52012DC0735

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības stiprināšana ES: Eiropas Informācijas apmaiņas modelis (EIXM)

1.           Ievads

Lai ES un Šengenas zonā nodrošinātu augstu drošības līmeni, nepieciešams ar saskaņotu Eiropas rīcību vērsties pret noziedznieku tīkliem[1]. Jāapkaro ne tikai smagi un organizēti noziedzīgi nodarījumi, piemēram, cilvēku tirdzniecība un aizliegtu narkotisko vielu vai šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība, bet arī mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi, ko plašā mērogā izdara mobilie organizētās noziedzības grupējumi, un noziedzīgi nodarījumi, ko pār dalībvalstu robežām izdara atsevišķi likumpārkāpēji.

Šajā nolūkā tiesībaizsardzības iestādēm būtisks instruments ir informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Tādēļ starptautiskas un divpusējas vienošanās ir papildinātas ar ES instrumentiem un sistēmām, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu un Eiropola informācijas sistēmu, kurās ir iestrādāti pasākumi privātās dzīves un personas datu aizsardzībai saskaņā ar Pamattiesību hartu. Šajā paziņojumā ir izvērtēts, kā pašlaik darbojas šādi iedibinātā pārrobežu informācijas apmaiņa ES, un sniegti ieteikumi uzlabojumiem.

Paziņojumā ir secināts, ka kopumā informācijas apmaiņa darbojas labi, un sniegti sekmīgas darbības piemēri, kas to apstiprina. Līdz ar to šajā posmā nav vajadzīgas jaunas ES līmeņa tiesībaizsardzības datubāzes vai informācijas apmaiņas instrumenti. Tomēr būtu iespējams un nepieciešams labāk īstenot esošos ES instrumentus un saskanīgāk organizēt informācijas apmaiņu.

Attiecīgi, šajā paziņojumā ir izklāstīti ieteikumi dalībvalstīm par to, kā uzlabot pastāvošo instrumentu īstenošanu un racionalizēt izmantotos sakaru kanālus. Paziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt augstu datu kvalitāti, drošību un aizsardzību. Tajā turklāt ir paskaidrots, kā Komisija sniegs atbalstu dalībvalstīm, tostarp ar finansējumu un apmācību. Tādējādi šis paziņojums kalpo kā paraugs ES un dalībvalstu darbības virzībai.

Šis paziņojums ir atbilde uz Stokholmas programmā ietverto aicinājumu Komisijai izvērtēt, vai ir jāizstrādā Eiropas Informācijas apmaiņas modelis, pamatojoties uz spēkā esošo instrumentu vērtējumu. Šis paziņojums balstās uz Komisijas 2010. gada paziņojumu, kurā ir sniegts pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā („2010. gada pārskata paziņojums”)[2], un uz 2009. gadā pieņemto ES Informācijas pārvaldības stratēģiju iekšējās drošības jomā[3], kā arī uz dalībvalstu, Komisijas un Eiropola pasākumiem tās īstenošanai („IPS īstenošanas pasākumi”). Paziņojuma izstrādāšanā turklāt ir izmantots situācijas apskats par informācijas apmaiņu ES, kurā iesaistījās valstu un citu struktūru (EDAU, ES aģentūru, Interpola) eksperti, pētījums par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm[4] un apspriedes ar ieinteresētajām pusēm, tostarp datu aizsardzības iestādēm.

2.           Pašreizējā situācija

Tiesībaizsardzības iestādes informācijas apmaiņu veic dažādos nolūkos: veicot kriminālizmeklēšanu, noziedzības novēršanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu (piemēram, izmantojot kriminālizlūkošanas operācijas) un nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību. Attiecībā uz pārrobežu informācijas apmaiņas apjomu atbildes, ko iepriekš minētā 2010. gada pētījuma ietvaros sniedza dalībvalstu tiesībaizsardzības struktūras, liecina, ka aptuveni ¼ no to veiktajām izmeklēšanas darbībām un kriminālizlūkošanas operācijām tika nosūtīti pieprasījumi citām ES vai Šengenas zonas dalībvalstīm.

2.1.        Instrumenti

2010. gada pārskata paziņojumā tika aprakstīti visi ES līmeņa instrumenti, kas reglamentē personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos. Šajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta instrumentiem, ko izmanto informācijas pārrobežu apmaiņai starp dalībvalstīm. Piemērus tam, kā šie instrumenti ir izmantoti, iesniegušas dalībvalstis.

Zviedrijas iniciatīvas[5] ietvaros ir paredzēti noteikumi, tostarp termiņi, informācijas un izlūkdatu apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai veiktu kriminālizmeklēšanu vai kriminālizlūkošanas operācijas. Tiek piemērots „līdzvērtīgas piekļuves” princips, proti, informācija dalībvalstij, kas to pieprasījusi, jāsniedz, piemērojot nosacījumus, kas nav stingrāki kā tie nosacījumi, ko piemēro valsts līmenī. Jāveic arī informācijas apmaiņa ar Eiropolu un Eurojust, ciktāl tā attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst to darbības jomā.

Zināma Itālijas izcelsmes krāpnieka darbības rezultātā kāds Zviedrijas uzņēmums 2012. gadā uz kontu Itālijā pārskaitīja maksājumu EUR 65 000 apmērā. Zviedrijas vienotais kontaktpunkts (skatīt (skatīt 3.2 punktu) pa SIRENE kanālu (skatīt turpmāk) saņēma pieprasījumu no Itālijas sazināties ar uzņēmuma direktoru, lai pārliecinātos, vai veikts maksājums, un tādā gadījumā Itālija naudu iesaldētu. Zviedrija rīkojās un saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu atbildēja mazāk nekā 24 stundu laikā. Pateicoties šādai ātrai rīcībai, Zviedrijas policija saņēma informāciju, ka uzņēmums cietis no krāpšanas, un Itālijas iestādes ieguva vajadzīgo informāciju, lai veiktu turpmākos pasākumus, līdz ar to naudu droši vien būs iespējams atgūt.

Kādas Parīzes tuvumā esošas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības daļā 2012. gadā kāds Beļģijā dzimis vīrietis sniedza neskaidras ziņas par to, kā viņš guvis smagu šautu brūci. Ņemot vērā viņa pavadoņa liecības, izmeklētāju uzmanības lokā nonāca iespējamas prettiesiskas darbības Beļģijā. Sākotnējā izmeklēšanā tika gūts apstiprinājums, ka vīrietis Beļģijā bija tiesībaizsardzības iestāžu uzmanības lokā, tostarp par slepkavību. Francijas iestādes saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu pēc pašu ierosmes nekavējoties nosūtīja informāciju Beļģijas policijai, kas to ātri sasaistīja ar notikumiem, kas Beļģijā bija norisinājušies pirms divām dienām, kad četri bruņoti vīrieši nolaupīja juvelierizstrādājumu veikala darbinieku. Iejaucoties policijai, vīrieši bija metušies bēgt; viņi izbēga, bet apšaudē ar policiju viens no viņiem guva šautu ievainojumu. Ņemot vērā šo informāciju, Francijas iestādes vīrietim piemēroja pirmstiesas uzraudzību līdz Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) saņemšanai; Beļģijā EAO izdeva tajā pašā dienā un ar SIRENE palīdzību nosūtīja Francijai.

