punkta izmantošanu. Šādus datus nedrīkst apstrādāt 24. panta 4. punktā minētajā indeksā. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu par to apstrādi pieņem Kolēģija.

5.           Personas datu apstrādei, ko Eurojust veic saistībā ar savu darbību, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. Šī regula precizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001, ciktāl tā attiecas uz personas datiem, ko Eurojust apstrādā savu operatīvo uzdevumu veikšanai.

28. pants Personas datu glabāšanas termiņi

1.           Eurojust apstrādātos datus nedrīkst glabāt ilgāk par pirmo no šādiem piemērojamajiem datumiem:

a)      datumu, kurā kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ saskaņā ar visu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā iesaistīto attiecīgo dalībvalstu noteikumiem;

b)      datumu, kad persona ir attaisnota un tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs;

c)      trīs gadiem pēc datuma, kad tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs pēdējā no dalībvalstīm, kura ir iesaistīta izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā;

d)      datumu, kurā Eurojust un attiecīgās dalībvalstis savstarpēji konstatē vai vienojas, ka Eurojust turpmāk nav nepieciešams koordinēt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ja vien nav pienākuma šo informāciju sniegt Eurojust saskaņā ar 21. panta 5. vai 6. punktu;

e)      trīs gadiem pēc datuma, kurā dati ir nosūtīti saskaņā ar 21. panta 6. vai 7. punktu.

2.           To glabāšanas termiņu ievērošanu, kas minēti 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, pastāvīgi pārskata ar atbilstoši automātisku apstrādi. Tomēr datu uzglabāšanas nepieciešamības pārskatīšanu veic reizi trīs gados pēc datu ievadīšanas. Ja datus par personām, kas minētas 27. panta 4. punktā, glabā ilgāk nekā piecus gadus, attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.           Kad kāds no 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajiem glabāšanas termiņiem ir beidzies, Eurojust pārskata datu turpmākās glabāšanas nepieciešamību, lai varētu veikt savus uzdevumus, un, atkāpjoties no iepriekš minētā, var nolemt glabāt minētos datus līdz nākamajai pārskatīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja nav pieņemts lēmums par personas datu turpmāku glabāšanu, šos datus pēc trīs gadiem automātiski dzēš. Tomēr, ja kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu noteikumiem, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, datus var glabāt tikai tad, ja tas nepieciešams, lai Eurojust varētu sniegt palīdzību saskaņā ar šo regulu.

4.           Ja saskaņā ar 3. punktu datus glabā ilgāk par 1. punktā minētajiem datumiem, nepieciešamību glabāt šos datus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārskata ik pēc trim gadiem.

5.           Ja pastāv datne, kurā ir neautomatizēti un nestrukturizēti dati, tiklīdz ir beidzies datnes pēdējo automatizēto datu glabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus atdod tai iestādei, kas tos ir sniegusi, un visas kopijas iznīcina.

6.           Ja Eurojust ir koordinējis izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, attiecīgie valsts pārstāvji informē Eurojust un attiecīgās dalībvalstis par visiem tiesas nolēmumiem, kas ir stājušies spēkā attiecīgajā lietā, lai cita starpā varētu piemērot 1. punkta b) apakšpunktu.

29. pants Reģistrēšana un dokumentēšana

1.           Lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību, Eurojust veic uzskaiti par jebkuru operatīviem mērķiem izmantotu personas datu vākšanu, mainīšanu, piekļuvi, izpaušanu, apvienošanu vai dzēšanu. Šādus reģistrus vai dokumentāciju dzēš pēc 18 mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami vēl notiekošai kontrolei.

2.           Reģistrus un dokumentāciju, kas sagatavota saskaņā ar 1. punktu, pēc pieprasījuma nosūta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs šo informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības kontroles nolūkā, lai nodrošinātu datu pareizu apstrādi, kā arī to integritāti un drošību.

30. pants Atļauta piekļuve personas datiem

Tikai valsts pārstāvjiem, viņu vietniekiem un palīgiem, kā arī personām, kas minētas 20. panta 2. punktā, ja šīm personām ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai, un Eurojust pilnvarotajiem darbiniekiem Eurojust uzdevumu izpildes mērķim un 24., 25. un 26. pantā noteiktajās robežās var būt piekļuve personas datiem, ko Eurojust apstrādā savu operatīvo uzdevumu izpildei.

31. pants Datu aizsardzības inspektora iecelšana

1.           Valde ieceļ datu aizsardzības inspektoru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu.

2.           Pildot Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantā noteiktos pienākumus, datu aizsardzības inspektors:

a)      nodrošina, lai personas datu nosūtīšana tiktu reģistrēta un saglabāta rakstveidā;

b)      sadarbojas ar Eurojust darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par procedūrām, mācībām un konsultācijām par datu apstrādi;

c)      sagatavo gada ziņojumu un nosūta to Kolēģijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

3.           Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir pieejami visi Eurojust apstrādātie dati un visas Eurojust telpas.

4.           Eurojust darbiniekiem, kuri palīdz datu aizsardzības inspektoram viņa pienākumu izpildē, ir pieejami Eurojust apstrādātie dati un Eurojust telpas tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai.

5.           Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka nav ievēroti Regulas (EK) Nr. 45/2001 vai šīs regulas noteikumi attiecībā uz personas datu apstrādi, viņš informē par to administratīvo direktoru, pieprasot viņam konkrētā termiņā novērst neatbilstību. Ja administratīvais direktors noteiktajā termiņā nenovērš apstrādes neatbilstību, datu aizsardzības inspektors informē Kolēģiju un vienojas ar Kolēģiju par konkrētu termiņu darbībai. Ja Kolēģija noteiktajā termiņā nenovērš apstrādes neatbilstību, datu aizsardzības inspektors nodod jautājumu risināšanai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam.

6.           Valde pieņem Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 8. punktā minētos īstenošanas noteikumus.

32. pants Kārtība attiecībā uz piekļuves tiesību izmantošanu

1.           Ikviens datu subjekts, kas vēlas izmantot tiesības piekļūt personas datiem, šajā nolūkā bez maksas var iesniegt pieprasījumu iestādei, kas šim mērķim norādīta tā izvēlētajā dalībvalstī. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā mēneša lakā no pieprasījuma saņemšanas nosūta pieprasījumu Eurojust.

2.           Eurojust nekavējoties un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas atbild uz pieprasījumu.

3.           Par pieņemamo lēmumu Eurojust apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lēmumu, ar ko piešķir piekļuvi datiem, pieņem tikai tad, ja ir cieša sadarbība starp Eurojust un dalībvalstīm, kas ir tieši iesaistītas šādu datu nosūtīšanā. Jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts iebilst pret Eurojust ierosināto atbildi, tā informē Eurojust par iebilduma iemesliem.

4.           Ja piekļuves tiesības ir ierobežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. panta 1. punktu, Eurojust saskaņā ar minētas regulas 20. panta 3. punktu rakstiski informē datu subjektu. Informāciju par galvenajiem iemesliem var nesniegt, ja šāda informācija kavētu ierobežojumu piemērošanu. Datu subjektu informē vismaz par to, ka Datu aizsardzības uzraudzītājs ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes.

