52012PC0595

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšvēsture

Ar Direktīvu 2009/28/EK[1] par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ("Atjaunojamo energoresursu direktīva") tika noteikti obligāti mērķi 2020. gadam, proti, kopējais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES 20 % apmērā un atjaunojamās enerģijas īpatsvars transporta nozarē 10 % apmērā. Grozot Direktīvu 98/70/EK[2] ("Degvielas kvalitātes direktīva"), tika ieviests vēl viens obligātais mērķis: līdz 2020. gadam samazināt autotransportā un visurgājējā tehnikā lietoto degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti par 6 %.

Prognozē, ka biodegvielu sniegtais ieguldījums šo mērķu sasniegšanā būs ievērojams. Abas direktīvas paredz ilgtspējības kritērijus, tostarp minimālās siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma robežvērtības, bet normatīvie akti neattiecina ziņošanas prasības uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir saistītas ar zemes oglekļa krājas maiņu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu (indirect land use changes jeb ILUC) rezultātā.

Direktīvas aicina[3] Komisiju pārskatīt netiešu zemes izmantojuma izmaiņu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un ierosināt, kā šo ietekmi varētu samazināt, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā jau realizētās investīcijas biodegvielu ražošanā. Atsaucoties aicinājumam, Komisija 2010. gada 22. decembrī pieņēma paziņojumu[4], kurā apkopoja apspriedes un analītisko darbu, kas par šiem jautājumiem norisinājies kopš 2008. gada. Ziņojumā Komisija aprakstīja neskaidrības un ierobežojumus, kas attiecas uz netiešu zemes izmantojuma izmaiņu aprēķināšanai izmantotajiem skaitliskajiem modeļiem, un vienlaikus atzina, ka netiešas zemes izmantojuma izmaiņas var samazināt biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā radītos siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus, tāpēc šo jautājumu ieteicams risināt, izmantojot piesardzības principu.

2.           Priekšlikuma mērķi

Zinātniskās atziņas liecina, ka emisijas no netiešām zemes izmantojuma izmaiņām ievērojami atšķiras atkarībā no izejvielas un ka šīs izmaiņas var atsvērt dažu biodegvielu radīto siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu (vai daļu no tā) salīdzinājumā ar fosilo degvielu, ko šīs biodegvielas aizstāj[5]. Šī priekšlikuma mērķis ir sākt pāreju uz biodegvielām, kas dod ievērojamus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus arī tad, ja ziņojumos ietver netiešu zemes izmantojuma izmaiņu radītās emisijas. Ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt jau realizētās investīcijas, pašreizējā priekšlikuma mērķi ir šādi:

– ierobežot tradicionālo biodegvielu (ar ILUC emisiju risku) ieskaiti Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķu sasniegšanā;

– uzlabot biodegvielu ražošanas procesu siltumnīcefekta gāzu rādītājus (samazināt attiecīgās emisijas), paaugstinot siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma robežvērtību jaunām iekārtām, bet aizsargājot iekārtas[6], kas jau ir ekspluatācijā 2014. gada 1. jūlijā;

– veicināt modernu biodegvielu (ar zemu ILUC rādītāju) plašāku ienākšanu tirgū, nodrošinot šīm degvielām lielāku ieskaiti Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķos nekā tradicionālajām biodegvielām;

– pilnveidot siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņošanu, prasot dalībvalstīm un degvielas piegādātājiem ziņot par biodegvielu aplēstajām netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijām.

Vēl viens priekšlikuma mērķis ir aizsargāt jau pastāvošās investīcijas līdz 2020. gadam. Priekšlikums nepauž nostāju par faktisko nepieciešamību finansiāli atbalstīt biodegvielas līdz 2020. gadam. Tomēr Komisija uzskata, ka pēc 2020. gada biodegvielas, kas nerada ievērojamus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus (ņemot vērā netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas) un tiek ražotas no pārtikā un barībā izmantotiem kultūraugiem, subsidēt nevajadzētu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Galvenie priekšlikuma elementi attiecībā uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu ir šādi:

– tiek ierobežota no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ieskaite Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķos attiecībā uz pašreizējo patēriņa līmeni, neparedzot kopējā patēriņa ierobežojumus; tas attiecas, piemēram, uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kuru pamatā ir labība un citi cieti saturoši augi, cukuru saturoši augi un eļļas augi;

