52013DC0002

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas novērtējumi

1.           Ievads

Šajā ziņojumā ir aplūkoti Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas 2007.–2013. gadam (CIP) un tās apakšprogrammu novērtējumos izdarītie konstatējumi un ieteikumi; ziņojumā ir arī sniegta Komisijas atbilde uz novērtējumos izteiktajiem ieteikumiem un noteikti turpmākie pasākumi.

Ar šo Komisija izpilda Lēmuma par CIP izveidi[1] 8. panta 5. punkta prasību darīt zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, un Reģionu komitejai Pamatprogrammas un tās īpašo programmu starpnovērtējumus un galanovērtējumus.

2.           VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

2.1.        Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma

Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma[2] ir viena no galvenajām programmām, kas paredzētas, lai risinātu grūtības, ar kurām saskaras ES rūpniecības nozare. Tās mērķi ir saskaņoti ar stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, kurās gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme ir svarīga ES intervences prioritāte saistībā ar ES ekonomikas stiprināšanu.

CIP mērķis ir veicināt, lai Savienība būtu konkurētspējīga un inovētspējīga progresīva, uz zināšanām balstīta sabiedrība, kuras ilgtspējīgas attīstības pamatā ir spēcīga ekonomiskā izaugsme un augsti konkurētspējīga sociāla tirgus ekonomika un kurā augstā līmenī tiek aizsargāta un kvalitatīvi uzlabota vide.

Šajā pamatprogrammā ir atbalstītas inovācijas darbības (tostarp ekoinovācija), nodrošināta labāka finansējuma pieejamība un sniegti uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi reģionos; tajā ir mudināts aktīvāk ieviest un izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), un tā palīdz veidot informācijas sabiedrību, kā arī veicina plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti.

· CIP ir sadalīta trīs darbības programmās. Tās ir Uzņēmējdarbības un inovāciju programma (UIP)[3], Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politikas atbalsta programma (IKT-PAP)[4] un programma „Saprātīga enerģija Eiropai” (IEE)[5]. Katrai no tām ir konkrēti mērķi, kuri vērsti uz uzņēmumu konkurētspējas un inovatīvās spējas veicināšanu to attiecīgajā jomās, piemēram, IKT vai ilgtspējīgas enerģijas jomā.

2.2.        CIP un tās apakšprogrammu novērtējumi

Lēmumā par CIP izveidi ir ietverti īpaši noteikumi attiecībā uz CIP un tās darbības programmu novērtēšanu. Konkrētāk, tajā ir noteikts, ka attiecībā uz Pamatprogrammu un tās īpašajām programmām ir jāveic starpnovērtējumi un galanovērtējumi, lai noteiktu, kā Pamatprogrammas un katra īpašā programma ir ietekmējusi to mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz konkurētspēju, inovāciju, uzņēmējdarbību, produktivitātes pieaugumu, nodarbinātību un vidi. Lēmumā ir arī noteikts, ka Pamatprogrammas starpnovērtējums bija jāpabeidz līdz 2009. gada 31. decembrim un galanovērtējums — līdz 2011. gada 31. decembrim —, un ka īpašo programmu starpnovērtējumus un galanovērtējumus vajadzētu veikt tā, lai to rezultātus varētu ņemt vērā Pamatprogrammas starpnovērtējumā un galanovērtējumā.

Starpnovērtējumu un galanovērtējumu mērķis bija:

– noteikt, kāda ir bijusi Pamatprogrammas un tās īpašo programmu ietekme salīdzinājumā ar to mērķiem;

– novērtēt, cik lielā mērā Pamatprogramma un tās īpašās programmas ir palīdzējušas sasniegt šīs sadaļas ievadā minētos mērķus;

– izvērtēt, cik lielā mērā Pamatprogrammas un tās īpašo programmu mērķi atbilst vajadzībām, problēmām un jautājumiem, kuru risināšanai tā tikusi izstrādāta;

– izvērtēt Pamatprogrammas un tās īpašo programmu efektivitāti un noteikt, kuros aspektos tā bijusi visrezultatīvākā un kuros — vismazāk rezultatīva.

