52012JC0001

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā (turpmāk – "LDS") 1976. gada 24. februārī parakstīja Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Līgumu grozīja ar 1987. gada 15. decembra Protokolu un 1998. gada 25. jūlija Otro protokolu. Šajos protokolos turklāt tika noteikts, ka Līgumam var pievienoties valstis, kas atrodas ārpus Dienvidaustrumu Āzijas. Pašlaik LDS Augstās līgumslēdzējas puses (parakstītājvalstis) ir Bruneja Darusalama, Kambodžas Karaliste, Indonēzijas Republika, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Mjanmas Savienība, Filipīnu Republika, Singapūras Republika, Taizemes Karaliste, Vjetnamas Sociālistiskā Republika, Papua-Jaungvineja, Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Pakistānas Islāma Republika, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Jaunzēlande, Mongolija, Austrālijas Savienība, Francijas Republika, Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, Bangladešas Tautas Republika, Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Amerikas Savienotās Valstis, Turcijas Republika un Kanāda.

Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā ir vērsts uz miera, stabilitātes un sadarbības veicināšanu šajā reģionā. Šajā nolūkā līgumā ietverts aicinājums Dienvidaustrumu Āzijā strīdus izšķirt mierīgā ceļā, saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt drošību. Ar līgumu izveidoti samierināšanas un starpniecības mehānismi, kurus izmanto strīda gadījumā. Līgumā noteikts, ka līguma pusēm jāatturas no spēka pielietošanas vai tā draudiem. Līgumā par draudzību un sadarbību turklāt paredzēts stiprināt sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, sociālajā, tehnikas un zinātnes jomā, kā arī paātrināt reģiona ekonomisko izaugsmi, sekmējot Dienvidaustrumu Āzijas valstu lauksaimniecības un rūpniecības apjomīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanos un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanu. Līgumā ietverts aicinājums pieņemt reģionālas stratēģijas ekonomikas attīstībai un savstarpējai palīdzībai, kā arī uzturēt kontaktus un veikt konsultācijas par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem.

Padome 2006. gada 4. un 5. decembrī notikušajā 2768. sēdē pilnvaroja prezidentvalsti un Komisiju veikt sarunas par Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas pievienošanos LDS.

ES un EK 2006. gada 7. decembra vēstulē informēja Kambodžu kā ASEAN koordinatoru attiecībām ar ES par savu lēmumu iesniegt pieteikumu pievienoties LDS. Ņemot vērā pilnvarojumu un norādes sarunām par ES un EK pievienošanos LDS, minētajā vēstulē ES un EK izklāstīja šādu kopīgo viedokli. Līgums jāinterpretē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem, un līgums neietekmē no tiem izrietošās tiesības un pienākumus. ES un EK pievienošanās līgumam neskar ES un EK tiesības un pienākumus, kas noteikti citos divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, ne arī ES un EK tiesību aktus. Pievienošanās līgumam neietekmē ES un EK spēju turpmāk sadarboties starptautiskos forumos. Turklāt līgums nav piemērojams ES un EK attiecībām ar valstīm, kas nav līguma puses, un šīs attiecības neietekmē.

ASEAN[1] un ES ministru sanāksmē, kas 2009. gada 28. maijā notika Pnompeņā, tika sniegtas divas deklarācijas par LDS: (i) Deklarācija par Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kurā ES un EK paziņoja savu "nodomu pievienoties Līgumam, pamatojoties uz 2006. gada 7. decembra pieteikuma vēstuli, līdz ar Trešā protokola stāšanos spēkā [..]", un (ii) Deklarācija par piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena pievienojas Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kurā Taizeme kā ASEAN priekšsēdētājs visu ASEAN dalībvalstu valdību vārdā paziņoja par "visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena pievienojas Līgumam, ar nosacījumu, ka stājas spēkā Trešais protokols [..]".

LDS parakstītājvalstu ārlietu ministri 2010. gada 23. jūlijā parakstīja Trešo protokolu, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā. Trešajā protokolā paredzēts, ka "[..] līgumam var pievienoties [..] reģionālas organizācijas, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis [..]". Trešais protokols stāsies spēkā dienā, kad ASEAN Sekretariātā deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti. Līdz šim (2012. gada janvārī) Trešo protokolu ir ratificējušas divdesmit parakstītājvalstis. Astoņas atlikušās parakstītājvalstis ES apliecinājušas, ka tās varētu vietējās ratifikācijas procedūras pabeigt 2012. gada februārī vai martā.