5.           Eurojust dokumentē pamatojumu to galveno iemeslu nepaziņošanai, kas ir pamatā 4. punktā minētajiem ierobežojumiem.

6.           Valsts locekļi, kas ir saistīti ar pieprasījumu, izskata to un pieņem lēmumu Eurojust vārdā. Pieprasījums ir pilnībā jāizskata trīs mēnešu laikā no saņemšanas. Ja valsts locekļi nevienojas, tie jautājumu nodot izskatīšanai Kolēģijai, kas pieņem lēmumu par pieprasījumu ar divu trešdaļu locekļu vairākumu.

7.           Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda Eurojust veiktās apstrādes likumību, viņš informē datu subjektu vismaz par to, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes.

33. pants Tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu

1.           Ja personas datus, kuri jālabo, jādzēš vai kuru apstrāde jāierobežo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 14., 15. vai 16. pantu, Eurojust ir sniegušas trešās valstis, starptautiskas organizācijas, privātas puses, fiziskas personas vai tie ir Eurojust veiktas analīzes rezultāts, Eurojust datus labo, dzēš, vai ierobežo to apstrādi.

2.           Ja personas datus, kuri jālabo, jādzēš vai kuru apstrāde jāierobežo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 14., 15. vai 16. pantu, Eurojust tieši ir sniegušas dalībvalstis, Eurojust datus labo, dzēš, vai ierobežot to apstrādi, sadarbojoties ar dalībvalstīm.

3.           Ja nepareizi dati ir nosūtīti ar citiem atbilstošiem līdzekļiem vai kļūdas dalībvalstu nosūtītajos datos ir radušās nepareizas nosūtīšanas dēļ, vai dati nosūtīti, pārkāpjot šo regulu, vai arī nepareizi dati radušies tādēļ, ka ievadīti, pārņemti vai glabāti nepareizā veidā vai pretrunā ar šo regulu, Eurojust labo vai dzēš datus sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

4.           Regulas (EK) Nr. 45/2001 14., 15. vai 16. pantā minētajos gadījumos visus šādu datu adresātus nekavējoties informē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 17. pantu. Saskaņā ar adresātiem piemērojamiem noteikumiem adresāti pēc tam labo, dzēš, vai ierobežo datu apstrādi savās sistēmās.

5.           Eurojust nekavējoties un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas rakstiski informē datu subjektu, ka dati attiecībā uz to ir laboti, dzēsti vai ir ierobežota to apstrāde.

6.           Eurojust rakstiski informē datu subjektu par jebkuru labošanas, dzēšanas vai apstrādes ierobežošanas atteikumu, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un lūgt tiesisko aizsardzību.

34. pants Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.           Eurojust personas datus apstrādā tādā veidā, lai varētu noteikt, kura iestāde ir sniegusi datus vai kur personas dati ir izgūti.

2.           Atbildība par personas datu kvalitāti ir tai dalībvalstij, kura personas datus ir sniegusi Eurojust, un Eurojust — par personas datiem, ko sniegušas Eiropas Savienības struktūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, kā arī par personas datiem, ko Eurojust izguvis no publiski pieejamiem avotiem.

3.           Eurojust ir atbildīgs par atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001 un šai regulai. Atbildība par to personas datu nosūtīšanas likumību, ko dalībvalstis sniegušas Eurojust, ir tai dalībvalstij, kura sniegusi personas datus, un Eurojust — par datiem, ko Eurojust sniedzis dalībvalstīm, Eiropas Savienības struktūrām, trešām valstīm vai organizācijām.

4.           Ņemot vērā citus šīs regulas noteikumus, Eurojust ir atbildīgs par visiem datiem, ko tas apstrādā.

35. pants Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un valstu datu aizsardzības iestāžu sadarbība

1.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm, kuru kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts iestāde, kuras kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, konstatē nozīmīgas neatbilstības dalībvalstu praksē vai, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, izmantojot Eurojust sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2.           Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu iestādes, kuru kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, var, darbojoties savas attiecīgās kompetences robežās, apmainīties ar svarīgu informāciju, palīdzēt cits citam, veicot revīzijas un pārbaudes, analizēt šīs regulas interpretācijas piemērošanas grūtības, pētīt problēmas, kas saistītas ar neatkarīgas uzraudzības vai datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādāt saskaņotus priekšlikumus jebkuru problēmu kopīgiem risinājumiem un vajadzības gadījumā veicināt informētību par datu aizsardzības tiesībām.

3.           Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vajadzības gadījumā tiekas šajā pantā minētajiem mērķiem. Šādu sanāksmju izmaksas un materiāli tehnisko nodrošinājumu sedz no Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja līdzekļiem. Darba kārtības noteikumus pieņem pirmās sanāksmes laikā. Turpmākās darba metodes pēc nepieciešamības izstrādā kopīgi.

36. pants Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam

1.           Ja sūdzība, ko datu subjekts iesniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 32. panta 2. punktu, ir saistīta ar lēmumu, kas minēts 32. vai 33. pantā, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs apspriežas ar valstu uzraudzības iestādēm vai kompetento tiesas iestādi dalībvalstī, kas ir bijusi datu avots, vai tieši iesaistīto dalībvalsti. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu, kas var ietvert arī atteikumu darīt zināmu informāciju, pieņem ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetento tiesas iestādi.

2.           Ja sūdzība ir saistīta ar tādu datu apstrādi, ko dalībvalsts sniegusi Eurojust, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, lai Eurojust veiktu nepieciešamās pārbaudes ciešā sadarbībā ar tās valsts uzraudzības iestādi, kura sniegusi datus.

3.           Ja sūdzība ir saistīta ar tādu datu apstrādi, ko Eurojust sniegušas Eiropas Savienības struktūras, trešās valstis vai privātas puses, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, lai Eurojust veiktu visas nepieciešamās pārbaudes.

37. pants Atbildība par datu neatļautu vai nepareizu apstrādi

1            Saskaņā ar Līguma 340. pantu Eurojust ir atbildīgs par jebkādu kaitējumu personai, kas radies Eurojust veiktas neatļautas vai nepareizas datu apstrādes dēļ.

2.           Sūdzības pret Eurojust saskaņā ar 1. punktā minēto atbildību izskata Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 268. pantu.

3.           Katra dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies dalībvalsts veiktas Eurojust nosūtītu datu neatļautas vai nepareizas apstrādes dēļ.

V NODAĻA ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

I IEDAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

38. pants Vispārīgie noteikumi

1.           Ciktāl tas nepieciešams uzticēto uzdevumu veikšanai, Eurojust var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām un aģentūrām atbilstoši šo struktūru un aģentūru mērķiem, kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, starptautiskajām organizācijām un Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu).

2.           Ciktāl tas svarīgi Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā jebkādus ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar 21. panta 8. punktu, Eurojust var ar 1. punktā minētajām struktūrām tieši apmainīties ar visu informāciju, izņemot personas datus.

3.           Eurojust saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pantu var saņemt un apstrādāt personas datus, kas saņemti no 1. punktā minētajām struktūrām, ciktāl tas nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā IV iedaļas noteikumus.

