16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/77

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par noteikumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (1),

—

ņemot vērā Padomes 1992. gada 3. novembra Direktīvu 92/91/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (Rūpniecības atkritumu direktīva) un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (5),

—

ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (“Dzīvotņu direktīva”) (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (Direktīva par atbildību vides jomā jeb ELD) (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva) (9),

—

ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva) (10),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (Gruntsūdeņu direktīva) (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (ar grozījumiem) (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvas 91/155/EEK, 93/67/EEK, 93/105/EK un 2000/21/EK (REACH regula) (14),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (ar ko pašreizējos ES tiesību aktus pielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajai ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotajai sistēmai (GHS)) (15),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (Biocīdo produktu direktīva) (16),

—

ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (Seveso II direktīva) (17),

—

ņemot vērā tā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par drošības problēmu risināšanu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām atklātā jūrā (18),

—

ņemot vērā Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta pasūtīto 2011. gada 8. novembra ziņojumu par netradicionālo gāzi Eiropā (19),

—

ņemot vērā Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2012. gada 26. janvāra pārsūtīšanas ziņojumu Eiropas Parlamenta deputātiem par ES tiesisko regulējumu vides jomā, kas piemērojams ar slānekļa gāzi saistītiem projektiem,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

—

ņemot vērā Lūgumrakstu Nr. 886/2011 (par riskiem, kas saistīti ar slānekļa gāzes ieguvi Bulgārijā) un Lūgumrakstu Nr. 1378/2011 (par slānekļa gāzes ieguvi Polijā),

—

ņemot vērā ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Ekonomikas un zinātnes politikas A departamenta 2011 gada jūnijā publicēto pētījumu: “Eiropas Parlamenta ekonomikas un zinātnes politika 2011.gada jūnijā – slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radītā ietekme uz vidi un cilvēku veselību”,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 11., 191., 192., 193. un 194. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0283/2012),

A.

tā kā jaunākie tehnoloģiskie uzlabojumi vairākās pasaules daļās jau ir aktivizējuši strauju komerciāla mēroga nekonvencionālā fosilā kurināmā (NFK) ieguvi; tā kā ES pagaidām nenotiek ieguve komerciālā mērogā un rezervju potenciāls un iespējamā ietekme uz vidi ir turpmāk jāizpēta;

B.

tā kā slānekļa gāzes ieguve nav saskaņota ne ES, ne pasaulē, pirms šīs tehnoloģijas turpmākās attīstīšanas ir jāveic rūpīgs ietekmes (uz vidi, sabiedrības veselību un klimata pārmaiņām) novērtējums;

C.

tā kā “Enerģētikas ceļvedī 2050” ir norādīts, ka slānekļa gāze un citi nekonvencionālie avoti varētu kļūt par potenciāli svarīgiem jauniem apgādes avotiem Eiropā un ārpus tās robežām; tā kā ogļu un naftas aizstāšana ar gāze īsā un vidējā termiņā varētu palīdzēt ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas atkarībā no to dzīves cikla;

D.

tā kā gāzi var izmantot bāzes enerģijas ražošanai, kā arī lai nodrošinātu drošu enerģijas rezervi nepastāvīgiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja un saules enerģijas avotiem, šī drošība palīdz atrisināt tīkla līdzsvarošanas tehniskos uzdevumus; tā kā gāze ir arī efektīvs kurināmais apkures/dzesēšanas sistēmās, un tai ir arī vairākas citas rūpnieciskās izmantošanas iespējas, kas palielina ES konkurētspēju;

E.

tā kā divas galvenās metodes, ko izmanto NFK – slānekļa gāzes un ogļu slāņa metāna – potenciāla izmantošanai, proti, horizontālā urbšana un hidrauliskā sašķelšana (laušana), tiek apvienotas un izmantotas jau desmit gadus, un šo divu tehnoloģiju apvienošanas un plašās intervences dēļ tās kļūdaini nebūtu jāuzskata par urbumu intensifikācijas tehnoloģijām, kuras izmanto tradicionālo fosilo kurināmo ieguvei;

F.

tā kā ES ir izvirzījusi tiesiski saistošu mērķi samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un palielināt atjaunojamo energoresursu daļu; tā kā visi lēmumi par NFK ieguvi būtu jāpieņem, ņemot vērā emisiju samazināšanas mērķi;

G.

tā kā pagaidām nav tādas ES pamatdirektīvas, ar ko regulē derīgo izrakteņu ieguves darbības;

H.

