52013DC0403

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

PAR ES ATBALSTU DEMOKRĀTISKAI PĀRVALDĪBAI,  GALVENO UZMANĪBU VĒRŠOT UZ PĀRVALDĪBAS INICIATĪVU

1.           Ievads

Padome 2009. gada 18. maija secinājumos "Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai – izveidot uzlabotu ES sistēmu" lūdza Komisiju nākt klajā ar visaptverošu ziņojumu par Padomes 2006. gada oktobra secinājumu īstenošanu, uzmanību vēršot uz ES atbalstu demokrātiskai pārvaldībai, ko visos reģionos pārrauga Komisija, tostarp pārvaldības iniciatīvu un pārvaldības programmu.

Šajā ziņojumā apskatīti daži galvenie politikas dokumenti, kas attiecas uz pārvaldību, un izvērtēta pārvaldības iniciatīva Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm un pārvaldības programma valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika. Pēc tam tajā ietverti secinājumi, kas gūti, īstenojot ģeogrāfiskos un tematiskos instrumentus, ar kuru starpniecību ES atbalsta demokrātisko pārvaldību. Šajā ziņojumā nav ietverts pārskats par palīdzību paplašināšanās zonas valstīm, kur labai pārvaldībai kā daļai no politiskajiem pievienošanās kritērijiem ir pievērsta vēl lielāka uzmanība.

2.           Nesenās politikas tendences

ES attīstības politika ir stratēģiski mainīta, tajā nosakot stingrākus nosacījumus attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, pilsoniskās sabiedrības nozīmi un citiem labas pārvaldības elementiem.

Reaģējot uz mainīgo situāciju ES kaimiņvalstīs, ir publicēti divi kopīgi paziņojumi[1], ko sagatavojusi Eiropas Komisija un ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Jaunā pieeja ir balstīta uz savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņemšanos ievērot vispārējas vērtības, cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Būtībā princips "lielāks atbalsts lielākām reformām" nodrošina uz reformu progresu balstītu diferenciāciju. Tās ir būtiskas izmaiņas ES attiecībās ar tām valstīm, kas apņemas īstenot mērāmas reformas.

Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma"[2] atzīts, ka laba pārvaldība, paralēli cilvēktiesībām, demokrātijai un dzimumu līdztiesībai, ir viena no divām ES attīstības politikas galvenajām prioritārajām jomām[3]. Līdz ar to visās ES partnerībās lielāka nozīme būtu jāpiešķir ES atbalstam pārvaldībai. "Pārmaiņu programmā" ir norādīta vajadzība nodrošināt stimulu uz rezultātiem vērstas pārvaldības reformām un atbalstīt pasākumus, kas stiprina dalībniekus un procesus vietējā, nozaru un valsts mērogā.

ES vispārējā budžeta atbalsts ir arī saistīts ar pārvaldības situāciju un politisko dialogu ar partnervalstīm.[4] Paziņojumā "Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm" Komisija uzsvēra, ka tā raudzīsies, lai "ES budžeta atbalsts būtu saskaņā ar ES ārējās darbības pamatprincipiem un mērķiem (LES 21. pants), kā arī ar attīstības jomas politiku (LESD 208. pants)".[5] Turklāt budžeta atbalsts kā ES attīstības politikas instruments tiks balstīts uz veikuma novērtējumu un savstarpējo pārskatatbildību.

Nesen publicētajā kopīgajā paziņojumā "ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās"[6] izklāstīti vairāki konkrēti pasākumi, lai uzlabotu to, kā ES atbalsta jaunās demokrātijas nolūkā īstenot ilgstošas reformas. Tajā izdarīti secinājumi par ES pieredzi demokrātisku pārejas procesu atbalstīšanā un uzsvērta pielāgotu risinājumu nozīme, kuru pamatā ir partnervalstu vajadzības. Paziņojumā ir arī ierosināts uzlabot ES un tās dalībvalstu zinātības un pieredzes apmaiņas veidus.

