This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0529
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Unleashing the Potential of Cloud Computing in Europe
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā
/* COM/2012/0529 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā /* COM/2012/0529 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI Mākoņdatošanas potenciāla
atraisīšana Eiropā (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Ievads Vienkāršoti "mākoņdatošanu" var saprast
kā datu glabāšanu, apstrādi un izmantošanu attālos datoros,
kuriem piekļūst no interneta. Tas
nozīmē, ka lietotāji pēc vajadzības var izmantot
gandrīz neierobežotu datošanas jaudu, ka viņiem nav jāveic
būtiski kapitāla ieguldījumi, lai apmierinātu savas
vajadzības, un ka viņi, izmantojot interneta savienojumu, var
saņemt datus no jebkuras vietas. Mākoņdatošanai
ir iespēja samazināt lietotāju IT izmaksas un ļaut
izveidoties daudziem jauniem pakalpojumiem. Izmantojot
mākoņdatošanu, pat vismazākie uzņēmumi var sasniegt arvien
lielākus tirgus, savukārt valdības var padarīt savus
pakalpojumus pievilcīgākus un efektīvākus pat izdevumu
iegrožošanas apstākļos. Ja globālais tīmeklis padara informāciju pieejamu
ikvienam un it visur, tad mākoņdatošana padara datošanas jaudu pieejamu
ikvienam un it visur. Tāpat kā
tīmeklis, mākoņdatošana ir tehnoloģiska parādība,
kas kādu laiku jau noris un turpinās attīstīties. Atšķirībā no tīmekļa
mākoņdatošana joprojām ir salīdzinoši agrīnā
stadijā, kas dod Eiropai iespēju rīkoties, lai būtu
tās turpmākās attīstības avangardā un gūt
labumu gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma viedokļa,
izmantojot plašu mākoņdatošanas izmantošanu un
mākoņdatošanas nodrošinājumu. Tāpēc Komisijas mērķis ir
sekmēt un veicināt mākoņdatošanas ātrāku
ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, kas var samazināt IKT
izmaksas, un, ja to apvieno ar jauno digitālo saimnieciskās
darbības praksi[1],
var veicināt ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību. Pamatojoties uz kopējās politikas
analīzi, regulatīvo un tehnoloģisko ainu un plašu apspriešanos
ar ieinteresētajām personām, kura rīkota, lai noteiktu, kas
jādara, lai sasniegtu šo mērķi, šajā dokumentā ir
izklāstītas vissvarīgākās un
visneatliekamākās papildu darbības. Tas
īsteno vienu no galvenajām darbībām, kas paredzētas
paziņojumā par e-komerciju un tiešsaistes pakalpojumiem[2]; tas atspoguļo Komisijas
politisko apņemšanos un kalpo par aicinājumu visām
ieinteresētajām personām piedalīties šo darbību
īstenošanā, kas varētu nozīmēt papildu 45 miljardu
euro tiešiem tēriņiem mākoņdatošanai ES 2020. gadā,
kā arī vispārējo kumulatīvo ietekmi uz IKP 957
miljardu euro un 3,8 miljonu darba vietu apmērā līdz 2020. gadam[3]. Vairākas no identificētajām darbībām
domātas, lai grozītu daudzu potenciālo mākoņdatošanas
izmantotāju priekšstatu, ka šās tehnoloģijas izmantošana var
radīt papildu risku[4]. Šīs darbības to paveic, tiecoties
pēc lielākas skaidrības un zināšanām par
piemērojamo tiesisko regulējumu, atvieglinot signalizēšanu par
atbilstību tiesiskajam regulējumam un atbilstības pārbaudi
(piem., ar standartiem un sertifikāciju) un attīstot to
tālāk (piem., ar gaidāmo leģislatīvo iniciatīvu
par kiberdrošību). Atrisinot mākoņdatošanas īpašās problēmas,
Eiropas uzņēmumi, organizācijas un valsts iestādes
varētu ātrāk un saskaņotāk ieviest tehnoloģijas,
kas no pieprasījuma viedokļa paātrina ražīguma pieaugumu un
paaugstina konkurētspēju visā tautsaimniecībā, bet no
piedāvājuma viedokļa paplašina tirgu, kurā Eiropa
kļūst par svarīgu pasaules līmeņa dalībnieci. Šeit Eiropas IKT nozare var izmantot
priekšrocības, ko sniedz jaunas, nozīmīgas iespējas;
pareizā kontekstā mākoņu infrastruktūrās
ļoti efektīvi varētu izmantot Eiropas tradicionālās
stiprās puses telekomunikācijas iekārtu nozarē, tīklus
un pakalpojumus. Turklāt dažāda
lieluma Eiropas lietojumprogrammu izstrādātāji varētu
gūt labumu no augošā pieprasījuma. 2. Mākoņdatošanas raksturs un
ieguvumi no tās Mākoņdatošanai ir virkne raksturīgu iezīmju (kas
neļauj dot vispārīgu definīciju[5]), proti: ·
aparatūra (datori, datu glabāšanas
iekārtas) pieder mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzējam,
nevis lietotājam, kurš mijiedarbojas ar to internetā; ·
aparatūras izmantošana tiek dinamiski
optimizēta visā datoru tīklā, tā ka datu vai procesu
precīzs izvietojums, kā arī informācija par to, kura
aparatūras daļa attiecīgajā brīdi faktiski apkalpo
konkrētu lietotāju, principā neinteresē lietotāju, lai
gan tai var būt nozīmīga ietekme uz piemērojamo tiesisko
vidi; ·
mākoņpakalpojumu sniedzēji bieži
pārvieto lietotāju darba slodzes (piem., no viena datora uz otru vai
no viena datu centra uz otru), lai optimāli izmantotu pieejamo
aparatūru; ·
attālā aparatūra glabā un
apstrādā datus un dara tos pieejamus, izmantojot, piemēram,
lietojumprogrammas (tā, lai uzņēmums varētu veikt savu
mākoņdatošanā balstīto darbu tieši tādā pašā
veidā, kā patērētāji patlaban jau izmanto savus
tīmekļa e-pasta kontus); ·
organizācijas un privātpersonas var
piekļūt savam saturam un izmantot savu programmatūru, kad un kur
tas ir vajadzīgs, piemēram, galddatoros, klēpjdatoros,
planšetdatoros un viedtālruņos; ·
mākoņa struktūra sastāv no
slāņiem: aparatūras,
starpprogrammatūras jeb platformas un programmatūras. Standartizācija ir būtiska, īpaši
vidējā slānī, jo tā ļauj
izstrādātājiem uzrunāt plašu potenciālo klientu loku
un dot lietotājiem izvēli; ·
lietotāji parasti maksā par lietojumu,
izvairoties no liela avansa un fiksētajām izmaksām, kas
vajadzīgas, lai ierīkotu un ekspluatētu sarežģītas
datošanas ierīces; ·
tajā pašā laikā lietotāji var
ļoti viegli mainīt izmantojamās aparatūras apjomu
(piemēram, tiešsaistē dažās sekundēs ar dažiem peles
klikšķiem palielināt krātuves tilpību). Patērētāji mākoņpakalpojumus var izmantot
informācijas glabāšanai (piemēram, attēlu vai e-pasta) un
izmantot programmatūru (piemēram, sociālos tīklus,
straumētās videopārraides un mūziku un spēles). Organizācijas, tostarp valsts pārvaldes
iestādes, var izmantot mākoņpakalpojumus, lai pakāpeniski
aizstātu iekšēji pārzinātos datu centrus un
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT)
struktūrvienības. Uzņēmumi
var izmantot mākoņpakalpojumus, lai ātri notestētu un
uzlabotu piedāvājumu saviem klientiem, jo šo darbu var veikt bez
ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā un tās
izbūves. Kopumā
mākoņdatošana nozīmē datošanas jaudas piegādes
turpmāku industrializāciju (standartizāciju, modernizāciju,
plašāku pieejamību) tādā pašā veidā, kā
spēkstacijas reiz industrializēja elektroenerģijas piegādi. Pateicoties standartizētām saskarnēm
(elektrisko kontaktdakšu ekvivalents) lietotāji var atstāt
detaļas (kā veidot, darbināt, vadīt un nodrošināt datu
centru) speciālistiem, kas spēj panākt daudz labākus
apjomradītus ietaupījumus (apkalpojot daudzus lietotājus),
nekā jebkad spētu individuāli lietotāji. Turklāt mākoņpakalpojumi
piedāvā ļoti lielus apjomradītus ietaupījumus, un tas
nozīmē, ka ir maz ticams, ka savrupi centieni valsts mērogā
varētu nodrošināt optimālu rentabilitāti.