tā kā nav pietiekamu datu par sašķelšanas šķidrumā esošajām ķīmiskajām vielām un hidrauliskās sašķelšanas radīto vides un cilvēku veselības apdraudējumu; tā kā vēl joprojām tiek veikta svarīga analīze un pieaug vajadzība pēc turpmākas un pastāvīgas izpētes; tā kā datu pieejamībai un pārredzamībai, paraugu ieguvei un testiem ir īpaša nozīme kvalitatīvas izpētes veikšanā, kuru pamato atbilstīgs regulējums, kas aizsargās sabiedrības veselību un vidi;

I.

tā kā visi fosilā kurināmā un minerālu ieguves veidi ir saistīti ar iespējamiem riskiem cilvēku veselībai un videi; tā kā visiem turpmākajiem lēmumiem par fosilā kurināmā resursu apguves pasākumiem Eiropā ir svarīgi piemērot piesardzības principu un principu “maksā piesārņotājs”, ņemot vērā ietekmi visos izpētes un resursu izmantošanas procesa posmos;

J.

tā kā ES dalībvalstis, piemēram, Francija un Bulgārija vides un sabiedrības veselības jautājumu dēļ jau ir noteikušas moratoriju slānekļa gāzes ieguvei;

K.

tā kā, neraugoties uz slānekļa gāzes ieguves projektu radīto vides apdraudējumu, šiem projektiem parasti nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums;

L.

tā kā ES politikas jomās un darbībās ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis;

M.

tā kā daudzas valdības Eiropā, piemēram, Francijas un Bulgārijas valdība, Ziemeļreinas–Vestfālenes valdība Vācijā, Fribūras un Vo valdība Šveicē, kā arī vairākas ASV pavalstis (Ziemeļkarolīna, Ņujorka, Ņūdžersija un Vermonta, kā arī vairāk nekā 100 vietējās pašvaldības) un citas pasaules valstis (Dienvidāfrika, Kvebeka Kanādā, Jaundienvidvelsa Austrālijā) pašreiz noteikušas aizliegumu vai moratoriju hidrauliskās sašķelšanas metodes izmantošanai nolūkā iegūt gāzi vai eļļu no slānekļa vai citiem cietiem iežu veidojumiem;

N.

tā kā vairākas dalībvalstis, piemēram, Čehija, Rumānija un Vācija pašlaik apsver iespēju noteikt moratoriju hidrauliskās sašķelšanas metodes izmantošanai nolūkā iegūt gāzi vai eļļu no slānekļa vai citiem cietiem iežu veidojumiem;

O.

tā kā Direktīvā par atbildību vides jomā uzņēmumiem nav paredzēta pienācīga obligātā apdrošināšana, ņemot vērā lielos izdevumus, ko rada avārijas ieguves rūpniecības nozarēs;

1.

saprot, ka slānekļa gāzes izpēte un ieguve nozīmē jebkādu netradicionālu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi, izmantojot horizontālos urbumus un lielapjoma hidrauliskās laušanas metodes, ko fosilā kurināmā ieguvei izmanto visā pasaulē;

2.

uzsver – lai gan dalībvalstīm ir ekskluzīvas pilnvaras izmantot savus enerģijas resursus, visos netradicionālā fosilā kurināmā apguves gadījumos būtu jānodrošina godīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi visā Savienībā, garantējot pilnīgu atbilstību attiecīgajiem ES vides drošības un aizsardzības tiesību aktiem;

3.

uzskata, ka ir nepieciešama padziļināta analīze par ES tiesisko regulējumu, īpaši attiecībā uz NFK izpēti un izmantošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē gaidāmo vairāku Komisijas pētījumu pabeigšanu par risku noteikšanu, dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, ķīmiskām vielām, ūdeni, zemes izmantošanu un slānekļa gāzes ietekmi uz ES enerģijas tirgiem; prasa dalībvalstīm būt piesardzīgām attiecībā uz turpmākām darbībām NFK jomā, līdz tiek pabeigta pašlaik notiekošā regulatīvā analīze, un efektīvi īstenot visus pašreizējos noteikumus kā būtisku riska samazināšanas veidu gāzes ieguves darbībās;

4.

aicina Komisiju pēc pētījumu pabeigšanas veikt rūpīgu novērtējumu, pamatojoties uz Eiropas tiesisko regulējumu veselības aizsardzībai un videi, un pēc iespējas drīzāk saskaņā ar Līgumos ietvertajiem principiem ierosināt atbilstīgus pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā likumdošanas pasākumus;

5.