Turklāt nesen publicētajā paziņojumā "Demokrātijas un ilgtspējības attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā"[7] ir mēģināts pārskatīt mūsu partnerību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pamatojoties uz pasaules mēroga "Strukturēta dialoga par pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un vietējo iestāžu iesaisti ES attīstības sadarbībā (2010.–2011.)"[8] rezultātiem. Paziņojumā ierosināta uzlabota un stratēģiskāka pieeja ES iesaistē ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām visā pasaulē, atbilstīgi ņemot vērā valsts īpatnības. Stratēģiska iesaiste ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiks uzlabota visos instrumentos un programmās, uzsverot PSO nozīmi demokrātiskajā pārvaldībā un pārskatatbildībā.

3.           Pārvaldības iniciatīva ĀKK valstīm

3.1.        Pamatojums un īstenošana

Eiropas Komisija 2006. gadā ierosināja "Pārvaldības iniciatīvu – ĀKK valstis"[9].

Galvenais pārvaldības iniciatīvas (PI) elements bija stimulu mehānisms, kas ĀKK partnervalstīm piedāvā papildu finansējumu, atkarībā no to apņemšanās īstenot demokrātisku pārvaldību. Šai "pārvaldības stimula daļai" no 10. Eiropas Attīstības fonda (EAF) kopā tika rezervēti 2,7 miljardi euro. Šie līdzekļi tika integrēti EAF plānošanas ciklā konkrētajām valstīm, kā arī to attiecīgajās nacionālajās indikatīvajās programmās (NIP).

Šīs iniciatīvas pamatā bija šādi pamatprincipi:

· līdzatbildība, nevis nosacījumi;

· dialogs, nevis sankcijas;

· piemērotāko reformu un atbalsta pasākumu noteikšana, nevis klasificēšana "labi un slikti izpildītāji";

· vietējo ieinteresēto personu dalība;

· pārvaldības atbalsta pielāgošana katras valsts situācijai, īpaši attiecībā uz nestabilām valstīm.

Pārvaldības iniciatīvas (PI) cits elements bija nepārtraukta politiskā un finansiālā atbalsta sniegšana Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānismam (APRM), kas ir pašuzraudzības mehānisms, ko izveidojušas Āfrikas Savienības dalībvalstis, lai veicinātu augstus pārvaldības standartus. 2006. gada paziņojumā par pārvaldību "Eiropas konsensa attīstības jomā"[10] kontinentālās un reģionālās iniciatīvas tika uzskatītas par zīmēm, ka pārvaldība tiek uztverta nopietni, un tika norādīts, ka ir pienācis laiks atbalstīt Āfrikas kontinentu tā iniciatīvu turpmākā attīstīšanā.

Pārvaldības iniciatīvas procesu veidoja vairāki posmi. Pirmkārt, tika izveidots un vajadzības gadījumā partnervalstīm darīts pieejams pārvaldības profils. Profilā tika sniegts pārskats par pārvaldību deviņās jomās, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem jautājumiem. Partnervalstu valdībām pēc tam lūdza izstrādāt pārvaldības rīcības plānu (GAP), tajā izklāstot pašreizējās un plānotās iniciatīvas, lai pievērstos pārvaldības profilā noteiktajām prioritātēm. Komisija veica pārvaldības rīcības plāna kvalitatīvu novērtējumu, ņemot vērā trīs kritērijus: nozīmīgums, mērķi un ticamība. Šis novērtējums bija pamats papildu līdzekļu piešķiršanai attiecīgās valsts NIP. Visbeidzot, valsts stratēģijas dokumentam tika pievienots pārvaldības rīcības plāns. Kopumā laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam 70 ĀKK valstīm tika piešķirti aptuveni 2,3 miljardi euro.

Atbalsts Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānismam (APRM), pārvaldības iniciatīvas otrajam komponentam, bija 2 miljonu euro ieguldījums ANO Attīstības programmas pārvaldītā APRM Ieguldījumu fondā. Šajā nolūkā starp Komisiju un ANO Attīstības programmas pārstāvjiem 2008. gada decembrī tika parakstīts nolīgums par iemaksām. Ir panākti daži uzlabojumi, tas ir, aizvien lielāks skaits iesaistīto valstu, anketas pārskatīšana un labākas Āfrikas valstu spējas sekmēt APRM īstenošanu. Tomēr Ieguldījumu fonda līdzekļu apgūšanas spēja aizvien ir vāja. Nolīguma par iemaksām termiņš tika pagarināts divreiz, tas beidzās 2012. gada decembrī.

