52013PC0192

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikums attiecas uz grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (“antidempinga pamatregula”) un Regulā (EK) Nr. 597/2009 (“antisubsidēšanas pamatregula”). Ņemot vērā apstākli, ka kopš 1995. gada, kad pabeigta Urugvajas sarunu kārta, abas regulas nav būtiski grozītas, un ņemot vērā secinājumus, kas gūti izvērtējuma pētījumā par šo instrumentu darbību, ir ierosināts atjaunināt un modernizēt minētos instrumentus.

Vispārīgais konteksts

Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantā cita starpā paredzēti pasākumi, kas ieviešami, lai aizsargātu tirdzniecību, piemēram, pasākumi, kas veicami dempinga vai subsīdiju gadījumā.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Iepriekš minētās Padomes regulas.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums nav pretrunā Savienības politikai vai mērķiem.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šis priekšlikums, bija iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, kas notika no 2012. gada aprīļa līdz jūlijam. No 2012. gada oktobra sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums ir bijis pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Izvērtējuma pētījums par ES antidempinga un antisubsidēšanas instrumentu darbību tika pabeigts 2012. gada sākumā, un kopš minētā laika ir bijis pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā rezultātus, kas izriet no sabiedriskās apspriešanā un izvērtējuma pētījuma, un Komisijas bagātīgo pieredzi ar minēto instrumentu izmantošanu, 2012. gada rudenī veikta ietekmes novērtēšana. Ietekmes novērtējuma ziņojumā noteiktas problēmas, kas saistītas ar tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbību, un ierosināti vairāki risinājumi. Ietekmes novērtējuma padome 2012. gada decembrī izskatīja ziņojumu un sniedza labvēlīgu atzinumu, izvirzot nosacījumu, ka ziņojumā tiks veikti daži labojumi. Kopš minētā laika ziņojums ir pārskatīts un pabeigts. Vēlamie risinājumi ir šā priekšlikuma pamats.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai vairākās jomās uzlabotu antidempinga pamatregulu un antisubsidēšanas pamatregulu, ir ierosināts tās grozīt. Pārredzamību un prognozējamību uzlabos, nodrošinot, ka ieinteresētās personas divas nedēļas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas tiks informētas par to, ka šādus pasākumus noteiks. Turklāt ieinteresētajām personām dos garantiju, ka pasākumus šajā divu nedēļu laikposmā nenoteiks. Ieinteresētajām personām nosūtīs apsvērumu kopsavilkumu, uz kuru pamata plānots noteikt pasākumus, un tām būs iespēja sniegt piezīmes par dempinga un kaitējuma starpību aprēķiniem. Turklāt, ja ir nolemts nenoteikt pagaidu pasākumus, bet turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms pasākumu noteikšanas galīgā termiņa tiks informētas par nodomu nenoteikt šādus pasākumus.

Attiecībā uz iespējamu pretdarbību pret Savienības ražotājiem, kuri apsver antidempinga un/vai antisubsidēšanas sūdzības iesniegšanu, šādus draudus var uzskatīt par īpašiem apstākļiem, kas pamato izmeklēšanas sākšanu ex officio. Turklāt, ja izmeklēšanas sāktas ex officio, ir ierosināts noteikt pienākumu Savienības ražotājiem procedūrā sadarboties.

Attiecībā uz instrumentu efektivitāti ir ierosināts svītrot mazākā maksājuma noteikumu šādos gadījumos: apiešana, strukturālo traucējumu konstatēšana izejvielu tirgū un subsidēšana. Attiecībā uz pārskatīšanām ir ierosināts atmaksāt maksājumus, kas iekasēti termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultāts ir pasākumu atcelšana.

Visbeidzot ir vairākas jomas, kurās ir ierosināts sistematizēt konkrētu praksi, kas izriet no pēdējos gados pasludinātajiem ES Tiesas vai PTO nolēmumiem. Tas attiecas uz Savienības ražošanas nozares definīciju, sekām ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā nav konstatēts dempings vai konstatēts minimālais dempings, apstākļu maiņas jautājuma risināšana pārskatīšanas izmeklēšanā, kārtība, kādā risina saistīto uzņēmumu jautājumu pretapiešanas izmeklēšanās, importa reģistrēšanas nosacījumi un Savienības ražotāju izlases izvēles pamats.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajās pamatregulās un neparedz valstu lēmumus.

