52013DC0181

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam

1.           Ievads

Donavas reģions aptver 14 valstis, astoņas no tām ir ES dalībvalstis. Šis reģions ir mājas vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku, kas ir piektā daļa no ES iedzīvotājiem. Tautsaimniecības potenciāla ziņā šīs valstis ir atšķirīgas, taču reģions ir cieši savstarpēji saistīta sistēma, tam ir turpmākas integrācijas un izaugsmes iespējas.

Reģionu izmainīja pēdējas divas ES paplašināšanās kārtas; drīz ES pievienosies Horvātija. Vēl ir piecas valstis, kuras dažādos veidos attīsta savas politiskās, sociāli-ekonomiskās un nozaru saiknes ar ES. Reģionam ir stratēģiska pozīcija, tas atver ES durvis tās kaimiņiem ‑ Melnās jūras reģionam, Dienvidkaukāzam un Vidusāzijai. Šajā reģionā atrodas pasaules pati starptautiskākā upe, kas ir svarīga transporta ass, svarīgs hidroloģiskais baseins un ekoloģiskais koridors.

Šis reģions ir saistīts gan iespēju, gan uzdevumu aspektā. Savstarpēji saistīta ir valstu politika. Tās tomēr varētu gūt lielu labumu no turpmākas labākas sadarbības, piemēram, papildinot trūkstošos transporta savienojumus, samazinot vides piesārņojumu un plūdu radītās briesmas, samazinot atkarību no enerģijas piegādātājiem ārpus reģiona, risinot demogrāfisko izmaiņu vai intelektuālā darba spēka aizplūšanas problēmas. Reģiona konkurētspēja varētu arī gūt lielu labumu no vienotas rīcības MVU, darba tirgus politikas, izglītības un drošības jomā. Nepieciešams uzlabot iestāžu rīcībspēju visos līmeņos.

Eiropadome 2009. gada 18. jūnija prezidentūras secinājumos aicināja Komisiju sagatavot ES stratēģiju Donavas reģionam (EUSDR). Komisijas atbilde uz Padomes lūgumu bija tās 2010. gada 8. decembra paziņojums. Padome 2011. gada aprīlī apstiprināja minēto paziņojumu un tam pievienoto rīcības plānu, kurā noteikta konkrēta rīcība un projektu piemēri 11 tematiskajās prioritārajās jomās. Tajā izmantota pieeja, kas aizsākta ar ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam.

Stratēģijā noteikta stingra integrēta sistēma valstīm un reģioniem, lai risinātu jautājumus, kurus apmierinošā veidā nevar atrisināt izolēti, bet kuru risināšanai vajadzīga stratēģiska starpvalstu pieeja, projekti un tīkli. Stratēģijā paredzēta labāka sadarbība, tā ļauj uzlabot politikas efektivitāti, līdzsvaru un ietekmi ES, valstu un vietējā līmenī, izmantojot esošās politikas un programmas un radot to sinerģiju.

Stratēģija darbojas posmā starp valstu un ES līmeņa darbu pētniecības un inovāciju, migrācijas un drošības jautājumos. Tā stiprina valstu iekļaušanos ES un Rietumbalkānu valstis, Moldovu un Ukrainas reģionus tuvina Savienībai.

Pēc 18 mēnešu īstenošanas perioda nozīmīgi sasniegumi ir acīmredzami. Stratēģija:

– sekmē konkrētus starpvalstu projektus, kuriem ir ietekme uz reģionu un kuri sniedz jaunu impulsu darbībai reģionā;

– atbalsta dažādas gan valstu, gan ES politikas un fondus, un sagatavo ceļu uz lielāku saskanību un labākiem rezultātiem, nodrošinot lielāku ietekmi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

– veido plašu sadarbības platformu, risina problēmas, kurām nepieciešama kopēja uzmanība. Ir 24 prioritāro jomu koordinatori un 14 valstu kontaktpunkti, kuri sekmē turpmāko īstenošanu;

– uzsver reģiona politisko nozīmi, izmantojot stratēģisku atbalstu ministriju līmenī un konkrētus panākumus tās īstenošanā.