uzsver, ka netradicionālā fosilā kurināmā ieguve tāpat kā tradicionālā fosilā kurināmā ieguve ietver riskus; uzskata, ka šie riski būtu jāierobežo, veicot preventīvus pasākumus, tostarp pienācīgu plānošanu, testēšanu, jaunu un labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, nozares paraugprakses un pastāvīgu datu apkopošanu, pārraudzību un ziņošanu, ko paredz stingrs tiesiskais regulējums; uzskata, ka ir būtiski pirms NFK darbību sākšanas prasīt noteikt gruntsūdeņos un ūdenstilpnēs dabiski esošā metāna un ķīmisko vielu sākotnējo līmeni, kā arī tā brīža gaisa kvalitāti iespējamajās urbšanas vietās; turklāt uzskata, ka pamatiekārtu ražotāju vai līdzvērtīgu iekārtu ražotāju regulāra iesaistīšanās varētu garantēt, ka drošībai un videi būtiskas iekārtas saglabātu visefektīvāko veiktspēju un atbilstu drošības standartiem;

6.

norāda uz Komisijas sākotnējo novērtējumu par hidrauliskajai šķelšanai piemērojamo ES tiesisko regulējumu vides jomā; mudina Komisiju izmantot tās pilnvaras attiecībā uz svarīgāko ES vides tiesību aktu transponēšanu un ieviešanu visās dalībvalstīs un nekavējoties izdot norādījumus par ūdens uzraudzības bāzes datu noteikšanu, kas vajadzīgi, lai veiktu slānekļa gāzes izpētes un ieguves ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī noteikt izmantojamus kritērijus, lai novērtētu hidrauliskās sašķelšanas ietekmi uz gruntsūdeņu krātuvēm dažādos ģeoloģiskos veidojumos, ietverot arī iespējamās noplūdes un kumulatīvo ietekmi;

7.

aicina Komisiju ES līmenī ieviest netradicionāla fosilā kurināmā izpētes vai ieguves riska pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek piemēroti saskaņoti noteikumi veselības un dabas aizsardzības jomā;

8.

aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm un atbildīgajām regulatīvajām iestādēm, ieviest pastāvīgu notikumu pārraudzību šajā jomā un veikt vajadzīgos pasākumus, lai papildinātu un paplašinātu pašreizējos ES vides tiesību aktus;

9.

norāda, ka metāns ir spēcīga, siltumnīcefektu izraisoša gāze, kuras emisijas pilnā mērā jānovērtē saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (ETS) vai Lēmumu Nr. 406/2009/EK (“Lēmums par kopīgiem centieniem”);

10.

uzsver, ka efektīva netradicionālā fosilā kurināmā izpētes un ieguves reglamentācija, ievērojot pilnīgu atbilstību pašreizējiem ES tiesību aktiem, galu galā ir atkarīga no attiecīgo valsts iestāžu gribas un resursiem; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus cilvēku un tehniskos resursus atļauto darbību uzraudzībai, pārbaudei un īstenošanai, tostarp atbildīgo valsts iestāžu darbinieku pienācīgu apmācību;

11.

uzsver uzticamu iestāžu, jo īpaši Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA), darba nozīmi, lai sagatavotu norādes par paraugpraksi attiecībā uz noteikumiem netradicionālās gāzes ieguves un hidrauliskās sašķelšanas jomā;

12.

prasa izveidot Eiropas labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu (BREF) attiecībā uz laušanu, balstoties uz pārliecinošu zinātniski inženierisko praksi;

13.

aicina tās valsts iestādes, kuras izdevušas atļauju NFK ieguvei, pārskatīt spēkā esošos valsts noteikumus par urbumu izbūvi tradicionālā fosilā kurināmā ieguvei un atjaunināt šos noteikumus, iekļaujot konkrētas norādes par netradicionālā fosilā kurināmā iegūšanu;

14.

atzīst, ka nozare uzņemas galveno atbildību par brīdināšanu un efektīvu reaģēšanu negadījumos; aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut ar hidraulisko sašķelšanu saistītās darbības Direktīvas par atbildību vides jomā III pielikumā un aicina attiecīgās iestādes prasīt uzņēmējiem nodrošināt pietiekamas finansiālas garantijas attiecībā uz atbildību vides jomā un civiltiesisko atbildību, aptverot visus iespējamos negadījumus vai neparedzētu negatīvu ietekmi, ko izraisa to rīcība vai darbības, kas veiktas to uzdevumā; uzskata, ka vides piesārņojuma gadījumā jāpiemēro princips “piesārņotājs maksā”; atzinīgi vērtē nozarē panākto progresu, nosakot augstus vides aizsardzības un drošības standartus; uzsver nozares atbilstības pārraudzības nozīmi, apmācītiem un neatkarīgiem speciālistiem regulāri veicot pārbaudes;

15.

