23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/17

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)0343),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

—

ņemot vērā Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai (1) (TŠT nolīgums), ko pieņēma 1994. gadā VVTT ietvaros vesto daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas sarunu kārtas rezultātā,

—

ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, it īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (2) (regula par tirdzniecības šķēršļiem),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2011. gada ziņojumu par pasaules ieguldījumiem,

—

ņemot vērā ESAO, PTO un UNCTAD ziņojumus par G20 valstu pasākumiem tirdzniecības un ieguldījumu jomā (no 2010. gada oktobra vidus līdz 2011. gada aprīlim),

—

ņemot vērā ESAO politikas satvaru ieguldījumiem,

—

ņemot vērā 2011. gada 13. septembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, it īpaši 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām (4), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām (5), 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju (6), 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar MERCOSUR saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu (7), 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā – konkurētspējas ārējie aspekti” (8), 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Krieviju (9), 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (10), 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai (11), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskām attiecībām ar Ķīnu (12), 2009. gada 26. marta rezolūciju par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu (13), 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām (14), 2011. gada 17. februāra rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju (15), 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku (16), Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. maija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm (17), 2011. gada 11. maija rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu (18), 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām (19), 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām (20) un 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” (21);

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei “2011. gada ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem – stratēģisko ekonomisko partneru iesaistīšana tirgus pieejamības uzlabošanā: prioritāri pasākumi tirdzniecības šķēršļu likvidēšanā” (COM(2011)0114),

—

ņemot vēra 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (22),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mazi uzņēmumi, liela pasaule – jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot globālās iespējas” (COM(2011)0702),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam (COM(2011)0870),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei “2012. gada ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem” (COM(2012)0070),

—

ņemot vērā Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC)/Pasaules Bankas ziņojumu “Uzņēmējdarbības veikšana 2012. gadā – uzņēmējdarbības veikšana pārredzamākā pasaulē” (turpmāk tekstā – “Uzņēmējdarbības veikšanas 2012. gada indekss”),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par Eiropas pievilcību investīcijām (23),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0367/2012),

A.

tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā kopējā tirdzniecības politika (KTP) saskaņā ar LESD 207. pantu ietver ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) un ir ekskluzīva ES kompetence; tā kā dalībvalstis var apspriest un noslēgt divpusējus investīciju nolīgumus tikai tad, ja Savienība tās ir pilnvarojusi to darīt; tā kā visiem tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kurus Komisija apspriež Savienības vārdā, ir nepieciešama Parlamenta piekrišana;

B.

tā kā saskaņā ar UNCTAD 2011. gada ziņojumu ES joprojām ir galvenais ārvalstu tiešo investīciju mērķis; tā kā – gluži pretēji – Eiropas Savienības Statistikas biroja dati liecina, ka ES-27 kopējā ĀTI plūsma 2008. gadā samazinājās par 30 %, 2009. gadā par 28 % un 2010. gadā vēl par 62 %;

C.

tā kā saskaņā ar Uzņēmējdarbības veikšanas 2012. gada indeksu dalībvalstis pārstāv tikai 40 % (un eiro zonas dalībvalstis – tikai 26 %) no pasaules mēroga uzņēmējdarbības ziņā 35 vadošajām valstīm;

D.

tā kā saskaņā ar Komisijas aplēsēm 99 % no visiem ES uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un tā kā 92 % no šiem MVU ir mikrouzņēmumi, kas nodarbina no viena līdz deviņiem darbiniekiem, 6,7 % ir mazie uzņēmumi, kas nodarbina no 10 līdz 49 darbiniekiem, un 1,1 % ir vidējie uzņēmumi, kas nodarbina no 50 līdz 249 darbiniekiem; tā kā MVU skaits ir 23 miljoni un tie veido Savienības ekonomikas pamatu, nodrošinot divas trešdaļas darbavietu privātajā sektorā;

E.

tā kā mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU) ir dažādi pēc savas būtības un tiem ir dažādas vajadzības, kas izriet no tās rūpniecības vai pakalpojumu nozares specifikas, kurā tie darbojas, dalībvalsts vai pat reģiona, no kura tie darbojas, to izmēra, uzņēmējdarbības modeļa, uzņēmējdarbības kultūras un vides neatkarīgi no tā, vai šie uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā vai vienotajā tirgū; tā kā MMVU savā attiecīgajā ekonomiskās attīstības ciklā saskaras ar ļoti atšķirīgām problēmām;