3.2.        Turpmāki pasākumi pārvaldības iniciatīvas ietvaros

3.2.1.     Pārskats par 2009. gada pārvaldības iniciatīvu

Sākotnējais pārskats tika darīts pieejams 2009. gadā kā Komisijas dienestu darba dokuments "Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai, izmantojot pārvaldības iniciatīvu: pārskats un virzība".[11] Tajā norādīts, ka pārvaldības iniciatīva vairumam ĀKK valstu bija pamats, lai uzņemtos pārvaldības reformas. Tika uzskatīts, ka pārvaldības iniciatīva bija saskaņā ar ES vispārējo atbalstu demokrātiskai pārvaldībai un ka tai bija potenciāls veicināt partnervalstu reformas un sekmēt politisko dialogu. Minētajā dokumentā arī tika norādīts, ka pārvaldības iniciatīva veicināja būtisku pieaugumu pārvaldībā kā galvenajā nozarē [10. EAF valsts stratēģijas dokumentos] un labāku sapratni par pārvaldības diagnostikas izmantošanu plānošanas procesā, ko veic ES dienesti gan uz vietas, gan galvenajā mītnē.[12]

Galvenie pārvaldības iniciatīvas trūkumi, kā izvērtēts 2009. gadā, bija tie, ka daudzos gadījumos tās stingrais grafiks to neļāva pareizi un pilnībā īstenot un neļāva panākt nedz ĀKK valstu līdzatbildību augstākajā mērā, nedz arī ļāva apspriesties ar valstu parlamentiem un pilsonisko sabiedrību. Turklāt tā pietiekamā mērā nenodrošināja progresa uzraudzības metodes izstrādi. Arī finansiālais stimuls aizvien bija "pieticīgs", un daudzas ieinteresētās personas kritizēja līdzekļu piešķiršanas procesu, norādot uz "pārredzamības trūkumu" un to, ka tas rada izteikti politisku procesu. Analīzē norādīts, ka, neraugoties uz plānoto, pārvaldības iniciatīvas instrumenti vēl nav nodrošinājuši līdzekļu devēju labāku koordināciju, kopīgu rīcību, kopīgu uzraudzību vai kopīgu dialogu.

Koncentrējoties uz noteiktajiem trūkumiem, 2009. gada dienestu darba dokumentā tika ierosināti vairāki "nākamie pasākumi", lai uzlabotu Pārvaldības iniciatīvas īstenošanu. Tas ietvēra īstenošanas instrumentu atjaunināšanu, labāku uzraudzību un labāku politisko dialogu.

3.2.2.     10. EAF starpposma pārskats

10. EAF starpposma pārskatā 2010. gadā pārvaldība bija viena no četrām izskatītajām jomām, pamatojoties uz diviem jautājumiem.

· Cik lielā mērā ir īstenots pārvaldības rīcības plāns un uzlabojusies pārvaldības situācija kopš valsts stratēģijas dokumenta pieņemšanas?

· Pamatojoties uz pārvaldības profilu (kas vajadzības gadījumā ir atjaunināts), cik lielā mērā ir uzlabojusies pārvaldības situācija?

Pārvaldības rīcības plānu īstenošanas novērtējums bija samērā pozitīvs, neraugoties uz to ieviešanu vēlākā posmā, ņemot vērā īso apskatāmo laikposmu. Vairums ES delegāciju atzina, ka pārvaldības rīcības plāni tiek īstenoti "vairāk vai mazāk laikus". Tomēr bija arī gadījumi, kad īstenošana kavējās, līdz ar to ietekmējot pārvaldības situāciju. Tika ņemta vērā pozitīva saikne starp sākotnējā pārvaldības rīcības plāna kvalitāti un tā īstenošanu. Ir noteikti vairāki iemesli, kāpēc pārvaldības rīcības plāna īstenošana nebija apmierinoša, tostarp līdzatbildības trūkums, valsts izstrādātas citas pārvaldības stratēģijas, valsts stratēģijas dokumenta novēlota parakstīšana, kas kavēja īstenošanas procesu, un īpašu pasākumu, rādītāju, grafiku un pārbaudes līdzekļu trūkums. Šie ierobežojumi atbilda 2009. gada dienestu darba dokumenta konstatējumiem.

