22.5.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/17

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Attīstīt uz iedzīvotājiem orientētu un viņiem tuvu pieeju iekšējā tirgus politikas jautājumos” (pašiniciatīvas atzinums)

2012/C 143/04

Ziņotājs: Pegado LIZ kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2011. gada 20. janvārī saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Attīstīt uz iedzīvotājiem orientētu un viņiem tuvu pieeju iekšējā tirgus politikas jautājumos” (pašiniciatīvas atzinums).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 1. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 478. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 22. un 23. februārī (22. februāra sēdē), ar 118 balsīm par, 3 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

(José Manuel Barroso, Expresso, 2011. gada 19. septembris)

1.   Ievads

1.1.   Tuvojas laiks, kad — saskaņā ar Jacques Delors ideju — Eiropā jau divdesmit gadus vajadzēja būt izveidotam vienotajam tirgum bez robežām un bez jebkādiem šķēršļiem; šis laiks ir piemērots, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā pārstāvētā organizētā pilsoniskā sabiedrība analizētu, kas ir sasniegts un kas būs tālāk.

1.2.   Šodien analizējot iekšējo tirgu, ir jāanalizē arī Eiropas projekta modelis kopumā. Jāuzdod jautājums, vai tāda Eiropa — ko daži bija iecerējuši un šo 60 gadu laikā ir ļoti centušies veidot, savukārt citi mēģinājuši pakāpeniski sagraut — pastāvēs arī 2050. gadā kā brīvības, kultūras daudzveidības un miera sekmēšanas modelis, kurš veicina draudzību un vienlīdzību starp iedzīvotājiem vidē, kurā nav diskriminācijas un šķēršļu. Šo jautājumu nesen uzdeva komisārs Barnier kgs savā plašajā runā Humbolta universitātē.

1.3.   Tas ir vēl jo aktuālāks nestabilajā laikā, kad Eiropā iestājusies ilgstoša sistēmiska, ne tikai cikliska krīze, kas ir ne tikai ekonomikas un finansiāla krīze, bet arī sociāla un kultūras krīze, un kuras pārvarēšanai – kā uzskata vairums EESK pārstāvēto ieinteresēto personu — nav efektīvu risinājumu.

1.4.   Patlaban mēs piedzīvojam darba vietu krīzi. Izveidojusies tāda situācija, ka Eiropa vairs nespēj garantēt darbu saviem iedzīvotājiem. No šī nepatīkamā stāvokļa var izkļūt vienīgi ar izaugsmes palīdzību, un galvenajam šīs izaugsmes veicināšanas instrumentam jābūt iekšējā tirgus pilnīgai izveidei.

1.5.   Pilsoniskā sabiedrība pamatoti pauž šaubas par pašreizējā ar Lisabonas līgumu izveidotā ES institucionālā modeļa spējām pārvarēt krīzi. Tā šaubās, vai pašreizējais ekonomiskais un finansiālais modelis spēj efektīvi un atbilstoši sevi regulēt, un pauž lielas bažas par to, ka trūkst saskaņotu un efektīvu regulējošu pasākumu, kā arī par to, ka aizvien vairāk ir atsevišķu un pretrunīgu lēmumu no visām pusēm. Pilsoniskā sabiedrība pauž bažas par to, kā var panākt efektīvāku un stingrāku finanšu sistēmas kontroli, ņemot vērā daudzās akciju tirgus krīzes, kas nenovēršami kaitē sociālajai un ekonomikas jomai; tā pauž bažas, ka krīzes simptomu dziļums (ņemot vērā draudošo globālo recesiju) liecina, ka pašreizējais Eiropas modelis var sabrukt. Tāpēc pilsoniskā sabiedrība aicina pašreizējos vadītājus parādīt vajadzīgo apņēmību un redzējumu par to, kā sekmīgi atveseļot Eiropas ekonomikas un sociālo modeli, saglabājot līgumā iekļautās vērtības un principus.

1.6.   Tāpēc īpaši pozitīvi ir vērtējams tas, ka līdztekus pašreizējā atzinuma izstrādei arī EFTA konsultatīvā komiteja ir uzskatījusi, ka jāizstrādā atzinums par šo pašu tematu, un Oslo notikušajā kopējā sanāksmē bija iespējams saskaņot viedokļus (1).

2.   Iekšējais tirgus — kas tas ir un kā tas darbojas?

2.1.   Ideja par kopēju tirgu jau ir iekļauta sākotnējā līgumā: tas ir svarīgs instruments, kura mērķis ir nodrošināt saimnieciskās darbības saskaņotu attīstību, pastāvīgu un līdzsvarotu ekonomikas izvēršanu, palielināt stabilitāti, efektīvāk uzlabot dzīves standartus un sekmēt ciešākas attiecības starp dalībvalstīm (2. pants). Iekšējo tirgu jau no paša sākuma attīstīja nevis kā atsevišķu politiku vai vienkārši kā brīvās tirdzniecības zonu, piemēram, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EFTA), bet gan kā vispārējas stratēģijas sastāvdaļu.