Nākamajās nodaļās tiek ziņots par šiem sasniegumiem, sniegti konkrēti piemēri, vienlaikus nosakot jomas, kurām nepieciešama lielāka uzmanība. Pieredzes apkopojums sniegts 5. nodaļā, bet 6. nodaļā sniegti ieteikumi rīcībai nākotnē.

2.           Projekti, politika un sadarbības tīkli Donavas reģionam

Stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta konkrētiem un stratēģiskiem projektiem un iniciatīvām, kas ietekmē makroreģionu. Lai risinātu galvenās problēmas, stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna pamatā ir četri pīlāri. Tas sekmē jaunu projektu izstrādi, sniedz jaunu impulsu pašreizējiem projektiem un atbalsta reģiona sadarbības tīklus[1].

2.1.        Sakaru nodrošināšana Donavas reģionā

Jauni projekti

– Saistībā ar jauniem pētījumu projektiem par inovatīviem kuģiem, piemēram, projektu NEWS, tiek izstrādāti tehniski risinājumi Donavas flotes atjaunošanai, izmantojot konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku pieeju, piemēram, efektīvākus, tīrākus dzinējus un labāku kuģa korpusa dizainu. Tas veicina vispārējā mērķa – līdz 2020. gadam par 20 % salīdzinājumā ar 2010. gadu palielināt ilgtspējīgu kravu pārvadājumu pa upi – sasniegšanu.

– Kuģu vraki tiek izvākti no Donavas, Savas un Tisas, tādējādi uzlabojot navigāciju un ekoloģiskos apstākļus. Projektā aizvākt kuģu vrakus (kopā ap 15 000 tonnu), kuru ierosināja Serbijas tirdzniecības palāta kā stratēģijas daļu, iesaistīts arī privātais sektors.

– Darbs pie Bulgārijas – Serbijas gāzes starpsavienojuma projekta, kas savieno Baltijas jūras reģionu ar Adrijas un Egejas jūras reģionu un tālāk ar Melno jūru, ir pavirzījies uz priekšu. Gāzes cauruļvada garums būs 150 km. Tas veicina gāzes piegāžu dažādošanu, nodrošina gāzes piegāžu drošību un ar to tiek noslēgts nozīmīgs reģiona gāzes piegādes “aplis”.

Jauns impulss esošajiem projektiem

– Uz sadarbību vērsta pieeja atviegloja tilta pabeigšanu pār Donavu pie Kalafatas un Vidinas, kas savieno Rumāniju un Bulgāriju, . Tiltu līdzfinansēja Eiropas fondi, un tas ir tikai otrais tilts 630 km garā robežas posmā gar upi, aizpildot lielu trūkstošo savienojumu Eiropas Transporta tīklā (TEN-T).

Jaunas politikas saskaņošanas iniciatīvas

– Sekojot Komisijas uzaicinājumam, Donavas reģiona transporta nozares ministri 2012. gada 7. jūnijā pieņēma Deklarāciju par Donavas ūdensceļa saglabāšanu, apņemoties veikt konkrētus pasākumus, tostarp uzraudzīt ūdens dziļumu un norādīt navigācijas ceļus seklajos posmos. Tas savukārt bija pamats Rumānijas un Bulgārijas nolīgumam kopīgi plānot darbu un izmantot iekārtas.

– Donavas reģiona gāzes tirgus modelis tika izveidots, lai noteiktu reģionā plānoto gāzes infrastruktūras projektu ietekmi uz reģionu, tā rezultātā Donavas reģiona valstis tagad vienojas par politisku ieteikumu kopumu turpmākiem līdzīgiem projektiem.

