52012DC0368

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par 2010. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām

1.           Ievads

Dalībvalstīm katru gadu līdz 1. maijam jāiesniedz Komisijai ziņojums par iepriekšējā gadā īstenotajiem centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp flotes kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem un ES zvejas flotes reģistra datiem, Komisija ir sagatavojusi kopsavilkuma ziņojumu par 2010. gadu un iesniegusi to Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) un Zvejniecības un akvakultūras komitejai. Ar šo ziņojumu Komisija Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz dalībvalstu ziņojumu kopsavilkumu, tehnisko pielikumu un iepriekš minēto komiteju atzinumus.

Diemžēl šo ziņojumu lietderība dalībvalstu zvejas kapacitātes novērtēšanā joprojām ir neliela. Revīzijas palāta ir secinājusi, ka noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis sniedz ziņojumus, ir neatbilstoši un neskaidri; tā uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielākā daļa dalībvalstu iesniedz nepilnīgus un neatbilstošus ziņojumus, un tāpēc nav iespējams izdarīt secinājumus par pārmērīgu zvejas kapacitāti. Komisija piekrīt šiem secinājumiem un, kamēr norisinās kopējās zivsaimniecības politikas reforma, turpinās sadarboties ar ZZTEK un dalībvalstīm, lai pilnveidotu pašreizējās Komisijas dienestu vadlīnijas zvejas kapacitātes jomā un ieviestu lielāku skaidrību attiecībā uz prasīto informāciju un ziņojumu struktūru.

2.           Dalībvalstu ziņojumu kopsavilkums

Turpmāk sniegtais kopsavilkums sagatavots, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem[1]. Tajā rezumēts dalībvalstu veiktais novērtējums par līdzsvaru starp flotes lielumu un tai iedalītajiem resursiem. Komisija bija ierosinājusi dalībvalstīm zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara novērtēšanai izmantot Komisijas dienestu vadlīnijas, kas sagatavotas, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu. Turpmāk tās šajā ziņojumā sauktas par “vadlīnijām”.

2.1.        Beļģija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas diviem ar rāmja trali zvejojošu kuģu segmentiem. Bioloģiskā indikatora vidējā vērtība jūras zeltplekstei un jūrasmēlei bija pieņemama. Zvejas kapacitātes izmantojums svārstījās robežās no 80 % līdz 90 %. ROI[2] 2009. gadā uzrādīja negatīvu vērtību, taču tā iemesls varētu būt jaunā aprēķinu metode. FTE[3] skaits turpina kristies, savukārt algas ir nedaudz uzlabojušās 24–40 m segmentā un samazinājušās 12–24 m segmentā.

2010. gadā tika daļēji pārtraukta divu kuģu ekspluatācija. Galvenais sasniegums: pārskata gadā tika īstenota ieguldījumu programma, ko finansēja no Eiropas Zivsaimniecības fonda un kas ietvēra arī energoefektivitātes uzlabošanai paredzētus ieguldījumus kuģos.

2.2.        Bulgārija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Bulgārija ir secinājusi, ka zivju krājumi un flote šķietami ir līdzsvarā. Bulgārija vēlas uzlabot līdzsvaru to kuģu segmentā, kuru garums mazāks par 12 m, nododot kuģus sadalīšanai un veicot modernizācijas pasākumus. Bulgārijas zvejas flotes kapacitāte 2010. gadā ir palielinājusies par 3,0 % tilpības ziņā un 5,1 % dzinēju jaudas ziņā. Kuģu skaits ir palielinājies par 134 (6,1 %). Salīdzinājumā ar 2009. gadu arī zvejas dienu skaits 2010. gadā ir pieaudzis, jo administrācija pieņēmusi lēmumu aizstāt neaktīvos kuģus, lai dotu iespēju jauniem kuģu īpašniekiem. 2010. gadā neaktīvi kopumā bija 1311 kuģi (56 % no visiem kuģiem).

2.3.        Dānija

Vadlīnijas ir piemērotas 11 flotes segmentiem. Analīze liecina, ka situācija ir stabila un ievērojams zvejas kapacitātes pārpalikums ilgtermiņā nepastāv. Tomēr tad, ja analīzē iekļauj pasīvos kuģus, tā uzrāda zvejas kapacitātes pārpalikumu mazo kuģu segmentos. Ekonomiskie indikatori uzrāda pārmērīgas kapacitātes pieaugumu ekonomiskā izteiksmē. Kvotu nododamības dēļ ir samazinājies komercdarbībai paredzēto kuģu skaits.

