29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 349/27

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 3., 4., 49., 50., 119., 219. un 282. pantu,

—

ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2011)0121),

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Deklarāciju par starptautiskām investīcijām un daudznacionāliem uzņēmumiem un Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem (2011. gada 25. maija atjauninātā redakcija),

—

ņemot vērā 2010. gada 9. maijā publicēto M. Monti ziņojumu „Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) 2011. gada ziņojumu par pasaules investīcijām,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)0343),

—

ņemot vērā Komisijas darba programmu 2012. gadam (COM(2011)0777),

—

ņemot vērā Padomes 3133. sanāksmes secinājumus par vienotā tirgus forumu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4),

—

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1311/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti (6),

—

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (7),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem (COM(2011)0860),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (COM(2011)0453),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Akts par vienoto tirgu — Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos — Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam (COM(2011)0870),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada ziņojumu Eiropadomei par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (COM(2011)0114),

—

ņemot vērā savu 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (8),

—

ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK (CΟΜ(2011)0594),

—

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību (COM(2011)0818),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par budžetu stratēģijai „Eiropa 2020” (COM(2011)0500, I un II daļa),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par tādu valsts atbalsta pagaidu noteikumu ietekmi, kas pieņemti saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi (SEC(2011)1126),

—

ņemot vērā Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ziņojumu „Darba tirgus attīstības tendences Eiropā — 2011. gads”,

—

ņemot vērā ESAO, PTO un UNCTAD ziņojumus par G20 valstu pasākumiem tirdzniecības un investīciju jomā (no 2010. gada oktobra vidus līdz 2011. gada aprīlim),

—

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas pārskatu par eurozonas banku aizdevumiem (2012. gada janvāris),

—

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas makroekonomikas prognozes eurozonai (2011. gada decembris),

—

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu par finanšu integrāciju Eiropā (2011. gada maijs),

—

ņemot vērā ESAO investīciju politikas programmu (IPP),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (9),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Uzņēmējdarbības dinamika — uzņēmumu dibināšana, to īpašnieku maiņa un likvidācija” (2011. gada janvāris),

—

ņemot vērā Pasaules Bankas ziņojumu „Uzņēmējdarbība 2012. gadā — uzņēmējdarbība pārredzamākā vidē”,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „„Erasmus visiem” — ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā” (COM(2011)0787),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Izmēģinājuma projekta/sagatavošanās darbības „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” starpposma novērtējums (2011)”,

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011)0896),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0190/2012),

A.

tā kā ekonomikas, finanšu un fiskālā krīze Eiropas Savienībā ir ievērojami palielinājusi ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem, un šī iemesla dēļ visā Eiropas Savienībā ir nevienmērīgs iekšējo un ārējo ieguldījumu sadalījums;

B.

tā kā ir jāizveido saskaņota stabilitātes nodrošināšanas sistēma monetārās, fiskālās un tirdzniecības politikas jomā, lai veicinātu tiešo ieguldījumu plūsmu visās dalībvalstīs un ES reģionos un tādējādi palīdzētu novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā;

C.

tā kā neformālā Eiropadomes locekļu sanāksmē 2012. gada 23. maijā tika uzsvērts, ka ir jāmobilizē ES politikas nostādnes, lai pilnībā atbalstītu izaugsmi, jāpastiprina centieni finansēt ekonomiku, izmantojot ieguldījumus, un jāveicina jaunu darba vietu veidošana;

D.

tā kā saskaņā ar jaunāko Komisijas pagaidu prognozi Eiropas Savienībai grūtības rada vājā izaugsme un tā kā gaidāmie izaugsmes tempi visā Eiropas Savienībā ievērojami atšķirsies, jo uz tiem postoši iedarbojas ilgstošā nenoteiktība, kā arī tas, ka trūkst patērētāju uzticēšanās un uzticēšanās tirgum;

E.

tā kā fiskālās krīzes pārvarēšanas un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas nolūkā Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu jāizmanto savas stiprās puses, piemēram, augsts patēriņa, izglītības un dzīves kvalitātes līmenis, pētniecības un jaunrades spējas, augsta darba efektivitāte un ražīgums, kā arī draudzīga un motivējoša uzņēmējdarbības vide;

F.

tā kā dalībvalstu valsts parāda finansēšanai tiek izmantoti ieguldījumiem, izaugsmei un nodarbinātībai paredzētie līdzekļi, bet kapitāla aizplūde no dažām dalībvalstīm uz dažām citām dalībvalstīm un dažām trešām valstīm var pasliktināt situāciju ES maksājumu bilancē;

G.

tā kā nesenie notikumi ir būtiski ietekmējuši banku aizdevumus — eurozonā vissvarīgāko finanšu avotu, kurš pēc apjoma ir lielāks nekā kapitāla un obligāciju finansējums kopā, turpretim ASV un citu pasaules reģionu banku kredīti veido mazāku procentuālo daļu no kopējiem finanšu līdzekļiem;