Priekšlikums neietver finansiālā vai administratīvā sloga palielinājumu Savienībai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tomēr to maksājumu atmaksu, kas iekasēti notiekošajā termiņbeigu pārskatīšanā, ja šādas termiņbeigu pārskatīšanas rezultātā pasākumi netiek pagarināti, veic valstu muitas dienesti. Papildu darba slodzi muitas dienestiem uzskata par mazu un proporcionālu priekšlikuma mērķim uzlabot instrumentu taisnīgumu.

Mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošana gadījumos, kuros konstatē apiešanu, strukturālos traucējumus izejvielu tirgū un subsidēšanu, ir proporcionāla papildu vajadzībai aizsargāt tirdzniecību šādās situācijās.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Iepriekšminētās pamatregulas neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums ietekmē Savienības budžetu. Mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošana konkrētos apstākļos dažos gadījumos izraisīs lielākus maksājumu līmeņus un tādējādi sekmēs ieņēmumu pieaugumu. Maksājumu atmaksa gadījumos, kad pasākumus izbeidz pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ir izdevumi Savienības budžetā. Ir ļoti grūti aprēķināt ieņēmumus vai izdevumus, jo tie ir atkarīgi no apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā.

Ierosinātie grozījumi tiesību aktos paredz arī dažas pārmaiņas praksē. Tie neietekmēs budžetu, bet ieviesīs pārmaiņas darba kārtībā (piemēram, iepriekšēja izpaušana, iepriekšējs paziņojums, kopsavilkuma dokuments). MVU palīdzības dienesta (skaidrojumi paziņojumā) modernizēšanai ir ietekme uz resursiem, un tā izklāstīta pievienotājā tiesību akta finanšu pārskatā.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Nepiemēro.

2013/0103 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Kopīgie noteikumi par aizsardzību pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir attiecīgi ietverti Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], un Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[2] (turpmāk kopā “regulas”). Regulas sākotnēji pieņemtas 1995. gadā pēc tam, kad tika pabeigta Urugvajas sarunu kārta. Ņemot vērā to, ka kopš minētā laika regulās ir izdarīti vairāki grozījumi, Padome skaidrības un praktiskuma labad 2009. gadā nolēma regulas kodificēt.

(2)       Lai gan regulas ir grozītas, kopš 1995. gada šo instrumentu darbība pašos pamatos nav pārskatīta. Rezultātā Komisija 2011. gadā sāka regulu pārskatīšanu, lai cita starpā 21. gadsimta sākumā labāk atspoguļotu uzņēmēju vajadzības.

(3)       Ievērojot pārskatīšanas rezultātus, būtu jāgroza konkrēti regulas noteikumi, lai uzlabotu pārredzamību un prognozējamību, paredzētu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, uzlabotu efektivitāti un izpildi un optimizētu pārskatīšanas praksi. Turklāt regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās.

(4)       Lai uzlabotu antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu pārredzamību un prognozējamību, personas, uz kurām attiecas pagaidu antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšana, jo īpaši importētāji, būtu jāinformē par šādu pasākumu gaidāmo noteikšanu. Paredzētajam termiņam būtu jāatbilst laikposmam no īstenošanas akta projekta iesniegšanas antidempinga komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. pantu, un antisubsidēšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 25. pantu, līdz šā akta pieņemšanai Komisijā. Šis laikposms ir noteikts Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 3. punktā. Turklāt izmeklēšanās, kurās nav lietderīgi noteikt pagaidu pasākumus, ir vēlams, lai ieinteresētās personas pietiekami savlaicīgi tiktu informētas par pasākumu nenoteikšanu.