2.2.        Donavas reģiona vides aizsardzība

Jauni projekti

– Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts izziņoja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pētījumu projektiem, kuros tiktu veikta vides pētniecība un uzlabota tās rezultātu izmantošanu reģionā. Tas mobilizējis nozīmīgus dalībniekus un resursus no publiskajiem (valsts un ES) un privātajiem avotiem sistēmas “upe-delta-krasts-jūra” efektīvai vispārējai pārvaldībai.

– Ir izveidota darba grupa Donavas storu jomā, lai nodrošinātu šo nozīmīgo zivju dzīvotspējīgu populāciju upē, sekmējot projektus, pasākumus un iniciatīvas, lai stores atgrieztos Donavā. Tas sekmē transversālu pieeju, kas saista bioloģisko daudzveidību ar citām politikas jomām, piemēram, ūdens kvalitāti, dabisko dzīvotņu caurlaidību, tautsaimniecības attīstību, vides izglītību un pat noziedzības novēršanu (saistītu ar nelegālu kaviāra tirdzniecību).

Jauns impulss esošajiem projektiem

– Projektā par plūdu risku Donavā (DANUBE FLOODRISK) tiek pētītas metodes un datubāzes, pie kurām valstis var strādāt kopā. Kopumā piedalās 19 iestādes 8 Donavas reģiona valstīs, paātrinot progresu virzībā uz kopīgām datubāzēm un plūdu kartēšanu. Eiropas Plūdu informācijas sistēma (EFAS) arī veic papildu darbu.

2.3.        Donavas reģiona labklājības nodrošināšana

Jauni projekti

– Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts ir uzsācis jaunu e-infrastruktūras projektu saistībā ar 7. pamatprogrammu, lai uzlabotu pētnieku piekļuvi mūsdienīgiem datošanas pakalpojumiem un šo pakalpojumu sniegšanu pētniekiem. Jaunā e-infrastruktūra būs tilts uz aprīkojumu ar superdatoriem saistībā ar Eiropas PRACE iniciatīvu Donavas reģiona valstīm, kā arī dažām Kaukāza valstīm. To izmanto SEERA-EI projektā, šo un citu darbu iekļaujot to pasākumu plānā, kuri saistīti ar Donavas reģionu.

– Donavas reģiona uzņēmēju forums, kuru koordinē Austrijas Tirdzniecības kamera, ir svarīga sadarbības platforma vairāk nekā 300 MVU. Tas veicina uzņēmēju savstarpējās tikšanās un atbalsta saikni ar zināšanu sniedzējiem, piemēram, universitātēm un pētniecības institūtiem.

– Donavas reģionā ir izveidoti tehnoloģiju nodošanas centri, nozīmīgās Donavas reģiona universitātēs tiek izstrādāti pieci izmēģinājuma projekti, lai uzlabotu saikni starp akadēmisko un privāto sektoru.

– Citā izmēģinājuma projektā Donavas reģiona skolas un studenti kopīgi izstrādā inovatīvus apmācības kursus un kreatīvas izglītības programmas, lai veicinātu starpvalstu kultūru kontaktus, uzsverot aktīvu pilsonību un ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tiek izstrādāts inovatīvs ceļvedis skolotājiem, lai to piemērotu visā Donavas reģionā.

Jaunas politikas saskaņošanas iniciatīvas

– Ir uzsākts darbs, lai izveidotu Donavas Reģiona pētniecības un inovāciju fondu, apvienojot valstu un reģionālos finanšu līdzekļus, izmantojot BONUS programmā gūto pieredzi Baltijas jūras reģionā. Ulmā 2012. gada 9. jūlijā tika parakstīta Donavas reģiona Pētniecības nozares ministru kopīga deklarācija, ar ko tiek uzsākts sagatavošanas darbs. Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts atbalsta šo darbu, jo īpaši, izmantojot INCO.net Donavas reģionam un citu palīdzību.