UPI starpnovērtējumu veica GHK Consulting Ltd un Technopolis, un galīgais ziņojums tika iesniegts 2009. gada 30. aprīlī.

CIP IKT-PAP starpnovērtējumu veica piecu ekspertu grupa[6], un tās galīgais ziņojums tika iesniegts 2009. gada maijā.

Programmas „Saprātīga enerģija Eiropai II” starpnovērtējumu veica Deloitte Consulting, un tās galīgais ziņojums tika iesniegts 2009. gada 27. aprīlī.

Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas starpnovērtējumu veica GHK Consulting Ltd un Technopolis, un tās galīgais ziņojums tika iesniegts 2010. gada 9. martā.

Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas galanovērtējumu veica Centre for Strategy & Evaluation Services (CSES), un tās galīgais ziņojums tika iesniegts 2011. gada aprīlī.

Programmas „Saprātīga enerģija Eiropai II” galanovērtējumu veica Deloitte, un tās galīgais ziņojums tika publicēts 2011. gada 8. jūnijā.

CIP IKT-PAP galanovērtējumu (otro starpnovērtējumu) pabeidza ekspertu grupa[7] 2011. gada 20. jūlijā.

CIP pamatprogrammas galanovērtējumu, ņemot vērā iepriekšējo novērtējuma pētījumu rezultātus, pabeidza Centre for Strategy & Evaluation Services (CSES) 2011. gada decembrī.

Visi novērtējuma ziņojumi ir pieejami tīmeklī[8].

3.           Novērtējumu galvenie konstatējumi

Kopumā novērtējumos tika apstiprināts, ka Pamatprogramma un tās trīs īpašās programmas ir atbilstīgas, rezultatīvas un efektīvas.

3.1.        CIP starpposma novērtējums

CIP starpnovērtējumā[9] tika konstatēts, ka “ierobežotais budžets, kas piešķirts CIP, nozīmē, ka tā nav uz izdevumiem orientēta programma kā kohēzijas politikas fondi vai 7. pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (7. PP), bet gan programma, kas savus vērienīgos un plaši definētos mērķus tiecas sasniegt, ar savām idejām, produktiem un partnerībām stiprinot citu politiku un programmu ietekmi.”

Ziņojumā ir apliecināts, ka iekšējās un ārējās ieinteresētās personas ir pārliecinoši atbalstījušas Kopienas līmeņa intervenci, ko inovāciju un konkurētspējas jomā īsteno ar tādu pamatprogrammu kā CIP, un tajā ierosināts, ka Konkurences un inovāciju pamatprogrammā galvenā uzmanība jāpievērš jomām, kurās ir izpaudusies vislielākā Eiropas pievienotā vērtība un ietekme.

Ziņojums pauž uzskatu, ka ieinteresētās personas raugās uz atsevišķām programmas daļām, nevis uz CIP kā vienotu veselumu — vērtētāji uzskatīja, ka CIP netiek pilnībā izprasta kā pamatprogramma arī tāpēc, ka tā ir jauna pamatprogramma, kam atvēlēts ierobežots budžets un kas atbalsta daudzus instrumentus, kuriem ir vairākas atšķirīgas mērķauditorijas. Tomēr tie uzskatīja, ka ieviestie informācijas mehānismi, t. i., valsts kontaktpunkti un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, ir bijuši svarīgi instrumenti, ar kuriem uzlabot informāciju un komunikāciju par CIP.

Novērtējumā tika konstatēts, ka liela daļa no plānotajiem efektivitātes uzlabojumiem bija konstatējami saistībā ar CIP pārvaldību un īstenošanu. Konkrētāk, tiek uzskatīts, ka izstrādātie CIP finanšu instrumenti spēj ļoti efektīvi palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr finanšu starpnieki sūdzējās par pārmērīgām ziņošanas prasībām, kas palielina dalības izmaksas, un ierosināja samazināt administratīvo slogu.

