EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013PC0527

Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam, koeficientu papildu maksājuma aprēķināšanai 2001./2002. un 2004./2005. tirdzniecības gadam un summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar starpību starp ražošanas pamatmaksājumu maksimālo apjomu un šo maksājumu apjomu 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam

/* COM/2013/0527 final - 2013/0252 (NLE) */

52013PC0527

Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam, koeficientu papildu maksājuma aprēķināšanai 2001./2002. un 2004./2005. tirdzniecības gadam un summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar starpību starp ražošanas pamatmaksājumu maksimālo apjomu un šo maksājumu apjomu 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam /* COM/2013/0527 final - 2013/0252 (NLE) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Tiesa 2012. gada 27. septembrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-113/10, C-147/10 un C-234/10 Zuckerfabrik Jülich AG/Hauptzollamt Aachen, British Sugar plc/Rural Payments Agency, Tereos/Directeur général des douanes et droits indirects (spriedums "Jülich-II" lietā), ar kuru tika atcelta Komisijas 2009. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gadam.

Regula (EK) Nr. 1193/2009, kas kopumā atcelta ar 2012. gada 27. septembra spriedumu, ar atpakaļejošu spēku laboja tos ražošanas maksājumu apjomus 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam, kurus Komisija iepriekš noteica pēc tam, kad Tiesa ar 2008. gada 8. maija spriedumu apvienotajās lietās C-5/06 un no C-23/06 līdz C-36/06 Zuckerfabrik Jülich un citi ("Jülich I") un tam sekojošo 2008. gada 6. oktobra rīkojumu apvienotajās lietās no C-175/07 līdz C-184/07 SAFBA un citi ("SAFBA") atcēla Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007.

Maksājumus attiecīgajiem tirdzniecības gadiem sākotnēji noteica Komisija saskaņā ar Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju ("pamatregula"), kas 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam paredzēja cukura nozares pašfinansēšanas sistēmu ar elastīgu ražošanas maksājumu palīdzību.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas pamatā bija princips, ka ražotājiem būtu jāuzņemas pilna finansiāla atbildība par zaudējumiem, ko katrā tirdzniecības gadā rada tās kvotā ietilpstošās Kopienas produkcijas daļas pārdošana, kura pārsniedz Kopienas iekšēji patērēto produkciju, un realizācijas cenu garantiju diferenciācija, ņemot vērā katram uzņēmumam piešķirto ražošanas kvotu.

Finansiālās atbildības principa ievērošana tika nodrošināta, ražotājam maksājot ražošanas pamatmaksājumu, ar ko apliek visu A un B cukura ražošanu un ko ierobežo 2 % apjomā no baltā cukura intervences cenas, un B maksājumu, ar ko apliek B cukura ražošanu, nepārsniedzot 37,5 % no minētās cenas. Pamatregula paredzēja, ka ražotāji maksā papildu maksājumu tādos gadījumos, kad dažos tirdzniecības gados nozares pašfinansēšana nenotiek pilnā apmērā. Pamatregulas 15. pantā bija paredzēti elementi, kas jāņem vērā maksājumu aprēķināšanā.

Iepriekš minētajos spriedumos Tiesa neanalizēja ražošanas maksājumu sistēmu un principu, ka ražotājiem ir jāuzņemas pilna finansiāla atbildība par zaudējumiem, ko katrā tirdzniecības gadā rada tās kvotā ietilpstošās produkcijas daļas pārdošana, kura pārsniedz Savienības iekšēji patērēto produkciju, un jāveic tādi maksājumi par savu kvotā ietilpstošo produkciju, kurus Komisija nosaka nolūkā segt 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadā radušos zaudējumus.

Tomēr Tiesa nosprieda, ka Komisija ir vairākkārt kļūdījusies aprēķinos, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 nosakot gada maksājumus attiecīgajam laikposmam. Visbeidzot, tā secināja, ka Komisija Regulā (EK) Nr. 1193/2009 izmantoja nepareizu maksājumu noteikšanas metodi, kuras dēļ tika pārvērtētas sedzamās izmaksas un cukura ražotāji samaksāja vairāk.