aicina enerģētikas uzņēmumus, kas darbojas NFK ieguves jomā, ieguldīt līdzekļus videi nekaitīgu fosilo kurināmo ieguves tehnoloģiju pētniecībā; mudina ES uzņēmumus un akadēmiskās iestādes izstrādāt atbilstošas pētniecības un izstrādes sadarbības programmas, kas nodrošinātu lielāku izpratni par netradicionālo kurināmo izpētes un ieguves darbību drošību un riskiem;

16.

atkārto savu aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm, kas pausts 2012. gada 15. marta rezolūcijā par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, veicināt to, ka straujāk tiek īstenota G20 valstu vienošanās par fosilā kurināmā subsīdiju atcelšanu; uzskata, ka fosilā kurināmā avotu, tostarp netradicionālu avotu izpētes un izmantošanas finansēšanai nav jāizmanto publiskais finansējums;

17.

uzskata, ka savstarpējas vienošanās neizpaust informāciju par kaitējumu videi, cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko ASV noslēdza slānekļa gāzes ieguves urbumu tuvumā esošo zemju īpašnieki un slānekļa gāzes ieguves uzņēmumi, būtu pretrunā Savienības un dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Orhūsas konvencijā, Direktīvā par piekļuvi informācijai (Direktīva 2003/4/EK) un Direktīvā par atbildību vides jomā;

18.

atzīst, ka slānekļa gāzes izpēte un ieguve varētu radīt sarežģītu un plašu mijiedarbību ar apkārtējo vidi, jo īpaši izmantotās hidrauliskās laušanas metodes, laušanas šķidruma sastāva, urbumu dziļuma un konstrukcijas, kā arī skartās virszemes platības dēļ;

19.

atzīst, ka ieguves metodi un modeli nosaka katrā konkrētajā reģionā sastopamie iežu veidi; prasa pirms atļaujas piešķiršanas noteikt obligātu gruntsūdeņu stāvokļa sākotnējo analīzi un paredzamās slānekļa ieguves vietas dziļu un seklu ģeoloģisko analīzi, tostarp ziņojumu sniegšanu par visām agrāk un pašlaik veiktajām ieguves darbībām reģionā;

20.

uzsver, ka jāveic zinātniski pētījumi par hidrauliskās šķelšanas radītā gaisa un ūdens piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību ilgtermiņā;

21.

aicina Komisiju nodrošināt efektīvu ieguves ietekmes uz vidi novērtēšanas normu ieviešanu valstu likumdošanā; vienlaicīgi uzsver, ka katram ietekmes novērtējumam jābūt veiktam atklātā un pārredzamā procedūrā;

22.

atgādina, ka Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2011. gada 12. decembra dokumentā “Pamatnostādnes par Direktīvas 85/337/EEK piemērošanu projektiem, kas saistīti ar netradicionālu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi” (Ares (2011)1339393), ir apstiprināts – uz netradicionālu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi attiecas arī Padomes Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma jeb IVN direktīva), kas grozīta un kodificēta ar Direktīvu 2011/92/ES; turklāt atgādina, ka ikviena izmantotā hidrauliskās laušanas metode ir daļa no tradicionālas un netradicionālas ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbību kopuma, uz kurām attiecas iepriekšminētie ES vides tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei;

23.

aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas noteikumos atbilstīgā veidā ir ņemtas vērā slānekļa gāzes, slānekļa eļļas un ogļu slāņa metāna izpētes un ieguves īpatnības; pieprasa, lai ietekmes uz vidi iepriekšējā novērtējumā tiktu iekļauts dzīves cikla ietekmes uz gaisa, augsnes un ūdens kvalitāti, ģeoloģisko līdzsvaru, zemes izmantojumu un trokšņa piesārņojumu pilnīgs novērtējums;

24.

aicina projektus, kas saistīti ar hidraulisko sašķelšanu, iekļaut Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas I pielikumā;

25.

norāda, ka pastāv seismisku svārstību risks, kā pierādīja slānekļa gāzes ieguve Anglijas ziemeļrietumu daļā; atbalsta ieteikumus, kas pausti Apvienotās Karalistes valdības uzdevumā izstrādātajā ziņojumā, par to, ka uzņēmumiem obligāti jāievēro konkrēti seismiskie un mikroseismiskie standarti;

26.

atgādina, ka vēl nav pierādīta slānekļa gāzes ilgtspēja; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt ieguves un ražošanas procesā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai pārbaudītu vides integritāti;

27.