– 3. panta 4. punktā tiek paredzēta plašāka stimulēšanas shēma, lai vairāk veicinātu ilgtspējīgas un modernas biodegvielas, kuru izejvielas nerada papildu pieprasījumu pēc zemes;

– tiek ieviesta ziņošana par aprēķinātajām emisijām no oglekļa krājas maiņas netiešu zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem; šī metodika paredzēta, lai varētu aprēķināt biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, ko dalībvalstis ziņo saskaņā ar 22. pantu;

– tiek paredzēts pārskatīšanas process, lai nodrošinātu šīs metodikas atjaunināšanu un pielāgošanu atbilstoši zinātnes attīstībai;

– no 2014. gada 1. jūlija tiek palielināta siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma minimālā robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražo jaunās, lai panāktu labāku kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci attiecībā uz ES patērētām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu rādītājiem;

– Eiropas biodegvielu ražotāju labā tiek vienkāršots siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu aprēķins, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus noteikumus ES ražotājiem un trešo valstu ražotājiem;

– tiek svītroti pagaidu noteikumi, kas attiecas uz netiešām zemes izmantojuma izmaiņām un kas bija ietverti direktīvās, taču vairs nav vajadzīgi ierosinātās plašās pieejas dēļ;

– Atjaunojamo energoresursu direktīva tiek pielāgota tam, ka stājies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību, un šie pielāgojumi jo īpaši attiecas uz pilnvaru piešķiršanu Komisijai, ļaujot tai pieņemt aktus saskaņā ar minētā līguma 290. un 291. pantu.

Galvenie priekšlikuma elementi attiecībā uz Degvielas kvalitātes direktīvu ir šādi:

– tiek ieviesta ziņošana par aprēķinātajām emisijām no oglekļa krājas maiņas netiešu zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kas ir pieejami; šī metodika paredzēta, lai varētu ziņot par biodegvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kā izklāstīts 7.a pantā;

– tiek paredzēts pārskatīšanas process, lai nodrošinātu šīs metodikas atjaunināšanu un pielāgošanu atbilstoši zinātnes attīstībai;

– no 2014. gada 1. jūlija tiek palielināta siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma minimālā robežvērtība biodegvielām, ko ražo jaunās iekārtās, lai panāktu labāku kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci attiecībā uz ES patērētām biodegvielām un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu rādītājiem;

– Eiropas biodegvielu ražotāju labā tiek vienkāršots siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu aprēķins, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus noteikumus ES ražotājiem un trešo valstu ražotājiem;

– tiek svītroti pagaidu noteikumi, kas attiecas uz netiešām zemes izmantojuma izmaiņām un kas bija ietverti direktīvās, taču vairs nav vajadzīgi ierosinātās plašās pieejas dēļ;

– Degvielas kvalitātes direktīva tiek pielāgota tam, ka stājies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību, un šie pielāgojumi jo īpaši attiecas uz pilnvaru piešķiršanu Komisijai, ļaujot tai pieņemt aktus saskaņā ar minētā līguma 290. un 291. pantu.

Priekšlikumā ietverti arī nelieli labojumi un skaidrojumi abās direktīvās attiecībā uz jautājumiem, kas nav saistīti ar biodegvielām.

Priekšlikumā paredzētie pasākumi ierobežo tradicionālo biodegvielu ieskaiti Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteikto mērķu sasniegšanā. Komisija turpmākajos ziņojumos, ko sagatavo saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas 23. pantu, apsvērs šī priekšlikuma ietekmi uz attiecīgo mērķu sasniegšanas iespējamību.

3.2.        Juridiskais pamats

Direktīvu galvenais mērķis ir vides aizsardzība un iekšējā tirgus darbība. Tāpēc šī priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 114. pants.

3.3.        Subsidiaritātes princips

Minēto direktīvu attiecīgi 19. panta 6. punktā un 7.d panta 6. punktā Komisija tiek aicināta risināt netiešu zemes izmantojuma izmaiņu jautājumu. Degvielas kvalitātes direktīvas un Atjaunojamo energoresursu direktīvas vispārējais mērķis ir sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu visā tautsaimniecībā. Lai to panāktu, šajos tiesību aktos izveidots ES mēroga tirgus ilgtspējīgām biodegvielām. Dalībvalstis atsevišķi šo uzdevumu paveikt nevar, jo netieša zemes izmantojuma izmaiņām vienmēr ir pārrobežu ietekme, ko dalībvalstis pa vienai pienācīgi atrisināt nespēj.