4.           Eurojust personas datus nosūta trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un Interpolam tikai tad, ja tas nepieciešams tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un apkarošanai, kas ir Eurojust kompetencē, kā arī saskaņā ar šo regulu. Ja nosūtīšanai paredzētos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eurojust lūdz šīs dalībvalsts atļauju, izņemot šādus gadījumus:

a)      atļauju var uzskatīt par saņemtu, jo dalībvalsts nav skaidri ierobežojusi pārsūtīšanas iespēju, vai

b)      dalībvalsts ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju šādai pārsūtīšanai vispārējos noteikumos vai ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu jebkurā brīdī var atcelt.

5.           Tādu personas datu pārsūtīšana trešām personām, ko no Eurojust saņēmušas dalībvalstis, Savienības struktūras vai aģentūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas vai Interpols, nav atļauta, ja vien pēc visu konkrētās lietas apstākļu apsvēršanas Eurojust nav devis skaidri izteiktu piekrišanu konkrētam mērķim, kas nav nesavienojams ar mērķi, kuram dati tika nosūtīti.

II IEDAĻA ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

39. pants Sadarbība ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un citiem Eiropas Savienības tīkliem, kas iesaistīti sadarbībā krimināllietās

1.           Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkls, pamatojoties uz konsultācijām un papildināmību, savstarpēji uztur privileģētas attiecības jo īpaši starp valsts pārstāvi, tās pašas dalībvalsts Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem, kā arī Eurojust valsts korespondentiem un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

a)      valsts pārstāvji katrā atsevišķā gadījumā informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas par visām lietām, kuras, viņuprāt, labāk varētu risināt tīkls;

b)      Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāts ir Eurojust personāla daļa. Tas darbojas kā atsevišķa vienība. Tas var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai, tostarp lai segtu tīkla plenārsēžu izmaksas;

c)      Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt apmeklēt Eurojust sanāksmes.

2.           Kopējo izmeklēšanas grupu tīkla sekretariāts un tā tīkla sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/494/TI, ir Eurojust personāla daļa. Šie sekretariāti darbojas kā atsevišķas vienības. Tie var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu izpildei. Eurojust nodrošina tīklu sekretariātu koordināciju. Šo punktu piemēro jebkura jauna tīkla sekretariātam, kas izveidots ar Padomes lēmumu, ja šajā lēmumā noteikts, ka Eurojust nodrošina sekretariātu.

3.           Ar Lēmumu 2008/852/TI izveidotais tīkls var lūgt Eurojust, lai tas tīklam nodrošina sekretariātu. Ja ir izteikts šāds lūgums, piemēro 2. punktu.

40. pants Attiecības ar Eiropolu

1.           Eurojust veic visus attiecīgos pasākumus, lai Eiropolam tā pilnvaru robežās uz „trāpījums ir”/„trāpījuma nav” sistēmas pamata būtu netieša piekļuve informācijai, kas ir sniegta Eurojust, neskarot ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas vai Interpols. „Trāpījuma” gadījumā Eurojust sāk procedūru, kas dod iespēju apmainīties ar „trāpījuma” ģenerēto informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts, Savienības struktūras, trešās valsts, starptautiskās organizācijas vai Interpola lēmumu, kas Eurojust sniegusi informāciju.

2.           Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. punktu veic tikai nolūkā noteikt, vai Eurojust pieejamā informācija atbilst Eiropolā apstrādātai informācijai.

3.           Eurojust ļauj veikt meklēšanu saskaņā ar 1. punktu tikai pēc tam, kad no Eiropola ir saņemta informācija, attiecībā uz kuru darbinieki ir pilnvaroti veikt minēto meklēšanu.

4.           Ja Eurojust informācijas apstrādes darbību laikā attiecībā uz atsevišķu izmeklēšanu Eurojust vai dalībvalsts konstatē koordinācijas, sadarbības vai atbalsta nepieciešamību atbilstīgi Eiropola pilnvarām, Eurojust paziņo par to dalībvalstīm un Eiropolam un sāk procedūru informācijas apmaiņai saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedz informāciju. Šādā gadījumā Eurojust konsultējas ar Eiropolu.

5.           Eiropols ievēro jebkādus vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi vai izmantošanu, ko norādījušas dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas vai Interpols.

41. pants Attiecības ar Eiropas Prokuratūru

1.           Eurojust izveido un uztur īpašas attiecībās ar Eiropas Prokuratūru, kas balstītas uz ciešu sadarbību un operatīvajām, administratīvām un vadības saiknēm to starpā, kā noteikts turpmāk. Šajā nolūkā Eiropas prokurors un Eurojust priekšsēdētājs regulāri tiekas, lai apspriestu abpusēji svarīgus jautājumus.

2.           Eurojust visus atbalsta lūgumus, ko iesniegusi Eiropas Prokuratūra, izskata bez kavēšanās un vajadzības gadījumā ar šādiem lūgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu saņemti no valsts iestādes, kura ir kompetenta tiesu sadarbībai.

3.           Kad vien nepieciešams, Eurojust izmanto valsts koordinācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar 20. pantu, kā arī attiecības, ko Eurojust izveidojis ar trešām valstīm, tostarp tiesnešus koordinatorus, lai atbalstītu sadarbību, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu.

4.           Sadarbība, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu, ietver informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu. Visus datus, ar kuriem apmainās šādā veidā, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie sniegti. Jebkāda cita datu izmantošana ir atļauta tikai tiktāl, ciktāl šāda izmantošana ir tās struktūras pilnvaru jomā, kura saņem datus, un ar tās struktūras iepriekšēju atļauju, kura sniedza datus.

5.           Lai noteiktu, vai informācija, kas pieejama Eurojust, atbilst informācijai, ko apstrādā Eiropas Prokuratūra, Eurojust izveido mehānismu Lietu pārvaldības sistēmā ievadīto datu automātiskai kontrolpārbaudei. Vienmēr, kad ir konstatēta atbilstība starp datiem, ko Lietu pārvaldības sistēmā ievadījusi Eiropas Prokuratūra, un datiem, ko ievadījis Eurojust, atbilstības faktu paziņo Eurojust un Eiropas Prokuratūrai, kā arī tai dalībvalstij, kura sniedza datus Eurojust. Gadījumos, kad datus sniegusi trešā persona, Eurojust minēto trešo personu par konstatēto atbilstību informē tikai ar Eiropas prokuratūras atļauju.

6.           Eurojust norīko darbiniekus, kas pilnvaroti piekļūt kontrolpārbaudes mehānisma rezultātiem, un informē Eiropas Prokuratūru par to.

7.           Eurojust atbalsta Eiropas Prokuratūras darbību ar pakalpojumiem, ko sniedz Eurojust personāls. Šāds atbalsts jebkurā gadījumā ietver:

a)      tehnisko atbalstu gada budžeta, plānošanas dokumenta, kas ietver gada un daudzgadu plānu, un vadības plāna sagatavošanā;

b)      tehnisko atbalstu darbinieku pieņemšanai darbā un karjeras pārvaldībai;

c)      drošības pakalpojumus;

d)      informācijas tehnoloģiju pakalpojumus;

e)      finanšu pārvaldības, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumus;

f)       jebkādus citus abpusēji nozīmīgus pakalpojumus.

Informāciju par sniedzamajiem pakalpojumiem izklāsta nolīgumā starp Eurojust un Eiropas Prokuratūru.

