5.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 45/106

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0090 – C7-0046/2013),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (2) (EGF regula),

—

ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trīspusēju sarunu procedūru,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0111/2013),

A.

tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti no darba dēļ lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū;

B.

tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai, un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF līdzekļu izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

D.

tā kā Itālija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2011/023 IT/Antonio Merloni, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc darbinieku atlaišanas Itālijas uzņēmumā Antonio Merloni SpA četru mēnešu pārskata periodā no 2011. gada 23. augusta līdz 2011. gada 23. decembrim, prasot palīdzību 1 517 atlaistajiem darbiniekiem, kuriem visiem paredzēts piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus;

E.

tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā izklāstītajiem atbilstības kritērijiem,

1.

piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Itālija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.

ar nožēlu konstatē, ka pieteikumu EGF finansiālā atbalsta saņemšanai Itālijas iestādes iesniedza 2011. gada 29. decembrī un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2013. gada 20. februārī; pauž nožēlu par to, ka novērtēšana ieilga 14 mēnešus; aicina Komisiju pabeigt novērtēšanas posmu un beidzot iesniegt priekšlikumus par četriem atlikušajiem pieteikumiem, kas iesniegti 2011. gadā;

3.

norāda, ka sadzīves tehnikas ražotāja Antonio Merloni SpA ražotnes atradās Itālijā, Markes un Umbrijas reģionā, konkrētāk, Ankonas un Perudžas provincē; konstatē, ka uzņēmums Antonio Merloni SpA, kas 2002. gadā bija piektais lielākais sadzīves tehnikas ražotājs Savienībā, mainīja pārdošanas stratēģiju un 2006. gadā sāka pārdot savus ražojumus tieši – ar saviem zīmoliem; norāda, ka pasaules ekonomikas krīzes dēļ uzņēmumam radās finanšu grūtības, kuras vēl vairāk saasināja pēkšņa stingrāku nosacījumu ieviešana attiecībā uz piekļuvi finanšu kredītam; norāda, ka pēc ražošanas apjoma samazinājuma, kas sakrita ar lejupslīdes tendenci Eiropas mērogā, apvienojumā ar finanšu ierobežojumiem uzņēmuma Antonio Merloni SpA saimnieciskā darbība tika izbeigta; norāda, ka kopumā tika atlaisti 2 217 darbinieki, no kuriem 700 nodarbināja uzņēmums QA Group SpA; norāda, ka tādēļ šis pieteikums attiecas uz 1 517 darbiniekiem, kuri ir palikuši bez darba uzņēmuma Antonio Merloni SpA slēgšanas dēļ;

4.

norāda, ka uzņēmums Antonio Merloni SpA tika pasludināts par maksātnespējīgu jau 2008. gada oktobrī un tā aktīvu pārdošana un 700 darbinieku pārņemšana tika pabeigta tikai 2011. gada decembrī; norāda, ka Itālijas iestādes sākotnējo pieteikumu EGF palīdzībai iesniedza jau 2009. gadā; tomēr norāda, ka pieteikums bija jāiesniedz vēlreiz 2011. gada beigās, jo darbinieki tika oficiāli atlaisti tikai tad, kad bija pārdoti aktīvi un pabeigtas administratīvās procedūras;

5.

atgādina, ka EGF jau ir atbalstījis darbiniekus, kas atlaisti sadzīves tehnikas ražošanas nozarē (lieta EGF/2009/010 LT/Snaigė) (3);

6.

uzsver, ka pirmskrīzes gados gan Ankonas, gan Perudžas provincē bezdarba līmenis bija zemāks par vidējo bezdarba līmeni valstī; norāda, ka 2009. gadā bezdarbs palielinājās par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt 2010. gadā bezdarba līmenis Perudžā saglabājās tāds pats kā iepriekš, bet Ankonā samazinājās galvenokārt saimnieciskās darbības aktivitātes līmeņa samazināšanās, nevis nodarbinātības palielināšanās, dēļ; konstatē, ka 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, reģiona IKP samazinājās par aptuveni 3 % un rūpniecības apgrozījums samazinājās par 14,6 % Markē un par 16,4 % Umbrijā; norāda, ka šī samazinājuma dēļ ražošanas nozarē Cassa Integrazione Guadagni (CIG) (4) apmaksāto stundu skaits palielinājās par 368 % Markē un par 444 % Umbrijā; konstatē, ka 1 517 atlaišanas gadījumi uzņēmumā Antonio Merloni SpA, uz kuriem attiecas šis pieteikums, situāciju vēl vairāk pasliktināja;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Itālijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem, pasākumu īstenošanu nolēma sākt 2012. gada 29. martā – labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam; tomēr pauž nožēlu, ka EGF varēja iesaistīt tikai gandrīz vai trīs ar pusi gadus pēc tam, kad uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu;

8.

norāda, ka līdzfinansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 1 517 darbinieku atkaliekļaušanai darba tirgū, piemēram, profesionālo orientāciju, palīdzību darba meklēšanā, uzņēmējdarbības veicināšanu, profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, orientāciju darbiniekiem, kas vecāki par 50 gadiem, darba meklēšanas pabalstus, darbā pieņemšanas atvieglojumus, transporta izmaksu kompensēšanu un dotāciju izdevumiem par dzīvesvietas maiņu;

9.