Ievērojot to, ka Regula (EK) Nr. 1193/2009 tika atzīta par spēkā neesošu, Tiesa lēma, ka personām ir tiesības uz to summu atmaksāšanu, kuras ir nepamatoti samaksātas saistībā ar spēkā neesošiem ražošanas maksājumiem, ko dalībvalstis iekasējušas par attiecīgo laikposmu, un tiesības saņemt arī ar šīm summām saistīto procentu samaksu.

Sprieduma dēļ vairs nav tiesiskā regulējuma, kas paredz precīzus maksājumu apjomus 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam. Lai ievērotu spriedumu, minētajiem tirdzniecības gadiem noteiktie maksājumi būtu jāaizstāj ar jauniem maksājumiem, to aprēķināšanā izmantojot Tiesas apstiprināto metodi un piemērojot tos ar atpakaļejošu spēku.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Komisija iesniedza dalībvalstīm dažādus darba dokumentus par labotu cukura maksājumu noteikšanu un darbībām pēc Tiesas 2012. gada 27. septembra sprieduma. Dalībvalstis minētos darba dokumentus saņēma Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejā 2012. gada 6. decembrī, 2012. gada 20. decembrī, 2013. gada 24. janvārī un — minētos dokumentu konsolidētā redakcijā — 2013. gada 28. februārī.

Vairākas dalībvalstis (Vācija, Beļģija, Latvija, Itālija, Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Čehijas Republika) aicināja Komisiju sagatavot tiesību aktu, ar kuru labo maksājumus un kurā būtu paredzēta iespēja saņemt no Savienības budžeta procentu maksājumus par summām, ko attiecīgās dalībvalstis atmaksāja vai kas tām būtu jāatmaksā cukura ražotājiem saistībā ar maksājumu pārsnieguma summu attiecīgajos gados. Dažu delegāciju pārstāvji arī ierosināja, ka būtu jānosaka vienota procentu likme visā Eiropā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Saskaņā ar LESD 266. pantu "iestādei vai struktūrai, kuras pieņemtie akti ir pasludināti par spēkā neesošiem ..., ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu". Tādēļ pēc Regulas (EK) Nr. 1193/2009 atcelšanas ir jānosaka jauni maksājumi attiecīgajam laikposmam.

Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 vairs nevar izmantot kā juridisko pamatu maksājumu labošanai, jo no 2006./2007. tirdzniecības gada minētā regula tika atcelta un aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un atkārtoti aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO regula"). Tāpēc Komisijai nav pilnvaru pieņemt koriģējošu tiesību aktu, kas vajadzīgs sprieduma īstenošanai.

Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par … cenu … noteikšanu". Ievērojot ierosinātās regulas būtību, 43. panta 3. punkts acīmredzot ir piemērots juridiskais pamats labotu cukura maksājumu noteikšanai attiecīgajiem tirdzniecības gadiem.

Lai gan Tiesa neatzina par spēkā neesošu Regulu (EK) Nr. 1837/2002, ar ko nosaka ražošanas maksājumus 2001./2002. tirdzniecības gadam, tam noteiktie maksājumi arī ir uzskatāmi par nepareizi aprēķinātiem, jo maksājumu noteikšanā 2001./2002. tirdzniecības gadam ir izmantota tā pati metode, kuru Tiesa atzina par spēkā neesošu. Tāpēc būtu jānosaka jauni maksājumi minētajam tirdzniecības gadam un jāiekļauj koriģējošajā tiesību aktā.

Iepriekš minētajos spriedumos Tiesa precizēja visus elementus, kas jāņem vērā, aprēķinot "vidējos zaudējumus" pamatregulas 15. panta nozīmē, kuri ir izmantojami ar ražošanas maksājumiem atlīdzināmo "kopējo zaudējumu" novērtēšanā. Jo īpaši "vidējos zaudējumus" jāaprēķina, faktiski izmaksāto kompensāciju kopapjomu (mazāks nekā tas, ko Komisija aprēķinājusi atceltajā Regulā (EK) Nr. 1193/2009) dalot ar eksporta kopapjomu, neatkarīgi no tā, vai ir faktiski izmaksātas kompensācijas par eksportētajiem produktiem. Arī "eksportējamo pārpalikumu" aprēķināšanā jāizmanto eksporta kopapjoms, neatkarīgi no tā, vai ir faktiski izmaksātas kompensācijas. Piemērojot Tiesas norādīto jauno metodi, ievērojami samazinās "vidējie zaudējumi" un "kopējie zaudējumi", kuri tiek atlīdzināti ar ražošanas maksājumiem attiecīgajā laikposmā.