(5)       Būtu jāpiešķir īss termiņš, kurā eksportētāji vai ražotāji pirms pagaidu pasākumu noteikšanas varētu pārbaudīt aprēķinus par tiem piemērojamo individuālo dempinga vai subsīdijas starpību. Tādējādi aprēķinu kļūdas varētu labot pirms pasākumu noteikšanas.

(6)       Lai nodrošinātu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, Savienības ražotājiem būtu jāspēj paļauties uz regulām, nebaidoties no trešo personu pretdarbības. Spēkā esošie noteikumi īpašos apstākļos paredz sākt izmeklēšanu, ja nav saņemta sūdzība, bet ir pietiekami pierādījumi par dempingu, kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību. Pretdarbības draudi būtu jāpieskaita šādiem īpašajiem apstākļiem.

(7)       Ja izmeklēšana nav sākta sūdzības dēļ, būtu jāuzliek Savienības ražotājiem pienākums sniegt vajadzīgo informāciju, lai izmeklēšana varētu noritēt un tajā tiktu sniegta pietiekama informācija izmeklēšanas veikšanai šādu pretdarbības draudu gadījumā.

(8)       Trešās valstis arvien vairāk ietekmē izejvielu tirdzniecību, lai paturētu izejvielas šajās valstīs par labu iekšzemes pakārtotajiem lietotājiem, piemēram, ieviešot eksporta nodokļus vai īstenojot dubulto cenu shēmas. Rezultātā izejvielu izmaksas nenosaka parastie tirgus spēki, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu pēc konkrētās izejvielas. Šāda iejaukšanās rada papildu tirdzniecības traucējumus. Rezultātā Savienības ražotājiem kaitē ne tikai dempings — salīdzinājumā ar pakārtotajiem ražotājiem trešajās valstīs, kurās tiek īstenota šāda prakse, tie cieš arī no papildu tirdzniecības traucējumiem. Lai pienācīgi aizsargātu tirdzniecību, šādos strukturālo traucējumu gadījumos izejvielu tirgū nepiemēro mazākā maksājuma noteikumu.

(9)       Principā saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Savienībā ir aizliegtas kompensējamas subsīdijas. Tāpēc kompensējamas subsīdijas, ko piešķir trešās valstis, īpaši traucē tirdzniecību. Laika gaitā Komisijas atļautais valsts atbalsta apjoms pastāvīgi samazinājies. Tādējādi attiecībā uz antisubsidēšanas instrumentu mazākā maksājuma noteikumu vairs nevajadzētu piemērot importam no valsts/valstīm, kas iesaistīta(-as) subsidēšanā.

(10)     Lai optimizētu pārskatīšanas praksi, izmeklēšanā iekasētie maksājumi būtu jāatmaksā importētājiem, ja pasākumi pēc termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas beigām netiek pagarināti. Tas ir lietderīgi, ja nosacījumi, kas vajadzīgi pasākumu turpināšanai, izmeklēšanas laikposmā nav konstatēti.

(11)     Regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās.

(12)     Savienības ražošanas nozari vairs nevajadzētu definēt, atsaucoties uz procedūras sākšanas robežvērtībām, kas noteiktas regulās.

(13)     Ja sākotnējā izmeklēšanā konstatē, ka dempinga vai subsīdijas starpības ir mazākas par minimuma robežvērtībām, tā būtu nekavējoties jāizbeidz attiecībā uz eksportētājiem, uz kuriem neattieksies turpmākās pārskatīšanas izmeklēšanas.

(14)     Antidempinga un antisubsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšanās būtu jābūt iespējai mainīt metodiku salīdzinājumā ar izmeklēšanu, kuras rezultātā noteikts pasākums, lai nodrošinātu, ka dažādās izmeklēšanās, kuras tiek veiktas konkrētajā laikā, cita starpā tiktu izmantota saskaņota metodika. Tas jo īpaši rada iespēju mainīt metodiku, kas laika gaitā situācijas pārmaiņu dēļ tiek pārskatīta.

(15)     Ja ir izpildīti nosacījumi, lai sāktu pretapiešanas izmeklēšanu, imports visos gadījumos būtu jāreģistrē.

