52012TA1215(04)

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52012TA1215(04) - EN

Document 52012TA1215(04)

Help

Ziņojums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2011. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

OV C 388, 15.12.2012, p. 17–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

15.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 388/17

ZIŅOJUMS

par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2011. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

2012/C 388/04

IEVADS

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (turpmāk tekstā — “Centrs”), kurš atrodas Salonikos, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1). Centra galvenais uzdevums ir atbalstīt profesionālās izglītības attīstību Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, Centrs apkopo un izplata dokumentāciju par profesionālās izglītības sistēmām (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.	Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Centra pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu Palāta revidēja Centra gada pārskatus (3), kuri ietver finanšu pārskatus (4) un budžeta izpildes pārskatus (5) par 2011. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

Būdams Centra kredītrīkotājs, direktors izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Centra finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros (6). Direktors atbild par to, lai viņa vadītajā iestādē būtu izveidota tāda organizatoriskā struktūra un iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras (7), kas ļautu sagatavot galīgos pārskatus (8) bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ un nodrošinātu, lai šiem pārskatiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

Revidenta atbildība

5.	Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (9) sagatavot deklarāciju par Centra gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Centra gada pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūras izraugās revidents, pamatojoties uz profesionālo spriedumu, tostarp uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir būtiskas neatbilstības vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, revidents, novērtējot minēto risku, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, un pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

8.	Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu turpmāk sniegtos atzinumus.

Atzinums par pārskatu ticamību

Palāta uzskata, ka Centra gada pārskati (10) visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Centra finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi (11).

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

10.	Palāta uzskata, ka Centra 2011. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

11.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

12.

Centra budžets 2011. gadā bija 18,9 miljoni EUR, no kuriem 0,9 miljonus EUR (5 %) pārnesa uz 2012. gadu (12). Šajos pārnesumos iekļautas 0,6 miljonu EUR apropriācijas II sadaļai “Administratīvie izdevumi” (37 % no kopējām II sadaļas apropriācijām). Tikai 0,075 miljoni EUR (13 %) no šīs summas attiecās uz 2011. gadā saņemtajiem pakalpojumiem un bija uzkrāti kā maksas. Zemais uzkrāto maksājumu līmenis skaidrojams ar līgumiem, kurus paraksta gada beigās un par kuriem lielāko daļu preču un pakalpojumu piegādās 2012. gadā. Tik liels pārnesumu līmenis II sadaļā ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

13.

Liela daļa budžeta pārvietojumu notika tāpēc, ka tie galvenokārt koncentrējās gada beigās (13). No pirmās sadaļas “Personāla izdevumi” pārnesa 0,7 miljonus EUR: 0,2 miljonus EUR uz II sadaļu “Administratīvie izdevumi” un 0,5 miljonus EUR uz III sadaļu “Pamatdarbības izdevumi”. Šo budžeta pārvietojumu pamatojums bija nepietiekams, jo nebija veiktas vajadzību aplēses. Šāds stāvoklis liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un ir pretrunā specifikācijas principam.

KOMENTĀRI PAR CENTRA PĀRRAUDZĪBAS UN KONTROLES SISTĒMU GALVENAJIEM KONTROLES MEHĀNISMIEM

14.	Katru gadu Centrs finansē dotācijas profesionālajai izglītībai un mācībām (14) par aptuveni 1 miljonu EUR (15). Ievērojami aizkavējās dotāciju slēgšana 2010. gadam, jo saņēmēji vēlu iesniedza galīgos darbības pārskatus. Centrs novēloti pārbaudīja šos pārskatus un vēlu veica galīgos maksājumus (16).

Šo ziņojumu 2012. gada 11. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

(1) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(2) Centra kompetence un darbības ir apkopotas pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3) Gada pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā gadā, kurā sniedz sīkāku informāciju par budžeta izpildi un pārvaldību.

(4) Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 33. pants (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.).

(7) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(8) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VII sadaļas 1. un 2. nodaļā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.). Minētās regulas noteikumi ir pilnībā iekļauti Centra finanšu noteikumos.

(9) Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(10) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2012. gada 13. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2012. gada 29. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.cedefop.europa.eu/.

(11) Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja tajos vajadzīgā standarta nav, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(12) Pārnestās apropriācijas attiecas uz I sadaļu “Personāla izdevumi” un II sadaļu “Administratīvie izdevumi” (III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” nav automātisku pārnesumu, jo tos pārvalda kā disociētas apropriācijas).