H.

tā kā tādu nozaru izaugsmes potenciāls kā videi saudzīgas tehnoloģijas, veselība un aprūpe, izglītība un sociālā ekonomika var rosināt un virzīt ieguldījumus, palielinot savstarpējo pieprasījumu, un tādējādi nodrošinot ieguldījumu pieaugumu;

I.

tā kā ir jāuzrauga un jāpārskata ES finanšu regulējuma ietekme un īstenošana, lai nepieļautu, ka tas rada nevajadzīgu administratīvo slogu un kavē ārvalstu tiešos ieguldījumus Eiropas Savienībā;

J.

tā kā jaunākais UNCTAD ziņojums liecina, ka Eiropas Savienībai joprojām ir lielas spējas piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus;

K.

tā kā ES iekšējie ieguldījumi var būtiski paplašināt ārvalstu tiešo ieguldījumu tirgus, pilnveidojot ilgtspējīgu infrastruktūru uzņēmējdarbības, izglītības, pētniecības un izstrādes jomā;

L.

tā kā ir divu veidu ieguldījumi — valsts ieguldījumi un privātie ieguldījumi — un tā kā privātos ieguldījumus veido vietējie un ārvalstu ieguldījumi;

M.

tā kā, lai pārtrauktu pārmērīgi lielo atkarību no naftas, gāzes un citu neatjaunojamu resursu importa, ir jāveic būtiski ieguldījumi atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un efektīva resursu patēriņa jomā;

N.

tā kā ar Eiropas valstu parādu un pārfinansēšanu saistītie riski, tirgus trūkumi un tirdzniecības šķēršļi, kā arī ar iekšējā tirgus izveidi saistīti šķēršļi, tostarp beztarifu barjeras un datu ierobežojumi, var mazināt ES reģiona spēju piesaistīt gan Eiropas, gan starptautiskos ieguldītājus;

O.

tā kā saistībā ar konkurētspēju un uzņēmējdarbību ES uzņēmumu galvenās problēmas joprojām ir: MVU grūti pieejams finansējums; uzņēmības trūkums (tikai 45 % Eiropas iedzīvotāju vēlētos būt pašnodarbināti salīdzinājumā, piemēram, ar 55 % Amerikas Savienotajās Valstīs); uzņēmējdarbības vide, kas neveicina uzņēmējdarbības sākšanu un izaugsmi un kam raksturīga pastāvīga normatīvā regulējuma sadrumstalotība un birokrātija; ierobežota MVU spēja pielāgoties darbībai efektīva enerģijas un resursu patēriņa ekonomikā un izvērst darbību tirgos aiz savas izcelsmes valsts robežām — gan vienotajā tirgū, gan ārpus tā;

P.

tā kā saskaņā ar jaunāko Pasaules Bankas uzņēmējdarbības indeksu no valstīm, kas, ņemot vērā uzņēmējdarbību pasaules līmenī, ierindojas pirmajās 35 vietās, tikai 40 % ir ES dalībvalstis (un tikai 26 % ir eurozonas dalībvalstis);

Q.

tā kā Komisijas Brīdināšanas mehānisma ziņojumā (COM(2012)0068) ir norādīts, ka valstu budžeta ierobežojumu un augstā bezdarba līmeņa dēļ — jo īpaši saistībā ar pašreizējām norēķina kontu bilancēm, eksporta tirgus daļām un privātā un valsts sektora parādiem — ir jāīsteno efektīvas strukturālās reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus samazinot birokrātiju un optimizējot struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas darbības pievienoto vērtību, tostarp valstīs, kas izmanto Eiropas kaimiņattiecību politikas piedāvātās iespējas;

R.

tā kā mērķtiecīgi sociālie ieguldījumi ir būtiski, lai ilgtermiņā nodrošinātu augstu nodarbinātības līmeni, stabilizētu ekonomiku, attīstītu cilvēkkapitālu un uzlabotu ES konkurētspēju;

S.

tā kā ārvalstu tiešo ieguldījumu tendences ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko Komisija izmanto makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības rezultātu apkopojumā;

T.

tā kā UNEP un Starptautiskās Darba organizācijas veiktie pētījumi liecina, ka ieguldījumi cilvēkkapitāla veidošanā ir būtiski, lai piesaistītu ieguldījumus videi saudzīgās ekonomikas nozarēs un izmantotu to augsto izaugsmes potenciālu;

U.

tā kā ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsma Eiropas Savienībā, jo īpaši, ja tā vērsta uz atšķirību mazināšanu starp dalībvalstīm, pozitīvi ietekmē ne tikai reālo ekonomiku un maksājumu bilanci, konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju, bet arī dod pozitīvu stimulu, veicinot tehnoloģiju izstrādi, jaunradi, prasmes un darbaspēka mobilitāti;

V.

