30.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/55

—

ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

—

ņemot vērā KBD pielikumu – 2010. gadā pieņemto Nagojas protokolu par pieeju ģenētiskajiem resursiem un par godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti, izmantojot šos resursus,

—

ņemot vērā 2001. gadā pieņemto Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai,

—

ņemot vērā 2002. gadā pieņemto Līgumu par sadarbību patentu jomā,

—

ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ko 2007. gada 13. septembrī pieņēma Ģenerālā asambleja,

—

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

—

ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību, kas pārskatīta Ženēvā 1991. gada 19. martā,

—

ņemot vērā 1995. gada PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību,

—

ņemot vērā 2002. gada Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai un 2011. gada Pasaules Veselības organizācijas (WHO) regulējumu saistībā ar gripas vīrusiem,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 10. pušu konferencē, kas no 2010. gada 18. oktobra līdz 29. oktobrim notika Nagojā (Japānā) (2),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244),

—

ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Intelektuālā īpašuma un ģenētisko resursu, tradicionālo zināšanu un folkloras starpvaldību komitejas darbību un ziņojumus,

—

ņemot vērā tehnisko un tieslietu speciālistu grupas sanāksmes ziņojumu par tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, starptautiska pieejas un ieguvumu sadales režīma kontekstā (UNEP/CBD/WG-ABS/8/2, 2009),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas pieprasīto pētījumu “Intelektuālā īpašuma tiesības uz ģenētiskajiem resursiem un nabadzības apkarošana” (2011. gads),

—

ņemot vērā 1971. gada Ramsāres Konvenciju par mitrājiem,

—

ņemot vērā 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0423/2012),

A.

tā kā 70 % pasaules nabadzīgo iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētu un lauku teritorijās, izdzīvošana un labklājība ir tieši atkarīgas no bioloģiskās daudzveidības;

B.

tā kā KBD galvenais mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un novērst šķēršļus, kas kavē tās izmantošanu;

C.

tā kā ģenētisko resursu (ĢR) nodrošinātāji un saistīto tradicionālo zināšanu (TZ) turētāji nereti ir bioloģiski daudzveidīgu jaunattīstības valstu pārstāvji;

D.

tā kā ar KBD saistītā procesa ietvaros pieņemtie valsts tiesību akti attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali (ABS) bija reakcija uz bioloģisko resursu komercizstrādes centieniem un biopirātismu;

E.

tā kā ir plaši atzīts, ka jēdziens “bioloģiskais pirātisms” nozīmē rūpniecības praksi, kas ietver pirmiedzīvotāju tradicionālo zināšanu vai ģenētisko resursu privatizāciju un patentēšanu, neiegūstot attiecīgu atļauju no valstīm, kurās šie resursi tiek iegūti, un nenodrošinot tām kompensāciju;

F.

tā kā KBD un Nagojas protokolā ir prasīts, lai bioloģisko resursu komercizstrādātāji iegūtu iepriekš norunātu piekrišanu (INP) no izcelsmes valstīm vai vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām un panāktu ar tām abpusēju vienošanos par nosacījumiem (AVN), kā arī dalītos no bioloģisko resursu komercizstrādes gūtajā labumā ar izcelsmes valstīm un kopienām;

G.

tā kā KBD noteiktais jaunais ABS režīms darbojas sarežģītā daudzu institūciju pārvaldes sistēmā, kurā iesaistīta arī PTO ar tās līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (PTO-TRIPS), Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) un Pasaules Veselības organizācija (WHO);

H.

tā kā ABS režīma pārvaldība ir atspoguļota arī vairākos cilvēktiesību instrumentos, tostarp 1948. gada Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, 1966. gada Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī 1966. gada Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

I.

tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS) 27. panta 3. punkta b) apakšpunktā valdībām ir piešķirtas tiesības liegt augu, dzīvnieku un “būtībā” bioloģisku procesu patentēšanu, bet mikroorganismus, nebioloģiskus un mikrobioloģiskus procesus ir iespējams patentēt;

J.

tā kā bioloģiskā daudzveidība nodrošina ārkārtīgi daudzus ekosistēmiskos pakalpojumus, piemēram, vietējo ūdensapgādi, nodrošinājumu ar pārtiku, materiālus iztikas uzturēšanai un klimata regulēšanu; un tā kā vides degradēšana rada jaunas problēmas daudzu sugu un ĢR saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kas ir pamats nodrošinājumam ar pārtiku un ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai;