(13) Kopumā veica 77 budžeta pārvietojumus par 1,5 miljoniem EUR, no kuriem 67 pārvietojumi (1,3 miljoni EUR) tika veikti 2011. gada novembrī un decembrī.

(14) Centrs dotē ReferNet (Eiropas izziņas un profesionālo zināšanu tīklu), lai sniegtu informāciju par profesionālās izglītības un mācību sistēmām un politiku dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē.

(15) 2011. un 2010. gadā: 0,9 miljoni EUR.

(16) Galīgie maksājumi vidēji kavējās par apmēram 50 dienām.

PIELIKUMS

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Saloniki)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 166. panta 1. punkts)

Informācijas vākšana

Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

Centra kompetence

(Padomes Regulas (EEK) Nr. 337/75 2. un 3. pants)

Mērķi

Kā Eiropas Savienības izziņas centrs profesionālās izglītības un mācību jautājumos Centrs sniedz informāciju politisko lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem un profesionāļiem, lai radītu labāku izpratni par pašreizējām tendencēm un dotu viņiem iespēju pieņemt pamatotākus lēmumus turpmākai rīcībai.

Centrs palīdz Eiropas Komisijai sekmēt un attīstīt profesionālās mācības un izglītību Savienības līmenī.

Uzdevumi

—	kārtot attiecīgu dokumentāciju un analizēt datus;

—	dot ieguldījumu izpētes attīstībā un koordinācijā;

—	izmantot un izplatīt noderīgu informāciju;

—	veicināt un atbalstīt saskaņotu pieeju profesionālās izglītības attīstībai;

—	nodrošināt tikšanās vietu visām ieinteresētajām personām.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Katrai dalībvalstij:

a)	viens valdības pārstāvis,

b)	viens darba devēju organizāciju pārstāvis,

c)	viens darba ņēmēju organizāciju pārstāvis,

trīs locekļi, kas pārstāv Eiropas Komisiju.

Locekļus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, ieceļ Padome. Komisija ieceļ locekļus, kuri to pārstāvēs.

Koordinatori no darba devēju organizācijām un darba ņēmēju organizācijām Eiropas līmenī un EEZ valstu novērotāji arī apmeklē Valdes un Biroja sēdes.

Pienākumi

Pieņemt budžetu, vidēja termiņa prioritātes (Centra daudzgadu plānošana), darba programmu un vērtēt un analizēt gada darbības pārskatu un gada pārskatus. Pieņemt galīgo budžetu un apstiprināt štatu sarakstu.

Birojs

Sastāvs

Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas un viens papildu pārstāvis no Komisijas.

Direktoru ieceļ Komisija no kandidātu saraksta, ko iesniegusi Valde. Direktors atbild par Centra pārvaldību un īsteno Valdes un tās Biroja lēmumus.

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Centram pieejamie resursi 2011. gadā (2010. g.)

Galīgais budžets

18,83 (18,25) miljoni EUR

Savienības ieguldījums (1): 97,5 % (97,7 %)

Darbinieku skaits 2011. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 101 (101)

Aizpildītās amata vietas: 97 (96)

Pārējie darbinieki:

25 (24) līgumdarbinieki

3 (5) norīkotie valstu eksperti

Kopējais darbinieku skaits: 125 (125)

90 (90) pamatdarbībām

35 (35) administrācijā

Produkti un pakalpojumi 2011. gadā (2010. g.)

Politikas sasniegumu analīze un ziņojumu sagatavošana par tiem

Centra mandātu pārskatīt virzību, kas panākta, īstenojot profesionālās izglītības un mācību kopīgās prioritātes, apstiprināja un paplašināja 2010. gadā. Centrs izstrādāja jaunu pieeju, lai i) katru gadu kopš 2010. gada izvērtētu un apkopotu politikas sasniegumus valstīs; ii) sagatavotu visaptverošu politikas ziņojumu par virzību uz stratēģisko mērķu sasniegšanu 2014. gadā. Tika ieviesta jauna pamatsistēma, kas attiecas uz ReferNet — Centra Eiropas tīklu par profesionālo izglītību un mācībām —, lai apkopotu sistemātisku informāciju par profesionālās izglītības un mācību sistēmām un politikas sasniegumiem. Komisāri izglītības, kultūras un nodarbinātības jomā deva ieguldījumu Centra Agoras konferencē“Tilts uz nākotni — Eiropas profesionālās izglītības un mācību politika 2002.–2010. gadā”. Salīdzinošās analīzes rezultātus par visefektīvākajiem un lietderīgākajiem izmaksu dalīšanas mehānismiem profesionālās izglītības un mācību finansēšanai apsprieda Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta (ĢD EAC) un Ungārijas prezidentūras konferencē par pieaugušo mācībām un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Prasmju attīstības akadēmiju.

