30.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/62

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par publiskajām finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) 2011. gadā (1),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par publiskajām finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) 2012. gadā (2),

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu un 121. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (5),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (8),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumu I pielikumu “Pakts “Euro plus” – spēcīgāka ekonomiskās politikas koordinācija konkurētspējas un konverģences uzlabošanai” (9),

—

ņemot vērā 2012. gada 28.–29. jūnija Eiropadomes secinājumus un jo īpaši to pielikumu “Izaugsmes un nodarbinātības pakts”,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu par 2012. gada izaugsmes pētījumu (COM(2011)0815),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par rādītāju kopsavilkumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai – sākotnēji plānotā struktūra (10),

—

ņemot vērā 2012. gada 15. februāra rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada izaugsmes pētījumā (11),

—

ņemot vērā SVF 2012. gada oktobra Pārskatu par pasaules ekonomikas attīstības perspektīvām,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0425/2012),

A.

tā kā ekonomikas, finanšu un banku krīze nav mazinājusies un ir apliecinājusi, ka problēmas publisko finanšu jomā negatīvi ietekmē sociāli ekonomisko attīstību un politisko stabilitāti;

B.

tā kā valdības parāda attiecība pret IKP eurozonā ir palielinājusies no 86,2 % 2011. gada pirmajā ceturksnī līdz 88,2 % 2012. gada pirmajā ceturksnī;

C.

tā kā ar Eiropas Savienības ekonomiskās un budžeta pārvaldības sistēmas nesenajām reformām vien krīzi novērst nevar; tā kā ir vajadzīga visaptveroša rīcība, lai simetriskā veidā novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un uzlabotu vispārējo sociāli ekonomisko konverģenci un solidaritāti Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS);

D.

tā kā uzticamas saistības īstenot izaugsmi veicinošus konsolidācijas pasākumus ir priekšnoteikums, lai ilgtspējīgi risinātu pārmērīgi lielo parādu un deficīta situāciju, kurā nonākušas lielākā daļa eurozonas dalībvalstu;

E.

tā kā ES valstīs ir veikti nozīmīgi publisko finanšu konsolidēšanas pasākumi, tomēr vēl jārisina daudzi uzdevumi, lai situāciju uzlabotu; tā kā pašreizējā nopietnā ekonomikas lejupslīde rada pamatu bažām, jo tā apdraud dalībvalstu veiktos nozīmīgos centienus attiecībā uz budžeta konsolidācijas stratēģijām;

F.

tā kā dalībvalstu situācija atšķiras un tādēļ ir nepieciešams īstenot ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas stratēģijas, kas ir diferencētas atbilstoši katrai valstij specifiskiem ieteikumiem, kurus apstiprinājusi Padome un kuri atspoguļo valstij raksturīgus fiskālos un makrofinansiālos riskus, kā arī ekonomiskos un sociālos apstākļus;

G.

tā kā jaunākajos katrai valstij paredzētajos specifiskajos ieteikumos ir pārmērīgi uzsvērta vajadzība samazināt algas un sociālā nodrošinājuma izdevumus un reformēt valsts pensiju sistēmas; tā kā lielākoties netiek pievērsta pietiekama uzmanība tām paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem citās jomās, piemēram, attiecībā uz kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokļiem, patēriņu, nekustamo īpašumu un darbībām, kas rada piesārņojumu;

H.

tā kā jo īpaši dalībvalstīm, kas izmanto finansiālā atbalsta programmas, un tām, kuru tirgus situācija tiek rūpīgi uzraudzīta, būtu jāīsteno uzticamas ilgtermiņa budžeta konsolidācijas stratēģijas; tā kā steidzami jānovērš negatīvais domino efekts Ekonomikas un monetārajā savienībā, lai no jauna līdzsvarotu un precizētu centienus, kas visām dalībvalstīm vajadzīgi krīzes pārvarēšanai;

I.

tā kā demokrātiskās valstīs ir nepieciešama gan intensīva sabiedriskā uzraudzība visos to lēmējiestāžu līmeņos, kas ir atbildīgas par ekonomikas politiku un saistītiem politikas virzieniem, gan arī pārskatatbildības un likumības mehānismi,

1.

atzinīgi vērtē plānoto fiskālā stāvokļa uzlabošanos ES dalībvalstīs un centienus, ko tās ir veikušas fiskālo mērķu sasniegšanai; pauž nožēlu, ka pašlaik notiekošā cikliskā lejupslīde var ieilgt; norāda, ka pašreizējā nopietnā ekonomikas lejupslīde rada bažas, jo tā apdraud dalībvalstu veiktos nozīmīgos centienus veikt budžeta konsolidācijas pasākumus;

2.