8.           Eiropas Prokuratūra var sniegt rakstiskus atzinumus Kolēģijai, uz kuriem Kolēģija nekavējoties rakstiski atbild. Šādus rakstiskus atzinumus jebkurā gadījumā sniedz katru reizi, kad Kolēģija pieņem gada budžetu un darba programmu.

42. pants Attiecības ar citām Savienības struktūrām un aģentūrām

1.           Eurojust izveido un uztur sadarbības attiecības ar Eiropas Tiesisko mācību tīklu.

2.           Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var palīdzēt Eurojust koordinācijas darbā attiecībā uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību atbilstoši savām pilnvarām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. …/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999.

3.           Informācijas saņemšanai un nosūtīšanai starp Eurojust un OLAF un, neskarot 8. pantu, vienīgi Regulas (EK) 1073/1999 un Padomes Regulas (Euratom) Nr. 1074/1999[19] mērķiem dalībvalstis nodrošina, ka Eurojust valsts pārstāvjus uzskata par dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Informācijas apmaiņa starp OLAF un valsts pārstāvjiem neskar informāciju, kas saskaņā ar šīm regulām jāsniedz citām kompetentajām iestādēm.

III IEDAĻA STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

43. pants Attiecības ar trešo valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām

1.           Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās ar 38. panta 1. punktā minētājām iestādēm.

2.           Lai veicinātu sadarbību, Eurojust ar kompetento iestāžu piekrišanu var iecelt kontaktpersonas trešās valstīs.

IV IEDAĻA PERSONAS DATU PĀRSŪTĪŠANA

44. pants Personas datu pārsūtīšana Savienības struktūrām un aģentūrām

Piemērojot iespējamos ierobežojumus saskaņā ar 21. panta 8. punktu, Eurojust var tieši pārsūtīt personas datus Savienības struktūrām un aģentūrām, ja tas ir nepieciešams Eurojust vai saņēmējas Savienības struktūras vai aģentūras uzdevumu veikšanai.

45. pants Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.           Ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eurojust var nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei, starptautiskai organizācijai vai Interpolam, tikai pamatojoties uz:

a)      Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK[20] 25. un 31. pantu, ka attiecīgā valsts vai starptautiskā organizācija, vai apstrādes sektors šādā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (atbilstības lēmums), vai

b)      starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma 218. pantu, sniedzot pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību, vai

c)      sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eurojust un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 27. pantu.

Šādai pārsūtīšanai nav nepieciešama papildu atļauja. Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās, lai īstenotu šādus nolīgumus vai atbilstības lēmumus.

2.           Atkāpjoties no 1. punkta, Eurojust katrā atsevišķā gadījumā var atļaut pārsūtīt personas datus trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai Interpolam, ja:

a)      datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai aizsargātu vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskās intereses, uz kurām attiecas Eurojust mērķi;

b)      datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus;

c)      pārsūtīšana ir citādi nepieciešama vai likumīgi pieprasīta, pamatojoties uz svarīgām Savienības vai dalībvalstu sabiedrības interesēm, kā norādīts Savienības vai valstu tiesību aktos, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai

d)      pārsūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas būtiskas intereses.

3.           Turklāt Kolēģija ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atļauju var uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu un ir pagarināms, atļaut datu vairākkārtēju nosūtīšanu saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka pastāv aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

4.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju informē par gadījumiem, kad ir piemērots 3. punkts.

5.           Eurojust var pārsūtīt administratīvā personāla datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

46. pants Tiesneši koordinatori, kas norīkoti uz trešām valstīm

1.           Lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm lietās, kurās Eurojust saskaņā ar šo regulu sniedz palīdzību, Kolēģija var norīkot uz trešo valsti tiesnešus koordinatorus saskaņā ar attiecīgo trešo valsti noslēgtu sadarbības vienošanos, kā minēts 43. pantā.

2.           Tiesnesim koordinatoram, kas minēts 1. punktā, ir jābūt pieredzei darbā Eurojust un atbilstīgām zināšanām tiesu iestāžu sadarbības un Eurojust darbības jomā. Lai Eurojust vārdā norīkotu tiesnesi koordinatoru, pirms tam ir jāsaņem tiesneša un viņa dalībvalsts piekrišana.

3.           Ja Eurojust norīkotais tiesnesis koordinators ir izvēlēts no valsts pārstāvju, pārstāvja vietnieku vai palīgu vidus:

a)      dalībvalsts atrod viņa aizvietotāju valsts pārstāvja, pārstāvja vietnieka vai palīga amatā;

b)      beidzas viņa pilnvaras, kas viņam bija piešķirtas saskaņā ar 8. pantu.

4.           Neskarot Civildienesta noteikumu 110. pantu, Kolēģija, konsultējoties ar Komisiju, izstrādā noteikumus par tiesnešu koordinatoru norīkošanu un attiecībā uz to pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

5.           Eurojust norīkoto tiesnešu koordinatoru darbību uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Tiesneši koordinatori iesniedz ziņojumu Kolēģijai, kas gada pārskatā atbilstīgā veidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par viņu darbību. Tiesneši koordinatori informē valsts pārstāvjus un kompetentās valsts iestādes par visām lietām, kas attiecas uz viņu dalībvalsti.

6.           Dalībvalstu kompetentās iestādes un tiesneši koordinatori, kas minēti 1. punktā, var izveidot tiešus savstarpējus sakarus. Tādā gadījumā tiesnesis koordinators informē attiecīgo valsts pārstāvi par šādiem sakariem.

7.           Šā panta 1. punktā minētiem tiesnešiem koordinatoriem ir piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai.

47. pants Tiesu iestāžu sadarbības lūgumi trešām valstīm un no tām

1.           Eurojust koordinē trešās valsts izdotu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu izpildi, ja šie lūgumi ir vienas un tās pašas izmeklēšanas sastāvdaļa un vajadzīga šo lūgumu izpilde vismaz divās dalībvalstīs. Minētos lūgumus valsts kompetentā iestāde var nosūtīt Eurojust.

2.           Steidzamos gadījumos un saskaņā ar 19. pantu Koordinācija dežūras režīmā (KDR) var saņemt un apstrādāt lūgumus, kas minēti šā panta 1. punktā un kurus izdevusi trešā valsts, kas ir noslēgusi sadarbības vienošanos ar Eurojust.

3.           Neskarot 3. panta 3. punktu, ja ir izdoti tiesu iestāžu sadarbības lūgumi, kas attiecas uz vienu un to pašu izmeklēšanu un jāizpilda trešā valstī, Eurojust veicina tiesu iestāžu sadarbību ar attiecīgo trešo valsti.

VI NODAĻA FINANŠU NOTEIKUMI

48. pants Budžets

1.           Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, sagatavo Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmi, un to iekļauj Eurojust budžetā.

2.           Eurojust budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.           Neskarot citus resursus, Eurojust ieņēmumus veido:

a)      Savienības iemaksa, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā;

b)      jebkādas dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas;

c)      maksas par publikācijām un visiem Eurojust sniegtajiem pakalpojumiem;

d)      ad-hoc dotācijas.

4.           Eurojust izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

49. pants Budžeta izveide

1.           Administratīvais direktors katru gadu sagatavo Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to Kolēģijai.