(16)     Pretapiešanas izmeklēšanās šķiet ieteicams atcelt nosacījumu, ka, lai saņemtu atbrīvojumu no reģistrācijas vai paplašinātajiem maksājumiem, attiecīgā ražojuma ražotāji nedrīkstētu būt saistīti ar ražotājiem, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi. Tas ir tāpēc, ka, kā liecina pieredze, dažkārt tiek konstatēts, ka attiecīgā ražojuma ražotāji nav iesaistīti apiešanas praksē, bet ir saistīti ar ražotāju, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Šādos gadījumos nevajadzētu liegt atbrīvojumu ražotājam, pamatojoties tikai uz to, ka uzņēmums ir saistīts ar ražotāju, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Turklāt, ja apiešanas prakse tiek īstenota Savienībā, apstāklis, ka importētāji ir saistīti ar ražotājiem, uz kuriem attiecas pasākumi, nevajadzētu būt izšķirošam, lai noteiktu, vai importētājam var piešķirt atbrīvojumu.

(17)     Ja Savienības ražotāju skaits ir tik liels, ka ir jāveic atlase, ražotāju izlase būtu jāveido no visiem ražotājiem Savienībā, nevis tikai no ražotājiem, kuri iesnieguši sūdzību.

(18)     Veicot Savienības interešu novērtēšanu, iespēja sniegt piezīmes būtu jādod visiem ražotājiem Savienībā, nevis tikai ražotājiem, kuri iesnieguši sūdzību.

(19)     Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1225/2009 un Regula (EK) Nr. 597/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1225/2009 groza šādi.

1.         4. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1. Šajā regulā ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo ražojumu apjoms ir lielākā daļa no šo ražojumu kopējās produkcijas Savienībā, izņemot gadījumus, kad:”

2.         6. pantam pievieno šādu 10. punktu:

“10.      Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu.”

3.         7. pantu groza šādi:

a) 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Pagaidu maksājumus nepiemēro divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 19.a pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.”

b) 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Pagaidu antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto dempinga starpību. Tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū.”

4.         9. pantu groza šādi:

a) 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja procedūra ir sākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, kaitējumu parasti uzskata par nenozīmīgu, ja attiecīgā importa apjoms ir mazāks par 5. panta 7. punktā norādītajiem apjomiem. Šādu procedūru izbeidz nekavējoties, ja konstatē, ka dempinga starpība ir mazāka par 2 %, izteikta procentos no eksporta cenas.”

b) 4. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto dempinga starpību. Tas ir mazāks par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū.”

5.         11. pantu groza šādi:

a) 5. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 2. punktu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus no šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā ar nosacījumu, ka atmaksu pieprasa valsts muitas dienesti un ka šie muitas dienesti to piešķir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā attiecībā uz maksājuma atmaksāšanu vai atlaišanu. Valsts muitas dienesti, veicot šādu atmaksu, neveic procentu maksājumus.”

b) 9. punktu svītro.

6.         13. pantu groza šādi:

a) 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Izmeklēšanu sāk pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju, pieņemot Komisijas regulu, kurā ir arī norādījums muitas dienestiem reģistrēt importu saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas.”

b) 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Importu nereģistrē saskaņā ar 14. panta 5. punktu un tam nepiemēro pasākumus, ja importētos ražojumus tirgo uzņēmumi, kuri izmanto atbrīvojumus. Atbrīvojumu pieprasījumus, kas pienācīgi pamatoti ar pierādījumiem, iesniedz termiņos, kas noteikti Komisijas regulā, ar kuru sāk izmeklēšanu. Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek ārpus Savienības, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti šā panta 1. un 2. punktā definētajā apiešanas praksē. Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek Savienībā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka tie nav iesaistīti šā panta 1. un 2. punktā definētajā apiešanas praksē.”

7.         17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. ”

8.         Aiz 19. panta iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Informācija par pagaidu pasākumiem

1. Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības, un eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā. Šādā informācijā ietver:

a) tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un

b) informāciju par dempinga starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 19. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.