2.4.        Donavas reģiona nostiprināšana

Jauni projekti

– Kopējais pētniecības centrs, sadarbojoties ar galvenajiem reģiona zinātniskajiem partneriem, ir aizsācis ierosmi sniegt zinātnisku atbalstu stratēģijai. Ir iesākts darbs Donavas reģiona mēroga atskaites datu un pakalpojumu infrastruktūras izveidē par kopējiem uzdevumiem, piemēram, vides aizsardzību, kuģojamību, apūdeņošanu, lauksaimniecības attīstību un enerģijas ražošanu. Četras tematiskas zinātniskās kopas tiek veidotas, lai stiprinātu zinātnieku sadarbību un uzlabotu pētniecību. Īpašā uzmanība, kas pievērsta pārdomātām specializācijas stratēģijām, ir atbalsts valstīm un reģioniem reģionālo inovāciju stratēģiju izveidē.

– Lai uzlabotu piekļuvi finanšu līdzekļiem reģionā, Donavas reģiona dialogs par finansēm nodrošina projektu ideju un finanšu līdzekļu atbilstību, palīdzot projektu virzītājiem, piemēram, MVU rast kontaktu ar bankām starptautiskajām finansēšanas iestādēm un finansēšanas programmām.

Jaunas politikas koordinēšanas iniciatīvas

– Policijas vadītāju sanāksmē 2012. gada janvārī tika ierosināts stiprināt policijas iestāžu sadarbību Donavas reģionā, uzlabojot pasākumus pret noziedzību, kura saistīta ar upi (tostarp organizēto noziedzību), un izveidojot starpvalstu tiesību aizsardzības platformu. Turklāt Eiropols ir izstrādājis īpašu projektu par draudu analīzi Donavas reģionā.

3.           Maksimāli izmantot reģiona iespējas ‑ finanšu avotu apvienošana un sinerģijas veidošana

Darbs ir veikts, uzlabojot veidu, kādā resursi un zinātība, kas bieži vien jau ir reģionā pieejami, tiek izmantoti, tos labāk koordinējot. Pamatojoties uz šo pieeju, stratēģijas mērķis ir sasniegt labākus rezultātus un lielāku ietekmi, saskaņojot esošos finanšu līdzekļus un politiku ES, valstu un reģionu līmenī. Piemēri ir šādi:

– ar infrastruktūru saistīti projekti, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Budapeštā, kas nodrošina labāku ūdens kvalitāti visā reģionā, un ko finansējuši Eiropas strukturālie un Eiropas investīciju fondi;

– pārrobežu programmas, piemēram, Rumānija-Serbija un Ungārija-Serbija, kas aizvien vairāk saskaņotas ar stratēģiju, izmantojot īpašus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus vai piešķirot papildu punktus atlases procedūrās; 2011. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) pārrobežu sadarbības komponentā Serbija vien EUR 19 miljonus paredzēja īpašiem stratēģijas projektiem.

– starpvalstu sadarbības programmas, piemēram, Dienvidaustrumeiropas un Centrāleiropas programmas, kuras finansēja Donavas stratēģijas projektus;

– saistībā ar 7. pētniecības pamatprogrammu ir izsludināti trīs uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus īpaši saistībā ar Donavas reģiona uzdevumiem inovatīvas flotes, vides risinājumu un zinātnes un tehnoloģiju politikas koordinācijas jomā;

– projekti, ko līdzfinansējis Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, atbalstījuši ilgtspējīgu starpvalstu tūrismu Donavas reģionā;

– pārskatītajā Eiropas Transporta tīklu vadlīniju projektā tagad ņemta vērā Donava visā tās garumā;

– Rietumbalkānu Investīciju sistēmas kontekstā, kura saņem finansējumu no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, prioritāte piešķirta projektiem, kuri atbilst stratēģijai;

– Eiropas Parlaments atbalsta izmēģinājuma projektus un sagatavošanas pasākumus Donavas reģionā, sniedzot prioritāro jomu koordinatoriem tehnisku palīdzību un veicinot inovatīvas pieejas stratēģijas īstenošanā;