Tādēļ ierosinātā regula ar atpakaļejošu spēku noteiks tādus ražošanas maksājumus cukura nozarē 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadā, kuri pārrēķināti, ievērojot Tiesas precizēto metodiku. Tas ļaus dalībvalstīm aprēķināt cukura ražotājiem atmaksājamās summas, kas tiem jāsaņem saistībā ar to maksājumu pārsniegumu, kuri iekasēti minētajā laikposmā.

Maksājumu pārskatīšana 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam turklāt ietekmēs papildu cenu, ko cukura ražotāji maksāja cukurbiešu audzētājiem saistībā ar A vai B maksājuma maksimālā apjoma un par 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadu iekasēto maksājumu apjoma starpību.

Saskaņā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju, kas bija spēkā līdz 2006. gadam, cukura ražotāji faktiski veica maksājumus un atguva 60 % no šīm izmaksām, maksājot cukurbiešu audzētājiem zemāku cenu par cukurbietēm. Pamatregulas 18. panta 2. punkts paredzēja, ka tad, ja noteiktie maksājumu apjomi bija mazāki nekā A vai B maksājuma maksimālie apjomi (t. i., attiecīgi 2 % un 37,5 % no intervences cenas baltajam cukuram), cukura ražotājiem bija jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem 60 % no attiecīgā maksājuma maksimālā apjoma un faktiski iekasētā pamatmaksājuma vai B maksājuma apjoma starpības.

Tāpēc šis koriģējošais tiesību akts paredz pārskatītas papildu cenas, kuras cukura ražotājiem būtu jāatmaksā cukurbiešu pārdevējiem. Cukurbiešu pārdevējiem ir atmaksājama tikai veco un jauno papildu cenu starpība.

Cukura maksājumu atmaksāšana ir uzskatāma par tādu cukura maksājumu labojumu, kuri sākotnēji iemaksāti ES pašu resursos. Dalībvalstīm četru mēnešu laikā pēc šī akta stāšanās spēkā jānosaka jauni cukura maksājumu prasījumi, kuru pamatā ir jaunie maksājumi.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Cukura ražošanas maksājumu pārskatīšana 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam radīs negatīvu korekciju EUR 295 541 212 apmērā, kas jāsedz no ES budžeta pašu resursiem. Papildus minētajai summai dalībvalstis varētu prasīt Komisijai atmaksāt faktiski samaksātos procentus, ko tām saskaņā ar valstu tiesību aktiem jāmaksā papildus attiecīgo gadu maksājumu pārsnieguma summai. Izdevumus par procentu maksājumiem sedz no ES budžeta tad, ja attiecīgās dalībvalstis to pieprasa un iesniedz attiecīgus maksājumus apliecinošus dokumentus.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Šim priekšlikumam par Padomes regulu pievienos Komisijas sagatavotu deklarāciju, ar kuru precizēs dažus jautājumus attiecībā uz pamatsummu un procentu atmaksāšanu, atmaksāšanu cukurbiešu pārdevējiem, grāmatvedības procedūru un atmaksāšanas procesa pārraudzību.

2013/0252 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam, koeficientu papildu maksājuma aprēķināšanai 2001./2002. un 2004./2005. tirdzniecības gadam un summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar starpību starp ražošanas pamatmaksājumu maksimālo apjomu un šo maksājumu apjomu 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju[1] un jo īpaši tās 15. panta 8. punkta pirmais ievilkums, 16. panta 5. punkts un 18. panta 5. punkts piešķīra Komisijai pilnvaras pieņemt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz iekasējamo maksājumu summām, koeficientu papildu maksājuma aprēķināšanai un atmaksāšanu cukurbiešu pārdevējiem.