Dānijas zvejas flotes kapacitāte 2010. gadā ir samazinājusies par 9,5 % tilpības (GT) izteiksmē, par 9,4 % dzinēju jaudas (kW) izteiksmē un par 3,1 % kuģu skaita izteiksmē. Lielākais samazinājums skāris 12–24 m kuģu segmentu. Uz floti attiecas mencas krājumu atjaunošanas plāns Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. 2009.–2010. gadā zvejas piepūle Ziemeļjūrā bijusi samērā stabila un Baltijas jūrā samazinājusies par 16 %.

2.4.        Vācija

Ziņojumā līdzsvars izvērtēts, pamatojoties uz kvalitatīviem bioloģiskiem kritērijiem, un tajā nav izdarīts oficiāls secinājums par stāvokli. Līdzsvara indikatori nav izvērtēti. Kvalitātes kritēriji dod pamatu uzskatīt, ka flotes lielums visā visumā ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, taču neko neliecina par pieejamo un īstenoto zvejas piepūli. 2010. gada 31. decembrī flotes reģistrā bija 1674 kuģi, kuru tilpība bija 67 219 GT un dzinēju jauda 158 385 kW. Gada laikā flote tika samazināta par 93 kuģiem. Samazinājums galvenokārt tika panākts, izslēdzot kuģus no mazapjoma piekrastes zvejas flotēm. Segmentā, kurā ietilpst kuģi, kas zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem un ir garāki par 12 m, un segmentā, kurā ietilpst kuģi, kas zvejo ar rāmja trali, (I un II saraksts) zvejas kapacitāte samazinājās galvenokārt sliktā siļķu krājumu stāvokļa dēļ.

2.5.        Igaunija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Baltijas jūras traleru segmentā zvejas kapacitātes izmantojums ir neliels, lai gan tas ir pieaudzis no 60 % līdz 70 %, savukārt attiecīgo kuģu skaits ir samazinājies. Tāljūras zvejas kuģu kapacitātes izmantojuma rādītāji ir pieņemami. ROI vērtība ir pozitīva Baltijas jūras traleru segmentā, bet negatīva mazapjoma zvejas kuģu segmentā (kuģi, kuru garums mazāks par 12 m). Kā liecina Igaunijas Jūras institūta dati, zvejas kapacitāte Baltijas jūras traleru segmentā un tāljūras zvejas kuģu segmentā ir zemāka par optimālo līmeni. Abos gadījumos tas attiecas tikai uz aktīvo floti.

2010. gadā zvejas kapacitāte Baltijas jūras traleru segmentā ir samazinājusies par 10 % kW izteiksmē un par 2 % GT izteiksmē; ar publisko atbalstu no flotes izslēgti pieci kuģi. Tāljūras zvejas segmenta kapacitāte ir pieaugusi par 7 %.

2.6.        Grieķija

Ziņojumā nav aprēķinātas vadlīnijās ierosināto indikatoru vērtības. Tajā nebija iespējams norādīt tehniskos un bioloģiskos indikatorus, jo nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma netika īstenota. Tomēr no nozvejas un zvejas piepūles datiem, kas savākti citu programmu ietvaros, ziņojumā secināts, ka zvejas darbības un bioloģisko krājumu stāvoklis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījies. 2010. gadā neviens kuģis no flotes nav izslēgts ar publisko atbalstu. No flotes izslēgtie kuģi galvenokārt bija mazapjoma piekrastes zvejas kuģi. 2010. gadā zvejas flote tika samazināta par 100 kuģiem (0,6 %), tās zvejas kapacitāte samazinājās par 0,08 % kW izteiksmē, bet palielinājās par 0,1 % GT izteiksmē.

2.7.        Spānija

Ar datu pieejamību saistītu grūtību un Spānijas flotes daudzveidīguma dēļ vadlīnijas ir piemērotas daļēji, proti, dažiem flotes segmentiem. Vienīgais izmantotais indikators ir cpue[4]. Ziņojumā nav iekļauti secinājumi par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Tajā aprakstīti dažādie Spānijas flotes segmenti un īpašās zvejas atļaujas sadalījumā pa darbības apgabaliem, izmantotajiem zvejas rīkiem un zvejas mērķsugām.

