52013DC0883

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR KOPIENAS STATISTIKAS PROGRAMMAS 2008. LĪDZ 2012. GADAM ĪSTENOŠANAS GALĪGO NOVĒRTĒJUMU

1.           Ievads

Eiropas Parlaments un Padome 2007. gada 11. decembrī pieņēma Lēmumu Nr. 1578/2007/EK par Kopienas statistikas programmu (KSP) 2008. līdz 2012. gadam[1].

Lēmuma 6. pantā norādīts, ka “programmas darbības laikposma beigās Komisija pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju nāk klajā ar programmas īstenošanas izvērtējuma ziņojumu, kurā ņemts vērā neatkarīgu ekspertu viedoklis. Ziņojumu pabeidz līdz 2013. gada beigām, un pēc tam to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei”.

Lēmuma 6. pantā tiek papildināts, ka “ziņojumu par prioritāšu maiņu rezultātiem, tostarp izmaksu un statistikas projektu sloga izvērtējumu un šīs statistikas programmas aptverto jomu uzskaitījumu, kā arī īpaši jaunajās Kopienas politikas jomās izmantojamo statistikas vajadzību izvērtējumu ietver starpposma progresa ziņojumā un galīgajā izvērtējuma ziņojumā”.

Šis dokuments ir nepieciešamais galīgais izvērtējuma ziņojums, un tā pamatā ir ārēja novērtēšanas uzņēmuma ziņojums un vidusposma novērtējuma ziņojums. Ziņojuma 2. sadaļā apkopoti KSP galvenie sasniegumi, 3. sadaļā izklāstīti prioritāšu maiņas rezultāti un 4. sadaļā aprakstīts, kā tiek īstenots Eurostat paziņojums par redzējumu[2], kas ir jauna un svarīga iniciatīva, kura radusies pēc KSP pieņemšanas, tomēr jau ir ietekmējusi darbības 2010.‒2012. gadā un ir arī nozīmīga virzībā uz priekšu. Ziņojuma 5. sadaļā izklāstīti apsvērumi par ārējā konsultanta ieteikumiem.

Ārējā konsultanta galīgā ziņojuma kopsavilkums atrodams http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/quality/documents/Report_expert.pdf.

2.           Programmas galvenie rezultāti

Šajā sadaļā galvenā uzmanība pievērsta sasniegumiem, kas gūti programmas īstenošanas laikā un ietver visus tās mērķus.

Kopsavilkums

KSP ir ietverti vairāk nekā 130 mērķi; lielākā daļa no tiem tika sasniegti ar augstu īstenošanas pakāpi. Ar visaugstāko īstenošanas pakāpi tika sasniegti institucionālie mērķi un tiesiskā regulējuma uzlabošanas mērķi — attiecīgi 100 % un 95 % no izvirzītajiem mērķiem var uzskatīt par sasniegtiem, bet pienācīgi netika sasniegti aptuveni 10 % no mērķiem saistībā ar izstrādi. Sīkāka informācija atrodama ārējā konsultanta ziņojuma kopsavilkumā. Attiecībā uz šiem mērķiem jāņem vērā fakts, ka Eiropas statistikas pamatā ir dalībvalstu izstrādātā statistika, tāpēc dažu mērķu īstenošanu kavē izpildes procesu un pieejamo resursu ierobežojumi dalībvalstīs. Resursi bija jāpārdala arī tāpēc, lai apmierinātu jaunās statistikas vajadzības, kas radās KSP periodā, īpaši makroekonomikas un sociālās statistikas jomā finanšu krīzes rezultātā.

Finansiālie īstenošanas rādītāji kopumā bija labi, uzrādot augošas efektivitātes tendenci.

Transversāli jautājumi

Statistikas nozīme Eiropas integrācijā

Eiropas jaunās Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) sagatavošanas process beidzās, Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei 2013. gada maijā pieņemot EKS 2010 regulu[3], un ievērojami uzlabojās arī NACE 2. redakcijas ieviešana. Sagaidāms, ka līdz 2013. gada beigām tiks pabeigts Savienības starptautisko uzņēmumu grupu reģistrs, un dažas dalībvalstis to jau izmanto. Eiropas statistikas sistēmā (ESS) uzlabojās datu un metadatu apmaiņas statistikas un IT standartu pieejamība (piemēram, statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) standartu pieejamība) un tika izstrādāta ESS metadatu dispečerprogramma (ESS Metadata Handler) saskaņotu ESS metadatu izstrādei un izplatīšanai. Pastāvīgi palielinājās interneta izmantošana, turklāt arī tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar datu izplatīšanu. Tika izstrādāta politika un instrumenti saskaņotai ESS konfidencialitātes pārvaldībai. Lai glabātu oficiālās statistikas pētījumu rezultātus, tiek izmantots pētnieku un oficiālo statistiķu sadarbības portāls, un tika sekmēta atvērta koda programmatūras rīku, piemēram, “Demetra” un “R”, izmantošana, kuri kļuva pieejami atvērta koda observatorijā un glabātuves tīmekļa vietnē.