(2)       Komisija noteica ražošanas maksājumu apjomu 2001./2002.[2], 2002./2003.[3], 2003./2004.[4], 2004./2005.[5] un 2005./2006.[6] tirdzniecības gadam.

(3)       Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punkts paredzēja, ka gadījumā, ja ražošanas pamatmaksājums bija mazāks par 15. panta 3. punktā minēto maksimālo summu vai ja minētajā pantā minētais B maksājums bija mazāks par regulas 14. panta 4. punktā minēto maksimālo summu, kas pēc vajadzības koriģētas saskaņā ar 15. panta 5. punktu, cukura ražotājiem bija jāatmaksā cukurbiešu pārdevējiem 60 % no attiecīgā maksājuma maksimālās summas un iekasējamās summas starpības.

(4)       Saskaņā ar 9. panta 1. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 314/2002 (2002. gada 20. februāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē[7], tika noteiktas tās summas 2002./2003.[8], 2003./2004.[9] un 2005./2006.[10] tirdzniecības gadam, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar ražošanas pamatmaksājumu un B maksājumu maksimālā apjoma un iekasēto maksājumu apjoma starpību.

(5)       Padomes Regula (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju[11] saistībā ar cukura tirgu kopīgās organizācijas reformu atcēla un aizstāja Regulu (EK) Nr. 1260/2001, sākot no 2006./2007. tirdzniecības gada. Regula (EK) Nr. 318/2006, kas pēc tam tika atcelta un iekļauta Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO regula")[12], aizstāja ražošanas kvotu režīma pašfinansēšanas sistēmu, kurā izmanto mainīgu cukura ražošanas maksājumu, ar jaunu ražošanas nodevu, lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju.

(6)       Tiesa 2008. gada 8. maijā atzina par spēkā neesošu[13] Komisijas Regulu (EK) Nr. 1762/2003 (2003. gada 7. oktobris), ar ko 2002./2003. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē[14], un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1775/2004 (2004. gada 14. oktobris), ar ko 2003./2004. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus cukura nozarē[15]. Savā spriedumā Tiesa lēma, ka, aprēķinot vidējos zaudējumus no vienas tonnas attiecīgā produkta, ņem vērā visu cukura daudzumu eksportētajos produktos, neatkarīgi no tā, vai kompensācijas ir faktiski izmaksātas.

(7)       Tiesa arī atzina par spēkā neesošu[16] Komisijas Regulu (EK) Nr. 1686/2005 (2005. gada 14. oktobris), ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus un papildu maksājuma koeficientu cukura nozarē[17].

(8)       Lai nodrošinātu atbilstību Tiesas nolēmumiem, Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gadam[18].

(9)       Vispārējā tiesa 2011. gada 29. septembrī pasludināja spriedumu lietā T-4/06, kurā noteikts, ka diferencēta koeficienta noteikšanai papildu maksājumam cukura nozarē nav pienācīga juridiskā pamata un atcēla Regulas (EK) Nr. 1686/2005 2. pantu, kas aizstāts ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1193/2009 3. pantu.

(10)     Tiesa 2012. gada 27. septembrī atzina par spēkā neesošu Regulu (EK) Nr. 1193/2009, nosakot, ka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkts vidējo zaudējumu no vienas tonnas produkta aprēķināšanas nolūkā ir jāinterpretē tā, ka kompensāciju kopapjomā bija jāietver faktiski izmaksāto kompensāciju kopapjoms[19].

(11)     Tādēļ būtu jānosaka atbilstošs maksājumu līmenis. Attiecībā uz eksportu, kā noteikts saskaņā ar 6. panta 5. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 314/2002 (2002. gada 20. februāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē[20], "vidējie zaudējumi" Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē būtu jāaprēķina, faktiski izmaksāto kompensāciju apjomu dalot ar eksporta apjomu, neatkarīgi no tā, vai kompensācijas ir faktiski izmaksātas. Arī "eksportējamais pārpalikums" Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē būtu jāaprēķina, aprēķinos izmantojot visu eksporta apjomu, neatkarīgi no tā, vai kompensācijas ir faktiski izmaksātas.