Ziņojumā arī tika konstatēts, ka darbības sinerģijas tikušas uzlabotas, iesaistot Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru (EACI) un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu. Jo īpaši UIP novērtējumā tika uzsvērts, ka ir svarīgi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā būtu viens atbalsta tīkls. Tika secināts, ka EACI veiksmīgi darbojusies resursu lietderīguma palielināšanā, kas panākts, administratīvās funkcijas nošķirot no politikas veidošanas.

3.2.        Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas (UIP) galīgais novērtējums

UIP[10] novērtējumā tika izdarīti pieci galvenie secinājumi. Pirmkārt, tika secināts, ka programma darbojas labi un ir virzīta uz plānotās ietekmes sasniegšanu; otrkārt, ka lielākajā daļā gadījumu programmas ietekme palielinās, un par pamatu tiek izmantoti līdzšinējie sasniegumi; turklāt “aptaujās gūtie pierādījumi liecina, ka programma ir “lietderīga”, jo apstiprināts, ka tā nepastarpināti apmierina MVU vajadzības; turklāt vērtētāji konstatēja, ka intervijas un citi pierādījumi dod iespēju saskatīt tās nepārprotamo Eiropas pievienoto vērtību. Visbeidzot, tika norādīts, ka izveidotā uzraudzības sistēma ir vērtīgs ieguldījums programmas darbības pastāvīgā novērtēšanā, taču dažās jomās šīs sistēmas izstrāde joprojām turpinās un rādītāju dati būtu jāiesniedz saskaņotāk.

Tika secināts, ka UIP mērķi labi atbilst uzņēmumu vajadzībām. Papildus tika secināts, ka “programma sniedz patiesu labumu gala lietotājiem, konkrētāk, MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem)”. UIP visstiprākā puse ir tieša un praktiska koncentrēšanās uz MVU pamatjautājumiem. UIP darbības, jo īpaši finanšu instrumenti un ekoinovācija, ir izveidojuši apstākļus reālai jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū.

Attiecībā uz finanšu instrumentu tika konstatēts, ka minētās darbības ir sasniegušas savus mērķus — veicināt piekļuvi MVU dibināšanai un izaugsmei paredzētam finansējumam. Konkrētāk, tika konstatēts, ka straujas izaugsmes un inovatīvu MVU (GIF) mehānisms, kā arī MVU garantiju mehānisma (MVUG) aizdevuma un mikrokredītu logi atbilst Eiropas MVU vajadzībām, jo apmierina pieprasījumu pēc finansējuma, kurš pretējā gadījumā netiktu sniegts, un veicina MVU dibināšanu un izaugsmi. Viens no pamanākajiem rezultātiem, uz ko tika norādīts ziņojumā attiecībā uz instrumentiem, ir “sviras efekts”.

Attiecībā uz Eiropas Biznesa atbalsta tīklu vērtētāji konstatēja, ka tīkla darbība bijusi sekmīgi vērsta uz tā galvenajiem mērķiem: veicināt inovācijas, uzņēmumu sadarbību un pārrobežu tirdzniecību, kā arī piebilda, ka klienti ir ļoti apmierināti ar tīkla sniegtajiem pakalpojumiem. Jo īpaši tika norādīts, ka „tīklam ir liela politiska vērtība ES attiecībās ar uzņēmumiem, un tam ir liels potenciāls nākotnē attiecībā uz MVU iesaisti UIP mērķu un darbību īstenošanā”.

Vērtējot, kāda bijusi pieeja ekoninovācijas sakarā veiktajām UIP darbībām, atzīts, ka programmā ir bijuši saskaņoti un iekļauti piemēroti elementi, ka tajā, pievēršoties gan tirgus pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, ir atbilstīgi risinātas līdzšinējās tirgus nepilnības, kas ierobežo nozari, kā arī ir nostiprināta darba vide. Vērtētāji arī konstatēja, ka uz šo shēmu, iespējams, pieteiksies pārāk daudzi uzņēmumi.

