52012DC0571

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju visaptverošajiem riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām

1.           Ievads

Patlaban ES darbojas 132 kodolreaktori, kas izvietoti 58 vietās. Lai gan tajos ir notikuši un turpina notikt starpgadījumi, nekad nav bijuši smagi negadījumi. Lai gan tas nozīmē, ka drošības rādītāji līdz šim ir bijuši labi, ES iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas kodolenerģijas nozarei balstās uz ES kodoldrošības un kodoldrošuma sistēmas nemitīgu pilnveidošanu, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir efektīvākā pasaulē un pamatojas uz visaugstākajiem drošības standartiem.

Kodoldrošības un tās pārvaldības problēmas ļoti uzskatāmi parādīja avārija Fukušimas kodolspēkstacijā Japānā pēc 2011. gada marta zemestrīces un cunami. Šis notikums apliecināja, ka kodolreaktoriem ir jābūt aizsargātiem pat pret tādiem negadījumiem, kuri tiek uzskatīti par ārkārtīgi maziespējamiem. Notikumi Fukušimā apstiprināja, ka uzmanība jāpievērš šādiem labi zināmiem un vienmēr aktuāliem jautājumiem: kļūdaina konstrukcija, nepietiekamas rezerves sistēmas, cilvēka kļūdas, nepiemēroti plāni neparedzētām situācijām un slikta saziņa. ES ir jāmācās no Fukušimas kļūdām, lai vēl vairāk samazinātu kodolincidentu risku Eiropā.

Fukušimas avārijas rezultātā Eiropā un pasaulē tika uzsākti vēl nebijuši pasākumi kodoliekārtu drošības pārbaudīšanai. Tie tika veikti gan valstu un reģionālā, gan starptautiskā līmenī.

Eiropas Savienībā Eiropadome 2011. gada martā[1] secināja, ka “būtu jāpārskata visu ES kodolelektrostaciju drošība, pamatojoties uz vispusīgu un pārredzamu apdraudējuma un drošības izvērtējumu ("noturības testi"); Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG) un Komisija tiek aicinātas pēc iespējas drīzāk izstrādāt minēto testu darbības jomu un kārtību koordinētā sistēmā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar negadījumu Japānā, pilnībā iesaistot dalībvalstis un pilnībā izmantojot pieejamās speciālistu zināšanas (īpaši Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas speciālistu zināšanas); izvērtējumus veiks neatkarīgas valstu iestādes un izmantojot profesionālapskati, un par to rezultātiem, kā arī par jebkādiem nepieciešamiem turpmākiem pasākumiem, kas tiks veikti, būtu jāpaziņo Komisijai un ENSREG, un tie būtu jāpublisko.” Turklāt Eiropadome lūdza Komisiju aicināt ES kaimiņvalstis piedalīties noturības testu procesā, lai “pārskatītu spēkā esošo tiesisko un normatīvo regulējumu attiecībā uz kodoliekārtu drošību" un "līdz 2011. gada beigām ierosinātu uzlabojumus, kas varētu būt vajadzīgi".

Cieša sadarbība starp kodolspēkstaciju operatoriem, kodolregulatoriem un Komisiju ļāva 2011. un 2012. gadā veikt noturības testus. Tagad Komisija ar šo ziņojumu var izpildīt Eiropadomes piešķirto mandātu, jo tajā ir ietverti Komisijas secinājumi un ieteikumi, kas pamatojas uz noturības testiem un saistītām darbībām. Tajā aplūkots arī kodoldrošības un kodoldrošuma starptautiskais aspekts un izklāstīts, kā ES iespējams uzlabot kodoldrošības sistēmu, un uzsvērts kodoldrošības dinamiskais raksturs. Kodoldrošības uzlabošana nav vienreizējs pasākums, tā ir nemitīgi jāpārskata un jāuzlabo. Paziņojumā ir apkopotas visas pārskatīšanā gūtās atziņas nolūkā izstrādāt leģislatīvus, neleģislatīvus un projektu priekšlikumus. Visu šo pasākumu mērķis ir uzlabot spēkstaciju drošību un ar to saistīto pārvaldību ES un valstu līmenī, kā arī starptautiskajā kontekstā popularizēt ES kodoldrošības un kodoldrošuma vērtības.

Sīkāka informācija par tehniskajiem atzinumiem un noturības testu metodoloģiju ir iekļauta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

2.           Process, galvenie konstatējumi un tūlītēja rīcība pēc riska un drošības novērtējumiem

2.1.        Līdz šim vērienīgākā kodoldrošības un kodoldrošuma pārbaude

Reaģējot uz Fukušimā notikušo negadījumu un izmantojot mandātu, ko Eiropadome pēc tam piešķīra Komisijai, vienlaikus tika veikti daudzi pasākumi dažādos līmeņos. Tie ir īsumā aprakstīti turpinājumā.

Lai gan testu jomu un kārtību izstrādāja ENSREG un Komisija, par kodolspēkstaciju drošības novērtējumu ir atbildīgi kodoloperatori un valstu regulatori, kas brīvprātīgi piedalījās noturības testos. Komisija nevar garantēt kodoliekārtu kodoldrošību un kodoldrošumu, jo juridiskā atbildība saglabājas valstu līmenī. Tāpēc visi secinājumi šajā paziņojumā jālasa, ņemot vērā iepriekš minēto.

ENSREG vadībā veiktie drošības novērtējumi

Noturības testi tika definēti kā kodolspēkstaciju drošības rezervju mērķtiecīga atkārtota novērtēšana, ņemot vērā no Fukušimas notikumiem gūtās atziņas saistībā ar ārkārtējām dabas katastrofām, kas apdraud spēkstaciju drošības funkcijas. Tie tika organizēti, pienācīgi ņemot vērā kompetences sadalījumu starp dažādajām ieinteresētajām personām kodoldrošības jomā[2]. Visas četrpadsmit dalībvalstis, kurās darbojas kodolspēkstacijas[3], kā arī Lietuva[4], brīvprātīgi piedalījās šajos novērtējumos. 132 kodolreaktori[5], kuri darbojas ES, ir dažādu tehnoloģiju un tipu reaktori, tomēr galvenokārt augstspiediena ūdens reaktori (PWR), verdoša ūdens reaktori (BWR) vai ar gāzi dzesējami reaktori. Noturības testi tika sākti ar kodoloperatoru veiktiem pašnovērtējumiem un valstu regulatoru sagatavotiem valstu ziņojumiem saskaņā atbildības par kodolreaktoru drošību sadalījumu. Profesionālizvērtēšanas grupas, kuras galvenokārt veidoja dalībvalstu eksperti, ar Eiropas Komisijas atbalstu apmeklēja 23 kodolspēkstacijas, ņemot vērā reaktoru tipu, kā arī to atrašanās vietas. Profesionālizvērtēšanas grupas apmeklēja katrā valstī izraudzītās kodolspēkstacijas, lai stiprinātu noturības testu īstenošanu, bet neiejaucās to valsts iestāžu pienākumos kodoldrošības pārbaužu jomā, kuras pēc Fukušimas avārijas organizēja katras ES darbojošās kodolspēkstacijas pārbaudes. Informācija par katru kodolspēkstaciju ir pieejama pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā. Turpat ir pieejamas arī atsauces uz informāciju, ko darījuši pieejamu kodolspēkstaciju operatori, valstu regulatori vai ENSREG kopumā.