Mākoņdatošanas priekšrocības var ilustrēt ar Komisijas
pasūtīto 2011. gada apsekojumu, kas rāda, ka mākoņdatošanas
apguves rezultātā 80 % organizāciju samazina izmaksas par
10–20 %. Ir arī citas
priekšrocības, kā uzlabots mobilais darbs (46 %), darba
ražīgums (41 %), standartizācija (35 %), kā arī
jaunas uzņēmējdarbības iespējas (33 %) un tirgi
(32 %)[6]. Visi pieejamie ekonomikas pētījumi
apstiprina, cik liela nozīme ir mākoņdatošanai, un tiek
paredzēts, ka visā pasaulē tā strauji augs[7]. Datu plūsmas un informācijas
apstrādes internetā nepieredzētais pieaugums būtiski
ietekmē vidi no enerģijas un ūdens patēriņa un
siltumnīcefekta gāzu emisijas viedokļa. Mākoņdatošana
varētu mazināt šīs problēmas, efektīvāk
izmantojot aparatūru, kā arī veidojot datu centrus, kas izmanto
energoefektīvus serverus un videi nekaitīgu enerģiju[8]. Piemēram,
saskaņā ar dažiem aprēķiniem, ieviešot
mākoņdatošanu, ASV lielie uzņēmumi katru gadu
enerģijas patēriņā varētu ietaupīt 12,3 miljardus
dolāru[9].
Tāpēc visā
tautsaimniecībā varētu sagaidīt būtiskus
efektivitātes uzlabojumus, kad mākoņdatošanu ieviesīs
uzņēmumi un citas organizācijas, jo īpaši MVU. Mākoņdatošana varētu būt
īpaši svarīga mazajiem uzņēmumiem valstīs, kas atrodas
grūtībās, vai attālos un lauku reģionos, lai
iekļautos aktīvāko reģionu tirgū. Piemēram, izmantojot platjoslas
infrastruktūras, lai pārvarētu "attāluma
tirāniju", viss spektrs no jaundibinātajiem augsto
tehnoloģiju uzņēmumiem līdz sīktirgotājiem vai
amatniekiem var piesaistīt mākoņdatošanu, lai iekļautos
attālos tirgos. Tas paver jaunas
ekonomiskās attīstības iespējas reģioniem, kam ir
idejas, talanti un ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūra. Turklāt mākoņdatošana varētu
radīt darba vietas prasmīgiem vietējiem IKT darba
ņēmējiem, darba meklējumiem tos neizraujot no parastās
vides, tādējādi darba vietas un nauda tiktu pārnestas uz
mazāk attīstītiem reģioniem. Daudzi acīmredzami
vietēji izstrādājumi un pakalpojumi varētu kļūt
globāli, palielināt klātbūtni tīmeklī (un
būt atrodami ar interneta meklētājprogrammām) un — jo
īpaši, maziem uzņēmumiem apvienojoties — sasniegt vajadzīgo
kritisko masu, lai iegūtu atvieglotus noteikumus sarunās ar
galvenajiem tirdzniecības partneriem (piemēram, piegādes/transporta,
tūrisma operatoriem un finanšu sabiedrībām). Valsts iestādes var gūt būtisku
labumu arī no mākoņdatošanas ieviešanas gan efektivitātes
radīto ietaupījumu ziņā, gan tādu pakalpojumu
ziņā, kuri ir elastīgāki un labāk pieskaņoti
iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām. Tūlītēji ietaupījumi būtu
mazākas izmaksas, samazinot kapitāla un ekspluatācijas izmaksas
un palielinot aparatūras izmantošanas likmes, kas šobrīd
publiskā sektora infrastruktūrā var būt pat tikai 10 %[10]. Papildu
priekšrocības radītu procesa pārbūve ar zemākām
izmaksām un biežākām darbības modernizācijas
iespējām un plašākas iespējas iestādēm
dalīties infrastruktūrā. Mākoņdatošana
ne tikvien rada vienkāršus izmaksu ietaupījumus, bet var arī
palīdzēt veicināt pāreju uz XXI gadsimta publiskajiem pakalpojumiem,
kas ir sadarbspējīgi, mērogojami un atbilstoši to
iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, kuri
vēlas gūt labumu no Eiropas digitālā vienotā tirgus. Pirmie pakāpeniskie soļi būtu
pakalpojuma sniegšanas uzlabojumi, piemēram, uzlabota drošība, lietotājiem
draudzīgi pakalpojumi, spēja ieviest jaunus pakalpojumus lēti,
ātri un elastīgi, relatīvā vienkāršība
mākoņdatošanas izmantošanā, lai radītu sociālās
līdzdalības platformas, vai īpašas kampaņas un plašāka
rezultātu uzraudzība. Taču
desmit gadu perspektīvā mākoņdatošana varētu
palīdzēt īstenot ieceri "nodrošināt katram eiropietim
digitālu nākotni”, kurā būs iespēja izmantot
elektroniskos publiskos pakalpojumus, nevis cīnīties ar papīru
birokrātiju. Mākoņdatošana
varētu palīdzēt mazināt publiskā sektora izmaksas un
palielināt sabiedrisko labumu, un radīt plašāku pamatu
saimnieciskajai darbībai, kura aptvertu visus iedzīvotājus. 3. Veicamie pasākumi Komisijas veiktais sagatavošanas darbs
uzrāda galvenās jomas, kurās nepieciešama rīcība: • Digitālā vienotā tirgus sadrumstalotība, ko izraisa atšķirības valstu tiesiskajā
regulējumā un neskaidrības par piemērojamiem tiesību
aktiem, mākoņdatošanas pieņēmējiem un sniedzējiem
vispirmām kārtām bažījoties par digitālo saturu un
datu novietojumu. Tas ir īpaši saistīts
ar pakalpojumu un izmantošanas modeļu sarežģītību, kas
raksturīga vairāku valstu jurisdikcijai, un ar uzticēšanos un
drošību tādās jomās kā datu aizsardzība,
līgumi un patērētāju aizsardzība vai
krimināltiesības. • Problēmas ar līgumiem saistās
ar bažām par piekļuvi datiem un pārnesamību, izmaiņu
kontroli un datu īpašumtiesībām. Piemēram,
pastāv bažas par to, kā tiks kompensēta atbildība par
tādām pakalpojumu nepilnībām kā zaudlaiks vai datu
zudums, lietotāju tiesībām saistībā ar sistēmas
modernizāciju, par ko vienpusīgi lemj pakalpojuma sniedzējs,
mākoņdatošanas lietojumprogrammās radīto datu
īpašumtiesībām vai par to, kā tiks atrisināti
strīdi. • Standartu biezoknis rada neskaidrības, no
vienas puses, ar standartu izplatīšanos, no otras — ar neskaidrību
jautājumā par to, kuri standarti nodrošina pietiekamu datu
formātu sadarbspējas līmeni, lai būtu iespējama
pārnesamība; kādā
mērā tiek īstenoti drošības pasākumi
attiecībā uz personas datu aizsardzību;
jautājums par datu aizsardzības pārkāpumiem un aizsardzību
pret kiberuzbrukumiem. Šī stratēģija
neparedz izveidot Eiropas "dižmākoni", t. i.,
specializētu aparatūras infrastruktūru, kas sniegtu
vispārīgu mākoņdatošanas pakalpojumu publiskajā
sektorā lietotājiem visā Eiropā. Tomēr viens no mērķiem ir ieviest publiski pieejamu
mākoņdatošanas piedāvājumu ("publisko
mākoņpakalpojumu"[11]),
kas ne tikai atbilst Eiropas standartiem tiesiskā izpratnē, bet
arī ir konkurētspējīgs, atklāts un drošs. Tas neliedz
valsts varas iestādēm izveidot privātos
mākoņpakalpojumus darbībām ar sensitīviem datiem, bet
kopumā pat mākoņpakalpojumiem, ko izmanto publiskajā
sektorā, cik vien iespējams būtu jābūt pakļautiem
tirgus konkurencei, lai nodrošinātu vislabāko cenas un
vērtības attiecību, vienlaikus atbilstot regulatīvajām
prasībām vai plašākiem sabiedriskās kārtības
mērķiem attiecībā uz galvenajiem darbības
kritērijiem, piemēram, drošības un sensitīvo datu
aizsardzības kritērijiem. 3.1. Mākoņdatošana un
Digitalizācijas programma (digitālais vienotais tirgus) Tā kā mākoņdatošanai
nepiemīt piesaiste pie vietas un tās ierobežojumi, tā
varētu pacelt digitālo vienoto tirgu jaunā līmenī. Bet
tas var notikt tikai tad, ja mēs sasniegsim vienotā tirgus noteikumu
efektīvu īstenošanu. Potenciālais ieguvums ir milzīgs.