3.2.3.     2011. gada pētījums par pārvaldības iniciatīvu

Komisija 2010. gada beigās pasūtīja neatkarīgu pētījumu[13], lai novērtētu pārvaldības iniciatīvu un formulētu turpmākus ieteikumus. Pētījumā uzmanība tika pievērsta šādiem aspektiem:

– process, ko ievēroja, lai ĀKK partneriem piešķirtu pārvaldības stimulu daļas saskaņā ar 10. EAF, tostarp tā metode, koordinācija un kopīgais darbs ar ES dalībvalstīm;

– pārvaldības stimulu daļu piešķiršanas procesa faktiskā un potenciālā ietekme uz politisko dialogu ar partnervalstīm un partnervalstu iekšējā dinamika un apspriedes par pārvaldību;

– procesā izmantoto instrumentu kopējā nozīme un pārvaldības integrācija sadarbības stratēģijās.

Pierādījumi liecina par to, ka daudzas ieinteresētās personas Pārvaldības iniciatīvu atbalstīja sākotnējā posmā. Tā bija jauna, nozīmīgāka un sarežģītāka pieeja, lai atbalstītu pārvaldību. Tas atspoguļoja aizvien populārāku uzskatu par to, ka pārvaldība ir svarīga attīstībai. Pārvaldības iniciatīvu uzskatīja par jauninājumu, kam ir potenciāls nodrošināt ES pārvaldības saskaņotāku analīzi, izmantojot pārvaldības profilu, un kas varētu vairāk veltīt uzmanību pārvaldībai plānošanas procesā un uzlabot politisko dialogu ar partneriem.

Tomēr visa procesa gaitā pārvaldības iniciatīva saskārās ar vairākiem šķēršļiem, kā rezultātā tās nozīme partnervalstīs samazinājās.

· Ierobežota līdzatbildība pārvaldības iniciatīvas procesā. Daudzos gadījumos stingrais grafiks neļāva pareizi īstenot katru piešķiršanas metodes aspektu. Tas nenodrošināja ĀKK valstu augsta līmeņa līdzatbildību, nedz ļāva visos gadījumos apspriesties ar galvenajām iesaistītajām personām.

· Nepietiekama saskaņotība starp pārvaldības iniciatīvu un jau pastāvošajiem pārvaldības procesiem un plāniem attiecīgajā valstī. Tā rezultātā plānošanas iniciatīva daudzos gadījumos tika uztverta kā atsevišķs instruments, kas nav labi integrēts citās ES vai pārējo līdzekļu devēju pārvaldības programmās.

· Instrumentu neelastība. Daudzas ieinteresētās personas, kas piedalījās pārskatīšanā, norādīja, ka pārvaldības iniciatīvas piedāvātais satvars pārvaldības īstenošanai nebija pietiekami elastīgs. Tas nebija pietiekami elastīgs, lai aptvertu pārvaldības procesu dinamisko raksturu, īpaši nestabilās situācijās vai gadījumā, kad pārvaldības situācija pēkšņi pasliktinājās. Turklāt tā instrumenti pietiekamā mērā neiederējās pārvaldības dinamikā attiecīgajā valstī vai termiņā, kurā bija jāpiemēro kvalitatīva procesa pieeja. Pārvaldības rīcības plāna atjaunināšanu apsprieda tikai, veicot starpposma pārskatīšanu, kas neļāva reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

· Pastāvēja politisko un institucionālo spēju ierobežojumi no abām pusēm, profesionālā un saskaņotā veidā pārvaldot tādu politiski sensitīvu un inovatīvu instrumentu kā pārvaldības iniciatīva.