uzskata, ka saistībā ar atbildību ir piemēroti mainīt pierādīšanas pienākumu, nosakot to slānekļa gāzes ieguves uzņēmumiem, ja, ņemot vērā nodarītā kaitējuma būtību un tā negatīvo ietekmi, citus iespējamos cēloņus un citus apstākļus, varbūtības līdzsvars norāda, ka slānekļa gāzes ieguves darbības ir radījušas kaitējumu videi;

28.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai skaidri norādītu, ka sašķelšanas šķidrumi ir jāuzskata par “bīstamiem atkritumiem” saskaņā ar Eiropas Direktīvas par atkritumiem (Direktīva 2008/98/EK) III pielikumu;

29.

atzīst, ka hidrauliskajā sašķelšanā izmanto salīdzinoši lielu ūdens daudzumu, ņemot vērā, ka ūdens ir īpaši jutīgs resurss ES; uzsver nepieciešamību pēc iepriekš sagatavotiem ūdens apgādes plāniem, kuru pamatā ir vietējā hidroloģija, vietējo ūdens resursu izmantotāju vajadzības un notekūdeņu attīrīšanas spējas;

30.

aicina Komisiju gādāt par to, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie Eiropas standarti vides jomā, jo īpaši attiecībā uz ūdeni, ko izmanto hidrauliskās sašķelšanas procesā, un par pārkāpumiem tiktu piemērotas soda sankcijas;

31.

atgādina, ka Ūdens pamatdirektīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novērstu visu gruntsūdeņu tilpņu stāvokļa pasliktināšanos, tostarp tādu pasliktināšanos, ko rada stacionāri piesārņojuma avoti, piemēram, ogļūdeņraža izpēte un ieguve;

32.

aicina nozares uzņēmumus, pārskatāmā veidā sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm, vides aktīvistu grupām un iedzīvotājiem, veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu visu attiecīgo gruntsūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un tādējādi uzturētu labu gruntsūdens stāvokli, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvā un Gruntsūdeņu direktīvā;

33.

atzīst, ka hidrauliskā sašķelšana tiek veikta ievērojami dziļāk par gruntsūdens nesējslāņiem; tādēļ uzskata – tā kā urbšanas darbības notiek caur dzeramā ūdens avotiem, galvenās bažas rodas attiecībā uz gruntsūdeņu piesārņojumu un ir bieži ir saistītas ar urbumu integritāti stiprinājumu un cementējuma kvalitātes jomā un to spēju izturēt ievadītā šķidruma spiedienu un nelielas grunts svārstības;

34.

aicina hidraulisko sašķelšanu faktiski aizliegt konkrētās īpaši jutīgās un īpaši apdraudētās teritorijās, piemēram, dzeramā ūdens resursu aizsardzības teritorijās vai zem tām, kā arī ogļu ieguves teritorijās;

35.

uzsver, ka efektīvas novēršanas nodrošināšanai ir pastāvīgi jāuzrauga stingra atbilstība augstākajiem standartiem un darbības urbumu konstrukcijās un urbumu uzturēšana; uzskata, ka uzņēmējiem urbumu pabeigšanas ziņojumi būtu jāiesniedz attiecīgajām iestādēm; uzsver, ka gan nozares pārstāvjiem, gan atbildīgajām iestādēm visos posmos būtu jānodrošina regulāra stiprinājumu un cementējuma integritātes kontrole, kā arī, cieši sadarbojoties ar dzeramā ūdens apgādes uzņēmumiem, gruntsūdeņu sākotnējā stāvokļa paraugu ņemšana, lai kontrolētu dzeramā ūdens kvalitāti; norāda, ka šim mērķim visos līmeņos vajadzīgi nozīmīgi cilvēkresursi un tehniskās zināšanas;

36.

aicina Komisiju nekavējoties sniegt vadošus norādījumus gan par ūdens monitoringa pamatdatu vākšanu, kas vajadzīgi, lai veiktu slānekļa gāzes izpētes un ieguves ietekmes uz vidi novērtējumu, gan par kritērijiem, pēc kuriem ir jāvērtē hidrauliskās laušanas ietekme uz gruntsūdens krātuvēm dažādos ģeoloģiskajos veidojumos, tostarp attiecībā uz iespējamo noplūdi un kumulatīvo ietekmi;

37.

iesaka uzņēmumiem, regulatoriem un avārijas dienestiem sagatavot standartizētus operatīvās rīcības plānus un izveidot specializētas operatīvās rīcības grupas;

38.