Attiecības ar ieinteresētajām personām

ESS

ESS komiteja (ESSK) 2011. gadā apstiprināja Eiropas statistikas prakses kodeksa (PK) pārskatīto versiju un 2012. gada beigās atjaunināja ESS kvalitātes nodrošināšanas sistēmu (v1.1.). Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par PK īstenošanu. Katru gadu ilgtermiņa stratēģijas ietvaros tika izstrādāta Eiropas Statistikas mācību programma.

Sadarbība ar lietotājiem

Eiropas Statistikas padomdevēju komitejas (ESAC) izveide palīdzēja uzlabot saziņu ar dažādiem lietotājiem. 2009. gadā tika veikts vispārējs Eurostat lietotāju apmieri­nātības apsekojums, un kopš 2011. gada to veic katru gadu. Kārtējās pārskatīšanas ietvaros tika veikti arī konkrētu jomu lietotāju apsekojumi. Lietotāju apmierinātība tika novērtēta arī, tiekoties ar lietotājiem personiski, piemēram, darba grupās un uzklausīšanas laikā Komisijā.

Tehniskā sadarbība ar trešām valstīm un sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Eurostat savāca un publicēja plašu datu klāstu par paplašināšanās procesu un (mazākā mērā) par Eiropas kaimiņvalstīm. Tos izstrādāja ar Eurostat īstenoto reģionālo sadarbības programmu palīdzību.

Instrumenti

Labāks regulējums un izmaksu un ieguvumu līdzsvars

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savlaicīgi un pilnībā nosūta datus, ir pieaudzis to jomu skaits, kuras tiek regulētas ar tiesību aktiem (enerģētika, vides konti). Turklāt tika pieņemts pamata tiesību akts ‒ regula par Eiropas statistiku[4]. KSP beigās tika ierosināti turpmāki grozījumi šajā aktā un sākta likumdošanas procedūra. Tika iesniegti priekšlikumi par tiesību aktu vienkāršošanu un pārstrādāšanu tādās jomās kā enerģētika, transports, Intrastat, uzņēmējdarbības strukturālā statistika (USS), lauksaimniecība, tūrisms un statistikas pārskati par preču autopārvadājumiem. Ir jau ieviestas dažas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz Intrastat, lauksaimniecību, transportu un tūrismu. Sīkāka informācija ir sniegta iedaļā par statistikas jomām sadaļu dalījumā. Prioritāšu noteikšanas mehānisms ESS tika izstrādāts, izmantojot uz stratēģiju virzītu pieeju, bet izrādījās, ka ir grūti izvērtēt slogu un izmaksas, jo visās dalībvalstīs aprēķini netiek veikti sistemātiski vai viendabīgi visās statistikas jomās. Papildu informācija atrodama sadaļā par prioritāšu maiņu.

Atbilstības uzraudzība

Lai uzlabotu Eiropas statistikas kvalitāti, tika veikta regulāra atbilstības uzraudzība.

Labāk tiek apmierinātas lietotāju vajadzības

Tika pabeigts izpētes darbs, lai kombinētu dažādus statistikas avotus, apvienojot datus no dažādiem apsekojumiem (piem., no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un USS apsekojumiem, lai aplēstu IKT ietekmi, sociālo apsekojumu statistisko atbilstību, tirdzniecības un uzņēmējdarbības datus, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas no enerģētikas un aviācijas nozarēm). Administratīvos un apsekojumu datus šādi parasti apvieno vairākas dalībvalstis. Lai pilnīgāk ņemtu vērā jaunās lietotāju vajadzības, sociālās un uzņēmējdarbības statistikas jomā tika paplašināta ad-hoc moduļu izmantošana.

Finanšu atbalsts programmas periodam

Katru gadu tika pieņemts lēmums par darba programmas praktiskās īstenošanas finansēšanu. Pieejamo kredītu finansiālā izpilde bija apmierinoša un tika uzraudzīta centralizēti. Dotāciju politika tika orientēta uz projektiem ar Eiropas dimensiju, jo īpaši uz vairākiem saņēmējiem paredzētiem dotāciju nolīgumiem. Kopš 2011. gada ieinteresētajiem saņēmējiem ir bijusi iespēja izmantot standarta likmes vienības izmaksas katrai personāla kategorijai un vienoto likmi netiešajām izmaksām.