· Ierobežota ietekme, ja stimuls ir tikai finansiāls. Ir svarīgi uzsvērt, ka uz stimulu balstīta shēma, kas saistīta tikai ar (ierobežotu) finansēšanu, un nav saistīta ar papildinošiem politikas piedāvājumiem un politiskajiem dialogiem, ir izrādījusies neefektīva. Citi veidi, piemēram, budžeta atbalsts, tiek uztverti kā saistošāki.

· Nepietiekama saskaņotība ES. Pārvaldības iniciatīva sniedza iespēju kopīgam ES darbam pārvaldības jomā. Tomēr, pat ja pārvaldības profils nodrošināja labu pārskatu par pārvaldības situāciju, tas nekļuva par atsauces dokumentu, kā tika ierosināts Padomes 2009. gada secinājumos, daļēji tādēļ, ka pastāvēja citu līdzekļu devēju pārvaldības novērtējumi, tostarp tie, kurus bija veikušas ES dalībvalstis. Pašā ES ir daudz dažādu pieeju, instrumentu un novērtēšanas instrumentu. Šāds saskaņotības trūkums bija iemesls tam, ka pārvaldības iniciatīvu bija grūti īstenot praksē.

4.           Pārvaldības programma

Kā ziņots 2006. gada decembra paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu[14], 2007. gadā tika izveidota pārvaldības programma Eiropas kaimiņvalstīm. Papildus valstu piešķīrumiem, kas ir jau paredzēti kaimiņvalstu partneriem, Komisija laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam bija plānojusi piešķirt 300 miljonus euro.

Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam pārvaldības programma nodrošināja ierobežotu papildu finansiālo atbalstu konkrētām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), pamatojoties uz progresa novērtējumu par EKP rīcības plānos vispārīgi noteikto pārvaldības aspektu īstenošanu, īpašu uzmanību veltot tādām jomām kā demokrātija, cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskums.

2010. un 2011. gadā veiktās EKP pārskatīšanas rezultāti, kā arī Arābu pavasara notikumi radīja jaunu pieeju, lai stiprinātu partnerību starp ES un tās kaimiņvalstīm. Paziņojumā "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs" nodrošināta diferencētāka pieeja ne tikai attiecībā uz finansējumu, kā tas bija pārvaldības programmas ietvaros, bet aptverot arī ES visu ierosināto stimulu plašo spektru, tostarp dziļāku tirgus pieeju un lielāku mobilitāti.

Kā minēts iepriekš, stimulu shēmas, kas saistītas vienīgi ar finansējumu bez uzlabota politiskā un stratēģiskā dialoga, ir izrādījušās neefektīvas.

Atspoguļojot šo jauno pieeju uz stimulu balstītā politikā, 2011. gadā tika izveidotas pamatprogrammas "Atbalsts partnerībai, reformām un iekļaujošai izaugsmei" (SPRING) – dienvidu kaimiņreģionam, un "Austrumu partnerības integrācijas un sadarbības programma" (EaPIC) – Austrumu kaimiņvalstīm, lai būtisku daļu no ES papildu finansējuma novirzītu kopā ar papildinošiem politikas piedāvājumiem. Saskaņā ar EKP pārskatīšanas paziņojumu nolūkā novērtēt, vai valsts ir patiesi iesaistījusies demokratizācijas procesā un vai tā, iespējams, var gūt labumu no papildu finansējuma, tiek izmantoti vairāki kritēriji: demokrātisku un ticamu vēlēšanu rīkošana, biedrošanās, vārda un pulcēšanās brīvība, preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, tiesiskums, korupcijas apkarošana, drošības un tiesību aizsardzības nozaru reforma un cilvēktiesību ievērošana.

5.           Novērtējums par ES iepriekš īstenotu atbalstu demokrātiskai pārvaldībai

Demokrātisko pārvaldību atbalsta ar tādiem instrumentiem kā Eiropas Attīstības fonds, Attīstības sadarbības instruments un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments, kā arī ar tematiskajām programmām, ko finansē ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Stabilitātes instrumentu. Papildus uz programmu balstītai pieejai demokrātisko pārvaldību atbalsta arī, izmantojot īpašus pasākumus galvenajās pārvaldības jomās un racionalizējot pārvaldību citās sadarbības jomās.