F.

tā kā finansējuma trūkums papildus faktam, ka ES uzņēmējdarbības gars ir vājāks nekā citās attīstītajās valstīs, joprojām ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kas jārisina saistībā ar ES uzņēmumu konkurētspēju un uzņēmējdarbību, un tā kā ieilgusī regulatīvā sadrumstalotība un birokrātija joprojām ierobežo MVU, it īpaši mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu, spēju pielāgoties enerģijas un resursu ziņā efektīvai ekonomikai, kā arī iekļūt tirgos ārpus savas valsts robežām – gan vienotajā tirgū, gan pasaules tirgos;

G.

tā kā 44 % MVU atbilstošas informācijas trūkumu ir atzinuši par nopietnu šķērsli internacionalizācijai;

H.

tā kā Eiropas MVU nevēlēšanās attīstīt savu starptautisko darbību galvenokārt ir izskaidrojama ar to eksporta iespēju (iepriekšējas) analīzes trūkumu;

I.

tā kā būtisks skaits Eiropas MVU (25 % no to kopskaita) nodarbojas ar starptautisko eksportu un tā kā tikai 13 % no tiem darbojas tirgos ārpus ES un tikai 4 % no starptautiskā līmenī neaktīvajiem MVU ir konkrēti plāni uzsākt starptautisku darbību tuvākajā nākotnē; tā kā atsevišķi MVU nespēj darboties starptautiskā mērogā sava uzņēmējdarbības profila un lieluma dēļ;

J.

tā kā tikai 10 % mikrouzņēmumu izmanto jau pieejamās vairāk nekā 300 valsts atbalsta programmas un tā kā lielais atbalsta programmu skaits apgrūtina MVU spēju atrast un izmantot attiecīgajā brīdī pieejamo palīdzību;

K.

tā kā pasaules ekonomikas un finanšu krīze ir īpaši skārusi Eiropas MVU un tā kā ir jāveicina arī to internacionalizācija ārpus vienotā tirgus;

L.

tā kā pēdējos divos gados gandrīz trešdaļa MVU, kas pieteicās bankas aizdevuma saņemšanai, konsekventi nesaņēma kredītu vai saņēma mazāku summu, nekā bija prasījuši; un tā kā procentuāli visvairāk tika noraidīti mikrouzņēmumu pieteikumi;

M.

tā kā konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP) laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ļāva finanšu iestādēm sniegt papildu finansējumu EUR 30 miljardu apmērā vairāk nekā 3 15  000 MVU; tā kā Eiropas Investīciju banka (EIB) nodrošinājusi aptuveni EUR 40 miljardus aizdevumu piešķiršanai MVU un tā kā laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam aizdevumus no šīs summas saņēma vairāk nekā 2 10  000 MVU;

N.

tā kā Komisijas ierosinātā jaunā Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programma (COSME), kuru paredzēts īstenot laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam un kuras plānotais budžets ir EUR 2,5 miljardi, uzņēmumiem un it īpaši MVU nodrošinās aizdevumu garantiju mehānismu, piedāvājot parādu finansēšanas garantijas ar parasto aizdevumu, pakārtoto un līdzdalības aizdevumu vai līzinga palīdzību, lai mazinātu īpašās grūtības, ar ko MVU saskaras to izaugsmei nepieciešamā finansējuma saņemšanā, piedāvās iespēju vērtspapīrot MVU parāda finanšu portfeli ar mērķi mobilizēt papildu finansējumu MVU vajadzībām;

O.

tā kā dalībvalstu pieredze, ko tās ieguvušas, īstenojot MVU un mikrouzņēmumu internacionalizācijas atbalsta politiku, kopā ar pilsoniskās sabiedrības institūciju (tirdzniecības kameru, darba devēju apvienību u. c.) pieredzi veido būtisku gūto mācību apkopojumu, kas atvieglos jaunu efektīvu un veiksmīgu politikas virzienu izstrādi šajā jomā;

P.

tā kā jebkurai Eiropas līmenī ieplānotai MVU atbalsta politikai jāpapildina jau īstenotā politika, jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība, jānovērš dublēšanās un pārklāšanās ar valstu, reģionālajām un pašvaldību programmām un jāoptimizē programmu un darbības koordinācija;