tā kā valstu gada apakšmērķu definīcija, kurā ietvertas jomas, kas saskaņā ar ESAO parametriem veido pamatu starptautiskiem ieguldītājiem pievilcīgai un konkurētspējīgai videi, palīdzēs atklāt dalībvalstu vājās un stiprās puses, kā arī iespējas mērķtiecīgi veikt intervences pasākumus;

W.

tā kā eurozonas un ECB mērķis ir nodrošināt, lai inflācijas līmenis eurozonā nepārsniegtu 2 %, un tas sekmē tādus stabilitātes pamatnosacījumus, kas veicina ieguldījumu piesaisti;

X.

tā kā Eiropas obligāciju tirgu attīstība lielā mērā ir atkarīga no ieguldījumu bāzes paplašināšanas;

Y.

tā kā Komisija savā priekšlikumā par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) neietvēra uzņēmumu nodokļa likmju saskaņošanu, ko plānots atstāt dalībvalstu kompetencē, un tā kā ir jāveic turpmāki pasākumi, kas ļautu nodrošināt, ka ES nodokļu sistēma kļūst pārredzamāka un vienkāršāka ārvalstu ieguldītājiem, vienlaikus saskaņojot nodokļu sistēmas visā Eiropā;

Z.

tā kā tirdzniecības protekcionisms izplatās visā pasaulē, tādēļ ES, kurai ir vadošā loma ienākošo ārvalstu ieguldījumu tirgū, būtu jāturpina sarunas par tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, ar kuriem veicina brīvu un godīgu tirdzniecību, kā arī starptautisko standartu ievērošanu sociālās un vides aizsardzības jomā, aizsargājot ES tirdzniecības konkurētspējas priekšrocības;

AA.

tā kā Eiropas Savienībā joprojām pastāv būtiski šķēršļi pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un šie šķēršļi kavē brīvā tirgus darbību;

AB.

tā kā saskaņā ar ES līgumiem kopējā tirdzniecības politika, tostarp ārvalstu tiešie ieguldījumi, ir ES ekskluzīvā kompetencē un tā kā šajā jomā Eiropas Parlamentam un Padomei ir vienādas tiesības, jo tiek piemērota parastā likumdošanas procedūra,

1.

uzsver, ka ES joprojām ir ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pirmais galamērķis pasaulē un ka tai arī turpmāk būtu jāattaisno ieguldītāju un saņēmējvalstu cerības, vienlaikus ievērojot ES vispārējos mērķus ekonomikas, sociālās un vides politikas jomā un tādējādi saglabājot to vadošo nozīmi Eiropas un valstu līmenī;

2.

uzskata, ka kohēzijas politika ir galvenais instruments makroekonomiskās un reģionālās nelīdzsvarotības novēršanai ES līmenī un tai jābūt galvenajai iekšējā tirgus politikai, lai sekmētu konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un darba vietu radīšanu, kas savukārt var palielināt Eiropas pievilcību investīcijām; uzsver, ka infrastruktūrai un darba tirgū vajadzīgo prasmju attīstīšanai paredzētie kohēzijas politikas ieguldījumi var būtiski palielināt potenciālo ieguldītāju ieinteresētību;

3.

mudina Komisiju uzlabot starptautisko sadarbību regulējuma jomā, tostarp daudzpusējos forumos, un normatīvo prasību konverģenci, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, un, ja iespējams, īstenot dialogu par regulējumu, lai novērstu esošos vai potenciālos šķēršļus tirdzniecībai un tādējādi mazinātu strīdus un ar tiem saistītās tirdzniecības izmaksas;

4.

uzskata, ka fiskālā konsolidācija un stabilizācija un iekšējā tirgus izveide būtu jāīsteno, novērtējot pievienoto vērtību, ko tās var piedāvāt; uzskata, ka spēcīga sadarbība starp ekonomikas institūcijām, kā arī ES dalībvalstu ekonomikas lielāka savstarpējā papildināmība palīdzētu samazināt ārvalstu tiešo ieguldījumu reģionālās atšķirības, lai stiprinātu Eiropas rūpniecības bāzi un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas ilgtermiņa attīstību, turklāt pēdējais minētais aspekts ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai un efektīvai fiskālajai konsolidācijai;

5.

uzsver, ka ir būtiski saglabāt Eiropas stratēģisko ieguldītāju interesi par darbību Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka negatīvās sajūtas un nenoteiktība, ko plašākās pasaules finanšu un ekonomikas krīzes kontekstā radījusi parādu krīze un ātras atbildes reakcijas trūkums, liek ieguldītājiem pašlaik samazināt savu klātbūtni reģionā; uzsver, ka saskaņotu ilgtermiņa vietējo ieguldījumu trūkums nākotnē būtiski mazinās šādu ieguldītāju interesi par ES kā ieguldījumiem pievilcīgu reģionu; atzīst, ka daudzlīmeņu pieeja pārvaldībai, atbilstošos posmos paredzot vietējās sabiedrības iesaistīšanu, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir vērsti uz katra reģiona un katras dalībvalsts īpašajām vajadzībām;