K.

tā kā saskaņā ar KBD Starptautiskā līguma par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGR), kas tika apspriests ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) paspārnē, mērķis ir nodrošināt augu ĢR saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu pārtikā un lauksaimniecībā, kā arī nodrošināt taisnīgu un atbilstīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo ĢR izmantošanas;

L.

tā kā ESAO locekļi jo īpaši augu kultūru jomā ir lielā mēra atkarīgi no ārvalstu ģenētiskajiem resursiem, tāpēc starptautiskā sadarbība ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jomā ir ļoti svarīga;

M.

tā kā tiek lēsts, ka trim ceturtdaļām pasaules iedzīvotāju veselība ir atkarīga no tradicionālajām dabiskajām zālēm, un aptuveni pusei no sintezētajām zālēm ir dabiska izcelsme;

N.

tā kā uz tradicionālo zināšanu jomu attiecas vairākas starptautiskas konvencijas un nolīgumi, tostarp Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD), Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGR), Deklarācija par pirmiedzīvotāju tiesībām (DRIP), Unesco Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību;

O.

tā kā KBD 8. panta j) punktā ir noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm jāsaudzē, jāsaglabā un jāuztur TZ un jāsekmē šādu zināšanu izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīga sadale;

P.

tā kā 2007. gada ANO Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām apstiprina pirmiedzīvotāju tiesības saglabāt, kontrolēt, aizsargāt un attīstīt savas tradicionālās zināšanas,

Q.

tā kā 2009. gadā WIPO Ģenerālajā asamblejā Starpvaldību konferencei (IGC) tika uzdots izstrādāt starptautisku instrumentu, lai aizsargātu ģenētiskos resursus, tradicionālās zināšanas un tradicionālās kultūras izpausmes,

1.

atgādina par tiešo saikni starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un TAM sasniegšanu, jo īpaši 1. TAM sasniegšanu, kurā galvenā uzmanība veltīta galējas nabadzības un bada izskaušanai; uzsver veselīgas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu nozīmi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, raugoties no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas;

2.

uzsver, ka KBD ievērojami atšķiras no citiem starptautiskajiem līgumiem vides jomā, jo tajā nepārprotama un būtiska nozīme piešķirta godīguma, vienlīdzības un tiesiskuma jautājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un izmantošanas jomā;

3.

uzsver – lai arī nepastāv vispārēja termina “biopirātisms” definīcija, to var attiecināt uz piesavināšanos un/vai nelikumīga komerciāla labuma gūšanu no tradicionālo zināšanu un ģenētisko resursu izmantošanas, un uzsver, ka ir jāturpina darbs, lai, pamatojoties uz autoritatīviem datiem, precizētu un saskaņotu intelektuālā īpašuma tiesību juridisko terminoloģiju, jo īpaši attiecībā uz termina “biopirātisms” definīciju;

4.

uzsver problēmas, ko intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) uz ģenētiskajiem resursiem un tradicionālajām zināšanām rada jaunattīstības valstīs saistībā ar pieeju medicīnai, ģenērisko zāļu ražošanu un sēklu pieejamību lauksaimniekiem; attiecīgi uzsver, ka ar IĪT saistītajai ES tirdzniecības politikai ir jāatbilst ES līgumā paredzētajam attīstības politikas saskaņotības mērķim;

5.

atgādina, ka KBD un Nagojas protokols veido galveno regulējumu pieejas un ieguvumu sadales pārvaldībai; norāda, ka ar IĪT, ģenētiskajiem resursiem un nabadzības mazināšanu saistītā pārvaldība attiecas arī uz PTO, Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (PLO), Pasaules Veselības organizāciju (WHO) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO), tādējādi radot problēmas saistībā ar saskanīgas pieejas nodrošināšanu to atbalsta sniegšanā KBD režīmam; uzstāj, ka starptautiskajām iestādēm ir jāatbalsta KBD režīms un tās nedrīkst darboties pretēji šī režīma principiem;

6.