uzskata, ka uzticamas ilgtermiņa budžeta konsolidācijas stratēģijas joprojām ir nepieciešamas, ņemot vērā augsto publiskā un privātā parāda un budžeta deficīta līmeni vairākās dalībvalstīs, kā arī grūtības, ar kurām tās saskaras, cenšoties atjaunot publisko finanšu ilgtspēju, jo šie faktori izraisa spēcīgu finanšu tirgu spiedienu; atgādina, ka kopējo publisko deficītu līdz šim izdevās samazināt ar stingriem konsolidācijas pasākumiem; norāda uz Komisijas pašreizējām prognozēm, ka 2013. gadā EMS kopumā IKP pieaugums būs negatīvs un fiskālā bilance 2013. vai 2014. gadā pasliktināsies septiņās EMS dalībvalstīs; tāpēc uzskata, ka arvien aktuālā nepieciešamība aktīvi veikt fiskālos pielāgojumus ir jāsabalansē tā, lai tiktu stiprināta gan ilgtspējīga izaugsme un ekonomikas attīstība, gan arī sociālā aizsardzība;

3.

pauž nopietnas bažas, ka, neskatoties uz dalībvalstu īstenotajiem centieniem reformu un konsolidācijas jomā, eurozonas valstu obligāciju tirgos saglabājas nestabilitāte, par ko liecina lielās ienesīguma atšķirības un procentu likmju svārstības; norāda, ka šādas situācijas tiešais iemesls un galvenais cēlonis bija finanšu tirgos valdošās bažas par publiskā un privātā sektora finanšu stabilitāti dažās eurozonas valstīs;

4.

uzskata, ka centieni uzlabot saskaņošanu un fiskālo konsolidāciju nesniegs gaidītos rezultātus, ja netiks novērsta makroekonomiskā nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm, kā arī tās ietekme uz ekonomikas atveseļošanās procesu;

5.

uzsver, ka publiskā un privātā sektora finanšu ilgtermiņa ilgtspējība ir būtisks nosacījums, lai panāktu izaugsmi un pienācīgā līmenī saglabātu publiskos izdevumus, tostarp ieguldījumus; uzver, ka augsts parāda līmenis gan rada nelabvēlīgu ietekmi uz veselības aprūpi, pensijām, nodarbinātību un paaudžu vienlīdzību, gan kavē izaugsmi;

6.

uzsver, ka augstais jauniešu bezdarba līmenis traucēs ekonomikas izaugsmei arī nākotnē, tādēļ dalībvalstīm jau tagad būtu jāīsteno konkrēti pasākumi tā samazināšanai;

7.

mudina dalībvalstis stingri ievērot Komisijas ieteiktos un saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem Padomes pieņemtos ieteikumus, kas grozīti ar sešiem tiesību aktiem par ekonomisko pārvaldību, lai uzticami, savlaicīgi un individuāli īstenotu fiskālo konsolidāciju, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos apstākļus; mudina Padomi nepieciešamības gadījumā pārskatīt šos ieteikumus, lai pienācīgi ņemtu vērā makroekonomiskās situācijas attīstību;

8.

mudina dalībvalstis censties panākt vienošanos ar Parlamentu, lai pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz gada beigām pieņemtu vēl divus tiesību aktus;

9.

aicina Komisiju izmantot katrai valstij specifiskos, skaidri formulētos un detalizētos ieteikumus, lai dalībvalstīm sniegtu gan negatīvas, gan pozitīvas atsauksmes, kā arī atzītu vērā ņemamus centienus un labākās prakses;

10.

aicina Komisiju turpināt tās centienus, papildinot ierasto ilgtspējības analīzi ar alternatīvām metodēm; aicina Komisiju turpmākajos pārskatos par publiskajām finansēm EMS regulāri publicēt rādītājus, kas atspoguļo šo ilgtspējības analīzi, un publiskot apsvērumus, uz kuriem balstīti modeļi, kas tiek izmantoti, lai novērtētu publisko izdevumu līmeņa pastiprinošo ietekmi uz IKP pieaugumu;

11.

uzsver, ka Savienības budžetam jābūt svarīgai lomai makroekonomiskās un sociālās nelīdzsvarotības veiksmīgā samazināšanā visā Savienībā, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgas monetārās savienības pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus;

12.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2012. gada ziņojumā par publiskajām finansēm EMS pievērsta uzmanība fiskālajai decentralizācijai, un ierosina turpmākajos izdevumos vienmēr iekļaut nodaļu par publiskajām finansēm vietējā un reģionālā līmenī;

13.