Ar nosacījumu, ka stājas spēkā Trešais protokols, Eiropas Savienībai, kura ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, būtu jāpievienojas LDS.

Pievienošanās LDS ir motivēta gan ar attiecību attīstīšanu KĀDP ietvaros ar reģionālajām organizācijām, kuras atzīst LES 21. panta 1. punktā minētos principus, gan ar KĀDP neietilpstošajām politikām (attīstības sadarbība, kā arī sadarbība ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā – LESD 209. un 212. pants).

Pievienošanās LDS sekmēs ES mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un drošības stiprināšanu Dienvidaustrumu Āzijā. Tā turklāt veicinās reģiona jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību.

Ar nosacījumu, ka stājas spēkā Trešais protokols, ES pievienošanās LDS būs spēkā no dienas, kad deponēts Dokuments par ES pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā.

Pievienošanās dokumenta parakstīšanai un deponēšanai būtu jānotiek ASEAN un ES ministru sanāksmē, kas plānota 2012. gada 27. aprīlī Brunejā Darusalamā; tajā piedalīsies visu ES un ASEAN dalībvalstu ārlietu ministri.

2012/0028 (NLE)

Kopīgs priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši LES 37. pantu un LESD 209. un 211. pantu saistībā ar LES 31. panta 1. punktu un LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1) Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā 1976. gada 24. februārī parakstīja Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Pašlaik minētā Līguma Augstās līgumslēdzējas puses ir Bruneja Darusalama, Kambodžas Karaliste, Indonēzijas Republika, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Mjanmas Savienība, Filipīnu Republika, Singapūras Republika, Taizemes Karaliste, Vjetnamas Sociālistiskā Republika, Papua-Jaungvineja, Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Pakistānas Islāma Republika, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Jaunzēlande, Mongolija, Austrālijas Savienība, Francijas Republika, Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, Bangladešas Tautas Republika, Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Amerikas Savienotās Valstis, Turcijas Republika un Kanāda.

(2) Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā ir vērsts uz miera, stabilitātes un sadarbības veicināšanu šajā reģionā. Šajā nolūkā līgumā ietverts aicinājums Dienvidaustrumu Āzijā strīdus risināt mierīgā ceļā, saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt drošību. Līdz ar to Līgumā par draudzību un sadarbību ietvertie noteikumi un principi atbilst Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem.

(3) Līgumā par draudzību un sadarbību turklāt paredzēts stiprināt sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, sociālajā, tehnikas un zinātnes nozarē, kā arī paātrināt reģiona ekonomikas izaugsmi, sekmējot Dienvidaustrumu Āzijas valstu lauksaimniecības un rūpniecības apjomīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanos un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanu. Tādējādi Līgums veicina sadarbību ar minētā reģiona jaunattīstības valstīm, kā arī sadarbību ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā ar valstīm, kas nav jaunattīstības valstis.

(4) Padome 2006. gada 4. un 5. decembrī notikušajā 2768. sēdē pilnvaroja prezidentvalsti un Komisiju veikt sarunas par Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas pievienošanos Līgumam.

(5)             Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena 2006. gada 7. decembra vēstulē informēja Kambodžu kā ASEAN koordinatoru attiecībām ar ES par savu lēmumu iesniegt pieteikumu pievienoties Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, ņemot vērā vēstulē izklāstīto kopīgo viedokli.

(6) Taizeme kā ASEAN tā brīža priekšsēdētājs 2009. gada 28. maijā paziņoja par visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena pievienojas Līgumam, ar nosacījumu, ka stājas spēkā Līguma par draudzību un sadarbību Trešais protokols.

(7) Līguma par draudzību un sadarbību Trešais protokols tika parakstīts 2010. gada 23. jūlijā; tajā paredzēts, ka minētajam Līgumam var pievienoties reģionālas organizācijas. Pēc ratifikācijas procedūru pabeigšanas Trešais protokols stājās spēkā 2012. gada XX. XX.