Prīmes lēmumā[6] ir paredzēta automatizēta apmaiņa ar DNS profiliem, daktiloskopijas datiem (DD) un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD), lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus (izmantojot DNS, DD, TRD), tos novērstu (izmantojot DD, TRD) un uzturētu sabiedrisko drošību (izmantojot TRD). Biometrisko datu salīdzināšana (DNS, DD) darbojas pēc „atbilsmes/neatbilsmes” principa: ja pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts rīcībā esošie DNS dati vai DD sakrīt ar citas dalībvalsts rīcībā esošajiem datiem, automātiskas salīdzināšanas rezultātā tiek uzrādīta „atbilsme”. Attiecīgās personas vai lietas datus sniedz vienīgi, pamatojoties uz turpmāku atsevišķu pieprasījumu.

Kādā Vācijas pilsētā dzīvoklī tika atrasts nodurts vīrietis. Uz durvju ailes tika atrasts pirkstu nospiedums. Veicot automātisku meklēšanu saskaņā ar Prīmes sistēmu, tika atrasta atbilsme Bulgārijas datubāzē. Papildu informācija, ko nākamajā dienā pieprasīja Bulgārijai, tika sniegta 3 stundu laikā un nekavējoties ievadīta Šengenas Informācijas sistēmā (SIS – skatīt turpmāk tekstā). Nākamajā dienā attiecīgo personu aizturēja Austrijā.

2007. gadā, kad tika sākta informācijas apmaiņa saskaņā ar Prīmes sistēmu, no kāda policijas automobiļa Vīnē tika nozagts aprīkojums. Automašīnā konstatētās DNS pēdas sakrita ar Austrijas datubāzē esošām pēdām no līdzīga gadījuma, bet, tieši pateicoties atbilsmei Vācijas datubāzē, ko ieguva saskaņā ar Prīmes sistēmu, tika identificēts poļu izcelsmes sērijveida kramplauzis. EAO izdeva Austrijā. Aizdomās turētais tika apcietināts Polijā (pateicoties atbilsmei saistībā ar SIS brīdinājumu) un vēlāk tika notiesāts Austrijā.

Eiropols sniedz atbalstu dalībvalstu darbībām un savstarpējai sadarbībai, novēršot un apkarojot organizēto noziedzību, terorismu un citas smagas noziedzības formas (atbilstoši uzskaitījumam Padomes lēmuma par Eiropola izveidošanu[7] I pielikumā), kas skar divas vai vairākas dalībvalstis. Tas kalpo kā platforma kriminālizlūkošanas datu un informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, izmantojot Eiropola valstu birojus (ENU). Eiropola informācijas sistēma ir dalībvalstu sniegtās informācijas datubāze (183 000 vienību) par pārrobežu noziedzību, kas ietilpst Eiropola darbības jomā, un par iesaistītajām personām (41 000 vienību), un tajā ietverti arī citi saistīti dati. Eiropols to izmanto analīzes veikšanai, un dalībvalstis to var izmantot izmeklēšanas nolūkos. Kopš 2011. gada dalībvalstis var norīkot tiesībaizsardzības iestādes, kas nav ENU, un tām tiek piešķirta piekļuve sistēmai, lai veiktu meklēšanu pēc „atbilsmes/neatbilsmes” principa. Izmantojot analīzes darba datnes, Eiropols var sniegt operatīvu analīzi, lai sniegtu palīdzību pārrobežu izmeklēšanā.

Daudzviet Slovēnijā lielu naudas summu izņemšanai no banku automātiem tika izmantotas viltotas maksājumu kartes. Par to tika turēti aizdomās divi Bulgārijas pilsoņi. Izmantojot Eiropola informācijas sistēmu (EIS), tika gūta atbilsme, kas liecināja, ka viens no viņiem jau veicis līdzīgas darbības Francijā un Itālijā. Francija EIS sniedza detalizētu informāciju. Pateicoties atbildei, ko Francija bez kavēšanās sniedza, izmantojot SIENA (skatīt turpmāk tekstā), tam sekojošajai pirkstu nospiedumu pārbaudei un datu izmantošanas ierobežojumu atcelšanai, Slovēnijas iestādes varēja datus izmantot kā pierādījumus tiesā. Eiropola analīzes darba datne atklāja saikni starp nodarījumiem Slovēnijā, Bulgārijā, Francijā, Īrijā, Itālijā un Norvēģijā.

Šengenas Informācijas sistēma (SIS) satur brīdinājumus par personām un priekšmetiem. SIS ir iekšējās robežkontroles atcelšanas kompensācijas pasākums, jo to Šengenas zonā un pie tās ārējām robežām izmanto, lai Šengenas zonā uzturētu augsta līmeņa drošību. Tā ir liela mēroga sistēma (tā satur vairāk nekā 43 miljonus brīdinājumu), kas ir pieejama robežsardzes amatpersonām meklēšanai pēc „atbilsmes/neatbilsmes” principa. Kad iegūta atbilsme (t.i., brīdinājumam atbilst personas vai priekšmeta dati), papildu informāciju var saņemt ar SIRENE biroju starpniecību (skatīt turpmāk tekstā). SIS aizstās SIS II, ar ko ieviesīs uzlabojumus, piemēram, iespēju izveidot saites starp saistītiem brīdinājumiem (piemēram, brīdinājumu par personu un brīdinājumu par transportlīdzekli), jaunas brīdinājumu kategorijas un iespēju uzglabāt pirkstu nospiedumus, fotogrāfijas un Eiropas apcietināšanas ordera kopijas. Lai palīdzētu atbalstīt policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, Padomes lēmumā par SIS II[8] ir noteiktas brīdinājumu kategorijas. Šajā nolūkā visas ES dalībvalstis piedalīsies SIS II, un Eiropols un Eurojust joprojām varēs tai piekļūt. SIS II centrālo daļu pārvaldību nodos IT aģentūrai[9].

Pastāv arī citi ES instrumenti vai IT sistēmas, ko izmanto tiesībaizsardzības informācijas apmaiņai starp muitas iestādēm (Neapoles II Konvencija, muitas informācijas sistēma, kas ir daļa no Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas datubāzēm, ko pārvalda Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai – OLAF), finanšu ziņu vākšanas vienībām, līdzekļu atguves dienestiem un kibernoziedzības brīdinājumu platformām[10]. Lai novērstu, atklātu un izmeklētu terorismu un citus smagus noziegumus, tiesībaizsardzības iestādēm ir izveidota piekļuve citām liela mēroga ES sistēmām (Vīzu informācijas sistēma) vai šāda piekļuve tiek piedāvāta (EURODAC[11]). Sagatavošanas darbu ietvaros, kas pašlaik norit saistībā ar drīzumā gaidāmo priekšlikumu par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, tiek apsvērts arī jautājums, vai piekļuve būtu piešķirama tiesībaizsardzības iestādēm un, ja tā, ar kādiem nosacījumiem.

Informācijas apmaiņai un operatīvai sadarbībai starp valstu koordinācijas centriem un ar Frontex tiek veidota Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR), kas palīdzēs uzlabot informētību par situāciju un reaģēšanas spējas, lai novērstu nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību pie ES ārējām robežām. Lai darītu iespējamu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm septiņās iesaistītajās nozarēs (tostarp vispārējās tiesībaizsardzības nozarē), tiek veidota vienotā informācijas apmaiņas vide (CISE) ES jūrniecības jomas uzraudzībai, kuras mērķis citastarp ir uzlabot informētību par kuģošanas situāciju, vienlaikus nodrošinot esošo un jaunveidojamo uzraudzības sistēmu, piemēram, EUROSUR, sadarbspēju.

Dalībvalstis informācijas apmaiņu veic arī saskaņā ar valstu tiesību aktiem un divpusējiem nolīgumiem. Visas dalībvalstis turklāt ir pievienojušās Interpolam, ar kura starpniecību iespējams veikt informācijas apmaiņu ar dažādām valstīm visā pasaulē – vai nu, izmantojot Interpola paziņojumus un datubāzes (piemēram, par zagtiem un nozaudētiem ceļošanas dokumentiem), vai Interpola kanālu izmantojot divpusēji.

2.2.        Sakaru kanāli un līdzekļi

Pārrobežu informācijas apmaiņai izmanto trīs galvenos turpmāk minētos kanālus, kas balstās uz valstu birojiem katrā dalībvalstī, kuri lieto konkrētu sakaru līdzekli.

(1) SIRENE[12] biroji var pēc atbilsmes saistībā ar SIS brīdinājumu iegūt papildu informāciju no dalībvalsts, kura izdevusi brīdinājumu. Šie biroji darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un ievēro SIRENE rokasgrāmatā noteiktās procedūras. Pašlaik tie veic informācijas apmaiņu, izmantojot t.s. SISNET sistēmu, ko līdz 2013. gada marta beigām aizstās ar SIS II sakaru tīklu.

(2) Eiropola valstu biroji (ENU) veic informācijas apmaiņu ar Eiropolu. Tie turklāt var, neiesaistot Eiropolu, veikt informācijas apmaiņu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas neietilpst Eiropola darbības jomā. ENU var apmainīties ar informāciju tieši vai ar Eiropola sadarbības koordinatoru starpniecību, kuri ietilpst ENU, bet ir izvietoti Eiropola galvenajā mītnē. Informācijas apmaiņai ar Eiropolu un starp dalībvalstīm Eiropols ir izstrādājis drošu sakaru līdzekli SIENA[13]. Dalībvalstis SIENA 2011. gadā izmantoja 222 000 ziņojumu apmaiņai, un 53 % no šiem gadījumiem ziņojumā ietverto informāciju sniedza Eiropolam.

(3) Interpola valstu centrālie biroji, kas darbojas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, veic informācijas apmaiņu ar Interpolu, kā arī to dara divpusēji un neiesaistot Interpolu. Valstu centrālie biroji izmanto Interpola izstrādāto sakaru līdzekli „I-24/7”.

Vēl citi kanāli ir divpusējas sadarbības koordinatori (kuri ir izvietoti citās dalībvalstīs un kurus visbiežāk izmanto sarežģītākos gadījumos) un policijas un muitas sadarbības centri (ko izveidojušas kaimiņos esošas dalībvalstis, lai sekmētu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību pierobežas rajonos).

Kanālu izvēli daļēji regulē ES tiesību akti: SIS papildu informācijas pieprasījumus pēc tam, kad iegūta atbilsme, jāiesniedz ar SIRENE biroju starpniecību, un informācijas apmaiņa ar Eiropolu jāveic, izmantojot ENU. Citādi izvēle ir dalībvalstu ziņā.

2.3.        Dažādo instrumentu, kanālu un līdzekļu mijiedarbība

Pastāv dažādi instrumenti, kanāli un līdzekļi, kas ir izstrādāti konkrētiem mērķiem. Kriminālizmeklēšanā var vienlaikus vai secīgi izmantot vairāk nekā vienu instrumentu. Saistībā ar smagiem vai organizētiem pārrobežu noziedzīgiem nodarījumiem personu vai priekšmetu var pārbaudīt gan pēc Eiropola informācijas sistēmas, gan pēc SIS datiem un, ja iegūta atbilsme, attiecīgi pa Eiropola vai SIRENE kanāliem iesniegt papildu informācijas pieprasījumus. Attiecībā uz biometriskām pēdām var veikt informācijas apmaiņu saskaņā ar Prīmes sistēmu, un pēc atbilsmes iegūšanas saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu izsniegt pieprasījumu, kā sakaru līdzekli izmantojot SIENA.

Lai kāda ir dažādu instrumentu izmantošanas kombinācija vai secība, ir jāievēro katra instrumenta darbību regulējošie noteikumi. Starp tiem ir noteikumi par datu aizsardzību, datu drošību un kvalitāti, kā arī par mērķiem, kuriem šos instrumentus var izmantot. ES tiesību akti par personas datu aizsardzību[14] jāievēro arī valsts līmeņa datu apstrādē, ko veic pārrobežu apmaiņas nolūkā. Ir jāievēro samērīgums, proti, saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu pieprasījumu var atteikt, ja informācijas sniegšana būtu acīmredzami nesamērīga ar pieprasījuma nolūku. Lai nodrošinātu minēto noteikumu ievērošanu, nepieciešams, lai pieprasījumus un atbildes apstiprinātu kvalificēts personāls, kas strādā ar atbilstošiem informācijas līdzekļiem.

2.4.        Saikne ar tiesu iestāžu sadarbību

Kriminālprocesā ir iesaistītas gan tiesībaizsardzības iestādes, gan tiesu iestādes, bet starp dalībvalstīm pastāv atšķirības attiecībā uz to, ciktāl tiesu iestādes (tostarp prokurori) virza vai uzrauga kriminālizmeklēšanu. Ja tiesu iestādēm ir vadošā loma, kā arī, ja informācija ir nepieciešama kā pierādījums, parasti tiesu iestāžu sadarbībai jāpiemēro savstarpējās tiesiskās palīdzības (STP) procedūras.

Turklāt tādas informācijas iegūšanai, kas kādā dalībvalstī ir tieši pieejama tiesībaizsardzības iestādēm, citā dalībvalstī var būt nepieciešama tiesu iestāžu atļauja. Zviedrijas iniciatīvā paredzēts, ka gadījumos, kad informācijas iegūšanai nepieciešama tiesu iestāžu atļauja, tiesībaizsardzības iestādei, kura ir saņēmusi pieprasījumu, tas ir jāiesniedz tiesu iestādei, kurai tam jāpiemēro tādi paši noteikumi kā gadījumos, kas ir saistīti tikai ar šīs valsts iekšējo darbību.

Situācijas apskatā tomēr secināts, ka tiesībaizsardzības jomas ekspertu ieskatā dažādie noteikumi izraisa kavēšanos pārrobežu izmeklēšanā. Lai gan tas ir ārpus šī paziņojuma ietvariem, jāatzīmē, ka tiesu iestāžu sadarbības veicināšanai ir pieejams Eurojust. Būtu jāņem vērā arī pašlaik apspriestais Eiropas izmeklēšanas rīkojums, ar ko varētu aizstāt spēkā esošos noteikumus par pierādījumu pārrobežu iegūšanu, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu. Šis rīkojums būtu jāatzīst un jāizpilda tikpat savlaicīgi kā līdzīgos vietēja rakstura gadījumos un jebkurā gadījumā, ievērojot noteiktos termiņus.

2.5.        Principi

Komisija 2010. gada pārskata paziņojumā izklāstīja materiāltiesiskus un procesuālus principus jaunu iniciatīvu izstrādāšanai un pašreizējo instrumentu novērtēšanai.

Materiāltiesiskie principi ir šādi:

(1) pamattiesību, jo īpaši tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, nodrošināšana. Šīs tiesības ir nostiprinātas Hartas 7. un 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā;

(2) nepieciešamība. Tiesību uz privātumu ierobežojumus var attaisnot tikai tad, ja tie ir likumīgi, tiem ir tiesisks mērķis un tie ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā;

(3) subsidiaritāte;

(4) precīza risku pārvaldība. Nepieciešamības pārbaude un mērķa ierobežošana ir būtiskas.

Procesuālie principi ir šādi:

(1) ekonomiskā pamatotība. Tas nozīmē, ka jāņem vērā esošie risinājumi un jānovērtē, vai priekšlikuma mērķus varētu sasniegt, labāk izmantojot pastāvošos instrumentus;

(2) augšupēja politikas izstrāde. Kā piemēru var minēt šā paziņojuma izstrādāšanai sagatavoto situācijas apskatu, kurā tika iesaistīti tiesībaizsardzības jomas eksperti;

(3) skaidra atbildības sadale. 2010. gada pārskata paziņojumā ir norādīts, ka dalībvalstīs nebija projekta vadītāju, pie kā vērsties pēc padoma saistībā ar Prīmes īstenošanu. Komisijas Prīmes ziņojumā norādīts, ka šī nepilnība tagad ir daļēji novērsta, pateicoties Eiropola atbalstam. Attiecībā uz 2010. gada pārskata paziņojumā pausto domu, ka IT aģentūra varētu sniegt tehniskas konsultācijas, jāuzsver, ka aģentūrai pašlaik ir citas prioritātes. Piemērots brīdis, lai to atkal apsvērtu, būs triju gadu posma novērtējums, kas jāsagatavo līdz 2015. gada beigām;

(4) pārskatīšana un turpināmība. Komisija ir publicējusi ziņojumus par Zviedrijas iniciatīvu un Prīmes sistēmu. Tie ir ņemti vērā šajā paziņojumā.

3.           Novērtējums un ieteikumi

Šajā iedaļā uzmanība pievērsta Zviedrijas iniciatīvai, Prīmes sistēmai un Eiropola kanālam. Kaut gan informācijas apmaiņu lielā apjomā veic, izmantojot SIS un SIRENE kanālus, par šiem kanāliem nav sniegti ieteikumi, tā kā attiecībā uz tiem jau norit vērienīgas pārmaiņas, proti, paredzēta pāreja uz SIS II.

3.1.        Esošo instrumentu labāka izmantošana

Izņemot gaidāmo Eiropola reformu, Komisija neplāno tuvākajā laikā ierosināt grozījumus iepriekš minētajiem ES instrumentiem. Pašlaik nav vajadzīgi arī jauni instrumenti. Pirmkārt, ir jāīsteno pastāvošie instrumenti.

Tas jo īpaši attiecas uz Prīmes sistēmu. Komisijas Prīmes ziņojumā, kas ir pievienots šim paziņojumam, konstatēts, ka Prīmes datu apmaiņa ir ļoti noderīga izmeklēšanā, bet ka tās īstenošana ļoti kavējas. Daudzas dalībvalstis vēl neveic datu apmaiņu saskaņā ar Prīmes sistēmu, lai gan transponēšanas termiņš bija noteikts līdz 2011. gada 26. augustam[15]. Tā galvenie iemesli ir tehniska rakstura un saistīti ar cilvēkresursu un finanšu līdzekļu trūkumu dalībvalstīs. Tomēr, ņemot vērā iespējas izmantot ES atbalstu (finansējumu, mobilo kompetences komandu, palīdzības dienestu), šķiet, ka īstenošanai pirmkārt ir vajadzīga politiskā griba. Kā norādīts ziņojumā, Komisija turpinās sniegt atbalstu, piedāvājot ES finansējumu. Tomēr apstākļi mainīsies 2014. gada decembrī, kad Komisija varēs sākt pienākumu neizpildes procedūru. Līdz tam noteikumus par valstu īstenošanas kontroli nevar piemērot, jo Prīmes sistēmu tāpat kā Zviedrijas iniciatīvu pieņēma kādreizējā trešā pīlāra ietvaros.

Attiecībā uz Zviedrijas iniciatīvu Komisija 2011. gadā ziņoja, ka šā instrumenta potenciāls vēl nav izsmelts un ka tā nozīmīgums pieaugšot[16]. Šis novērtējums joprojām ir spēkā. Instruments vēl nav īstenots visās dalībvalstīs[17]. Lielākā daļa dalībvalstu ir informējušas, ka tās šo instrumentu ir transponējušas savos valsts tiesību aktos[18], un dažas citas ir paziņojušas, ka tām nebija vajadzības to transponēt, tā kā to tiesību aktos jau bija atbilstošs regulējums[19]. Tomēr, neraugoties uz iniciatīvas priekšrocībām, tostarp līdzvērtīgas piekļuves principu un termiņiem, praksē tā vēl aizvien netiek plaši izmantota. Kā iemesli minēts tas, ka alternatīvas tiek uzskatītas par atbilstošām un ka pieprasījuma veidlapa esot sarežģīta (pat tās vienkāršotā 2010. gada redakcija[20]).

Komisijai tika lūgts apsvērt Zviedrijas iniciatīvas lietderību attiecībā uz papildu informācijas pieprasījumiem pēc atbilsmes iegūšanas saskaņā ar Prīmes sistēmu[21]. Ja papildu informācija ir nepieciešama kā pierādījums tiesvedībā, parasti iesniedzams tiesu iestāžu sadarbības lūgums. Tomēr, ja šāda informācija nav nepieciešama kā pierādījums vai vēl nav nepieciešama šādam nolūkam, būtu jāveicina Zviedrijas iniciatīvas kā juridiskā pamata un SIENA kā sakaru līdzekļa izvēle, lai pilnībā izmantotu to sniegtās priekšrocības un pielāgotu dalībvalstu darbību vienotai paraugpraksei.

Attiecībā uz Eiropolu 2012. gada vērtējumā[22] tika apstiprināti citi konstatējumi, ka dalībvalstis nepietiekami dalās informācijā ar Eiropolu (un līdz ar to arī savā starpā). Komisija šo problēmu novērsīs priekšlikumā grozīt Eiropola juridisko pamatu. Savukārt Padome aicinājusi dalībvalstis izvērst Eiropola informācijas sistēmas izmantošanu[23].

Atbilstoši Stokholmas programmai Komisija pasūtīja pētījumu par iespējamu Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmu (EPRIS)[24]. Ņemot vērā noziedzības arvien izteiktāko pārrobežu raksturu, ir iecerēts reaģēt uz atzīto nepieciešamību policijas darbiniekam vienā dalībvalstī zināt, vai aizdomās turētā persona ir citas dalībvalsts policijas uzmanības lokā. Saskaņā ar rentabilitātes principu Komisija uzskata, ka šobrīd nebūtu pamatoti izveidot EPRIS, tā kā netiek pilnībā izmantoti esošie instrumenti un līdzekļi, kas varētu pilnībā vai daļēji kalpot šādam mērķim. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropola informācijas sistēmu (veicot attiecīgo datu augšupielādi un paplašinot piekļuvi valstu līmenī), SIS II (izvēršot attiecīgo brīdinājumu par personām vai transportlīdzekļiem izmantošanu pārbaudēm, ko veic, lai sauktu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem un novērstu draudus sabiedriskajai drošībai), SIENA (pilnveidojot piekļuvi valstu līmenī, to savienojot ar valstu sistēmām un attiecīgos gadījumos automatizējot tās darbības) un Prīmes sistēmu (to ieviešot pilnībā, lai uzlabotu tādu noziedznieku identificēšanu, kas darbojas dažādās dalībvalstīs).

Dalībvalstis tiek aicinātas:

· pilnībā īstenot Zviedrijas iniciatīvu, tostarp tajā ietverto līdzvērtīgas piekļuves principu;

· pilnībā īstenot Prīmes lēmumu, izmantojot pieejamo ES atbalstu;

· attiecībā uz papildu informācijas pieprasījumiem pēc atbilsmes iegūšanas saskaņā ar Prīmes sistēmu izmantot Zviedrijas iniciatīvu un sakaru līdzekli SIENA.

Komisija apņemas:

· turpināt sniegt ES finansējumu, lai atbalstītu Prīmes sistēmas īstenošanu;

· līdz 2014. gada decembrim sagatavoties šajā jomā piemērot noteikumus, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu valstu līmenī.

3.2.        Kanālu racionalizēšana un pārvaldība

Kanālu izvēle. Viens no rezultātiem pieejai, saskaņā ar kuru dalībvalstis var brīvi izvēlēties informācijas apmaiņas kanālu (ievērojot tiesiskā regulējuma prasības attiecībā uz SIRENE birojiem un ENU), ir tas, ka dalībvalstis dažādā mērā izmanto dažādus kanālus. Paraugprakses rokasgrāmatā attiecībā uz policijas starptautiskās sadarbības vienībām dalībvalstu mērogā („2008. gada rokasgrāmata”)[25], kas tika izstrādāta ES Policijas priekšnieku aizgādībā, ir norādīti izvēles kritēriji[26], taču tie nav saistoši un nav izraisījuši valstu prakses konverģenci. Dažas dalībvalstis ir sākušas sistemātiskāk izmantot Eiropola kanālu. Citas dalībvalstis turpina plaši izmantot Interpola kanālu, kura pievilcība daļēji slēpjas centrālajā lomā, ko tas tradicionāli ieņem starptautiskajā policijas sadarbībā, un daļēji – uzskatā, ka tas ir vienkārši izmantojams. Dažas dalībvalstis SISNET izmanto arī jautājumiem, kas nav saistīti ar SIS, proti, pieprasījumiem saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu.

Komisija uzskata, ka ir pienācis laiks ES ieviest saskaņotāku pieeju, atbilstoši kurai galvenā loma būtu Eiropola kanālam. Saskaņā ar šādu pieeju, kurā izmantojamais kanāls nav juridiski noteikts, par standarta izvēli jākļūst Eiropola kanālam, izmantojot sakaru līdzekli SIENA, ja vien nepastāv īpaši iemesli izmantot citu kanālu. Tādējādi, piemēram, pieprasījumiem par policijas sadarbību, kam pašlaik izmanto SISNET (kas tiks slēgts, kad darbību uzsāks SIS II[27]), nākotnē būtu jāizmanto SIENA.

Dažas dalībvalstis dod priekšroku pieejai, saskaņā ar kuru turpina pastāvēt liela izvēles brīvība izmantot dažādus kanālus. Komisija tam nepiekrīt. Par pašreizējo fragmentāro pieeju labāk būtu tas, ja visas dalībvalstis izstrādātu valstu noteikumus par kanāla izvēli un pakāpeniski ieviestu vienotu pieeju. Izvēle par labu Eiropola kanālam ir pamatota ar tā sniegtajām priekšrocībām. Nepieciešamības gadījumā var lūgt Eiropola sadarbības koordinatoru iesaistīšanos. SIENA var izmantot tiešai divpusējai informācijas apmaiņai, kā arī lai sekmētu informācijas apmaiņu ar Eiropolu atbilstoši Eiropola lēmumā un Zviedrijas iniciatīvā noteiktajām juridiskajām prasībām. SIENA ziņojumi ir strukturēti, tajos var ietvert lielu datu apjomu, un to apmaiņai piemēro augstu drošības līmeni. Informācijas apmaiņu veicot strukturētā formātā, piemēram, izmantojot SIENA, tiek uzlabota datu aizsardzība. Piedāvātā pieeja pilnībā atbilst gaidāmajam Komisijas priekšlikumam par Eiropola reformu un Eiropadomes stratēģiskajām pamatnostādnēm Stokholmas programmā, kurās teikts, ka „Eiropolam būtu jākļūst par centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, par pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti”.

Kanālu pārvaldība. Vienotais kontaktpunkts (SPOC) starptautiskajā policijas sadarbībā ir „vienas pieturas aģentūra”, kas darbojas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā un kurā dalībvalsts apvieno savu SIRENE biroju, ENU un Interpola valsts centrālo biroju, kā arī citu kanālu kontaktpunktus. Tas, ka katrā dalībvalstī būtu jāizveido SPOC (lai gan ne vienmēr izmantots tieši šis termins), 2007. gadā tika secināts pēc savstarpējā novērtējuma apmeklējumu trešās kārtas[28] un ieteikts 2008. gada rokasgrāmatā. Lielākajā daļā dalībvalstu pastāv policijas starptautiskās sadarbības struktūrvienības, bet tikai dažas no tām var raksturot kā pilnvērtīgus SPOC. Padome 2012. gadā aicināja dalībvalstis „izskatīt iespējas izveidot” SPOC[29]. Komisija vēlas rīkoties vērienīgāk, proti, lai uzlabotu ES tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu kopumā, visās dalībvalstīs būtu jāizveido SPOC ar konkrētām obligātajām pazīmēm.

Dažādos kanālus apvienojot vienotā organizatoriskā struktūrā atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam par kanālu izvēli, tiks nodrošināta pareiza un konsekventa kanāla izvēle pieprasījumu nosūtīšanai citām dalībvalstīm, kā arī pieprasījumu kvalitāte. Kvalitāti nodrošina, SPOC apstiprinot pieprasījumus, lai apliecinātu, ka tie ir nepieciešami un lietderīgi. Ja informācijas apmaiņa nenotiek ar SPOC starpniecību (piemēram, izmantojot policijas un muitas sadarbības centrus (PCCC) vai valstu aģentūrām veicot tiešu apmaiņu ar SIENA), SPOC var nodrošināt koordināciju valsts līmenī. Attiecībā uz saņemtajiem pieprasījumiem SPOC vajadzētu būt tiešai piekļuvei valsts datubāzēm (ja tas pieļauts tiesību aktos), lai varētu ātri atbildēt uz pieprasījumiem, jo īpaši ievērojot Zviedrijas iniciatīvā noteiktos termiņus. Visu kanālu darbību varētu organizēt vienotā kārtībā atbilstoši SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem (piemēram, attiecībā uz drošību, darbplūsmas sistēmām, datu kvalitāti un personālu). Apvienojot resursus, piemēram, personālu un infrastruktūru, varētu veicināt izmaksu ietaupījumus vai vismaz resursu labāku izlietojumu.

SPOC būtu jāiekļauj visas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp muita. Būtu jāizveido sadarbība starp SPOC un valstu koordinācijas centriem (VKC) attiecībā uz robežu uzraudzību. Ja tas atbilst valstu tiesību sistēmām, būtu jāizveido saikne ar tiesu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad tās pārrauga kriminālizmeklēšanu.

Aizvien lielāks PCCC skaits[30] sekmīgi veic informācijas apmaiņu vietējā un reģionālā līmenī. Pateicoties ikgadējām konferencēm ES līmenī, pastāv iespēja veikt pieredzes apmaiņu un apspriest kopējas pieejas. Lai gan lielā skaitā gadījumu informācijas apmaiņa neattiecas uz ļoti smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, jānodrošina, lai attiecīgajos gadījumos informācija tiktu nodota valsts līmenī (SPOC) un, ja nepieciešams, Eiropolam. Šajā sakarā Komisija ar nepacietību gaida rezultātus pašlaik noritošam izmēģinājuma projektam (IPS īstenošanas pasākumu ietvaros), kurā PCCC izmanto SIENA.

Informācijas apmaiņas platforma ir IPS īstenošanas pasākums, lai Eiropola vadībā izstrādātu vienotu portālu piekļuvei esošajiem kanāliem un sistēmām, pilnībā ievērojot noteikumus par to drošību un datu aizsardzību. Komisija uzskata, ka pastāvošo kanālu un sistēmu izmantošanas veicināšanai ir priekšrocības, taču nepieciešams turpmāks izvērtējums par informācijas apmaiņas platformas radītajām izmaksām un ieguvumiem, par finansējuma avotu un to, kā projekts tiktu pārvaldīts. Šajā novērtējumā būtu jāiesaista arī IT aģentūra[31].

Dalībvalstis tiek aicinātas:

· informācijas apmaiņai gadījumos, kad izmantojamais kanāls nav juridiski noteikts, pamatā izvēlēties Eiropola kanālu, izmantojot sakaru līdzekli SIENA, ja vien nepastāv īpaši iemesli izmantot citu kanālu;

· izstrādāt valstu instrukcijas par kanālu izvēli;

· informācijas apmaiņai policijas sadarbības ietvaros, kam pašlaik tiek izmantots SISNET, izvēlēties Eiropola kanālu un sakaru līdzekli SIENA, jo īpaši pēc SIS II darbības uzsākšanas un SISNET slēgšanas;

· ja nepastāv vienots kontaktpunkts (SPOC), izveidot SPOC, kas ietvertu visus galvenos kanālus, būtu pieejams 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, un aptvertu visas tiesībaizsardzības iestādes, kurām ir piekļuve valsts datubāzēm;

· nodrošināt, lai informācija, kuras apmaiņai izmantoti policijas un muitas sadarbības centri, tiktu attiecīgā gadījumā nodota valsts līmenī, un, ja nepieciešams, Eiropolam;

· izveidot sadarbību starp SPOC un EUROSUR VKC.

Padome tiek aicināta:

· grozīt ES līmeņa norādes, lai atspoguļotu iepriekš izklāstītās pamatnostādnes par kanālu izvēli.

Komisija apņemas:

· piedalīties darbā, lai izvērtētu informācijas apmaiņas platformas iespējamību.

3.3.        Datu kvalitātes, drošības un aizsardzības nodrošināšana

Esošajos instrumentos paredzētie datu aizsardzības pasākumi ir rūpīgi jāuzrauga. Saskaņā ar Komisijas 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Direktīvai, kas attiecas uz personas datu apstrādi valsts līmenī, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu par atbildību par tiem[32], esošajos instrumentos paredzētie datu aizsardzības noteikumi būs jāpārskata, lai novērtētu nepieciešamību tos saskaņot ar direktīvu.

Lai aizsargātu informācijas apmaiņā ietverto personas datu neaizskaramību un nodrošinātu dalībvalstu uzticēšanos informācijas apmaiņas veikšanai, ir nepieciešams augsts datu drošības līmenis. Ķēde ir tikai tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms: dalībvalstīm un ES aģentūrām jānodrošina, lai datu apmaiņai tiktu izmantoti ļoti droši tīkli. Iepriekš minētajā direktīvas priekšlikumā ir ietverti noteikumi par datu drošību[33], un ES līmenī pastāv sīki izstrādāti drošības noteikumi par ES klasificētas informācijas aizsardzību[34].

Vienlīdz svarīga ir augsta datu kvalitāte. Šajā kontekstā nozīme ir „darba procesam”, t. i., tam, kā informācijas apmaiņu veic praksē. Viens no darba procesa aspektiem ir konkrētu darbību automatizēšana, ja tas ir iespējams un vajadzīgs. Piemēram, izstrādājot informācijas pieprasījumu citai dalībvalstij, izmantotajā sakaru līdzeklī atkārtoti jāievada valsts sistēmā reģistrētie dati; to darot manuāli, pastāv risks pieļaut kļūdu, un tas prasa laiku. Šādu darbību automatizēšana būs iespējama, pateicoties UMF II[35] – vēl vienam IPS īstenošanas pasākumam. Šā ES finansētā un Eiropola vadītā projekta mērķis ir izstrādāt informācijas pieprasīšanai un atbilžu sniegšanai izmantoto ziņojumu formas paraugu. Tas ļautu automatizēt datu pārsūtīšanu starp dažādām sistēmām, piemēram, valstu lietu pārvaldības sistēmām un SIENA. Papildus iespējai ietaupīt izmaksas vai vismaz labāk izmantot resursus, atceļot datu manuālu atkārtotu ievadīšanu, tiktu gūts divkāršs labums. Atbrīvotos personāls, kas varētu pievērsties apstiprināšanas darbībām. Turklāt, samazinot kopēšanas kļūdas un veicinot informācijas apmaiņu strukturētā formā, tiktu uzlabota datu pārvaldība un aizsardzība.

Darbību automatizācija nenozīmē, ka ikvienam policijas darbiniekam ES vajadzētu būt piekļuvei visai policijas informācijai ES. Informācijas apmaiņa jāveic tikai tajos gadījumos, kad tā ir nepieciešama un lietderīga, un tā jāpārvalda tādējādi, lai nodrošinātu minēto ierobežojumu ievērošanu. Tādēļ automātiskā meklēšana, kas ļauj pārvarēt jaudas problēmas, ar pašreizējiem ES informācijas apmaiņas instrumentiem darbojas pēc „atbilsmes/neatbilsmes” principa (piemēram, SIS, Prīmes DNS un pirkstu nospiedumu meklēšana) vai arī attiecas tikai uz ļoti ierobežotu veidu datiem (piemēram, Prīmes transportlīdzekļu reģistrācijas dati). Noteiktas darbības, īpaši pieprasījumu un atbilžu apstiprināšanu, nav iespējams un nevajadzētu automatizēt. Tas ir īpaši svarīgi atbilstoši Zviedrijas iniciatīvai, kurā ir izvirzīta prasība, ka pieprasījumiem jābūt pamatotiem.

Visbeidzot, dažādu valstu sistēmu un pārvaldes struktūru sadarbspēja var uzlabot rezultātus, sekmējot procedūru saskaņotību, īsāku reaģēšanas laiku, labāku datu kvalitāti un vienkāršojot projektēšanu un izstrādi. Eiropas Sadarbspējas sistēmā[36] ir noteikti četri sadarbspējas līmeņi: tehniskā, semantiskā, organizatoriskā un juridiskā sadarbspēja. Ar UMF II tiks pilnveidots semantiskais līmenis[37]. Saskaņojot kopīgo praksi (SPOC, kanālu izvēle), tiks sekmēta sadarbspēja organizatoriskā līmenī. Tomēr informācijas apmaiņu faktiski var veikt un izmantot tikai gadījumos, kad tas ir juridiski atļauts.

Eiropols un dalībvalstis tiek aicinātas:

· turpināt izstrādāt UMF II standartu.

3.4.        Apmācības un informētības uzlabojumi

Lai tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem sniegtu zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas efektīvai sadarbībai, Komisija gatavo Eiropas Tiesībaizsardzības apmācību shēmu. Situācijas apskats liecināja, ka attiecīgie ES informācijas apmaiņas instrumenti ir iekļauti tiesībaizsardzības struktūru sākotnējā apmācībā, bet netika novērtēta šādas apmācības kvalitāte. Specializētiem darbiniekiem, piemēram, tiem, kas strādā SPOC, nepieciešama padziļināta apmācība. Atzīts[38] arī tas, ka būtu lietderīgi veikt šādu darbinieku apmaiņu un tas būtu jāveicina.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

· nodrošināt, ka visi tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki saņem atbilstīgu apmācību par pārrobežu informācijas apmaiņu;

· organizēt SPOC personāla apmaiņu.

Komisija apņemas:

· nodrošināt, ka Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma aptver apmācību par pārrobežu informācijas apmaiņu.

3.5.        Finansējums

Informācijas apmaiņas projektiem ir piešķirts ES finansējums no Noziedzības profilakses un apkarošanas fonda (ISEC), piemēram, UMF II (EUR 830 000 apmērā) un Prīmes sistēmas īstenošanai (EUR 11,9 miljonu apmērā). Šo fondu 2014. - 2020. gadā aizstās ar ES Iekšējās drošības fondu, no kura varēs piešķirt finansējumu arī ES informācijas apmaiņas projektiem.

Daļu no Iekšējās drošības fonda pārvaldīs dalībvalstis, piemērojot tā saukto „dalīto pārvaldību” saskaņā ar daudzgadu programmām. Saskaņā ar šajā paziņojumā ietvertajiem ieteikumiem šajās programmās būtu jāņem vērā atbilstīgās valstu informācijas apmaiņas prioritātes. Komisija vienlaikus apsvērs, kā no tām Iekšējās drošības fonda daļām, kuras ir tās tiešā pārvaldībā, var jo īpaši atbalstīt izmēģinājuma projektus, piemēram, turpmāku UMF II izstrādi.

Attiecībā uz dalībvalstu pašu izdevumiem, ņemot vērā citus sniegtos ieteikumus (par UMF, SPOC), varētu veicināt izmaksu ietaupījumus vai vismaz labāku resursu izlietojumu.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

· 2014. - 2020. gada ES Iekšējās drošības fonda valstu daudzgadu programmās ņemt vērā attiecīgās informācijas apmaiņas prioritātes.

Komisija apņemas:

· Iekšējās drošības fonda plānošanas dialogos ar dalībvalstīm ietvert informācijas apmaiņas politiku;

· lūgt iesniegt priekšlikumus par tiešā (Komisijas) finansējuma saņemšanu attiecīgiem izmēģinājuma projektiem.

