19.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/52

—

ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020” (1),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. pantu, ar kuriem attiecīgi nosaka, ka “attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība […] atbalsta […] starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību” un ka “Savienība nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci”,

—

ņemot vērā 2011. gada 11. maija rezolūciju par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā (2),

—

ņemot vērā 2012. gada 12. septembra rezolūciju par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (3),

—

ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām (4),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (5),

—

ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā (6),

—

ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību (7),

—

ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par pakalpojumu tirdzniecību (8),

—

ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par tirdzniecību ar izejvielām un neapstrādātām precēm (9),

—

ņemot vērā 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (10),

—

ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā – konkurētspējas ārējie aspekti” (11),

—

ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija rezolūciju par ES attiecībām ar Ķīnu un Taivānu un drošību Tālajos Austrumos (12)

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 28. februārī publicēto paziņojumu “Šķēršļi tirdzniecībai un ieguldījumiem” (COM(2013)0103),

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par ES un Taivānas tirdzniecības attiecībām (O-000093/2013 – B7-0509/2013),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko izveidoja Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), joprojām ir vispiemērotākā struktūra, lai panāktu atklātu un taisnīgu tirdzniecību visā pasaulē; tā kā tomēr ir svarīgi saprast, ka divpusējie nolīgumi arī ir daļa no tā paša kopējā starptautisko attiecību instrumentu kopuma;

B.

tā kā ES joprojām pilnībā apņemas panākt līdzsvarotu un taisnīgu rezultātu Dohas attīstības programmā (DAP), kas ir pieeja, kurai tā dod priekšroku, un tā kā vienlaicīga divpusējās tirdzniecības nolīgumu slēgšana ar citām rūpnieciski attīstītajām valstīm arī ir derīga iespēja;

C.

tā kā divpusējās tirdzniecības kopējais apjoms starp ES un Taivānu pēdējās divās desmitgadēs ir palielinājies vairāk nekā 12 reižu, 2011. gadā pārsniedzot EUR 40 miljardus;

D.

tā kā Taivāna ir ES septītā lielākā tirdzniecības partnere Āzijā un ES 23. lielākā tirdzniecības partnere pasaulē;

E.

tā kā 2010. gadā ES ir veikusi 31,5 % no visas ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmas un tai pieder 21 % no ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoma Taivānā, un tā ir lielākā ārvalstu ieguldītāja Taivānā;

F.

tā kā pašlaik kopējās tirdzniecības attiecības starp ES un Taivānu ir tālu no maksimālo iespēju īstenošanas;

G.

tā kā atvērta un godīga tirdzniecība ir iedarbīgs līdzeklis, lai sekmētu izaugsmi un labklājību, pamatojoties uz katras ekonomikas salīdzinošajām priekšrocībām un iespējamo sinerģiju, kas rodas no lielākas ekonomiskās integrācijas un jauniem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā;

H.

tā kā nodokļu līmenis starp abiem tirdzniecības partneriem kopumā jau pašlaik ir ļoti zems; tā kā ES un Taivāna rīko regulāru strukturētu dialogu, izskatot kopīgi risināmus tirdzniecības un ieguldījumu jautājumus; tā kā tā ietvaros ir izveidotas četras darba grupas, kuru uzdevums ir strādāt ar intelektuālo tiesību aizsardzību, tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem un vienoto maksājumu shēmu saistītiem jautājumiem, kā arī jautājumiem saistībā ar farmācijas nozari;

I.

tā kā, neskatoties uz salīdzinoši zemajiem tarifiem, divpusējās tirdzniecības apjomi starp ES un Taivānu atpaliek no tiem, kurus ES īsteno ar citiem svarīgākajiem tirdzniecības partneriem;

J.

tā kā intelektuālā īpašuma tiesību jomai ir augsta pievienotā vērtība un piemīt izaugsmes potenciāls gan ES, gan Taivānā, jo īpaši saistībā ar viedo produktu un pakalpojumu izstrādi;

K.

tā kā ES un Taivāna var turpmāk padziļināt savas ekonomiskās attiecības tā, lai tās būtu savstarpēji izdevīgas arī attiecībā uz kopējo sabiedrības problēmu risināšanu;

L.

tā kā Taivāna kopš 2002. gada ir pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle un ir arī pilntiesīga Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) un Āzijas Attīstības bankas locekle;

M.

tā kā Taivānas pievienošanās PTO valsts iepirkuma nolīgumam (VIN) 2009. gada jūlijā bija nozīmīgs un pozitīvs solis, kas ne vien mudinās Taivānu gūt labumu no valsts iepirkuma nolīguma tirgu atvēršanas, bet arī uzlabos efektivitāti savā tirgū;

N.

tā kā Taivāna un Ķīnas Tautas Republika ir pieņēmušas konstruktīvu pieeju, sekmējot 19 nolīgumu noslēgšanu starp Taivānas šauruma tirdzniecības fondu Taivānas vārdā un Asociāciju Attiecībām Taivānas šaurumā ĶTR vārdā; tā kā šie nolīgumi ietver pamatnolīgumu par ekonomisko sadarbību (ECFA) starp abām Taivānas šauruma pusēm un intelektuālā īpašuma tiesību nolīgumu, kas tika parakstīts 2010. gada 29. jūnijā, kā arī ieguldījumu nolīgumu un muitas sadarbības nolīgumu, kas tika parakstīts 2012. gada 9. augustā;

