This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0273
Proposal for a COUNCIL DECISION authorising Member States to sign, in the interests of the European Union, the Arms Trade Treaty
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs tiek pilnvarotas parakstīt Ieroču tirdzniecības līgumu
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs tiek pilnvarotas parakstīt Ieroču tirdzniecības līgumu
/* COM/2013/0273 final - 2013/0146 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs tiek pilnvarotas parakstīt Ieroču tirdzniecības līgumu /* COM/2013/0273 final - 2013/0146 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Ievads Ar 2006. gadā pieņemto ANO
Rezolūciju 61/89 tika aizsākts process, lai izstrādātu
līgumu par parasto ieroču starptautiskās tirdzniecības
regulēšanu, sauktu arī par Ieroču tirdzniecības līgumu
(ITL). Mērķis bija panākt, lai tiktu noslēgts tāds
juridiski saistošs līgums, kurš, nosakot augstus kopējus
starptautiskos standartus attiecībā uz ieroču importēšanu,
eksportēšanu un pārvadājumiem, padarītu
atbildīgāku likumīgo tirdzniecību ar parastajiem ieročiem. 2007. un 2009. gada laikā tika veikti
intensīvi sagatavošanās darbi, un no 2012. gada
2. līdz 27. jūlijam Ņujorkā notika pirmā ANO
konference par ITL. Lai gan šajā
konferencē netika panākta vienprātība, tās laikā
tika sagatavots pirmais līguma projekts. Pēdējā ANO konferencē, kas
notika 2013. gada martā, minētais līguma projekts tika
pārskatīts, tomēr vienprātību joprojām
neizdevās panākt, jo trīs valstis iebilda pret priekšsēdētāja
priekšlikumu. Ar kvalificētu balsu vairākumu līgums visbeidzot
tika pieņemts 2013. gada 2. aprīlī. Vairums ANO
dalībvalstu piekrita tam, ka par datumu, kad līgums kļūst
pieejams parakstīšanai, tiek noteikts 2013. gada 3. jūnijs.
1.2. ES kompetence Saskaņā ar noteikumiem par
ārējo kompetenci, kā noteikts Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punktā, ITL
attiecas uz jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvā
kompetencē. ITL cita
starpā ir paredzēti pasākumi (piemēram, importa un eksporta
kontrole), uz ko attiecas Savienības kopējā tirdzniecības
politika. Šeit ITL skar tādas
Savienības tiesību jomas, kurās regulējums jau ir augsti
attīstīts. Turklāt būtiski
ir arī šādi sekundārie ES tiesību akti, kas attiecas uz
iekšējo tirgu: a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un
nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu
sūtījumiem, b) Padomes 1991. gada 18. jūnija
Direktīva 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas
kontroli, c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta
Regula (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu
Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču,
to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu
un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo
organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš
eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus
šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un
munīcijai. Tā kā ITL attiecas uz
jautājumiem, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē,
dalībvalstis nav tiesīgas neatkarīgi lemt par šā
līguma parakstīšanu. To drīkst darīt tikai Savienības
interesēs un pēc tam, kad pēc Komisijas priekšlikuma no Padomes
saņemts pilnvarojums. 1.3.
Sīkāka informācija par ITL un tā joma ITL mērķis ir veicināt mieru,
drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā
mērogā, šajā nolūkā regulējot parasto ieroču
starptautisko tirdzniecību un izskaužot ieroču nelikumīgu
tirdzniecību. ITL ir noteikti standarti attiecībā uz parasto
ieroču pārvadājumiem, kā arī noteikts, ka līguma
dalībvalstīm jāpārskata visa veida ieroču eksports, lai
nodrošinātu, ka parastie ieroči un munīcija cita starpā
netiek izmantoti cilvēktiesību pārkāpumos, terorismā
un humanitāro tiesību pārkāpumos. ITL paredzēta ieroču
pārvadājumu izvērtēšana un pasākumi, lai
nepieļautu parasto ieroču „noklīšanu” starp importētājvalstīm
un eksportētājvalstīm. Turklāt šis līgums uzlabo
ieroču tirdzniecības pārredzamību, veicinot
uzskaitvedību un ziņošanu sekretariātam un citām
līguma dalībvalstīm. ITL noteikumi attiecas uz šādu
kategoriju parastajiem ieročiem: kaujas tanki, bruņutanku tehnika,
lielkalibra artilērijas sistēmas, kaujas lidaparāti,
triecienhelikopteri, karakuģi, raķetes un raķešu starta
iekārtas, strēlnieku ieroči un vieglie ieroči. Līgums
attiecas arī uz attiecīgo munīciju/ bruņojumu un
detaļām un sastāvdaļām. 1.4. Ietekme uz ES
tiesību kopumu ITL var ietekmēt vai mainīt
Eiropas Savienības pieņemto kopīgo noteikumu darbības jomu.