3.6.        Statistika

Pašreizējā statistika dažās jomās (piemēram, par SIS, SIENA) ir laba, taču nav visaptveroša. Labāka statistika uzlabotu zināšanas par Zviedrijas iniciatīvas izmantošanu (attiecībā uz kuru ir zināms tikai ziņojumu skaits, kuru nosūtīšanai izmantota SIENA) un Prīmes sistēmas izmantošanu.

Statistikas datu apkopošanai gan nepieciešami lieli resursi, jo īpaši ja tā nav iekļauta parastajā darbplūsmā. Būtu jāizvairās no ad hoc pasākumiem. Vislabākā būtu pakāpeniska attīstība, balstoties uz jau sāktajiem procesiem, piemēram, kā aprakstīts Prīmes ziņojumā, norādot Prīmes sistēmā gūtās atbilsmes, kas palīdzējušas izmeklēšanā. Saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem ieteikumiem plašāk izvēršot SIENA izmantošanu pieprasījumiem saskaņā ar Zviedrijas iniciatīvu, tiks panākts, ka SIENA statistika uzrādīs lielāku šādu pieprasījumu skaitu.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

· uzlabotu statistiku attiecībā uz Prīmes sistēmu.

4.           Secinājumi

Pārrobežu informācijas apmaiņas uzlabošana nav pašmērķis. Tās uzdevums ir efektīvāk apkarot noziedzību un tādējādi samazināt kaitējumu cietušajiem un ES tautsaimniecībai.

Pārrobežu informācijas apmaiņa principā darbojas labi, un, kā liecina iepriekš izklāstītie piemēri, tā sniedz vērtīgu ieguldījumu cīņā pret smagiem un pārrobežu noziedzīgiem nodarījumiem ES. Tomēr ir iespējams veikt uzlabojumus. Visās dalībvalstīs pilnībā jāīsteno pieņemtie tiesību akti. Raugoties nākotnē, dalībvalstīm būtu jo īpaši saskaņotā veidā jāpanāk Eiropola kanāla sistemātiskāka izmantošana un katrai jāizstrādā visaptveroši valstu vienotie kontaktpunkti (SPOC).

Komisija no savas puses turpinās uzraudzīt, kā instrumenti tiek īstenoti un izmantoti, nodrošināt ES finansējumu un tuvināt dažādos aspektus, lai nodrošinātu saskaņotību. Komisija šajā paziņojumā neierosina nevienu jaunu instrumentu. Ja tas notiks nākotnē, Komisija ņems vērā 2010. gada pārskata paziņojumā ietvertos materiāltiesiskos principus: pamattiesību aizsardzību un nepieciešamības, subsidiaritātes un precīzas riska pārvaldības nodrošināšanu.

Joprojām ir daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka Eiropolam tiek sniegta informācija, kas palīdzētu izveidot ES mēroga apskatu par pārrobežu noziedzību. Šī vajadzība tiks risināta Komisijas gaidāmajā priekšlikumā par Eiropola reformu. Informācijas sniegšanu Eiropolam jau tagad varētu uzlabot, ja tiktu ņemti vērā šajā paziņojumā sniegtie ieteikumi sistemātiskāk izmantot Eiropola kanālu un tā drošas saziņas līdzekli SIENA.

Lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz šo paziņojumu, Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm saistībā ar ES Informācijas pārvaldības stratēģiju iekšējās drošības jomā un ierosina Padomei rīkot gadskārtējas debates tās Iekšējās drošības jautājumu komitejā. Komisija turklāt aicina Eiropas Parlamentu apspriest tās ieteikumus, tostarp tā Īpašajā komitejā organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos.

[1]               ES iekšējās drošības stratēģija darbībā, COM (2010) 673 galīgā redakcija.

[2]               COM(2010) 385 galīgā redakcija.

[3]               Padomes 2009. gada 30. novembra secinājumi, dok. 16637/09.

[4]               http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/e-library/documents/categories/studies/index_en.htm

[5]               Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI.

[6]               Padomes Lēmums 2008/615/TI.

[7]               2009/371/TI.

[8]               2007/533/TI.

[9]               Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

[10]             Gaidāmā Eiropas kiberdrošības stratēģija dos iespēju novērtēt nākotnes vajadzības attiecībā uz informācijas apmaiņu starp tīkla un informācijas drošības iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, ar Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centra starpniecību.

[11]             ES patvēruma meklētāju un personu, kas nelikumīgi šķērsojušas robežu, pirkstu nospiedumu datubāze.

[12]             Papildinformācijas pieprasījums par valsts ziņojumiem (saīsinājums no angļu valodas "Supplementary Information REquest at the National Entries").

[13]             Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (Secure Information Exchange Network Application).

[14]             Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI.

[15]             Prīmes sistēma ir īstenota šādās dalībvalstīs: DNS: BG/CZ/DE/ES/EE/FR/CY/LV/LT/LU/HU/NL/AT/PT/RO/SI/SK/FI; DD: BG/CZ/DE/EE/ES/FR/CY/LT/LU/HU/NL/AT/SI/SK; TRD: BE/DE/ES/FR/LT/LU/NL/AT/PL/RO/SI/FI/SE. Sīkāku informāciju skatīt Prīmes ziņojumā.

[16]             SEC(2011) 593.

[17]             Īstenošanas tiesību akti vēl jāpieņem šādās dalībvalstīs: BE/EL/IT/LU.

[18]             BG/CZ/DK/DE/EE/ES/FR/CY/HU/LT/LV/NL/PL/PT/RO/SI/SK/FI/SE.

[19]             IE/MT/AT/UK.

[20]             dok. 9512/1/10.

[21]             Padomes 2011. gada 27.-28. gada secinājumi, dok. 15277/11.

[22]             https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/publications/rand_evaluation_report.pdf

[23]             Padomes 2012. gada 7. - 8. jūnija secinājumi.

[24]             http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/e-library/documents/categories/studies/index_en.htm

[25]             dok. 7968/08.

[26]             Tie ir atkārtoti Zviedrijas iniciatīvas Īstenošanas pamatnostādnēs, dok. 9512/1/10.

[27]             SIS II sakaru tīklā juridiski ļauts izmantot tikai SIS II datus un papildinformāciju.

[28]             dok. 13321/3/07.

[29]             Padomes 2012. gada 7. - 8. jūnija secinājumi, dok. 10333/12.

[30]             2011. gada beigās – 38.

[31]             Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

[32]             COM(2012) 10 final.

[33]             Priekšlikuma 27. līdz 29. pants.

[34]             Padomes Lēmums 2011/292/ES.

[35]             Universālais ziņojumu formāts (Universal Message Format).

[36]             COM(2010) 744 galīgā redakcija.

[37]             UMF II ņemts vērā cits darbs par semantiku, piemēram, kopējie datu modeļi, ko izstrādā saskaņā ar ES programmu sadarbspējas risinājumiem Eiropas valstu pārvaldes iestādēm.

[38]             dok. 10333/12.