2.           Kolēģija uz minētā projekta pamata sagatavo provizorisku Eurojust ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.           Eurojust provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu vēlākais līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Komisijai. Kolēģija tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietverts štatu saraksta projekts, līdz 31. martam nosūta Komisijai.

4.           Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

5.           Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.

6.           Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas attiecībā uz Eurojust piešķiramo iemaksu.

7.           Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štatu sarakstu.

8.           Eurojust budžetu pieņem Kolēģija. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā Eurojust budžetu attiecīgi koriģē.

9.           Par jebkādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz budžetu, Eurojust pēc iespējas agrāk saskaņā ar Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 203. panta noteikumiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

10.         Izņemot Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 203. pantā minētos nepārvaramas varas gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome apspriež ēkas projekta priekšlikumu četru nedēļu laikā no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas.

Ēkas projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies šis četru nedēļu laikposms, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šajā laikposmā nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome šajā četru nedēļu laikā pauž pienācīgi pamatotas bažas, minēto laikposmu var vienu reizi pagarināt par divām nedēļām.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome pieņem negatīvu lēmumu par ēkas projekta priekšlikumu, Eurojust savu priekšlikumu atsauc un var iesniegt jaunu priekšlikumu.

11.         Eurojust ēkas iegādes projektu var finansēt, izmantojot aizņēmumu, ko iepriekš apstiprina budžeta lēmējiestāde saskaņā ar Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 203. pantu.

50. pants Budžeta izpilde

Administratīvais direktors darbojas kā Eurojust kredītrīkotājs un izpilda Eurojust budžetu saskaņā ar savu atbildību un budžetā atļautajās robežās.

51. pants Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.           Pēc katra finanšu gada Eurojust grāmatvedis līdz 1. martam nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.           Pēc katra finanšu gada Eurojust līdz 31. martam nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.           Pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eurojust provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.           Pēc katra finanšu gada Revīzijas palāta vēlākais līdz 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 148. panta 1. punktu izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.

5.           Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 148. pantu, administratīvais direktors saskaņā ar savu atbildību sagatavo Eurojust galīgo pārskatu un iesniedz to Kolēģijai atzinuma sniegšanai.

6.           Kolēģija sniedz atzinumu par Eurojust galīgo pārskatu.

7.           Pēc katra finanšu gada administratīvais direktors līdz 1. jūlijam galīgos pārskatus kopā ar Kolēģijas atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.           Līdz nākamā gada 15. novembrim Eurojust galīgo pārskatu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.           Administratīvais direktors vēlākais līdz nākamā gada 30. septembrim Revīzijas palātai iesniedz atbildi uz apsvērumiem. Minēto atbildi administratīvais direktors nosūta arī Kolēģijai un Komisijai.

10.         Administratīvais direktors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Tāpat Padome var aicināt administratīvo direktoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

11.         Administratīvais direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

12.         Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

52. pants Finanšu noteikumi

Eurojust piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Kolēģija saskaņā ar [Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam] un pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar [Regulu 2343/2002], izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eurojust darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

VII NODAĻA PERSONĀLA NOTEIKUMI

53. pants Vispārīgi noteikumi

Uz Eurojust personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kas pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

54. pants Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

1.           Eurojust var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kuri nav pieņemti darbā Eurojust.

2.           Kolēģija pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu darbam Eurojust.

VIII NODAĻA NOVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA

55. pants Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšana

1.           Eurojust nosūta gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas var sniegt apsvērumus un secinājumus.

2.           Kolēģijas priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta lūguma ierodas Eiropas Parlamentā, lai apspriestu ar Eurojust saistītus jautājumus un jo īpaši sniegtu gada darbības pārskatus, ievērojot pienākumu saglabāt diskrētumu un konfidencialitāti. Apspriešana tieši vai netieši neattiecas uz konkrētām darbībām saistībā ar konkrētām operatīvajām lietām.

3.           Papildus citiem šajā regulā izklāstītajiem informēšanas un apspriešanās pienākumiem Eurojust informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam:

a)      Eurojust izstrādātu vai pasūtītu pētījumu un stratēģisko projektu rezultātus;

b)      sadarbības vienošanās, kas noslēgtas ar trešām personām;

c)      Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada ziņojumu.

4.           Eurojust nosūta savu gada ziņojumu valstu parlamentiem. Eurojust nosūta valstu parlamentiem arī 3. punktā minētos dokumentus.

56. pants Izvērtēšana un pārskatīšana

1.           Vēlākais [piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt regulas īstenošanas un ietekmes, kā arī Eurojust un tā darba prakses efektivitātes un lietderības izvērtējumu. Izvērtējumā jo īpaši pievērš uzmanību iespējamajai vajadzībai grozīt Eurojust pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.           Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, Padomei un Kolēģijai. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

3.           Katrā otrajā izvērtējumā Komisija izvērtē arī Eurojust sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus.

IX NODAĻA VISPĀRĪGI UN NOSBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants Privilēģijas un imunitāte

Uz Eurojust un tā personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

58. pants

Valodu lietošanas kārtība

1.           Eurojust piemēro Regulu Nr. 1[21].

2.           Eurojust darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

59. pants Konfidencialitāte

1.           Valsts pārstāvji, to vietnieki un palīgi, kas minēti 7. pantā, Eurojust personāls, valsts korespondenti un datu aizsardzības inspektors ir saistīti ar pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.

2.           Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām un iestādēm, ko aicina sadarboties ar Eurojust.

3.           Konfidencialitātes ievērošanas pienākums paliek spēkā arī pēc atbrīvošanas no amata vai darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbības izbeigšanas.

4.           Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visu Eurojust saņemto informāciju, ja vien šī informācija jau nav publiskota vai pieejama sabiedrībai.

5.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja locekļi un darbinieki ir saistīti ar konfidencialitātes ievērošanas pienākumu attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.

60. pants Pārredzamība

1.           Dokumentiem, kas saistīti ar Eurojust administratīvajiem uzdevumiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.           Kolēģija sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes datuma pieņem sīki izklāstītus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.           Par Lēmumiem, ko Eurojust pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi Līguma 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

61. pants OLAF un Eiropas Revīzijas palāta

1.           Lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 veicinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā Eurojust pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Eurojust darbiniekiem, izmantojot minētā Nolīguma pielikumā sniegto paraugu.

2.           Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eurojust ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.           OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[22], ar mērķi noteikt, vai saistībā ar Eurojust izdevumiem ir bijuši pārkāpumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

4.           Neskarot 1., 2. un 3. punktu, darba vienošanās ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un Interpolu, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos Eurojust ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši attiecīgajām kompetencēm.

62. pants Drošības noteikumi par klasificētas informācijas aizsardzību

Eurojust piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā izklāstīts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom[23] pielikumā. Tas attiecas arī uz noteikumiem par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

63. pants Administratīvā izmeklēšana

Uz Eurojust administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar Līguma 228. pantu.

64. pants Atbildība, kas nav atbildība par datu neatļautu vai nepareizu apstrādi

1.           Eurojust līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.           Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Eurojust noslēgtā līgumā.

3.           Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Eurojust saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, un neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 37. pantu atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Kolēģija vai Eurojust darbinieki, veicot savus pienākumus.