Pēc tam, kad Komisija iesniedza starpposma ziņojumu[6], no 2012. gada janvāra līdz aprīlim notika plašs, ES mēroga profesionālizvērtēšanas process. Rezultātā ENSREG Profesionālizvērtēšanas padome sagatavoja pārskata ziņojumu, ko apstiprināja ENSREG, kā arī tika sagatavoti septiņpadsmit atsevišķi valstu ziņojumi[7] ar detalizētiem ieteikumiem. Jūlijā ENSREG vienojās par rīcības plānu, lai turpinātu īstenot profesionālizvērtēšanā sagatavotos ieteikumus. Pamatojoties uz minēto plānu, ir formulēti arī šajā paziņojumā izklāstītie drošības konstatējumi un ieteikumi.

Padomes darbs kodoldrošības jomā (Kodoldrošības jautājumu ad hoc darba grupa, AHGNS)

Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar kodolspēkstaciju drošību, Padomē tika izveidota jauna ad hoc grupa. Šī grupa prezidentvalstu – Polijas un Dānijas – vadībā regulāri tikās, sākot ar 2011. gada septembri. To veidoja dalībvalstu drošības eksperti, un tai bija ciešas saiknes ar Komisiju. Pretstatā ENSREG drošības novērtējumiem AHGNS nepētīja atsevišķas iekārtas, bet novērtēja kodoldrošību ES kopumā, šajā nolūkā izvērtējot kodolspēkstaciju novērtēšanas un aizsargāšanas metodoloģiju, tostarp preventīvos pasākumus.

AHGNS veicināja informācijas apmaiņu par pašreizējo praksi un konstatēja, kā būtu iespējams uzlabot metodoloģiju, galvenokārt izmantojot labo praksi, kas norādīta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) pamatnostādnēs. Šī grupa beidza darbu 2012. gada maijā.

ES kaimiņvalstu dalība procesā

Šveice, Ukraina un Horvātija pilnībā piedalījās ES noturības testos un profesionālizvērtēšanas procesā, bet citas kaimiņvalstis (piemēram, Turcija[8], Baltkrievija un Armēnija[9]), kas piekrita strādāt, izmantojot to pašu metodoloģiju, darbu pabeigs vēlāk. Arī Krievijas Federācija, izmantojot savu metodoloģiju, veica atkārtotus novērtējumus un konstatēja, kādi pasākumi veicami, lai uzlabotu situāciju kodolspēkstacijās. Šveice ir apņēmusies pilnībā ievērot no noturības testiem izrietošos ieteikumus, savukārt Ukraina ir iekļāvusi noturības testu konstatējumus savu kodolspēkstaciju modernizācijas programmā. Komisija atzinīgi novērtē to, ka šīs darbības tuvina minētās valstis ES pieejai šajā jomā.

Komisijas novērtējums par institucionālo un tiesisko regulējumu

Papildus kodolspēkstaciju drošības pārbaudēm Komisija ir novērtējusi Eiropas kodoldrošības institucionālo arhitektūru un tiesisko regulējumu, ņemot vērā SAEA rīcības plānu[10] un starptautisko diskusiju par Konvencijas par kodoldrošību rezultātus. Komisija konstatēja trūkumus un paraugpraksi, kurus attiecīgi var risināt vai iekļaut ES tiesību aktos, pamatojoties uz pašreizējo kompetenču līdzsvaru, paplašinātu sadarbību starp dalībvalstīm vai pašreizējo ES programmu īstenošanu.

Gaisa kuģu avāriju ietekme

Šajā pārskatīšanas pasākumā ir aplūkoti notikumi, kas varētu ietekmēt gan kodolspēkstaciju drošību, gan drošumu, piemēram, gaisa kuģu avārijas. Gaisa kuģu avāriju ietekme uz kodolspēkstaciju drošību ir ietverta ENSREG noturības testu specifikācijā. Attiecībā uz drošumu AHGNS ziņojumā konstatēta labā prakse, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai nepieļautu ļaunprātīgas gaisa kuģu avārijas.

Komisija 2012. gada 25. septembrī organizēja semināru “Kodolspēkstaciju drošība pret gaisa kuģu trāpījumiem” nolūkā uzlabot spēkstaciju drošību un izpētīt alternatīvas aizsardzības metodes. Seminārā piedalījās dalībvalstu drošības regulatīvās iestādes, kā arī savu ieguldījumu deva ASV un Japānas eksperti. Uzaicinātie eksperti atsevišķi apsvēra pašreizējo spēkstaciju raksturlielumus un jaunas konstrukcijas.

Gatavība ārkārtas situācijām ārpus kodolspēkstacijas

Drošības noturības pārbaužu profesionālizvērtējuma posmā dažas NVO lūdza paplašināt noturības testus, iekļaujot tajos arī gatavību ārkārtas situācijām ārpus kodolspēkstacijām. Eiropas Savienībā 30 km rādiusā ap 47 kodolspēkstacijām, kurās darbojas 111 reaktori, dzīvo vairāk nekā 100 000 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka preventīvie pasākumi ārpus kodolspēkstacijām ir ļoti svarīgi. Atbildība par šādu pasākumu veikšanu gulstas uz vairākām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm. Komisija ar ENSREG atbalstu aizsāk pētījumu nolūkā gūt priekšstatu par pašreizējiem pasākumiem, galveno uzmanību pievēršot ES pārrobežu reģioniem un pēc vajadzības sniedzot ieteikumus. Pētījuma rezultāti gaidāmi līdz 2013. gada beigām.

Sadarbība starptautisko organizāciju satvarā

Konvencijas par kodoldrošību līgumslēdzējas puses 2012. gada augustā tikās ārkārtas sanāksmē, lai pārskatītu tās efektivitāti un turpmāko piemērotību. Komisija EURATOM kopienas vārdā sagatavoja ziņojumu[11], un dalībvalstis un Padome ir pilnvarojušas Komisiju risināt sarunas par konvencijas īstenošanas uzlabošanu, kā arī par grozījumu priekšlikumiem, ko iesniegušas citas līgumslēdzējas puses.

2.2.        Konstatējumi pēc drošības novērtējumiem un institucionālās un tiesiskās pārskatīšanas

Šie konstatējumi ir sīki aprakstīti Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim paziņojumam. Galvenie apsvērumi par katru tēmu ir apkopoti turpmākajos punktos.

2.2.1.     Konstatējumi par drošības pasākumiem pašreizējās kodolspēkstacijās

Pamatojoties uz noturības testiem, valstu regulatori secināja, ka nav tehnisku iemeslu, kuru dēļ būtu jāslēdz kāda no Eiropas kodolspēkstacijām, un konstatēja virkni labās prakses piemēru. Komisija nav pilnvarota veikt šāda veida novērtējumus. Tomēr praktiski visās kodolspēkstacijās jāuzlabo drošība, jo tika konstatēta nepieciešamība pēc simtiem tehniskās modernizācijas pasākumu. Pēc Trīmailailendas un Černobiļas avārijas pasaules mērogā tika panākta vienošanās par pasākumiem kodolspēkstaciju aizsargāšanai. Tomēr noturības testos atklājās, ka daudzos gadījumos šo pasākumu īstenošana vēl nav notikusi.

Pielikumā iekļauti galvenie ieteikumi, kas izriet no noturības testos iegūtajiem rezultātiem. Sīkāka informācija par nepieciešamajiem uzlabojumiem un labo praksi sadalījumā pa kodolspēkstacijām ir iekļauta Komisijas dienestu darba dokumentā.

Svarīgu konstatējumu piemēri:

4 reaktoros (divās dažādās valstīs) operatoriem ir mazāk nekā 1 stunda laika, lai atjaunotu drošības funkcijas gadījumā, ja pilnībā pārtrūkst elektroapgāde un/vai pilnībā tiek zaudēts pēdējais dzesēšanas avots.

10 reaktoros vēl nav uzstādīta lokālā seismiskā aparatūra.

4 valstīs patlaban tiek izmantotas papildu drošības sistēmas, kas ir pilnīgi neatkarīgas no parastajām drošības sistēmām un atrodas vietās, kuras ir labi aizsargātas pret ārēju iedarbību (piemēram, bunkuros izvietotas sistēmas vai labi aizsargātas drošības pamatsistēmas). Šādu variantu apsver vēl viena valsts.

Pārvietojamas iekārtas, jo īpaši dīzeļģeneratori, ir vajadzīgi gadījumos, ja pilnīgi pārtrūkst elektroapgāde, ārēju notikumu vai smagu negadījumu situācijās, un tās jau ir pieejamas 7 valstīs un tiks uzstādītas vairākumā pārējo valstu.

Seminārā par gaisa kuģu avārijām atklājās ievērojamas atšķirības starp valstu pieejām, novērtējot jau darbojošos un jaunu kodolspēkstaciju drošību šajā jomā.

Prasībās, kas attiecas uz jaunu kodolspēkstaciju konstrukciju, noteikts, ka pēc liela gaisa kuģa ietriekšanās no drošības apvalka nedrīkst notikt nekādas noplūdes. Vēsturisku iemeslu dēļ situācija pašreizējās kodolspēkstacijās ir atšķirīga, un piemērotās metodoloģijas un noteiktās sekas ne vienmēr ir līdzvērtīgas un konsekventas visās dalībvalstīs.

Dalībnieki uzsvēra, ka skaidri jānošķir drošuma jautājumi, jo attiecībā uz tiem ir spēkā atšķirīga līmeņa institucionālā atbildība un pārredzamība attiecībā uz sabiedrību.

2.2.2.     Konstatējumi par drošības procedūrām un sistēmām

Noturības testos spilgti izcēlās paraugprakse, kā arī nepilnības dalībvalstīs. Sīkāka informācija ir iekļauta Komisijas dienestu darba dokumentā. No noturības testiem un no citiem ziņojumiem par Fukušimas gadījuma izmeklēšanu[12] izriet, ka svarīgākie jautājumi ir šādi.

· Trūkst konsekvences attiecībā uz spēkstacijas drošības ārējo apdraudējumu novērtēšanu un pārvaldību. Piemēram, visas dalībvalstis nav ievērojušas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras norādījumus par seismiskajām slodzēm un vadlīnijas par plūdiem (pirmais ENSREG Profesionālizvērtēšanas padomes ieteikums, sk. 2.3.2.).

· Drošības varbūtības novērtējuma (PSA) joma un dziļums, ko izmanto, lai raksturotu kodolreaktoru drošību, ievērojami atšķiras, un dažās dalībvalstīs tie nekavējoties jāuzlabo, lai sasniegtu pieņemtus starptautiskus standartus.

· Visās kodolspēkstacijās jābūt pieejamām smagu negadījumu pārvaldības vadlīnijām (SAMG), kas aptver visa veida situācijas. Noturības testos atklāts, ka vairākās dalībvalstīs SAMG ir pēc iespējas ātrāk jāatjaunina un pilnīgi jāīsteno.

· Ir jāuzlabo drošības kultūra. Ir nepilnības, nodrošinot svarīgāko drošības jautājumu visaptverošu un pārredzamu konstatēšanu un pārvaldību. Acīmredzama Fukušimas avārijas mācība ir tas, ka cunami apdraudējums netika pienācīgi novērtēts, galvenokārt cilvēcisko, sistēmisko un organizatorisko faktoru dēļ.

2.2.3.     Konstatējumi par drošības tiesisko regulējumu un tā īstenošanu

Ir konstatēti vairāki trūkumi spēkā esošajā kodoldrošības sistēmā Eiropas un dalībvalstu līmenī.

· Svarīgākais konstatējums saistīts ar to, ka joprojām saglabājas atšķirības starp dalībvalstīm, tāpēc nav konsekventas pieejas kodoldrošības regulējumam. Nav kodificētu ES mehānismu, lai vienotos par tehniskajiem standartiem un paņēmieniem drošības pārbaužu veikšanai. Kodoldrošības direktīvā nav nekādu šādu noteikumu.

· Noteikumi, kas aptver valstu regulatīvo iestāžu neatkarību un līdzekļus to efektivitātes nodrošināšanai, ir minimāli un ne vienmēr pietiekami, lai novērstu situācijas, kad regulatīvā atbildība tiek sadalīta starp vairākām struktūrām vai kad tā gulstas tieši uz ministrijām (ekonomikas, vides u. c.). Turklāt pašreizējais regulatīvo kompetenču katalogs nav pietiekami nepārprotams.

· Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka tiek izmantota labākā iespējamā noturības testos konstatētā drošības prakse. Tomēr Direktīvā par kodoldrošību ir iekļautas tikai vispārīgas prasības par sabiedrības informēšanu.

· Uzraudzības un verifikācijas mehānismi ES līmenī nozīmē tikai valstu kodoldrošības sistēmas profesionālizvērtēšanu.

2.3.        Galvenie ieteikumi pēc drošības noturības testu veikšanas

2.3.1.     Ieteikumi par drošības pasākumiem pašreizējās kodolspēkstacijās

Komisijas dienestu darba dokumentā ir iekļauts pārskats par virkni drošības pasākumu, kas nepieciešami atsevišķās kodolspēkstacijās.

Turpmākie pasākumi

Visas dalībvalstis ir uzsākušas operatīvos pasākumus savu spēkstaciju drošības uzlabošanai. Šādos pasākumos ietilpst papildu pārvietojams aprīkojums, lai nepieļautu vai mazinātu smagu negadījumu sekas, labi aizsargāta stacionārā aprīkojuma uzstādīšana un smagu negadījumu pārvaldības uzlabošana, kā arī atbilstoši personāla apmācības pasākumi. Aplēsts, ka drošības papildu uzlabošanas izmaksas būs diapazonā no EUR 30 līdz EUR 200 miljoniem katram reaktoram. Tādējādi kopējās izmaksas 132 reaktoriem, kas darbojas ES kodolspēkstacijās, turpmākajos gados varētu būt EUR 10 – 25 miljardi. Šie skaitļi pamatojas uz Francijas kodoldrošības iestādes publicētajām aplēsēm (ietverot vairāk nekā vienu trešdaļu no ES reaktoriem), un tie apstiprināmi valstu rīcības plānos.

Saskaņā ar Komisijas un ENSREG 2012. gada 25. aprīļa Kopīgo deklarāciju[13] ENSREG jūlijā vienojās par rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt, ka profesionālizvērtēšanas procesā gūtie ieteikumi tiek īstenoti konsekventā un pārredzamā veidā. Tam jābūt visu attiecīgo dalībvalstu prioritātei. Ņemot vērā lielo skaitu ieteikto uzlabojumu, ir jāizstrādā un jāpiemēro metodes un kritēriji, lai novērtētu dažādo pasākumu svarīgumu, lai noteiktu prioritātes un piešķirtu finansējumu tām jomām, kuras ļauj gūt vislielākos drošības ieguvumus.

Vienlaikus novērtējumā par konstruējamām kodolspēkstacijām tika secināts, ka iespējamība, ka visi šie drošības uzlabošanas pasākumi spēcīgi ietekmēs jaunās reaktoru konstrukcijas, ir maza. Tāpēc ir maz ticams, ka ievērojami pieaugs ieguldījumu izmaksas jaunu kodolenerģijas iekārtu celtniecībai Eiropā, ja tiks izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas.

Par uzraudzības un verifikācijas mehānismu īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis.

2.3.2.     Ieteikumi par procedūrām un sistēmām

Attiecībā uz drošību ENSREG Profesionālizvērtēšanas padomes ziņojumā konstatētas četras galvenās jomas turpmākiem uzlabojumiem Eiropā.

· Būtu jāizstrādā Eiropas norādījumi par dabas radītu apdraudējumu, tostarp zemestrīču, plūdu un ārkārtēju laika apstākļu, un drošības rezervju novērtēšanu, lai panāktu lielāku saskaņotību starp dalībvalstīm. Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācija (WENRA), iesaistot labākos pieejamos Eiropas ekspertus (saistībā ar pirmo konstatējumu 2.2.2. punktā) būtu ļoti piemērota šā uzdevuma veikšanai.

· Periodiska drošības pārskatīšana (PSR) katrai kodolspēkstacijai būtu jāveic vismaz ik pēc 10 gadiem, lai uzturētu un uzlabotu spēkstaciju drošību un izturību un no jauna izvērtētu dabas katastrofas, kurām spēkstacijas var tikt pakļautas.

· Ir jāievieš atzīti pasākumi, lai aizsargātu drošības apvalka integritāti, jo tas ir pēdējais, kas aizsargā cilvēkus un vidi pret radioaktīvām noplūdēm.

· Negadījumus, ko izraisa dabas katastrofas, nevajadzētu pieļaut un/vai rīkoties tā, lai samazinātu to sekas. Jāapsver šādu pasākumu īstenošana: bunkuros izvietots aprīkojums, lai novērstu un pārvaldītu smagu negadījumu, pārvietojamas iekārtas, kas aizsargātas pret ārkārtējām dabas katastrofām, ārkārtas reaģēšanas centri, kas aizsargāti pret ārkārtējām dabas katastrofām un piesārņojumu, ātri pieejamas glābšanas grupas un aprīkojums, lai atbalstītu vietējos operatorus ilgtermiņa pasākumu laikā.

Turpmākie pasākumi

Komisija un valstu regulatori ir vienojušies, ka līdz 2012. gada beigām tiks sagatavoti un darīti pieejami valstu rīcības plāni ar termiņiem to īstenošanai. 2013. gada sākumā tiem piemēros profesionālizvērtēšanas metodoloģiju, lai verificētu, ka “noturības testu” ieteikumi tiek pārredzamā veidā konsekventi īstenoti visā Eiropā. Jomās, kurās nepieciešama papildu tehniskā analīze un norādījumi, valstu regulatori cieši sadarbosies WENRA satvarā.

Incidenti kodolspēkstacijās, pat dalībvalstīs ar citā ziņā labu drošības vēsturi, apstiprina, ka nepieciešams rūpīgi un regulāri veikt drošības pārbaudes un novērtēt operatīvo pieredzi, un uzsver nepieciešamību pēc ciešas sadarbības un informācijas apmaiņas starp operatoriem, piegādātājiem, regulatoriem un Eiropas iestādēm, piemēram, Eiropas informācijas apstrādes centru darbības pieredzes apmaiņas jautājumos (European Clearinghouse of Operating Experience), ko uztur Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC). Turklāt ENSREG var būt svarīga loma, lai nodrošinātu, ka jebkādu kodolincidentu novēršanas pieredze un secinājumi tiek nekavējoties izplatīti un konsekventi piemēroti citās dalībvalstīs. Piemēram, neseno izmeklēšanu rezultāti par Doel 3 reaktoru Beļģijā liecina, ka nepieciešams nemitīgi pārbaudīt spēkstacijas stāvokli ar modernākajiem paņēmieniem un pēc iespējas plašāk izplatīt informāciju.

Turklāt Komisija iesaka valstu regulatoriem savās turpmākajās drošības pārbaudēs iekļaut detalizētāku analīzi attiecībā uz tādu negadījumu ietekmi, kuros iesaistīti vairāki reaktori, ņemot vērā arī aprīkojuma un materiālu novecošanu, lietotās degvielas glabāšanas iekārtas un iespējas samazināt lietotās degvielas glabāšanu šādās iekārtās nolūkā samazināt risku, ko var radīt dzesēšanas sistēmas atteice.

Komisija uzskata, ka drošības novērtējuma paplašināšana, ietverot tajā gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanas pasākumus ārpus kodolspēkstacijām, ir svarīga papildu darbība, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību. Tāpēc, kā pirmo soli šajā virzienā, Komisija uzsāk pētījumu “Pašreizējo gatavības kodolnegadījumiem un reaģēšanas pasākumu ārpus kodolspēkstacijām pārbaude ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs”. Pētījuma mērķis ir pārbaudīt ES dalībvalstu un kaimiņvalstu gatavību kodolnegadījumiem ārpus kodolspēkstacijām un reaģēšanas spējas, noteikt konsekvences trūkumus un nepilnības un izstrādāt priekšlikumus (leģislatīvus vai neleģislatīvus) iespējamiem uzlabojumiem.

Attiecībā uz drošības problēmām saistībā ar gaisa kuģu ietriekšanos kodolspēkstacijās Komisija iesaka ENSREG nekavējoties sākt darbu pie Eiropas drošības pieejas nolūkā izstrādāt saskaņotu metodoloģiju un noteikt salīdzināmus augsta līmeņa standartus visā Eiropas Savienībā.

2.4.        Galvenie konstatējumi un ieteikumi pēc drošības novērtējumiem[14]

Kodoldrošības jautājumu ad hoc darba grupas[15] galīgajā ziņojumā ir iekļauti secinājumi par piecām apspriestajām tēmām, proti, fizisko aizsardzību, ļaunprātīgām gaisa kuģu avārijām, kiberuzbrukumiem, plānošanu kodolavāriju situācijām un mācībām un apmācību. Tā kā par valsts drošību joprojām ir atbildīgas dalībvalstis un tā kā risināmo jautājumu sensitivitāte un konfidencialitāte nepārprotami nozīmē stingrus ierobežojumus, ziņojumā ir vairāki ieteikumi dalībvalstīm kodoldrošības uzlabošanai ES. Tajā jo īpaši uzsvērti šādi jautājumi:

· neatliekama nepieciešamība dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, pabeigt grozītās Konvencijas par kodolmateriālu fizisko aizsardzību ratifikāciju;

· SAEA norādījumu un pakalpojumu pievienotā vērtība, tostarp regulāras IPPAS[16] misijas visās dalībvalstīs, kurās ir kodolspēkstacijas;

· regulāras un ciešas sadarbības starp dalībvalstīm un ar kaimiņvalstīm svarīgums;

· nepieciešamība noteikt kārtību un forumus, lai turpinātu ES darbu pie kodoldrošības.

2.5.        Ieteikumi par to, kā sasaistīt darbu pie drošības jautājumiem ar darbu pie drošuma jautājumiem

Ir nepieciešama neatlaidīga rīcība, lai sasaistītu darbu pie kodoldrošības ar darbu pie kodoldrošuma un novērstu iespējamus trūkumus. Piemēram, ne drošības noturības testi, ne ziņojums par kodoldrošumu neatbild uz visiem attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar iespējamām gaisa kuģu avārijām vai kodolspēkstaciju izturību pret ārējiem notikumiem. Tomēr ar noturības testiem ievērojamā apmērā ir aptverta gaisa kuģu avāriju ietekme, jo tika veikts rūpīgs darbs saistībā ar pilnīgu elektroapgādes zaudēšanu un spēkstaciju dzesēšanas sistēmas atteici. Lai gan šī ir joma, kurā dalīta kompetence ir dažādām iestādēm, Komisija paredzējusi turpināt to pētīt, šajā nolūkā rīkojot īpašas ekspertu uzklausīšanas. Citās kodoldrošuma jomās ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būs jāapsver īpaši projekti saskaņā ar ES CBRN rīcības plānu un rīcību kiberdrošības stiprināšanai. ENSREG savā rīcības plānā ir piekritusi turpināt sadarboties jautājumā par gaisa kuģu avārijām tiktāl, cik to atļauj valstu regulatoru tiesiskā kompetence.

3.           ES kodoldrošības sistēmas nostiprināšana

3.1.        Esošā kodoldrošības tiesiskā regulējuma īstenošana

Termiņš, līdz kuram ES dalībvalstīm vajadzēja pabeigt Kodoldrošības direktīvas[17] transponēšanu valsts līmenī, bija 2011. gada 22. jūlijs. Eiropas Komisija uzsāka pienākumu neizpildes procedūras pret divpadsmit dalībvalstīm, kuras termiņu neievēroja[18]. Līdz šim divas dalībvalstis[19] vēl joprojām nav pabeigušas transponēšanas pasākumus. Tagad Komisija sāks padziļināti analizēt dalībvalstu transponēšanas pasākumu kvalitāti.

3.2.        Kodoldrošības tiesiskā regulējuma uzlabošana

3.2.1.     Kodoldrošības direktīvas pārskatīšana

Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai no Fukušimas negadījuma gūtā mācība un noturības testu secinājumi tiktu pareizi un konsekventi īstenoti ES un atspoguļoti tiesiskajā regulējumā. Noturības testi, ziņojumi no Japānas un starptautiskās kopienas darbs SAEA ir apstiprinājis, ka starp dalībvalstīm ne tikvien pastāv ievērojamas atšķirības, bet arī vērojamas nepilnības saistībā ar svarīgāko drošības jautājumu visaptverošu un pārredzamu noteikšanu un pārvaldību.

Turklāt ir noteiktas vairākas vājās vietas pašreizējā ES kodoldrošības sistēmā (sk. 2.2.3. sadaļu). Lai tās novērstu, Kodoldrošības direktīva jāpārskata šādās jomās.

(1) Drošības procedūras un sistēmas. Spēkā esošās Kodoldrošības direktīvas joma ietver tikai vispārējus principus, galvenokārt nosakot kompetenču sadalījumu starp kodoloperatoriem, valstu regulatoriem un citām valstu struktūrām, tāpēc ar to nevar risināt tehniskās drošības jautājumus, kas konstatēti Fukušimas kodolnegadījumā un noturības testos. Galvenie pamatieteikumi, kas izriet no noturības testiem (piemēram, periodiska ārējo apdraudējumu novērtēšana, atzītu paņēmienu īstenošana, lai mazinātu negadījumu ietekmi, u. c.), ir jāpārvērš saskaņotos mehānismos, kuru pamatā ir pārskatītā direktīva un uz kuriem valstu regulatīvās iestādes var balstīt savus neatkarīgos lēmumus. Ir jāuzlabo gatavība nopietnām kodolavārijām vai radioloģiskām avārijām un reaģēšana uz tām. Pārskatītajā direktīvā būtu jāiekļauj noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu kodolspēkstacijās jābūt nodrošinātai gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanas pasākumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš jaunu kodoliekārtu drošībai. Lai gan pārskatītajā direktīvā var noteikt pamatparametrus un drošības mērķus, ir nepieciešams noteikt ENSREG lomu norādījumu sniegšanā to īstenošanai, kā to parādīja nesenie notikumi Doel reaktorā. Minētie notikumi no jauna uzsvēra nepieciešamību pēc dialoga starp operatoriem un drošības iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi un to īstenotu, un ieviestu modernākās tehnoloģijas. Attiecībā uz jauniem reaktoriem direktīvā būtu jāņem vērā WENRA drošības mērķi.

(2) Kodolnozares regulatīvo iestāžu loma un līdzekļi. Patlaban spēkā esošie noteikumi par regulatīvo nošķīrumu un kodolnozares regulatīvo iestāžu efektivitāti ir jāstiprina, lai nodrošinātu šo iestāžu efektīvu neatkarību un garantētu, ka tām ir atbilstīgi līdzekļi rīcībai.

(3) Atklātība un pārredzamība. Regulatīvo lēmumu pārredzamība un kodoloperatoru īstenota sabiedrības regulāra informēšana būtu jāpaplašina un jākonkretizē, piemēram, nosakot pienākumus licenču turētājiem vai precizējot minimālo informācijas veidu, kas kompetentajai regulatīvajai iestādei jāsniedz sabiedrībai.

(4) Uzraudzība un verifikācija. Noteikumi par uzraudzību un verifikāciju, piemēram, plašāk izmantojot profesionālizvērtēšanu, būtu jāpaplašina, ietverot citas jomas, ne tikai valsts regulatīvās sistēmas pārskatīšanu.

3.2.2.     Kodolapdrošināšana un kodolatbildība

Pašreizējais ES tiesiskais pamats nemaz neietver nosacījumu analīzi, lai kodolincidentos vai kodolavārijās cietušie varētu saņemt kompensācijas. Arī noturības testu procesā tas netika iekļauts. Tomēr Euratom līguma 98. pantā ir paredzētas Padomes direktīvas, ar ko šajā jomā nosaka saistošus pasākumus. Tāpēc, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, Komisija ES kompetences ietvaros analizēs, kādā apmērā būtu jāuzlabo potenciālo cietušo situācija, ja Eiropā notiktu kodolnegadījums. Komisija ir paredzējusi ierosināt saistošus tiesību aktus kodolapdrošināšanas un kodolatbildības jomā. Šajā sakarā būtu jāpievēršas arī jautājumam par dabiskajai videi nodarīto postījumu kompensēšanu.

3.2.3.     Tiesību aktu par pārtiku un dzīvnieku barību pārskatīšana

Uz tādas pārtikas un dzīvnieku barības pārvaldību, kura ir piesārņota, notiekot kodolavārijai, attiecas gan Drošības pamatstandartu direktīva (96/29/Euratom), gan konkrēti noteikumi attiecībā uz to laišanu tirgū Padomes Regulā (Euratom) Nr. 3954/87 par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Minētā regula ir tikusi pakļauta pārstrādāšanas procedūrai[20]. Tomēr patlaban Komisija ir nolēmusi atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu un saskaņot šo regulu ar jauno Komiteju procedūras regulu[21], kas stājās spēkā 2011. gada martā.

Notikumos Fukušimā un Černobiļā gūtā pieredze apstiprina nepieciešamību nodalīt tos instrumentus, ar kuriem regulē pārtikas importēšanu no trešām valstīm, no instrumentiem, ar kuriem regulē pārtikas laišanu tirgū pēc avārijas ES. Pamatojoties uz šo pieredzi, regula ir jāpārskata, lai nodrošinātu elastīgākus instrumentus, kas jebkādu kodolavāriju vai radioloģisku avāriju gadījumos ļaus veikt konkrētas, mērķtiecīgas darbības (ES, ES tuvumā vai attālā valstī).

3.3.        Cilvēkresursu un apmācības stiprināšana

Neatkarīgi no tā, vai valsts ir izvēlējusies turpināt izmantot kodolenerģiju, pamazām pārtraukt tās izmantošanu vai uzsākt šā enerģijas avota izmantošanu, svarīgai prioritātei vajadzētu būt pieredzējuša darbaspēka pieejamībai.

Eiropas līmenī EK Kopīgais pētniecības centrs sadarbībā ar ES kodoldrošības regulatoriem un PSO pārvalda Darbības pieredzes apmaiņas iniciatīvu. Kopīgais pētniecības centrs šajās darbībās ļaus piedalīties visām valstu kodolnozares regulatīvajām iestādēm, kuras vēlas piedalīties, ar mērķi izveidot pastāvīgu Eiropas Kodoldrošības laboratoriju drošības nemitīgai uzlabošanai. Šī laboratorija sniegs zinātnisku un tehnisku atbalstu efektīvam darbam, lai nemitīgi uzlabotu kodoldrošību, jo īpaši, izmantojot tādu incidentu analizēšanu un novērtēšanu, ko konstatē Komisija vai ENREG.

Euratom pētniecības un inovācijas darbībās (Apvārsnis 2020) īpaša uzmanība būtu veltāma no Fukušimas notikumiem gūtajai mācībai, un ir vajadzīga labāka koordinācija starp valstu, Eiropas un starptautiskajām darbībām. Būtu jāveicina turpmāka apmaiņa ar paraugpraksi, lai nemitīgi turpinātu uzlabot un harmonizēt kodoldrošības kultūru.

3.4.        Starptautiskas sadarbības veidošana

Komisija turpinās ar piemērotiem stimuliem un instrumentiem mudināt visas ES kaimiņvalstis informēt par noturības testu rezultātiem, piedalīties profesionālizvērtēšanās un nodrošināt, lai ieteikumu īstenošanā gūtā pieredze tiktu kopīgi izmantota ar mērķi uzlabot kodoldrošību gan ES, gan pie tās robežām. Patlaban tiek apsvērta Euratom aizdevuma piešķiršana Ukrainai, lai paātrinātu tās visaptverošās drošības uzlabošanas programmas īstenošanu.

Ir uzsāktas arī sarunas ar Japānu, lai attīstītu divpusēju sadarbību noturības testu un regulatīvo jautājumu jomā. SAEA jau ir iesniegts projekts saprašanās memorandam labākai sadarbībai kodoldrošības jomā. Komisija sadarbosies ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai pēc iespējas labāk izmantotu pašreizējos ārējās sadarbības instrumentus attiecīgajā jomā, jo īpaši kodoldrošības sadarbības instrumentu, stabilitātes instrumentu attiecībā uz ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku risku un kodolrisku mazināšanu komponentā un pirmspievienošanās instrumentu.

3.5.        Kodoldrošības globālā tiesiskā regulējuma uzlabošana

Izmantojot SAEA, galvenie kodoldrošības pārvaldības instrumenti ir starptautiski saskaņoti drošības standarti un konvencijas, jo īpaši Konvencija par kodoldrošību un Konvencija par agrīnu paziņošanu par kodolavāriju. Konvencijas par kodoldrošību ārkārtas sanāksmē 2012. gada augustā tika panākta vienošanās izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu 2014. gadā iesniegt tādu darbību sarakstu, kas paredzētas konvencijas stiprināšanai, kā arī, ja nepieciešams, iesniegt priekšlikumus konvencijas grozīšanai. Vairākums valstu, kas piedalās šajā darba grupā, uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā SAEA drošības standartus, regulatīvo neatkarību un efektivitāti, profesionālizvērtēšanas plašu izmantošanu, kā arī uzlabotu atklātību un pārredzamību. Komisija pilnībā ņems vērā šos principus un mērķus. Arī turpmāk ir vajadzīga dalībvalstu un ES iestāžu cieša apņemšanās, lai nodrošinātu, ka pārskatītajā starptautiskās kodoldrošības sistēmā pēc iespējas plašāk ir atspoguļoti ES tiesību akti. Komisija turpinās rīkoties, lai tas īstenotos.

4.           Kodoldrošuma stiprināšana

Komisija atbalsta konstatējumus un ieteikumus, kas uzsvērti AHGNS galīgajā ziņojumā. Lai sniegtu ieguldījumu kodoldrošības jautājumu risināšanā, Komisija izmantos pašreizējo kompetenci un programmas, lai mudinātu dalībvalstis turpināt īstenot konkrētus pasākumus. Konkrētāk, Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm šādās jomās:

– starptautiskas izcelsmes ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku incidentu un kodolincidentu (CBRN) draudu, tostarp terora aktu, samazināšana un radioaktīvu materiālu un kodolmateriālu atklāšana, īstenojot ES CBRN rīcības plānu un pārvaldot programmas par CBRN drošumu;

– Direktīvas 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību[22], pārskatīšana, kas paredzēta 2013. gadā;

– Komisija līdz gada beigām iesniegs priekšlikumu tiesību aktam par tīklu un informācijas drošumu. Saskaņā ar šo priekšlikumu operatoriem noteiktās kritiskās nozarēs, kuru darbība ir ļoti atkarīga no IKT, būs jānodrošina savu informācijas sistēmu drošums un jāziņo valsts sektora iestādēm par nopietniem drošuma pārkāpumiem. Šīs prasības attieksies uz elektroenerģētikas uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar kodolenerģiju;

– priekšlikuma pieņemšana par Savienības civilās aizsardzības mehānisma[23] pārskatīšanu, kas veicina sadarbību starp dalībvalstīm civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā nopietnu avāriju gadījumā, tostarp radioloģisku un kodolnegadījumu gadījumā, kā arī profilakses un gatavības darbības (piemēram, riska novērtēšanas un riska pārvaldības plāni, CBRN moduļi, apmācība un mācības liela mēroga katastrofām, scenāriju izstrāde un situatīvā plānošana);

– grozītās Konvencijas par kodolmateriālu fizisko aizsardzību ātra ratifikācija visās dalībvalstīs. Kad dalībvalstis būs pabeigušas savas iekšējās procedūras, Komisija pabeigs ratifikācijas procesu ar Euratom, kā 2006. gadā vienojās Padome.

Komisija arī uzskata, ka joprojām ir noteiktāk jārisina aspekti saskarnē starp kodoldrošību un kodoldrošumu.

Ārpus Eiropas Savienības izraudzīto valstu un reģionu institucionālās spējas ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolrisku novēršanas jomā uzlabos stabilitātes instruments – ES CBRN izcilības centru programma.

5.           Secinājumi un turpmākā rīcība

ES kodoliekārtu noturības testi vērienīguma un visu iesaistīto pušu sadarbības un apņemšanās ziņā bija pirmais šāda veida pasākums. Šie testi tika izmantoti starptautiskā mērogā vai nu kā kodolspēkstaciju drošības novērtējuma pamats, vai arī kritērijs šādam novērtējumam[24]. Visu ar drošību saistīto ziņojumu publiska pieejamība un tādu valstu dalība, kurās nav kodolspēkstacijas, ir padarījusi šos testus par pārredzamības paraugstundu.

Noturības testi ir pabeigti. Tomēr to ietekmi nevajadzētu uzskatīt par vienreizēju pasākumu, bet gan par nemitīgu procesu, lai uzlabotu kodoldrošību ciešā sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm ENSREG un SAEA kontekstā. ES ir jācenšas izstrādāt visaptveroša Eiropas pieeja drošībai, tostarp ietverot tādu Eiropas tiesību aktu pārskatīšanu, kas attiecas uz kodoldrošību, un papildinot to ar leģislatīviem vai neleģislatīviem instrumentiem par kodolatbildību, par gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām un veicot darbības kodoldrošuma jomā. Šādā veidā visi ES iedzīvotāji varēs būt pārliecināti, ka uz ES saražoto kodolenerģiju attiecas visstingrākie drošības nosacījumi pasaulē.

Noturības testi un saistītās darbības ir svarīgs ES un dalībvalstu regulatīvo iestāžu sasniegums, un tie ir palīdzējusi sasniegt taustāmus rezultātus.

· Ir konstatēts, kādi nozīmīgi un taustāmi spēkstaciju uzlabojumi ir nepieciešami visās dalībvalstīs, un tie tiek īstenoti vai plānoti.

· Ir konstatētas nepilnības sistēmās un procedūrās, kā arī trūkumi tiesiskajā regulējumā, un tiek gatavoti priekšlikumi to novēršanai.

· Ir izveidoti pirmie tilti starp iestādēm, kas rūpējas par drošību, un iestādē, kas rūpējas par drošumu. Lai novērstu iedzīvotāju bažas, ir būtiski uzlabot dialogu starp šīm iestādēm jomās, kur drošība saskaras ar drošumu.

Nolūkā nodrošināt pienācīgu turpmāko rīcību pēc noturības testiem Komisija:

· aicina Eiropadomi noteikt dalībvalstīm pienākumu ātri īstenot no noturības testiem izrietošos ieteikumus, kā arī ieteikt to darīt visām trešām valstīm, kas piedalījušās noturības testos. Komisija nodrošinās atklātību un pārskatāmību turpmākajās darbībās pēc noturības testu procedūras, bet saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem tiesību aktiem nebūs juridiski atbildīga par kodolspēkstaciju drošības operatīvo novērtējumu. Komisija ierosina Eiropadomei līdz 2014. gada jūnijam pārbaudīt ieteikumu izpildes situāciju, pamatojoties uz konsolidētu Komisijas ziņojumu, ko tā sagatavos ciešā sadarbībā ar ENSREG. Komisija aicina dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai īstenotu visus noturības testu ieteikumus saskaņā ar ENSREG rīcības plānā noteiktajiem termiņiem un nolūkā īstenot lielāko vairumu no nepieciešamajiem drošības uzlabojumiem līdz 2015. gadam;

· vēlākais līdz 2013. gada sākumam un pēc konsultācijām ar dalībvalstu zinātniskajiem un tehniskajiem ekspertiem, kā paredzēts Euratom līguma 31. pantā, iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus vērienīgai ES kodoldrošības direktīvas pārskatīšanai. Tiek apsvērta arī priekšlikuma iesniegšana par kodolapdrošināšanu un kodolatbildību, un tas tiks iesniegts 2013. gadā tāpat kā priekšlikums par maksimālo pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pārtikā un dzīvnieku barībā;

· izpētīs priekšlikumus Euratom programmā Apvārsnis 2020 nolūkā veicināt kodolnozarē strādājoša personāla apmaiņu starp dalībvalstīm;

· ierosinās piešķirt Padomei mandātu aktīvi piedalīties efektivitātes un pārredzamības darba grupā SAEA satvarā nolūkā uzlabot Konvenciju par kodoldrošību un sagatavot kopīgu Eiropas priekšlikumu līdz nākamajai pārskatīšanas sanāksmei 2014. gada martā. Komisija arī turpinās pašreizējo dialogu ar citām valstīm, lai nodrošinātu Eiropas priekšlikumu maksimālu konverģenci;

· turpinās stimulēt zinātniskas darbības, ka vērstas uz kodoldrošības novērtējumu un prakses turpmāku harmonizēšanu ES;

· turpinās piedalīties kodoldrošuma stiprināšanā, attiecīgi pamatojoties uz esošo CBRN darbu, šajā nolūkā pēc vajadzības izmantojot dalībvalstu un ES iestāžu pastiprinātu sadarbību, kā arī ārējas sadarbības instrumentus ciešā sadarbībā ar EĀDD.