Q.

tā kā Komisijas ziņojumos par šķēršļiem tirdzniecībai un investīcijām ir minēti piemēri tam, ka ES piekļuvi tirgiem dažādās pasaules valstīs, tai skaitā rūpnieciski attīstītās valstīs un lielākajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kas ir PTO dalībvalstis, dažādas beztarifu barjeras ierobežo vairāk nekā tirdzniecības tarifi, jo pēdējie tiek konsekventi un būtiski atcelti, paplašinoties globalizācijai; tā kā PTO noteikumi aizliedz nepamatotu beztarifu barjeru izmantošanu;

R.

tā kā ES, kad vien tas ir nepieciešams un izmantojot visus atbilstošos un samērīgos līdzekļus, ir jāatbalsta un aktīvi jāaizsargā savas rūpniecības nozares un uzņēmumi, tai skaitā MVU, pret pieņemto noteikumu, kā arī PTO standartu un principu pārkāpumiem no savu tirdzniecības partneru puses; tā kā daudzpusēji un divpusēji strīdu izšķiršanas mehānismi un it īpaši ar PTO noteikumiem saderīgi tirdzniecības aizsardzības instrumenti būtu jāizmanto kā galējas nepieciešamības līdzeklis;

S.

tā kā viens no galvenajiem faktoriem, kas MVU attur no internacionalizācijas, ir investīciju tiesiskās drošības trūkums, un tā kā ļoti liela nozīme ir tādam tiesiskajam regulējumam ar tirdzniecības partneriem, kurš garantētu tiesisko drošību; tā kā ES ir jāaizsargā Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, intereses pret investīciju tiesiskās drošības pārkāpumiem valstīs ārpus ES,

1.

mudina Komisiju un attiecīgā gadījumā ES dalībvalstis veicināt MVU un attiecīgā gadījumā mikrouzņēmumu dalību pasaules mēroga tirgos, īstenojot attiecīgus pasākumus, kas sekmē šo uzņēmumu internacionalizāciju un it īpaši to turpmāku integrāciju ES vienotajā tirgū, tostarp atvieglojot tiem piekļuvi kapitālam un regulāri atjauninātai informācijai par uzņēmējdarbības iespējām ārvalstīs un paredzot efektīvus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kuru mērķis ir nodrošināt šo uzņēmumu likumīgu aizsardzību pret negodīgu dempingu un subsīdijām, lai uzturētu godīgu konkurenci ar trešām valstīm, vienlaikus nodrošinot cilvēktiesību, darba tiesību un sociālo tiesību ievērošanu un vides aizsardzību trešās valstīs;

2.

atzīmē, ka MVU negatīvi ietekmējusi arī ekonomikas krīzes izraisītā iekšzemes pieprasījuma samazināšanās;

3.

uzsver nepieciešamību uzlabot uzņēmumu līmeņa datu apkopošanu, lai palielinātu izpratni par MMVU vajadzībām, dalītos labākajā praksē un sniegtu to vajadzībām labāk pielāgotu atbalstu dalībvalstu un ES līmenī; prasa arī regulāri veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, lai izvērtētu šāda atbalsta efektivitāti, galveno uzmanību veltot MMVU inovētspējas un konkurētspējas palielināšanai gan vienotajā tirgū, gan pasaules mērogā;

4.

uzsver, ka pirmām kārtām sadarbībā ar dalībvalstu aģentūrām ir jāveic rūpīga plānošana ar nolūku noteiktu pašreizējās un trūkstošās atbalsta programmas dalībvalstu un ES līmenī, lai novērstu pārklāšanos vai nepilnības, iekļaujot pašreizējos pakalpojumu sniedzējus un atbalsta stratēģijas; mudina dalībvalstu iestādes izveidot līdzīgas vienotas valsts un reģionālo finansējuma avotu tiešsaistes datubāzes;

5.

uzsver nepieciešamību novērtēt pieejamo tirgu attiecībā uz pieaugošo internacionalizāciju un turpināt veicināt MVU darbības attīstību iekšējā tirgū, un uzskata, ka MVU darbības attīstība iekšējā tirgū ir tikpat svarīga kā MVU darbības attīstība ārvalstīs;

6.