uzskata, ka slēgta cikla ūdens otrreizēja izmantošana uz vietas, izmantojot tērauda glabāšanas tvertnes, nodrošina ekoloģiski drošāko atpakaļējas plūsmas ūdens attīrīšanas veidu, samazinot ūdens apjomu, virszemes noplūdes iespējas un ar ūdens attīrīšanas transportu saistīto kaitējumu izmaksu/satiksmes/ceļu jomā; uzskata, ka šis pārstrādes veids būtu jāpiemēro cik vien drīz iespējams; neatbalsta atpakaļējas plūsmas notekūdeņu ievadīšanu ģeoloģiskajos veidojumos likvidēšanas nolūkā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas noteikumiem;

39.

aicina nodrošināt, lai uzņēmumi sadarbībā ar dzeramā ūdens apgādes uzņēmumiem un atbildīgajām iestādēm strikti ievērotu spēkā esošos notekūdens attīrīšanas standartus un obligātos ūdens apsaimniekošanas plānus; tomēr uzsver, ka esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aprīkojums nav piemērots hidrauliskās sašķelšanas radīto notekūdeņu attīrīšanai un var nopludināt piesārņotājvielas upēs un strautos; tādēļ uzskata, ka kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs būtu jāveic visu attiecīgo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pilns novērtējums;

40.

uzsver, ka starp urbšanas platformām un ūdens urbumiem būtu jāuztur obligātais drošības attālums;

41.

uzskata, ka daudzus pašreizējos strīdus par NFK daļēji radījis nozares sākotnējais atteikums atklāt hidrauliskajā sašķelšanā izmantotā šķidruma ķīmisko sastāvu; uzskata, ka ir jāprasa nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdz ar obligātu prasību visiem uzņēmējiem pilnībā atklāt hidrauliskajā sašķelšanā izmantotā šķidruma ķīmisko sastāvu, kā arī pilnībā ievērot pašreizējos ES tiesību aktus saskaņā ar REACH regulu;

42.

uzskata, ka savstarpējas vienošanās neizpaust informāciju par videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai nodarīto kaitējumu (piemēram, tās, kas starp slānekļa gāzes urbumu tuvumā esošās zemes īpašniekiem un slānekļa gāzes operatoriem bijušas spēkā ASV) neatbilstu ES un dalībvalstu saistībām, kas tām jāpilda saskaņā ar Orhūsas konvenciju, Informācijas pieejamības direktīvu (2003/4/EK) un Direktīvu par atbildību vides jomā.

43.

norāda, ka vairāku horizontālu urbumu veikšana no vienas platformas ierobežo zemes izmantojumu un traucējumu radīšanu vidē;

44.

norāda, ka Amerikas Savienoto Valstu slānekļa gāzes urbumu ražošanas apjoms pēc pirmajiem diviem gadiem ir krasi samazinājusies, tādējādi radot vajadzību veikt ārkārtīgi daudzus jaunus papildu urbumus; norāda, ka papildus slānekļa gāzes ieguves darbībām glabāšanas tvertnes, kompresoru stacijas un cauruļvadu infrastruktūra turpmāk ietekmēs zemes izmantojuma iespējas;

45.

aicina dalībvalstis, kuras nolēmušas apgūt slānekļa gāzes vai cita fosilā kurināmā rezerves, nosūtīt Komisijai valsts plānus, sīki izklāstot, kā šo rezervju izmatošana palīdzēs sasniegt šo valstu emisiju mazināšanas mērķus saskaņā ar ES Lēmumu par kopīgiem centieniem;

46.

atzīst, ka pastāvīgie tehnoloģiskie uzlabojumi hidrauliskās sašķelšanas un horizontālās urbšanas jomā var palīdzēt uzlabot NFK ieguves drošību un mazināt iespējamās ekoloģiskās sekas; mudina nozari turpināt izstrādāt progresīvas tehnoloģijas un NFK resursu ieguvei izmantot vislabākos tehnoloģiskos risinājumus;

47.

aicina valstu kompetentās ģeoloģiskās uzraudzības iestādes veikt sākotnējo seismisko uzraudzību seismiski nedrošās teritorijās, kurās ir atļauts iegūt slānekļa gāzi, lai būtu iespējams noteikt attiecīgās teritorijas seismisko aktivitāti, kas ļautu novērtēt jebkādu ierosinātu zemestrīču iespējamību un to potenciālo ietekmi;

48.

norāda, ka jebkuru labvēlīgu salīdzinājumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu līdzsvaru slānekļa gāzes un ogļu dzīves ciklā ietekmē pieņēmums par atrašanos atmosfērā simts gadus; uzskata – tā kā līdz 2020. gadam pasaulē jāsamazina emisiju līmenis, daudz piemērotāka būtu garantija, kas pierādīta ar pārbaudēm īsākā laika posmā, t. i., 20 gados; aicina turpināt zinātniskos pētījumus par gaistošā metāna emisijām, lai šādas emisijas labāk iekļautu dalībvalstu gada uzskaitē un mērķos, kas noteikti saskaņā ar ES Lēmumu par kopīgiem centieniem;