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

AHGNS               Kodoldrošības jautājumu ad hoc darba grupa

BWR                     verdoša ūdens reaktors

CBRN                  ķīmisks, bioloģisks, radioloģisks un kodol-

CNS                     Konvencija par kodoldrošību

EĀDD                  Eiropas Ārējās darbības dienests

ENSREG             Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa

SAEA                  Starptautiskā atomenerģijas aģentūra

IKT                      informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

INSC                    Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā

IPPAS                  Starptautiskais fiziskās aizsardzības konsultāciju dienests

JRC                      Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

NPP                     kodolspēkstacija

SAM                     smagu negadījumu pārvaldība

SAMG                  smagu negadījumu pārvaldības vadlīnijas

TSO                     tehniskās drošības organizācija

PSA                     drošības varbūtības novērtējums

PSR                      periodiskas drošības pārbaudes

WENRA               Rietumeiropas kodolregulatoru asociācija

Pielikums[25]

Kopsavilkums par galvenajiem ieteikumiem pēc ES dalībvalstu kodolspēkstaciju noturības testiem

Attiecībā uz zemestrīcēm būtu jāizmanto ārēju drošības apdraudējumu gadījumi, kas atbilst pārsniegšanas varbūtībai, kas mazāka par reizi 10 000 gados.

(Kodolspēkstacijas būvniecības vieta būtu jāizvērtē, pamatojoties uz seismisko analīzi, kurā ņemtas vērā vispostošākās zemestrīces pēdējo 10 000 gadu laikā.)

Attiecībā uz plūdiem būtu jāizmanto ārēju drošības apdraudējumu gadījumi, kas atbilst pārsniegšanas varbūtībai, kas mazāka par reizi 10 000 gados.

(Kodolspēkstacijas būvniecības vieta būtu jāizvērtē, pamatojoties uz analīzi, kurā ņemti vērā vispostošākie plūdi pēdējo 10 000 gadu laikā.)

Būtu jāizmanto pretzemestrīču konstruktīvais rādītājs grunts paātrinājuma vērtībai vismaz 0,1 g.

Kodolspēkstacijas konstrukcijai ir jābūt tādai, lai tā spētu izturēt zemestrīci, kuras radītais grunts paātrinājums ir vismaz 0,1 g.

Negadījumu novēršanai nepieciešamie līdzekļi būtu jāglabā vietās, kas atbilstoši aizsargātas pret ārējiem notikumiem.

Būtu jāuzstāda vai jāuzlabo kodolspēkstacijā uzstādītie seismiskie instrumenti.

Laikam, kas ir operatora rīcībā drošības funkciju atjaunošanai gadījumā, ja pilnībā pārtrūkst elektroapgāde un/vai tiek zaudēts pēdējais dzesēšanas avots, vajadzētu būt ilgākam nekā 1 stunda (bez cilvēku iejaukšanās).

Ārkārtas darbības procedūrām vajadzētu aptvert visus spēkstacijas stāvokļus (no pilnas jaudas līdz izslēgšanai).

Būtu jāīsteno smagu negadījumu pārvaldības pamatnostādnes, un tām būtu jāaptver visi spēkstacijas ekspluatācijas stāvokļi (no „pilnas jaudas” līdz „izslēgtam" stāvoklim).

Būtu jāievieš pasīvie pasākumi ūdeņraža (vai citu degošu gāzu) eksploziju novēršanai smaga negadījuma laikā (piemēram, pasīvie autokatalītiskie rekombinatori vai citas attiecīgas alternatīvas).

Vajadzētu būt uzstādītām drošības apvalka ventilācijas sistēmām ar filtrēšanu, lai ierobežotu radioaktivitātes daudzumu, kas iespējamā negadījumā nokļūst ārpus drošības apvalka.

Vajadzētu būt pieejamai rezerves avārijas vadības zālei, ja galvenā vadības zāle kļūst neizmantojama radioloģisku noplūžu gadījumā pēc smaga negadījuma, pēc ugunsgrēka galvenajā vadības zālē vai ja rodas ārkārtēji ārēji apdraudējumi.

[1]               EUCO 10/11 (31. punkts).

[2]               Saskaņā ar Kodoldrošības direktīvas 6. pantu galvenā atbildība par kodoldrošību gulstas uz "licences turētāju" (t. i., kodolspēkstacijas operatoru) valsts kompetentās regulatīvās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai attiecībā uz kodoldrošību izveidotu un uzturētu valsts tiesisko, regulatīvo un organizatorisko sistēmu. Saskaņā ar Euratom līgumu Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumus ES kodoldrošības tiesiskā pamata izveidei, tomēr nevar aizstāt savu atbildību ar dalībvalstu atbildību. Lai šo situāciju mainītu, būtu jāgroza spēkā esošie tiesību akti.

[3]               Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[4]               Lietuvā patlaban notiek Ignalinas kodolspēkstacijas slēgšana.

[5]               Kopumā noturības testi tika veikti 132 reaktoriem, kas darbojas ES, 13 ES reaktoriem, kuros kopš noturības testu uzsākšanas uzsākta ekspluatācijas pārtraukšana, 15 reaktoriem Ukrainā un 5 reaktoriem Šveices Konfederācijā.

[6]               COM 784 galīgā redakcija, 24.11.2011.

[7]               14 dalībvalstis, kurās darbojas kodolspēkstacijas (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Nīderlande, Rumānija, Slovākijas Republika, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija), Lietuva (kurā notiek Ignalīnas bloku darbības pārtraukšana saskaņā ar darbības licencēm) un Šveice un Ukraina kā ES kaimiņvalstis.

[8]               Noturības testa ziņojums Komisijai iesniegts 2012. gada maijā.

[9]               Finansiāla un tehniska palīdzība no ES Instrumenta sadarbībai kodoldrošības jomā. Ziņojums gaidāms 2013. gada sākumā.

[10]             http://www.iaea.org/newscenter/focus/actionplan/reports/actionplanns130911.pdf

[11]             C(2012) 3196 final, 10.5.2012.

[12]             "Investigation Committee on the Accident at Fukushima Nuclear Power Stations of Tokyo Electric Power Company", galīgais ziņojums, 2012. gada jūlijs (http://icanps. go.jp/) un "The Fukushima Nuclear Accident Independent Investigation Commission", galīgais ziņojums, 2012. gada jūlijs (http://www.naiic.jp/en/2012/).

[13]             http://www.ensreg.eu/sites/default/files/EC%20ENSREG%20Joint%20Statement%2026%20April%202012%20-Final%20to%20publish.pdf

[14]             Šīs iedaļas pamatā ir Kodoldrošības jautājumu ad hoc darba grupas galīgais ziņojums (AHGNS).

[15]             http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/12/st10/st10616.en12.pdf, 31.5.2012.

[16]             Starptautiskais fiziskās aizsardzības konsultāciju dienests.

[17]             Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru.

[18]             Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Polija, Portugāle, Slovākija.

[19]             Polija un Portugāle.

[20]             COM (2010) 184 galīgā redakcija, 27.4.2010.

[21]             Regula ES Nr. 182/2011.

[22]             Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību, OV L 345, 23.12.2008., 75.–82. lpp.

[23]             Priekšlikums COM/2011/0934, ko patlaban apspriež Parlaments un Padome, lai atceltu Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija).

[24]             Piemēram, Latīņamerikas kodolregulatoru forums (FORO), Krievijas Federācija un Japāna ir uzmanīgi sekojusi ES noturības testiem un daļēji izmantojuši to specifikācijas.

[25]             Šie jautājumi būtu jāskata kopā ar pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kur tie ir izskaidroti sīkāk un piesaistīti kodolspēkstacijām, kurās tika izdarīti attiecīgie novērojumi.