Priekšizpētē, kas veikta Komisijas vajadzībām,
aplēsts, ka ar mākoņdatošanai labvēlīgu politiku
publiskā mākoņdatošana radītu 250 miljardu euro IKP
2020. gadā pretēji 88 miljardiem euro scenārijā "bez
iejaukšanās”, no 2015. līdz 2020. gadam izraisot papildu
kumulatīvo ietekmi EUR 600 miljardu apmērā. Tas nozīmē
2,5 miljonu papildu darba vietu radīšanu[12]. Daudzi nepieciešamie pasākumi, kas
padarītu Eiropu mākoņdatošanai labvēlīgu, jau bija
identificēti kā Eiropas Digitalizācijas programmas vienotā
tirgus pīlāra un Vienotā tirgus akta pasākumi[13]. Lielākā
daļa no šiem pasākumiem ir nodoti likumdevējiem apspriešanai, un
ātra virzība, pieņemot un īstenojot šos priekšlikumus,
būtu liels ieguldījums mākoņdatošanas ekonomisko ieguvumu īstenošanā. Digitalizācijas programmas
darbības, kas "atver piekļuvi saturam" Eiropas Digitalizācijas programmā
Komisija sev noteica mērķi "vienkāršot autortiesību
iegūšanu, pārvaldību un pārrobežu licencēšanu"[14]. Galvenie
pasākumi, kas Eiropas digitalizācijas programmā noteikti, lai
sasniegtu šos mērķus, ir uz pareizā ceļa un palielinās
Eiropas spēju izmantot mākoņdatošanas jaunās
aizraujošās iespējas gan digitālā satura veidotājiem,
gan patērētājiem. Lai mākonis labi darbotos kā
platforma digitāla satura pakalpojumiem, ieskaitot mobilos pakalpojumus,
ir vajadzīgi satura izplatīšanas modeļi, kas veicina
piekļuvi visu veidu saturam (mūzikai, audiovizuālajiem darbiem
vai grāmatām) un ļauj to izmantot dažādās
ierīcēs un dažādās teritorijās. Mākoņpakalpojumu sniedzēji un tiesību
turētāji var vienoties par licenču komerciālajiem
noteikumiem, kas ļauj piekļūt to personiskajiem kontiem no
vairākām ierīcēm neatkarīgi no teritorijas, no kuras
piekļūst kontam. Šādi
elastīgi licencēšanas līgumi tirgū jau tiek slēgti,
kaut gan dažos gadījumos vienošanos panākt izrādās
sarežģītāk. Pakalpojumu
sniedzējiem ir vajadzīgi vienkārši veidi, kādos iegūt
licences šādiem pakalpojumiem. Patērētājiem
jābūt iespējai likumīgi lietot saturu ārpus
mājām visā ES, vienlaikus nezaudējot piekļuvi
pakalpojumiem, par ko tie samaksājuši jebkurā citā
dalībvalstī. Tiesību
turētājiem šāds licencēšanas režīms veicinātu
pakalpojumu inovāciju un tādējādi radītu jaunas
ieņēmumu plūsmas. Steidzami
pieņemot Komisijas priekšlikumu direktīvai par kolektīvo
tiesību pārvaldību, tiks atrisinātas daudzas pārrobežu
licencēšanas vajadzības attiecībā uz mākoņa
saturu mūzikas jomā. Komisija
arī apsver turpmākas darbības saistībā ar
Audiovizuālo zaļo grāmatu[15],
piemēram, veicinot un atvieglojot audiovizuālo darbu licencēšanu
izplatīšanai tiešsaistē, jo īpaši pāri robežām. Mākoņdatošanas pakalpojums var
atļaut arī mākonī uzglabāt saturu. Patērētājs var izmantot mākoni
kā digitālā satura glabātavu un sinhronizācijas
instrumentu piekļūšanai saturam no dažādām
ierīcēm. Tādēļ rodas
jautājumi par iespējamo privātas kopēšanas maksas
iekasēšanu par satura privātu kopēšanu uz mākoni vai no
tā, vai tā iekšienē. Šie jautājumi cita starpā tiek
analizēti pašreizējā mediācijas procesā, ko vada
Antonio Vitorīno[16]. Pamatojoties uz šā procesa rezultātiem,
Komisija cita starpā izvērtēs, vai ir nepieciešams precizēt
privātas kopēšanas izņēmuma darbības jomu un maksas
piemērojamību, jo īpaši to, cik lielā mērā
mākoņdatošanas pakalpojumi, kas ļauj tiesību turētājiem
saņemt tiešu atlīdzību, ir izslēgti no privātās
kopēšanas maksas režīma. Digitalizācijas programmas
darbības, kas "vienkāršo tiešsaistes un pārrobežu
darījumus" Nesenā elektroniskās
tirdzniecības direktīvas darbības pārskate, ko veica
kā vienu no Digitālās programmas darbībām,
atkārtoti apstiprināja, ka tā ir būtisks elements
digitālo pakalpojumu izaugsmē Eiropā, jo tā atbrīvo no
atbildības informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus,
ja tie uzņem vai pārsūta nelikumīgu informāciju, ko
sniedz trešā persona. Tagad daudz
šādu tiešsaistes pakalpojumu migrē uz mākoņu
infrastruktūrām, kas atvieglo labāk integrētu pakalpojumu
piedāvājumu. Tas rada
sarežģītākas vērtību ķēdes, kuras bieži
aptver vairāku valstu jurisdikciju, kas savukārt rosina
jautājumus, kuri attiecas uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu
(piemēram, dibinājuma valsts) un to, kā izmantojama
procedūra paziņošanai šiem jaunajiem pakalpojumiem par
(iespējamu) nelikumīgu informāciju un darbībām. Šie jautājumi tiek iztirzāti Komisijas
iniciatīvā par paziņojumu un pasākumu procedūrām,
kurš seko paziņojumam par e-komercijas un tiešsaistes pakalpojumu
digitālo vienoto tirgu[17]. Arī drošas e-autentifikācijas
metodes interneta darījumiem ir būtiskas digitālā
vienotā tirgus attīstībai. Sarežģītākās
vērtību ķēdes un daudzu pakalpojumu ligzdstruktūras
raksturs mākoņdatošanā rada nepieciešamību pēc ticamas
autentifikācijas, lai nodrošinātu uzticēšanos un
racionalizētu pakalpojumu lietošanu. Piemēram,
vienotas pierakstīšanās procedūras padara
vienmērīgāku pakalpojumu kopuma izmantošanu, bet prasa
sarežģītāku un uzticamāku autentifikācijas metodi, kas
nav vienkāršas pašradītas paroles, lai palielinātos
uzticība pakalpojuma sniedzēju kopumam. Pieņemot
kopīgus standartus, kas nodrošinātu drošu vienlaidu pakalpojumu
izmantošanu, kura prasa uzticamu autentificēšanu un autorizēšanu,
tiktu būtiski stimulēta mākoņdatošanas ieviešana. Šādi risinājumi tiktu ievērojami
veicināti, ja tiktu pieņemti Komisijas priekšlikumi par elektronisko
identifikāciju un autentifikāciju[18]. Turpmākajos mēnešos savā
kiberdrošības stratēģijā Komisija risinās
vispārīgus kiberdrošības jautājumus. Stratēģijā tiks aplūkoti visi
informācijas sabiedrības piegādātāji, ieskaitot
mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus.
Cita starpā tajā tiks norādīti piemēroti
tehniski un organizatoriski pasākumi, kas būtu jāveic, lai
pārvaldītu drošības riskus, kā arī kompetento
iestāžu pienākumi ziņot par nopietniem negadījumiem. Digitalizācijas programmas
darbības digitālās uzticības veidošanai Datu aizsardzības jautājums
radās Komisijas rīkotajās apspriešanās un
pētījumos, un tas izraisa galvenās bažas, kas var kavēt
mākoņdatošanas ieviešanu. Konkrēti,
sastopoties ar 27 daļēji atšķirīgiem valstu tiesiskajiem
regulējumiem, ir ļoti grūti nodrošināt rentablu
mākoņa risinājumu digitālā vienotā tirgus
līmenī. Turklāt, ņemot
vērā mākoņa pasaules mērogus, tika aicināts
ieviest skaidrību par to, kā būtu jāregulē
starptautiskā datu pārsūtīšana. Šie
jautājumi, noslēdzot citu Digitālās programmas
pasākumu, ir risināti ar Komisijas 2012. gada
25. janvāra priekšlikumu izveidot spēcīgu un vienotu
tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu tiesisko noteiktību datu
aizsardzības jomā. Regulas priekšlikums pievēršas
mākoņa radītajiem jautājumiem. Galvenokārt tas
izskaidro svarīgo jautājumu par piemērojamām tiesību
normām, nodrošinot, ka visās 27 dalībvalstīs tieši un
vienveidīgi tiks piemērots vienots noteikumu kopums. Tas nesīs
labumu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, nodrošinot
uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un
samazinot administratīvo slogu un atbilstības izmaksas visā
Eiropā, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni
privātpersonām un piešķirot viņām lielāku
kontroli pār saviem datiem. Labāka datu apstrādes
pārredzamība arī palīdzēs uzlabot
patērētāju uzticēšanos. Priekšlikums atvieglo personas datu
pārsūtīšanu uz valstīm ārpus ES un EEZ, vienlaikus
nodrošinot attiecīgo cilvēku aizsardzības
nepārtrauktību. Jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās
vajadzīgos nosacījumus, lai pieņemtu mākoņdatošanas
rīcības kodeksus un standartus, ja ieinteresētās personas
uzskatīs, ka ir vajadzīgas sertifikācijas shēmas, lai pārbaudītu,
ka pakalpojuma sniedzējs ir īstenojis atbilstošus IT drošības
standartus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz datu
pārsūtīšanu. Ņemot vērā to, ka datu
aizsardzības problēmas tika atzītas par viens no
nopietnākajiem šķēršļiem mākoņdatošanas ieviešanai,
vēl jo svarīgāk ir Padomei un Parlamentam ātri
strādāt, lai pieņemtu ierosināto regulu iespējami
drīz, 2013. gadā. Tajā pašā laikā, tā
kā mākoņdatošanas ietver pakalpojuma sniedzēju un citu
dalībnieku ķēdes, piemēram, infrastruktūras vai sakaru
pakalpojumu sniedzējus, ir vajadzīgas vadlīnijas, kā
piemērot esošo ES Datu aizsardzības direktīvu, īpaši, lai
noteiktu un nošķirtu datu aizsardzības tiesības un
pienākumus, kas attiecas uz datu kontrolētājiem un
apstrādātājiem pakalpojumu sniedzēju vajadzībām
vai dalībniekiem mākoņdatošanas vērtību
ķēdē. Turklāt, ņemot vērā īpašo
raksturu, kas piemīt mākonim, ir radušies jautājumi par
piemērojamiem tiesību aktiem, ja mākoņa
piegādātāja attiecīgā dibināšanas vieta var
būt grūti nosakāma, piemēram, ārpussavienības
lietotāja ārpussavienības pakalpojumu sniedzējs, kas
darbina iekārtas ES. Šajā sakarā Komisija atzinīgi
vērtē ieteikumus par to, kā piemērot pašreizējo ES
Datu aizsardzības direktīvu, kas doti datu aizsardzības darba
grupas (tā sauktās "29. panta darba grupas")
2012. gada 1. jūlija atzinumā par mākoņdatošanu[19]. Komisija uzskata, ka
29. panta darba grupas atzinums ir labs pamats pārejai no
pašreizējās ES Datu aizsardzības direktīvas uz jauno ES
Datu aizsardzības regulu un ka tam vajadzētu virzīt valsts iestāžu
un uzņēmumu darbu, tādējādi piedāvājot
iespējami lielāku skaidrību un juridisko noteiktību,
pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu. Turklāt, tiklīdz
ierosinātā regula tiks pieņemta, Komisija izmantos jaunos
mehānismus, kas tajā izklāstīti, lai ciešā
sadarbībā ar valstu datu aizsardzības iestādēm sniegtu
visus nepieciešamos papildu norādījumus par Eiropas datu
aizsardzības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz
mākoņpakalpojumiem. Tāpat problēma bija
līgumtiesības, kas negatīvi ietekmē patērētāju
uzticēšanos digitālajai videi, jo viņiem nebija noteiktības
viņu tiesību ziņā un trūka aizsardzības, un
tirgotājiem bija nepieciešams regulējums, kas tiem atvieglotu savu
produktu piedāvāšanu tiešsaistē. Šajā kontekstā
Komisija jau ir ierosinājusi pieņemt regulu par vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem[20]. 3.2. Īpašas galvenās
darbības mākoņdatošanas jomā Digitālā vienotā tirgus
pabeigšana, nodrošinot pēc iespējas ātrāku
dienaskārtībā esošo Digitalizācijas programmas priekšlikumu
pieņemšanu un īstenošanu, ir būtisks pirmais solis, lai
padarītu Eiropu labvēlīgu mākoņdatošanai. Bet pārejai augstākā
līmenī — aktīvā mākoņdatošanā — ir
jāattīsta noteiktības un uzticēšanās gaisotne, kas
stimulētu aktīvu mākoņdatošanas ieviešanu Eiropā. Ir nepieciešama virkne uzticēšanās
veidošanas pasākumu, kas radītu ticību mākoņdatošanas
risinājumiem. Šī virkne sākas
ar to, ka tiek identificēts attiecīgs standartu kopums, kurus var
sertificēt, lai ļautu publiskā un privātā sektora
iepirkuma rīkotājiem būt pārliecinātiem, ka viņi
ir izpildījuši savus atbilstības pienākumus un ka, ieviešot
mākoņpakalpojumus, viņi iegūst piemērotu
risinājumu, kas apmierina viņu vajadzības. Uz šiem standartiem un sertifikātiem,
savukārt, var atsaukties noteikumos un nosacījumos, lai pakalpojumu
sniedzēji un lietotāji justos droši, ka līgums ir taisnīgs. Iepriekš minētais sagatavošanas darbs
rāda, ka mākoņdatošanai nepieciešams īpašs pamats gan
attiecībā uz standartiem un sertifikāciju, gan līguma
noteikumiem un nosacījumiem. Valsts iestādēm ir svarīga
nozīme, veidojot uzticamu mākoņdatošanas vidi Eiropā. Tām ir iespēja izmantot savas iepirkuma