– tādi reģioni kā Bādene‑Virtemberga paši piešķīruši līdzekļus stratēģijas atbalstam, tostarp tādu projektu sākumposmam, kuriem ir skaidri izteikta makroreģionāla ietekme;

– lai sekmētu starpvalstu investīciju projektus, Eiropas Investīciju banka kopā ar Ungāriju izveidoja Donavas kontaktpunktu Budapeštā;

– līdzīgs darbs tiek veikts, lai izveidotu Donavas reģiona tehniskās palīdzības instrumentu, kas atvieglotu projektu sagatavošanas posmu.

Attiecībā uz nozīmīgo nākamo plānošanas periodu 2014-2020, ir ļoti svarīgi, ka programmas un politikas var turpmāk izmantot stratēģijas īstenošanai.

– Makroreģionālās stratēģijas ir norādītas kopējā stratēģiskajā sistēmā, kas ietver Eiropas strukturālo fondu un investīciju fondu (ESIF) koordinēšanu. Tas plānošanas procesam piešķir stratēģisku virzību un atvieglo to fondu savstarpējo saikni nozaru un teritoriju aspektā, kuriem piemēro dalītu pārvaldību. Šādi fondi ir Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

– Makroreģionālā pieeja ir noteikta atsevišķu valstu partnerības nolīgumos, lai nodrošinātu, ka visās valstu, reģionu un sadarbības programmās šī pieeja tiek ņemta vērā. Tas, izmantojot ESIF, stratēģijai nodrošina finanšu līdzekļus nākotnē un tādējādi nodrošina ilgtspējību nākamajos gados.

– Ir izveidota pārskatīta un īpaša starpvalstu sadarbības programma Donavas reģionam, lai finansētu tīklu izveides projektus un uzlabotu iestāžu atbalstu īstenošanai un vadībai.

4.           Sadarbības platforma

Tādejādi pirmo reizi reģionā pēc konfliktiem un šķelšanās, par pamatu izmantojot paplašināšanos, ar stratēģiju tiek izveidota operatīva sadarbības struktūra, lai kopā risinātu Donavas reģiona problēmas. Līdztekus tam, ka tajā iekļauti projekti un plānošana, tā ir arī svarīga jauna platforma, kurā iesaistīts daudz ieinteresēto personu, tostarp Donavas reģiona valstis, kuras ir uzņēmušās politiskas saistības visos līmeņos.

Neveidojot jaunas iestādes, šī platforma ļauj galvenajām ieinteresētajām personām no valstu un reģionālajām pārvaldes iestādēm ik dienas turpināt stratēģijas īstenošanu.

– Stratēģiju veido 11 funkcionālas prioritāras jomas, kurās apvienota pieredze un atbildība: 1) iekšējie ūdensceļi, dzelzceļa, autoceļu un gaisa transports; 2) enerģētika; 3) kultūra un tūrisms; 4) ūdens kvalitāte; 5) ar vidi saistīti riski; 6) bioloģiskā daudzveidība; 7) zināšanu sabiedrība un informācijas tehnoloģijas; 8) konkurētspēja un kopu attīstība; 9) ieguldījums cilvēkos un prasmēs; 10) iestāžu rīcībspēja; 11) drošība.

– Šīs jomas vada prioritāro jomu koordinatori (PJK), kas ir augsta līmeņa valsts un reģionālo pārvaldes iestāžu ierēdņi un attiecīgo tematisko jomu speciālisti. Viņus atbalsta partneri no Donavas reģiona vadības grupas, viņi sadalīti 11 vadības grupās ‑ viena vadības grupa katrai prioritārajai jomai. Tās ir svarīgas neatkarīgas jaunas sadarbības platformas.

– Valsts un reģionu līmenī īstenošanu nodrošina valstu kontaktpunkti (VKP), kas integrē stratēģiju valstu un reģionālajā kontekstā un liek politikas veidotājiem domāt makroreģionālā līmenī. Politiska apņemšanās tiek panākta ārlietu ministru un nozaru ministru sanāksmēs, kā arī liekot lietā pilsētu un reģionu iniciatīvas.