2.         Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.”

9.         21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, paziņojumā par antidempinga izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā pantā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.”

2. pants

Regulu (EK) Nr. 597/2009 groza šādi.

1.         9. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1. Šajā regulā ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo ražojumu apjoms ir lielākā daļa no šo ražojumu kopējās produkcijas Savienībā, izņemot gadījumus, kad:”.

2.         11. pantam pievieno jaunu punktu:

“11.      Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu.”

3.         12. panta 1. punktu groza šādi:

a) trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pagaidu kompensācijas maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto kompensējamo subsīdiju kopējo apmēru.”

b) Beigās pievieno šādu daļu:

“Pagaidu maksājumus nepiemēro divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 29.b pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.”

4.         14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Kompensējamo subsīdiju apjomu uzskata par minimālo, ja šāds to apjoms ir mazāks par 1 % ad valorem, izņemot izmeklēšanas, kas attiecas uz importu no jaunattīstības valstīm, kur minimuma robežvērtība ir 2 % ad valorem.”

5.         15. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Kompensācijas maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto kompensējamo subsīdiju apmēru.”

6.         22. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 18. pantu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus pēc šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā. Maksājumi būtu jāpieprasa valsts muitas dienestiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā.”

b) 6. punktu svītro.

7.         23. pantu groza šādi:

a) 4. punkta otrajā teikumā “var būt” aizstāj ar “ir”.

b) 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek ārpus Savienības, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti šā panta 3. punktā definētajā apiešanas praksē.”

c) 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek Savienībā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka tie nav iesaistīti šā panta 3. punktā definētajā apiešanas praksē.”

8.         27. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz: ”

9.         Aiz 29. panta iekļauj šādu pantu:

“29.b pants

Informācija par pagaidu pasākumiem

1. Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības un izcelsmes valsts un/vai eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā.

Šādā informācijā ietver:

a) tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un

b) informāciju par subsīdijas starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 29. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.

2. Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.”

10.       31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, paziņojumā par kompensācijas izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā punktā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šo regulu piemēro visām izmeklēšanām, par kuru sākšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 10. panta 11. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1225/2009 5. panta 9. punktu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas publicēti paziņojumi Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

VIENKĀRŠOTS FINANŠU PĀRSKATS

(izmanto vispārējas nozīmes Komisijas iekšējiem noteikumiem, kas ietekmē apropriācijas vai cilvēkresursus budžetā, ja cita veida finanšu pārskata izmantošana nav piemērota —Iekšējo noteikumu 23. pants)

1          Regulas projekta nosaukums:

Tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizēšana

2          Attiecīgās politikas jomas un ABM/ABB darbības:

20: Tirdzniecības politika

3          Juridiskais pamats:

            ¨ Administratīvā autonomija     þ Cits (precizēt):

Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un

Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

4          Apraksts un pamatojums:

Spēkā esošie ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek modernizēti, lai uzlabotu to lietderību un efektivitāti. Šajā iniciatīvā ietilpst paziņojums, tiesību akta priekšlikums un pamatnostādnes.

5          Ilgums un paredzamā finansiālā ietekme:

5.1       Piemērošanas termiņš:

¨         Ierobežota ilguma regula: regula spēkā no [datums] līdz [datums]

þ         Neierobežota ilguma regula: spēkā no [datums]

5.2       Paredzamā ietekme uz budžetu:

Pieņemot regulas projektu:

¨         varēs gūt ietaupījumus

þ         būs nepieciešamas papildu izmaksas (šajā gadījumā norādīt attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas kategorijas):

5. pozīcijā: administratīvās izmaksas

Aizpildiet paredzamās finansiālās ietekmes tabulu pielikumā attiecībā uz administratīvajām apropriācijām vai cilvēkresursu apropriācijām. Ja regulas projekts ir neierobežota ilguma, izmaksas jānorāda par katru izstrādes gadu, un tad par katru darbības gadu pie pilnas slodzes (slejā “Kopā/izmaksas gadā”).