No 2009. līdz 2010. gadam flotes kapacitāte ir samazināta par 274 kuģiem (2,46 %), t. i., par 5,6 % tilpības izteiksmē un par 4,5 % dzinēju jaudas izteiksmē. Tomēr sakarība starp šo zvejas kapacitātes samazinājumu un zvejas piepūles koriģēšanas plāniem, kas attiecas uz Spānijas floti, nebija iztirzāta pietiekamā mērā.

2.8.        Francija

Francijas ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas; to vietā Francija ir devusi priekšroku četriem alternatīviem indikatoriem. Pamatojoties uz flotes kapacitātes tendencēm un kvotu izmantojuma rādītāju, ziņojumā secināts, ka lielākā daļa Francijas zvejniecību ir panākušas līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Kontinentālās Francijas flotes kapacitāte turpina sarukt, un laikā no 2006. gada 31. decembra līdz 2010. gada 31. decembrim tā samazinājusies par aptuveni 20 % dzinēju jaudas un kuģu skaita izteiksmē. Tajā pašā periodā tāljūras zvejas flote, kas reģistrēta Francijas tālākajos reģionos, ir samazinājusies par 10 %, savukārt mazapjoma zvejas flote šajos reģionos ir palielinājusies par 30 %. Ziņojumā iekļauts saraksts ar visiem īpašo zvejas atļauju režīmiem un galvenajām sugām, kurām noteikta kvotas vai zvejas piepūles ierobežojumi, taču nav pietiekami izvērtēta sakarība starp šiem režīmiem un zvejas kapacitātes samazinājumiem.

2.9.        Īrija

Īrijas ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas, un tajā nav flotes kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara novērtējuma. Flote ir iedalīta piecos segmentos. Svarīgākie no tiem ir pelaģiskās zvejas segments, kurā ietilpst 23 pelaģiskie traleri, un daudzfunkcionālo kuģu segments, kas veido flotes lielāko daļu. Ziņojumā norādīts, ka daudzi no zvejotajiem krājumiem atrodas ārpus drošām bioloģiskām robežām, ko apliecina kvotu un izkrāvumu samazināšanās. Uz Īrijas floti attiecas zvejas piepūles samazināšanas shēma, kas pieņemta saskaņā ar KPN un kvotu regulas II pielikumu, un rietumu ūdeņos piemērojamais režīms, taču administrācijai ir šķitis sarežģīti novērtēt zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekmi uz flotes kapacitāti.

2.10.      Itālija

Itālijas ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Indikatori aprēķināti, pamatojoties uz 2010. gada datiem. Vienīgais izmantotais bioloģiskais indikators ir cpue. Tā vērtība 2010. gadā ir nedaudz sarukusi salīdzinājumā ar 2009. gadu, teiktais attiecas galvenokārt uz traleru segmentu, taču mazapjoma zvejas kuģiem, seineriem un kuģiem zvejai ar tīkliem tā ir uzlabojusies. Zvejas kapacitātes izmantojums bijis mazāks nekā 2009. gadā. Vidējais rādītājs visai flotei ir tikai 54 %, lai gan traleriem, kuģiem zvejai ar rāmja trali un seineriem šis rādītājs ir virs 70 %. Lielo traleru un seineru segmentā ekonomisko indikatoru vērtības ir negatīvas. Kopumā līdzsvars starp floti un tās zvejas iespējām 2010. gadā ir pasliktinājies.

2010. gadā Itālijas flotes kapacitāte ir samazinājusies par aptuveni 4 % tilpības izteiksmē un par 3,2 % jaudas izteiksmē, savukārt kuģu skaits ir krities tikai par 0,5 %.