6.

aicina Komisiju iesniegt paziņojumu par Eiropas pievilcību ieguldījumiem salīdzinājumā ar tās galvenajiem partneriem un konkurentiem, konkretizējot ES ieguldījumu vides galvenās priekšrocības un trūkumus, un piedāvāt integrētu stratēģiju, tostarp īpašus politikas aspektus un ieteikumus, kā arī tiesību aktu priekšlikumus, ja tādi vajadzīgi, lai uzlabotu ES ieguldījumu vidi;

7.

uzskata, ka, īstenojot centienus pārvarēt parādu krīzi, ES ir pilnībā jāizmanto savs pasaulē lielākā kopējā tirgus stāvoklis (tostarp augstais dzīves līmenis, augstais darba ražīgums, tiesiskā noteiktība un pētniecības un jaunrades potenciāls), kā arī ārvalstu ieguldītāja un tirgotāja statuss, un uzsver, ka ir nepieciešami efektīvāki instrumenti un metodes, jauni finansēšanas mehānismi un ieguldījumu shēmas, piemēram, ES projektu obligācijas, ar kuru palīdzību varētu izmantot Eiropas konkurētspējas priekšrocības un tās dalībvalstu savstarpējo papildināmību un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” izaugsmes mērķus, lai risinātu lejupslīdes un lēnas izaugsmes problēmas;

8.

mudina ES kā svarīgu elementu visās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvās ieviest ieguldījumus, lai apmierinātu lielo vajadzību pēc izaugsmes un nodarbinātības un izmantotu to lielo devumu fiskālās krīzes pārvarēšanā; jo īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vērienīgu, ekoloģiski efektīvu un ilgtspējīgu ES rūpniecības stratēģiju, lai visā ES atjaunotu ražošanas spējas un tajā radītu ļoti kvalitatīvas darba vietas;

9.

jo īpaši uzsver, ka iespējas piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus var būtiski palielināt, veicinot izglītību, pētniecību un izstrādi, kā arī darba vietu radīšanu jomās, kas vērstas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamu energoresursu avotu izstrādi un energoefektivitātes palielināšanu, lai sasniegtu 2020. gada mērķus un nodrošinātu ES vadošo lomu pasaulē videi saudzīgu tehnoloģiju jomā;

10.

atgādina — ja ar ilgtspējīgu finansējumu netiek palielināts valsts ieguldījums tādās izšķirīgās nozarēs kā veselība, izglītība, pētniecība un infrastruktūras vai ja fiskālās krīzes dēļ valsts ieguldījums pat tiek samazināts, tas varētu negatīvi ietekmēt konkurētspēju un ieguldītāju ieinteresētību, jo īpaši tad, ja šāds rīcības modelis kļūst par ilgtermiņa praksi; tādēļ ir noturīgi jāpalielina valsts ieguldījumi;

11.

atbalsta jaunierosināto programmu „Erasmus visiem”, kura var būtiski palielināt mobilitātei, kā arī zināšanu, apmācības un prasmju veicināšanai piešķirto finansējumu, lai sekmētu jauniešu personisko attīstību un izredzes atrast darbu un tādējādi palīdzētu uzlabot cilvēkkapitālu un risināt jauniešu augstā bezdarba līmeņa problēmu Eiropā; atbalsta programmu „Erasmus uzņēmumiem” un jo īpaši apmaiņas programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kas veicinās uzņēmumu dibināšanu, pārrobežu zināšanu apmaiņu, sadarbību starp maziem uzņēmumiem, jaunradi un darba vietu radīšanu;

12.

ierosina uzlabot un paplašināt tiešo ieguldījumu statistikas datubāzi, par pamatu ņemot ESAO un Pasaules Bankas starptautiskos modeļus, un valsts līmenī noteikt papildu mērķus un rādītājus ieguldījumu jomā (pilsētvide, sociālā infrastruktūra), lai varētu akcentēt progresu, kas ir panākts attiecībā uz centieniem radīt ieguldījumiem pievilcīgu vidi, vienlaikus novērtējot arī ieguldījumu politikas stratēģijas un to labvēlīgo ietekmi uz reālo ekonomiku un nodarbinātību dažādās valstīs un reģionos;

13.

uzskata, ka jebkura stratēģija, kuras nolūks ir piesaistīt ārvalstu un vietējos ieguldījumus, ir jāsaista ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, ar pārrobežu ieguldījumiem un to plūsmām, atvērtiem tirgiem, tirgu labāku pieejamību un godīgu konkurenci brīvajām profesijām, ņemot vērā jauno iespēju daudzumu un dažādību; tādēļ uzskata, ka Eiropas Savienībai jāveicina Eiropas komunikācijas tīklu attīstība, kā arī darbinieku, studentu un pētnieku mobilitāte un jānostiprina ES dalībvalstu ekonomiskā sadarbība un savstarpējā papildināmība;