Atbalsts kopējo Eiropas instrumentu izstrādei un ieviešanai

Centrs kopā ar Eiropas Komisiju (ĢD EAC) koordinēja Eiropas Kvalifikāciju sistēmas (EKS) konsultantu grupu. Ziņojumu “Valstu kvalifikācijas sistēmu attīstība Eiropā” publicēja 2011. gada oktobrī. Centrs analizēja 14 valstu “salīdzināšanas” ziņojumus. 24 palīgdokumenti un 24 prezentācijas tika sagatavotas 16 sanāksmēm ar Eiropas Kvalifikāciju sistēmu saistītām politiskām debatēm (piemēram, Eiropas Kvalifikāciju sistēmas Ungārijas prezidentūras konferencei). Tika pabeigts otrais ECVET (Eiropas profesionālās izglītības kredītpunktu sistēmas) uzraudzības ziņojums, kurā galvenā uzmanība pievērsta ECVET ieviešanas stratēģijām. Turpinājās atbalsts EQAVET (Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu sistēma profesionālajā izglītībā); izdota publikācija “Kvalitātes nodrošināšana profesionālās izglītības un mācību jomā — šīs izglītības sniedzēju akreditēšanas nozīme”. Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk ir izmantojuši Europass tīmekļa vietni, kura atrodas Centra pārziņā. Kopš tās atvēršanas tiešsaistē ir izveidoti 16,6 miljoni CV (2011. gadā — 5,8 miljoni (3,8 miljoni). Lai veicinātu Eiropas instrumentu lielāku saskaņotību, Centrs Eiropas Parlamentā organizēja kopīgu semināru un konferenci ar sociālajiem partneriem par to lomu ES instrumentu ieviešanā. Divi informatīvi paziņojumi: “Kvalifikāciju sistēmas Eiropā. Izglītības un mācību modernizēšana” un “Mūžizglītības pielāgošana: Eiropasinstrumentu un principu pēc iespējas labāka izmantošana” apkopoja vissvarīgāko informāciju politisko lēmumu pieņēmējiem. 2010./2011. gadā koordinēti 243 mācību apmeklējumi2 723 speciālistiem no 31 valsts. Ietekmes novērtējuma rezultāti liecina, ka sociālie partneri atzinīgi izteicās par apmeklējumu kvalitāti, un apmierinātības līmenis bija augsts 96 % (100 %).

Prasmju un kompetences analīze

Sagatavotas atjauninātās prasmju prognozes. Notika konference par vajadzīgo prasmju prognozēšanas salīdzinošajām metodēm. Panākta vienošanās par pieeju un metodēm, kas izmantojamas Eiropas darba devēju aptaujā par uzņēmumos vajadzīgajām prasmēm. Starptautisks seminārs par prasmju plānošanu un pielāgošanu pulcēja galvenās ieinteresētās personas, kas darbojas starptautiskā un valsts līmenī. Kopsavilkuma ziņojums “Ekoloģiskām darba vietām nepieciešamās prasmes”: sadarbībā ar SDO publicēts rezumējošs viedoklis. Pētījums par prasmju neatbilstību pievērsās migrācijas jautājumiem. Sagatavots izpētes pārskats “Imigranti, minoritātes, neatbilstība?”.

Mūžizglītības kvalifikācija

Polijas prezidentūras konferencei par jaunatnes kompetenču attīstību tika iesniegti pētījumu secinājumi par programmu un vērtēšanas noteikumiem un mācību rezultātu ietekmi uz mācību dalībniekiem. Noorganizēts starptautisks seminārs par programmu inovācijām un reformu. Pētījumu “Mācīšanās darba vietā. Sekmīgākie piemēri Eiropā” prezentēja Ungārijas prezidentūras konferencē un apsprieda ģenerāldirektoru sanāksmē par profesionālo izglītību un mācībām Polijas prezidentūras laikā. Ziņojumā par mūžilgajām vadlīnijām pārskatīja valstu virzību, īstenojot Padomes rezolūciju par šīm vadlīnijām. Pabeigta Eiropas apstiprināšanas reģistra atjaunināšana 32 valstīs. Publicēts informatīvs paziņojums un četri pētniecības dokumenti par sociālekonomiskajiem ieguvumiem no profesionālās izglītības un mācībām.