2.2.   Tādējādi tika definētas turpmākās iekšējā tirgus politikas vadlīnijas — šo politiku daži pamatoti uzskatīja par vienu no lielākajiem Eiropas politikas sasniegumiem. Bija paredzēts to pakāpeniski veidot divpadsmit gadu pārejas posmā (8. pants), kam vajadzēja beigties vēlākais 15 gadus pēc līguma stāšanās spēkā.

2.3.   Neskatoties uz tā īstenošanai izveidotajiem instrumentiem, politiskie, sociālie un ekonomikas apstākļi veidojās savādāk un no 1957. gada idejām bija jāatsakās un jāsecina, ka pēc 15 gadiem mērķi, kas būtu pamatā kopēja tirgus efektīvai izveidei, ir vēl ļoti tālu.

2.4.   Pēc tam 1985. gada Baltajā grāmatā par iekšējā tirgus izveidi bija izvirzīti precīzi uzdevumi minētā mērķa sasniegšanai līdz 1992. gadam. Vienlaikus bija skaidrs, ka Romas līgumā ir nepieciešami daži grozījumi, lai atvieglotu Baltajā grāmatā izvirzīto politikas mērķu sasniegšanu. Tas bija sākums Vienotajam Eiropas aktam (2), ar ko ievadīja nozīmīgas pārmaiņas attiecībā uz iekšējo tirgu, proti,

a)	kvalificētā balsu vairākuma noteikums vienprātības vietā, lai pieņemtu pasākumus, kas saistīti ar tiesību aktu tuvināšanu, lai izveidotu iekšējo tirgu (8.a pants un 100.a pants);

b)	pirmā norāde uz augstu aizsardzības līmeni saistībā ar pasākumiem veselības aizsardzības, drošības un patērētāju aizsardzības jomā (100.a panta 3. punkts);

c)	savstarpējas atzīšanas principa vispārēja pieņemšana, pamatojoties uz labi zināmo Tiesas judikatūru Cassis de Dijon lietā (100.b pants);

d)	skaidrs aicinājums, veidojot iekšējo tirgu, ievērot svarīgo ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi (130.a un b pants).

2.5.   Tomēr jaunie noteikumi par iekšējā tirgus izveidi patiesu nozīmi ieguva tikai 1992. gadā, kad ar Māstrihtas līgumu izveidoja Eiropas Savienību (3) — šajā laikā jau bija pilnīgi skaidrs, ka mērķi līdz 1992. gadam pabeigt iekšējā tirgus izveidi principā nav izdevies sasniegt (4).

2.6.   Tieši pretēji, vairums dalībvalstu atgriezās pie leģislatīviem un neleģislatīviem šķēršļiem, un Komisija īstenoja liberālu izvēles brīvības politiku, un tas apstādināja iekšējā tirgus izveidi vairākās īpaši nozīmīgās jomās, īpaši pakalpojumu jomā.

2.7.   Vairums no iekšējā tirgus jomā īstenotajām iniciatīvām patiesībā bija tikai atsevišķu, nekoordinētu, no kopējas politikas atdalītu un ar tiesību aktu saskaņošanu saistītu pasākumu apkopošana; dalībvalstis bieži bloķēja šīs iniciatīvas, ieviešot savas politikas brīvas konkurences ierobežošanai, piešķirot nelegālu valsts atbalstu, ieviešot jaunus kvantitatīvus ierobežojumus vai šķēršļus un sistemātiski noraidot jebkādu virzību uz priekšu tādās nozīmīgās jomās kā rūpniecības integrācija, nodokļi vai ekonomikas pārvaldība.

2.8.   Pat tādām šķietami sekmīgām un kopumā atzinīgi vērtētām iniciatīvām, kā, piemēram, Šengenas noteikumu pieņemšanai, vienotās valūtas ieviešanai, ES tiesiskuma un brīvības telpas nesenajai izveidei un Pamattiesību hartas iekļaušanai galīgajā Lisabonas līgumā, ir ierobežota ietekme, jo dažas dalībvalstis tajās neiesaistās vai tās neatbalsta. Turklāt ir ierobežota to piemērošanas joma un piemērošana (kad atklāti nedarbojas pret tām), un to atbalstam nav citu vērienīgu pasākumu, piemēram, efektīvas Eiropas finanšu politikas. Tas viss izskaidro Eiropas nespēju pārvarēt pašreizējo krīzi, kas ir cēlonis tās dziļajam pagrimumam, kā Jacques Delors2011. gada 18. augustā norādīja intervijā Le Soir un Le Temps izdevumiem.