5.3       Trešo personu iemaksas regulas projekta finansējumā:

Ja priekšlikums paredz dalībvalstu vai citu struktūru līdzfinansējumu (precizēt), norādīt paredzamo līdzfinansējuma apjomu, ja tas zināms.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads n || Gads n+1 || Gads n+2 || Gads n+3 || Gads n+4 || Gads n+5 || Gads n+6 || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma avotu/struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

5.4       Skaitļu skaidrojums:

Vidējās personāla izmaksas parādītas lapas http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html apakšā.

6          Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu:

þ         Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

¨         Pieņemot priekšlikumu, daudzgadu finanšu shēmā jāpārplāno attiecīgā kategorija

¨         Pieņemot priekšlikumu, jāizmanto elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[3]

7          Ietaupījumu vai papildu izmaksu ietekme uz resursu sadali:

þ         Resursi, ko paredzēts iegūt, veicot iekšēju pārdali departamentu starpā

¨         Resursi jau iedalīti attiecīgajiem departamentiem

¨         Resursi jāpieprasa nākamajā sadales procedūrā

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no līdzekļiem, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

PIELIKUMS:

PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME (ietaupījumi vai papildu izmaksas) UZ ADMINISTRATĪVAJĀM VAI CILVĒKRESURSU APROPRIĀCIJĀM

FTE = pilnslodzes ekvivalents           XX ir attiecīgā politikas joma vai sadaļa.          Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

FTE personas/gadā || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || KOPĀ /Izmaksas gadā

n || n+1 || n+2 || n+3 || n+4 || n+5 || n+6

5. kategorija || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un/vai pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 || 0,13 || 1 || 0,13 || 1 || 0,13 || 1 || 0,13 || 1 || 0,13 || 1 || 0,13 || 1 || 0,13 || 1 || 0,13

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Ārštata darbinieki ||

XX 01 02 01 (vispārīgās apropriācijas) || || || || || || || || || || || || || || || ||

XX 01 02 02 (Delegācijas) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 5. kategorija || || || || || || || || || || || || || || || ||

Ārpus 5. kategorijas ||

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un/vai pagaidu darbinieki)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Ārštata darbinieki

XX 01 04 yy || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Galvenā mītne || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Delegācijas || || || || || || || || || || || || || || || ||

XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus 5. kategorijas || || || || || || || || || || || || || || || ||

TOTAL || || || || || || || || || || || || || || || ||

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no līdzekļiem, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Citas administratīvās apropriācijas           XX ir attiecīgā politikas joma vai sadaļa.  Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || KOPĀ

n || n+1 || n+2 || n+3 || n+4 || n+5 || n+6

5. kategorija || || || || || || || ||

Galvenā mītne: || || || || || || || ||

XX 01 02 11 01 - Komandējumu un reprezentācijas izmaksas || || || || || || || ||

XX 01 02 11 02 — Konferenču un sapulču izmaksas || || || || || || || ||

XX 01 02 11 03 – Komitejas || || || || || || || ||

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās || || || || || || || ||

XX 01 03 01 03 – Aprīkojums un mēbeles || || || || || || || ||

XX 01 03 01 04 – Pakalpojumi un citi darbības izdevumi || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (attiecīgā gadījumā norādīt) || || || || || || || ||

Delegācijas: || || || || || || || ||

XX 01 02 12 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas || || || || || || || ||

XX 01 02 12 02 — Personāla kvalifikācijas celšana || || || || || || || ||

XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || || || || || || || ||

XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēbeles, materiāli un pakalpojumi || || || || || || || ||

Starpsumma — 5. kategorija || || || || || || || ||

Ārpus 5. kategorijas || || || || || || || ||

XX 01 04 gg – Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas) || || || || || || || ||

- Galvenā mītne || || || || || || || ||

- Delegācijas || || || || || || || ||

XX 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || || || ||

10 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (attiecīgā gadījumā norādīt) || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus 5. kategorijas || || || || || || || ||

KOPSUMMA || || || || || || || ||

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no līdzekļiem, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

[3]               Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.