uzskata, ka no ES konkurētspējas un izaugsmes viedokļa ir būtiski digitālās platformas ietvaros izveidot tīklu, kas apvienotu valstu MVU palīdzības dienestus, tirdzniecības kameras, eksporta kredītaģentūras, uzņēmumu asociācijas un Komisiju, lai, pamatojoties uz viena kontaktpunkta principu, ES uzņēmumiem, it īpaši eksportētājiem un importētājiem, nodrošinātu precīzu, savlaicīgu un saprotamu informāciju, sniedzot tiem iespēju pilnībā izmantot Savienības jaunās kopējās tirdzniecības politikas priekšrocības;

7.

uzsver, ka periodiskās grūtības, kas saistītas ar kapitāla pieejamību, ir viens no galvenajiem iemesliem, kuri kavē MVU internacionalizāciju; aicina dalībvalstu valdības atbalstīt MVU, oficiāli atbalstot eksporta kredītus un vienlaikus nekropļojot ES iekšējo konkurenci, un paredzēt MVU pietiekamu finansējumu (piemēram, īpašus aizdevumus, līdzfinansējumu un riska kapitālu), lai tiem palīdzētu pārvarēt investīciju apjoma samazināšanu vai pilnīgu izbeigšanu un banku īstenoto savu parādu samazināšanu; uzsver, ka šāds finansējums jāpiešķir tiem MVU, kas jau nodarbojas ar eksportu un kas var iesniegt dzīvotspējīgu biznesa plānu, lai uzlabotu vai konsolidētu savu pašreizējo tirgus daļu un radītu darbavietas, it īpaši jauniešiem;

8.

uzskata – lai veicinātu ES ekonomikas izaugsmi, nedrīkst atstāt novārtā atbalstu tiem jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kas piedāvā inovatīvas preces un pakalpojumus, un MVU, kuriem nepieciešams sākotnējais vai turpmākais ieguldījums, gan gadījumos, kad tie darbojas vienotajā tirgū, gan gadījumos, kad tie vēlas paplašināt darbību ar internacionalizācijas palīdzību;

9.

tādēļ aicina dalībvalstu valdības palīdzēt MVU, izpētot iespējas cita starpā izveidot MVU paredzētus ieguldījumu fondus, kuros savus ietaupījumus varētu ieguldīt jebkurš Eiropas pilsonis;

10.

prasa oficiāli atbalstīt eksporta kredītus, lai nodrošinātu atbilstību ESAO pamatnostādnēm, un atbalstīt projektus, kas atbilst starptautiskajiem darba un vides standartiem;

11.

prasa MVU sniegto atbalstu kapitāla pieejamības nodrošināšanai modulēt atbilstoši attiecīgajām un konkrētajām MVU prasībām, lai novērstu nediferencētas pieejas izmantošanu; šajā sakarībā norāda, ka ES rūpniecībai ir raksturīgs plašs uzņēmējdarbības profilu un vajadzību spektrs, kas atspoguļo MVU lielumu, struktūru, darbības nozari un ģeogrāfisko atrašanās vietu;

12.

uzskata, ka ir steidzami nepieciešama visaptveroša tirdzniecības finansēšanas stratēģija, kuras mērķis būtu veicināt MVU internacionalizāciju; uzskata, ka ES ir jāsekmē un jāatbalsta stimuli MVU darbības proaktīvai izvēršanai stratēģiski svarīgās nozarēs, it īpaši attiecībā uz augstas pievienotās vērtības preču ražošanas darbībām, kas nodrošina konkurētspējas priekšrocības iespējas salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, kā arī augstas kvalitātes darbavietas Eiropas iedzīvotājiem; tādēļ uzsver nepieciešamību identificēt daudzsološas tirgus nišas un sekmēt to attīstību;

13.

aicina Komisiju izpētīt Eiropas privāto ieguldītāju – kas nodrošina līdzekļus uzņēmējdarbības sākšanai – tirgu un līdzīgus tirgus visā pasaulē, lai gūto attiecīgo pieredzi un palielinātu šo privāto ieguldītāju tīkla pārvaldītāju veiktspēju ES; mudina bankas un citas finanšu iestādes sniegt tiem MVU, kas ir to klienti, regulāri atjauninātu informāciju par pieejamajiem finanšu instrumentiem, tai skaitā par MVU atbalsta tīkliem un privātajiem ieguldītājiem; aicina Komisiju arī sniegt attiecīgu informāciju šajā jomā;

14.