2.11.      Kipra

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Pazīmes liecina, ka grunts traleru segmentā ir pārmērīga zvejas kapacitāte. Šo traleru cpue un ienākumi ir samazinājušies, un, lai gan tie tiek pilnībā izmantoti, uz tiem attiecas ilgs zvejas aizlieguma periods. Attiecībā uz mazapjoma zvejas floti jāteic, ka relatīvi stabila cpue apvienojumā ar zemiem izmantojuma rādītājiem un sarūkošiem ienākumiem liecina par pārmērīgu zvejas kapacitāti. Daudzfunkcionālo stacionāro zvejas rīku segmentā (kuģu garums 12–24 m) cpue un ienākumi ir pieauguši, lai gan segmenta iespējas netiek pilnībā izmantotas; kuģu izslēgšana no flotes saskaņā ar flotes pielāgošanas shēmu liek domāt, ka no 2010. gada varētu būt panākts līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām.

2009.–2010. gadā zvejas flote ir samazinājusies par 21,4 % GT izteiksmē, par 11,4 % kW izteiksmē un par 13,4 % kuģu skaita izteiksmē. 2010. gadā tika īstenots daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai, un tā rezultātā flote zvejai ar āķu jedām, kura zvejo šo sugu kā mērķsugu, ir samazinājusies par 44 % GT izteiksmē un par 58 % kW izteiksmē.

2.12.      Latvija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Aprēķinātie bioloģiskie indikatori liecina, ka zveja notiek ilgtspējīgā vai gandrīz ilgtspējīgā apjomā. Ekonomiskais indikators (CR/BER[5]) rāda, ka visu flotes segmentu darbība 2009. gadā ir bijusi rentabla, un sociālie indikatori apliecina to, cik nozīmīga ekonomiskā ziņā iedzīvotājiem ir zvejniecības joma. Zvejas kapacitātes izmantojuma rādītāji ir zemi, visos segmentos tie ir mazāki par 70 %, taču tas netiek uzskatīts par strukturālas nelīdzsvarotības pazīmi. Pamatojoties uz iepriekšminēto, ziņojumā secināts, ka turpmāki kapacitātes samazinājumi nodrošinātu labāku līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām.

2010. gadā flotes kapacitāte samazinājusies par 424 GT (1,0 %), par 1002 kW (1,6 %) un par 8 kuģiem (1,0 %).

2.13.      Lietuva

Lietuvas ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas, un tajā nav flotes kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara novērtējuma. Lietuva norāda, ka, cenšoties panākt šādu līdzsvaru, zvejas flotei jāsaglabā pietiekama vispārējā kapacitāte, lai tā varētu izmantot tai iedalītās kvotas. Mazapjoma zvejas kuģu segmentā kvotu izmantojums bija relatīvi zems.

Lietuvas zvejas flotes kapacitāte 2010. gadā ir samazinājusies par 3325 GT (6,75 %), par 1990 kW (3,53 %) un par 22 kuģiem (11,4 %), lielākā daļa šīs kapacitātes izslēgta no tāljūras flotes. Lietuvas zvejas flote tika samazināta, pirms bija stājies spēkā daudzgadu plāns mencas krājumu pārvaldībai Baltijas jūrā, un tāpēc šis plāns flotes samazinājumu neietekmēja.

2.14.      Malta

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Tajā secināts, ka Maltas zvejas flotes izmantoto resursu stāvoklis nerada vajadzību samazināt zvejas kapacitāti. Tehniskais indikators liecina par zemu flotes izmantojumu, proti, tiek izmantota mazāk nekā puse no Maltas pašreizējās flotes. Bioloģiskā indikatora vērtība traleru flotē ir augsta. Ziņojumā norādīts, ka šā rezultāta vispārējais nozīmīgums ir niecīgs, jo nav pieejami pietiekami dati, lai veiktu krājumu analītisku novērtējumu. Sociālais indikators liecina, ka par ilgtspējīgu 2009. gadā ir uzskatāms tikai viens segments.

2010. gadā, īstenojot zvejas darbību izbeigšanas atbalsta shēmu, zvejas darbības pārtrauca 8 zvejas kuģi. Maltas flotei zvejas piepūles koriģēšanas shēmas netika piemērotas.

2.15.      Nīderlande

Vadlīnijas ir piemērotas rāmja traļu segmentam un pelaģisko saldētājtraleru segmentam. Tehniskā indikatora vērtība rāmja traļu segmentā ir ievērojami pieaugusi: 2009. gadā tā bija 0,67, bet 2010. gadā 0,89. Ja aprēķinātu teorētisko maksimālo dienu skaitu, šī vērtība būtu 0,7, un tas liecina par pārmērīgu flotes kapacitāti, jo kvotu apguvei pietiktu ar mazāku kuģu skaitu. Bioloģiskais indikators joprojām ir lielāks par 1, taču sagaidāms, ka 2011. gadā tas uzlabosies.