Galvenā pieredze, kas gūta, īstenojot ES atbalstu demokrātiskās pārvaldības jomā, ir šāda.

· Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai būtu jāsniedz, ņemot vērā vietējo situāciju. Pārvaldības reforma ir pakāpenisks process, kas ietver sabiedrības transformāciju. Tādējādi, vietējās situācijas pārzināšana ir būtiski svarīga, sagatavojot intervenci šajās jomās. Nestabilās situācijās ES ir apņēmusies ievērot ESAO "Principus par lietderīgu starptautisko iesaisti nestabilās valstīs un situācijās", kurās uzsvars likts uz ciešāku attiecību veicināšanu ar saņēmējvalstīm, kuras saskaras ar vāju pārvaldību un konfliktiem. Kā liecina pieredze saistībā ar "valdības profilu" un "valdības rīcības plānu", izpratne par vietējo apstākļu dinamiku un pielāgošanās valsts īpašajai situācijai ir būtiskai, lai intervence demokrātiskās pārvaldības jomā būtu sekmīga. Attiecībā uz konkrētās valsts situāciju jaunajās Programmu un projektu cikla pārvaldības (PPCM) vadlīnijās aicināts veikt sistemātisku konteksta analīzi. Politiskās ekonomikas analīze (PEA) ir viens no instrumentiem, ko iespējams izmantot, lai panāktu labāku izpratni par politisko un ekonomisko procesu mijiedarbību un par to, kā laika gaitā procesu dalībnieku rīcību ietekmē dažādas intereses un stimuli.

· Attiecībā uz pastiprinātu līdzdalību turpmāk vajadzētu izpētīt reģionālo vai kontinentālo iniciatīvu nozīmi pārvaldībā, piemēram, Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānisms (APRM). Reģionāla mēroga procesi ļauj valstīm pašām veidot prioritātes un stiprināt iekšējo pārskatatbildību. Piemēram, Āfrikas un ES partnerība demokrātiskas pārvaldības un cilvēktiesību jautājumos nodrošina forumu kopīgas pārvaldības un ieteikumu definēšanai. Pievēršot īpašu uzmanību līdzatbildības principam, ir iespējams dalīties pieredzē ar Āfrikas partneriestādēm, lai kopīgi attīstītu jaunas stratēģijas, koncentrējoties uz Āfrikas pārvaldības arhitektūras galvenajām prioritātēm, tostarp uzlabotu APRM procesu.

· Iesaiste ar pilsonisko sabiedrību ir svarīga, lai izveidotu stiprākus demokrātiskos procesus un pārskatatbildības sistēmas un lai sasniegtu labākus rezultātus attīstības jomā.[15] Tas nozīmē uzlabot centienus, lai veicinātu labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām partnervalstīs: veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgu un strukturētu dalību partnervalstu iekšējā politikā, ES plānošanas ciklā un starptautiskajos procesos, un paaugstināt vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, lai tās varētu efektīvi darboties kā neatkarīgi dalībnieki attīstības jomā.

· Esošo vietējo spēju attīstīšana un uzlabošana palīdz veidot efektīvas iestādes un uzlabo attiecīgās valdības spēju izstrādāt un īstenot politiku, aktīvi iesaistoties visām vietējām ieinteresētajām personām, un sniegt pakalpojumus galasaņēmējiem. Demokrātiskās pārvaldības jauniem atbalsta veidiem, tostarp inovatīviem IST rīkiem, varbūt nozīmīga ietekme uz dalību un informācijas plūsmām, ja tos apvieno ar stratēģisku spēju attīstības pieeju. Komisijas dalībai Pusanas augsta līmeņa forumā par efektīvām iestādēm arī vajadzētu uzlabot ES atbalsta efektivitāti demokrātiskas pārvaldības jomā.