2.9.   EESK jau ilgu laiku ir vērsusi uzmanību uz to, ka ir nepieciešama skaidra paradigmu maiņa, lai iekšējā tirgus izveides kvalitāti izvirzītu par prioritāti, galveno uzmanību pievērstu iedzīvotāju kopumā, un īpaši patērētāju un darba ņēmēju, praktiskajām interesēm un pamattiesībām, un sociālajiem jautājumiem veltītu tādu pašu uzmanību kā ekonomikas jautājumiem. Tas veido uz iedzīvotājiem orientētu redzējumu pretēji līdz šim īstenotajai uz ekonomiku orientētajai pieejai, kas ir atbildīga par vilcināšanos, nevēlēšanos un uzticamības trūkumu (5).

2.10.   Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs otrā pilnvaru termiņa sākumā nāca klajā ar savu jauno redzējumu par 21. gadsimta vienoto iekšējo tirgu (6), ņemot vērā agrāko paziņojumu “Pilsoņu programma Eiropas efektivitātes nodrošināšanai” (7). Tas radīja iespaidu un pamatotas cerības, ka Komisija vēlas savu iekšējā tirgus politiku būtiski pārorientēt uz to, lai sniegtu pēc iespējas lielāku labumu iedzīvotājiem un patērētājiem. Iekšējā tirgus politiku vairs neuzskatot par atsevišķu politiku, bet gan par visaptverošas stratēģijas — tagadējās “Eiropa 2020” priekšteces — sastāvdaļu, Komisijas paziņoja, ka iekšējā tirgus galvenie mērķi ir palielināt patērētāju uzticēšanos, sekmēt ekonomikas integrāciju un sociālo kohēziju un attīstīt uz zināšanām balstītu sabiedrību ilgtspējīgā Eiropā, kas atrodas globalizētā pasaulē. Šīs jaunās pieejas svarīgs instruments bija regulējuma pastāvīga uzlabošana racionalizētā un vienkāršotā leģislatīvajā vidē (8).

2.11.   Lai konsolidētu šo jauno pieeju, Komisija lūdza bijušo komisāru Mario Monti izstrādāt īpašu ziņojumu, kas nāca klajā 2010. gada maijā (9). Tajā pašā laikā Padome lūdza pārdomu grupai, kurā darbojās augsta līmeņa personas, tostarp Mario Monti, un ko vadīja bijušais Spānijas premjerministrs Felipe González, izstrādāt ziņojumu par Eiropas perspektīvām līdz 2030. gadam (10). Savukārt Eiropas Parlaments (arī 2010. gada maijā) pieņēma Grech ziņojumu, kas bija pamatā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcijai “Vienotā tirgus nodrošināšana patērētājiem un pilsoņiem” (11).

2.12.   Visos šajos nozīmīgajos dokumentos uzmanība būtībā ir vērsta uz to, ka iekšējā tirgus politikas izstrādē un īstenošanā ir nepieciešama radikāla paradigmu maiņa, jo pašreizējais modelis ir zaudējis aktualitāti. Tajos ir arī norādīts, ka, neskatoties uz ievērojamajiem sasniegumiem dažās jomās, rezultāti kopumā nav populāri, nav atbilstoši un daudzējādā ziņā neattaisno cerības laikā, kad Eiropu skārušas negaidītas problēmas un nākotne ir draudoša.

2.13.   Šādas piezīmes un secinājumi ir iekļauti un plašāk analizēti arī regulāros ziņojumos par iekšējo tirgu (12), detalizētās un regulārās Eirobarometra analīzēs par sabiedrības un uzņēmumu viedokli un pieredzi saistībā ar iekšējo tirgu dalībvalstīs, līdzīgos ziņojumos par patērētāju stāvokli iekšējā tirgū (13), kā arī Komisijas ikgadējos ziņojumos par patērētāju tiesību piemērošanu kopumā (14) un patērētāju tiesību acquis atsevišķi (15). Ja šos dokumentus pareizi interpretē, profesionāli analizē un kritiski novērtē, tie pilnībā apliecina bažas un šaubas, kas paustas iepriekš minētajos dokumentos.

2.14.   Pastāvēja cerība, ka Komisija patiesi mainīs savu politisko pieeju vienotajam tirgum, lai atspoguļotu visus minētos secinājumus un pašreizējos krīzes apstākļos izstrādātu patiesi jaunu, atšķirīgu redzējumu 21. gadsimta vienotajam tirgum, tādējādi attaisnojot ar vairākām vadošo politiķu deklarācijām saistītās cerības. Tāpēc dokuments “Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku” radīja zināmu vilšanos: neskatoties uz daudzajiem atzītajiem sasniegumiem, tajā vienkārši ir uzskaitīti 50 izolēti pasākumi un nav skaidras stratēģiskas pieejas (16). Uz tā trūkumiem un nepilnībām tika skaidri norādīts EP 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijā (17).

2.15.   Komisijas nesenais paziņojums par divpadsmit mehānismiem minētos trūkumus nenovērsa, jo nav skaidru kopēju vienojošu vadlīniju, ko varētu ņemt vērā vispārējā politikā iekšējā tirgus jomā un kas varētu izskaidrot, kāpēc priekšroka dodama tieši minētajiem divpadsmit mehānismiem un nevis citiem, piemēram, tiem, kuri uzskaitīti EESK atzinumā (18).

2.16.   Jāatzīmē, ka daudzi Komisijas priekšsēdētāja un komisāra Barnier kga nesenie publiskie paziņojumi un programma, ar Komisija nāca klajā starplaikā (19), tomēr apstiprina nodomu iekšējā tirgus turpmākajā īstenošanā mainīt paradigmas. Par to liecina arī Krakovas deklarācija (20) un ideju laboratorijas “Notre Europe” Eiropas Uzraudzības komitejas deklarācija.

3.   Jauns modelis iekšējā tirgus izveides pabeigšanai

3.1.   Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka ES politikā (un atbilstoši Lisabonas līgumā iekļautajiem pamatprincipiem) iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir nevis pašmērķis, bet gan līdzeklis vai instruments, kas dod iespēju sasniegt daudzus politikas mērķus dažādās jomās (21).

3.2.   Turklāt ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka visi šie mērķi vienlaikus aptver ekonomikas, sociālo un vides jomu, un ka to visu galīgais mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājību un sekmēt cilvēka cieņu, vienlīdzību, brīvību, solidaritāti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu (Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pants) (22).

3.3.   Tāpēc, īstenojot ar iekšējā ar tirgus pabeigšanu saistītos pasākumus, kuru mērķi tagad saskaņā ar līgumiem ir daudz plašāki nekā 1957. gadā, jāievēro minētie principi, vērtības un mērķi.

3.4.   Iekšējais tirgus, ko sākumā mērķtiecīgi veidoja kā federālas Eiropas ekonomikas pīlāru, tagad ir vēlreiz jāanalizē, ņemot vērā attīstību pēdējo 30 gadu laikā un pašreizējo realitāti. Ir skaidrs, ka pašreizējos apstākļos vienotais tirgus aizvien vairāk veidojas par parastu brīvās tirdzniecības zonu, kas līdzinās iekšējā tirgus priekštecei — Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijai (EFTA), un tas būs nevis federāla politiska projekta pašsaprotams iznākums, bet gan mazākais Eiropas valstu interešu kopsaucējs.

3.5.   Tāpēc atkal ir stingri jāapstiprina ideja, ka iekšējā tirgus uzdevums ir šīs intereses apvienot pilnīgi integrētā institucionālā ekonomikas un finanšu pārvaldības sistēmā, kuras modelis īsā laikā ir jāmaina un jānosaka tā konkrētas aprises.

3.6.   Lai darbotos šajā virzienā, vispirms ir vajadzīgs reālistisks redzējums par iekšējā tirgus ierobežojumiem, lai to necenstos veidot par to, kas tas nevar būt un kam tam nevajadzētu būt, ieviešot obligātus bieži nevajadzīgus un nepamatotus pasākumus, kas uzņēmumu, īpaši MVU (23), tostarp arī brīvo profesiju pārstāvju, darbību tikai apgrūtina. Dažkārt nepamatota ir pasākumu pilnīga saskaņošana tāpēc, ka par dominējošām jānosaka citas vērtības, piemēram, kvalitātes nodrošināšana, kā tas ir, piemēram, dažās patērētāju tiesību un patērētāju aizsardzības jomās. Šajā sakarā ES iekšējā tirgus politikā līdztekus saskaņošanas aspektiem svarīga nozīme būtu atkal jāiegūst pamatnostādnei un principam “spēks daudzveidībā”.

3.7.   Ar pārliecību, bez kompromisiem un nepiekāpīgi jāturpina programma tiesību aktu izstrādes uzlabošanai. EESK vienmēr ir aktīvi iesaistījusies šajā programmā (24). Tās mērķis ir ne tikai izstrādāt tehniskā ziņā nevainojumus dokumentus un samazināt nevajadzīgo un kaitīgo birokrātiju, bet arī izstrādāt vispārēju proaktīvu pieeju tiesību aktu izstrādei un administratīvajai praksei, pilsonisko sabiedrību un ieinteresētos ekonomikas dalībniekus efektīvi iesaistot visos tiesību aktu izstrādes un veidošanas posmos. Lielāka uzmanība jāvelta īpaši ex-ante ietekmes novērtējumiem, un tam, lai direktīvu vietā piemērotos gadījumos sistemātiskāk izmantotu regulas, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņotību. Turklāt vajadzētu censties izmēģināt jaunus instrumentus, kas ir piemērotāki nekā pašreizējie daudzie sarežģītie leģislatīvie instrumenti, piemēram, attiecīgos gadījumos izmēģināt fakultatīvus režīmus  (25). Jāatrod arī drosme pilnībā attiekties no Kopienas iniciatīvām, ja tās nedod pietiekamu efektu un labumu.

3.8.   Tikpat svarīgi ir pārskatīt, vienkāršot un kodificēt Kopienas acquis un administratīvās formalitātes  (26) un rūpīgi izslēgt visu, kas ir nelietderīgs, nevajadzīgs, rada pretēju ietekmi vai pat kaitīgs (27). Taču tas jādara ar nepieciešamo piesardzību, jo, ja šo darbu nekoordinēs, varētu izslēgt nozīmīgus tiesību aktu aspektus, kas būtiski ietekmē svarīgas jomas.

3.9.   Vajadzēt noteikt šādu moto: “regulēt, bet pārlieku neierobežot”. Tāpēc svarīga būs ne tikai inovācija un radošums; būs svarīgi arī no jauna analizēt priekšlikumus, ko izstrādāja neatkarīgu ekspertu grupa likumdošanas procesa un administratīvo procedūru vienkāršošanas jautājumos. Vairums šo priekšlikumu vēl nav īstenoti, bet vēl joprojām ir nozīmīgi un ir efektīvi jāīsteno (28).

3.10.   Saskaņā ar jauno pieeju svarīga nozīme ir gan produktu, gan pakalpojumu standartizācijai  (29). Taču arī šai sakarā rūpīgi būtu jāizvērtē īstenojamo pasākumu nepieciešamība, lietderība un ietekme, lai pakalpojumu standartizācijas ietvaros veiktā pakalpojumu diferencēšana darbotos vienotā tirgus interesēs.

3.11.   Turklāt būs atkal jāstimulē un jāattīsta Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI ), paplašinot tās piemērošanas jomu un uzlabojot administratīvo sadarbību, kā to vairākkārt ierosinājusi un ieteikusi EESK (30). Vienlaikus jāpārveido iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT), tā rīcībā nododot jaunu sistēmu un atbilstošus līdzekļus.

3.12.   Ir arī svarīgi pārdomāt galvenos iekšējā tirgus izveides principus, īpaši savstarpējas atzīšanas (31), subsidiaritātes (32), proporcionalitātes (33) un piesardzības principu (ko līdz šim piemēroja tikai noteiktās jomās, piemēram, pārtikas nekaitīguma jomā), un tos vajadzētu noteikt par vispārējiem principiem. Turklāt vajadzētu tos pārveidot un noteikt jaunus to piemērošanas veidus, kas vairāk atbilst iedzīvotāju interesēm.

3.13.   Rūpīgi jānosaka prioritātes. Tas nozīmē, ka nav jāizvēlas — vairāk vai mazāk nejauši — daži simboliski pasākumi, bet jādarbojas saskaņā ar labi definētiem kritērijiem, kas atspoguļo skaidru politikas virzību (kuras Eiropai vēl nav) un saskaņā ar kuriem iedzīvotāji ir absolūtā prioritāte.

3.14.   Par svarīgākajām prioritātēm jānosaka pakalpojumu joma kopumā  (34) un finanšu pakalpojumi finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem  (35), jo tās ir jomas, kurās iekšējā tirgus izveide kavējas visvairāk, bet kurās visvairāk ir nepieciešama inovācija ne tikai attiecībā uz īstenojamajiem pasākumiem, bet arī uz piemērojamajiem instrumentiem. EESK īpaši aicina Eiropas Komisiju uzraudzīt Pakalpojumu direktīvas īstenošanu un sistemātiski un atklāti iesniegt par to ziņojumus, jo minētā direktīva līdz šim ir vienīgais tiesību akts, kas nodrošina pārrobežu tirdzniecības atvēršanu pakalpojumu jomā.

3.15.   Īpaša uzmanība jāpievērš iekšējam tirgum pārrobežu e-pakalpojumu jomā, jo tas sniedz sociālas un ekonomiskas priekšrocības gan Eiropas iedzīvotājiem kopumā, gan iedzīvotājiem no reģioniem, kuriem ir apgrūtināta piekļuve, gan iedzīvotājiem ar invaliditāti. Tas sniedz priekšrocības arī ES uzņēmumiem, īpaši MVU, jo tādējādi varētu atrisināt visas problēmas un jautājumus, kas jau ilgi ir aktuāli. Līdz šim tomēr nav attīstīti ne instrumenti, ne mehānismi, kas ir būtiski, lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos, garantētu viņu aizsardzību un izveidotu uzņēmumiem draudzīgu vidi (36).

3.16.   Šajā sakarā īpaši jāmin šādas problēmas: tirgus sadrumstalotība; atšķirības starp piemērojamajiem noteikumiem; nedrošība par privātuma aizsardzību un datu konfidencialitāti; pārvedumu drošība; tiesiskā aizsardzība strīdu gadījumos; nelegāli tiešsaistes pakalpojumi, pirātisms un kibernoziegumi. Šīs problēmas kopīgi jārisina dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, lai izveidotu saskaņotu tiesisko sistēmu, kas būtu patiesa digitāla iekšējā tirgus pamatā.

3.17.   Kopienas tiesību aktu efektīva piemērošana ir joma, kur jāpieliek lielāki centieni un kur ES, diemžēl, nav sasniegusi pārliecinošus rezultātus. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt tiesību aktu ievērošanu un regulējuma efektivitāti (37), un tas nozīmē vairāk nekā tikai šauru administratīvo sadarbību (38). Šajā sakarā ir būtiski, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu tiesības iesniegt kolektīvu prasību Eiropas līmenī — tas būtu pēdējais līdzeklis saukšanai pie atbildības gadījumā, ja ir pārkāpti Kopienas tiesību akti, un tas sekmētu tiesību aktu brīvprātīgu ievērošanu (39).

3.18.   Vissvarīgāk tomēr ir noteikt iekšējā tirgus parametrus, saskaņā ar kuriem katrs iedzīvotājs atsevišķi un iedzīvotāji kopumā ir prioritāte. Šo uzdevumu nedrīkst uzticēt vairāk vai mazāk kompetentiem speciālistiem. Šajā procesā jāiesaista iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība, lai ņemtu vērā viņu problēmas un sūdzības, kā arī raizes un neattaisnotās cerības.

3.19.   Lai arī ir steidzami jārīkojas, ir svarīgi nodrošināt šādu pasākumu koordinēšanu un pienācīgu īstenošanu. Tāpēc Māstrihtas līguma (1992) 20. gadadienā EESK ierosina uzsākt pārdomu periodu. Lai sekmētu šīs pārdomas, EESK vēlas ieteikt vairākus parametrus, kas šādās debatēs ir svarīgi.

3.19.1.

Vispirms ir jāapspriež, kā iekšējā tirgus politikā skaidri ņemt vērā ES Pamattiesību hartā, īpaši tās IV un V daļā, noteiktos pamatprincipus un nozīmīgākos mērķus, īpaši uzsverot sociālās dimensijas un patērētāju tiesību stiprināšanu (40).

3.19.2.

Ir arī jāapspriež, kā nozaru politikas pakārtot kopējam stratēģiskam mērķim, proti, kā ekonomikas, rūpniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas, vides, patērētāju aizsardzības un konkurences politikas apvienot vispārējā tiesiskā sistēmā, kas sekmē integrāciju un sociālo partneru un sabiedrības (patērētāju, mājsaimniecību, darba ņēmēju, uzņēmumu, NVO u.c.) uzticēšanos. Šajā sakarā būtu arī jāpārvērtē un jāsekmē stratēģija “Eiropa 2020”.

3.19.3.

Turklāt ir jāapspriež, kā uzlabot un nodrošināt pārvietošanās brīvību un mobilitāti visiem iedzīvotājiem kopumā un īpaši darba ņēmējiem (gan algotiem, gan pašnodarbinātiem), mācībspēkiem, studentiem, bez diskriminācijas visos apstākļos viņiem garantējot sociālās tiesības — sociālo nodrošinājumu, tiesisko aizsardzību, veselības apdrošināšanu, vecuma pensijas u.c. — un pārstrādājot sistēmu profesionālās izglītības un izglītības kvalifikāciju atzīšanai. Šajā procesā kritērijam jābūt augstām prasībām patērētāju drošības un veselības aizsardzības jomā Eiropas Savienībā.

3.19.4.

Lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, jāapspriež, kā efektīvi visiem Eiropas iedzīvotājiem atvērt darba tirgu, pēc rūpīgas pārbaudes atceļot nepamatotu diskrimināciju un ierobežojumus.

3.19.5.

Vēl viens aspekts, kam veltāma īpaša uzmanība, ir tas, ka vēl līdz šim nav izveidota piemērota tiesiskā sistēma sociālas ekonomikas uzņēmumiem kopumā un Eiropas nodibinājumiem, savstarpējām sabiedrībām un asociācijām īpaši.

3.19.6.

Tikpat steidzami ir jāapspriež, kā izveidot skaidru tiesisko sistēmu vispārējas nozīmes pakalpojumu, īpaši sociālo pakalpojumu, jomā, lai noteiktu kvalitātes kritērijus būtiskiem sabiedriskiem pakalpojumiem un precizētu noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma, konkurences un valsts atbalsta jomā (41).

3.20.   Visbeidzot, kopīgi jāiegulda resursi un centieni, lai saskaņā ar plašāku, saskaņotu un integrētu komunikācijas politiku Eiropas jautājumos veidotu efektīvu komunikācijas politiku vienotā tirgus jomā. Šajā komunikācijas politikā jāiesaista iedzīvotāji, pienācīgi jāņem vērā sabiedrības viedoklis un jāiesaista Eiropas sociālie plašsaziņas līdzekļi, lai Eiropas iedzīvotājiem, īpaši patērētājiem, izplatītu uzticamu informāciju, inovatīvi izmantojot digitālos plašsaziņas līdzekļus (42).

---

(1)  Skatīt EFTA konsultatīvās komitejas un Vienotā tirgus novērošanas centra kopējos secinājumus: http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.smo-observatory-smo-spotlight.21343.

(2)  OV L 169, 29.6.1987.

(3)  OV L 191, 29.7.1992., tas būtu jāvērtē kā centieni ņemt par paraugu Spinelli projektu, cenošoties panākt gan federācijas idejas piekritēju, gan viņu oponentu atbalstu.

(4)  Komisijas paziņojums “Kopienas iekšējā tirgus darbība pēc 1992. gada — P. Sutherland ziņojuma turpinājums” (SEC(92) 2277, 2.12.1992.) un EESK atzinums OV C 201, 26.7.1993., 59. lpp., kura secinājumi ir nozīmīgi arī šodien un pienācīgi jāpasver.

(5)  Skatīt arī šādus nozīmīgākos EESK atzinumus: OV C 39, 12.2.1996., 70. lpp.; OV C 255, 14.10.2005., 22. lpp.; OV C 204, 9.8.2008., 1. lpp.; OV C 347, 18.12.2010., 8. lpp.; OV C 44, 11.2.2011., 68. lpp.; informatīvais ziņojums par tematu “Lisabonas līguma ietekme uz iekšējā tirgus darbību”.

(6)  Paziņojums “Vienotais tirgus pilsoņiem”, COM(2007) 60 galīgā redakcija, 2007. gada 21. februāris.

(7)  COM (2006) 211 galīgā redakcija, 2006. gada 10. maijs.

(8)  OV C 77, 31.3.2009., 15. lpp.

(9)  “Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”.

(10)  Projekts “Eiropa 2030 — problēmas un iespējas”, arī publicēts 2010. gada maijā.

(11)  EP Rezolūcija A7-0132/2010.

(12)  SEC(2011) 372, galīgā redakcija, 2011. gada 21. marts.

(13)  SEC(2011) 299 galīgā redakcija, 2011 gada 4. marts. Šajā dokumentā iekļautos secinājumus lielā mērā apliecina 2011. gada jūlijā Eirobarometra veiktā aptauja “Mājsaimniecību e-komunikācija” (E-Communication Household Survey).

(14)  COM(2010) 538, galīgā redakcija, 2010. gada 1. oktobris.

(15)  OV C 18, 19.1.2011., 100. lpp.

(16)  OV C 132, 3.5.2011., 47. lpp.

(17)  EP Rezolūcija A7-0072/2011, kuras pamatā ir Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) ziņojums “Vienotais tirgus Eiropas iedzīvotājiem” (Single Market for Europeans), (2010/2278 (INI), PE 456.691v02-00, 2011. gada 24. marts), ziņotājs: Correia de Campos kgs.

(18)  OV C 24, 28.1.2012., 99. lpp.

(19)  COM(2011) 777 galīgā redakcija, 2011. gada 15. novembris.

(20)  Pēc Vienotā tirgus foruma realizācijas (ko Komiteja vērtē atzinīgi) 2011. gada 3. un 4. oktobrī.

(21)  OV C 93, 27.4.2007., 25. lpp.

(22)  OV C 182, 4.8.2009., 1. lpp.

(23)  OV C 376, 22.12.2011., 51. lpp.

(24)  OV C 24, 31.1.2006., 39. lpp.; OV C 175, 27.7.2007., 21. lpp.; OV C 48, 15.2.2011., 107. lpp.

(25)  OV C 24, 31.1.2008., 52. lpp.; OV C 175, 28.4.2008., 26. lpp.; OV C 21, 21.1.2011., 26. lpp.

(26)  Atgriežoties pie pieejas, ko Komisija definējusi paziņojumā “Kopienas acquis pārskatīšana un vienkāršošana” (COM(2003) 71 galīgā redakcija), 2003. gada 11. februāris, EESK šo paziņojumu īpaši atbalstīja (OV C 112, 30.4.2004., 4. lpp.). Šķiet, ka pēc atzinuma izstrādes tas ir aizmirsts.

(27)  Skatīt atzinumus: OV C 14, 16.1.2001., 1. lpp. OV C 125, 27.5.2002., 105. lpp.; OV C 133, 6.6.2003., 5. lpp.; OV C 309, 16.12.2006., 18. lpp.; OV C 10, 15.1.2008., 8. lpp.

(28)  COM (95) 288 galīgā redakcija, 1995. gada 21. jūnijs.

(29)  Skatīt atzinumus: OV C 120, 16.5.2008., 1. lpp.; OV C 376, 22.12. 2011., 69. lpp.; OV C 68, 6.3. 2012., 35. lpp.

(30)  Skatīt: OV C 43, 15.2.2012., 14. lpp., un agrākos šajā atzinumā minētos atzinumus.

(31)  Atgriežoties pie Komisijas ziņojumiem par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu; šos ziņojumus uzsāka ar Komisijas 1999. gada 16. jūnija paziņojumu (COM(99) 299 galīgā redakcija), bet pēc tam pārtrauca (skatīt atzinumu OV C 116, 20.4.2001., 14. lpp.).

(32)  Raugoties atpakaļ uz Molitor ziņojumu, lai atspēkotu nepamatotos apgalvojumus, kas tas ir bijis “viens solis un priekšu un divi atpakaļ” (skatīt: Alexis Feral, “Subsidiaritātes princips: pēc Amsterdamas līguma progress vai status quo?” (Le principe de subsidiarité, progrès ou status quo après le Traité d'Amsterdam?), izdevumā “Revue du Marché unique européen”, I, 1998., 95. lpp.). Šo nepamatoto apgalvojumu cēlonis bija Komisijas nemākulība tā īstenošanā. Jacques Delors norādīja, ka tas ir patiess “pārmaiņu izaicinājums”.

(33)  Jāņem vērā dažādie EESK atzinumi par Komisijas ikgadējiem ziņojumiem saskaņā ar Protokola par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu 9. pantu.

(34)  Skatīt atzinumus: OV C 221, 8.9.2005., 113. lpp.; OV C 175, 27.7.2007., 14. lpp.; OV C 318, 29.10.2011., 109. lpp.

(35)  Skatīt atzinumus: OV C 56, 24.2.1997., 76. lpp.; OV C 95, 30.3.1998., 72. lpp.; OV C 209, 22.7.1999., 35. lpp.; OV C 157, 28.6.2005., 1. lpp.; OV C 203, 7.12.2004., 12. lpp.; OV C 221, 8.9.2005., 126. lpp.; OV C 65, 17.3.2006., 113. lpp.; OV C 65, 17.3.2006., 134. lpp.; OV C 309, 16.12.2006., 26. lpp.; OV C 318, 23.12.2006., 51. lpp.; OV C 115, 16.5.2006., 61. lpp.; OV C 100, 30.4.2009., 84. lpp.; OV C 27, 3.2.2009., 18. lpp.; OV C 100, 30.4.2009., 22. lpp.; OV C 228, 22.9.2009., 62. lpp.; OV C 228, 22.9.2009., 66. lpp.; OV C 218, 11.9.2009., 30. lpp.; OV C 318, 29.10.2011., 133. lpp.

(36)  Neskatoties uz Komisijas 2009. gada 22. oktobra paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009) 557 galīgā redakcija).

(37)  Skatīt atzinumus: OV C 317, 23.12.2009., 67. lpp.; OV C 18, 19.1.2011., 95. lpp.

(38)  OV C 128, 18.5.2010., 103. lpp.

(39)  EESK pamatoti ir uzskatīta par kolektīvās prasības idejas aktīvu atbalstītāju, jo tā šim jautājumiem ir veltījusi vairākus atzinumus, īpaši OV C 309, 16.12.2006., 1. lpp.; OV C 324, 30.12.2006., 1. lpp.; OV C 162, 25.6.2008., 1. lpp.; OV C 228, 22.9.2009., 40. lpp.; OV C 128, 18.5.2010., 97. lpp.

(40)  Pienācīgi jāapsver un jāanalizē secinājumi, kas iekļauti Komisijas ziņojumā par 2007.–2010. gadā panākto virzībā uz reālu ES pilsonību (COM(2010) 602 galīgā redakcija, 2010. gada 27. oktobris), un šajā pašā laikā publicētais ziņojums “2010. gada ziņojums par ES pilsonību. Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (COM(2010) 602 galīgā redakcija, 2010. gada 27. oktobris).

(41)  Skatīt EESK atzinumu, OV C 161, 13.7.2007., 80. lpp.

(42)  Skatīt EESK izpētes atzinumu, OV C 27, 3.2.2009., 152. lpp.; un pašiniciatīvas atzinumu OV C 44, 11.2.2011., 62. lpp.

---