14.

uzsver, ka steidzami ir jāsamazina nodokļu šķēršļi, kas skar pārrobežu darba ņēmējus un darba devējus, lai veicinātu iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu pārrobežu ieguldījumus;

15.

aicina ES pasaules līmenī, kā arī PTO, G20 un G8 forumos risināt sarunas par tādu kopīgu noteikumu izveidi, kas ar finanšu regulējumu un nodokļu sistēmu saistītas starptautiskas makroekonomiskās nelīdzsvarotības apstākļos nodrošina godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai aizsargātu ES konkurētspēju un nodrošinātu ES sociālo un vides mērķu sasniegšanu; aicina ES ar nozīmīgākajiem partneriem izlēmīgi risināt sarunas par plašiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) un tos noslēgt, jo tam ir būtiska nozīme, lai atvērtu jaunus tirgus preču un pakalpojumu noietam, paplašinātu ieguldījumu iespējas, veicinātu brīvu un godīgu tirdzniecību un uzlabotu politiskās vides paredzamību; uzsver turpmākas virzības nozīmi sarunās par finanšu darījumu nodokli pasaules līmenī;

16.

uzskata, ka Eiropas ārvalstu tiešo ieguldījumu ad hoc novērošanas centra izveide Eiropas Komisijā varētu uzlabot šajā jomā īstenotās dalībvalstu politikas saskaņošanu un vienlaikus nodrošināt īstenotās politikas, tostarp tās ietekmes uz makroekonomiku, labāku uzraudzību, lai veicinātu to, ka Eiropa kļūst par ieguldījumu galamērķi;

17.

aicina Komisiju paātrināt dalībvalstu ekonomikas, nodokļu un sociālās politikas saskaņošanu, lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus, vienlaikus ņemot vērā ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas vērojamas starp eurozonas dalībniekiem un ES dalībvalstīm;

18.

uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai panāktu, ka vairāk tiek izmantoti struktūrfondi un Kohēzijas fonds kā katalizators papildu finansējuma piesaistei no EIB, ERAB, citām starptautiskām finanšu iestādēm un privātā sektora, rosinot iniciatīvas, kas pamatojas uz publiskā un privātā sektora partnerību (PPP), piemēram, ES projektu obligācijas; atzīmē, ka tieši MVU var gūt labumu no ieguldījumiem, kas stiprina veiktspēju, infrastruktūru un cilvēkkapitālu; atzīst, ka novatorisku finanšu instrumentu piemērošanas jomu varētu paplašināt tā, lai tie plašāk tiktu izmantoti kā finansējuma avots, kas papildina tradicionālās finansēšanas metodes; uzsver, ka finanšu instrumentu apgrozāmība un elastīga pieeja šādu instrumentu integrēšanai reģionālā līmenī ļautu panākt ES budžeta daudzkāršojošu ietekmi, veicināt publiskā un privātā sektora partnerības, piedāvāt alternatīvus finansējuma avotus un nodrošināt būtisku jauna finansējuma plūsmu stratēģiskiem ieguldījumiem, fiskālo ierobežojumu apstākļos atbalstot ilgtspējīgus ilgtermiņa ieguldījumus;

19.

atzinīgi vērtē ECB ilgtermiņa refinansēšanas operācijas (ITRO); aicina ECB arī turpmāk enerģiski rīkoties, lai risinātu pašreizējo eurozonas parādu krīzi, saglabājot cenu stabilitāti, vienlaikus līdz minimumam samazinot plašāko ietekmi, ko uz reālo ekonomiku un ieguldījumiem atstāj banku nozares likviditātes problēmas; uzskata, ka banku nozarei ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu nozares strukturālās nepilnības saistībā ar ilgāka termiņa likviditātes riskiem, tā cenšoties atgūt ieguldītāju uzticību un nodrošinot, ka ECB turpmāk vairs nav jāveic tik vērienīgi intervences pasākumi; uzskata, ka banku sistēmas darbība būtu jāorganizē tā, lai daļa piešķīrumu būtu paredzēta attīstības mērķiem un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam;

20.

uzskata, ka ar nākamo Kapitāla prasību direktīvas reformu būtu jānodrošina, ka kapitāla rezervju palielināšana banku nozares ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai neliedz bankām reālajā ekonomikā iepludināt skaidru naudu, kas ir ļoti svarīgi ieguldījumiem;

21.

uzsver, ka ir jāpaplašina Eiropas kapitāla tirgi, lai finansējumu varētu iegūt arī no citiem avotiem, ne tikai no bankām;

22.