uzskata, ka budžeta konsolidāciju ir iespējams īstenot efektīvi un tai var būt ilgstoša pozitīva ietekme, taču ar nosacījumu, ka tās pamatā esošie pasākumi sekmē izaugsmi un nodarbinātības izredzes un ka tiek ievērots iedzīvotāju līdztiesības princips;

14.

mudina dalībvalstis īstenot uz izaugsmi vērstus politikas virzienus un reformas, kas atbilstu stratēģijai “Eiropa 2020”, turklāt ņemot vērā sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu un publiskos ieguldījumus; atgādina savas prasības attiecībā uz nepieciešamību padarīt darba tirgu elastīgāku, jo īpaši samazinot nodokļus darbaspēkam, optimizējot apmācības shēmas, lai mudinātu gados vecākus darbiniekus ilgāk palikt darba tirgū, kā arī samazināt jauniešu bezdarbu, labāk saskaņojot jauniešu kvalifikāciju ar darba tirgus vajadzībām, nodrošinot darba algu atbilstību ražīgumam un novirzot nodokļu slogu no darbaspēka (jo īpaši no darbinieku kategorijām ar zemiem ienākumiem) uz videi kaitīgām darbībām; aicina dalībvalstis ar ieguldījumiem īstenot politikas virzienus inovācijas veicināšanai, lai uzlabotu ražīgumu un saskaņotu to ar algu attīstību un lai radītu konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi, liberalizējot noteiktas nozares, atceļot nepamatotus ierobežojumus regulētiem arodiem un profesijām, atvieglojot piekļuvi kredītiem un palīdzot atvieglot jaunu uzņēmumu nodibināšanu; visbeidzot, mudina veikt publiskās administrācijas reformas, novēršot birokrātiju, samazinot izmaksas un likvidējot nevajadzīgus pārvaldes līmeņus;

15.

atgādina, ka saikni starp izaugsmi un konsolidāciju galvenokārt nodrošina konsolidācijas dažādie elementi; uzsver, ka izdevumu un ieņēmumu jomā veikto pasākumu pienācīgs samērs ir atkarīgs no konteksta un būtu rūpīgi jāizvērtē; šajā saistībā tomēr uzsver, ka nevis uz ieņēmumu palielināšanu, bet uz neproduktīvu izdevumu samazināšanu balstīta konsolidācija parasti ir ilglaicīgāka un labāk sekmē izaugsmi vidējā termiņā, taču īstermiņā vairāk sekmē recesiju; uzskata, ka ar konsolidācijas stratēģijām nepieciešams mazināt recesiju izraisošo ietekmi īstermiņā, vienlaikus cenšoties veidot tās kā izaugsmi veicinošas vidējā termiņā; uzskata, ka iespējams mazināt konsolidāciju negatīvo īstermiņa ietekmi, jo īpaši tad, ja veiktie pasākumi ir uzticami, ilgstoši un ar tiem izvairās no publisko ieguldījumu samazināšanas ražīgās tautsaimniecības nozarēs;

16.

mudina dalībvalstis konsolidācijas centienos atkarībā no konteksta pienācīgi apvienot izdevumu un ieņēmumu jomā veiktos pasākumus, vienlaikus nodrošinot ar stratēģiju “Eiropa 2020” saistīto un ilgtspējīgu izaugsmi veicinošo uzdevumu izpildi, piemēram, veicot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, izglītībā, veselībā un energoefektivitātē; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai saglabātu vai paplašinātu nodarbinātības dienestu darbības jomu un efektivitāti un aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, piemēram, apmācību un citas shēmas darba meklētājiem, tajā skaitā Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju bezdarbniekiem un jaunajiem uzņēmējiem;

17.

mudina Komisiju novērtēt konsolidēto fiskālo situāciju eurozonā kopumā, ņemot vērā budžeta pasākumus, par kuriem lēmumi pieņemti valstu līmenī, un to iespējamo domino ietekmi katrā eurozonas dalībvalstī;

18.

aicina Komisiju publiskot tās izmantoto metodiku, novērtējot dalībvalstu strukturālās bilances, kā arī izmaiņas, kas šajā metodikā ieviestas kopš 2008. gada, un šo izmaiņu ietekmi uz dalībvalstu strukturālo bilanču novērtēšanu;

19.

uzsver, ka konsolidācijas stratēģijai būtu jāattiecas arī uz dalībvalstu budžetu ieņēmumu daļu; jo īpaši uzsver, ka ieņēmumu daļas konsolidācijas pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to nodokļu izdevumu samazināšanu, kas rada neproduktīvas nišas vai arī neefektīvu rīcību labuma gūšanai, uz videi kaitējošo subsīdiju samazināšanu, kā arī uz tādu vides nodokļu ieviešanu, kas piemērojami negatīvu papildu seku avotiem, un šie pasākumi var sniegt divkāršu labumu, jo tie gan uzlabo budžeta situāciju, gan palīdz sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus;