Partneru pieredzes izmantošana Savienības vajadzībām

Lai apmainītos ar pieredzi un virzītu zināšanas un resursus ESS, tika izstrādāti jauni sadarbības tīklu veidi (ESS sadarbības tīkli). Šajā sakarā dažas dalībvalstis īstenoja projektus, kuru rezultāti ir pieejami visā ESS, un tos izmanto vairākās jomās. ESSK 2012. gadā pieņēma jaunu politiku, ar kuru tika uzsvērta ESS sadarbības tīklu projektu iekļaušana ESS.VIP (Redzējuma infrastruktūras projekti) programmā un kompetences centru izveide.

Izplatīšana

Pēc pilnveidotās tīmekļa vietnes darbības uzsākšanas 2009. gadā ar tādām jaunām iedaļām kā Statistics Explained un uzlabotu funkcionalitāti 2010. gadā tika ieviesta jauna izplatīšanas ķēde. Tās pamatā bija vienota atsauces datubāze, ko izmanto visās Eurostat statistikas jomās, tādējādi uzlabojot efektivitāti un veicinot dažādu jomu statistikas datu integrāciju. Pakāpeniski ir pieaudzis lejupielādes gadījumu skaits. “Skaitīšanas centrs” (Census hub) nodrošina vērtīgu pieredzi par sadarbību ESS ietvaros, lai izplatītu datus, pamatojoties uz kopīgiem standartiem.

Transversāli pasākumi

Stratēģija “Eiropa 2020” aizstāja Lisabonas stratēģiju, un Eurostat publicēja jaunus rādītājus, lai aizstātu strukturālos rādītājus. Tika atjaunināts ilgtspējīgas attīstības rādītāju (SDI) saraksts. Iniciatīvas “IKP un ne tikai” rezultātā tika panākti uzlabojumi un vairākās statistikas jomās, īpaši ekonomikas, sociālajā un vides statistikā, tika izstrādāti jauni rādītāji. Tostarp iniciatīva bija stimuls izstrādāt dzīves kvalitātes rādītāju kopumu. Tika izstrādāti un darīti pieejami Eiropas rādītāju kvalitātes profili. Izplatīšana tika uzlabota, izstrādājot sadaļu Statistics Explained par ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un tīmekļa vietni par stratēģijas “Eiropa 2020” rādītājiem.

Tika sniegts atbalsts paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un Eiropas kaimiņvalstīm, lai stiprinātu šo valstu statistikas sistēmu ilgtspējīgu spēju veidošanu attiecībā uz labas kvalitātes statistikas izstrādi saskaņā ar Eiropas standartiem, kas tiek izmantota uz pierādījumiem balstītu politikas lēmumu pieņemšanai.

Statistikas jomas sadaļu dalījumā

Preču brīva aprite. 2009. gadā tika pieņemti jauni tiesību akti par Intrastat[5], lai ieviestu jaunas atbrīvojuma robežvērtības, kuras ļauj dalībvalstīm ievērojami samazināt uzņēmumu atbilžu sniegšanas slogu. Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programmā tika izstrādātas uzlabotas metodes un rīki, lai labāk integrētu no uzņēmumiem pieprasīto dažāda veida statistikas informāciju[6]. 2010. gada septembrī galīgo ziņojumu iesniedza darba grupa, kas nodarbojās ar maksājumu bilances (MB) un starptautiskās tirdzniecības statistikas saskaņošanu. 2012. gadā tika sākts SIMSTAT (vienotā tirgus statistika) projekts, kurā bija iekļauti vairāki vienkāršošanas pasākumi, to starpā priekšlikums, lai atvieglotu mikrodatu apmaiņu (uzņēmumu līmeņa dati) par preču eksportu ES iekšienē starp dalībvalstīm.

Lauksaimniecība. Tika pieņemts un/vai atjaunināts juridiskais pamats attiecībā uz lauksaimniecības statistiku (skaitīšana, lauku saimniecību struktūras apsekojums (LSSA)[7], lauksaimniecības produkcija[8], statistika mājlopu un gaļas jomā[9]). Eurostat tīmekļa vietnē tika publicēti 2007. gadā izlases veidā veiktā LSSA dati un 2009.‒2010. gada lauku saimniecību skaitīšanas dati. Tika izplatīti dati par produk­ciju (graudaugiem, mājlopiem), kā arī lauku un lauksaimniecības un vides rādītājiem. Ņemot vērā vienkāršošanu, tika nolemts nevākt informāciju par lauku saimniecību ienākumiem saskaņotā ES līmenī, jo dalībvalstīm ir grūti izstrādāt salīdzināmu statistiku, tās izstrādes izmaksas ir augstas un rada atbilžu sniegšanas slogu. Tika pieliktas pūles, lai apmierinātu vajadzību pēc statistikas informācijas saistībā ar Komisijas jūrniecības politiku. Tika pieņemta regula par ilggadīgām kultūrām[10], ar kuru tika vienkāršoti iepriekšējie tiesību akti.

Personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Tika ieviesta NACE 2. redakcija. Tika īstenoti un atjaunināti galvenie tiesību akti par MB[11], starptautiskās tirdzniecības statistiku, ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un saistītiem ārvalstu uzņēmumiem (FATS)[12]. Tika veikta priekšizpēte par datiem pētniecības un izstrādes internacionalizēšanas jomā. Tika izstrādāta un ieviesta ar uzturēšanās atļaujām saistītas statistikas metodoloģija.

Tiesiskums, brīvība un drošība. 2010. gadā tika pabeigti ieviešanas pasākumi migrācijas un patvēruma statistikas jomā[13]. Tika īstenots ad-hoc modulis par migrantu integrāciju darba tirgū. 2011. gada rīcības plāns par noziedzības statistikas veidošanu Eiropas Savienībā radīja vajadzību papildināt pieejamos datus ar statistiku par upuriem, un tāpēc tika izstrādāts priekšlikums par ES drošības (viktimizācijas) apsekojumu.

Transports. Tika konsolidēts transporta statistikas juridiskais pamats un publiskoti transporta veidu (ceļu, dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu) izmantošanas rādītāji. Tika publicēti daži sākotnējie dati par pilsētu transportu un papildu darbības rādītāji, bet tie nebija intermodālo pārvadājumu rādītāji. Tika vienkāršota regula par statistikas pārskatiem attiecībā uz pārvadājumiem pa jūru[14].

Ekonomikas un monetārā politika. Eurostat piedalījās ANO Nacionālo kontu sistēmas pārskatīšanā, ko pabeidza 2009. gadā, un jaunās maksājumu bilances rokasgrāmatas (BPM6) sagatavošanā. Notika Eiropas jaunās kontu sistēmas (EKS 2010) sagatavošanas process, un tā nobeigumā Eiropas Parlaments un Padome 2013. gada maijā pieņēma EKS 2010 regulu. Metodoloģiskais atjauninājums ietvēra arī NACE 2. redakcijas ieviešanu lielākajā daļā ekonomikas statistikas jomu. Tika pastiprināta nacionālo kontu un cenu atbilstības uzraudzība, un tā rezultātā ievērojami uzlabojās datu pieejamība daudzuma un kvalitātes ziņā. Ir pieejami pierādījumi par atšķirībām darba tirgus statistikas un nacionālo kontu nodarbinātības datu jomā, un publicētajos metadatos ir vērojama saskaņotība starp EKS 95 un nodarbinātības izaugsmi (pa nozarēm) ES darbaspēka apsekojumā (DSA). Grieķijas krīze bija stimuls Eurostat atjaunot spējas, lai sniegtu atbalstu ekonomikas un monetārajai politikai. Tika radīts jauns direktorāts, kas galveno uzmanību pievērsīs valsts finanšu statistikai, un Eurostat tika piešķirtas plašas uzraudzības pilnvaras.

Nodarbinātība. Tika sekmīgi īstenoti DSA ikgadējie ad-hoc moduļi. Tika sasniegti visi plānotie rezultāti attiecībā uz DSA īstenošanu, tā juridisko pamatu un datu izplatīšanu. Tika izstrādāti reģionālie un pilsētu dati par nodarbinātību un bezdarbu. Arvien vairāk valstu iesniedza ikmēneša aplēses, tāpēc attiecībā uz ikmēneša bezdarba datiem vairs netika izmantota Eiropas izlases shēma. Tika uzlabots ienākumu apsekojumu struktūras un darbaspēka izmaksu apsekojuma aptvērums, klasifikācija tika pielāgota NACE 2. redakcijai un tika izplatīti dati, tostarp mikrodatu kopas. Tika pieņemts brīvo darbavietu statistikas juridiskais pamats[15].

Kopējā tirdzniecības politika. Tika īstenota jaunā Extrastat regula[16], un tirdzniecības statistikas metodoloģija tika pielāgota 2010. gada Rokasgrāmatai par starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku. Tika uzsākta Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programma. Tika atjaunināts MB un FATS juridiskais pamats.