Zemāku naftas cenu dēļ plekstveidīgo zivju zvejas segmentā 2009. gadā ir sasniegti labāki ekonomiskie rezultāti. Pelaģiskās zvejas flotē bruto pievienotās vērtības indikators ir būtiski samazinājies, tas noticis augsto degvielas cenu, samazinātas kvotas un zivju cenu krituma dēļ.

2010. gadā kuģu skaits ir palielinājies par 1,8 %, bet zvejas kapacitāte samazinājusies par 2 % kW izteiksmē un par 5 % GT izteiksmē.

2.16.      Polija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Ziņojumā secināts, ka optimāls zvejas kapacitātes līmenis ir kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 m, un kuģiem, kuru garums ir 12−18 m un kuri zvejo ar grunts trali. Citos segmentos pastāv risks, ka zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar zvejas iespējām. 22.−24. apakšapgabalā zvejas izraisīta zivju mirstība attiecīgajos krājumos 2008. gadā bija augstāka par tās mērķa rādītāju. Attiecībā uz izmantotajiem ekonomiskās kapacitātes indikatoriem jānorāda, ka neviens flotes segments neuzrādīja labus rezultātus. Lielākajā daļā flotes segmentu, izņemot pelaģiskās zvejas segmentu, algas ir zemākas nekā vidējais atalgojuma līmenis valstī. Baltijas zvejniecības radītā pievienotā vērtība 2008. gadā bija 5,3 % no NKI.

2010. gada gaitā 18 kuģi ar publisko atbalstu tika izslēgti no flotes, un Polijas flotes zvejas kapacitāte tādējādi samazinājās par 1528 GT un 4379 kW.

2.17.      Portugāle

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas, un tajā secināts, ka flote var darboties ilgtspējīgi gan no bioloģiskā, gan ekonomiskā aspekta. Indikatori liecina par zemu zvejas kapacitātes izmantojumu mazapjoma zvejas flotē un mazu ienesīgumu par 24 m garāku traleru segmentā. Nozvejas un biomasas attiecība tika izmantota kā bioloģiskais indikators, lai novērtētu divas sugas, proti, sardīni un heku.

2010. gadā kopējā flotes kapacitāte samazinājās par 2,4 % tilpības ziņā un par 2 % dzinēju jaudas ziņā. Piekrastes traleru segmentā kapacitāte ir samazinājusies par vairāk nekā 8 %, savukārt Madeirā tā ir pieaugusi. Portugāle ir īstenojusi septiņas zvejas piepūles koriģēšanas shēmas, un to rezultātā 2010. gadā ar publisko atbalstu savas zvejas darbības ir pārtraukuši 35 zvejas kuģi.

2.18.      Rumānija

Rumānijas ziņojumā vadlīnijas nav piemērotas, tomēr ir sniegti ekonomiskie dati. No 522 flotes reģistrā iekļautajiem kuģiem 2010. gadā aktīvi bija tikai 380 kuģi. Brētliņu nozveja (28,4 tonnas) joprojām ir krietni mazāka par iedalīto kvotu (12 750 tonnas), flote ir veca un sliktā tehniskā stāvoklī. Tāpēc ziņojumā secināts, ka nelīdzsvarotība starp zvejas kapacitāti un zivju krājumiem nepastāv. Turklāt grunts tralēšanas aizliegums ir apliecinājums tam, ka, no bioloģiskā aspekta raugoties, flote darbojas ilgtspējīgā veidā.

2010. gadā flotes kapacitāte ir samazinājusies par 35,4 % GT izteiksmē. Rumānija reģistrēja 46 kuģus (396 GT un 2979 kW), pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts pirms pievienošanās, un 9 kuģus, kuru kopējā kapacitāte ir 565 GT un 1500 kW, bez publiskā atbalsta izslēdza no flotes. Rumānija vēlas uzturēt zvejas floti minimālā lielumā (minimum vitalis), kas novērtēts 12−13 modernu zvejas kuģu apmērā.