20.

atbalsta pensiju sistēmu turpmāku reformēšanu un modernizēšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot sociālo partneru autonomiju un lomu un valstu specifisko kontekstu, kā arī nodrošinot pensiju finansiālo ilgtspējību un atbilstību; norāda, ka šādas reformas uzskatāmas arī par automātiskiem stabilizētājiem un sociālās kohēzijas un solidaritātes instrumentiem; jo īpaši mudina veikt pasākumus, lai palielinātu pašreizējo pensionēšanās vecumu; atbalsta politikas pasākumus, kas vērsti uz to cilvēku skaita palielināšanu, kuri pirmajos gados pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas nolemj turpināt strādāt;

21.

mudina dalībvalstis īstenot konsolidācijas procedūras attiecībā uz ieņēmumiem, koncentrējoties uz nodokļu atbilstības un iedzīvotāju līdztiesības uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskata, ka gadījumā, ja šie pasākumi nebūs pietiekami, būtu jāapsver nodokļu bāzes paplašināšana, ņemot vērā arī ekonomisko un sociālo izkropļojumu samazināšanu; uzskata, ka aktīvāk jācīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

22.

uzskata, ka, lai publiskās finanses vidējā termiņā un ilgtermiņā būtu sabalansētas, ir svarīgi veikt izmaksu un ieguvumu analīzi visiem infrastruktūras projektiem ar būtisku ietekmi uz budžetu;

23.

atgādina, ka ar paktu “Euro plus” dalībvalstis ir apņēmušās uzsākt fiskālās politikas reformas un veikt regulāras apspriedes par labākās prakses piemērošanu;

24.

uzsver vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu nozīmi publisko un privāto ieguldījumu veicināšanā; uzsver uz izaugsmi vērstu ieguldījumu nozīmi straujai ekonomikas atveseļošanai;

25.

aicina dalībvalstis precizēt dažāda līmeņa (valsts, reģionālo un vietējo) valdības iestāžu atbildību un lomu, noteikt ar tām saistītos fiskālos pārvedumus un ienākumu avotus, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu publisko finanšu sistēmu, jo īpaši ņemot vērā to, kā Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekmē vietējo un reģionālo fiskālo neatkarību;

26.

pauž bažas, ka attiecību struktūra starp centrālajām un reģionālajām valdībām varētu kaitēt fiskālās konsolidācijas īstenošanas procesam, jo īpaši situācijās, kad decentralizācija tiek finansēta galvenokārt ar naudas pārskaitījumiem no centrālās valdības un netiek sasaistīta ar atbildību par ieņēmumiem reģionālās pārvaldes līmenī;

27.

pauž bažas, ka dažās dalībvalstīs pastāv valdību un ministriju apakšstruktūras bez konkrētām pilnvarām un uzdevumiem; šīs apakšstruktūras publisko administrāciju padara neefektīvāku un izšķērdīgāku un tādēļ fiskālās konsolidācijas pasākumu laikā būtu jālikvidē;

28.

atzīmē, ka fiskālās konsolidācijas pasākumu veikšana būtu taisnīgi jāsadala starp dažādām administrācijas struktūrām, ņemot vērā to sniegto pakalpojumu veidu;

29.

konstatē, ka dažas dalībvalstis ar augstu parāda līmeni vēl aizvien palielina publiskajā administrācijā strādājošo skaitu, neraugoties uz publiski pausto apņemšanos šo darbinieku īpatsvaru darba tirgū atstāt pašreizējā līmenī vai samazināt;

30.

aicina budžeta problēmu skartās dalībvalstis par prioritāti noteikt tādus fiskālās konsolidācijas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt nevajadzīgus aizsardzības izdevumus, piemēram, jauna un dārga militārā aprīkojuma iepirkšanu;

31.

atzinīgi vērtē dažādos krīzes atrisināšanas centienus, tostarp ilgtspējību un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas; uzsver nesen pieņemto jauno un pastiprināto ES pārvaldības sistēmu; uzskata, ka minētās reformas nevar strauji novērst krīzi, tomēr to mērķim vajadzētu būt fiskālo pielāgojumu uzticamības vairošanai, lai samazinātu to radīto negatīvo īstermiņa ietekmi uz izaugsmi un radītu sistēmu labākai politikas veidošanai laikā, kad būs atsākusies izaugsme;

32.

atbalsta dialogu par ekonomikas jautājumiem un sadarbību starp reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām, valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgadu, lai apspriestu ekonomiskās norises, kas izklāstītas gada izaugsmes pētījumā un katrai valstij specifiskajos ieteikumos;

33.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.