Sociālā politika, izglītība, arodmācības un jaunieši. Krīzes laikā palielinājās sociālās statistikas datu nozīme, kā arī vajadzība pēc tiem, īpaši pēc ES apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Tas tika konsolidēts, un tika uzlabota tā izplatīšana (garengriezuma mikrodati). Tika uzsākta sociālās statistikas modernizācijas programma. Sociālās dimensijas ietvaros iniciatīvā “IKP un ne tikai” tika paredzēta labklājības un daudzdimensionāla nabadzības izvērtēšana ES. Tie ir daudz vērienīgāki plāni nekā cilvēces attīstības rādītāja mērījumi, kuri bija paredzēti KSP. Tika īstenots sociālās aizsardzības statistikas juridiskais pamats[17] attiecībā uz 2011. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu[18], kā arī izglītības un mūžizglītības statistiku[19], nodrošinot, ka tiek labāk saskaņoti apsekojumi par pieaugušo izglītību (AES) un par profesionālo tālākizglītību. Komisija pieņēma arī priekšlikumu par demogrāfijas regulu[20] un katru gadu publiskoja iedzīvotāju datus, kas vajadzīgi, lai varētu veikt kvalificēta vairākuma balsošanu. Tika izstrādāts “Skaitīšanas centra” portāls. Tika darīti pieejami mikrodati par AES. Eurostat tīmekļa vietnē tika atvērta jaunatnei veltīta iedaļa. Tika sagatavots pārskats par visu statistiku saistībā ar dzimumiem un īpaši dati šajā jomā, un Eurostat parakstīja saprašanās memorandu ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

Sabiedrības veselība. Tika pieņemta pamatregula par sabiedrības veselību un drošību un veselības aizsardzību darbā[21], ko papildināja divas īstenošanas regulas par statistiku, kas attiecas uz nāves un negadījumu iemesliem darbā[22]. Tika veikts Eiropas veselības aizsardzības aptauju apsekojums un uzsākts Eiropas veselības un sociālās integrācijas apsekojums. 2011. gadā tika izdota rokasgrāmata par veselības datu uzskaites sistēmu.

Patērētāju aizsardzība. Patērētāju cenu statistika ESS ir labi izstrādāta; tie ir svarīgi un sīki izstrādāti ekonomikas rādītāji, kas tiek bieži izmantoti. Dati par patērētāju tiesību nodrošināšanu bija pieejami, izmantojot Eirobarometru. Tiek izstrādāta statistika par bioloģisko lauksaimniecību, bet datu vākšana par kontroles un uzrau­dzības darbībām un pārtikas patēriņa ķēdi tika pārtraukta, jo negatīvo prioritāšu sarakstā tika iekļauta pārtikas drošības statistika.

Rūpniecība. Galvenais uzņēmējdarbības statistikas uzlabošanas atskaites punkts ir EUTSM programma, kas aptver laikposmu no 2009. līdz 2013. gadam un ko īsteno, izmantojot dažādu finansējumu. Turklāt 2012. gadā tika izdots ceļvedis uzņēmēj­darbības statistikas tiesību aktu uzlabošanai un integrācijai (FRIBS). Tika īstenoti 2008. un 2010. gada Kopienas jauninājumu apsekojumi (CIS), un tika sagatavots 2012. gada apsekojums. Tika izstrādāti globalizācijas un uzņēmējdarbības rādītāji. Uzņēmējdarbības statistikas jomā tika ieviesta NACE 2. redakcija. Tika grozīta regula par informācijas sabiedrību[23] un izstrādāti jauni rādītāji, kā arī publiskots ziņojums par Eiropas konkurētspēju digitālajā jomā. Tika pieņemta regula par tūrisma statistiku[24] un 2011. gadā tika izplatīti tūrisma satelītkonti. Tika pieņemta arī regula par enerģētikas statistiku[25] un savākti dati. Tika izstrādāta metodoloģija un rādītāji attiecībā uz energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumiem. Netika ieviests juridisks pienākums vākt statistikas datus par elektroenerģijas un gāzes cenu, kuru maksā mājsaimniecības, jo brīvprātīgi sniegtie dati jau pienācīgi apmierina šīs vajadzības.

Ekonomiskā un sociālā kohēzija. Pēc diviem pārskatiem, ko veica attiecībā uz NUTS teritoriālo klasifikāciju, tika mainīti reģionālie dati. Tika īstenota ikgadējā datu vākšana vietējās administratīvās vienības 2. līmenī (vietējās kopienas līmenis). Datu vākšana pilsētu auditam tika atsākta 2012. gadā. Kopienas līmeņa telpiskās informācijas infrastruktūras (INSPIRE) īstenošanu statistikas jomās nodrošināja Eurostat, bet citos īstenošanas aspektos to veica citi ģenerāldirektorāti (ĢD).

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība. Tika lielā mērā saskaņoti un īstenoti vairāki apsekojumi (CIS, pētniecība un izstrāde, doktora grāda ieguvušo karjera). Uzsākot ESS tīklu darbību, spēcīgs atbalsts tika sniegts pētniecībai oficiālās statistikas jomā, kas ir ietverta Septītajā pamatprogrammā. Tika uzsākti dažādi projekti par statistikas izpaušanas kontroles saskaņošanu Eiropas statistikas sistēmā un par integrētas struktūras izveidi piekļuvei konfidenciāliem datiem. Vairākām aptaujām tika sniegti anonīmi mikrodati zinātnes vajadzībām.