ņem vērā Komisijas jaunos priekšlikumus uzlabot kredītreitingu aģentūru tirgus regulējumu, jo īpaši grozīt Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām un nodrošināt normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kā arī grozīt Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem, un uzsver, ka ir jāveic turpmāki pasākumi veselīgas uzņēmējdarbības vides un godīgas konkurences nodrošināšanai;

23.

aicina Komisiju izvērtēt daudzos šķēršļus, kuri joprojām traucē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu atsevišķās dalībvalstīs;

24.

norāda, ka svarīga nozīme ir Komisijas priekšlikumiem modernizēt Eiropas publiskā iepirkuma tirgu; uzsver, ka dinamisks Eiropas mēroga iepirkumu tirgus var nodrošināt nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem un var būtiski veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, kā arī ieguldījumu piesaistīšanu un ekonomisko izaugsmi;

25.

pauž bažas par eurozonas institucionālajiem investoriem raksturīgo tendenci pāriet no eurozonā emitētiem vērtspapīriem uz tādiem, kas emitēti citur pasaulē, ņemot vērā i) šādu investoru pieaugošo nozīmi eurozonas finanšu sektorā un ii) investīciju fondu kopējās līdzdalības daļas un citu eurozonas rezidentu emitēto kapitāla daļu samazināšanos no 26 % 2009. gadā līdz 23 % 2010. gadā;

26.

uzsver trešo valstu ieguldījumu fondu nozīmi un kā būtisku faktoru uzsver nepieciešamību stiprināt pārredzamības un pārskatatbildības principus, lai veicinātu sinerģiju starp ES un valstu ieguldījumu fondiem;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis rosināt institucionālos ieguldītājus piedalīties Eiropas riska kapitāla fondos un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos un likvidēt ierobežojumus attiecībā uz riska kapitāla finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

28.

uzskata, ka pārrobežu uzņēmējdarbība piedāvā būtiskus ieguvumus gan ES reģioniem, sekmējot to ekonomikas attīstību, gan atsevišķiem uzņēmumiem, nodrošinot tiem pieeju jauniem un lielākiem tirgiem un piegādes avotiem, kā arī kapitālam, darbaspēkam un tehnoloģijām;

29.

pauž bažas par augstajiem jauniešu bezdarba rādītājiem, kas novēroti vairākās dalībvalstīs, un negatīvajām nodarbinātības prognozēm; ar bažām konstatē, ka Eiropas Savienībai ir ierobežota spēja piesaistīt kvalitatīvu cilvēkkapitālu laikā, kad vērojama spēcīga cilvēkkapitāla aizplūšana no ES uz trešās pasaules valstīm; atzīst, ka Eiropas Savienībai ir vērienīgs augsti kvalificēta cilvēkkapitāla potenciāls, un aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt intensīvāk, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, īstenojot programmas un konkrētus pasākumus Eiropas un dalībvalstu līmenī; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropadomes deklarāciju, kurā dalībvalstis tiek aicinātas ieviest jaunatnes garantiju sistēmai līdzīgas valsts sistēmas, un mudina dalībvalstis atbalstīt šo aicinājumu, tuvākajā laikā īstenojot konkrētus valsts līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunieši vai nu atrod pienācīgas kvalitātes darbu, vai arī turpina izglītoties vai apgūst kādu arodu (pārkvalificējas); uzskata, ka ES būtu intensīvāk jāstrādā, lai sasniegtu gudras, integrējošas un ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības jomā, tostarp samazinātu nodokļus darbaspēkam, cenšoties piesaistīt vairāk ieguldījumu darbietilpīgās ekonomikas nozarēs;

30.

norāda uz problēmām, kas ES kopumā un atsevišķas dalībvalstis skar saistībā ar sabiedrības novecošanu; mudina dalībvalstis izstrādāt saskaņotas stratēģijas demogrāfisko problēmu risināšanai, lai kompensētu iespējamās negatīvās sekas;

31.

atbalsta Inovāciju savienības mērķus; aicina dalībvalstis mērķtiecīgi ieguldīt izglītībā, pētniecībā un jaunradē, ņemot vērā šādas rīcības pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā; atbalsta gudru specializāciju, kas ir svarīgs politikas princips un jaunrades politikas koncepcija, un stingrāku saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbību tādās jomās kā videi saudzīgas tehnoloģijas;

32.

uzsver, ka cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jābūt ES galvenajai prioritātei, jo īpaši pašreizējās krīzes apstākļos, jo izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rada lielus zaudējumus valstu budžetos un papildu ieņēmumus varētu izmantot valsts ieguldījumu palielināšanai; norāda, ka starp Komisiju un dalībvalstīm jānodrošina laba sadarbība un koordinācija, lai cīnītos pret dubultu aplikšanu ar nodokļiem, dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļiem un dempingu, kā arī pret nodokļu oāžu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem; kopumā prasa lielāku fiskālo saskaņošanu gan attiecībā uz ienākumu, gan izdevumu daļu, tostarp sekmīgu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu sistēmām un to koordinēšanu, lai samazinātu arī smago administratīvo slogu un augstās nodokļu prasību ievērošanas izmaksas, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi, jo tas rada šķēršļus ieguldījumiem Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē Parlamenta normatīvo rezolūciju par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), vienlaikus ar nepacietību gaidot, kad Padome pieņems attiecīgo direktīvu;