(12)     Tā kā maksājumu aprēķināšanai 2001./2002. tirdzniecības gadam tika izmantota tā pati metode, kuru Tiesa atzina par spēkā neesošu, būtu attiecīgi jākoriģē arī ražošanas maksājumi un koeficients papildu maksājumam 2001./2002. tirdzniecības gadam.

(13)     No Tiesas sprieduma izriet, ka koriģētie maksājumi būtu jāpiemēro no to maksājumu piemērošanas sākuma dienas, kuri atzīti par spēkā neesošiem.

(14)     Nosakot maksājumus cukura nozarē saskaņā ar preambulas 11. apsvērumā minēto jauno metodi, būtu atkal jānosaka un jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku arī summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar starpību starp ražošanas pamatmaksājumu maksimālo apjomu un šo maksājumu apjomu 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam.

(15)     Kopējie neatlīdzinātie zaudējumi 2001./2002. tirdzniecības gadā pēc pārrēķināšanas saskaņā ar 11. apsvērumā minēto aprēķinu metodi ir EUR 14 123 937. Tādēļ būtu attiecīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minētais koeficients un tā piemērošana minētajam tirdzniecības gadam.

(16)     Piemērojot 11. apsvērumā minēto metodi attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu, tiek iegūts pamatmaksājums 2 % un B maksājums 16,371 %, kuri būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Pārrēķinot noteiktos kopējos zaudējumus pilnībā sedza ieņēmumi no ražošanas pamatmaksājuma un B maksājuma. Tādēļ nav vajadzīgs noteikt Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minēto papildu koeficientu minētajam tirdzniecības gadam.

(17)     Komisijas Regulā (EK) Nr. 1440/2002 (2002. gada 7. augusts), ar ko pārskata B ražošanas maksājuma maksimālo apjomu un groza B cukurbiešu minimālo cenu cukura nozarē 2002./2003. tirdzniecības gadam[21], B maksājuma maksimālais apjoms minētajam tirdzniecības gadam tika noteikts 37,5 % no baltā cukura intervences cenas, savukārt B maksājuma apjoms tam pašam tirdzniecības gadam pēc pārskatīšanas saskaņā ar 11. apsvērumā minēto metodi ir 16,371 % no baltā cukura intervences cenas. Šīs starpības dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu būtu jānosaka tās summas par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu attiecīgajam tirdzniecības gadam, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem.

(18)     Piemērojot 11. apsvērumā minēto jauno aprēķinu metodi attiecībā uz 2003./2004. tirdzniecības gadu, tiek iegūts pamatmaksājums 2 % un B maksājums 17,259 %. Pārrēķinot noteiktos vispārējos zaudējumus pilnībā sedza ieņēmumi no ražošanas pamatmaksājuma un B maksājuma. Tādēļ nav vajadzīgs noteikt Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minēto papildu koeficientu minētajam tirdzniecības gadam.

(19)     Regulā (EK) Nr. 1440/2002 B maksājuma maksimālais apjoms 2003./2004. tirdzniecības gadam tika noteikts 37,5 % no baltā cukura intervences cenas, savukārt B maksājuma apjoms tam pašam tirdzniecības gadam pēc pārskatīšanas saskaņā ar 11. apsvērumā minēto metodi ir 17,259 % no baltā cukura intervences cenas. Šīs starpības dēļ summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem, būtu jānosaka par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu attiecīgajam tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu.

(20)     Piemērojot 11. apsvērumā minēto metodi attiecībā uz 2004./2005. tirdzniecības gadu, pamatmaksājums un B maksājums nemainās. Kopējie neatlīdzinātie zaudējumi minētajā tirdzniecības gadā pēc pārrēķināšanas saskaņā ar jauno metodi ir EUR 57 648 788. Tādēļ ir jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minētais koeficients. No 9. apsvērumā minētā Tiesas sprieduma izriet, ka koeficientam jābūt vienādam attiecībā uz visām dalībvalstīm — gan tām, kuras veidoja Savienību 2004. gada 30. aprīlī, gan tām, kuras veidoja Savienību 2004. gada 1. maijā.