Organizatoriskā ietekme

Galvenie rādītāji liecina par augstu organizatorisko ietekmi: citāti 105 ES politikas dokumentos, 16 ES līmeņa uzdevumi, tieši ieguldījumi 13 ES politikas dokumentos. Pieaudzis tīmekļa apmeklējumu skaits; ieguldījums vairāk nekā 100 konferencēs; Centrs organizējis 108 konferences/pasākumus; 130 publikācijas, saistībā ar Centra darbu reģistrēti 380 raksti plašsaziņas līdzekļos. 2011. gadā Centra publikācijas lejupielādētas vairāk nekā 496 000 reižu (par 40 % vairāk nekā 2010. gadā).

Plašāku informāciju skatīt Centra vietnē www.cedefop.europa.eu (Gada pārskats un 2011. gada darbības pārskats).

Avots: Centra sniegtā informācija.

(1) Savienības ieguldījums ietver Savienības subsīdiju un papildbudžetu pēc budžeta grozījumu ieviešanas.

Avots: Centra sniegtā informācija.

CENTRA ATBILDES

12.

2011. un 2012. gada ABB pārskatos redzams, ka attiecīgi vairāk nekā 57 % un 53 % no II sadaļas budžeta bija izmantoti attiecīgi līdz 2011. gada jūnijam un 2012. gada maijam.

Protams, ka atsevišķi projekti bieži vien turpinās ilgāk par gadu un darbības iemeslu dēļ saistības ir jāizpilda gada pēdējā ceturksnī. 2011. gadā 50 % saistību tika izpildītas pēdējā ceturksnī, jo projektus bija nepieciešams atlikt uz gada beigām ēkas remontdarbu aizkavēšanās dēļ, ko Centrs nevarēja kontrolēt. Vairāk nekā 75 % no automātisko pārnesumu apjoma II sadaļā tika izpildīti un izmaksāti 2012. gada pirmajā ceturksnī.

Finanšu noteikumos paredzēts, ka automātiskie pārnesumi notiek pilnībā ievērojot budžeta gada pārskata principu. Centrs ir sagatavojis visaptverošu procesu, lai uzraudzītu budžeta izpildi un turpinās veikt pasākumus, lai samazinātu automātisko pārnesumu procentuālo apjomu II. sadaļā.

13.

2010. gada oktobrī Cedefop bija zināms par mazākām budžeta vajadzībām I. sadaļā, un tas attiecīgi plānoja darba programmu. Centram tika ieteikts neveikt izmaiņas budžeta projektā šajā budžeta procedūras posmā, bet paredzēt būtisku pārvietojumu no I. sadaļas, lai segtu II. un III. sadaļas izdevumus projektiem, kas iekļauti gada darba programmā. Pārējie pārvietojumi sasniedza mazāk kā 4 % apjomu no budžeta. Ja budžeta izpildes līmenis ir augsts (99,18 % ES subsīdijām), šādā mērogā ir nepieciešamas korekcijas.

Pārvietojumi tiek veikti tikai tad, kad rodas nepieciešamība pēc šiem līdzekļiem. Tādējādi nav iespējams novērst to, ka tie galvenokārt tiek veikti gada beigās.

Centrs veic pārvietojumus balstoties uz vajadzību novērtējumu, bet turpmāk tos attaisnos ar dokumentiem plašāk, ievērojot Palātas apsvērumus.

14.

Dotāciju maksājumi tiek apstrādāti tāpat kā jebkuri citi maksājumi. 2009. gadā Centrs ieviesa efektīvu automatizācijas metodi (PAME), pēdējo gadu laikā būtiski samazinot kavēšanos starp rēķinu/ziņojumu saņemšanu un apmaksu.

2011. gadā kavēšanās dotāciju izmaksā bija kļūda, un vadība ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šādas kļūdas atkārtošanos.

Top