4.           Turklāt 3. punkts attiecas uz kaitējumu, kas radies valsts pārstāvja, tā vietnieka vai palīga kļūdas dēļ, veicot savus pienākumus. Tomēr, kad viņš darbojas, pamatojoties uz pilnvarām, kas viņam piešķirtas saskaņā ar 8. pantu, viņa izcelsmes dalībvalsts atmaksā Eurojust summas, ko Eurojust samaksājis, lai atlīdzinātu par šādu kaitējumu.

5.           Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija strīdos par 3. punktā minētā kaitējuma kompensāciju.

6.           Dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus saistībā ar Eurojust atbildību, kā minēts šajā pantā, nosaka ar atsauci uz Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001[24].

7.           Eurojust darbinieku personisko atbildību pret Eurojust regulē noteikumi, kas izklāstīti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos vai pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

65. pants Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Eurojust mītne ir Hāgā, Nīderlandē.

Nepieciešamie pasākumi attiecībā uz Eurojust izmitināšanu Nīderlandē un aprīkojumu, kas Nīderlandei ir jānodod Eurojust rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, kurus Nīderlandē piemēro administratīvajam direktoram, Kolēģijas locekļiem, Eurojust personālam un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikti mītnes nolīgumā starp Eurojust un Nīderlandi, kas noslēgts pēc tam, kad ir saņemts Kolēģijas apstiprinājums.

Nīderlande nodrošina labākos iespējamos apstākļus Eurojust darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

66. pants Pārejas pasākumi

1.           Eurojust ir vispārējais tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus noslēdzis, uzņēmies vai iegādājies Eurojust, kas izveidots ar lēmumu 2002/187/TI.

2.           Eurojust valsts locekļi, kurus katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar Lēmumu 2002/187/TI, uzņemas Eurojust valsts locekļu lomu saskaņā ar šīs regulas II nodaļu. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā viņu pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu neatkarīgi no iepriekšējā pagarinājuma.

3.           Kad šī regula stājas spēkā, Eurojust esošais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki uzņemas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku lomu saskaņā ar 11. pantu, kamēr beidzas viņu pilnvaru termiņš saskaņā ar Lēmumu 2002/187/TI. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā viņus vienu reizi var ievēlēt atkārtoti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 3. punktu neatkarīgi no iepriekšējās atkārtotās ievēlēšanas.

4.           Saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 29. pantu pēdējais ieceltais administratīvais direktors uzņemas administratīvā direktora lomu saskaņā ar 17. pantu, kamēr beidzas viņa pilnvaru termiņš atbilstoši lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar Lēmumu 2002/187/TI. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā administratīvā direktora pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.           Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, kurus noslēdzis Eurojust, kas izveidots ar Lēmumu 2002/187/TI. Jo īpaši saistošu juridisko spēku saglabā visi Eurojust noslēgtie starptautiskie nolīgumi, kas stājušies spēkā pirms šīs regulas stāšanas spēkā.

67. pants Atcelšana

1.           Šī regula aizstāj un atceļ Lēmumus 2002/187/TI, 2003/659/TI un 2009/426/TI.

2.           Atsauces uz 1. punktā minētajiem atceltajiem Padomes lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

68. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

To smagu noziegumu veidu saraksts, kuri ir Eurojust kompetencē saskaņā ar 3. panta 1. punktu:

– organizētā noziedzība;

– terorisms;

– narkotiku nelikumīga tirdzniecība;

– nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

– korupcija;

– noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm;

– slepkavība, smagi miesas bojājumi;

– personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana;

– seksuālā vardarbība pret sievietēm un bērniem un sieviešu un bērnu seksuālā izmantošana, bērnu pornogrāfija un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos;

– rasisms un ksenofobija;

– organizēta laupīšana;

– noziegumi, kas saistīti ar transportlīdzekļiem;

– krāpšana;

– rekets un izspiešana;

– izstrādājumu viltošana un pirātisms;

– administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība;

– naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana;

– kibernoziegumi;

– iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un finanšu tirgus manipulācija;

– imigrantu nelikumīga ievešana;

– cilvēku tirdzniecība;

– cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība;

– hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība;

– kultūras priekšmetu, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība;

– šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība;

– apdraudētu dzīvnieku sugu nelikumīga tirdzniecība;

– apdraudētu augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība;

– noziegumi pret vidi;

– kuģu radīts piesārņojums;

– noziegumi, kas saistīti ar kodolmateriāliem un radioaktīvām vielām;

– genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.

2. PIELIKUMS

27. pantā minēto personas datu kategorijas

1.           a)       Uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārds un visi pieņemtie vārdi;

b)      dzimšanas datums un vieta;

c)      pilsonība;

d)      dzimums;

e)      attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)       sociālās apdrošināšanas numuri, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumenti un pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;

g)      informācija par juridiskām personām, ja tajā ietverta informācija, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām personām, pret kurām vērsta tiesas izmeklēšana vai kriminālvajāšana;

h)      banku konti un konti citās finanšu iestādēs;

i)       iespējamo noziedzīgo nodarījumu apraksts un būtība, diena, kurā tie tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība;

j)       fakti, kas norāda uz lietas starptautisko mērogu;

k)      informācija par iespējamo piederību noziedzīgai organizācijai;

l)       tālruņa numuri, e-pasta adreses, datu plūsmu un atrašanās vietu dati, kā arī saistītie dati, kas nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai;

m)     transportlīdzekļa reģistrācijas dati;

n)      DNS profili, kas noteikti no DNS nekodētās daļas, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi.

2.           a)       Uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārds un visi pieņemtie vārdi;

b)      dzimšanas datums un vieta;

c)      pilsonība;

d)      dzimums;

e)      attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)       noziedzīgo nodarījumu, kuros tie iesaistīti, apraksts un būtība, diena, kurā tie tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēmas

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz [struktūras] apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST)

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā [25]

Politikas joma: 33. sadaļa – Tiesiskums

Darbība: 33.03. –Tiesiskums krimināllietās un civillietās (no 2014. gada: 33.03 – Tiesiskums)

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību [26]

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķis(-i)

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eurojust izveidoja pēc dalībvalstu iniciatīvas ar Lēmumu 2002/187/TI kā Savienības struktūru ar juridiskas personas statusu, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem. LESD 85. Pantā paredzets, ka Eurojust darbību nosaka ar izmantot regulu, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar smagiem noziegumiem, kas skar vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis. Šis regulas priekšlikums paredz vienu atjaunotu tiesisko regulējumu jaunajai Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kas ir Eurojust tiesību un saistību pārņēmēja.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 2: uzlabot tiesu sadarbību krimināllietās, tādējādi veicinot patiesas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

33.03. – Tiesiskums krimināllietās un civillietās

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Eurojust apvieno augstākā līmeņa prokurorus un tiesnešus no visām dalībvalstīm un tam ir galvenā loma Eiropas tiesiskuma telpas izveidē. Tam ir liela loma arī pārrobežu noziedzības apkarošanā ES kā efektīvam tiesu sadarbības veicinātājam, kura palīdzību arvien biežāk lūdz valstu speciālisti. Paredzams, ka tam būs šāda ietekme.