atkārtoti pauž atzinību par sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz starptautiski aizsargātajām pirmiedzīvotāju tiesībām uz to ģenētiskajiem un citiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kas ir iekļautas ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā Nr. 169 un KBD un Nagojas protokola 8.j pantā; pauž bažas par ģenētisko eroziju, ko izraisa rūpnieciski ražotu sēklu, t.i., ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātu sēklu, gandrīz ekskluzīvs dominējošais stāvoklis tirgū, kas nelabvēlīgi ietekmē tradicionālās sēklu šķirnes;

7.

atgādina vajadzību nodrošināt plašu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo ģenētisko resursu klāstu, lai nodrošinātu labāku ekosistēmisko pakalpojumu sniegšanu; uzsver, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamie ģenētiskie resursi ir svarīgi, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, lauksaimniecības un vides ilgtspējību un klimata pārmaiņu problēmas risināšanu;

8.

uzsver, ka 1. TAM sasniegšana ir atkarīga arī no tā, kā mēs pārvaldīsim lauksaimnieciskās ekosistēmas; šajā sakarā uzsver – samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, kāda var būt lauksaimniecībai, ir jāizmanto kultūraugu visplašākā ģenētiskā daudzveidība, lai panāktu ekosistēmisko pakalpojumu pilnvērtīgāku nodrošināšanu, jo kultūraugu daudzveidība dod iespēju jo īpaši nabadzīgiem un maza apjoma lauksaimniekiem dažādot uzturu un ienākumu avotus; uzsver arī, ka augu ģenētiskā daudzveidība nozīmē arī klimata pārmaiņu izturētspēju;

9.

atgādina, ka kultūraugu savvaļas sugas, kuras ir svarīgas saistībā ar ES dalībvalstu nodrošinātību ar pārtiku, lielākoties ir sastopamas jaunattīstības valstīs; mudina Savienību Starptautiskajā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencijā (UPOV) piešķirto pilnvaru ietvaros atturēties no atbalsta sniegšanas tādu tiesību aktu pieņemšanai, kas lauksaimniekiem varētu radīt šķēršļus ievākto sēklu izmantošanai, jo tas jaunattīstības valstīs radītu tiesību uz pārtiku pārkāpumu;

10.

atgādina, ka UPOV konvencijā noteiktais izņēmums attiecībā uz lauksaimniekiem ir jo īpaši nozīmīgs jaunattīstības valstīm, jo tas dod iespēju lauksaimniekiem saglabāt sēklas, kas iegūtas no jauno sugu augiem, un iesēt tās no jauna parastam pārtikas ieguves nolūkam (tādējādi veicinot nodrošinātību ar pārtiku); tomēr pauž nožēlu, ka neraugoties uz to, ka jaunattīstības valstu interesēs ir uzturēt un paplašināt izņēmumus no augu selekcionāru tiesību jomas, sekojošajās UPOV reformās lauksaimnieku intereses ir tikušas ierobežotas;

11.

atzīmē, ka FAO ir uzņēmusies galveno lomu specializētu ABS režīmu pārtikai un lauksaimniecībai izstrādē; aicina ES atbalstīt jaunattīstības valstu prasības nodrošināt atbilstīgu ieguvumu sadali jebkuros jaunos FAO nozaru mehānismos/instrumentos, kā arī nodrošināt atbilstību un veicināt sinerģiju ar KBD un tās Nagojas protokolu;

12.

atgādina, ka ģenētiskie resursi cita starpā augu izcelsmes zāļu veidā sniedz būtisku ieguldījumu farmācijas nozarē īstenotajā pētniecībā un izstrādē un zāļu pieejamības veicināšanā; atkārtoti apliecina, ka IĪT nevajadzētu kavēt pieeju zālēm par pieņemamu cenu, jo īpaši gadījumos, kad šādas IĪT ir atkarīgas no ĢR, kuri ir iegūti jaunattīstības valstīs;

13.

aicina ES atbilstīgi ES attīstības politikas saskaņotībai (PCD) atturēties no spiediena izdarīšanas uz jaunattīstības valstīm, jo īpaši uz vismazāk attīstītajām valstīm, nolūkā panākt, lai tās ar divpusēju nolīgumu starpniecību pieņemtu tālejošus intelektuālā īpašuma standartus, piemēram, attiecībā uz sēklām un lauksaimniecību;

14.