Vide. Darbojas datu centri atkritumu un dabas resursu un produktu jomā. Regula par statistiku attiecībā uz atkritumiem[26] tika vienkāršota un saskaņota ar citiem ziņošanas pienākumiem. 2009. gada regulā par statistiku attiecībā uz pesticīdiem[27] paredzēts, ka no 2012. gada dalībvalstīm jāiesniedz pārdošanas dati. Vides rādītāju raciona­lizēšanas projekta ietvaros veica inventarizāciju un izstrādāja aptuveni 120 rādītāju faktu lapas ar racionalizācijas priekšlikumiem. Tika publicēts Eiropas vides rādītāju saskaņots kopums, bet tajā trūka metadatu. Turpināja vides ekonomisko kontu metodoloģisko izstrādi, un 2011. gadā tika pieņemts juridiskais pamats. Tika izstrādātas meto­doloģiskas pamatnostādnes un rokasgrāmatas attiecībā uz konkrētām kontu jomām.

Sadarbība attīstības jomā. Sadarbībā galveno uzmanību pievērsa palīdzības sniegšanai līdzekļu devējiem un reģionālajām statistikas organizācijām, lai uzlabotu statistikas redzamību un nozīmību attiecībā uz politikas izstrādi un uzraudzību, kā arī tehniskas palīdzības nodrošināšanai šajā jomā. Tika izstrādāti vairāki rīki sadarbībai statistikas jomā, lai atbalstītu statistikas datu sagatavošanu (nacionālie konti un ārējā tirdzniecība) un ES delegācijas ar statistiku saistītu projektu izstrādē jaunattīstības valstīs.

Sadarbību ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā. Trešām valstīm tika sniegts tehniskais atbalsts attiecībā uz reģionālajām statistikas programmām, nodrošinot tehniskos, mācību un spēju veidošanas rīkus. Tika publicēti sadarbības projektos iegūtie dati.

3.           Prioritāšu maiņas rezultāti

Īpaši šim mērķim izveidota uzdevumgrupa izstrādāja prioritāšu maiņas procesa metodoloģiju. Metodoloģijas pamatā bija administratīvs, uz pierādījumiem balstīts prioritāšu noteikšanas mehānisms, kurā izmanto izstrādes izmaksu un statistikas radītā sloga izvērtēšanu un informācijas kopsavilkumus (SIS) gan jaunu, gan esošo statistikas prasību izpildei. Tomēr šo metodoloģiju bija grūti īstenot valstu līmenī, jo visas dalībvalstis sistemātiski un viendabīgi neizvērtēja slogu un izmaksas. Tāpēc lielākā daļa SIS neietvēra galīgo rentabilitātes novērtējumu un tādējādi tas nevarēja būt efektīvs prioritāšu noteikšanas rīks. Tāpēc Eurostat ierosināja jaunu, uz stratēģiju virzītu pieeju ESS, kuras pamatā ir esošo statistikas prasību gada pārskats, negatīvo prioritāšu noteikšana un turpināmības klauzulas.

Gada darba programmu sagatavošanas laikā tika noteiktas prioritātes un notika Eurostat un citu Komisijas ĢD, kā arī dažādu ESS locekļu, tostarp ESPK, apsprie­šanās process. Faktiski ar gada prioritāšu noteikšanas mehānismu tika nodrošināts, ka gada programmas atbilda jaunajām prioritātēm statistikas jomā, pat ja tās nebija paredzētas KSP. Kopš 2010. gada prioritāšu noteikšanas mehānismu izmanto, lai noteiktu arī negatīvās prioritātes, t. i., tās darbības, kuras jāpārtrauc. Jaunu darbību un negatīvo prioritāšu saraksts ir iekļauts ārējo konsultantu galīgā ziņojuma kop­savilkumā.

Turklāt prioritāšu noteikšanas mehānismu nevarēja balstīt uz objektīviem kritērijiem, jo nebija pieejama sistemātiska informācija par izmaksām saistībā ar jaunajām statistikas prasībām vai par iespējamiem, ar negatīvajām prioritātēm saistītiem ietaupījumiem. Tomēr jānorāda, ka Komisijas 2012. gada 17. septembra Lēmumā Nr. 2012/504/ES par Eurostat, ar kuru Eiropas statistika tiek nošķirta no citas statistikas (2. pants), Eurostat ir atļauts galveno uzmanību pievērst Eiropas statistikai un pakalpojumu sniegšanai citiem ĢD, tādējādi uzlabojot prioritāšu noteikšanas mehānisma atbilstību un pārredzamību.