33.

norāda, ka ar finansējuma pieejamību saistītas grūtības joprojām ir viena no aktuālākajām MVU problēmām; ir sevišķi noraizējies par to, ka dzīvotspējīgi uzņēmumi nevar saņemt finansējumu savu plānu īstenošanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nevilcinoties rīkoties un īstenot regulatīvus pasākumus, kas veicinātu MVU finansēšanu, kā tas ierosināts ES rīcības plānā, lai nodrošinātu MVU pieejamāku finansējumu; uzsver, ka MVU un sociālie uzņēmumi bieži vien veicina izaugsmi vietējā līmenī un ka kohēzijas politikas finansējums, kas piešķirts, izmantojot stingras daudzlīmeņu pārraudzības pieeju, var nodrošināt, ka MVU un sociālie uzņēmumi izmanto savu potenciālu un arī turpmāk būtiski veicina ES konkurētspēju;

34.

uzsver, ka ir jāizstrādā visaptverošs pārskats par ES finanšu noteikumu ietekmi uz ekonomiku, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi tiek īstenoti samērīgi un ka tie nekavē ieguldījumus;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu 2014.–2020. gadam, kas rosina veidot uzņēmējdarbības kultūru un sekmē MVU dibināšanu galvenokārt tādās jaunās nozarēs kā sociālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, videi saudzīga ekonomika un tūrisms;

36.

prasa izstrādāt jaunus un efektīvus tiesību aktus uzņēmumu maksātnespējas jomā, tostarp agrīnās brīdināšanas instrumentus, lai popularizētu „otras iespējas” politiku, kas veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmumu darbības atsākšanu, jo šāda politika dalībvalstu tiesību aktos nav pietiekami atzīta; uzsver, ka „otras iespējas” politikas popularizēšanas nolūkā ir svarīgi paplašināt saziņu starp uzņēmējiem un uzņēmējdarbību atjaunojošiem uzņēmējiem un ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar finansējuma nodrošināšanu šādiem uzņēmumiem;

37.

aicina ES pilnībā izmantot Eiropas kaimiņattiecību politikas un makroreģionālo stratēģiju piedāvātās ieguldījumu iespējas Eiropas Savienībā un ārpus tās;

38.

aicina Komisiju rezultātu apkopojumā iekļaut visus attiecīgos rādītājus, pēc kuriem tiek vērtēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība un tās ietekme uz ES reģioniem;

39.

atgādina, ka ir svarīgi turpmāk attīstīt uz vides nozarēm vērstas partnerības, kas izraisa arvien lielāku ieguldītāju interesi, ņemot vērā ES resursus un veiktspēju;

40.

atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā par 5 % palielinājās to uzņēmumu skaits, kas vēlējās ieguldīt Eiropas Savienībā; tomēr pauž nožēlu, ka katra ieguldījumu projekta radītais jaunu darba vietu vidējais skaits saglabājās nemainīgs;

41.

aicina Komisija un dalībvalstis vietējā un pārrobežu līmenī piemērot Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu, lai efektīvāk un ar zemākām izmaksām sniegtu e-pārvaldes pakalpojumus, tostarp uzņēmumiem;

42.

uzstāj — lai piesaistītu vairāk ieguldījumu, ES un tās dalībvalstīm:

43.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu programmai, kas vērsta uz uzņēmumu un MVU konkurētspēju; atzinīgi vērtē neseno riska un „biznesa eņģeļu” kapitāla pieaugumu daudzās ES dalībvalstīs, tomēr vēlreiz norāda, ka ES ir jāturpina vienkāršot noteikumus un nodrošināt MVU un citiem uzņēmumiem pieejamāku finansējumu, veicinot efektīvu riska kapitāla un „biznesa eņģeļu” kapitāla sistēmu izveidi visā ES un palielinot privātā un valsts kapitāla ieguldījumu lomu ilgtermiņa korporatīvās izaugsmes finansēšanā; aicina Komisiju aktīvāk sadarboties ar starptautiskām finanšu iestādēm, radot novatoriskus mehānismus MVU finansēšanai;

44.