3.3.        Programmas „Saprātīga enerģija Eiropai II” (IEE) galīgais novērtējums

IEE[11] novērtējumā tika konstatēts, ka ar tās darbībām tiek sasniegti programmas īpašie un stratēģiskie mērķi, un tās sekmē programmas vispārējo ietekmi un rezultativitāti.

Tika secināts, ka IEE programma ir “svarīga un lietderīga, jo atbilst mainīgajām vajadzībām, problēmām un šķēršļiem, kas saistīti ar ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem, ar kuriem Eiropa saskaras. Tādu darbību sakopojums, kuras aptver plašu prioritāšu loku, dažādu veidu dalībnieku iesaiste, kuri var skaidri ietekmēt ilgtspējīgas enerģijas risinājumu ieviešanu, un jo īpaši uz tirgus risinājumiem orientētu projektu apvienošana ar projektiem, kuri vērsti uz politikas pielāgošanu, kā arī IEE II darbību ietekme dažādos tirgus cikla brīžos šo programmu dara efektīvāku”.

Joprojām saglabājas šķēršļi, kuri nav saistīti ar tehnoloģijām un kuri kavē ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ieviešanu. Atbalstot darbības, kas saistītas ar politikas atbalstīšanu, darbībspējas veidošanu, kā arī projektiem, kuri attiecas uz izplatīšanu, veicināšanu un jauno tehnoloģiju ieviešanu tirgū, IEE II sekmē, ka šie šķēršļi tiek novērsti, .

Vērtētāji guva pozitīvas atsauksmes, ka atbalstītās darbības gan rezultatīvi sasniegušas savus mērķus, gan palīdzējušas sasniegt programmas mērķus. Turklāt atbalstītās darbības tiek uzskatītas par vispiemērotākajām noteikto mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz programmas efektivitāti vērtētāji izteica priekšlikumu piešķirt vairāk līdzekļu, lai veiksmīgāk veicinātu programmas vispārējo mērķu sasniegšanu, jo īpaši tāpēc, ka laiks to sasniegšanai pirms 2020. gada ir ierobežots un ka saistībā ar dažiem ilgtspējīgas enerģijas attīstīšanas mērķiem ir bijusi kavēšanās.

Tika apliecināts, ka programma ir spējīga izmantot sinerģijas ar citām ES finansējuma programmām, piemēram, 7. PP un struktūrfondiem.

3.4.        Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) politikas atbalsta programmas (IKT-PAP) galīgais novērtējums

IKT-PAP galīgajā novērtējumā[12] uzsvērts, ka programma ir unikāla un inovatīva, jo tās projektos tiek izstrādātas jaunas inovatīvu pārrobežu pakalpojumu platformas sabiedriski nozīmīgās jomās, jo īpaši jomās, kurās joprojām ir sistēmiski un organizatoriski riski.

Atzīts, ka dažas programmas iezīmes ir īpaši pozitīvas: “jauns un unikāls inovāciju instruments, kurš ir tieši saistīts ar politiku, kuram ir komplementārs instrumentu portfelis un kurā ir liela ieinteresēto personu līdzdalība”. Ieinteresēto personu līdzdalības palielināšana, kā arī šķēršļu novēršana MVU līdzdalībai ir viens no ekspertu grupas ieteikumiem. Eksperti arī ieteica uzlabot informācijas plūsmu un saiknes ar citām ES programmām, piemēram, ar reģionālās politikas jomām saistītajām programmām.

Ekspertu grupa ierosināja turpināt IKT-PAP kā inovāciju ieviešanas politikas instrumentu un norādīja, ka, turpinot IKT-PAP, joprojām būtu jāpievērš uzmanība IKT inovāciju izmantošanai un sistēmisko un organizatorisko risku novēršanai.