atzīst, ka dalībvalstu līmenī jau darbojas labi izstrādātas un pārbaudītas MVU atbalsta sistēmas, kas nodrošina piekļuvi eksporta kredītiem ar eksporta kredītaģentūru palīdzību, un uzskata par pamatotu turpināt šī atbalsta sniegšanu; tomēr uzskata, ka ir jāturpina diskusijas par ES līmeņa sistemātiska atbalsta ieviešanu eksporta kredītiem vidēji ilgā laikposmā, izveidojot MVU eksporta/importa mehānismu, pamatojoties uz dalībvalstu labāko praksi, lai ar eksporta kredītaģentūru palīdzību piešķirtu papildu atbalstu MVU; atzīmē, ka šis papildu atbalsts varētu ietvert aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem un ar fiksētu procentu likmi, īstermiņa apgrozāmo kapitālu un refinansēšanu, kapitāla finansēšanu un uzņēmējdarbības apdrošināšanas risinājumus;

15.

vērš uzmanību uz regulatīviem un juridiskiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu MVU piekļuvi kredīta nodrošinājumam, t. i.:

16.

uzsver nepieciešamību nodrošināt MVU finansiālu un tehnisku atbalstu, kas būtu vērsts uz tirgus izpēti, konsultēšanu projektu un eksporta finanšu jomā, juridisko konsultēšanu (piemēram, par izņēmuma klauzulām vai sodu novēlota maksājuma vai saistību nepildīšanas gadījumā), muitas un nodokļu saistībām, cīņu pret viltošanu, kā arī iepazīstināšanu ar uzņēmuma profilu gadatirgos un uzņēmējdarbības tīklošanas pasākumos (piemēram, lai atrastu izplatītājus trešā valstī);

17.

uzstāj, ka uzmanība jāpievērš arī tam, kā novērst mikrouzņēmumiem pieejamo kredītu trūkumu; uzsver mazu aizdevumu būtisko nozīmi, jo tie atvieglo šādu uzņēmumu dibināšanu; atkārtoti uzsver, ka pat attiecībā uz noteiktu tirgus nišu arī neliels ārvalstu tiešo investīciju apjoms var stimulēt parasto iedzīvotāju uzņēmējdarbības iniciatīvu, veicinot izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī (piemēram, attīstot amatniecību);

18.

prasa pastiprināt sabiedriskā un privātā sektora partnerību MMVU nodrošināšanā ar starta kapitālu un riska kapitālu Eiropas Savienībā, vienlaikus nodrošinot uzņēmējdarbības riska dalīšanu; šajā sakarībā norāda uz pozitīvo lomu, kāda var būt mikrofinansēšanas institūcijām un sociālās uzņēmējdarbības fondiem sniegt tādu uzņēmējdarbības iespēju attīstīšanā, kurām ir arī stingri sociālie, ētiskie un vides mērķi;

19.

prasa īstenot centienus dalībvalstu un ES līmenī, lai, rūpīgi apspriežoties ar ES MVU apvienībām, tirdzniecības un rūpniecības palātām, kā arī ar citām ieinteresētajām personām, vienkāršotu MVU uzņēmējdarbības vidi, atbalstot gan birokrātijas mazināšanu, gan MVU internacionalizāciju;

20.

mudina dalībvalstis vietējā līmenī izveidot vienotus uzņēmumiem paredzētus palīdzības dienestus – kas tiktu pārvaldīti sadarbībā ar ES uzņēmumiem – lai MVU pārstāvji savā valodā un tūlītējai izmantošanai varētu saņemt informāciju par eksporta un importa iespējām, pastāvošajiem tirdzniecības šķēršļiem (gan tarifiem, gan beztarifu barjerām), investīciju aizsardzību, strīdu izšķiršanas noteikumiem un konkurentiem, kā arī gūt zināšanas un izpratni par kultūras ieražām un cilvēku paradumiem trešo valstu tirgos;

21.

prasa, lai tiktu izveidots Eiropas MVU un lielo uzņēmumu tīkls, lai MVU varētu gūt labumu no lielo uzņēmumu kompetences un spējām eksporta un inovāciju jomā;

22.

aicina Komisiju veicināt pieredzes apmaiņu starp ES un trešo valstu MVU vadītājiem, izmantojot pamatnostādnes, kas aprakstītas programmā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kura pašlaik tiek īstenota Eiropas Savienības līmenī;

23.

