21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/7

1.

Komisija 2011. gada 24. jūnijā iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (turpmāk – “ACTA” vai “Nolīgums”) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm (1).

2.

Nolīguma mērķis ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību (turpmāk – “IĪ tiesību”) piemērošanu, izstrādājot kopēju pieeju šo tiesību piemērošanai un sekmējot starptautisku sadarbību. Priekšlikuma II nodaļā ir paredzēti pasākumi šādās tiesiskā regulējuma jomās – civiltiesiskā tiesībaizsardzība (2. iedaļa), pasākumi uz robežām (3. iedaļa), krimināltiesiskā tiesībaizsardzība (4. iedaļa), kā arī intelektuālā īpašuma tiesību tiesībaizsardzība digitālajā vidē (5. iedaļa). Priekšlikuma III nodaļā ir paredzēti tiesībaizsardzības prakses uzlabošanas pasākumi, savukārt tā IV nodaļa attiecas uz starptautisko sadarbību.

3.

Padome vienprātīgi pieņēma ACTA 2011. gada decembrī (2), un Eiropas Komisija un 22 dalībvalstis (3) to parakstīja 2012. gada 26. janvārī. Saskaņā ar Nolīguma 40. pantu, ACTA stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas sešas parakstītājvalstis. Taču, lai Nolīgums stātos spēkā kā ES tiesību akts, Eiropas Savienībai tas ir jāratificē, t. i., Eiropas Parlamentam tas jāapstiprina piekrišanas procedūrā (4), kura attiecas uz starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, un dalībvalstīm tas jāratificē atbilstīgi to konstitucionālajām procedūrām. Eiropas Parlamenta balsojums par ACTA ir ieplānots 2012. gada plenārsesijā.

4.

Pēdējo mēnešu laikā par ACTA ir paustas arvien lielākas bažas (5). Tāpēc Eiropas Komisija 2012. gada 22. februārī informēja par nodomu lūgt Eiropas Savienības Tiesas atzinumu par Nolīgumu (6). Šāda procedūra ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) 218. panta 11. punktā (7).

5.

Komisija 2012. gada 4. aprīlī nolēma, ka uzdos Tiesai šādu jautājumu: “Vai Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir saderīgs ar Eiropas Līgumiem un jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu?” (8). LESD 218. panta 11. punktā ir skaidri noteikts, ka nelabvēlīgas atbildes gadījumā “paredzētais nolīgums nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti”.

6.

Taču, Komisijai iesniedzot Nolīgumu izskatīšanai Tiesā, netiek automātiski apturēta piekrišanas procedūra, ko patlaban īsteno Eiropas Parlamentā. Pēc diskusijas Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā tika nolemts turpināt balsošanu par Nolīgumu atbilstīgi paredzētajam grafikam (9).

7.

EDAU 2010. gada februārī sniedza pašiniciatīvas atzinumu, lai pievērstu Komisijas uzmanību privātuma un datu aizsardzības aspektiem, kas būtu jāņem vērā sarunās par ACTA  (10). Lai gan sarunas noritēja konfidenciāli, dažādas pazīmes liecināja par to, ka ar ACTA varētu paredzēt tādus tiešsaistes tiesībaizsardzības pasākumus, kas ietekmētu tiesības uz datu aizsardzību, jo īpaši trīs pārkāpumu mehānismu (11).

8.

Iepriekšējā analīzē EDAU lika uzsvaru uz šāda veida pasākuma likumību un samērīgumu un secināja, ka, iekļaujot ACTA pasākumu, kas ietvertu interneta lietotāju plašu uzraudzību, tiktu pārkāptas ES pamattiesības un jo īpaši tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, ko aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants un ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pants (12). EDAU arī norādīja, kādas garantijas ir jānodrošina saistībā ar personas datu starptautisku apmaiņu IĪ tiesību īstenošanas kontekstā.

9.

Tagad, kad ierosinātā ACTA nolīguma teksts ir publiskots (13), EDAU uzskata, ka ir lietderīgi sniegt otro atzinumu par ACTA, lai atsevišķus Nolīguma nosacījumus novērtētu no datu aizsardzības skatupunkta un līdz ar to sniegtu konkrētus padomus, ko varētu ņemt vērā ratificēšanas procesā. Tāpēc EDAU, rīkojoties pēc savas iniciatīvas, ir pieņēmis šo atzinumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. panta 2. punktu, ar mērķi sniegt vadlīnijas par privātuma un datu aizsardzības aspektiem, kas izriet no ACTA.

67.

Lai gan EDAU atzīst pamatotās bažas par to, ka ir jānodrošina IĪ tiesību īstenošana starptautiskā vidē, ir jāpanāk arī pietiekams līdzsvars starp IĪ tiesību aizsardzības vajadzībām un tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību.

68.

EDAU uzsver, ka pasākumi, ar kuriem paredzēts nostiprināt IĪ tiesību īstenošanu, nedrīkst apdraudēt privātpersonu brīvības un pamattiesības uz privātumu, datu aizsardzību un vārda brīvību, kā arī citas tiesības, piemēram, tiesības uz nevainīguma prezumpciju un efektīvu tiesisko aizsardzību.

69.

Daudzi Nolīgumā paredzētie pasākumi, kas saistīti ar IĪ tiesību īstenošanu digitālajā vidē, ietvertu lietotāju rīcības un to elektroniskās saziņas internetā uzraudzību. Šie pasākumi nopietni skar privātpersonu privāto dzīvi un, ja tos īstenos nepareizi, var pārkāpt to tiesības un brīvības, inter alia, uz privātumu, datu aizsardzību un saziņas konfidencialitāti.

70.

Vajadzētu nodrošināt, lai ikviens ACTA paredzētais tiesībaizsardzības pasākums, ko IĪ tiesību īstenošanas nolūkā pēc ACTA stāšanās spēkā ES veiks tiešsaistē, būtu vajadzīgs un samērīgs. EDAU uzsver, ka pasākumi, kas ietver interneta lietotāju rīcības un/vai elektroniskās saziņas patvaļīgu vai plašu uzraudzību saistībā ar sīku un maznozīmīgu pārkāpumu, kura mērķis nav gūt peļņu, būtu nesamērīgi un neatbilstu ECTK 8. pantam, Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam, kā arī Datu aizsardzības direktīvai.

71.

EDAU arī pauž konkrētas bažas par atsevišķiem Nolīguma nosacījumiem, jo īpaši par to, ka: