21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/7

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Salām raksturīgās problēmas” (pašiniciatīvas atzinums)

2012/C 181/03

Ziņotājs: José María ESPUNY MOYANO

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2011. gada 20. janvārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Salām raksturīgās problēmas”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 7. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (28. marta sēdē), ar 129 balsīm par, 4 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Salu reģioniem piemīt kopīgas un specifiskas pastāvīgas īpašības un pazīmes, kas tās skaidri atšķir no kontinentālajiem reģioniem. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā ir atzīts, ka salu reģioni saskaras ar praktiskiem šķēršļiem, kam jāpievērš īpaša uzmanība. EESK uzskata, ka arī turpmāk ir jāiegulda darbs, lai nodrošinātu atbilstīgas stratēģijas pieņemšanu, kas ļautu rēķināties ar salu reģionu īpašajām vajadzībām.

1.2   EESK uzskata, ka Eiropas Savienībā izmantotā salu jēdziena definīcija nav atbilstīga un tādēļ būtu jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā jauno situāciju pēc ES paplašināšanās, kad tika iekļautas arī dalībvalstis, kas atrodas uz salām. Iepriekšējos atzinumos (1) EESK ieteica mainīt šo definīciju un tagad vēlreiz uzsver minēto ieteikumu.

1.3   Migrācija, novecojoša sabiedrība un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir jautājumi, kas sevišķi ietekmē salas. Šo problēmu dēļ var zust kultūras mantojums, tikt vājinātas ekosistēmas vai rasties sarežģītas ekonomiskās sekas (saistībā ar nodarbinātību, jaunatni u.c.).

1.4   Dažas salas saskaras ar iedzīvotāju emigrācijas problēmu uz reģioniem, kuros ir augstāks labklājības līmenis, citās salās uzņem imigrantus, kuri dod ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā, un ir arī salas, kurās, ņemot vērā to ģeogrāfisko stāvokli, uzņem imigrantus tādā apmērā, kas pārsniedz uzņemšanas iespējas.

1.5   EESK uzskata, ka noteikti jāuzlabo piekļuve salām un savienojumi starp tām. Tā kā piekļuve salām ir ļoti būtiska, lai palielinātu salu reģionu pievilcību, būtu jāsamazina preču un pasažieru pārvadājumu izmaksas, piemērojot teritoriālās vienotības principu un uzlabojot Regulu 3577/92.

1.6   Lauksaimniecība, lopkopība un zivsaimniecība ir svarīgi vietējās ekonomikas elementi, un sniedz arī lielu atbalstu vietējai lauksaimniecības produktu nozarei, bet nošķirtības problēmas, mazo uzņēmumu un mazās produktu daudzveidības, kā arī klimatisko apstākļu dēļ produktu ražošana ir apgrūtināta.

1.7   Visi šie faktori kopumā izraisa to, ka salās ražotās preces ir mazāk konkurētspējīgas par tām, kas ražotas Eiropas kontinentā vai trešās valstīs, un tādējādi vēl vairāk pavājinās primārais sektors.

1.8   EESK iesaka KLP ietvaros salas uzskatīt par reģioniem, kuros ir nelabvēlīgi apstākļi (tāpat kā kalnu apgabalus), un, piešķirot finansējumu, īpaši ņemt vērā šo reģionu atrašanos uz salām.

1.9   Daudzās Eiropas salās tiek uzskatīts, ka tūrisms ir būtisks vietējo iedzīvotāju, viņu identitātes, kultūras tradīciju un vērtību, kā arī ainavas izdzīvošanas faktors. Tūrisma darbību rezultātā ir radusies iespēja attīstīt ekonomikas izaugsmi un paaugstināt nodarbinātības līmeni, izmantojot ar tūrismu saistītos pakalpojumus. Tomēr salu ekonomika kļuvusi pārāk atkarīga no tūrisma, un tādēļ ir vajadzīga dažādošana un pievēršanās papildu jomām, kuras sekmētu salu ekonomisko attīstību tādu krīžu gadījumos, kā pašreizējā, kas būtiski ietekmē tūrisma nozari.

1.10   EESK atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu izstrādāt īpašas stratēģijas salām, kalnu reģioniem un citiem nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem apgabaliem, un Komisijas iniciatīvas ietvaros izstrādāt stratēģiju ilgtspējīgam piekrastes un jūras tūrismam, kā norādīts Komisijas 2011. gada 27. septembra rezolūcijā (2).

1.11   EESK uzskata, ka problēmas, ar ko salas saskaras, piedaloties ES pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās, ir saistītas ar nelielu iekšējo tirgu un ierobežotām iespējām pētniecības un izstrādes struktūru ziņā. EESK arī uzskata, ka ir jāturpina ES atbalsts salu reģioniem IKT izstrādes jomā, pētniecības un attīstības struktūru izveidē un jāsekmē salās esošo MVU dalība pētniecības, attīstības un inovācijas programmās, nepieciešamības gadījumā piesaistot struktūrfondu līdzekļus.

1.12   ES enerģētikas politikā attiecībā uz salu reģioniem prioritāra nozīme būtu jāpiešķir gan piegādes drošībai, gan finansējumam, kas paredzēts, lai izstrādātu un īstenotu enerģijas ražošanas projektus, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas un atjaunojamie resursi, gan arī enerģijas efektīvas izmantošanas veicināšanai, vienlaikus aizsargājot vidi un dabu.

1.13   Ņemot vērā salu reģionu īpatnības, reģionālajā politikā jāiekļauj tādi jautājumi kā ūdens resursu trūkums, jūras ūdens atsāļošana, kā arī citas tehniskās iespējas ūdensapgādes jomā.

1.14   EESK uzskata, ka ir sevišķi svarīgi īstenot pastāvīgas apmācības programmas salu iedzīvotājiem, kuri strādā dažādās nozarēs, taču galvenokārt tūrismā, kas ir viens no nozīmīgākajām saimnieciskās darbības veidiem salu reģionos. Minētās programmas būtu jāfinansē no Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem, pamatojoties uz dalībvalstu, iestāžu un sociālekonomisko dalībnieku saistībām.

1.15   Izglītībai, profesionālajai apmācībai un mūžizglītībai ir ļoti liela nozīme ES ekonomikas un sociālajā stratēģijā Lisabonas procesa ietvaros un stratēģijā “Eiropa 2020”. EESK aicina ņemt vērā salu reģionu īpatnības, lai nodrošinātu pastāvīgas izglītības un apmācību iespējas visos reģionos un visiem iedzīvotājiem, un šis jautājums ir jāiekļauj valstu stratēģijās.

1.16   EESK rosina īstenot pasākumus, kas paredzēti Briges paziņojumā par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, ko pieņēma visu dalībvalstu izglītības ministri un sociālie partneri.

1.17   EESK aicina Eiropas Komisiju izveidot starpdienestu grupu, kas izskatītu jautājumus saistībā ar salām, vai iekļaut to jau esošajās starpdienestu grupās.

1.18   Komiteja aicina Komisiju jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļaut īpašus noteikumus salu reģioniem, un to vajadzības vairāk ņemt vērā īpašās reģionālās attīstības programmās, kas vairāk pielāgotas reģionu īpatnībām. Būtu jāapsver iespēja palielināt līdzfinansējumu no ES jomās, kas ir prioritāras salu attīstībai.

1.19   Ņemot vērā, ka stratēģija “Eiropa 2020” būs vadmotīvs turpmākajās ES darbībās, EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izvērtēt, kā stratēģija ietekmē salu reģionus un kā, izmantojot stratēģijas sniegtās iespējas, risināt problēmas, ar kurām saskaras salas.

Ņemot vērā tūrisma nozares sezonalitāti salu reģionos, EESK aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu turpināt darbu pie programmas CALYPSO sociālā tūrisma jomā, kā Komiteja jau norādījusi savā atzinumā par inovāciju salu tūrisma jomā (3) un iesaistīt šajā darbā sociālos partnerus, ņemot vērā minētās programmas ietekmi uz tūrisma sektoru un tās pastiprinošo efektu citās saimnieciskās darbības jomās.

2.   Ievads

2.1   Salu reģioni

2.1.1   Pēc Eurostat definīcijas sala ir jebkura teritorija, kas atbilst šādiem pieciem kritērijiem:

—	tās platība ir vismaz vienu kvadrātkilometru liela;

—	tā atrodas vairāk nekā vienu kilometru no sauszemes;

—	salā jābūt vismaz 50 pastāvīgiem iedzīvotājiem;

—	tai nav tieša savienojuma ar kontinentu;

—	salā neatrodas kādas ES dalībvalsts galvaspilsēta.

2.1.2   Lai definētu salas jēdzienu, būtu jāpievēršas LESD 33. deklarācijai, kurā paredzēts: “Starpvaldību konference uzskata, ka 174. pantā iekļautā norāde uz salu reģioniem var attiekties arī uz salu valstīm pilnībā, ja tās atbilst nepieciešamajiem kritērijiem”.

2.1.3   Kā EESK norādījusi iepriekšējā atzinumā (4), šajā definīcijā nav ņemti vērā jaunie apstākļi paplašinātajā Eiropas Savienībā, kuras dalībvalstis ir salu valstis.

2.1.4   No minētās definīcijas izriet, ka salas pieder 14 (5) no 27 ES dalībvalstīm. Liela nozīme būtu jāpiešķir dažādām ES salām to iedzīvotāju skaita dēļ, jo salās dzīvo kopumā aptuveni 21 miljons cilvēku. Tas ir aptuveni 4 % ES 27 dalībvalstu kopējo iedzīvotāju.

2.1.5   Salu reģioniem piemīt kopīgas un specifiskas pastāvīgas īpašības un pazīmes, kas tās skaidri atšķir no kontinentālajiem reģioniem.

2.1.6   Katrai ES salai raksturīgas zināmas pazīmes, kas to atšķir no citām, tomēr šiem reģioniem kopīgie faktori ir nozīmīgāki par katras salas individuālajām atšķirībām, un tas īpaši izpaužas tādās jomās kā transports, vide, tūrisms un piekļuve svarīgākajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

2.1.7   LESD 174. pantā iekļauts jauns punkts, kurā teikts, ka “īpaša uzmanība ir veltīta (…) reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas, pārrobežu un kalnu reģioni”.

2.1.8   Minētajā pantā ir atzīts, ka salu reģioni saskaras ar praktiskiem šķēršļiem, kam jāpievērš īpaša uzmanība.

3.   Demogrāfiskā situācija salu reģionos

3.1   Migrācija, novecojoša sabiedrība un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir jautājumi, kas sevišķi ietekmē salas.

3.2   Daudzās salās vai salu reģionos pašlaik pastāv nopietns risks, ka iedzīvotāju skaits samazināsies tādēļ, ka ekonomiski aktīvie iedzīvotāji — galvenokārt, jaunieši — aizbrauc no salas, pastāvīgie iedzīvotāji noveco vai tādēļ, ka ir skarbi klimatiskie apstākļi. Šāda situācija var izraisīt kultūras mantojuma zudumu vai ekosistēmu novājināšanos.

3.3   Citas salas, kas ģeogrāfiski atrodas pie Savienības ārējās robežas, ir spiestas risināt jautājumu par migrācijas plūsmu pretējā virzienā, proti, personu nelegālu ieceļošanu no trešām valstīm tādā apmērā, ka salā tiek pilnībā pārsniegtas uzņemšanas iespējas.

3.3.1   Atsevišķās salās tas rada ārkārtas humanitāro situāciju, kuras risināšanai vajadzīgs Eiropas Savienības atbalsts, iekļaujot iespēju arī turpmāk dalīt operatīvās izmaksas, apvienojot valsts un Eiropas līdzekļus.

3.3.2   EESK citos atzinumos ir ierosinājusi kopējās patvēruma politika ietvaros grozīt Dublinas Konvenciju, lai atvieglotu patvēruma pieprasītāju pārvietošanos ES.

3.4   Savukārt citās salās ir daudz iedzīvotāju — ārvalstnieku, kas sniedz ieguldījumu vietējā ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, taču mājokļu tirgus piesātinājuma gadījumā varētu paaugstināties mājokļu cenas, un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem piekļuve šim tirgum būtu apgrūtināta.

4.   Pieejamība un nošķirtība

4.1   Daži no ierobežojumiem, kas pastāv salu reģionos, ir izskaidrojami ar telpiskās vienotības trūkumu un salu nošķirtību. Šo ierobežojumu dēļ ir augstas transporta, izplatīšanas un ražošanas izmaksas, lielāka piegādes nedrošība, kā arī nepieciešami lielāki krājumi un plašākas iespējas uzglabāšanai.

4.2   Tas liecina par pilnīgu atkarību no jūras un gaisa transporta. Tādēļ salīdzinājumā ar citiem reģioniem salu reģioni ir neizdevīgākā situācijā, ja runa ir par vienotā Eiropas tirgus kā viendabīgas telpas izmantošanu konkurētspējīgām ekonomiskajām attiecībām ar mērķi mainīt uzņēmumu lielumu, tādējādi sekmējot inovāciju un panākot apjomradītus un ārējus ietaupījumus.

4.3   Šajā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka saistībā ar Kopienas iniciatīvu par Eiropas vienoto gaisa telpu ir lietderīgi izpētīt gaisa satiksmes pārvaldības mehānismus, kas ir īpaši paredzēti salu reģionu pastāvīgas pieejamības nodrošināšanai.

4.4   Nedrīkstētu aizmirst arī situāciju, ko radīja Islandes vulkāna Eijafjadlajokulla pelnu mākonis, kurš būtiski ietekmēja Eiropas gaisa satiksmi 2010. gada aprīlī un maijā un kā dēļ bija slēgtas daudzas lidostas Centrāleiropā, Ziemeļeiropā, un pat Dienvideiropā.

4.5   Lielākā problēma nebija tā, ka tūristi nevarēja nokļūt salās, bet gan tā, ka tūristi no salām nevarēja atgriezties dzimtenē, un neskaidrība, cik ilgā laikā šo situāciju varētu atrisināt.

4.6   Iepriekš minētais gadījums liecina, ka salu reģioni šādos apstākļos ir sevišķi neaizsargāti, jo, lai gan minētā situācija skāra praktiski visu Eiropu, Eiropas gaisa telpas slēgšana visvairāk (negatīvi) ietekmēja attiecīgos salu reģionus.

4.6.1   Cits vērā ņemams jautājums ir Komisijas plāns par CO2 nodokļa uzlikšanu gaisa transportam no 2012. gada. Ja šis nodoklis tiks uzlikts, Komisijai būtu jāizstrādā īpaša aprēķināšanas formula salu reģioniem, jo tie ir daudz vairāk atkarīgi no gaisa transporta. Situācija, kas jau ir sarežģīta dabas apstākļu dēļ, pasliktinātos.

4.7   Pieejamība ir ļoti svarīgs faktors salu reģionu pievilcības vairošanā. Eiropas transporta tīklu (TEN-T) jomā būtu jāpiemēro reāli īstenojama vairākveidu pārvadājumu politika, kas attiecas arī uz salām. Šajā sakarā, finansējot stacionāro un mobilo infrastruktūru, būtu lietderīgi veidot jūras un gaisa telpas koridorus starp Eiropas kontinentu un salām.

5.   Lauksaimniecība un zivsaimniecība

5.1   Lauksaimniecība, lopkopība un zivsaimniecība ir svarīgi vietējās ekonomikas elementi, it sevišķi nodarbinātības ziņā, un sniedz arī lielu atbalstu vietējai lauksaimniecības produktu nozarei, kas veido lielāko daļu rūpnieciskās ražošanas salās.

5.2   Nošķirtības problēmas, mazo uzņēmumu un ierobežotās produktu daudzveidības, kā arī atkarības to vietējiem tirgiem, to sadrumstalotības un klimatisko apstākļu dēļ lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ražošana salu reģionos ir ļoti apgrūtināta. Visi šie faktori negatīvi ietekmē salu lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozari, kas ir atkarīga no vietējiem produktiem. Nestabilitāte lauksaimniecības un lopkopības produktu ražošanas jomā salu reģionos rada problēmas lauksaimniecības pārtikas nozarē kopumā.

5.2.1   Visu minēto faktoru dēļ salās ražotās preces ir mazāk konkurētspējīgas par tām, kas ražotas Eiropas kontinentā un trešās valstīs.

5.3   Turklāt vietējā lauksaimniecība ir lielā mērā atkarīga no ārējā atbalsta gan izejmateriālu un resursu piegādes, gan ražojumu pārdošanas jomā, jo ģeogrāfiski atrodas ļoti tālu no piegādes avotiem un tirgiem.

5.4   Tādēļ salās dzīvojošie lauksaimnieki nevienlīdzīgos apstākļos konkurē ar ražotājiem no citiem reģioniem. Vietējiem ražotājiem jāsaņem vajadzīgais atbalsts, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecība salu reģionos attīstās līdzvērtīgos apstākļos, izmantojot, piemēram, īpašus instrumentus, kas KLP paredzēti salu reģioniem un veicina vietējo produktu ražošanu, kā arī sekmē to plašāku atpazīstamību.

5.5   Attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas paredzēti salu situācijas dēļ pastāvošo nelabvēlīgo apstākļu kompensēšanai šajā jomā, vispiemērotākais risinājums ir speciāla likumdošanas programma. Tas attiecas uz primāro sektoru, kas ir sevišķi nozīmīgs salām. Eiropas Zivsaimniecības fondā nav paredzēti īpaši pasākumi, izņemot tos, kas attiecas uz tālākiem reģioniem un mazākām Egejas jūras salām.

5.6   Tas pats attiecas uz tiešā atbalsta shēmām kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros. Jaunākajās KLP, lauku attīstības un ELFLA tiešā atbalsta shēmu reformās nav ņemta vērā salu situācija.

6.   Iekšējais tirgus un tūrisms

6.1   Tas, ka salu reģioni ir mazāki par kontinentālajiem reģioniem, būtiski ietekmē to ražošanu un tirgus struktūru. Lielākā daļa ražošanas uzņēmumu šajos reģionos ir mazi uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kas ir neaizsargātāki par lieliem uzņēmumiem.

6.2   Tūrisms bija un ir daudzu salu teritoriju ekonomikas pamats. Lai arī salas savstarpēji lielā mērā atšķiras, daudzās Eiropas salās tiek uzskatīts, ka tūrisms ir svarīgs vietējo iedzīvotāju, viņu identitātes, kultūras tradīciju un vērtību, kā arī ainavas izdzīvošanas faktors.

6.3   Tūrisma attīstība Eiropas salu reģionos ir sekmējusi ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu, kā arī veicinājusi saimnieciskās darbības dažādošanu, iekļaujot ar tūrismu saistītus pakalpojumus. Tā ir arī ļāvusi atjaunot un saglabāt vietējās tradīcijas un kultūru, kā arī dabas teritorijas un vēsturiskos pieminekļus.

6.4   Lai arī tūrisma ietekme kopumā ir bijusi nepārprotami pozitīva, jāatzīst arī tā izraisītās negatīvās sekas dažos salu reģionos, piemēram, nestabilas darba attiecības, darbības sezonalitāte, darba ņēmēju zema kvalifikācija, nekustamā īpašuma spekulāciju zelšana un vietējo iedzīvotāju mājokļa izmaksu paaugstināšanās. Tas ir arī izraisījis ūdens apgādes problēmas un sarežģījis sabiedrisko pamatpakalpojumu (atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe utt.) nodrošināšanu, ļoti negatīvi ietekmējot vidi. Šobrīd salu ekonomika ir pārāk atkarīga no tūrisma, un tādēļ ir vajadzīga dažādošana un pievēršanās citām jomām (ne vien tām, kas saistītas ar tūrismu), kuras sekmētu salu ekonomisko attīstību tādu krīžu gadījumos, kā pašreizējā, kas būtiski ietekmē tūrisma nozari.

6.5   Līdz ar LESD pieņemšanu ir īpaši atzīts, ka tūrismam ir liela nozīme Eiropas Savienībā. Komisija 2010. gada jūnijā iesniedza paziņojumu, lai popularizētu jaunas pamatnostādnes saskaņotai darbībai Eiropas Savienībā un tādējādi uzlabotu Eiropas tūrisma konkurētspēju un palielinātu ilgtspējīgas izaugsmes iespējas šajā jomā (6). Tas dod iespēju sekmēt Eiropas tūrisma jomas konkurētspēju, tādējādi sniedzot ieguldījumu jaunajā stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

6.6   Eiropas Parlaments 2011. gada 27. septembra rezolūcijas (7) 55. punktā “atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt stratēģiju par ilgtspējīgu piekrastes un jūras tūrismu un prasa izstrādāt līdzīgas īpašās stratēģijas attiecībā uz salām, kalnu reģioniem un citām nestabilām teritorijām”.

7.   Pētniecība, izstrāde un inovācija

7.1   Inovācija ir ļoti aktuāls ekonomikas politikas jautājums gan ES līmenī (saistībā ar Lisabonas stratēģiju un stratēģiju “Eiropa 2020”), gan reģionālajā līmenī, kurā palielinās valsts ieguldījumi pētniecībā, izglītībā, apmācībā un visinovatīvāko nozaru atbalstā (piemēram, transportā, enerģētikā, videi nekaitīgā ražošanā utt.). Tas pats attiecas arī uz pakalpojumiem, sevišķi tiem, kuru sniegšanai nepieciešamas labas zināšanas un prasmes, kas tiek uzskatītas par priekšnosacījumu lielākajā daļā tūrisma darbību (piemēram, izmitināšana, ēdināšana, nekustamā īpašuma pakalpojumi utt.).

7.2   Jāsekmē un jāatbalsta informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas, jo tās sniedz salām iespējas dažādot saimniecisko darbību un pilnveidot zināšanas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana ļauj mazināt nošķirtību un uzlabot uzņēmējdarbības procesus un sistēmas, kā arī ārējās attiecības, un tas nāk par labu konkurētspējai un produktivitātei.

7.3   Galvenā problēma, ar ko salu reģioni saskaras inovācijas spējas pilnveidošanā, ir vāja uzņēmējdarbības struktūra, nepietiekams apmācības līmenis, sarežģīta piekļuve Eiropas tirgum, nelieli ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā utt. Inovācija salu reģionos jāaplūko no plaša skatpunkta, ņemot vērā, piemēram, apstrādi, tirdzniecības metodes un inovatīvus paņēmienus attiecībā uz uzņēmumu vadību vai organizāciju. Uzņēmumiem, kas atrodas salās, būtu jāmēģina uzlabot ražošanas jaudu un produktu kvalitāti un būtu jāpanāk vieglāka piekļuve Eiropas tirgum, lai līdzvērtīgos apstākļos konkurētu ar kontinentālajiem ES reģioniem.

7.4   Būtu jāuzsver arī problēmas, ar ko salas saskaras, piedaloties ES pētniecības, izstrādes un inovācijas programmās. Neliels iekšējais tirgus un ierobežotas iespējas pētniecības un izstrādes struktūru ziņā apgrūtina salu reģionu piedalīšanos minētajās programmās.

8.   Enerģētika un ūdens

8.1   Tā kā salas ir lielā mērā atkarīgas no degvielas importa, enerģijas cenu svārstības salu reģionus ietekmē spēcīgāk.

8.2   ES enerģētikas politikā attiecībā uz salu reģioniem prioritāra nozīme būtu jāpiešķir gan piegādes drošībai, gan finansējumam, kas paredzēts, lai izstrādātu un īstenotu enerģijas ražošanas projektus, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas un atjaunojamie resursi, gan arī enerģijas efektīvas izmantošanas veicināšanai, vienlaikus aizsargājot vidi un dabu.

8.3   Elektronerģijas ražošanai, uzkrāšanai un sadalei ir svarīga nozīme ne tikai tādēļ, lai apmierinātu vajadzības primārās enerģijas jomā, bet arī saistībā ar jūras ūdens atsāļošanu, un tādējādi varētu atrisināt dzeramā ūdens problēmu daudzās salās.

8.4   Salām ir neliela teritorija, reljefs galvenokārt ir klinšains, un tādēļ lielākajā daļā salu trūkst ūdens. Tas kavē ekonomikas attīstību (jo īpaši tūrismu), kā arī negatīvi ietekmē veselību, lauksaimniecību un lopkopību.

9.   Apmācība un nodarbinātība

9.1   Saskaņā ar neseno pētījumu “Euroislands” (8) cilvēkkapitāls ir svarīgs jautājums Eiropas salās, it sevišķi Vidusjūras salās. Izglītības līmenis ir sevišķi zems pat tajās salās, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks un kur ir augstskolas. Ziemeļos esošajās salās cilvēkkapitāls ir labāk sagatavots jaunajiem izaicinājumiem, taču arī tur pārkvalificēšanās no tradicionālajām profesijām sagādā problēmas.

9.2   Izglītībai, profesionālajai apmācībai, mūžizglītībai un svešvalodu zināšanām ir ļoti liela nozīme ES ekonomikas un sociālajā stratēģijā Lisabonas procesa ietvaros un stratēģijā “Eiropa 2020”. Valstu stratēģiju pamatā jābūt izglītības un mūžizglītības iespēju nodrošināšanai visos reģionos un visiem iedzīvotājiem. Personāla trūkums un nepieciešamība sniegt plašu dažādu pakalpojumu klāstu rada vajadzību pēc salu iedzīvotāju daudzveidīgas profesionālās sagatavotības, ko iespējams nodrošināt, izmantojot atbilstīgas apmācību programmas, ko finansētu ES.

10.   Reģionālā politika

10.1   Reģionālā politika ir svarīgākais Kopienas instruments, kas salu reģioniem pieejams strukturālo ierobežojumu pārvarēšanai un to attīstības un izaugsmes potenciāla izmantošanai. Šī politika tomēr ir jāuzlabo, lai salas, kas ir vienotā Eiropas tirgus neatņemama daļa, varētu to maksimāli izmantot gan no ekonomiskā, gan sociālā aspekta.

10.2   Kopumā salu reģioni atrodas nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar kontinentālajiem reģioniem. Salu stāvoklis nav viena no prioritārajiem ES reģionālās politikas un kohēzijas politikas jautājumiem. Turklāt paplašināšanās ir būtiski mainījusi minēto politikas jomu prioritātes, un ES salu jautājumiem vairs netiek pievērsta īpaša uzmanība.

10.3   Vajadzīgas integrētas pamatnostādnes, kas ļautu efektīvi risināt problēmas, ar kurām saskaras ES salas. Tādēļ pasākumi un politikas iniciatīvas, kas varētu ietekmēt salas, būtu vienmēr vispirms attiecīgi jāizvērtē, kā tas tiek darīts tālāko reģionu gadījumā. Tas ļaus novērst negatīvas sekas vai pretrunas un uzlabot teritoriālo kohēziju. Šādi ietekmes novērtējumi ir īpaši nepieciešami tādās jomās kā transports, vide un enerģētika.

10.4   Plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam, lai noteiktu, kurš reģions var saņemt atbalstu reģionālajā politikā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tika izmantots vienīgi rādītājs “IKP uz vienu iedzīvotāju”. Minētajā rādītājā nav ņemts vērā, ka kohēzijas koncepcija aptver daudz plašāku spektru, proti, sociālos, ekoloģiskos, teritoriālos un citus faktorus saistībā ar inovāciju un izglītību. Jaunajos rādītājos, kuru pamatā ir attiecīgie statistikas dati, precīzi jāatspoguļo salu attīstības līmenis un jāsniedz pareizs priekšstats par reģioniem, kuros valda pastāvīgi nelabvēlīgi apstākļi.

10.4.1   Tādēļ atbilstīgi ES vispārējās politikas pamatnostādnēm kā atsauce būtu jāiekļauj stratēģijā “Eiropa 2020” minētie rādītāji.

10.5   Lai gan 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ir atzīts, ka Eiropas salas ir tiesīgas saņemt finansējumu pārrobežu sadarbībai, tomēr, nosakot kritēriju attiecībā uz maksimālo attālumu starp reģionu robežām (150 km), tika izslēgti trīs arhipelāgi (Kiklādu salas, Hebrīdu salas un Baleāru salas)

10.6   EESK aicina atcelt ar attālumu saistītos kritērijus (150 km), ko pašreiz izmanto salu klasificēšanai par pierobežu reģioniem, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķi vai Eiropas kaimiņattiecību politiku.

10.7   Īpaša uzmanība jāpievērš kalnainām salām vai ļoti mazapdzīvotām salām, jo tās skar ne tikai viens, bet vairāki no 174. pantā minētajiem ierobežojumiem. Tas pats attiecas uz arhipelāgiem, ko divkārši vai vairākkārtīgi skar salu problēmas. Minētie reģioni ir pakļauti papildu nelabvēlīgiem apstākļiem to sadrumstalotās struktūras un ierobežotā izmēra dēļ. Uzmanība jāpievērš arī daudzajām piekrastes salām, kas saskaras ar nopietniem ierobežojumiem to īpaši mazā izmēra dēļ. Visi minētie faktori pastiprina ierobežojumus, kas rodas salu situācijas dēļ, un nozīmē, ka iedzīvotājiem bieži netiek sniegti vajadzīgie pakalpojumi.