uzsver nepieciešamību veicināt sadarbību starp Eiropas MVU un trešo valstu uzņēmumiem, lai atvieglotu piekļuvi tirgum, kā arī integrāciju trešo valstu tirgos;

24.

aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk informēt Eiropas MVU par tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem notiek sarunas, un par iespējām MVU veikt starptautiskas investīcijas;

25.

mudina ES uzņēmumus un eksportētājus ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem aktīvi izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, piemēram, sūdzības saskaņā ar regulu par tirdzniecības šķēršļiem vai sūdzību reģistru tirgus piekļuves datu bāzē, lai ziņotu Komisijai par tirdzniecības šķēršļu radīto materiālo kaitējumu un attiecīgā gadījumā ļautu Komisijai ex officio sākt izmeklēšanu par antidempinga un kompensācijas maksājumiem, lai pēc iespējas samazinātu pretpasākumu risku;

26.

uzskata, ka efektīva MVU aizsardzība pret ES partnervalstu negodīgu tirdzniecības praksi ir tikpat svarīga kā palīdzības sniegšana tiem MVU, kas vēlas internacionalizēt savu darbību; uzskata, ka internacionalizācija un aizsardzība globalizācijas procesā ir monētas divas puses;

27.

aicina Komisiju ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformēšanā pienācīgi ņemt vērā MVU uzlabotu piekļuvi antidempinga un antisubsīdiju procedūrām;

28.

aicina Komisiju iesaistīt MVU starptautisku standartu (piemēram, ISO) izstrādē, jo izmaiņas regulatīvajos režīmos tieši ietekmē šo uzņēmumu rentabilitāti; uzstāj, ka ar nepamatotām beztarifu barjerām saistīto jautājumu risināšana ir jāuzskata par vienu no Komisijas galvenajām prioritātēm, it īpaši ar tehnisko noteikumu saskaņošanas palīdzību, pamatojoties uz attiecīgajiem pasaules līmeņa standartiem;

29.

aicina Komisiju risināt šos plaši izplatītos un pastāvīgos jautājumus visos daudzpusējos un divpusējos tirdzniecības nolīgumos un it īpaši brīvās tirdzniecības nolīgumos gan ar rūpnieciski attīstītajām, gan ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, un nodrošināt, lai PTO beztarifu šķēršļiem tiktu pievērsta vismaz tikpat liela uzmanība, cik pašlaik tiek pievērsta tarifu likvidēšanai;

30.

pauž nožēlu par to, ka trūkst Eiropas uzņēmumiem un it īpaši MVU pieejamu specifisku līdzekļu efektīvai cīņai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu ierosināt pārskatīt Direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visās attiecīgajās daudzpusējās organizācijās (PTO, Pasaules Veselības organizācijā un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā);

31.

norāda, ka MVU ir neaizsargāti pret cenu svārstībām; tādēļ aicina Komisiju aktīvi strādāt pie tā, lai ES līmenī un starptautiskos forumos, piemēram, G20, risinātu jautājumus, kas saistīti ar finanšu spekulācijām ar pārtikas precēm un izejvielām;

32.

aicina Savienību pilnībā izmantot tās ES mikrouzņēmumu investīciju iespējas, kas izriet no Eiropas kaimiņattiecību politikas, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu investīcijām Vidusjūras austrumu un dienvidu reģionu partnerības valstīs; norāda, ka investīciju iespējas šajos reģionos varētu sniegt būtisku ieguldījumu attiecīgo valstu iedzīvotāju sociālekonomisko vajadzību apmierināšanā, kā arī ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības, padziļinātas reģionālās sadarbības un reģionālās stabilitātes veicināšanā;

33.

uzskata, ka Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāattīsta sinerģija, lai turpinātu uzlabot Savienības komerciālo diplomātiju visā pasaulē;

34.

aicina ES sagatavot tādu vērienīgu uz pētniecības un inovāciju atbalstīšanu pamatotu kopējo rūpniecības politiku, kuras finansēšanā tiktu izmantoti inovatīvi finansēšanas mehānismi, piemēram, projektu obligācijas, un ar kuras palīdzību, nodrošinot piekļuvi publiskajam iepirkumam, tiktu atbalstīta MVU attīstība, lai saglabātu ES spēju konkurēt ar svarīgākajiem rūpniecības un pētniecības jomas dalībniekiem;

35.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.