(21)     Piemērojot 11. apsvērumā minēto metodi attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu, tiek iegūts pamatmaksājums 1,2335 % un B maksājums nav vajadzīgs. Pārrēķinot noteiktos kopējos zaudējumus pilnībā sedza ieņēmumi no ražošanas pamatmaksājuma un B maksājuma, un tādēļ nav vajadzīgs noteikt Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minēto papildu koeficientu minētajam tirdzniecības gadam.

(22)     Komisijas Regulā (EK) Nr. 1296/2005 (2005. gada 5. augusts), ar ko pārskata B ražošanas maksājuma maksimālo apmēru un groza B cukurbiešu minimālo cenu cukura nozarē 2005./2006. tirdzniecības gadam[22], B maksājuma maksimālais apjoms minētajam tirdzniecības gadam tika noteikts 37,5 % no baltā cukura intervences cenas. Tajā pašā tirdzniecības gadā piemērojamais pamatmaksājuma apjoms pēc pārskatīšanas saskaņā ar 11. apsvērumā minēto metodi ir 1,2335 % no baltā cukura intervences cenas, tādēļ nav vajadzīgs noteikt B maksājuma apmēru. Šo starpību dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu ir jānosaka tās summas par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu attiecīgajam tirdzniecības gadam, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem.

(23)     Juridiskas noteiktības un dažādu dalībvalstu attiecīgo uzņēmēju līdztiesības labad ir jānoliek vienots datums, līdz kuram saskaņā ar šo regulu labotie maksājumi ir nosakāmi Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu[23], 2. panta 2. punkta otrās daļas nozīmē.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.           Ražošanas maksājumu apjomi cukura nozarē 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam ir izklāstīti pielikuma 1. punktā.

2.           Koeficienti papildu maksājuma aprēķināšanai 2001./2002. un 2004./2005. tirdzniecības gadam ir izklāstīti pielikuma 2. punktā.

3.           Summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar A vai B maksājumiem 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam, ir izklāstītas pielikuma 3. punktā.

2. pants

Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 2. panta 2. punkta otrajā daļā minētā noteikšanas diena saskaņā ar šo regulu labotajiem maksājumiem ir ne vēlāk kā ceturtā mēneša pēdējā dienā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 1. punktu piemēro no

– 2002. gada 16. oktobra 2001./2002. tirdzniecības gadam,

– 2003. gada 8. oktobra 2002./2003. tirdzniecības gadam,

– 2003. gada 15. oktobra 2003./2004. tirdzniecības gadam,

– 2005. gada 18. oktobra 2004./2005. tirdzniecības gadam un

– 2007. gada 23. februāra 2005./2006. tirdzniecības gadam.

Regulas 1. panta 2. punktu piemēro no

– 2002. gada 16. oktobra 2001./2002. tirdzniecības gadam un

– 2005. gada 18. oktobra 2004./2005. tirdzniecības gadam.

Regulas 1. panta 3. punktu piemēro no

– 2003. gada 8. oktobra 2002./2003. tirdzniecības gadam,

– 2003. gada 15. oktobra 2003./2004. tirdzniecības gadam un

– 2007. gada 23. februāra 2005./2006. tirdzniecības gadam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1) Regulas 1. panta 1. punktā minētie ražošanas maksājumi cukura nozarē

|| 2001./2002. || 2002./2003. || 2003./2004. || 2004./2005. || 2005./2006.

a) EUR par tonnu baltā cukura kā ražošanas pamatmaksājums par A cukuru un B cukuru || 12,638 || 12,638 || 12,638 || 12,638 || 7,794

b) EUR par tonnu baltā cukura kā B maksājums par B cukuru || 236,963 || 103,447 || 109,061 || 236,963 || -

c) EUR par tonnu sausnas kā ražošanas pamatmaksājums par A izoglikozi un B izoglikozi || 5,330 || 5,330 || 5,330 || 5,330 || 3,394

d) EUR par tonnu sausnas kā B maksājums par B izoglikozi || 99,424 || 46,017 || 48,261 || 99,424 || -

e) EUR 12,638 par tonnu cukura/izoglikozes sausnas ekvivalenta kā ražošanas pamatmaksājums par A inulīna sīrupu un B inulīna sīrupu || 12,638 || 12,638 || 12,638 || 12,638 || 7,794

f) EUR 236,963 par tonnu cukura/izoglikozes sausnas ekvivalenta kā B maksājums par B inulīna sīrupu || 236,963 || 103,447 || 109,061 || 236,963 || -