pilnvaras, lai veicinātu Eiropas mākoņdatošanas izstrādi un
ieviešanu, balstoties uz atvērtām tehnoloģijām un
drošām platformām. Izveidojot
skaidru un aizsargājošu satvaru ieviešanai publiskajā sektorā,
tiks nodrošināts, ka šī tehnoloģija sniegs uzticamu
piekļuvi lietotājiem citās pasaules malās un padarīs
Eiropu par rosīgāko punktu mākoņpakalpojumu inovācijas
jomā. Turklāt uzticamu
mākoņpakalpojumu risinājumu ieviešana publiskā iepirkumu
veicēju vidū varētu iedrošināt arī MVU tos ieviest. Pastāv arī bažas, ka
mākoņdatošanas ekonomiskās ietekmes potenciāls
neizpaudīsies visā pilnībā, ja tehnoloģiju
neieviesīs gan valsts varas iestādes, gan mazie un vidējie
uzņēmumi (MVU). Abos gadījumos
ieviešana līdz šim ir niecīga, jo ir grūti novērtēt
mākoņpakalpojumu ieviešanas risku. Lai izpildītu šos mērķus,
Eiropas Komisija sāks trīs ar mākoņdatošanu saistītas
darbības: (1)
1. galvenā darbība — standartu
biezokņa pārvarēšana, (2)
2. galvenā darbība — droši un
taisnīgi līguma noteikumi un nosacījumi, (3)
3. galvenā darbība — Eiropas
Mākoņdatošanas partnerības izveide publiskā sektora
inovācijai un izaugsmei. 3.3. 1. galvenā darbība
— standartu biezokņa pārvarēšana Plašāka standartu izmantošana,
mākoņpakalpojumu sertificēšana, lai pierādītu, ka tie
atbilst šiem standartiem, un šādu sertifikātu apstiprināšana
regulatīvās iestādēs, norādot uz atbilstību juridiskajiem
pienākumiem, palīdzēs mākoņpakalpojumiem
attīstīties. Pašlaik atsevišķi pārdevēji ir
ieinteresēti cīnīties par dominējošo stāvokli,
sasaistot savus klientus un kavējot standartizētas un nozares
mēroga pieeju izveidi. Par spīti vairākkārtējiem
standartizācijas pasākumiem, ko virza galvenokārt
piegādātāji, mākoņpakalpojumi var
attīstīties tādā veidā, kam trūkst
sadarbspējas, datu pārnesamības un atgriezeniskuma, kas visi ir
būtiski svarīgi, lai izvairītos no klientu
sasaistītības. Mākoņpakalpojumu standarti
ietekmēs arī ieinteresētās personas ārpus IKT nozares,
jo īpaši MVU, publiskā sektora lietotājus un
patērētājus. Šādi lietotāji reti spēj
izvērtēt pakalpojumu sniedzēju pretenzijas uz standartu izpildi,
mākoņpakalpojumu sadarbspēju vai to, cik viegli datus var
pārvietot no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra. Tālab ir
vajadzīga neatkarīga, uzticama sertifikācija. Mākoņdatošanas standartizācijas
un sertifikācijas darbības jau tiek veiktas. ASV Nacionālais
standartu un tehnoloģijas institūts (NIST) ir publicējis
virkni dokumentu, tostarp plaši pieņemtu definīciju kopumu. Eiropas
Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) ir izveidojis
Mākoņdatošanas grupu, lai apsvērtu mākoņpakalpojumu
standartizācijas vajadzības un atbilstību sadarbspējas
standartiem. Noteikti būs vajadzīgas standartu noteikšanas papildu
iniciatīvas. Tomēr šobrīd prioritāte ir izmantot esošos
standartus, lai vairotu uzticību mākoņdatošanai, izmantojot
līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu, kā arī
sadarbspējīgu un daudzveidīgu piedāvājumu. Papildus
attiecīgo standartu identifikācijai ir vajadzīga standartu
atbilstības sertifikācija. Daudzām organizācijām, it
sevišķi visām lielākajām, ir vajadzīga
sertifikācija IT sistēmu atbilstībai juridiskajām un
revīzijas prasībām un lietojumprogrammu un sistēmu sadarbspējai.
Komisija apņemas: ·
veicināt uzticamu un drošu
mākoņpakalpojumu piedāvājumu, uzdodot ETSI koordinēt
darbību ar ieinteresētajām personām pārredzamā un
atklātā veidā, lai līdz 2013. gadam noteiktu
detalizētu nepieciešamo standartu karti (tostarp drošībai,
sadarbspējai, datu pārnesamībai un atgriezeniskumam); ·
palielināt uzticību
mākoņdatošanas pakalpojumiem, ES līmenī atzīstot
tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju jomā, lai aizsargātu personas datus saskaņā
ar jauno Regulu par Eiropas standartizāciju[21]; ·
strādāt ar ENISA un citu
attiecīgo iestāžu atbalstu, lai palīdzētu
izstrādāt ES mēroga brīvprātīgās
sertifikācijas shēmas mākoņdatošanas jomā (tostarp
attiecībā uz datu aizsardzību), kā arī līdz 2014.
gadam izveidot šādu shēmu sarakstu; ·
risināt vides problēmas, ko rada
paplašināta mākoņdatošanas izmantošana, ar nozari vienojoties
par saskaņotiem rādītājiem mākoņpakalpojumu
enerģijas patēriņa, ūdens patēriņa un
oglekļa dioksīda emisijas noteikšanai līdz 2014. gadam[22]. 3.4. 2. galvenā
darbība — droši un taisnīgi līguma noteikumi un nosacījumi Tradicionālā IT ārpakalpojumu
piesaiste parasti tika apspriesta un saistījās ar datu
glabāšanu, apstrādes iekārtām un pakalpojumiem, kas tika
definēti un aprakstīti detaļās un neslēptā
veidā. Savukārt mākoņdatošanas līgumi
būtībā rada sistēmu, kurā lietotājam ir
nebeidzami mērogojama un elastīga piekļuve IT jaudām
saskaņā ar viņa vajadzībām. Tomēr pašlaik
mākoņdatošanas lielāko elastību salīdzinājumā
ar tradicionālajiem ārpakalpojumiem bieži atsver noteiktības
samazinājums patērētājiem, ko izraisa tas, ka nav
pietiekami precīzu un līdzsvarotu līgumu ar
mākoņpakalpojumu sniedzējiem. Mākoņdatošanas pakalpojumu
sniedzēju tiesiskā regulējuma sarežģītība un
nenoteiktība nozīmē, ka viņi bieži izmanto
sarežģītus līgumus vai pakalpojumu līmeņa nolīgumus[23] ar plašām atrunām.
Neapspriežamu standarta līgumu piemērošana varētu ietaupīt
pakalpojuma sniedzēja izmaksas, bet bieži var negatīvi ietekmēt
lietotāju, ieskaitot galapatērētāju. Šādi līgumi
var arī ierobežot piemērojamās tiesību sistēmas
izvēli vai traucēt datu atkopšanu. Pat
lielākiem uzņēmumiem ir maz iespēju ietekmēt sarunu
procesu, un līgumi bieži vien nenodrošina atbildību par datu
integritāti, konfidencialitāti vai pakalpojumu
nepārtrauktību[24]. Runājot par profesionālajiem
lietotājiem, pakalpojumu līmeņa nolīgumu
mākoņdatošanas paraugnoteikumu izstrāde attiecībā uz
profesionālajiem lietotājiem bija viens no svarīgākajiem
jautājumiem, kas radās apspriešanās procesa laikā.
Pakalpojumu līmeņa nolīgumi nosaka attiecības starp
mākoņpakalpojumu sniedzēju un profesionālajiem
lietotājiem, un tādējādi būtībā rada pamatu,
lai lietotāji uzticētos mākoņpakalpojumu sniedzēja
spējai sniegt pakalpojumus. Attiecībā uz
patērētājiem un maziem uzņēmumiem Komisijas
priekšlikums regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem[25],
kas ir darbība ar mērķi uzlabot uzticēšanos
digitālajai videi saskaņā ar Digitalizācijas programmu,
aplūko daudzus šķēršļus, kas izriet no
atšķirīgiem valstu tirdzniecības noteikumiem, sniedzot
līgumslēdzējiem vienotu noteikumu kopumu. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, kas pielāgoti
"digitālā satura" piegādei, kura aptver dažus
mākoņdatošanas aspektus[26]. Ir vajadzīgs konkrēts papildu darbs
jautājumos, kuri neietilpst Eiropas Vienotajos tirdzniecības
noteikumos, lai nodrošinātu, ka var tikt aptverti arī citi
līgumu jautājumi, kas ir būtiski attiecībā uz
mākoņdatošanas pakalpojumiem, līdzīgi izmantojot
fakultatīvu instrumentu. Šim papildu darbam būtu jāaptver
tādi jautājumi kā datu konservācija pēc līguma
darbības izbeigšanās, datu nodošana atklātībai un
integritāte, datu atrašanās vieta un nodošana, tiešā un
netiešā atbildība, datu īpašumtiesības,
mākoņpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu maiņa un
apakšuzņēmuma līgumi. Lai gan spēkā esošie ES tiesību
akti aizsargā mākoņpakalpojumu lietotājus, patērētāji
bieži nezina savas attiecīgās tiesības, it īpaši
piemērojamos tiesību aktus un jurisdikciju civillietās un
komerclietās, sevišķi līgumtiesību jautājumos[27]. Apspriešanā[28] tika atzīts, ka
līgumu paraugnoteikumu izstrāde ir vēlama, lai atrisinātu
minētās problēmas. Rūpnieciskie lietotāji un
piegādātāji ir aicinājuši noteikt pašregulējošus
nolīgumus vai standartizāciju. Attiecībā uz līgumiem
ar patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem var būt
vajadzīgi Eiropas līgumu paraugnoteikumi un paraugnosacījumi,
kas balstīti uz fakultatīvu līgumtiesību instrumentu, lai
izveidotu pārredzamus un taisnīgus mākoņpakalpojumu
līgumus. Nosakot un izplatot labāko pieredzi
attiecībā uz līgumu paraugnoteikumiem, tiks paātrināta
mākoņdatošanas uzsākšana, palielinot potenciālo klientu
uzticēšanos. Atbilstīgi lēmumi par līgumu
noteikumiem var palīdzēt arī izšķirīgajā datu
aizsardzības jomā. Kā minēts iepriekš, ierosinātā
regula par personas datu aizsardzību garantēs augstu
aizsardzības līmeni privātpersonām, nodrošinot
aizsardzības nepārtrauktību, kad dati tiek nosūtīti
ārpus ES un EEZ, proti, ar līguma standartklauzulām, kas
regulē starptautisko datu pārsūtīšanu, un nepieciešamo
nosacījumu noteikšanu, lai pieņemtu mākoņdatošanai
labvēlīgus saistošus uzņēmumu iekšējās
kārtības noteikumus. Šīs pārmaiņas nodrošinās to,
ka ES datu aizsardzības noteikumi aptvers mākoņdatošanas
ģeogrāfiskās un tehniskās īpatnības. Komisija
līdz 2013. gada beigām: ·
kopā ar ieinteresētajām
personām izstrādās mākoņdatošanas pakalpojumu
līmeņa nolīgumu paraugnoteikumus attiecībā uz
līgumiem starp mākoņpakalpojumu sniedzējiem un
profesionālajiem lietotājiem, ņemot vērā ES
tiesību kopuma attīstību šajā jomā; ·
saskaņā ar paziņojumu par
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem[29] piedāvās
patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem Eiropas
līgumu paraugnoteikumus un paraugnosacījumus tajos jautājumos,
kas ietilpst Eiropas Vienoto tirdzniecības noteikumu priekšlikumā;
mērķis ir standartizēt galvenos līguma noteikumus un
nosacījumus, nodrošinot mākoņpakalpojumiem labākajai
praksei atbilstošus līguma noteikumus aspektos, kas saistās
"digitālā satura" piegādi; ·
uzdos ekspertu grupai, kas izveidota šajā
nolūkā un iekļauj nozares pārstāvjus, līdz
2013. gada beigām noteikt drošus un taisnīgus līguma
noteikumus un nosacījumus patērētājiem un mazajiem
uzņēmumiem, un, pamatojoties uz līdzīgu fakultatīvo
instrumentu — attiecībā uz tiem ar mākoņdatošanu
saistītajiem jautājumiem, kas ir ārpus Vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem; ·
veicinās Eiropas dalību
mākoņdatošanas izaugsmē visā pasaulē: pārskatot
līguma standartklauzulas, ko piemēro personas datu
nosūtīšanai uz trešām valstīm, un tās pēc
vajadzības pielāgojot mākoņpakalpojumiem, un aicinot valstu
datu aizsardzības iestādes apstiprināt saistošiem
uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus
mākoņpakalpojumu sniedzējiem[30]; ·
sadarbosies ar nozari, lai vienotos par
rīcības kodeksu mākoņdatošanas pakalpojumu
sniedzējiem, lai atbalstītu datu aizsardzības noteikumu vienotu
piemērošanu, kurus var iesniegt 29. panta darba grupai apstiprināšanai,
lai nodrošinātu juridisku noteiktību un saskaņotību starp
rīcības kodeksu un ES tiesību aktiem. 3.5. 3. galvenā
darbība — publiskā sektora kopīgas līderības
veicināšana, izmantojot Eiropas Mākoņdatošanas partnerību Publiskajam sektoram ir jāuzņemas svarīga
loma mākoņdatošanas tirgus veidošanā. Būdams ES
lielākais IT pakalpojumu pircējs, tas var noteikt bargas
prasības attiecībā uz iezīmēm, veiktspēju,
drošību, sadarbspēju un datu pārnesamību un atbilstību
tehniskajām prasībām. Tas var arī noteikt sertifikācijas
prasības. Vairākas dalībvalstis ir uzsākušas savas
iniciatīvas, piemēram, Andromede Francijā, G-Cloud
Apvienotajā Karalistē un Trusted Cloud Vācijā[31]. Bet, tā kā
publiskā sektora tirgus ir sadrumstalots, tā prasībām nav
lielas ietekmes, pakalpojumu integrācija ir zema un iedzīvotāji
nebauda labāko cenas un vērtības attiecību. Apvienojot
publiskā sektora prasības, varētu radīt augstāku
efektivitāti, un kopīgas nozaru prasības (piemēram,
e-veselība, sociālā aprūpe, automatizēta dzīves
vide un tādi e-pārvaldes pakalpojumi kā atklātie dati[32]) samazinātu izmaksas un
radītu sadarbspēju. Arī privātajam sektoram būtu
ieguvums no kvalitatīvākiem pakalpojumiem, lielākas konkurences,
straujas standartizācijas un labākas sadarbspējas un tirgus
iespējām augsto tehnoloģiju MVU. Tādēļ Komisija
šogad veido Eiropas mākoņdatošanas partnerību (ECP), lai
nodrošinātu pamatu līdzvērtīgām iniciatīvām
dalībvalstu līmenī. ECP pulcēs nozares ekspertus un
publiskā sektora lietotājus, lai atklāti un pilnībā
pārredzamā veidā strādātu ar kopīgām
iepirkuma prasībām mākoņdatošanai. ECP
mērķis nav radīt fizisku mākoņdatošanas
infrastruktūru. Drīzāk, izmantojot iepirkuma prasības, ko
iesaistītās dalībvalstis un valsts iestādes virzīs
izmantošanai visā ES, tās mērķis ir nodrošināt, ka komerciālais
piedāvājums Eiropā ir pielāgots Eiropas
vajadzībām. ECP palīdzēs arī novērst
sadrumstalotību un nodrošināt, lai publiskā
mākoņdatošana ir sadarbspējīga, kā arī
nebīstama, droša un videi nekaitīgāka, un pilnīgi
saskaņota ar Eiropas noteikumiem, piemēram, datu aizsardzības un
drošības jomā. Savas koordinācijas padomes vadībā ECP
valsts iestādes, kas sadarbojas, savedīs kopā ar nozares
konsorcijiem, lai īstenotu pirmskomercializācijas posma publiskā
iepirkumu darbību nolūkā: ·
apzināt publiskā sektora
mākoņdatošanas prasības; izstrādāt IT iepirkuma
specifikācijas un iepirkt īstenojuma paraugus, lai