· Stimulu un nosacījumu pārvērtēšana. Dažādi ES ārpolitikas satvari, piemēram, paplašināšanās politika, EKP un Kotonū nolīgums ar ĀKK valstīm piedāvā dažādus stimulus un piemēro atšķirīgus nosacījumus, kas attiecas uz uzsākto reformu raksturu un apmēru. Iepriekšējā pieredze šajās jomās liecina, ka nosacījumu izvirzīšana un uz stimuliem balstīta pieeja dod labākus rezultātus (apstākļos, kad nozīmīgu rezultātu radīšanai finansējumam ir vajadzīga kritiskā masa), ja piešķīrumi ir saistīti ar mērķiem, kuriem noteikti skaidri rādītāji un kritēriji un vienlaikus notiek konsekvents politiskais un stratēģiskais dialogs. Šī pieeja ir uzsvērta, piemēram, 2012. gada kopīgajā paziņojumā par Austrumu partnerību: "Ceļvedis 2013. gada rudens augstākā līmeņa sanāksmei"[16] un tam pievienotajos dokumentos. Pieredze, kas gūta, īstenojot pārvaldības iniciatīvu, arī norāda uz to, ka stimulu mehānismi darbojas labāk, ja tie ir balstīti uz skaidru diferenciāciju, faktiskiem sasniegumiem un regulāru izpildes uzraudzību. Uzraudzība ir svarīga reformu atbalstīšanā, jo tā var arī mudināt partnervalstis paātrināt reformas. Uzraudzības ietekmi var vēl vairāk palielināt, procesā iesaistot daudzas ieinteresētās personas, īpaši, atzīstot pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi un panākot valdības veikuma lielāku pārredzamību.

· Ņemot vērā to, ka sabiedrisko lietu pārvaldības noteikumi un prakse ir mainīga, tādā jomā kā pārvaldība, rezultāti pēc definīcijas nepakļaujas lineārai loģikai un tos nevar ātri sasniegt. Tāpēc nozīmīga loma ir vērtējumu sistēmai, kuras pamatā ir uz rezultātiem balstīts rīcības vērtējums, ko sagatavo balstoties uz rādītājiem. Pārvaldības iniciatīva deva arī vērtīgu pieredzi par to, kā bija atlasīt visatbilstošākos rādītājus un noteikt, kam būtu jānovērtē veikums. Turklāt pārvaldības jomā ir aizvien vairāk rādītāju un veikuma novērtējumu, ko varētu izmantot, pārskatot pieejas uz rezultātiem balstītām sadarbības sistēmām. Attiecībā uz nestabilām valstīm notiek darbs, lai attīstītu rādītāju kopumu, kas uz tām īpaši attiecas, kā daļu no Starptautiskā dialoga par miera veidošanu un valsts veidošanu.

· Elastība. Veiktspējas paaugstināšana ir arī saistīta ar instrumentu neelastību. Valstīs, kuras skārusi krīze, Komisijai ir iespēja pieņemt tā saukto Krīzes deklarāciju, kas ļauj attīstības sadarbības īstenošanā izmantot elastīgākas procedūras. Līdz šim no šīs procedūras labumu ir guvušas dažas ĀKK valstis.

· Stiprināt saskaņošanu ES. Izmantojot Eiropas konsensu attīstības jomā, tika plānots, ka pārvaldības iniciatīva dos ieguldījumu attiecībā uz saskaņošanu un kopīgu darbu pārvaldības jautājumos ES mērogā. Ir plaši pārstāvēts uzskats, ka, piemēram, pārvaldības profils bija lietderīgs instruments kopīgai analīzei par pārvaldības situāciju uz vietas. Lisabonas līgums paredz plašākas iespējas strādāt kopā ES un dalībvalstu mērogā gan attiecībā uz valsts situācijas novērtēšanu, gan atbalsta izstrādi. Kopīgai analīzei un kopīgai plānošanai, kā izklāstīts Pārmaiņu programmā, līdz ar ES delegāciju svarīgo lomu politiskā un stratēģiskā dialoga vadīšanā uz vietas, arī vajadzētu veicināt šādu saskaņošanu ES līmenī.