3.4.        Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

· Priekšlikums paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi samazināt ES patērēto biodegvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā netiešo ietekmi uz zemes izmantojuma izmaiņām.

· Priekšlikuma veids ir direktīva, ar kuru vides aizsardzības apsvērumu dēļ nosaka minimālo degvielas specifikāciju. Citi degvielas specifikāciju tehniskie aspekti direktīvā nav izskatīti, jo tos regulēs Eiropas standarti saskaņā ar labāka regulējuma principiem.

· Priekšlikums nepalielina Savienības, valstu valdību, reģionālo vai vietējo pašvaldību finansiālo vai administratīvo slogu. Šīm struktūrām noteiktās prasības ir tādas pašas kā spēkā esošajā direktīvā.

· Izstrādājot priekšlikumus, sagatavots ietekmes novērtējums, kur analizētas būtiskākās priekšlikuma sekas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           CITAS PIEZĪMES

Komisijas priekšlikumam pievienots ietekmes novērtējums.

2012/0288 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, saistībā ar tā 114. pantu attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 2. – 9. punktu, 2. panta 5. punktu un 2. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[8],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK[9] 3. panta 4. punkts paredz: dalībvalstis nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šī mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu.

(2)       Ņemot vērā Savienības mērķus turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ievērojamo autotransporta degvielu īpatsvaru šajās emisijās, 7.a panta 2. punkts Direktīvā 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK[10], paredz degvielas piegādātājiem pienākumu līdz 2020. gada 31. decembrim par vismaz 6 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību ("siltumnīcefekta gāzu intensitāte"), ko rada degviela, kuru Savienībā izmanto autotransportā, visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros vai atpūtas kuģos, kad tie nav jūrā. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, kā fosilās degvielas piegādātāji var samazināt piegādāto fosilo degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti.

(3)       Direktīvas 2009/28/EK 17. pants nosaka ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt direktīvas mērķos vai lai tie tiktu atzīti par atbilstīgiem publiskā sektora atbalsta shēmām. Starp kritērijiem ir prasība par minimālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kas jāpanāk ar biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem. Tādus pašus ilgtspējības kritērijus biodegvielām paredz Direktīvas 98/70/EK 7.b pants.

(4)       Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas, barības un šķiedras tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegvielas, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā — ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantojuma izmaiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa krāju, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāietver noteikumi par netiešām zemes izmantojuma izmaiņām, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē.

(5)       Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielām un aprēķiniem par dažādu biodegvielu izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantojuma izmaņu emisijām, var lēst, ka ar netiešām zemes izmantojuma izmaiņām saistītās emisijas ir ievērojamas un var atsvērt atsevišķu biodegvielu radītos siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus vai to daļu. Cēlonis — paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, jānošķir kultūraugu grupas: eļļas augi, labība, cukuru saturoši augi un citi cieti saturoši augi.

(6)       Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas degvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus ar mazu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgum cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc jāveicina plašāka šādu modernu biodegvielu ražošana; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi. Būtu jānodrošina turpmāka stimulēšana, palielinot moderno biodegvielu svērumu Direktīvas 2009/28/EK transporta nozarei paredzētajā 10 % mērķī, salīdzinot ar tradicionālajām biodegvielām. Tikai modernas biodegvielas ar zemu aprēķināto netiešo zemes izmantojumu izmaiņu ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem būtu jāatbalsta atjaunojamās enerģijas politikas sistēmā pēc 2020. gada.

(7)       Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši 2012. gada paziņojumam "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika"[11] un "Ceļvedim par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā"[12], kur tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem — ne biodegvielai.

(8)       No 2014. gada 1. jūlija būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko ražo jaunās iekārtās, lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma rādītājiem. Palielinot robežvērtību, ir paredzēti aizsardzības līdzekļi investīcijām biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas jaudās atbilstīgi 19. panta 6. punkta otrajai daļai.

(9)       Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešo zemes izmantojuma izmaiņu ietekmi laikposmā līdz 2020. gadam, jāierobežo tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzums, ko iegūst no pārtikas kultūraugiem, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikuma A daļā un Direktīvas 98/70/EK V pielikuma A daļā, un ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā. Neierobežojot šādu biodegvielu vispārējo izmantojumu, no labības un citiem cieti saturošiem augiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem ražotu biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā daļu, ko var ieskaitīt Direktīvas 2009/28/EK mērķī, vajadzētu ierobežot tā, lai tā nepārsniegtu šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņa daļu 2011. gadā.