(8) Līdz ar to Eiropas Savienībai būtu jāpievienojas Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Savienības pievienošanās Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā.

Šim lēmumam ir pievienoti Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā un tā trīs grozījumu protokolu teksti, kā arī Dokumenta par Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā teksts.

2. pants

Dokumentu par Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā Eiropas Savienības vārdā parakstīs un deponēs Augstā pārstāve, rīkojoties kā Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā Indonēzijā, 1976. gada 24. februārī

Augstās līgumslēdzējas puses: APZINOTIES pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras saiknes, ar kurām saistītas viņu tautas; APŅĒMĪGAS veicināt reģionālo mieru un stabilitāti, ievērojot taisnīgumu un likuma varu un stiprinot noturību reģiona iekšējās attiecībās; TIECOTIES stiprināt mieru, draudzību un savstarpējo sadarbību jautājumos, kas skar Dienvidaustrumu Āziju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu garu un principiem, Āzijas – Āfrikas konferences 1955. gada 25. aprīlī Bandungā pieņemtajiem Desmit principiem, 1967. gada 8. augustā Bangkokā parakstīto Deklarāciju par Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas izveidošanu un 1971. gada 27. novembrī Kualalumpurā parakstīto Deklarāciju; PĀRLIECĪBĀ, ka nesaskaņu vai strīdu izšķiršanai viņu valstu starpā būtu jāparedz racionālas, efektīvas un pietiekami elastīgas procedūras, kas novērstu jebkādu negatīvu attieksmi, kas varētu apdraudēt vai kavēt sadarbību; TICOT nepieciešamībai sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu; SVINĪGI VIENOJAS noslēgt šādu Līgumu par draudzību un sadarbību:          1.1.1.1.            I NODAĻA: Mērķis un principi 1. pants Šī līguma mērķis ir veicināt mūžīgu mieru, noturīgu draudzību un sadarbību starp Augsto līgumslēdzēju pušu tautām, lai stiprinātu to spēku un solidaritāti un veidotu ciešākas savstarpējās attiecības. 2. pants Savstarpējās attiecībās Augstās līgumslēdzējas puses ievēro šādus pamatprincipus: a. savstarpēja cieņa pret visu valstu neatkarību, suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo identitāti;       b. ikvienas valsts tiesības uz nacionālo pastāvēšanu bez ārējas iejaukšanās, graujošām darbībām vai spaidiem;     c. neiejaukšanās vienai otras iekšējās lietās;       d. nesaskaņu vai strīdu izšķiršana mierīgā ceļā;   e. atteikšanās no spēka pielietošanas vai tā draudiem;    f. efektīva savstarpējā sadarbība.           1.1.1.2.            II NODAĻA: DRAUDZĪBA 3. pants Tiecoties uz šī līguma mērķi, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot un stiprināt tradicionālās, kultūras un vēsturiskās draudzības saiknes, labas kaimiņattiecības un sadarbību, kas tās savstarpēji saista, un godprātīgi pilda pienākumus, ko uzņēmušās ar šo līgumu. Lai vecinātu labāku savstarpēju saprašanos, Augstās līgumslēdzējas puses veicina un atvieglo savu tautu savstarpējos kontaktus un sakarus.           1.1.1.3.            III NODAĻA: SADARBĪBA 4. pants Augstās līgumslēdzējas puses veicina aktīvu sadarbību ekonomikas, sociālajā, tehnikas, zinātnes un administratīvajā jomā, kā arī jautājumos, kas skar kopīgos ideālus un centienus starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanai reģionā, un visos citos kopīgu interešu jautājumos. 5. pants Līguma 4. panta īstenošanai Augstās līgumslēdzējas puses gan daudzpusēji, gan divpusēji pieliks visas pūles, balstoties uz vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma un savstarpēja ieguvuma principiem. 6. pants Augstās līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai reģionā paātrinātu ekonomisko izaugsmi, tādējādi Dienvidaustrumu Āzijā stiprinot pamatus valstu kopienai, kurā valda pārticība un miers. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu savstarpējam ieguvumam sekmē lauksaimniecības un rūpniecības apjomīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanos un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanu. Šajā sakarā Augstās līgumslēdzējas puses turpina pētīt visas iespējas veidot ciešu un izdevīgu sadarbību ar citām valstīm, kā arī ar starptautiskām un reģionālām organizācijām ārpus reģiona. 7. pants Lai panāktu sociālo taisnīgumu un celtu reģiona tautu dzīves līmeni, Augstās līgumslēdzējas puses pastiprina ekonomisko sadarbību. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses pieņem atbilstīgas reģionālas stratēģijas ekonomikas attīstībai un savstarpējai palīdzībai. 