īpaši akcentē to, ka ir svarīgi popularizēt standartus, kas jaunrades rezultātā palīdz tapt jauniem produktiem un pakalpojumiem, kas ļauj pilnībā izveidot iekšējo tirgu un piesaistīt ieguldījumus ES, un ka ir svarīgi Eiropas standartus saskaņot ar starptautiskajiem standartiem;

45.

atgādina jau reiz ierosināto, proti, lai Komisija sadarbībā ar EIB (ņemot vērā tās cilvēkresursu kvalitāti un pieredzi lielu infrastruktūru finansēšanā) iesaistītos ieguldīto līdzekļu stratēģiskās analīzes procesā, neizslēdzot nevienu iespējamo scenāriju, tostarp subsīdijas, maksājumu summas, ko dalībvalstis parakstījušas EIB kapitālam un ko ES ir parakstījusi EIB kapitālam, aizdevumus, novatoriskus instrumentus, ilgtermiņa projektiem piemērotas finanšu inženierijas produktus, kas nedod tūlītēju peļņu, garantiju sistēmu izveidi, ieguldījumu sadaļas izveidošanu Eiropas Savienības budžetā, finanšu konsorciju starp Eiropas, dalībvalstu un vietējām iestādēm, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības;

46.

atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, „Inovācijas Savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” un atzīmē, ka stratēģija „Eiropa 2020” padarīs ES pievilcīgāku ieguldījumiem, radīs darba vietas ES teritorijā un saglabās tās konkurētspēju starptautiskā līmenī;

47.

uzsver — ņemot vērā pašreizējos zemos izaugsmes rādītājus un augsto bezdarba līmeni, ES kohēzijas politika sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un Eiropas pētniecības un jaunrades jomā un ir lielākā ES budžeta izdevumu pozīcija, kas nodrošina ieguldījumus reālajā ekonomikā, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazinot reģionālās atšķirības un īstenojot Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un tas dod iespēju būtiski sekmēt publisko un privāto ieguldījumu apmēru ES, dalībvalstu, reģionālā un vietējā mērogā;

48.

uzsver, ka diskriminējoša pieeja lielajiem uzņēmumiem var kavēt jaunradi un mazināt citu ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, liedzot tiem iespēju veidot svarīgas starptautiskas partnerības kopīgas jaunrades jomā un mazinot tiem progresīvo tehnoloģiju pieejamību;

49.

atbalsta tādas vietējās un reģionālās attīstības politikas ekonomisko pamatojumu, kura piesaistīta konkrētai vietai un kuras pamatā ir princips, ka interese par Savienības mazāk attīstītajiem reģioniem visdrīzāk pieaugs, ja tie spēs piedāvāt konkurences salīdzināmās priekšrocības (atbilstīgu infrastruktūru, kvalificētus cilvēkresursus utt.), kā arī noteiktu stimulu kopumu; šajā sakarībā aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu un reģionu centienus īstenot ieguldījumu veicināšanas politiku, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem, tostarp pārrobežu līmenī, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras projektiem; ar nožēlu konstatē, ka mazāk attīstītie ES reģioni aizvien vairāk zaudē savu pievilcību salīdzinājumā ar trešām valstīm; aicina kompetentās iestādes izstrādāt steidzami veicamus pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt pašreizējos ieguldījumus un piesaistīt jaunus;

50.

uzsver, ka Eiropas Savienībā ir ļoti spēcīgi attīstītas pilsētas un ka lielākie pilsētu infrastruktūru projekti un novatoriski uzņēmējdarbības parki ir svarīgākais faktors, kas piesaista ieguldījumus; mudina dalībvalstis veikt apjomīgus ieguldījumus infrastruktūrā, jaunajās tehnoloģijās, kā arī pētniecībā un izstrādē, tostarp vairākveidu pārvadājumu sistēmās, lai uzlabotu dzīves apstākļus Eiropas pilsētās un sekmētu to konkurētspēju, izmantojot pilsētu tradicionālās priekšrocības un vienlaikus nodrošinot, ka šādi ieguldījumi neapdraud patiesu teritoriālo kohēziju un līdzsvarotu lauku attīstību;

51.

īpaši akcentē to, ka ir svarīgi vietējā līmenī ne vien popularizēt un īstenot pētniecības un izglītības pasākumus, bet arī ieguldīt tajos; tas nozīmē — lai piesaistītu gan vietējos, gan ārvalstu tiešos ieguldījumus, ir pilnā mērā jāizmanto pieejamais cilvēkkapitāls, t. i., vietējie pētnieki un akadēmiskās aprindas; šajā sakarībā ir svarīga arī cilvēku — skolotāju, pētnieku un studentu — mobilitāte;

52.

uzskata, ka mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk jāsaņem ievērojams Savienības finansējums, lai līdz ar zemākām darbaspēka izmaksām nodrošinātu ieguldītājiem arī citas vietēja mēroga konkurences priekšrocības;

53.

norāda, ka ir jāstiprina infrastruktūras, lai sekmētu reģionālo kohēziju un reģionu konkurētspēju; šajā sakarībā kā svarīgu faktoru akcentē Eiropas transporta tīklu nozīmi un to, ka ir jāizmanto papildu finanšu instrumenti, tādi kā projektu obligācijas un publiskā un privātā sektora partnerības;

54.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.