(10)     Direktīvas 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktais 5 % ierobežojums neietekmē dalībvalstu iespējas organizēt savu individuālu plānu, kā tiek panākta atbilstība šai noteiktajai tradicionālo biodegvielu daļai kopējā 10 % mērķī. Tādējādi to biodegvielu piekļuve tirgum, kuras ražo iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2013. gada beigām, joprojām būs pilnībā atvērta. Tāpēc šī grozošā direktīva neietekmē minēto iekārtu operatoru tiesisko paļāvību.

(11)     Aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas būtu jāietver ziņošanā par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors. .

(12)     Komisijai būtu jāpārskata metodika, pēc kuras aprēķina zemes izmantojuma izmaiņu emisijas faktorus, kas iekļauti Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK attiecīgi VIII un V pielikumā, veicot pielāgojumus tehniskas un zinātnes sasniegumiem. Tāpēc gadījumos, kad tas ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai jāizskata iespēja pārskatīt ierosinātos kultūraugu grupu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu faktorus un ieviest faktorus sīkākam sadalījumam vai paredzēt papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas.

(13)     Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 8. punkts un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 8. punkts paredz noteikumus — pagaidu pasākumu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu ietekmes mazināšanai —, ar kuriem veicina biodegvielu izejvielu audzēšanu stipri noplicinātā un stipri piesārņotā zemē. Šie noteikumi pašreizējā formā vairs nav piemēroti, un tie jāintegrē šajā direktīvā paredzētajā pieejā, lai panāktu to, ka pasākumi netiešu zemes izmantojuma izmaiņu radīto emisiju samazināšanai ir konsekventi.

(14)     Ir savstarpēji jāsaskaņo noteikumi par standartvērtību piemērošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no ražošanas vietas. Trešās valstis var izmantot standartvērtības, bet ES ražotāju pienākums ir izmantot faktiskās vērtības, ja tās ir augstākas par standartvērtībām vai ja dalībvalsts nav iesniegusi ziņojumu, tāpēc šo ražotāju administratīvais slogs ir lielāks. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāvienkāršo, lai standartvērtības varētu izmantot arī citur, ne vien Savienības teritorijās, kas ietvertas Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 2. punktā minētajos sarakstos.

(15)     Šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienoto tirgu degvielām, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, un nodrošināt to, ka, lietojot minētās degvielas, tiek ievērots vides aizsardzības prasību minimums, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, un Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(16)     Tā kā ir stājies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK un 98/70/EK Komisijai uzticētās pilnvaras jāpielāgo 290. pantam.

(17)     Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(18)     Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un samazināšanu, metodiskajiem principiem un vērtībām, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ir ievēroti biodegvielu ilgtspējības kritēriji, kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, metodiku netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju aprēķināšanai, atļautajiem līmeņiem saistībā ar metālu piedevām degvielā, atļautajām analītiskajām metodēm saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam.

(19)     Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu biodegvielas izejvielu sarakstu, ko 3. panta 4. punkta paredzētajā mērķī ieskaita vairākas reizes, transporta degvielu energoietilpību, kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, metodiku netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju aprēķināšanai un metodiskajiem principiem un vērtībām, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ir ievēroti biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējības kritēriji.

(20)     Pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kas ir pieejami, Komisijai būtu jānovērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju ierobežošanai un turpmākai samazināšanai, tostarp, iespējams, ilgtspējības sistēmā no 2021. gada 1. janvāra ieviešot aplēstu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju faktorus.

(21)     Īpaši būtiski, lai Komisija, piemērojot šo direktīvu, sagatavošanās darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)     Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Likumdevējs uzskata, ka attiecībā uz šo direktīvu šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(23)     Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Grozījumi Direktīvā 98/70/EK

Direktīvu 98/70/EK groza šādi:

1.           direktīvas 7.a pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu 6. punktu:

'6. Degvielas piegādātāji līdz katra gada 31. martam dalībvalsts ieceltai iestādei ziņo par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, apjomiem un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz enerģijas vienību, tostarp par aplēstajām netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijām, kā noteikts V pielikumā. Dalībvalstis minētos datus paziņo Komisijai."

b) panta 5. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

'5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 10.a pantu, jo īpaši:"

2.           direktīvas 7.b pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

'2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2014. gada 1. jūlija. Iekārta "atrodas ekspluatācijā", ja notiek fiziska biodegvielas ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2014. gada 1. jūlijā vai pirms minētā datuma, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu."

b) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, lai nolemtu, uz kurām pļavām attiecas pirmās daļas c) apakšpunkts."