49.

mudina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnīgu sadedzināšanas iekārtu, t. i., ekoloģiskas likvidēšanas izmantošanu padarītu obligātu visos slānekļa gāzes urbumos ES, lai dedzināšanu ar atklātu liesmu atļautu, ja pastāv bažas par drošību, un pilnībā aizliegtu visu slānekļa gāzes urbumu ventilēšanu nolūkā mazināt gaistošā metāna un slānekļa gāzes, kā arī gaistošu slānekļa gāzes organisko savienojumu emisijas;

50.

atzīst, ka urbšanas darbības var pasliktināt dzīves apstākļus; tādēļ aicina, lai šis jautājums tiktu ņemts vērā atļauju, kas nepieciešamas ogļūdeņraža resursu izpētei un izmantošanai, piešķiršanas brīdī, un jo īpaši nozares pārstāvjus veikt visus vajadzīgos pasākumus, ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī publiskā sektora iestādes piemērot stingrus noteikumus, lai samazinātu šādu darbību kaitīgo ietekmi;

51.

aicina nozari iesaistīt vietējās kopienas un savstarpēji apspriest risinājumus nolūkā mazināt slānekļa gāzes ieguves radīto ietekmi uz satiksmi, ceļu kvalitāti, kā arī troksni vietās, kur tiek veiktas ieguves darbības;

52.

prasa dalībvalstīm, lai vietējās kopienas tiktu pilnībā informētas un iesaistītas, jo īpaši izpētes un izmantošanas atļauju pieprasījumu izskatīšanā; jo īpaši prasa nodrošināt brīvu iekļuvi pētījumiem par ietekmi uz vidi, iedzīvotāju veselību un vietējo ekonomiku;

53.

uzskata, ka iedzīvotāju līdzdalība būtu jānodrošina, pirms katra ieguves un izpētes posma īstenojot atbilstošus sabiedrības informēšanas pasākumus un ar sabiedriskās apspriešanas palīdzību; aicina nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz ietekmi un izmantotajām ķīmiskajām vielām, kā arī visu pārbaužu un kontroles pasākumu labāku pārredzamību, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni un uzticēšanos šo pasākumu regulēšanai;

54.

atzīst – lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar NFK veidiem, jāuzlabo nozares pārstāvju, regulatīvo iestāžu un sabiedrības savstarpējā informācijas apmaiņa;

55.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2012. gada ES budžeta piešķīrumu šādam sabiedriskajam dialogam un aicina dalībvalstis izmantot šo finansējumu, lai nodrošinātu labāku to iedzīvotāju informētību, kuri dzīvo iespējamās netradicionālā fosilā kurināmā ieguves teritorijās, tādējādi veicinot šo iedzīvotāju līdzdalību vietējo un valsts pārvaldības struktūru lēmumu pieņemšanas procedūrās;

56.

uzskata, ka slānekļa gāzes un citu fosilā kurināmā veidu izmantošanā jāievēro ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 2. pants, kurā tiek prasīts sasniegt “siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā”, un uzsver, ka, būtiski nemainot piesaisti tādai fosilā kurināmā infrastruktūrai kā slānekļa gāze, šis starptautiskais mērķis nebūs sasniedzams;

57.

uzskata, ka, palielinoties slānekļa gāzes izpētei un ieguvei visā pasaulē, pieaugs gaistošā metāna emisijas un ka slānekļa gāzes globālās sasilšanas potenciāls nav aprēķināts; tādēļ uzsver, ka netradicionālo naftas un gāzes resursu izmantošana varētu kavēt 7. Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu – vides ilgtspējības nodrošināšanu – un apdraudēt jaunāko starptautisko saistību izpildi attiecībā uz klimata pārmaiņām saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos; atzīmē, ka klimata pārmaiņas jau tagad visvairāk ietekmē nabadzīgās valstis; turklāt uzsver, ka papildus tiešajai ietekmei uz veselību un vidi netradicionālās gāzes vai naftas ieguves ietekme uz cilvēku iztikas līdzekļiem draudus īpaši rada Āfrikas valstīs, kur vietējās kopienas ir būtiski atkarīgas no lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantotajiem dabas resursiem;

58.