uzsver, ka biopirātisma apkarošana ietver tādu spēkā esošu ar daudzpusēju piekļuvi un ieguvumu sadali lauksaimniecības un veselības aprūpes jomā saistītu instrumentu un pasākumu īstenošanu un papildināšanu, kā, piemēram, Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGR), piemēram, apsverot jaunus veidus, kā iegūt līdzekļus ieguvumu taisnīgas sadales fondam; vai WHO starpvaldību sanāksme saistībā ar sagatavotību pandēmiskajai gripai;

15.

uzskata, ka, slēdzot turpmākos divpusējos un daudzpusējos saskaņošanas nolīgumus, – jo īpaši tādus, kas attiecas uz patentu tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, – būs jāveic rūpīga izpēte no attīstības viedokļa, lai panāktu vispārējo taisnīgumu sabiedrības veselības jomā Dohas deklarācijas par TRIPS līgumu 6. punkta īstenošanas garā, aizsargātu vietējās zināšanas un – attiecībā uz augu selekcijas uzņēmumiem – nodrošinātu piekļuvi sēklām;

16.

norāda, ka tradicionālās zināšanas ir konkrētu pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas, kuras ir kopīgas daudzām attiecīgā reģiona vai valsts sabiedrības grupām; norāda, ka tradicionālās zināšanas ir arī nemateriālās vērtības un ka kultūras mantojuma uzturēšana ir patiesi visnozīmīgākā visās šā mantojuma jomās, tostarp sociālajā, reliģiskajā, kultūras un ainavu jomā;

17.

norāda, ka trim ceturtdaļām pasaules iedzīvotāju veselība ir atkarīga no tradicionālajām dabiskajām augu izcelsmes zālēm; tādēļ uzskata, ka biopirātisms apliecina būtisku vajadzību aizsargāt tradicionālās zināšanas, jo īpaši, ja tās ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, kuriem rūpniecības kontekstā ir ekonomiska vērtība;

18.

uzsver, ka tradicionālo zināšanu novērtēšana tikai no tirdzniecības perspektīvas ir bīstama; norāda, ka spēkā esošais IĪT regulējums nav piemērots tādai neviendabīgai grupai kā tradicionālo zināšanu turētāji; tāpēc uzsver vajadzību definēt sui generis starptautisku IĪT režīmu, kas aizsargātu vietējo kopienu dažādās intereses un atspoguļotu paražu tiesības utt.;

19.

ar bažām atzīmē, ka TZ turētājiem ir jāsakaras ar problēmām, tostarp uzraudzības un izpildes jomā, piemēram, grūtībām uzzināt, ka notikuši pārkāpumi un grūtībām savlaicīgi panākt atlīdzināšanu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka neviens no Nagojas protokolā iekļautajiem pārraudzības pasākumiem neattiecas uz tradicionālajām zināšanām, kuras ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem – tajos nav noteikta prasība atklāt “kontroles punkta” informāciju par izmantotajām TZ, savukārt starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts neattiecas uz TZ, kas ir saistītas ar ĢR, un tādējādi tiek ierobežotas iespējas atklāt ar šādām TZ saistītus biopirātisma gadījumus; uzskata, ka, ieviešot Nagojas protokolu, tradicionālajām zināšanām Savienībā būtu jānodrošina vismaz tāds pats aizsardzības līmenis kā ģenētiskajiem resursiem;

20.

uzsver, ka noteikumiem par ĢR un ar tiem saistītajām TZ ir jāatbilst starptautiskajām saistībām pirmiedzīvotāju tiesību veicināšanā un ievērošanā, kā tās noteiktas ANO 2007. gada deklarācijā par pirmiedzīvotāju tiesībām (UNDRIP) un SDO 1989. gada Konvencijā (Nr. 169) par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām;

21.

apzinās intelektuālā īpašuma un patentu sistēmas iespējamo nozīmi tehnoloģijas inovācijas, pārnešanas un izplatīšanas veicināšanā, kas būtu savstarpēji izdevīga ieinteresētajām personām, piegādātājiem, turētājiem un lietotājiem, kam rūp ģenētiskie resursi, to atvasinājumi un ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas, tādā veidā, lai sekmētu labklājību un attīstību, vienlaikus uzsverot nepieciešamību novērst intelektuālā īpašuma tiesību un patentu sistēmas nelabvēlīgo ietekmi uz pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām saistībā ar to tradicionālo zināšanu, tiesību aktu, prakses un zināšanu sistēmas piemērošanu un to iespējām izmantot, attīstīt, radīt un aizsargāt savas zināšanas ģenētisko resursu jomā; norāda, ka konkrētos gadījumos pirmiedzīvotāji vai vietējās kopienas pušu līgumus var uzskatīt par labāku iespējamo risinājumu gūto labumu sadalei un savu interešu aizsardzībai, vienlaicīgi saglabājot vidi un novēršot sociālo un ekonomisko kaitējumu, piem., ar drošības klauzulu palīdzību;