3.           direktīvas 7.d pantu groza šādi:

a) panta 3. līdz 6. punktu aizstāj ar šādu:

'3. Komisijai var iesniegt tipiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas 7.d panta 2. punktā minētajos ziņojumos dalībvalstu gadījumā un līdzvērtīgos ziņojumos ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā."

'4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti 3. punktā, satur pareizus datus, kas ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās, 7.b panta 2. punkta nolūkā. '

'5. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz IV pielikuma B un E daļas aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību labošanu."

'6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pārskatot ierosinātās kultūraugu grupu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu vērtības; nosakot jaunas vērtības sīkākam sadalījumam; attiecīgā gadījumā ietverot papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas, pārskatot biodegvielu kategorijas, kam piemēro netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju nulles vērtību; izstrādājot faktorus izejvielām, kas nāk no nepārtikas celulozes un lignocelulozes materiāliem."

b) panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

'7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz IV pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pievienojot vērtības turpmākām biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tiem pašiem vai citiem izejmateriāliem un grozot C daļā noteikto metodiku."

c) panta 8. punktu svītro.

4.           regulas 8. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

'1. Dalībvalstis uzrauga atbilstību 3. un 4. panta prasībām attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu, pamatojoties uz analītiskām metodēm, kas minētas attiecīgi Eiropas standartu EN 228 un EN 590 aktuālajās versijās."

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

'3. Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz valsts degvielas kvalitātes ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu. Komisija izveido kopēju formātu kopsavilkuma iesniegšanai par valsts degvielas kvalitāti, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2002. gada 30. jūnijam. No 2004. gada 1. janvāra minētā ziņojuma formātam jāatbilst formātam, kas aprakstīts atbilstošajā Eiropas standartā. Papildus tam dalībvalstis paziņo benzīna un dīzeļdegvielas kopējo realizēto apjomu to teritorijās, kā arī bezsvina benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg realizēto apjomu. Bez tam dalībvalstis katru gadu ziņo par tā benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg pieejamību atbilstoši līdzsvarotā ģeogrāfiskā teritorijā, ko realizē to teritorijā."

5.           direktīvas 8.a panta 3. punktu groza šādi:

'3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz 2. punktā noteiktā degvielas MMT satura ierobežojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanas pamatā izmanto tā vērtējuma rezultātus, ko veic, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju. Ja riska novērtējumā būs attiecīgs pamatojums, to var samazināt līdz nullei. To nevar palielināt, ja riska novērtējumā nav attiecīga pamatojuma."

6.           lēmuma 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

'1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz I, II un III pielikuma minēto analītisko metožu pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai."

7.           iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants Deleģēšanas īstenošana

1. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaras, kas minētas 7.a panta 5. punktā, 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.d panta 5. punktā, 7.d panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā, 8.a panta 3. punktā un 10. panta 1. punktā, deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 5. punktā, 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.d panta 5. punktā, 7.d panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā, 8.a panta 3. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 7.a panta 5. punktu, 7.b panta 3. punkta otro daļu, 7.d panta 5. punktu, 7.d panta 6. punktu, 7.d panta 7. punktu, 8.a panta 3. punktu un 10. panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par 2 mēnešiem."

8.           svītro 11. panta 4. punktu.

9.           Pielikumus groza atbilstīgi šīs direktīvas I pielikumam.

2. pants Grozījumi Direktīvā 2009/28/EK

Direktīvu 2009/28/EK groza šādi:

1.           direktīvas 2. pantā iekļauj jaunu daļu:

"p) "atkritumus" definē atbilstoši 3. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu[13]. Vielas, kas tīši modificētas vai piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā kategorijā neietilpst.

2.           regulas 3. pantu groza šādi:

a) panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

"Valsts obligātie mērķi un pasākumi saistībā ar tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem".

b) panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:

"Lai panāktu atbilstību pirmajā daļā minētajiem mērķiem, maksimālā tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daļa, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, nav lielāka par enerģijas daudzumu, kas atbilst 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktajai maksimālajai daļai."

c) panta 4. punktu groza šādi:

(i) panta b) punktā pievieno šādu teikumu:

"Šis ievilkums neskar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu;"

(ii) pievieno šādu d) apakšpunktu:

d) aprēķinot biodegvielas skaitītājā, no tādas biodegvielas iegūtas enerģijas daļa, ko ražo no labības un citiem cietes augiem, cukura un eļļas augiem, nepārsniedz 5 % — aplēsto īpatsvaru 2011. gada beigās — no enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā.