8. pants Augstās līgumslēdzējas puses tiecas veidot visciešāko un visplašākā apjoma sadarbību un sniegt savstarpējo palīdzību attiecībā uz apmācību un pētniecības iestādēm sociālajā, kultūras, tehnikas, zinātnes un administratīvajā jomā. 9. pants Augstās līgumslēdzējas puses cenšas attīstīt sadarbību, lai reģionā nostiprinātu mieru, saskaņu un stabilitāti. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses uztur regulārus kontaktus un veic konsultācijas par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, lai koordinētu savas nostājas, rīcību un politiku. 10. pants Neviena no Augstajām līgumslēdzējām pusēm nekādā veidā vai formā nepiedalās jebkādā darbībā, kas uzskatāma par draudiem citas Augstās līgumslēdzējas puses politiskajai un ekonomiskajai stabilitātei, suverenitātei vai teritoriālajai integritātei. 11. pants Lai saglabātu savu nacionālo identitāti, ikviena Augstā līgumslēdzēja puse cenšas stiprināt savas valsts noturību politikas, ekonomikas, sociālajā un kultūras, kā arī drošības jomā atbilstoši saviem ideāliem un centieniem, bez ārējas iejaukšanās un vietējām graujošām darbībām. 12. pants Centienos reģionā nodrošināt pārticību un drošību Augstās līgumslēdzējas puses reģionālās noturības stiprināšanai sadarbojas visās jomās, balstoties uz pašapziņas, pašpaļāvības, savstarpējas cieņas, sadarbības un solidaritātes principiem, kas veido pamatus spēcīgas un dzīvotspējīgas valstu kopienas pastāvēšanai Dienvidaustrumu Āzijā.       1.1.1.4.            IV NODAĻA: STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ 13. pants Augstās līgumslēdzējas puses apliecina apņēmību un godprātību novērst strīdu rašanos. Ja rodas strīdi par jautājumu, kas tieši skar Augstās līgumslēdzējas puses, jo īpaši strīdi, kas varētu traucēt reģiona mieram un saskaņai, tās atturas no spēka pielietošanas vai tā draudiem, un šādus strīdus savā starpā vienmēr izšķir draudzīgās pārrunās. 14. pants Strīdu izšķiršanai reģionālā kārtībā Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim ministru līmenī no katras Augstās līgumslēdzējas puses un kuras ziņā ir apzināt, vai pastāv strīdi vai situācijas, kas varētu traucēt reģiona mieram un saskaņai. 15. pants Ja tiešās pārrunās nav panākts risinājums, Augstā padome iepazīstas ar attiecīgo strīdu vai situāciju un strīda pusēm iesaka piemērotu strīdu izšķiršanas līdzekli, piemēram, labos pakalpojumus, starpniecību, izmeklēšanu vai samierināšanu. Augstā padome var piedāvāt savus labos pakalpojumus vai, ja strīda puses par to vienojušās, darboties starpniecības, izmeklēšanas vai samierināšanas komisijas sastāvā. Augstā padome pēc nepieciešamības iesaka piemērotus pasākumus, lai novērstu attiecīgā strīda vai situācijas saasināšanos. 16. pants Šīs nodaļas iepriekšējo pantu piemēro tikai gadījumā, ja visas strīda puses piekrīt tā piemērošanai. Tas tomēr neliedz tām Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kas nav strīda puses, piedāvāt jebkādu iespējamo palīdzību attiecīgā strīda izšķiršanai. Strīda pusēm šādi palīdzības piedāvājumi būtu jāuztver labvēlīgi. 17. pants Šī līguma noteikumi nekādi neskar iespēju izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. panta 1. punktā minētos ceļus strīda izšķiršanai mierīgā ceļā. Pirms citu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos minēto procedūru izmantošanas Augstās līgumslēdzējas puses, kas ir strīda puses, būtu jāmudina uzsākt pasākumus strīda izšķiršanai draudzīgās pārrunās.      1.1.1.5.            V NODAĻA. Vispārējie noteikumi 18. pants Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē atbilstoši katrā parakstītājvalstī noteiktajai konstitucionālajai procedūrai. Šim līgumam var pievienoties citas valstis Dienvidaustrumu Āzijā. 19. pants Šis līgums stājas spēkā dienā, kad pie parakstītājvalstīm, kas nozīmētas par šī līguma depozitāriem, deponēts piektais ratifikācijas dokuments. 20. pants Šī līguma teksts ir izstrādāts Augsto līgumslēdzēju pušu oficiālajās valodās, un teksti visās šajās valodās ir vienlīdz autentiski. Tiks izstrādāts vienots un savstarpēji atzīts līguma teksta tulkojums angļu valodā. Jebkādas vienotā teksta interpretācijas atšķirības atrisina pārrunu ceļā.      PAĻĀVĪBĀ UZ IEPRIEKŠ NOTEIKTO, Augstās līgumslēdzējas puses parakstījušas šo līgumu un tam uzspiedušas savus zīmogus.          Denpasarā, Bali, tūkstoš deviņsimt septiņdesmit sestā gada divdesmit ceturtajā februārī.

Protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā Filipīnās, 1987. gada 15. decembrī

Brunejas Darusalamas valdība,  Indonēzijas Republikas valdība, Malaizijas valdība,        Filipīnu Republikas valdība,       Singapūras Republikas valdība, Taizemes Karalistes valdība,     TIECOTIES tālāk attīstīt sadarbību ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm, ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Denpasarā, Bali (turpmāk – "Draudzības līgums"), preambulas piekto punktu, kurā minēta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu,           VIENOJAS ŠĀDI: 1. pants Draudzības līguma 18. pantu groza šādi: "Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē atbilstoši katrā parakstītājvalstī noteiktajai konstitucionālajai procedūrai. Šim līgumam var pievienoties citas valstis Dienvidaustrumu Āzijā. Valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, kas ir šī līguma parakstītājvalstis, un Brunejas Darusalamas piekrišanu." 2. pants Draudzības līguma 14. pantu groza šādi: "Strīdu izšķiršanai reģionālā kārtībā Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim ministru līmenī no katras Augstās līgumslēdzējas puses un kuras ziņā ir apzināt, vai pastāv strīdi vai situācijas, kas varētu traucēt reģiona mieram un saskaņai. Jebkurai no valstīm ārpus Dienvidaustrumu Āzijas, kas pievienojušās šim līgumam, šo pantu piemēro tikai gadījumā, ja attiecīgā valsts ir tieši iesaistīta strīdā, kurš izšķirams reģionālā kārtībā." 3. pants Šis protokols ir jāratificē; tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti. Manilā, tūkstoš deviņsimt astoņdesmit septītā gada piecpadsmitajā decembrī.

Otrais protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā Manilā, Filipīnās, 1998. gada 25. jūlijā

Brunejas Darusalamas valdība,  Kambodžas Karalistes valdība, Indonēzijas Republikas valdība, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas valdība,        Malaizijas valdība,        Mjanmas Savienības valdība,    Filipīnu Republikas valdība,       Singapūras Republikas valdība, Taizemes Karalistes valdība,     Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība,     Papua-Jaungvinejas valdība, turpmāk "Augstās līgumslēdzējas puses", TIECOTIES nodrošināt, ka tiek tālāk attīstīta sadarbība ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm, ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Denpasarā, Bali (turpmāk – "Draudzības līgums"), preambulas piekto punktu, kurā minēta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu, VIENOJAS ŠĀDI: 1. pants Draudzības līguma 18. panta 3. punktu groza šādi: "Valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, proti, Brunejas Darusalamas, Kambodžas Karalistes, Indonēzijas Republikas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Malaizijas, Mjanmas Savienības, Filipīnu Republikas, Singapūras Republikas, Taizemes Karalistes un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, piekrišanu". 2. pants Šis protokols ir jāratificē; tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti. Manilā, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit astotā gada divdesmit piektajā jūlijā.