– Stratēģijas Eiropas mērogs sekmē tās īstenošanu, to sekmē arī stratēģijas integrēšana ES politikās, izmantojot kontaktus ar ieinteresētajām personām Donavas reģiona valstīs, veidojot saiknes ar lēmumu pieņēmējiem ES, piemēram, regulāros Eiropas Parlamenta deputātu forumos, Komisijas ierēdņiem regulāri piedaloties Donavas reģiona mēroga sanāksmēs, kā arī institucionālais atbalsts, ko sniedz ES budžets.

– ES programma INTERACT sniedz atbalstu rīcībspējas veidošanā un organizatorisku atbalstu, kā arī komunikācijas rīkus (piemēram, vizuālā identitāte, tīmekļa vietne, biļetens), kurus izmanto stratēģijas rezultātu publiskošanai plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā.

– Izmantojot to, kas jau ir izveidots, stratēģija arī palielina reģionā jau esošo iestāžu nozīmi un sniedz tām operatīvo palīdzību, piemēram, Starptautiskajai Donavas upes aizsardzības komisijai (ICPDR), kura risina vides un ūdens kvalitātes jautājumus, un Donavas komisijai, kura darbojas kuģojamības jomā. Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir iesaistīti darbā, tostarp ieinteresēto personu semināros, vadības grupās un ikgadējā forumā, jo īpaši 10. prioritārajā jomā – iestāžu rīcībspēja.

5.           Gūtā pieredze

Pēc īstenošanas sākumposma iespējams apzināt šādu gūto pieredzi.

Īstenošanas struktūra

· Valstu kontaktpunkti, prioritāro jomu koordinatori un to pārvaldes grupas veido stratēģijas īstenošanas pamatu. Ir jāturpina to veiktā darba integrēšana politiskajās un pārvaldes struktūrās. Lai tās varētu īstenot savu redzamo un centrālo lomu, nepieciešama institucionāla stabilitāte, politiska atzīšana un pietiekamu cilvēkresursu piešķiršana. Piemēroti darbinieki un ministriju atbalsts ir ļoti būtiski, lai tās varētu pildīt savas funkcijas.

· Pieredze rāda, ka koordinācija valsts līmenī darbojas labāk valstīs, kuras ir izveidojušas starpministriju darba grupas, lai koordinētu ar Donavu saistīto darbu valsts līmenī, jo īpaši tur, kur izveidotas platformas politiskajā vai augstāko ierēdņu līmenī, kur tehniskais sekretariāts atbalsta to darbu. Tā ir laba prakse, kas būtu jāveicina visā reģionā.

· ES budžets var sniegt ierobežotu tiešo finansējumu īstenošanas struktūrai līdz 2014. gadam. Tomēr, tā kā finansējums pēc tam netiek piešķirts, jāatrod citi atbalsta līdzekļi, piemēram, valstu finansējuma avoti, nākamā Donavas starpvalstu sadarbības programma un nākamā INTERACT programma.

Politiskais atbalsts

· Stratēģijas uzsākšanai bija augsta līmeņa politiskais atbalsts, un tas joprojām ir ļoti svarīgs tās īstenošanai. Ministru sanāksmēs (par transportu, pētniecību un inovācijām, enerģētiku) ir ievērojami virzīts uz priekšu jautājums par Donavas upes saglabāšanu, veicināta valstu un reģionu pētniecības un inovāciju politikas koordinācija un atbalsts valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, 3. enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošanā atbilstīgi Enerģētikas kopienas līgumam.

· Ārlietu ministru sanāksmēs ir uzsvērts vispārējs politiskais atbalsts stratēģijai. Ungārijas aktīvā loma tās prezidentūras laikā paātrināja darbu. Tas ir īpaši lietderīgi, kad politiskais līmenis tiek sasaistīts ar stratēģijas notikumu ciklu.