2) Regulas 1. panta 2. punktā minētie koeficienti papildu maksājuma aprēķināšanai

2001./2002. tirdzniecības gadam:          0,01839

2004./2005. tirdzniecības gadam:          0,07294

3) Regulas 1. panta 3. punktā minētās summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar A vai B maksājumiem

|| 2002./2003. || 2003./2004. || 2005./2006.

A cukurbiešu papildu cena* || || || 0,378

B cukurbiešu papildu cena* || 10,414 || 9,976 || 18,258

* Papildu cena sakarā ar A vai B maksājumiem par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu (EUR).

FINANŠU PĀRSKATS || FS/13/367494

6.2.2013.1

|| DATUMS 15.4.2013.

1. || BUDŽETA POZĪCIJA: Sk. budžeta prognozi. 1 1. nodaļa (maksājumi un citas nodevas, kuras paredzētas saskaņā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju): 05 07 02 (Strīdu izšķiršana) || APROPRIĀCIJAS: 123,4 milj. euro 53,4 milj. euro

2. || NOSAUKUMS: PADOMES REGULA, ar ko nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam un summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar starpību starp ražošanas pamatmaksājumu maksimālo apjomu un šo maksājumu apjomu 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam

3. || JURIDISKAIS PAMATS: Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts

4. || MĒRĶI: Tiesa 2012. gada 27. septembrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-113/10, C-147/10 un C-234/10 (spriedums "Jülich-II" lietā), ar kuru tika atcelta Komisijas 2009. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1193/2009. Šīs regulas mērķis ir tādu ražošanas maksājumu noteikšana cukura nozarē ar atpakaļejošu spēku 2001./2002.—2005./2006. tirdzniecības gadam, kuri pārrēķināti, ievērojot Tiesas precizēto metodiku.

5. || FINANSIĀLĀS SEKAS || 12 MĒNEŠU LAIKPOSMS (miljoni EUR) || KĀRTĒJAIS, 2013. FINANŠU GADS (miljoni EUR) || NĀKAMAIS, 2014. FINANŠU GADS (miljoni EUR)

5.0. || IZDEVUMI -               KO SEDZ NO ES BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS/INTERVENCES PASĀKUMI) -               VALSTU IESTĀDES -               CITI || 53,4 milj. euro || 53,4 milj. euro || nepiemēro

5.1. || IEŅĒMUMI -               ES PAŠU RESURSI (MAKSĀJUMI/MUITAS NODOKĻI) – Skatīt piezīmes -               VALSTS || -214,1 milj. euro || -214,1 milj. euro || nepiemēro

|| || 2015 || 2016 || 2017 || 2018

5.0.1. || PAREDZĒTIE IZDEVUMI || || || ||

5.1.1. || PAREDZĒTIE IEŅĒMUMI || || || ||

5.2. || APRĒĶINA METODE: Skatīt piezīmes

6.0. || VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? || Nē

6.1. || VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT, VEICOT KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMUS? || Jā

6.2. || VAI BŪS VAJADZĪGS PAPILDU BUDŽETS? || Nē

6.3. || VAI APROPRIĀCIJAS BŪS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? || Skatīt piezīmes