2.19.      Slovēnija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Anšovu cpue ir tendence samazināties, savukārt sardīnes cpue ir tendence pieaugt. Konstatēts, ka attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri izmanto nostiprinātus žaunu tīklus un grunts traļus ar traļu durvīm, vairuma mērķsugu cpue ir tendence samazināties.

Slovēnijas zvejas flotes kapacitātes pārpalikumu acīmredzami uzrāda tehniskais indikators, kura vērtības ir mazākas par 70 %. Turklāt analīzē atklājās, ka to kuģu segmentā, kuri izmanto žaunu tīklus, vairāksienu tīklus un grunts traļus ar traļu durvīm, zvejas piepūle ir pārāk liela.

2010. gadā Slovēnijas zvejas flotē izmaiņu nebija. Slovēnija plāno īstenot zvejas piepūles ierobežošanas pasākumus, izmantot iespēju samazināt kuģu skaitu, piešķirot publisko atbalstu par kuģu nodošanu sadalīšanai, un iespēju galīgi vai uz laiku izslēgt kuģus no zvejas flotes.

2.20.      Somija

Vadlīnijas ziņojumā nav piemērotas, bet tajā secināts, ka ir panākts pieņemams līdzsvars starp floti un zvejas iespējām. Visu sugu kvotu izmantojums (izņemot brētliņu un mencu) ir nedaudz par zemu. Pelaģiskās zvejas segmentu var uzskatīt par pilnībā izmantotu, tāpēc nav atļauts palielināt par 12 m garāku kuģu zvejas kapacitāti.

2010. gadā flotes kopējā kapacitāte ir palielinājusies par 143 GT un par 440 kW. Tā ir pieaugusi mazapjoma piekrastes zvejniecībās, taču vienlaikus samazinājusies pelaģisko traleru flotē. 2010. gadā zvejas piepūle ir palielinājusies par 8,8 % salīdzinājumā ar 2009. gadu, lielākā daļa palielinājuma ir saistīta ar pelaģiskajām zvejniecībām.

2.21.      Zviedrija

Ziņojumā vadlīnijas ir piemērotas. Indikatori liecina par zvejas kapacitātes pārpalikumu vairākos flotes segmentos. Bruto pievienotā vērtība rāda, ka zvejniecība dod ieguldījumu ekonomikā, taču, rēķinot uz vienu FTE vai vienu kuģi, tā uzskatāma par mazu. Zvejas izraisīta zivju mirstība joprojām ir augsta trīs segmentos. Zvejas kapacitātes izmantojums ir no 30 % līdz 72 % (aprēķināts attiecībā uz kilovatdienām). Flote īsteno plānu mencas krājumu atjaunošanai Skagerakā, Kategatā un Ziemeļjūrā. Piemērojot sadalīšanas shēmu grunts traleriem, uz kuriem attiecas minētie pasākumi, zvejas kapacitāte tika samazināta par 1426 GT un 6284 kW.

Kopumā zvejas kapacitāte ir samazinājusies par 3,6 % kuģu skaita izteiksmē, par 12,4 % GT izteiksmē un par 7,8 % kW izteiksmē. Iekļaušanas/izslēgšanas sistēma, sadalīšanas shēmas un nododamas zvejas tiesības pelaģiskajā zvejniecībā ir palīdzējušas pielāgot zvejas kapacitāti.

2.22.      Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste ziņojumu nav iesniegusi.

3.           Zvejas kapacitātes pārvaldības noteikumu ievērošana

Visas dalībvalstis ir ievērojušas šos noteikumus, tostarp īpašos ierobežojumus flotēm, kas reģistrētas tālākajos reģionos. Taču jānorāda, ka maksimāli pieļaujamā zvejas kapacitāte vairs nav ierobežojošs faktors, un tāpēc tā patlaban nepalīdz samazināt zvejas kapacitātes pārpalikumu. Kopumā ES flotes zvejas kapacitāte bija par 12 % mazāka nekā maksimāli pieļaujamā kapacitāte tilpības ziņā un par 9 % mazāka nekā maksimāli pieļaujamā kapacitāte dzinēju jaudas ziņā, turklāt šie rādītāji svārstās robežās no 2 % līdz 63 % (šā ziņojuma tehniskā pielikuma 1. un 2. tabula).

