19.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/19

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 15., 16., 27., 28., 30., 31. un 33. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 45., 81. un 146. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumus lietā C-18/02 (1), lietā C-341/05 (2) un lietā C-438/05 (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0291/2013),

A.

tā kā Briseles I regulas (4) pārskatīšana bija ļoti sekmīga, jo nodrošināja ievērojamu uzlabojumu veikšanu noteikumos par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā;

B.

tā kā pārstrādāšanas procedūrā netika iekļauti noteikti darba tiesību jautājumi;

C.

tā kā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumā (5) ir paredzēts, ka attiecībā uz aktiem, kas bieži tiek grozīti, ir jāizmanto pārstrādāšanas tehnika;

D.

tā kā ir svarīgi nodrošināt saskanību starp noteikumiem, kuri reglamentē jurisdikciju strīdu gadījumos, un noteikumiem, kuri reglamentē strīdiem piemērojamos tiesību aktus;

E.

tā kā būtisks starptautisko privāttiesību uzdevums Eiropas līmenī ir novērst labvēlīgākas tiesas izvēli, jo īpaši gadījumos, kad tas var kaitēt vājākajai pusei, īpaši darba ņēmējiem, un nodrošināt pēc iespējas lielāku paredzamību attiecībā uz jurisdikciju;

F.

tā kā vispārējam principam vajadzētu būt tādam, ka lietai jābūt tās tiesas jurisdikcijā, kurai ir visciešākā saikne ar šo lietu;

G.

tā kā vairāki plašu sabiedrības uzmanību ieguvuši Eiropas tiesu procesi par jurisdikciju un piemērojamajiem tiesību aktiem saistībā ar individuālajiem darba līgumiem un kolektīvu rīcību ir radījuši bažas, ka Eiropas noteikumi varētu negatīvi ietekmēt valstu noteikumus par darba tiesībām, kas atsevišķos gadījumos var radīt situāciju, ka vienas dalībvalsts tiesību aktus piemēro citas dalībvalsts tiesa (6);

H.

tā kā, ņemot vērā darba tiesību lielo nozīmi saistībā ar dalībvalstu konstitucionālo un politisko identitāti, ir svarīgi, lai Eiropas tiesību aktos šajā jomā būtu ievērotas valstu tradīcijas;

I.

tā kā pareizas tiesvedības interesēs ir arī pēc iespējas labāk saskaņot noteikumus par jurisdikciju ar noteikumiem par piemērojamiem tiesību aktiem;

J.

tā kā būtu lietderīgi izvērtēt, vai ir nepieciešamas izmaiņas noteikumos par jurisdikciju darba tiesību jomā;

K.

tā kā jo īpaši attiecībā uz protesta akcijām jurisdikcijai vajadzētu būt tās dalībvalsts tiesu kompetencē, kurā protesta akcija tiks veikta vai kurā tā ir notikusi;

L.

tā kā attiecībā uz individuāliem darba līgumiem būtu līdz vēlamajam līmenim jānodrošina, ka jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesai, kurai ir ciešākā saikne ar konkrētajām darba attiecībām,

1.

uzteic iestādes saistībā ar sekmīgu Briseles I regulas pārskatīšanu;

2.

uzskata, ka Komisijai jāturpina izskatīt darba tiesību jautājumi, ņemot vērā iespējamu pārskatīšanu nākotnē;

3.

norāda, ka viens no galvenajiem starptautisko privāttiesību principiem attiecībā uz jurisdikciju ir vājākās puses aizsardzība un ka pašreizējos jurisdikcijas noteikumos ir noteikts darba ņēmēju aizsardzības mērķis;

4.

norāda, ka darba ņēmēji, ja tie ir atbildētāji lietās, kuras ierosinājuši darba devēji, kopumā ir labi aizsargāti atbilstīgi jurisdikcijas noteikumiem nodarbinātības jomā, ņemot vērā ekskluzīvo jurisdikcijas pamatojumu, kas paredzēts Briseles I regulā;

5.

mudina Komisiju novērtēt, vai pašreizējā tiesiskajā regulējumā saskaņā ar Briseles I regulu pietiekami ņemta vērā darbību specifika nodarbinātības jomā;

6.

aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst šādiem jautājumiem:

7.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.