Pat ja nav pierādījumu, ka prioritāšu maiņas procesu daļēji virza sistemātiski efektivitātes uzlabošanas apsvērumi, Eurostat pielika lielas pūles, lai paaugstinātu izstrādes sistēmas efektivitāti. Aptuveni un kopumā rezultātus var novērtēt, aplūkojot publicēto tabulu skaita un Eurostat darbinieku skaita attiecību. Lai gan publicēto tabulu skaits ir strauji audzis, to darbinieku skaits, kuri izstrādā statistiku, apskatāmajā laikposmā joprojām bija gandrīz nemainīgs un pat samazinājās (2010. un 2011. gadā).

4.           Eurostat redzējuma īstenošana

Eurostat redzējums ietver lielāko daļu vai pat visus statistikas izstrādes procesa posmus, un to nevar izpildīt tikai trijos gados. Eiropas statistikas programmā 2013.–2017. gadam (ESP)[28] ir paredzētas būtiskas pārmaiņas, bet to īstenošanas pamatā ir organizatoriski, tiesiski un konkrēti aspekti. Mēs varam atsaukties uz atbalsta grupu izveidi ESS, kuras paredzētas, lai ESS locekļi apmainītos ar zināšanām un labu praksi stratēģiskā līmenī, uzsāktu sociālās statistikas modernizāciju un ieviestu Eiropas maģistra programmu oficiālajā statistikā. Eurostat ir uzsācis iekšējo un ārējo apspriešanas procesu tiesību aktu pārstrādāšanai uzņēmējdarbības statistikas jomā, lai ieviestu pamatregulu (FRIBS), taču tiesību aktu īstenošana ir ilgs process. Konkrētas iniciatīvas galvenokārt ietvēra VIP un ESS sadarbības tīklu projektus. VIP projekts paredzēts transversālām attīstības jomām. ESS sadarbības tīklu projekts ir iniciatīva, ar ko piešķir oficiālu statusu ilgstošai sadarbības tradīcijai starp ESS locekļiem, un tā galīgais mērķis ir izstrādāt rīkus un kopējus risinājumus, kuri jāpieņem visām valsts statistikas iestādēm (VSI).

Statistikas darbību pārveidošana ir ilgs un sarežģīts process, tāpēc vairākumā gadījumu VIP un ESS sadarbības tīklu projektu rezultāti vēl nav iekļauti VSI izstrādes ķēdē. VSI būs nepieciešami resursi, kurus ieguldīt procesu pārveidē, lai gan ilgtermiņā tie varētu kļūt rentabli.

Eurostat ir paplašinājis saziņas pasākumus un sniedzis tehniskas zināšanas un atbalstu dalībvalstīm attiecībā uz redzējuma īstenošanu. Tomēr pakāpe, kādā VSI ir pieņēmušas ESS stratēģiju un redzējumu, joprojām atšķiras; dažas VSI ir pilnas entuziasma, citas izturas skeptiski vai pat noraidoši. Impulsa trūkuma risku situācijā, kad nepietiek ESS resursu, var mazināt, izvirzot redzējumu ESP priekšplānā, bet šī stratēģija ir jāatbalsta ar pienācīgiem līdzekļiem, jo īpaši tai jānodrošina pienācīga pārvaldība. Uzsākot ESS.VIP programmu, kuras pamatā ir ESS sadarbības tīklu un VIP programmās apgūtās zināšanas, redzējuma īstenošanai tiek nodrošināts jauns regulējums.

5.           Apsvērumi par ārējā konsultanta ieteikumiem

Ārējais konsultants, kas novērtēja programmu, iesniedza savu galīgo novērtējuma ziņojumu par KSP tikai pēc tam, kad bija pieņemta jaunā ESP 2013.‒2017. gadam. Šajā ziņojumā tas sagatavoja ieteikumus, pamatojoties uz veikto KSP analīzi. Ņemot vērā galīgā novērtējuma termiņu, izstrādājot ESP, varēja ņemt vērā tikai tos ieteikumus par labāku ESP izstrādi un tās nepārprotamajām saiknēm ar gada darba programmām, kuri jau bija ietverti starpposma novērtējuma ziņojumā[29] par KSP, kā arī Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus[30], bet nevarēja ņemt vērā ieteikumus par prioritāšu maiņu un redzējumu. Šajā sadaļā sniegts īss to darbību pārskats, kuras Eurostat veica, atbildot uz ārējā konsultanta ieteikumiem[31].