Trešais protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā Hanojā, Vjetnamā, 2010. gada 23. jūlijā

Bruneja Darusalama,     Kambodžas Karaliste,  Indonēzijas Republika,  Laosas Tautas Demokrātiskā Republika,           Malaizija,          Mjanmas Savienība,      Filipīnu Republika,        Singapūras Republika,  Taizemes Karaliste,       Vjetnamas Sociālistiskā Republika,       Austrālijas Savienība,    Bangladešas Tautas Republika, Ķīnas Tautas Republika,           Korejas Tautas Demokrātiskā Republika,         Francijas Republika,     Indijas Republika,         Japāna, Mongolija,        Jaunzēlande,     Pakistānas Islāma Republika,    Papua-Jaungvineja,       Korejas Republika,       Krievijas Federācija,     Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika,           Austrumtimoras Demokrātiskā Republika,         Turcijas Republika,       Amerikas Savienotās Valstis, turpmāk "Augstās līgumslēdzējas puses", TIECOTIES nodrošināt, ka tiek turpmāk attīstīta sadarbība ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm, kā arī ar reģionālām organizācijām, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis, ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Denpasarā, Bali (turpmāk – "Draudzības līgums"), preambulas piekto punktu, kurā minēta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai tādējādi pasaulē nostiprinātu mieru, stabilitāti un saskaņu, VIENOJAS ŠĀDI: 1. pants Draudzības līguma 18. panta 3. punktu groza šādi: "Valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas un reģionālas organizācijas, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis, šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, proti, Brunejas Darusalamas, Kambodžas Karalistes, Indonēzijas Republikas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Malaizijas, Mjanmas Savienības, Filipīnu Republikas, Singapūras Republikas, Taizemes Karalistes un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, piekrišanu". 2. pants Draudzības līguma 14. panta 2. punktu groza šādi: "Jebkurai no Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kas pievienojušās šim līgumam, šo pantu piemēro tikai gadījumā, ja attiecīgā Augstā līgumslēdzēja puse ir tieši iesaistīta strīdā, kurš izšķirams reģionālā kārtībā." 3. pants Šis protokols ir jāratificē; tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti. Hanojā, Vjetnamā, divtūkstoš desmitā gada divdesmit trešajā jūlijā.

Dokuments par Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā TĀ KĀ Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas 1976. gada 24. februārī parakstīts Bali, Indonēzijā, ir grozīts ar Pirmo protokolu, Otro protokolu un Trešo protokolu, ar kuriem groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā un kuri parakstīti, attiecīgi, 1987. gada 15.decembrī, 1998. gada 25. jūlijā un 2010. gada 23. jūlijā; TĀ KĀ minētā līguma 18. panta 3. punktā ar grozījumiem, kas veikti ar minētā Trešā protokola 1. pantu, paredzēts, ka reģionālas organizācijas, kuru locekļi ir vienīgi suverēnas valstis, šim līgumam var pievienoties ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu, proti, Brunejas Darusalamas, Kambodžas Karalistes, Indonēzijas Republikas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Malaizijas, Mjanmas Savienības, Filipīnu Republikas, Singapūras Republikas, Taizemes Karalistes un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, piekrišanu; TĀ KĀ Somijas ārlietu ministrs un par ārējiem sakariem un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgā Eiropas Komisijas locekle 2006. gada 7. decembra vēstulē iesniedza Eiropas Savienības pieteikumu pievienoties minētajam līgumam; TĀ KĀ Dienvidaustrumu Āzijas valstis sniegušas piekrišanu tam, ka Eiropas Savienība pievienojas minētajam līgumam, ar šo Eiropas Savienība pievienojas Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā no dienas, kad šis dokuments ir deponēts. TO APLIECINOT, šo pievienošanās dokumentu paraksta [AMATS]. [Vieta], divtūkstoš [gads] gada [datums] [mēnesis]. Eiropas Savienības vārdā –

[1]               Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas jeb ASEAN dalībvalstis ir Bruneja Darusalama, Kambodžas Karaliste, Indonēzijas Republika, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Mjanmas Savienība, Filipīnu Republika, Singapūras Republika, Taizemes Karaliste un Vjetnamas Sociālistiskā Republika.