Saskaņā ar ES zvejas flotes reģistru 2010. gada 31. decembrī ES zvejas flotē bija 78 831 kuģis ar kopējo zvejas kapacitāti 1 674 320 GT un 6 058 017 kW. 2010. gadā zvejas kuģu skaits ir samazinājies par 0,96 %, bet tilpība un dzinēju jauda – attiecīgi par 3,8 % un 2,5 %. Šajos datos ietverti kuģi, kas reģistrēti tālākajos reģionos. Šis nelielais zvejas kapacitātes samazinājums ir tik tikko pietiekams, lai kompensētu tehnisko progresu, kas novērtēs kā 3 % gadā.

Astoņu gadu laikā no 2003. līdz 2010. gadam no ES flotes (ieskaitot tālākos reģionus) ar publisko atbalstu izslēdza aptuveni 338 000 GT un 1 058 000 kW, no kuriem 32 672 GT un 87 645 kW izslēdza 2010. gadā.

4.           Dalībvalstu ziņojumu kvalitāte

Atzīts, ka no divdesmit divām attiecīgajām dalībvalstīm piecpadsmit dalībvalstis ir sniegušas vispārēju atzinumu par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Apvienotā Karaliste ziņojumu par floti nav iesniegusi.

No šīm piecpadsmit dalībvalstīm astoņas dalībvalstis no ZZTEK ir saņēmušas kvalitātes novērtējumu, kas ir lielāks vai vienāds ar diviem punktiem (no trim iespējamiem), un septiņām dalībvalstīm piešķirtais kvalitātes vērtējums ir mazāks vai vienāds ar pusotru punktu. Tikai četras dalībvalstis saņēmušas maksimālo punktu skaitu, proti, trīs punktus.

Šis iznākums liecina: kaut gan arvien vairāk dalībvalstu pilnībā vai daļēji piemēro Komisijas dienestu vadlīnijas un laikus iesniedz savus ziņojumus, vēl joprojām ir nepieciešami uzlabojumi, lai nodrošinātu tādu kvalitāti, kas vajadzīga, lai gūtu visaptverošu pārskatu par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām.

Dažos gadījumos apgalvojums, ka līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām ir nodrošināts, nav pamatots ne ar vienu no vadlīnijās dotajiem vai tiem līdzvērtīgiem zvejas kapacitātes indikatoriem. Vēl daudz kas jāpaveic, lai šie novērtējumi būtu labāk pamatoti, balstoties uz indikatoru rezultātiem.

Lai būtu iespējams uzraudzīt līdzsvaru, dalībvalstīm ir cieši ieteikts izmantot Komisijas dienestu vadlīnijas un izdarīt pamatotus secinājumus par attiecīgo līdzsvaru. ZZTEK 2011. gada novembra plenārsēdes ziņojumā secinājusi, ka līdzsvaru vai nelīdzsvarotību kā tādu nav iespējams izmērīt vai izteikt ar kvantitatīvu vērtību, jo jārēķinās ar vērā ņemamo bioloģisko, ekonomisko un sociālo faktoru sarežģītību. Tāpēc kvalitatīvi aprakstošs novērtējums par zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara vai nelīdzsvarotības pakāpi lieti noder, ja vien tas ir balstīts uz pierādījumiem.

Papildus ticamiem datiem izšķiroša nozīme ir dalībvalsts zināšanām un pieredzei saistībā ar tās flotu stāvokli, un tie ļauj dalībvalstij sniegt atbildīgu un labi pamatotu analīzi par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām.

Tomēr, piemērojot vadlīnijas, dalībvalstis joprojām saskaras ar problēmām. Revīzijas palāta ir secinājusi, ka noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis ziņo par saviem centieniem panākt līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām, ir neatbilstoši un neskaidri. Revīzijas palāta norāda, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielākā daļa dalībvalstu iesniedz nepilnīgus un neatbilstošus ziņojumus, un tāpēc ir neiespējami izdarīt secinājumus par pārmērīgu zvejas kapacitāti. Vislielākās problēmas joprojām ir saistītas ar bioloģiskajiem indikatoriem. Mirstības rādītāji vai nozvejas un biomasas attiecības to sarežģītības vai datu trūkuma dēļ ir piemērojamas tikai ierobežotā mērā. Komisija sadarbosies ar ZZTEK un dalībvalstīm, lai pilnveidotu Komisijas dienestu izstrādātās vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā novērtēt pārmērīgu zvejas kapacitāti, un ieviesīs ziņošanas veidnes, ko izstrādās ZZTEK, lai nodrošinātu lielāku skaidrību attiecībā uz prasīto informāciju un ziņojumu struktūru.