Viens ieteikumu kopums attiecas uz KSP efektivitāti un jau ir īstenots vai to pašlaik īsteno attiecībā uz ESP. Jaunā programma ir izstrādāta ar izmērāmiem mērķiem un iespēju veikt vidusposma pārskatīšanu. Gada darba programmas mērķi un darbības ir nepārprotami saistītas ar ESP mērķiem, un sagaidāms, ka tiks izstrādāti rādītāji mērķu izpildes izvērtēšanai.

Attiecībā uz prioritāšu maiņu Eurostat plāno turpināt pārskatīt stratēģiskās prioritātes, tostarp negatīvās prioritātes, apspriežoties ar lietotājiem un pastāvīgi cenšoties samazināt izmaksas saskaņā ar vispārējo Komisijas politiku. Eurostat arī apsver izdevumu un ieguvumu analīzes izstrādi sadarbībā ar dalībvalstīm. Informācijā būtu jānorāda izmaksas (gan Eurostat, gan dalībvalstu — vismaz kvalitatīvi), respondentu slogs un pieejamā informācija attiecībā uz alternatīvu. Turklāt ESP 6. pantā ir skaidri paredzēts, ka Komisija, sagatavojot ikgadējās darba programmas, nodrošina prioritāšu noteikšanas efektivitāti, statistikas prioritāšu ikgadēju pārskatu un ziņojumu par tām. Tajā noteikts arī, ka prioritāšu noteikšana ļauj mazināt ar jaunajām statistikas prasībām saistītās izmaksas un slogu, samazinot statistikas prasības pastāvošajās Eiropas statistikas jomās, un tas notiek ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Redzējuma īstenošana ir arī nozīmīgs instruments, lai uzlabotu izstrādes sistēmu efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Eurostat sniedz finansiālo un tehnisko atbalstu dalībvalstīm saistībā ar redzējuma īstenošanu. Tikko apspriestā ESS.VIP programma jau aptver piecus gadus, un 18. ESSK sanāksmē 2013. gada septembrī tika izveidota augsta līmeņa uzdevumgrupa, lai apsvērtu un atjauninātu sākotnējo redzējumu, ņemot vērā līdz šim tā īstenošanā gūto pieredzi, pašreizējo situāciju VSI un Eurostat, kā arī jaunās lietotāju vajadzības un IT attīstību.

[1]               OV L 344, 28.12.2007.

[2]               Komisijas Paziņojums par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums, COM(2009) 404 galīgā redakcija.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013, OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009, OJ L 87. 31.3.2009., 164. lpp.

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 222/2009, OV L 87, 31.3.2009., 160. lpp.

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1297/2008/EK, OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008, OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 543/2009, OV L 167, 29.6.2009., 1. lpp.

[9]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1165/2008, OV L 321, 1.12.2008., 1. lpp.

[10]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011, OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.

[11]             Komisijas Regula (EK) Nr. 1055/2008, OV L 283, 28.10.2008, 3. lpp., un Komisijas Regula (ES) Nr. 555/2012, OV L 166, 27.6.2012., 22. lpp.

[12]             Komisijas Regula (EK) Nr. 834/2009, OV L 241, 12.9.2009., 3. lpp.

[13]             Komisijas 2010. gada 23. aprīļa Regula (ES) Nr. 351/2010, OV L 104, 24.4.2010., 37. lpp.

[14]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/42/EK, OV L 141, 6.6.2009., 29. lpp.

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 453/2008, OV L 145, 4.6.2008., 234. lpp.

[16]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009, OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.

[17]             Komisijas Regula (ES) Nr. 263/2011, OV L 71, 18.3.2011., 4. lpp.

[18]             Komisijas Regula (EK) Nr. 1201/2009, OV L 329, 15.12.2009., 29. lpp.

[19]             Komisijas 2010. gada 17. septembra Regula (ES) Nr. 823/2010, OV L 246, 18.9.2010., 33. lpp.

[20]             COM(2011) 903.

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2008, OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.

[22]             Komisijas Regula (ES) Nr. 328/2011, OV L 90, 6.4.2011., 22. lpp. un Komisijas Regula (ES) Nr. 349/2011, OV L 97, 12.4.2011., 3. lpp.

[23]             Regula (EK) Nr. 1006/2009, OV L 286, 31.10.2009., 31. lpp.

[24]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 692/2011, OV L 192, 22.7.2011., 17. lpp.

[25]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008, OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.

[26]             Komisijas 2010. gada 27. septembra Regula (ES) Nr. 849/2010, OV L 253, 28.9.2010., 2. lpp.

[27]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009, OV L 324, 10.10.2009., 1. lpp.

[28]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013, OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.

[29]             http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0346:FIN:EN:PDF

[30]             Īpašais ziņojums Nr. 12/2012.

[31]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/quality/documents/Report_expert.pdf