atzinīgi vērtē to, ka, izstrādājot saskaņotu EGF pasākumu kopumu, notika konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ka šie pasākumi bija daļa no sociālā plāna “Accordo di Programma”, ko parakstījusi Ekonomikas attīstības ministrija un attiecīgie reģioni, un ka EGF atbalsta īstenošanu uzraudzīs koordinācijas grupa;

10.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences, un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi EGF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku kvalifikācijai un vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

11.

prasa, lai Komisija turpmākajos priekšlikumos norāda sīkāku informāciju par to, kāda veida apmācība tiks sniegta, izmantojot kuponus, kurās nozarēs darbiniekiem ir izredzes atrast darbu un vai piedāvātā apmācība ir pielāgota turpmākajām ekonomiskajām perspektīvām un darba tirgus vajadzībām reģionos, kuros notikusi darbinieku atlaišana; tomēr atzinīgi vērtē stingro saistību starp kuponu un veidu, kādā darbinieks ir nolēmis atgriezties darba tirgū;

12.

aicina Itālijas iestādes pilnībā izmantot EGF atbalsta piedāvātās iespējas un mudināt pēc iespējas lielāku skaitu darbinieku piedalīties pasākumos; atgādina, ka agrīniem EGF iesaistīšanās pasākumiem Itālijā bija salīdzinoši zems budžeta izpildes līmenis, galvenokārt tāpēc, ka bija maza līdzdalība;

13.

atzinīgi vērtē individualizēto pakalpojumu saskaņotā kopuma moduli “Orientācija tiem, kam pāri 50”, kas ir paredzēts gados vecākiem darbiniekiem, kuri ir 12 % no mērķdarbiniekiem;

14.

atzinīgi vērtē to, ka dotāciju izdevumiem par dzīvesvietas maiņu maksās kā vienreizēju dotāciju, uzrādot apliecinājumu, ka izdevumi ir radušies;

15.

pieņem zināšanai, ka EUR 5 684 000 no pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām EUR 7 451 972 apmērā ir paredzēti dažādiem finanšu stimuliem un pabalstiem, tostarp atlaisto darbinieku mobilitātes sekmēšanai; iesaka nākamajās reizēs, kad tiks izmantoti fonda līdzekļi, ar apmācību saistītiem pasākumiem veltīt proporcionālu summu;

16.

norāda, ka lielākā daļa no izmaksām par individualizētajiem pakalpojumiem ir paredzēta “Palīdzībai darba meklēšanā” (EUR 2 000 par katru darbinieku par dienām, kad piedalās EGF pasākumos), ko vienkāršības labad var pielīdzināt Itālijas maksātajai dienas naudai CIGS; tādēļ atgādina, ka atbalsts no EGF galvenokārt būtu jāpiešķir apmācības programmām, nevis tieši jāiegulda finansiālos pabalstos, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas dalībvalstis; iesaka, ka nākamajās reizēs, kad tiks izmantoti fonda līdzekļi, šādiem pasākumiem nevajadzētu būt pieļaujamiem;

17.

konstatē, ka darbā pieņemšanas atvieglojums ir salīdzinoši liels (EUR 5 000 par katru darbinieku); atzinīgi vērtē to, ka šādi pasākumi tiks tikai tiem darba ņēmējiem, kuri mērķdarbiniekiem garantēs pastāvīgus līgumus, un sagaida, ka Komisija sniegs atbilstošu detalizētu informāciju par šo darbinieku līgumu nosacījumiem;

18.

norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nevarētu tikt sniegti divreiz;

19.

prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, kas ļautu uzlabot ar procedūru un budžetu saistītos noteikumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu EGF līdzekļu izmantošanai; pauž cerību, ka jaunajā EGF regulā (2014–2020) tiks iekļauti turpmāki procedūras uzlabojumi un ka tiks palielināts EGF lietderīgums, pārredzamība un pamanāmība;

20.

uzsver, ka, sagatavojot pieteikumus saskaņā ar gaidāmo jauno EGF regulu, ir svarīga laba un ātra Komisijas un dalībvalstu sadarbība;

21.

atgādina, ka iestādes ir apņēmušās nodrošināt netraucētu un ātru procedūru lēmumu pieņemšanai par EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, terminētu un individuālu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar globalizāciju un ekonomikas krīzi; uzsver, ka EGF var būt liela nozīme atlaisto darbinieku atkaliekļaušanai darba tirgū;

22.

uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF palīdzētu atgriezties darba tirgū konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

23.

atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta pieprasījumiem 2013. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā (04 05 01) ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 50 000 000 apmērā; atgādina, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs, specifisks instruments ar konkrētiem mērķiem un termiņiem un ka līdz ar to tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, tādējādi cik iespējams novēršot vajadzību pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām, kā tas noticis iepriekš un kas varētu apgrūtināt EGF politikas mērķu sasniegšanu;

24.

pauž nožēlu par Padomes lēmumu bloķēt t. s. krīzes laiku izņēmuma režīma, kas ļauj sniegt finanšu atbalstu ne vien tiem darbiniekiem, kuri atlaisti sakarā ar pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, bet arī tiem, kuri atlaisti pašreizējās ekonomikas krīzes dēļ, un kas ļauj palielināt Savienības līdzfinansējuma īpatsvaru līdz 65 % no programmas izmaksām, piemērošanas pagarināšanu attiecībā uz pieteikumiem, kuri iesniegti pēc 2011. gada 30. decembra; aicina Padomi nekavējoties atjaunot šo izņēmuma režīmu;

25.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

26.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

27.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.