Eksperti ieteica liela mēroga projektos (Pilot A) saglabāt lejupvērstu pieeju, jo šāds funkcionālais modelis demonstrē, kā veicināt plašāku jauno inovatīvo pakalpojumu ieviešanu ES līmenī. Eksperti arī uzskatīja, ka augšupvērstie, uz pieprasījumu orientētie projekti (Pilot B) var nodrošināt jaunus un inovatīvus pārrobežu pakalpojumus jaunās valsts pakalpojumu jomās (eContent, eHealth un novecošana, eGovernment un eEnergy/eTransport) un veicināt inovatīvu sabiedrisko pakalpojumu savstarpēju izmantojamību un ar tiem saistītu tirgus iespēju plašāku attīstību.

3.5.        CIP galanovērtējums

CIP galanovērtējuma[13] ziņojumā tika apstiprināts, ka šī programma ir bijusi veiksmīga.

Ziņojumā[14] ir teikts, ka “no galīgajiem novērtējumiem un citiem avotiem gūtie pierādījumi liecina, ka Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma kopumā un katra tās īpašā programma atsevišķi darbojas labi un atbilstoši tam, kā plānots, sākot tās īstenošanu”.

Turklāt ir novērtēts, ka: “CIP kopumā ir kļuvusi par būtisku inovācijas dzinējspēku, jo īpaši tāpēc, ka tā tiek uztverta kā relatīvi atvērts process, kurā galvenā uzmanība nav vērsta tikai uz tehnoloģisko attīstību, kas bija raksturīgi iepriekšējām koncepcijām, bet arī uz līdzsvarotāku perspektīvu, kas attiecas gan uz izmaiņām pakalpojumu nozarē, gan ražošanā un ir vienlīdz saistīta gan ar procesiem un uzņēmējdarbības modeļiem, gan arī ar produktiem. Tas savukārt ir liels ieguldījums Eiropas ekonomikas konkurētspējā.”

Noteiktie CIP mērķi tika novērtēti kā saskaņoti un atbilstoši vajadzībām, problēmām un jautājumiem, ko plānots risināt, un tie tikuši koncentrēti jomās, kur ES rīcībai var būtiska ietekme. Novērtējumā tika pozitīvi novērtēts CIP elastīgums un secināts, ka atbalsta saņemšana CIP ir vienkāršāka nekā citās programmās.

Tika konstatēts, ka inovāciju atbalstam CIP programmā izveidotā darba struktūra šobrīd veido būtisku zināšanu kapitālu, kas var sniegt informāciju citām politikas jomām.

Novērtējumā uzsvērts, kā, būtiskas CIP daļas pārvaldību deleģējot EACI, ir efektivizēta programmas pārvaldība gan attiecībā uz tās izmaksām Komisijai, gan attiecībā uz sniegto pakalpojumu rezultativitāti, šo efektivizāciju vērtējot pēc parakstīto līgumu skaita, līguma slēgšanai patērētā perioda un maksājumu kavējumiem.

Pašreizējā ekonomiskā krīze ir apliecinājusi, cik būtiski ir CIP galvenie mērķi un cik svarīgi ir jautājumi, kuru risināšanai CIP tikusi izstrādāta, tāpēc ir vēl jo vairāk jāturpina attīstīt idejas, kuru sekmīgums un efektivitāte ir apliecinātas, piemēram, finanšu instrumenti.

4.           Galvenie ieteikumi un plānotās papildu darbības

Novērtējumos ir sniegti daži ieteikumi, kā turpmāk uzlabot CIP īstenošanu un izstrādāt iespējamu turpinājuma programmu; šie ieteikumi ir ņemti vērā programmas īstenošanas laikā un izmantoti, sagatavojot Komisijas priekšlikumus par turpmākajām programmām pēc CIP (COSME[15] un daļēji Apvārsnis 2020[16]).

CIP galanovērtējuma ziņojumā ir teikts, ka turpmākas sinerģijas starp minētajām trīs apakšprogrammām varētu veidot, Pamatprogrammas galvenajos tematos, piemēram, inovāciju politikā, formulējot jaunas nostājas.