10.8   Tādēļ salu gadījumā vajadzīga koncepcija, kas aptver dažādas politikas jomas, proti, gan horizontālās (starpnozaru pieejas izmantošana tādās svarīgās politikas jomās ar teritoriālo ietekmi kā KLP, KZP, valsts atbalsts utt.), gan vertikālās (reģionālās, valstu un Kopienas dimensijas apvienošana). Minētajā pieejā būtu jāatspoguļo arī Līguma par Eiropas Savienību jaunie politikas virzieni un nozīme, kas piešķirta tādām specifiskām jomām kā enerģētika un klimats, ES ārējā perspektīva, kā arī tieslietas un iekšlietas (9).

11.   Salu reģionu priekšrocības un pievilcība

11.1   ESPON pētījumā “Euroislands” (10) secināts, ka galvenā salu priekšrocība salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir dzīves kvalitāte un to dabas un kultūras bagātība. Salās ir bagātīgi dabas un kultūras resursi, kā arī spēcīga kultūras identitāte. Tomēr būtiskākais trūkums ir tas, ka dabas un kultūras mantojums ir neaizstājams un neatjaunojams resurss.

11.2   Pētījumā minētajos ieteikumos norādīts, ka jaunās komunikācijas un informācijas tehnoloģijas ļauj mazināt negatīvo ietekmi, kas rodas salu situācijas dēļ (nelielais izmērs un izolētība). Jaunās tehnoloģijas var būt lietderīgas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pakalpojumiem, kā izglītība un pētniecība, veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī informatīvi, kultūras un citi radoši pasākumi. Citas tehnoloģiskas pārmaiņas (jaunu atjaunojamo enerģijas avotu atklāšana, dabas resursu daļējas aizstāšanas tehnoloģijas, progress transporta jomā utt.) var mazināt salu situācijas dēļ radušos ierobežojumus.

11.3   Salu reģionu paraugprakses piemēri ir neskaitāmi:

—

Uzņēmējdarbības iniciatīvas: neraugoties uz samērā augstajām cenām, virkne lauksaimniecības produktu un ražojumu (pārtikas produkti un dzērieni), kas nāk no salu reģioniem, veiksmīgi konkurē ES un pasaules tirgū, jo tie ir kvalitatīvi (vietējās izejvielas un tradicionālas ražošanas metodes) un/vai unikāli un tiem ir radīti zīmoli.

—

Ir īstenotas iniciatīvas, lai risinātu vispārīgas vides problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, vai ar salu situāciju saistītas specifiskas problēmas. Ievērības cienīgu darbu enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem ieguldījušas tādas salas kā Kitna (Kiklādu salas), Samsē, Eiga (Skotija), Gotlande, Bornholma, Kanāriju salas u.c.

---

(1)  “Labāka integrācija iekšējā tirgū kā galvenais faktors kohēzijas un izaugsmes nodrošināšanai salās” (OV C 27, 30.02.2009., 123. lpp.) un “Inovācija tūrisma nozarē: izstrādāt stratēģiju salu ilgtspējīgai attīstībai” (OV C 44, 11.02.2011., 75. lpp.).

(2)  Skatīt EESK ziņojumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, OV C 376, 22.12.2011., 44. lpp., un Eiropas Parlamenta rezolūciju “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē:— jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (2010/2206 (INI).

(3)  OV C 44, 11.2.2011, 75. lpp.

(4)  “Labāka integrācija iekšējā tirgū kā galvenais faktors kohēzijas un izaugsmes nodrošināšanai salās”, (OV C 27, 3.2.2009., 123. lpp.), 2.2. punkts.

(5)  Spānija, Īrija, Francija, Dānija, Itālija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Nīderlande, Malta, Kipra, Igaunija un Portugāle.

(6)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, COM(2010) 352 final.

(7)  Eiropas Parlamenta rezolūcija “Par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, (2010/2206 (INI)).

(8)  “Euroislands” pētījums “El desarrollo de islas- Islas Europeas y Política de Cohesión” (Salu attīstība: Eiropas salas un kohēzijas politika), ES programma “ESPON 2013”.

(9)  Jomas minētas Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un valstu parlamentiem “ES budžeta pārskatīšana”, COM(2010) 700 final.

(10)  Pētījums “Euroislands - El desarrollo de las islas- Islas Europeas y Política de Cohesión” (Salu attīstība: Eiropas salas un kohēzijas politika), ES programma “ESPON 2013”.

---