PIEZĪMES: Tiesa 2012. gada 27. septembrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-113/10, C-147/10 un C-234/10 (spriedums "Jülich-II" lietā), ar kuru tika atcelta Komisijas 2009. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1193/2009. Tiesa nosprieda, ka Komisija ir vairākkārt kļūdījusies, aprēķinot gada maksājumus attiecīgajam laikposmam. Tiesa lēma, ka personām ir tiesības uz tādu nepamatoti samaksāto pārsnieguma summu atmaksāšanu, ko dalībvalstis iekasējušas spēku zaudējušo ražošanas maksājumu veidā par attiecīgo laikposmu un iemaksājušas Savienības budžetā. Šis koriģējošais tiesību akts ar atpakaļejošu spēku nosaka tādus ražošanas maksājumus cukura nozarē 2001./2002.—2005./2006. tirdzniecības gadam, kuri pārrēķināti, ievērojot Tiesas precizēto metodiku. Ievērojot spriedumu, uzņēmējiem atmaksājamās summās jāiekļauj procenti (balstoties uz valstu tiesību aktiem un saskaņā ar nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu, ES ir jāatmaksā dalībvalstīm to izmaksātie kompensācijas procenti). Dalībvalstīm atmaksājamās summas kopējais apmērs ir šāds. Pašu resursi – pamatsumma 295,5 milj. euro - 10,0 milj. euro (jau atmaksāti 2009. gadā) * 75 % = 214,1 milj. euro maksājumos, neskaitot iekasēšanas izmaksas. Kompensācijas procenti Prasītie kompensācijas procenti nav iekļauti pašu resursu summās. Iepriekš norādītais summas aprēķins atbilst veco un jauno maksājumu starpībai 100 % apmērā. Procentu likmes noteiks saskaņā ar valstu tiesību aktiem, tādēļ galīgo summu šobrīd nav iespējams noteikt. Finansiālās ietekmes apmēra — 53,4 milj. euro — aprēķināšanā tika izmantotas procentu likmes, kas noteiktas ES Regulā Nr. 2012/2001, ES Regulā Nr. 1852/2002, ES Regulā Nr. 1842/2003, ES Regulā Nr. 1751/2004, ES Regulā Nr. 956/2005, ES Regulā Nr. 1119/2005, ES Regulā Nr. 1668/2005, ES Regulā Nr. 1489/2006, ES Regulā Nr. 981/2007, ES Regulā Nr. 1190/2007, ES Regulā Nr. 999/2008, ES Regulā Nr. 1012/2009, ES Regulā Nr. 974/2010, ES Regulā Nr. 1036/2011 un ES Regulā Nr. 938/2012. Izmaksājamā summa tiks iekļauta budžeta pozīcijā 05 07 02. Ja regulu nepieņems tik laicīgi, lai maksājumus varētu veikt 2013. budžeta gadā, summa būs jāiekļauj 2014. gada budžeta grozījumu vēstulē.

[1]               OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.

[2]               OV L 278, 16.10.2002., 13. lpp.

[3]               OV L 254, 8.10.2003., 4. lpp.

[4]               OV L 316, 15.10.2004., 64. lpp.

[5]               OV L 271, 15.10.2005., 12. lpp.

[6]               OV L 51, 20.2.2007., 17. lpp.

[7]               OV L 50, 21.2.2002., 40. lpp.

[8]               OV L 254, 8.10.2003., 5. lpp.

[9]               OV L 316, 15.10.2004., 65. lpp.

[10]             OV L 51, 20.2.2007., 16. lpp.

[11]             OV L 58, 20.2.2006., 1. lpp.

[12]             OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

[13]             Apvienotās lietas C-5/06 un no C-23/06 līdz C-36/06, [2008] EKR I-03231.

[14]             Skatīt atsauci 3. zemsvītras piezīmē.

[15]             Skatīt atsauci 4. zemsvītras piezīmē.

[16]             Tiesas 2008. gada 6. oktobra rīkojumi apvienotajās lietās no C-175/07 līdz C-184/07, Krājums 2008, I-00142. lpp., kā arī lietās C-466/06, Krājums 2008, I-00140. lpp., un C-200/06, Krājums 2008, I-00137. lpp.

[17]             Skatīt atsauci 5. zemsvītras piezīmē.

[18]             OV L 321, 8.12.2009., 1. lpp.

[19]             Apvienotās lietas C-113/10, C-147/10 un C-234/10, spriedums Krājumā vēl nav publicēts.

[20]             OV L 50, 21.2.2002., 40. lpp.

[21]             OV L 212, 8.8.2002., 3. lpp.

[22]             OV L 205, 6.8.2005., 20. lpp.

[23]             OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

Top