Konstatēts, ka viens no galvenajiem programmas trūkumiem ir nepietiekama vispārējā atpazīstamība. Tomēr ir arī uzsvērts, ka tādus pazīstamus zīmolus kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, „Saprātīga enerģija Eiropai” un „MVU nedēļa” pārdēvēt nevajadzētu. Turklāt ir ieteikts gādāt, lai efektīvāk tiktu izplatīta informācija par veiksmīgajām darbībām, ko atbalsta šajā programmā. Komisija ar CIP finansētā Eiropas Biznesa atbalsta tīkla starpniecību aktīvi izplata informāciju par ES politikas virzieniem un pakalpojumiem, kas pieejami visās programmās, piemēram 7. PP vai struktūrfondos. Ir īstenotas vairākas darbības, kas tiecas aptvert iespējami vairāk potenciālo dalībnieku. Attiecībā uz ekoinovāciju tehnoloģiju ieviešanu tirgū Eiropas Biznesa atbalsta tīkls bieži tiek izmantots par reģionālu vai valsts kontaktpunktu, ar kura starpniecību izplata informāciju par uzaicinājumiem, organizē īpašus partneru meklēšanas pasākumus vai nozaru pārstāvju grupu sanāksmes. Dotāciju saņēmēji tiek arī aicināti griezties pie CIP programmā izveidotā palīdzības dienesta intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos (IPR Helpdesk) pēc palīdzības intelektuālā īpašuma jautājumos, kas radušies saistībā ar dalību citās ES programmās, piemēram, 7. PP. Inovāciju jomā darbības ir popularizējuši un joprojām popularizē TAKE IT UP (Europe INNOVA) un INNO-Partnering Forum (PRO INNO Europe®). Projektu komunikatīvie uzdevumi ārpus tiešo dalībnieku loka ir paplašināti, piedāvājot tīmekļa vietnes, kurās organizācijas var aktīvi sniegt savu ieguldījumu un kurās ir integrētas sociālās tīklošanas iespējas. Tiks pastiprināti komunikācijas centieni attiecībā uz turpmākajām programmām.

Turklāt ir ieteikts izstrādāt stabilu iznākumu, rezultātu un ietekmes rādītāju kopumu, kas palīdzētu uzraudzīt, cik programma ir rezultatīva un kā tā sasniedz mērķus. Eiropas Komisijas priekšlikumos par CIP turpmākajām programmām (COSME[17] un daļēji Apvārsnis 2020[18]) lielākā daļa minēto ieteikumu tiek ņemta vērā; konkrētāk, tiek nostiprināta programmu darbību loģika (piem., programmā “Apvārsnis 2020” ir paredzēts tieši savienot pētniecību un inovāciju, ņemot vērā svarīgas sabiedriskas problēmjomas, piemēram, enerģētiku un dabas resursus, arī būtiskās tehnoloģijas, piemēram IKT), to sasaistot ar ES stratēģiskajām prioritātēm, un tiesību akta tekstā ieviešot vispārīgus un konkrētus mērķus, kas ir saistīti ar rezultātu un ietekmes rādītājiem.

Attiecībā uz ieteikumu “īstenot aktīvu sinerģiju veicināšanas politiku darbības līmenī, izmantojot sistemātisku pieeju saikņu uzlabošanai starp dažādajām programmas jomām” Komisija aktīvi izmanto Eiropas Biznesa atbalsta tīklu informācijas izplatīšanai. Ir veikti vairāki pasākumi, lai pietiekami plašā skaitā aptvertu iespējamos dalībniekus. Ekoinovācijas jomā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls bieži vien darbojas kā reģionāls vai valsts kontaktpunkts, kas izplata informāciju par uzaicinājumiem, organizē īpašus partneru meklēšanas pasākumus vai grupu sanāksmes. Dotāciju saņēmējus nosūta arī uz intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienestu (IPR Helpdesk) pēc palīdzības intelektuālā īpašuma jautājumos. Attiecībā uz inovāciju, lai izplatītu attiecīgajās darbībās apgūtos secinājumus, ir notikuši semināri ar Publiskā iepirkuma inovāciju tīkla dalībniekiem. Cits piemērs ir saites, kas ir izveidojušās starp Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un IMP3rove[19], Eiropas Biznesa atbalsta tīkla partneriem organizējot mācībās par inovāciju pārvaldību.