O.

tā kā citas konstruktīvas alternatīvas ir ļāvušas Taivānai noslēgt 31 divpusējo ieguldījumu nolīgumu ar trešām valstīm, tostarp ar Japānu 2011. gada 22. septembrī un ekonomiskās sadarbības nolīgumu ar Jaunzēlandi 2013. gada 10. jūlijā, lai atsāktu sarunas par tirdzniecības un ieguldījumu pamatnolīgumu (TIFA) ar Amerikas Savienotajām Valstīm 2013. gada 10. martā un pašlaik īstenotu sarunas par ieguldījumu nolīgumu ar Korejas Republiku, kā arī brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru un Jaunzēlandi;

P.

tā kā Taipejas ekonomikas un kultūras pārstāvja birojs Amerikas Savienotajās Valstīs un Amerikas Institūts Taivānā ir vienojušies par kopīgiem paziņojumiem attiecībā uz starptautisko ieguldījumu un IKT pakalpojumu principiem; tā kā Taivāna līdzīgi ir noslēgusi visaptverošus ienākumu nodokļa nolīgumus ar 25 valstīm, tostarp 9 ES dalībvalstīm;

Q.

tā kā ciešākas ekonomiskās saites ar Taivānu nav nekādi pretrunā ar ES “vienas Ķīnas” politiku, ņemot vērā, ka Ķīna un Taivāna 1991. gadā attiecīgi pievienojās APEC un 2002. gadā – PTO;

1.

uzskata, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko iemieso PTO, neapšaubāmi joprojām ir visefektīvākā sistēma atvērtas un godīgas tirdzniecības sasniegšanai pasaules mērogā; uzskata, ka ES un Taivānai ir jāsniedz ieguldījums divpusējo tirdzniecības attiecību veicināšanā;

2.

uzskata – lai gan ES strādā pie ekonomisko attiecību atjaunošanas ar Ķīnu, tai būtu jāapsver iespēja rīkoties tāpat arī attiecībā uz Taivānu nolūkā konsekventi turpināt atbalstīt Taivānas demokrātisko sistēmu, sociālo plurālismu un gūtos panākumus cilvēktiesību ievērošanā un tiesiskuma nodrošināšanā;

3.

tādēļ uzskata, ka ES būtu pozitīvi jāreaģē uz Taivānas gatavību uzsākt paralēlas sarunas par ieguldījumu aizsardzības un tirgus piekļuves divpusējiem nolīgumiem ar mērķi turpmāk stiprināt ieguldījumu juridisko noteiktību un palielināt ieguldījumu plūsmu apjomu un kvalitāti;

4.

uzskata, ka lēmums uzsākt šādas sarunas ar Taivānu būtu jābalsta uz ekonomiskiem apsvērumiem un ka tas nebūtu jāsaista ar ES un Ķīnas Tautas Republikas attiecību novērtējumu;

5.

uzsver, ka Parlaments atbalsta nolīgumus par ieguldījumu aizsardzību un tirgus piekļuvi ar Taivānu, un tam vajadzētu padziļināt pašreizējās ekonomiskās attiecības starp ES un Taivānu;

6.

uzskata, ka ar ES un Taivānas nolīgumiem par ieguldījumu aizsardzību un tirgus piekļuvi var patiesi nodrošināt savstarpēji izdevīgu situāciju, kas sniegs labumu abu pušu ekonomikai;

7.

norāda, ka ikvienā nolīgumā vajadzētu pienācīgi ņemt vērā MVU un uzlabot to spēju ieguldīt ārvalstīs;

8.

arī atgādina, ka ES un Taivānai jau ir veiksmīgi integrētas ekonomiskās attiecības, kopumā zemas muitas nodevas abām pusēm un pienācīgi strukturēts dialogs, kas ietver regulāras tikšanās, lai risinātu divpusējos tirdzniecības un ieguldījumu jautājumus;

9.

uzsver, ka nolīgumā būtu jāiekļauj stingra pušu apņemšanās saistībā ar ieguldījumiem orientēties uz ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā;

10.

uzsver, ka ES noslēgtajos ieguldījumu nolīgumos ir jārespektē publiskās intervences spēja, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības politikas mērķiem, piemēram, sociālajiem un vides standartiem, cilvēktiesībām, drošību, darba ņēmēju un patērētāju tiesībām, sabiedrības veselību un drošību un kultūras daudzveidību; prasa nolīgumos iekļaut īpašas klauzulas attiecībā uz šiem nolūgumiem;

11.

ierosina – attiecībā uz piekļuvi tirgum abas puses dažām nozarēm var nepiemērot liberalizācijas saistības, lai aizsargātu valsts stratēģiskās intereses;

12.

atgādina par savu prasību attiecībā uz efektīvu uzņēmumu sociālās atbildības klauzulu un efektīvām sociālās un vides klauzulām;

13.

uzsver, ka nolīgumam ir jāliek ārvalstu ieguldītājiem ES ievērot Eiropas sociālos standartus un sociālā dialoga prasības;

14.

aicina Komisiju uzsākt sarunas par šādiem nolīgumiem starp ES un Taivānu;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Taivānas valdībai un Taivānas Likumdošanas juaņam.