Konkrētu pasākumu finansēšana

· Ļoti būtiski ir pēc iespējas labāk izmantot pašreizējās politikas un programmas, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, TEN-T programmu, pētījumu un attīstības pamatprogrammu vai privātos fondus. Attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam ir ļoti svarīgi stratēģiju sistemātiski integrēt programmās. Tam nepieciešami Donavas reģiona valstu, reģionu un Eiropas Komisijas kopīgi centieni.

· Ir uzsāktas svarīgas ierosmes projektu atbalstīšanai to sagatavošanas posmā un piekļuves finansējumam uzlabošanā, piemēram, Donavas reģiona tehniskās palīdzības instruments, finansējums no Bādenes – Virtembergas zemes, Donavas kontaktpunkts Budapeštā un Donavas finanšu dialogs. Būtu jāstiprina saikne starp šīm iniciatīvām.

Esošo iniciatīvu stiprināšana

· Ir izveidota un jāstiprina esošo struktūru un iniciatīvu sinerģija, piemēram, ICPDR, Enerģētikas kopienas līguma vai Starptautiskās Migrācijas organizācijas sinerģija. Iesaistīt esošās iestādes, struktūras un tīklus, kuru pamatā ir citur, jo īpaši Baltijas jūras reģionā gūtā pozitīvā pieredze. To aizvien vairāk veicina augstā līmeņa grupa, kas izveidota, lai vadītu makroreģionālo iniciatīvu, konsultētu par šo darbu, kas nostiprina gūto pieredzi, ļauj izvairīties no paralēlām struktūrām un pēc iespējas labāk izmanto pieejamos resursus.

Orientēšanās uz rezultātiem un mērķi

· Ar mērķiem, starpposma mērķiem un ceļvežiem tiek noteiktas darbu prioritātes, tie veicina savlaicīgu īstenošanu un sekmē informēšanu par stratēģijas iespējām. Tie būtu nepārtraukti jāpārskata un jāpārrauga.

Politikas un finansējuma integrācija

· Integratīvajām pieejām ir īpaša vērtība, piemēram, kombinējot kuģošanas un vides intereses upes attīstībā kā, piemēram, posmā austrumos no Vīnes. Komisija veicina pārnozaru sadarbību, piemēram, zinātnes jomā, izmantojot kopīgā pētniecības centra darbību, iesaistot atbilstošos dienestus un daudzus finansējuma avotus. Vispār vairāk būtu jāizmanto ES līmeņa sistēmas, uzsverot, ka Donavas reģions ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai upe.

To valstu integrēšana, kuras nav ES dalībvalstis

· Atbalstot integrācijas procesu un stiprinot sadarbību reģionā, stratēģijā līdzvērtīgā veidā iekļautas sešas valstis, kuras nav ES dalībvalstis. Ir jārod un jāstiprina inovatīvi risinājumi, lai sekmētu šo valstu līdzdalību un finansētu projektu īstenošanu. Tur, kur atbalstam līdzdalībai veltīta īpaša uzmanība, jau notiek pilnīga līdzdalība prioritārajās jomās un vadības grupās. Ir apzināti līdzekļi no ES finansējuma Donavas stratēģijas pasākumiem vismaz vienai valstij ārpus ES, un tā ir laba prakse, ko citi var pārņemt.

Komunikācija

· Kopēja vizuālā identitāte, visaptveroša tīmekļa vietne, kas attiecas uz visām prioritārajām jomām, biļetens un reklāmas materiāli, kas sagatavoti ar programmas INTERACT stingru atbalstu, ir uzlabojuši redzamību un atvieglojuši komunikāciju. Būtu lietderīgi centralizēt informāciju par Donavas jautājumiem veltītajām sanāksmēm un konferencēm, lai padarītu iespējamu saskaņotāku informēšanu par tām.