UIP galanovērtējumā ieteikts, ka “Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas tālākajā attīstībā līdzšinējie sasniegumi ir jāpilnveido, lai vēl palielinātu impulsu, kas gūts vairākos no veiktajiem pasākumiem, un lai vienmēr iespējami izvairītos no jaunām iniciatīvām raksturīgā traucētas darbības riska.” 2013. gada UIP gada darba programmā Komisijas priekšlikums lielā mērā būs turpināt iepriekšējos gados veikto sekmīgo darbību vai, pamatojoties uz pagātnes pieredzi, sākt jaunas darbības, nodrošinot saskaņotību ar politiskajām prioritātēm un ar notikumiem ekonomikā.

Ieteikumu pastāvīgi pārskatīt, cik lielā mērā finanšu instrumentos izpaužas Eiropas pievienotā vērtība, Komisija to ņēmusi vērā jaunās paaudzes finanšu instrumentu sagatavošanā. Eiropas pievienotā vērtība būs svarīgs elements jaunajās aizdevumu un kapitāla platformās, un uz tās principiem pamatosies visi turpmākie 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu plāna finanšu instrumenti. Konkrētāk, finanšu instrumentu izmantošana ir pamatota ar ieguvumiem, kas vienotā tirgus nostiprināšanā, pārvarot tirgus fragmentāciju, gūstami attiecībā uz ieguldījumiem riska kapitālā, augsta riska aizdevumiem, ko sedz no ES resursiem, un attiecībā uz kreditēšanas pastiprināšanu. Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu COSME programmas finanšu instrumentu galvenais uzdevums būs uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tajos tirgus segmentos, kurus nereglamentē dalībvalstu pasākumi, kas attiecas tikai uz investīcijām un palīdzību katrā valstī. Galveno uzmanību veltīs tam, lai finansētu uz izaugsmi un starptautisku ekspansiju orientētu uzņēmumu paplašināšanos un attīstītu MVU pārrobežu finansējuma tirgu. Šādu uzdevumu var pildīt tikai ES līmeņa programma. Komisijas priekšlikumā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” paredzēts, ka Pētniecības un inovācijas programmas kapitāla mehānisms papildinās nacionālās shēmas, kas nevar nodarboties ar pārrobežu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Agrīna posma darījumi varēs kalpot arī demonstrējumam, kas var noderēt publiskā un privātā sektora investoriem visā Eiropā. Aizdevuma mehānisms palīdzēs novērst tirgus nepilnības, kas privāto sektoru kavē ieteicamajā apjomā investēt pētniecībā un inovācijā. Tā īstenošana dos iespēju no Savienības budžeta un — pēc riska dalīšanas principa — no finanšu iestādes(-ēm), kam uzticēta tā īstenošana, apkopot resursu kritisko masu. Tas savukārt uzņēmumus stimulēs pētniecībā un inovācijā ieguldīt vairāk naudas līdzekļu, nekā tie būtu ieguldījuši bez šādiem pasākumiem. Turklāt aizdevumu mehānisms organizācijām — gan valsts, gan privātām — palīdzēs arī mazināt risku, ko rada iepirkuma organizēšana pirmskomercializācijas posmā vai inovatīvu produktu un pakalpojumu iepirkuma organizēšana.