1. Eurojust operatīvais darbs

Eurojust atbalsta un stiprina tiesu sadarbību krimināllietās. Valsts pārstāvji, darbojoties atsevišķi vai kā Kolēģija, iesaistās konkrētās krimināllietās, ja valstu iestādēm nepieciešama labāka koordinācija vai jāpārvar grūtības, praksē pielietojot tiesu sadarbības un savstarpējas atzīšanas instrumentus. Eurojust ir palīdzējies savienot Eiropas Savienības dažādās tiesību sistēmas un tradīcijas un veicināt savstarpēju uzticību, kas ir savstarpējas atzīšanas instrumentu stūrakmens, ātri atrisinot lingvistiskās vai juridiskās problēmas vai identificējot kompetentās iestādes citās valstīs.

2. Eurojust tiesu ekspertīzes centrs efektīvai rīcībai cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem

Eurojust ir nozīmīga loma cīņā pret pārrobežu noziedzību. Eurojust organizē koordinācijas sanāksmes, kur pulcējas valstu iestāžu pārstāvji, lai vienotos par kopēju pieeju izmeklēšanai, sagatavotu palīdzības lūgumus, saņemtu vai meklētu atbildes uz juridiskiem jautājumiem vai lemtu par vienlaicīgām operācijām. Eurojust ir iesaistīts kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) izveidē un piedalās tajās, sniedzot atbalstu dalībvalstīm.

3. Eurojust sadarbība ar partneriem

Eurojust saskaņā ar Padomes lēmumu sadarbojas ar citām aģentūrām, jo īpaši Eiropolu un OLAF, kā arī ar trešām valstīm, un izmitina Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, kopējo izmeklēšanas grupu ekspertu tīkla un genocīda apkarošanas tīkla sekretariātu.

4. Eurojust attiecības ar Eiropas Prokuratūru

Saskaņā ar LESD 86. pantu Eiropas Prokuratūra ir jāveido „no Eurojust”. Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir regulēt arī attiecības starp Eurojust un Eiropas Prokuratūru. Administratīvais atbalsts Eiropas Prokuratūrai tiks sniegts, neradot izmaksas.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisija saskaņā ar Ceļvedi vienotas pieejas īstenošanai attiecībā uz aģentūrām izstrādā pamatnostādnes aģentūru galveno snieguma rādītāju noteikšanai. Tās paredzēts pabeigt 2013. gadā.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Paredzēts, ka īstermiņā Eurojust turpinās veikt galvenās darbības, jo īpaši tās, kas tieši saistītas ar valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu koordinācijas un sadarbības atbalstīšanu un stiprināšanu smagu pārrobežu noziegumu lietās. Ir jāpastiprina informācijas plūsma un saikne starp valstu iestādēm un Eurojust.

Vidējā termiņā ar šā priekšlikuma palīdzību saskaņā ar LESD 85. pantu tiks pastiprināta Eurojust struktūra, darbība, uzdevumi un parlamentārā pārraudzība. Priekšlikumā ir iekļautas arī prasības, kas saistītas ar LESD 86. pantu un Eiropas Prokuratūras izveidi no Eurojust: Eurojust būs jāniedz Eiropas Prokuratūrai administratīvā atbalsta pakalpojumi.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Eurojust darbības radītā pievienotā vērtība: dalībvalstu iestāžu tiesiskās sadarbības veicināšanai un koordinācijas uzlabošanai, lai efektīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību, ir būtiska ES dimensija, un to var panākt tikai ES līmenī.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Eurojust gada ziņojumi liecina, ka pastāvīgi ir nepieciešama Eiropas Savienības un starptautiska koordinācija un atbalsts smagu pārrobežu noziegumu jomā. Pagājušajā desmitgadē ļoti strauji ir palielinājusies organizētā noziedzība, piemēram, narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, terorisms un kibernoziedzība, tostarp bērnu pornogrāfija. Veidojas jauna noziedzības aina, kurai arvien vairāk raksturīgas ļoti mobilas un elastīgas grupas, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un noziedzības sektoros un kuras jo īpaši liek lietā plaša mēroga nelikumīgu interneta izmantošanu. Dalībvalstis nevar efektīvi cīnīties ar to valsts līmenī, tāpēc koordinācija un palīdzība kļūst īpaši svarīga. Eurojust ir vienīgā ES aģentūra, kas atbalsta valstu tiesu iestādes, lai šajās lietās veiktu atbilstošu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiesiskās sadarbības krimināllietās stiprināšana ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides svarīga sastāvdaļa. Eurojust uzdevums — veicināt koordināciju un sadarbību — ir izstrādāts saistībā ar citiem juridiskiem instrumentiem minētajā jomā, piemēram, 2000. gada Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās (MLA), Padomes pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi vai Padomes pamatlēmumu par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā. Jāpatur prātā sinerģija ar pārējām tieslietu un iekšlietu aģentūrām, jo īpaši Eiropolu, un nepieciešamība izvairīties no uzdevumu dublēšanās un uzlabot sadarbību. Arī Eurojust un Eiropas Prokuratūras sadarbība nenoliedzami būs sinerģijas sastāvdaļa.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD/MM]GGGG līdz [DD/MM]GGGG

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG. gads līdz GGGG. gads

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Ieviešana ar sākotnējo periodu no GGGG. gada līdz GGGG. gadam,

– kuram seko pilna spektra darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi [27]

Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

– no tās struktūrvienību, tostarp Savienības delegāciju personāla, puses;

– ¨  no izpildaģentūru puses;

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨ trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– ¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– X struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 208. un 209. pantā;

– ¨ publisko tiesību subjektiem;

– ¨ struktūrām, kas ir privāttiesību subjekts, ar valsts dienesta uzdevumiem tiktāl, ciktāl tās sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

– ¨ struktūrām, kas ir kādas dalībvalsts privāttiesību subjekts, kurai ir uzticēts īstenot publiskā un privātā sektora partnerību un kura sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

– Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Šā leģislatīvā akta priekšlikuma mērķis ir modernizēt Eurojust tiesisko regulējumu un racionalizēt Eurojust darbību.

Priekšlikums ir sagatavots tādā veidā, kas neietekmē budžetu. Tādēļ attiecībā uz šo tiesību akta priekšlikumu ir spēkā finanšu plāns 2014.–2020. gadam, ko 2013. gada jūlijā pieņēma Komisija.

Tomēr ar šo regulu ir ieviests jauns elements, kas regulē attiecības ar Eiropas Prokuratūru: kā noteikts šajā regulā, Eurojust Eiropas Prokuratūrai nodrošinātu administratīvā atbalsta struktūras, tostarp finansējumu, cilvēkresursus, drošību un informācijas tehnoloģijas.

Turklāt Eurojust vairs nenodarbotos ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud ES finansiālās intereses, kuri veido 5 līdz 10% no pašreizējā kopējā lietu apjoma. Tā rezultātā aģentūrā posteņus var pārvietot tā, lai segtu Eiropas Prokuratūras atbalsta funkcijas izdevumus.

Tādēļ šim priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu, kā arī tas nemaina finanšu plānā 2014.–2020. gadam norādīto posteņu kopsummu.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Eurojust priekšsēdētājs katru gadu Kolēģijas vārdā nosūta Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par Eurojust veikto darbu, kā arī informāciju par katru sadarbības vienošanos, kas noslēgta ar trešām personām, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada ziņojumu.

Piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt regulas īstenošanas un Eurojust darbības neatkarīgu izvērtējumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Šajā posmā nav apzināti konkrēti riski pārvaldības un kontroles sistēmā.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Eurojust piemēro šādu kontroli: administratīvā kontrole, tostarp budžeta kontrole, iekšējā revīzija, Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumi, ikgadējo atbrīvošanu no atbildības par ES budžeta izpildi.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija……………………….] || Dif./nedif. ([28]) || no EBTA valstīm[29] || No kandidāt-valstīm[30] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 33.0304 Eiropas Savienības Krimināllietu tiesu sadarbības aģentūra (EUROJUST) || Dif. || NĒ || JĀ Pēc vienošanās || NĒ || NĒ

· Pieprasītās jaunās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija ………………….……..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || No kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs 3 || Drošība un pilsonība

EUROJUST || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

1. sadaļa || Saistības || (1) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2) || || || || || || || ||

2. sadaļa || Saistības || (1a) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Maksājumi || (2a) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

3. sadaļa || Saistības || (3a) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Maksājumi || (3b) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ apropriācijas EUROJUST || Saistības || =1+1a +3a || || || || || || || ||

Maksājumi || =2+2a +3b || || || || || || || ||

Tiesiskuma programma || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

33 03 02 — Tiesu iestāžu sadarbības uzlabošana civillietās un krimināllietās || Saistības || (1) || || || || || || 0.400 || || 0.400

Maksājumi || (2) || || || || || || 0.400 || || 0.400

KOPĀ — Programma "Tiesiskums"[31] || Saistības || (1) || || || || || || 0.400 || || 0.400

Maksājumi || (2) || || || || || || 0.400 || || 0.400

Pašreizējais aprēķins ir veikts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka administratīvā atbalsta struktūras, ko Eurojust nodrošina Eiropas Prokuratūrai, tostarp finansējums, cilvēkresursi, drošība un informācijas tehnoloģijas, neietekmē budžetu un tām nav nepieciešami papildu darbinieki no Eurojust štatu saraksta, jo ir paredzēta iekšēja pārvietošana, beidzoties dažām Eurojust darbībām pēc Eiropas Prokuratūras izveides.

Praktiski Eurojust administratīvā struktūra nodrošinātu gan Eurojust, gan Eiropas Prokuratūras vajadzības. Šī administratīvā struktūra nodrošinātu saskaņotu budžeta plānošanu un izpildi, dažādus personāla pārvaldības aspektus un visu citu atbalsta pakalpojumu sniegšanu.

Paredzēts, ka Eurojust grāmatvedis būs Eiropas Prokuratūras grāmatvedis.

Izvērtēšanas izmaksas, jo īpaši tās, kas nepieciešamas šīs regulas īstenošanas un ietekmes, kā arī Eurojust efektivitātes un lietderības izvērtēšanai, tiktu segtas no jaunās Tiesiskuma programmas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

TIESISKUMA ĢENERĀLDIREKTORĀTS ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ — TIESISKUMA ĢENERĀLDIREKTORĀTS || Apropriācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistību summa = maksājumu summa) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

KOPĀ ‑ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || 0.400 || || 0.400

Maksājumi || || || || || || 0.400 || || .0400

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

– X  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu        Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju

– izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultātu veids [32] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[33] || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || . || || || || || ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– o  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE

Cilvēkresursi || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (darbinieku skaits) || || || || || || || ||

- no kuriem AD || || || || || || || ||

- no kuriem AST || || || || || || || ||

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnas slodzes ekvivalentu: FTE) || || || || || || || ||

- no kuriem līgumdarbinieki || || || || || || || ||

- no kuriem valstu norīkotie eksperti (SNE) || || || || || || || ||

Darbinieki kopā || || || || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Personāla izmaksas || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas || || || || || || || ||

- no kuriem AD || || || || || || || ||

- no kuriem AST || || || || || || || ||

Ārštata darbinieki || || || || || || || ||

- no kuriem līgumdarbinieki || || || || || || || ||

- no kuriem valstu norīkotie eksperti (SNE) || || || || || || || ||

Kopā personāla izmaksas || || || || || || || ||

3.2.3.2.  Attiecīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– X  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

– Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || || || || || || ||

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE)[34] ||

|| XX 01 02 01 (CA, SNE, INT ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy[35] || - galvenajā mītnē[36] || || || || || || ||

|| - delegācijās || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, SNE, INT, INT — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Sekošana politikai un ieteikumi aģentūrai, ieteikumi par budžetu un finansēm aģentūrai un faktiskie maksājumi, izpilde, budžeta projekta izstrādes procedūras.

Ārštata darbinieki ||

Izmaksu aprēķina apraksts pilnslodzes ekvivalentam būtu jāiekļauj pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma [37].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus;

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[38]

2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu)

………….pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz novirzāmiem dažādiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem, kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2003/659/TI un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmumu 2009/426/TI par Eurojust stiprināšanu. OV L 063, 6.3.2002, 1. lpp.

[2]               Jaunās Eurojust regulas priekšlikuma projektā ir pievērsta uzmanība uzlabotai dalībvalstu policijas dienestu sadarbībai un palīdzības sniegšanai, lai novērstu un apkarotu smagus noziegumus.

[3]               Padomes Lēmums 2009/426/TI, 16.12.2008., OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.

[4]               Skatīt COM(2008) 135,

[5]               GHK „Pētījums par Eurojust stiprināšanu”.

[6]               OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[7]               OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

[8]               OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.

[9]               OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.

[10]             OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.

[11]             OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.

[12]             OV L 301, 12.11.2008., 38. lpp.

[13]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[14]             OV L 105, 27.04.1996., 1. lpp.

[15]             OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[16]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[17]             Padomes Regula Nr. 31 (EEK) un Nr. 11 (EAEK) (1961. gada 18. decembris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, OV P 045, 14.6.1962., 1385. lpp., ar grozījumiem, jo īpaši ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.), ar tās turpmākajiem grozījumiem.

[18]             Padomes Regula Nr. 31 (EEK) un Nr. 11 (EAEK) (1961. gada 18. decembris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, OV P 045, 14.6.1962., 1385. lpp., ar grozījumiem, jo īpaši ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.), ar turpmākajiem grozījumiem.

[19]             OV L 136., 31.5.1999., 8. lpp.

[20]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[21]             OV L 17, 6.10.1958., 385. lpp.

[22]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[23]             OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

[24]             OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. No 2015. gada 10. janvāra Regula (EK) Nr. 44/2001 tiek aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1215/2012.

[25]             ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[26]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[27]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[28]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[29]             BTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija..

[30]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[31]             Regulas projekta 56. pantā Komisijai paredzēts pienākums sniegt ziņojumu par regulas īstenošanu. Minētā ziņojuma pamatā jābūt ārējam pētījumam.

[32]             Rezultāti ir piegādājamie produkti un sniedzamie pakalpojumi (piem.: finansēto studentu apmaiņu skaits, izbūvēto ceļu kilometri utt.).

[33]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[34]             CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[35]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām ,,BA” pozīcijām).

[36]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[37]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[38]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.