· Pirmajā gada forumā, kas 2012. gada novembrī notika Rēgensburgā, tika apstiprināts politiskais atbalsts stratēģijai un sniegta iespēja parādīt tās īstenošanu un diskutēt par to. Tādas konferences, kas ir svarīgs ar stratēģiju saistīts notikums, regulārai rīkošanai kopā ar ārlietu ministru tikšanos ir pievienotā vērtība.

6.           Ieteikumi

ES stratēģija Donavas reģionam tās pirmajā īstenošanas posmā ir skaidri parādījusi tās iespējas. Priekšplānā ir izvirzīts reģions, kuram ir lielas iespējas attīstībai un turpmākai integrācijai, sadarbojoties risinot kopīgas problēmas, piemēram, saistībā ar resursu ilgtspējīgu izmantošanu vai klimata pārmaiņām. Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbu, risinot reģiona galvenās problēmas, pamatojoties uz šajā ziņojumā izklāstīto, kā arī pirmajā gada forumā izklāstīto pieredzi, Komisija valstīm un reģioniem, kuri tajā piedalās, iesaka:

· stiprināt īstenošanas iekšējās struktūras, nodrošinot atbilstošu finansiālu, politisku atbalstu un lielāku institucionālo stabilitāti;

· nodrošināt uz vadības grupām nosūtīto pārstāvju kontinuitāti un atbilstošas pilnvaras, struktūru ieviešanas atbalstam izmantojot Eiropas strukturālo fondu un investīciju fondu programmas 2014.‑2020. gadam;

· izveidot ilgtspējīgu stratēģijas vadību un stratēģisko plānošanu, saņemot palīdzību no Eiropas Komisijas, lai valstis un reģioni, kuri tajā piedalās, pilnībā uzņemtos atbildību. Stratēģijas īstenošana būtu jāpadara pašpietiekamāka, izmantojot struktūras, kuras nodrošina kontinuitāti pat, ja iesaistītās personas nomaina viena otru;

· nepārtraukti pārraudzīt visu prioritāro jomu īstenošanu, tostarp apņemšanos politiskajā līmenī un saistībā ar konkrētiem sasniegumiem, lai koncentrētos uz īpašiem uzdevumiem, kā arī nodrošinātu pamatu prioritāšu izvirzīšanai un vienkāršākai un uz rezultātiem orientētai struktūrai;

· nodrošināt, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta rezultātiem, turpmāk uzmanību pievēršot atbilstošiem mērķiem un rādītājiem, starpposma mērķiem un ceļvežiem;

· laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam nodrošināt sistemātisku stratēģijas integrēšanu ES, valstu un reģionālajās programmās, jo īpaši Eiropas strukturālajos fondos un investīciju fondos, programmā Apvārsnis 2020, COSME un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā;

· stiprināt stratēģijas ieguldījumu Eiropas stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam (Europe 2020), izmantojot konkrētus pasākumus Donavas reģionā, kuri saistīti ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

· stiprināt Donavas reģiona pasākumu saskaņotību ar ES politikas virzieniem, nodrošinot, ka stratēģijas darbu apspriež iestādēs, attiecīgajās nozaru Padomēs un vajadzības gadījumā īpašās ministru sanāksmēs;

· vairot komunikācijas pasākumus, lai sasniegtu plašāku publiku;

· aizsākt gada konferenci kā galveno gada pasākumu stratēģiskā virziena noteikšanai, saikņu un kopējas pieejas veidošanai un sasniegumu publiskošanai;

· kopā ar Eiropas Komisiju stiprināt koordināciju un saskaņotību ar pašreizējām un iespējamajām nākamajām šādām vai līdzīgām makroreģionālām vai ar jūras baseinu saistītām ES iniciatīvām.

[1]               Pilnīgu ziņojumu par katru prioritāro jomu skatīt ES Stratēģijas Donavas reģionam vietnē http://www.danube-region.eu/pages/reports.