Attiecībā uz ekoinovāciju novērtējumā bija norādīts: “ņemot vērā, ka ekoinovāciju shēma pēc apjoma ir maza, lai gan tajā sagaidāmi daudzsološi rezultāti un ir ticams, ka dalībai programmā pieteiksies vairāk dalībnieku, nekā tajā varēs piedalīties, arī tās iespējamā ietekme, visticamāk, būs attiecīgi ierobežota. Šie secinājumi būtu jāņem vērā attiecībā uz turpmāko finansēšanu”. Attiecībā uz nākamās paaaudzes programmām Komisija ir ierosinājusi Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ekoinovāciju uzņemt kā prioritāti un paplašināt ES darbību gan budžeta, gan instrumentu ziņā.

Komisija saņemto novērtējumu secinājumus ņem vērā, pastāvīgi pilnveidojot spēkā esošās Pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu. Novērtējumi turklāt ir kalpojuši par svarīgu orientieri jaunās programmu paaudzes sagatavošanā (COSME un “Apvārsnis 2020”) Tāpēc Komisija aicina Padomi un Parlamentu šos ieteikumus visā pilnībā ņemt vērā, grozot Komisijas priekšlikumus, lai nodrošinātu programmu galīgo pieņemšanu.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

[2]               Sk. http://ec.europa.eu/cip/index_lv.htm.

[3]               http://ec.europa.eu/cip/eip/index_en.htm .

[4]               http://ec.europa.eu/cip/ict-psp/index_en.htm .

[5]               http://ec.europa.eu/cip/iee/index_en.htm .

[6]               Prof. Gerard Pogorel (priekšsēdētājs), Ekonomikas un vadības profesors, Ecole Nationale Supérieure des Télécommunications, (ENST-Telecom ParisTech), France. Dana Berova, Gartner, Čehijas Republika. Prof. Slavo Radosevic, Rūpniecības un inovācijas studiju profesors, University College London. Eppie Eloranta, TIEKE direktore, Somijas Informācijas sabiedrības attīstības centrs. Jeremy Harrison (referents), abdi Ltd direktors, (ROI institūta Apvienotās Karalistes partneris).

[7]               Graham Vickery, Terttu Luukkonen, Slavo Radosevic, Robbert Fisher (referents).

[8]               http://ec.europa.eu/cip/documents/implementation-reports/index_en.htm .

[9]               http://ec.europa.eu/cip/files/docs/interim_evaluation_report_march2010_en.pdf .

[10]             http://ec.europa.eu/cip/files/docs/final-evaluation-of-eip_en.pdf .

[11]             http://ec.europa.eu/cip/files/docs/2011_iee2_programme_en.pdf

[12]             http://ec.europa.eu/cip/files/cip/docs/cip_ict_psp_interim_evaluation_report_2011_en.pdf

[13]             http://ec.europa.eu/cip/files/cip/cip_final_evaluation_final_report_en.pdf

[14]             CSES, Executive Report — Final Evaluation of the Competitiveness and Innovation Programme, 2011. gada decembris, 8. lpp., pieejams: http://ec.europa.eu/cip/files/cip/executive_summary_cip_final_report_en.pdf

[15]             COM(2011) 834 galīgā redakcija.

[16]             COM(2011)808 galīgā redakcija, COM(2011)809 galīgā redakcija, COM(2011)810 galīgā redakcija, COM(2011)811 galīgā redakcija, COM(2011)812 galīgā redakcija.

[17]             COM (2011) 834 galīgā redakcija.

[18]             COM(2011) 808 galīgā redakcija, COM(2011) 809 galīgā redakcija, COM(2011) 810 galīgā redakcija, COM(2011) 811 galīgā redakcija, COM(2011) 812 galīgā redakcija.

[19]             Projekts IMP3rove mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) paver vērtīgu iespēju savus inovācijas pārvaldības rādītājus salīdzināt ar citiem uzņēmumiem, kas ir no tās pašas rūpniecības nozares un valsts un kam ir tikpat liels darbinieku skaits un pastāvēšanas ilgums. Salīdzinājums sniedz stabilu orientieri inovācijas pārvaldības atbalsta sniedzējam.