6.           Secinājumi

ES attīstības sadarbībā galvenā prioritāte aizvien ir atbalsts demokrātiskai pārvaldībai. Šajā sakarā jaunā pieeja budžeta atbalstam ir svarīgs politiskais signāls, jo tās mērķis ir stiprināt līgumisko partnerību ES budžeta atbalstā starp ES un partnervalstīm, lai izveidotu un konsolidētu demokrātijas, sasniegtu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un izskaustu nabadzību. Šī pieeja ir balstīta uz savstarpējo pārskatatbildību un kopīgu apņemšanos ievērot cilvēktiesību pamatvērtības, demokrātiju un tiesiskumu, un aicina Komisijas dienestus, EĀDD un dalībvalstis cieši sadarboties, arī attiecībā uz uzlabotu un saskanīgu politisko un stratēģisko dialogu, kas būtu cieši jāsaista ar jebkuru pārvaldības reformas finanšu stimulu shēmu partnervalstīs.

Līdzatbildības veicināšana ir būtiska demokrātiskas pārvaldības atbalstam. Valsts līdzatbildība jābalsta uz visu attiecīgo iekšējo dalībnieku iesaisti attīstības virzības noteikšanā un attiecīgajiem pārvaldības pasākumiem. Pusanas deklarācijā ir uzsvērta līdzatbildības nozīme un aicināts īstenot pieejas, kuras ir piemērotas katras valsts konkrētām vajadzībām. Iestāžu politiskā griba partnervalstīs visos līmeņos un to patiesa apņemšanās veikt reformas aizvien ir priekšnoteikums sekmīgai reformai, īpaši jutīgās jomās, piemēram, demokrātiskās pārvaldības jomā.

Turklāt stratēģiskāks darbs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtisks visās nozarēs un tematos. Saskaņā ar jauno pieeju pilsoniskajai sabiedrībai PSO šobrīd ir atzītas par pilntiesīgām dalībniecēm pārvaldības jomā valsts, reģionālā un globālā mērogā. Valsts mērogā vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to nozīme politikas veidošanā un pārskatatbildībā ir jaunās pieejas pamatā. Konsekventas un stratēģiskas attiecības ar pilsonisko sabiedrību valsts līmenī ir iespējams sekmēt, ja ES delegācijas un dalībvalstis pakāpeniski izstrādā ceļvežus, kuros uzmanība vērsta uz pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātiskajā pārvaldībā.

Visbeidzot, Komisija, EĀDD, kā arī dalībvalstis var lietderīgi izmantot ES uzkrāto bagātīgo pieredzi demokrātisku pārmaiņu jomā. Šajā nolūkā būtu lietderīgi īstenot idejas, kas ietvertas nesen publicētajā paziņojumā par ES atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām valstīs, kurās notiek pāreja uz demokrātiju.

[1]           "Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu", COM(2011)200, un

 "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs", COM(2011)303.

[2]               COM(2011) 637, ko 2012. gada 14. maijā apstiprinājusi Padome.

[3]               Otra prioritārā joma ir visaptveroša un ilgtspējīga izaugsme.

[4]               "Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm", COM(2011) 638, galīgā redakcija.

[5]               Turpat, 2. lpp.

[6]               JOIN(2012) 27, izdots 2012. gada 3. oktobrī.

[7]               COM (2012) 492, final.

[8]               Strukturētais dialogs:              http://ec.europa.eu/europeaid/who/partners/civil-society/structured-dialogue_en.htm.

[9]               Pārvaldība "Eiropas konsensa attīstības jomā" kontekstā – ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju, COM(2006) 421.

[10]             COM (2006) 421, galīgā redakcija.

[11]             SEC(2009) 58 galīgā redakcija, 19.1.2009.

[12]             Turpat.

[13]             Eiropas Komisija "Atbalsta pētījums par ES Pārvaldības iniciatīvu, ņemot vērā Komisijas ziņojuma sagatavošanu Padomei 2012. gadā – galīgā ziņojuma pielikumi", 2011. gada decembris, 4. lpp.

[14]             COM (2006) 726, 2006. gada 4. decembris.

[15]             COM (2012) 492, final.

[16]             JOIN (2012) 13, final.