Tāpēc Padome pielikumā savam Lēmumam …/2013, ar ko Komisiju
pilnvaro risināt sarunas par ITL jautājumos, kuri ir Savienības
kompetencē, ir noteikusi šādas sarunu norādes. (1)
Ieroču tirdzniecības līgums neietver
noteikumus, kas dalībvalstīm liegtu piemērot: (a)
Padomes 1991. gada 18. jūnija
Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas
kontroli, ar grozījumiem; (b)
Padomes 1993. gada 5. aprīļa
Direktīvu 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu
attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto
sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību, ar
grozījumiem; (c)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus
un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu
sūtījumiem, ar grozījumiem. (2)
Ieroču tirdzniecības līgumā
neiekļauj noteikumus, kas ierobežo preču, pakalpojumu un
kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos
Savienības iekšējā tirgū, ja vien šāds ierobežojums
nav īpaši pamatots ar LESD 36. pantu, 45. panta 3. punktu,
52. panta 1. punktu, 65. pantu vai 346. pantu. (3)
Visi līgumā paredzētie
pasākumi, kas ierobežo eksportu vai importu no Savienības vai uz to,
vai tranzītu caur Savienības teritoriju, ir saderīgi ar
piemērojamām Savienības tiesību normām, tostarp jo
īpaši: (a)
Padomes 2009. gada 26. februāra
Regulu (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem; (b)
Padomes 2009. gada 19. oktobra
Regulu (EK) Nr. 1061/2009, ar ko nosaka kopīgus eksporta
noteikumus; (c)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
14. marta Regulu (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno
10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par
šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas
nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret
transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču
protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un
tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām,
sastāvdaļām un munīcijai; un (d)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus
un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu
sūtījumiem, ar grozījumiem. Šie dažādie Eiropas Savienības
tiesību akti ir daļa no acquis, tāpēc ir
svarīgi, lai par tiem nerastos šaubas, pieņemot ITL. Tā kā
līgumā nav RIO klauzulas, ir īpaši svarīgi nodrošināt
iekšējā tirgus tiesību aktu aizsargāšanu. Tāpēc saskaņā ar Padomes
sarunu norādēm attiecībā uz šiem jautājumiem tika
veikta sīka analīze un tika secināts, ka ITL noteikumi (6., 7.,
9. un 26. pants) nodrošina ITL saderību ar acquis.
Jebkurā gadījumā visas iespējamās saderības
problēmas var risināt, izmantojot 26. panta 1. punktu.
Minētajā pantā paredzēts, ka līguma īstenošana
neskar līguma dalībvalstu pienākumus attiecībā uz
esošiem vai turpmākiem starptautiskiem nolīgumiem, kuru
līgumslēdzējas puses tās ir, ja šādi pienākumi ir
atbilstīgi šim līgumam. Eiropas Savienība nevar kļūt
par ITL līgumslēdzēju pusi, jo pašreizējā līguma
redakcija paredz tikai līguma dalībvalstis. Tomēr ITL
vēlāk ir iespējams grozīt, un Eiropas Savienība var
kļūt par ITL līgumslēdzēju pusi, ja par to ar
trīs ceturtdaļu balsu vairākumu nobalso līguma dalībvalstis.
1.5. Līguma
parakstīšana Eiropas Savienība kā valstu
apvienība nevar parakstīt ITL. Tomēr, tā kā ITL
daļēji ir Savienības kompetencē un daļēji –
dalībvalstu kompetencē, Savienības iestādēm un
dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, lai sadarbotos ITL
parakstīšanā un lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas
saistības, ko uzliek līguma parakstīšana. Ņemot vērā dalībvalstu
nolūku 2013. gada 3. jūnijā parakstīt ITL, par
prioritāti jānosaka tāda Padomes lēmuma sagatavošana un
pieņemšana, ar ko dalībvalstis pilnvaro parakstīt ITL. Pēc
šāda lēmuma pieņemšanas Komisija sagatavos priekšlikumu vēl
vienam Padomes lēmumam, ar kuru dalībvalstis pilnvaro ratificēt
līgumu un kurš jāapstiprina Eiropas Parlamentam. 1.6. Nobeigums Ir ļoti
svarīgi novērst parasto ieroču neregulētu tirdzniecību
starptautiskā līmenī un palīdzēt īstenot miera
veidošanas un humanitārus pasākumus. Ar
ITL, kurā noteikti kopīgi juridiski saistoši standarti
attiecībā uz parasto ieroču importu, eksportu un
pārvadājumiem, ieroču tirdzniecība tiek padarīta
atbildīgāka un pārredzamāka, un tas ir mērķis, uz
kura sasniegšanu tiecas gan Eiropas Parlaments, gan Padome, gan Komisija.