(iii) pievieno šādu e) apakšpunktu:

Par ieskaitāmo daļu

(i) biodegvielām, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām, uzskata to energoietilpību, reizinātu ar četri;

(ii) biodegvielām, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām izejvielām, uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi;

(iii) atjaunojamām šķidrām un gāzveida degvielām, kuru izcelsme nav bioloģiska, uzskata to energoietilpību, reizinātu ar četri.

Dalībvalstis nodrošina, ka izejmateriāli netiek tīši modificēti, lai panāktu atbilstību (i) līdz (iii) kategorijai.

IX pielikumā noteikto izejvielu sarakstu var pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto uzskaites noteikumu pareizu īstenošanu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz IX pielikumā noteikto izejvielu sarakstu."

3.           direktīvas 5. panta 5. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu, lai III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpību pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.”

4.           direktīvas 6. panta 1. punkta pēdējo teikumu svītro.

5.           regulas 17. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

'2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums, ko panāk, izmantojot biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2014. gada 1. jūlija. Iekārta "atrodas ekspluatācijā", ja notiek fiziska biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2014. gada 1. jūlijā vai pirms minētā datuma, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, izmantojot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, aprēķina saskaņā ar 19. panta 1. punktu."

b) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu, lai noteiktu kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, ko izmanto, lai nolemtu, uz kurām pļavām attiecas pirmās daļas c) apakšpunkts."

6.           direktīvas 18. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Komisija var izlemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 17. panta 2. punkta nolūkos vai pierādīts, ka biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumi atbilst 17. panta 3. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Komisija var pieņemt lēmumu, ka shēmās ir pareizi dati informēšanai par veiktajiem pasākumiem, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātas zemes atjaunošanā, kā arī par pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības sastādītos sarakstos, 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā."

7.           regulas 19. pantu groza šādi:

a) panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

'3. Komisijai var iesniegt tipiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas 19. panta 2. punktā minētajos ziņojumos dalībvalstu gadījumā un līdzvērtīgos ziņojumos ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā."

'4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti 3. punktā, satur pareizus datus, kas ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās, 17. panta 2. punkta nolūkā. '

b) panta 5. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

"Šajā nolūkā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu."

c) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz VIII pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pārskatot ierosinātās kultūraugu grupu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu vērtības; nosakot jaunas vērtības sīkākam sadalījumam (tas ir, izejvielu līmenī); attiecīgā gadījumā ietverot papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas; izstrādājot faktorus izejvielām, kas nāk no nepārtikas celulozes un lignocelulozes materiāliem."

d) panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

'7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pievienojot vērtības turpmākām biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tiem pašiem vai citiem izejmateriāliem un grozot C daļā noteikto metodiku."

e) panta 8. punktu svītro.

8.           regulas 21. pantu svītro;

9.           lēmuma 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

'2. Aplēšot siltumnīcefekta gāzu emisijas neto ietaupījumu no biodegvielu izmantošanas, dalībvalsts var 1. punktā minēto ziņojumu nolūkā lietot V pielikuma A un B daļā norādītās tipiskās vērtības un pievieno aplēses par netieša zemes izmantojuma izmaiņu emisijām, kā noteikts VIII pielikumā."

10.         svītro 25. panta 4. punktu.

11.         iekļauj šādu 25.b pantu:

"25.b pants Deleģēšanas īstenošana

1. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras, kas minētas 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešajā daļā, 19. panta 5. punktā, 19. panta 6. punktā un 19. panta 7. punktā, deleģē Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot [ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešajā daļā, 19. panta 5. punktā, 19. panta 6. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu, 5. panta 5. punktu, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešo daļu, 19. panta 5. punktu, 19. panta 6. punktu un 19. panta 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par 2 mēnešiem."

12.         Pielikumus groza atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam.

3. pants Pārskatīšana

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz to netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju samazināšanai, kas ir saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu. Attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ziņojumam pievieno leģislatīva akta priekšlikumu, kurā aplēstos netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, ko piemēro no 2021. gada 1. janvāra, un pārskata stimulus, ar veicina biodegvielas no izejvielām, kas neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu.