22.

norāda, ka par biopirātisma cēloni var uzskatīt to, ka jaunattīstības valstīs nav pieņemti valsts noteikumi un izpildes pasākumi un attīstītajās valstīs nav spēkā esošu atbilstības mehānismu, kas nodrošinātu, ka ĢR ir iegūti saskaņā ar INP un AVN atbilstīgi nodrošinātājas valsts ABS tiesību aktiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto regulas projektu, kuras mērķis ir īstenot Nagojas protokolu par pieeju ģenētiskajiem resursiem un ieguvumu sadali; uzstāj, ka ir arī nozīmīgi nodrošināt efektīvus risinājumu mehānismus strīdu gadījumā un jautājumos par tiesas pieejamību;

23.

atgādina, ka Protokola efektīva īstenošana ir atkarīga no pasākumiem gan jaunattīstības, gan rūpnieciski attīstītajās valstīs; atzīmē, ka valsts tiesību aktu attiecībā uz ABS pilnveidošana jaunattīstības valstīs ir priekšnoteikums, lai panāktu valstu–resursu izmantotāju saistību izpildi par atbilstības nodrošināšanu attiecībā uz INP; tomēr norāda, ka šī prasība ir jaunattīstības valstīm patiesi grūti izpildāma, jo nepieciešams īstenot vērienīgu tiesisko un institucionālo spēju veidošanas darbu;

24.

uzsver, ka KBD mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja tiks nodrošināta godīga un vienlīdzīga ieguvumu sadale; mudina ES un tās dalībvalstis pieprasīt tūlītēju Nagojas protokola ratifikāciju, lai apkarotu biopirātismu un nostiprinātu godīgu un vienlīdzīgu pieeju ģenētisko resursu apmaiņā; uzsver ES attīstības sadarbības nozīmi atbalsta sniegšanā jaunattīstības valstīm saistībā ar tiesisko un institucionālo spēju veidošanu pieejas un ieguvumu sadales jautājumos; uzskata, ka jaunattīstības valstis ir jāatbalsta TZ datu bāžu izveidē un patentu piemērošanas sistēmu izpratnes veicināšanā;

25.

atkārtoti uzsver, ka, ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 10. maija rezolūciju par pēc būtības bioloģisku procesu patentēšanu (3), pārmērīgi plaša patentu aizsardzība selekcijas jomā var kavēt inovāciju un progresu, nelabvēlīgi ietekmējot mazos un vidējos selekcijas uzņēmumus un tādējādi liedzot tiem piekļuvi ģenētiskajiem resursiem;

26.

vērš uzmanību uz jaunattīstības valstu ierosinājumu pieņemt saistošus noteikumus, kuros tiktu paredzēts, ka patentu pieteicējiem ir: a) jāsniedz informācija par ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu, kuras ir izmantotas izgudrojumu radīšanā, avotu un izcelsmi, b) jāsniedz pierādījums par iepriekš norunātu piekrišanu (INP), ko ir sniegusi atbildīgā iestāde valstī, no kuras tiek iegūti resursi, un c) jāsniedz pierādījums par godīgu un vienlīdzīgu ieguvumu sadali, kas ir jāapstiprina ar starptautisku izcelsmes sertifikātu;

27.

pauž nožēlu par precīzu statistikas datu trūkumu biopirātisma un ļaunprātīgas izmantošanas jomā un prasa veikt vairāk ES pētījumus un sniegt vairāk informācijas šajā jomā, lai uzlabotu šo situāciju; uzsver, ka nepieciešami labāki dati par ABS līgumu skaitu un saturu; uzskata, ka tos varētu iegūt, izveidojot paziņošanas un datu bāzes sistēmu ar KBD Informācijas centralizācijas mehānismu;

28.