Ieroču tirdzniecības līgumam ir potenciāls stiprināt
mieru starptautiskā līmenī un drošību vispasaules
līmenī. Nelegāla vai slikti
regulēta parasto ieroču tirdzniecība ir nāvējoša – ik
gadu bruņotas vardarbības rezultātā iet bojā
vairāk nekā 740 000 vīriešu, sieviešu un bērnu. Minēto iemeslu dēļ ir
ārkārtīgi svarīgi, lai ITL stātos spēkā
pēc iespējas drīz, un tāpēc ir ļoti būtiski,
lai dalībvalstis līgumu parakstītu svinīgajā
ceremonijā 2013. gada 3. jūnijā. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS Neattiecas. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 1. pants Tā kā ES nevar kļūt par
līgumslēdzēju pusi, ar šo pantu dalībvalstis tiek
pilnvarotas parakstīt attiecīgo līgumu jautājumā, kas
ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. 2. pants Šis pants mudina ES dalībvalstis, ja
iespējams, parakstīt līgumu norādītajā
datumā. Kā to norādījušas daudzas dalībvalstis,
līguma parakstīšana minētajā datumā būtu
svarīgs signāls, kas uzsvērtu ES un tās dalībvalstu
apņemšanos pēc iespējas drīzāk īstenot ITL.
Ieroču tirdzniecības līguma 20. pantā ir noteikts, ka
līgums ir jāratificē piecdesmit valstīm, lai tas
stātos spēkā. Tādējādi, ja līgumu
parakstītu visas ES dalībvalstis, tas būtu svarīgs solis
šā mērķa sasniegšanas virzienā. 3. pants Šā lēmuma mērķis ir
pilnvarot dalībvalstis uzņemties līguma saistības, un
līdz ar to šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Nav. 2013/0146 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko dalībvalstis Eiropas Savienības
interesēs tiek pilnvarotas parakstīt Ieroču tirdzniecības
līgumu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu
un 207. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta
5. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Padome 2013. gada
11. martā pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par Ieroču
tirdzniecības līgumu Apvienoto Nāciju Organizācijā
jautājumos, kuri ir ekskluzīvā Savienības kompetencē. (2) Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālā asambleja 2013. gada
2. aprīlī pieņēma Ieroču tirdzniecības
līguma[1]
tekstu. Ģenerālā asambleja arī uzaicināja līguma
dalībvalstis atklāt līguma parakstīšanu ar svinīgu
ceremoniju 2013. gada 3. jūnijā. (3) Šā līguma
mērķis ir nodrošināt visaugstākos iespējamos kopīgos
starptautiskos standartus attiecībā uz parasto ieroču
starptautiskās tirdzniecības regulēšanu un nepieļaut un
izskaust parasto ieroču nelegālu tirdzniecību. Dalībvalstis
ir paudušas apmierinātību ar sarunu rezultātiem un vēlmi
bez kavēšanās parakstīt līgumu. (4) Līguma noteikumi ir
Savienības ekskluzīvā kompetencē attiecībā uz
kopējo tirdzniecības politiku un iekšējā tirgus noteikumiem
par parasto ieroču un sprāgstvielu pārvadājumiem. (5) Eiropas Savienība nevar
parakstīt līgumu, jo līguma puses var būt tikai valstis. (6) Saskaņā ar LESD
2. panta 1. punktu Padomei būtu jāpilnvaro
dalībvalstis parakstīt līgumu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo dalībvalstis tiek pilnvarotas
parakstīt Ieroču tirdzniecības līgumu. 2. pants Dalībvalstis tiek aicinātas
parakstīt Ieroču tirdzniecības līgumu svinīgajā
ceremonijā Ņujorkā, 2013. gada 3. jūnijā vai
pēc iespējas drīzāk. 3. pants Šis lēmums ir adresēts
dalībvalstīm. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] A/CONF.217/2013/L.3.