uzstāj, ka ir jāmācās no ASV pieredzes slānekļa gāzes izmantošanas jomā; ar bažām īpaši norāda, ka slānekļa gāzes ieguvei ir nepieciešams ļoti liels ūdens daudzums un tas apgrūtina 7. Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu attiecībā uz tīra dzeramā ūdens pieejamību un pārtikas nodrošinājumu, jo īpaši nabadzīgās valstīs, kur jau būtiski trūkst ūdens;

59.

uzsver, ka zemes iegūšana naftas un gāzes ieguvei ir galvenie stimuli zemes sagrābšanai jaunattīstības valstīs, kas rada būtiskus draudus pasaules pamatiedzīvotāju kopienu, lauksaimnieku un nabadzīgo iedzīvotāju piekļuvei ūdenim, auglīgai augsnei un pārtikai; atzīmē, ka pēc finanšu tirgu sabrukuma 2008. gadā tika ievērojami paātrināti globālie ieguldījumi ieguves rūpniecībā no riska ieguldījumu un pensiju fondiem, tādējādi vēl vairāk veicinot ieguvi; tādēļ uzsver, ka jautājumos par zemes nomu un/vai iegādi visiem Eiropas ekonomikas dalībniekiem vienmēr būtu jāapspriežas un atklātā veidā jāsadarbojas ar visām attiecīgajām valsts struktūrām un vietējām kopienām;

60.

norāda – tā kā nav skaidrs, vai spēkā esošie ES reglamentējošie noteikumi nodrošina atbilstošas garantijas pret draudiem videi un cilvēku veselībai, ko rada ar slānekļa gāzes ieguvi saistītās darbības, Komisija uzsāk virkni pētījumu, kuru rezultāti gaidāmi šogad; uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem jaunattīstības valstīs ir pilnībā jāņem vērā šajos pētījumos gūtā pieredze par slānekļa gāzes ieguves izpēti un ieteikumi saistībā ar to; pauž bažas par naftas uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi, veselību un attīstību, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, ņemot vērā ierobežotās iespējas īstenot un ieviest vides un veselības aizsardzības tiesību aktus dažās valstīs šajā reģionā; turklāt norāda, ka Eiropas uzņēmumiem, lai kur tie darbotos, būtu jāievēro atbildīgas rīcības nozares standarti;

61.

pauž bažas par iespējamiem Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem saistībā ar netradicionāliem naftas vai gāzes resursiem jaunattīstības valstīs;

62.

uzsver, ka ir jāievēro ES pienākums nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, kā noteikts LESD 208. pantā; uzskata, ka, ļaujot izvietot uzņēmumus, kas iegulda ieguves darbībās, ES būtu jāietekmē šo uzņēmumu darbība, lai veicinātu ilgtspējīgākas prakses, piemēram, nostiprinot uzņēmumu pārvaldības standartus un noteikumus, ko piemēro bankām un fondiem, kas tos finansē, tostarp Ekvatora principus, atbildīgas investēšanas principus, Eiropas Investīciju bankas un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteikumus;

63.

atgādina, ka papildus to valstu noteikumiem, kurās darbojas starptautiskie naftas uzņēmumi, uz tiem attiecas arī to valstu tiesu jurisdikciju normas, kurās tie ir iekļauti biržas sarakstos; uzskata, ka mītnes zemes tiesību aktos ir jāparedz efektīvs cilvēktiesību aizsardzības līdzeklis, kas izmantojams atbildības trūkumu gadījumā, pamatojoties uz ASV Ārvalstnieku civiltiesību pārkāpumu akta modeli;

64.

norāda, ka pastāv daudzi instrumenti, ko varētu izmantot, lai risinātu ieguves rūpniecības darbību radītās negatīvās ietekmes problēmas sociālajā un vides jomā, piemēram, Globālā ziņošanas iniciatīva, ANO iniciatīva Global Compact un ESAO pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem; tomēr norāda – lai mazinātu ieguves radīto negatīvo ietekmi, uz brīvprātības principu balstītās pamatnostādnes nav pietiekams risinājums;

65.

atzīmē, ka ES Grāmatvedības direktīva un Pārredzamības direktīva pašlaik tiek pārskatīta, kas dod iespēju novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju ieguves rūpniecībā;

66.

prasa Komisijai noteikt jaunas iespējas nostiprināt standartus attiecībā uz starptautisku korporāciju pienākumiem saistībā ar sociālajām un vides tiesībām un iespējamiem īstenošanas līdzekļiem;

67.

pauž bažas par to, ka daži netradicionālās naftas un gāzes uzņēmumi pasaules mērogā darbojas saskaņā ar atšķirīgiem drošības standartiem; aicina dalībvalstis pieprasīt, lai uzņēmumi, kas reģistrēti ES, visā savā darbībā pasaulē piemērotu ES standartus.

68.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.