uzskata, ka saistošs instruments ir drošākais veids, kā panākt, lai lietotājas valstis īstenotu IĪT sistēmā paredzētos ar bioloģisko daudzveidību saistītos pasākumus; mudina veikt pasākumus, lai panāktu, ka patentu piešķiršana ir atkarīga no obligātas prasības izpildes, proti, visu ĢR vai TZ izcelsmes atklāšanas patentu pieteikumos; uzsver, ka, veicot šādu atklāšanu, būtu arī jāsniedz pierādījums, ka attiecīgie ĢR un/vai TZ ir iegūtas atbilstīgi attiecīgajām prasībām (t. i., iepriekš norunāta piekrišana un savstarpēji pieņemami noteikumi);

29.

uzsver, ka starptautisks instruments ģenētisko resursu aizsardzībai ar atklāšanas prasību un datu bāzēm, neaizstāj efektīvu pieejas un ieguvumu sadales mehānismu valsts līmenī;

30.

uzskata, ka iespējamo biopirātisma gadījumu samazināšanu varētu efektīvi veicināt arī, ja lietotāji tieši informētu uzņēmumus, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas, ja tiktu izmantoti atbilstības sertifikāti un izpētītas tiesāšanās iespējas gan valsts jurisdikcijā, gan ārpus tās;

31.

uzskata, ka skaidra un saskaņota intelektuālā īpašuma tiesību sistēma sekmētu zināšanu ieguvi un to izplatīšanu jaunattīstības valstīs, veicinot vietējo uzņēmējdarbību, pētniecību, izglītību un nabadzības mazināšanu;

32.

uzstāj, ka PTO TRIPS vajadzētu būt savietojamam ar KBD un Nagojas protokolu, tāpēc uzskata, ka ir svarīgi noteikt obligātas prasības par ģenētisko resursu izcelsmes atklāšanu patentu piešķiršanas procesā, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt, vai tie iegūti likumīgi saskaņā ar INP un AVN;

33.

uzsver, ka šādas prasības varētu paredzēt, veicot grozījumu PTO TRIPS līgumā vai WIPO darba ietvaros saistībā ar pašreiz notiekošajām diskusijām par jauna starptautiska tiesiska instrumenta vai instrumentu izveidi ģenētisko resursu, tradicionālo zināšanu un tradicionālo kultūras izpausmju efektīvai aizsardzībai; jo īpaši aicina ES atbilstīgi attīstības politikas saskaņošanas principiem atbalstīt jaunattīstības valstu priekšlikumu par grozījumu veikšanu PTO TRIPS līgumā, iekļaujot tajā jaunu sadaļu, proti, 29.a pantu par informācijas atklāšanu par ģenētisko resursu un/vai ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izcelsmi atbilstīgi Nagojas protokolam; šajā sakarā kā pirmo soli atzinīgi vērtē to, ka ES regulas priekšlikumā par pieeju ģenētiskajiem resursiem un ieguvumu sadali ir paredzēta obligāta prasība atklāt informāciju par visu ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izcelsmi;

34.

aicina Komisiju dot norādījumus saviem sarunu vadītājiem saistībā ar WIPO IGC un TRIPS pārskatīšanu noteikt Nagojas protokolu par sarunu sākumpunktu un sarunās censties saskaņot KBD (4) un tās Nagojas Protokola, WIPO, TRIPS, ITP GRFA  (5) un UPOV  (6), kā arī – attiecībā uz jūras ģenētiskajiem resursiem – UNCLOS  (7) tiesisko regulējumu; norāda, ka TRIPS nolīgums īslaicīgi neattiecas uz vismazāk attīstītajām valstīm (8); uzsver, ka šī pieeja ir jāsaglabā attiecībā uz jebkuru pārskatīšanu, kas varētu būt nepieciešama saistībā ar KBD un Nagojas procesu;

35.

atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas, kas sniedz alternatīvas iespējas papildus tikai uz tirdzniecību balstītām iniciatīvām, kā, piemēram, Globālais bioloģiskās daudzveidības informācijas instruments (GBIF), kas veicina brīvu un netraucētu pieeju bioloģiskās daudzveidības datiem, izmantojot globālu sadarbību starp dažādām valdībām, organizācijām un citām starptautiskajām ieinteresētājām personām;

36.

ņem vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Intelektuālā īpašuma un ģenētisko resursu starpvaldību komitejas darbu un mudina veikt līdzīgus pasākumus un izmantot saskaņotas definīcijas ES līmenī;

37.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.