pierādītu atbilstību prasībām un veiktspēju[33]; ·
virzīties uz mākoņdatošanas
pakalpojumu kopīgu iepirkumu, ko veiktu publiskas struktūras,
pamatojoties uz jaunām kopīgām lietotāju
prasībām; ·
ieviest un izpildīt citus pasākumus,
kuriem ir nepieciešama koordinācija ar ieinteresētajām
personām, kā aprakstīts šajā dokumentā. 4. Papildu politikas pasākumi Komisija īstenos arī virkni
blakuspasākumu, lai atbalstītu trīs galvenās darbības. Citas iniciatīvas, piemēram,
saistībā ar platjoslas piekļuvi, viesabonēšanu vai
atklātajiem datiem arī palīdz veidot vidi, kas sekmē
straujāku mākoņdatošanas pārņemšanu, it sevišķi
patērētājiem un MVU. 4.1. Veicināšanas
pasākumi Komisija pētīs, kā
pilnībā izmantot citu pieejamo instrumentu palīdzību, jo
īpaši, izmantojot pētniecības un attīstības atbalstu
no programmas "Apvārsnis 2020" ilgtermiņa uzdevumiem,
kas raksturīgi mākoņdatošanai, kā arī sekmētu
pāreju uz mākoņdatošanā balstītiem risinājumiem,
piemēram, programmatūra pārslēgšanai no mantotajām
sistēmām uz mākoņdatošanu, hibrīdisku pakalpojumu
pārvaldībai (apvienojot mākoņdatošanas sistēmas un citādas
sistēmas), kā arī nepieļautu klientu sasaistīšanu[34]. Komisija plāno aizsākt digitālo
pakalpojumu infrastruktūras saskaņā ar ierosināto Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentu[35]
2014. gadā kā universāli pieejamus
mākoņdatošanā balstītus publiskos pakalpojumus,
piemēram, uzņēmumu izveidei tiešsaistē, pārrobežu
iepirkumam un e-veselības pakalpojumiem un piekļuvei publiskā
sektora informācijai. Tā īstenos arī savu
mākoņdatošanas plānu saskaņā ar e-Komisijas
stratēģiju, ieskaitot pasākumu programmu, lai uz
mākoņdatošanu pārvietotu publiskos pakalpojumus, kurus
īsteno atbilstoši citām Kopienas programmām. Visbeidzot, tā veiks pasākumus (cita
starpā pētījumus, darbaudzināšanas un konsultēšanas
sistēmas, informētības palielināšanu), lai veicinātu
e-prasmes un digitālo uzņēmējdarbību
saistībā ar mākoņdatošanu. 4.2. Starptautiskais dialogs Tā kā nav tehnisku
šķēršļu, kas aizturētu mākoņpakalpojumus pie
ģeogrāfiskajām robežām, ir nepieciešams ne tikai
pilnībā izmantot digitālā vienotā tirgus
iespējas, bet paraudzīties arī ārpus ES uz plašāku
starptautisko situāciju gan tiesiskā regulējuma (piemēram,
par piemērojamām tiesībām), gan mākoņpakalpojumu
ieviešanas atbalsta pasākumu aspektā. Mākoņdatošana, kas ir dzimusi
pasaules mērogā, prasa pastiprinātu starptautisko dialogu par
drošu un vienmērīgu pārrobežu izmantojumu. Piemēram,
starptautiskajos dialogos par tirdzniecību, tiesībaizsardzību,
drošību un kibernoziedzību pilnībā jāatspoguļo
jaunās problēmas, ko rada mākoņdatošana[36]. Arvien vairāk trešo valstu atzīst
mākoņdatošanas svarīgumu. ASV, Japāna, Kanāda,
Austrālija un Dienvidaustrumu Āzijas valstis, kā Koreja,
Malaizija un Singapūra, ir izstrādājušas vai patlaban
izstrādā mākoņdatošanas stratēģiju. Galvenās
asis ir partnerības, kas veicina ieviešanu valsts iestādēs, tehnoloģiskās
izstrādes un standartizācijas veicināšana un starptautiskais
dialogs un koordinācija tiesiskos un tehniskos jautājumos.
Tādēļ ES ir vajadzīgs padziļināt strukturētu
sadarbību ar partneriem visā pasaulē ne tikai, lai dalītos
pieredzē un veiktu kopīgu tehnoloģisko attīstību, bet
arī pielāgotu tiesību aktus, lai veicinātu
efektīvāku un iedarbīgāku mākoņdatošanas
izvēršanu[37].
Šos dialogus risinās daudzpusējos forumos, piemēram, PTO un
ESAO, lai veicinātu mākoņdatošanas pakalpojumu kopējo
mērķu sasniegšanu, kā arī iekļaujot ar
mākoņdatošanu saistītos jautājumus brīvās tirdzniecības
sarunas ar Indiju, Singapūru utt. Komisija arī
attīstīs pašreizējo starptautisko dialogu ar ASV, Indiju,
Japānu un citām valstīm, tostarp jautājumos par galvenajiem
tematiem, kas ir saistīti ar iepriekš aprakstītajiem
mākoņpakalpojumiem, piemēram: datu aizsardzība;
tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve datiem un
savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgumu
izmantošana, lai izvairītos no vēršanās pret
uzņēmumiem ar pretrunīgiem pieprasījumiem no
publiskajām iestādēm; datu drošības koordinēšana
pasaules līmenī; kiberdrošība, pakalpojumu sniedzēju
starpnieku atbildība; standarti un sadarbspējas prasības, jo
īpaši attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem; nodokļu
likumu piemērošana mākoņpakalpojumiem; sadarbība
pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. 5. Secinājumi Mākoņdatošana skar
visdažādākās politikas jomas. Būtu ātri
jāapstiprina topošās politikas iniciatīvas, kā datu
aizsardzības reforma un Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kas
ļaus pazemināt šķēršļus mākoņdatošanas
izmantošanai ES. Līdztekus Komisija veicinās
galvenās šajā paziņojumā minētās 2013. gada
darbības, jo īpaši darbības attiecībā uz
mākoņdatošanas standartizāciju un sertifikāciju, drošu un
taisnīgu līguma noteikumu un nosacījumu izstrādi un Eiropas
Mākoņdatošanas partnerību. Komisija modri uzraudzīs jaunās
politikas problēmas, kas varētu ietekmēt
mākoņdatošanas ekonomisko un sociālo potenciālu
tādās jomās kā nodokļu politika, publiskais iepirkums,
finanšu regula vai tiesībaizsardzība, kur mākoņdatošanas
pārrobežu raksturs rada šaubas attiecībā uz atbilstības un
ziņošanas pienākumiem. Komisija līdz 2013. gada beigām
iesniegs ziņojumu par virzību uz pilnīgu pasākumu kopumu
šajā stratēģijā un pēc vajadzības
izstrādās turpmākas politikas iniciatīvas un tiesību
aktu priekšlikumus. Nākamie divi gadi, kuru laikā tiks
izstrādāti un ieviesti iepriekš izklāstītie attiecīgie
pasākumi, izveidos pamatu, lai Eiropa kļūtu par pasaules
mākoņdatošanas virzītāju. Labi panākumi sagatavošanas
posmā nodrošinās stabilu pamatu ātrai uzsākšanas fāzei
2014.–2020. gadā, kuras laikā publiski pieejamo
mākoņdatošanas piedāvājumu izmantošana varētu sasniegt
salikto gada pieauguma rādītāju 38 % (aptuveni
divkārtīgi pārsniedzot kopējo rādītāju, kas
tiktu panākts, ja izšķiroši politiskie pasākumi netiktu
īstenoti). Komisija aicina dalībvalstis izmantot
mākoņdatošanas potenciālu. Dalībvalstīm būtu
jāattīsta publiskās mākoņdatošanas izmantošana,
pamatojoties uz kopējām pieejām, kas palielinātu
veiktspēju un uzticēšanos, vienlaikus samazinot izmaksas.
Izšķiroša nozīme būs aktīvai līdzdalībai Eiropas
Mākoņdatošanas partnerībā un tās rezultātu
ieviešanā. Komisija arī
aicina nozari cieši sadarboties, lai izstrādātu un pieņemtu
vienotus standartus un sadarbspējas pasākumus. [1] Kretschmer, T. (2012), “Information and Communication
Technologies and Productivity Growth: A Survey of the Literature”, OECD Digital
Economy Papers, No. 195, OECD Publishing.
http://dx.doi.org/10.1787/5k9bh3jllgs7-en [2] Paziņojums "Vienota sistēma
uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības
un tiešsaistes pakalpojumu tirgum", COM(2011) 942 galīgā
redakcija. [3] IDC (2012), Quantitative Estimates of the Demand for
Cloud Computing in Europe and the Likely Barriers to Take-up; sīkāku
informāciju sk. arī Komisijas dienestu darba dokumentā (DDD),
kas pievienots šim paziņojumam, 3.1. iedaļā.
Mākoņdatošanas nozīmi darba vietu radīšanā atzīst
arī "Svarīgāko darbību kopums nodarbinātībai
IKT jomā", kas ir pielikumā Komisijas paziņojumam
"Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba
vietām" (COM(2012) 173 final). [4] Piemēram, organizācijas var raizēties par
darbības nepārtrauktību pakalpojuma pārtraukuma
gadījumā, bet privātpersonas var bažīties par to, kas
notiek ar viņu personas datiem. Tāds nemiers palēnina
vispārējo mākoņdatošanas ieviešanu. [5] Daudzas no definīcijām ir ļoti
abstraktas: viens plaši pazīstama definīcija runā par
"modeli, kas pēc pieprasījuma ļauj tīklā
ērti piekļūt konfigurējamu datošanas resursu kopumam .., ko
var ātri nodrošināt un iedarbināt ar minimālu piepūli
vai pakalpojumu sniedzēja mijiedarbību", NIST (2009), ASV
Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts. [6] IDC (2012), Quantitative Estimates of the Demand for
Cloud Computing in Europe and the Likely Barriers to Take-up. [7] Piemēram, viens pētījums prognozē,
ka līdz 2014. gadam mākoņpakalpojumu tirgus pieaugs
trīskārtīgi. Kādā citā pētījumā
uzskatīts, ka līdz tam laikam ekonomika papildināsies ar 11
miljoniem darba vietu. Sk. DDD 4.1. iedaļu. [8] Sk. Greenpeace (2012). How clean is your cloud? [9] Sk. http://www.broadbandcommission.org/net/broadband/Documents/bbcomm-climate-full-report-embargo.pdf.
[10] HM Government (2011). Government Cloud Strategy, www.cabinetoffice.gov.uk.
[11] Savukārt privāts mākoņpakalpojums ir
pakalpojums vai infrastruktūra, kas atvēlēta konkrētam
klientam un ko nevar lietot citi. [12] IDC (2012) "Quantitative Estimates of the Demand for
Cloud Computing in Europe and the Likely Barriers to Take-up"
aplēsts, ka "politikas nosacītā" scenārija
gadījumā ar mākoņdatošanu saistīto darbinieku skaits
varētu pārsniegt 3,8 miljonus, turpretim scenārijā
"bez iejaukšanās" tas būtu kādi 1,3 miljoni,
t. i., politika varētu papildus radīt 2,5 miljonus darba vietu. [13] Paziņojums "Akts par vienoto tirgu",
COM(2011) 206 galīgā redakcija. [14] Tās ietvaros veicamie pasākumi bija
ierosināt direktīvu par kolektīvo tiesību
pārvaldību, COM(2012) 372 final; direktīvu par nezināmu
autoru darbiem, COM(2011) 289 galīgā redakcija; un
pārskatīt direktīvu par valsts sektora informācijas
atkalizmantošanu, COM(2011) 877 galīgā redakcija, un visi šie darbi
ir pabeigti. [15] Zaļā grāmata par audiovizuālo darbu
izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā: iespējas un
problēmas ceļā uz digitālo vienoto tirgu (COM(2011) 427). [16] Sk. Komisijas paziņojumu "Intelektuālā
īpašuma tiesību vienotais tirgus", COM(2011) 287,
8. darbība, kas aizsāka šo vidutāja izmantošanas procesu,
lai izpētītu "iespējamas pieejas nolūkā
saskaņot metodoloģiju, ko izmanto nodevu noteikšanai", un
noteica, ka "saskaņotiem visu pušu centieniem atrisināt vēl
neatrisinātos jautājumus vajadzētu kļūt par pamatu
visaptverošiem likumdošanas pasākumiem ES līmenī". Paziņojums
par e-komerciju, COM(2011) 942 final, paredz leģislatīvu
iniciatīvu privātās kopēšanas jomā
2013. gadā. [17] Paziņojums par e-komerciju, COM(2011) 942
galīgā redakcija, 15. lpp. [18] Priekšlikums regulai par elektronisko identifikāciju
un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai
iekšējā tirgū (COM (2012) 238/2. [19] Sk. 29. panta datu aizsardzības darba grupas
05/2012 atzinumu WP196 par mākoņdatošanu, kas pieņemts
2012. gada 1. jūlijā: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/index_en.htm#h2-1.
[20] COM(2011) 635 galīgā redakcija. [21] Pieņemta 2012. gada 11. septembrī uz
Komisijas priekšlikuma pamata, COM(2011) 315, stāsies spēkā
2013. gada 1. janvārī. [22] http://www.ict-footprint.eu. [23] SLA izklāsta pakalpojuma piegādes
tehniskos nosacījumi, piemēram, cik lielā mērā tiek
garantēta pieejamība procentos. [24] Sk. 29. panta darba grupas atzinumu par
mākoņdatošanu: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/index_en.htm#h2-1. [25] COM(2011) 635 galīgā redakcija. [26] Regulas priekšlikums par Vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem attiecas uz dažiem līgumiem par
digitālā satura piegādi; "digitāls saturs" ir
"dati, kas radīti un piegādāti digitālā
formātā, neatkarīgi no tā, vai tas darīts
saskaņā ar pircēja specifikācijām, ietverot, video,
audio, attēla vai rakstveida digitālo saturu, digitālas
spēles, programmatūru un digitālo saturu, kas dara
iespējamu esošas aparatūras vai programmatūras
personalizāciju", (digitālais saturs), ko var saglabāt,
apstrādāt, vai kuram var piekļūt un to atkārtoti
izmantot lietotājs, bet nav "elektroniskie komunikāciju
pakalpojumi un tīkli un ar tiem saistītās iekārtas un
pakalpojumi", kā arī "jauna digitālā satura
radīšana un esoša digitālā satura grozīšana". [27] Sk. Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), OV L 177,
4.7.2008., un Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi
civillietās un komerclietās, OV L 12, 16.1.2001. [28] http://ec.europa.eu/information_society/activities/cloudcomputing/docs/ccconsultationfinalreport.pdf. [29] Komisijas paziņojums "Eiropas
Patērētāju tiesību aizsardzības programma
paļāvības un izaugsmes veicināšanai", COM(2012) 225
final. [30] Attiecīgie 29. panta darba grupas atzinumi (sk. WP
195 un WP 153) kalpos par pamatu Komisijas dokumenta projektam. Saistoši
uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi ir viens no
līdzekļiem, kas pieļautu datu starptautisku
pārsūtīšanu: tie reglamentē, kā uzņēmuma
dažādās daļas neatkarīgi no to atrašanās vietas
pasaulē risina personas datu jautājumus. [31] http://www.economie.gouv.fr/cloud-computing-investissements-d-avenir; http://www.cabinetoffice.gov.uk/sites/default/files/resources/government-cloud-strategy_0.pdf;http://www.trusted-cloud.de/documents/aktionsprogramm-cloud-computing.pdf. [32] Paziņojums "Atklātie dati — Inovācijas,
izaugsmes un pārredzamas pārvaldības
dzinējspēks", COM(2011) 882
galīgā redakcija. [33] Šī darbība tiks finansēta no
Pētniecības 7. pamatprogrammas 2013. gadā,
attiecīgo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēja 2012.
gada 9. jūlijā. [34] Sk. Mākoņdatošanas ekspertu grupas ziņojumu
"The Future of cloud computing. Opportunities for European cloud computing
beyond 2010" http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/cloud-report-final.pdf
un Mākoņdatošanas ekspertu grupas ziņojumu "Advances in
Clouds" http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/future-cc-2may-finalreport-experts.pdf. [35] Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentu, COM(2011) 665 [36] Paziņojumā COM(2011) 163 par
informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību par
vienu no galvenajām prioritātēm noteikta uzticēšanās
"mākonim" un aicināts "pastiprināt diskusijas par
labāko vadīšanas stratēģiju". [37] Tāds dialogs ir sākts saskaņā ar ES un
ASV informācijas sabiedrības dialogu, Eiropas un Amerikas
Uzņēmējdarbības padomes darbu un ES un Japānas un
informācijas sabiedrības dialogu. Mākoņdatošana var tikt
arī izskatīta Transatlantiskajā ekonomikas padomē un ES un
ASV MVU sadarbībā.