4. pants Transponēšana

1.           Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [divpadsmit mēneši pēc pieņemšanas]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.           Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Direktīvas 98/70/EK pielikumus groza šādi:

1) direktīvas IV pielikuma C daļu groza šādi:

a) daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

'7. Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot uz 20 gadiem. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P,

kur

el =       zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli));

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto to, kas ir vēlāk);

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa krāja uzkrājas laikā, ilgākā par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa krājas vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; un

P =       kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas enerģija gadā vienā platības vienībā)."

b) daļas 8. un 9. punktu svītro.

2) pievieno šādu V pielikumu:

"V pielikums

A daļa. Aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas no biodegvielām

Izejvielu grupa || Aplēstās emisijas no netiešām izmaiņām zemes izmantojumā (gCO2eq/MJ)

Labība un citi cieti saturoši augi || 12

Cukuru saturoši augi || 13

Eļļas augi || 55

B daļa. Biodegvielas, kuru aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas ir nulle.

(a) Izejvielas, kas nav ietvertas šī pielikuma A daļā.

(b) Izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantojuma maiņu, proti, maiņu no vienas IPCC zemes virsmas apauguma kategorijas — mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme — uz aramzemi vai ilggadīgiem stādījumiem[14]. Šādā gadījumā tiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst IV pielikuma C daļas 7. punktam."

II PIELIKUMS

Direktīvas 2009/28/EK pielikumus groza šādi:

1) direktīvas V pielikuma C daļu groza šādi:

a) daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

'7. Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot uz 20 gadiem. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P,

kur

el =       zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli));

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto to, kas ir vēlāk);

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa krāja uzkrājas laikā, ilgākā par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa krājas vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; un

P =       kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā)."

b) daļas 8. un 9. punktu svītro.

2) Pievieno šādu VIII pielikumu:

"VIII pielikums

A daļa. Aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielām

Izejvielu grupa || Aplēstās emisijas no netiešām izmaiņām zemes izmantojumā (gCO2eq/MJ)

Labība un citi cieti saturoši augi || 12

Cukuru saturoši augi || 13

Eļļas augi || 55

B daļa. Biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas ir nulle.

(a) Izejvielas, kas nav ietvertas šī pielikuma A daļā.

(b) Izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantojuma maiņu, proti, maiņu no vienas IPCC zemes virsmas apauguma kategorijas — mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme — uz aramzemi vai ilggadīgiem stādījumiem[15]. Šādā gadījumā tiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst V pielikuma C daļas 7. punktam."

3) Pievieno šādu IX pielikumu:

"IX pielikums

A daļa. Izejvielas, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta mērķī uzskata to energoietilpību, reizinātu ar četri

(a) Aļģes.

(b) Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi.

(c) Rūpniecības atkritumu biomasas frakcija.

(d) Salmi.

(e) Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.

(f) Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas (POME) un tukši palmu augļu ķekari.

(g) Taleļļas darva.

(h) Jēlglicerīns.

(i) Cukurniedru rauši.

(j) Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.

(k) Riekstu čaumalas.

(l) Sēnalas.

(m) Kukurūzas vālītes.

(n) Miza, zari, lapas, zāģskaidas un ēveļskaidas.

B daļa. Izejvielas, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta mērķī uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi

(a) Lietota cepamā eļļa.

(b) Dzīvnieku tauki, ko klasificē I un II kategorijā saskaņā ar EK/1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam[16].

(c) Nepārtikas celulozes materiāls.

(d) Lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

[1]               OV L 140, 5.6.2009.

[2]               OV L 350, 28.12.1998.

[3]               Direktīvas 2009/30/EK 7.d panta 6. punkts un Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 6. punkts.

[4]               COM(2010) 811.

[5]               Netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisijas aprēķina, izmantojot modeļus, un, lai gan pēdējā laikā zinātne pilnveidojusies, šie modeļi atšķiras atkarībā no modelēšanas ietvara (modelling framework) un izmantotajiem pieņēmumiem.

[6]               Kā noteikts C 160 (2010) 3.1.1. punktā.

[7]               OV C , , … lpp.

[8]               OV C , , … lpp.

[9]               OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

[10]             OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[11]             COM(2012) 60.

[12]             COM(2011) 571.

[13]             OV L 312, 2008. gada 22. novembris, 3. lpp.

[14]             Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas, kā definēts (2010/C 160/02).

[15]             Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas, kā definēts (2010/C 160/02).

[16]             OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.