ZZTEK novērtējuma kopsavilkums ir šāds.

Kopumā par 2010. gadu iesniegto dalībvalstu ziņojumu pilnīgums un kvalitāte atkal ievērojami atšķiras, bet salīdzinājumā ar ziņojumiem par 2009. gadu ir konstatēts, ka ziņojumu pilnīgums un kvalitāte visā visumā ir turpinājusi uzlaboties. Līdzsvara indikatori kopumā bija atspoguļoti labāk nekā ziņojumos par 2009. gadu.

Galvenie atzīmējamie punkti ir šādi.

Salīdzinājumā ar 2009. gada ziņojumiem ir vērojams turpmāks vispārējs uzlabojums attiecībā uz prasīto elementu iekļaušanu dalībvalstu ziņojumos.

Neraugoties uz to, ka šogad prasīto elementu iekļaušana ziņojumos tikai vērtēta stingrāk, visaugstāko atzīmi par prasīto elementu iekļaušanu ir saņēmušas piecas dalībvalstis (Kipra, Malta, Portugāle, Slovēnija un Zviedrija), savukārt par 2009. gada ziņojumiem to saņēma tikai divas dalībvalstis.

Prasītais elements, ko norādījis vismazākais dalībvalstu skaits, atkal ir 1.d.ii elements, proti, flotes pārvaldības sistēmas uzlabošanas plāns, kuru iesniegušas tikai astoņas dalībvalstis.

15 dalībvalstis nav sniegušas vispārēju atzinumu par to, vai 2010. gadā ir panākts līdzsvars starp floti un zvejas iespējām (salīdzinājumā ar 13 dalībvalstīm 2009. gada ziņojumos un 7 dalībvalstīm 2008. gada ziņojumos).

Zviedrija ir panākusi vislielāko uzlabojumu kvalitātes vērtējuma ziņā: par 2009. gada ziņojumu tā saņēma 16,5 punktus, bet par 2010. gada ziņojumu 30 punktus no 33 iespējamajiem.

1. tabulā apkopoti ZZTEK piešķirtie punkti par prasīto elementu iekļaušanu dalībvalstu ziņojumos.

Q || Prasītais ziņojuma elements || Maks. punkti || BE || BG || CY || DK || EE || FI || FR || DE || EL || IE || IT || LV || LT || MT || NL || PL || PT || RO || SI || ES || SE

1.A || i) Flotu apraksts || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

ii) Saikne ar zvejniecībām || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

iii) Flotu attīstība || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 0 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

1.B || i) Norāde par zvejas piepūles samazināšanas shēmām || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 0 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

ii) Zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme uz zvejas kapacitāti || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

1.C || Norāde par iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošanu || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

1.D || i) Kopsavilkums par flotes pārvaldības sistēmas vājajām un stiprajām pusēm || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1

ii) Plāns flotes pārvaldības sistēmas uzlabošanai || 2 || 0 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2

iii) Informācija par vispārējo atbilstību flotes politikas instrumentiem || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

1.E || Informācija par izmaiņām administratīvajās procedūrās attiecībā uz flotes pārvaldību || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

2. || Ziņojums sastāv no 10 lpp. vai mazāk? || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1

O || Kopumā: vai ziņojumā novērtēts līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām? || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 0 || 3 || 3 || 3 || 3 || 0 || 3 || 0 || 0 || 3 || 3 || 0 || 3 || 3 || 3 || 0 || 3

Novērtējuma punkti kopā: || 24 || 20 || 23 || 24 || 22 || 17 || 22 || 19 || 19 || 22 || 14 || 21 || 19 || 18 || 24 || 22 || 21 || 24 || 22 || 24 || 17 || 24

1. tabula. Katrai dalībvalstij piešķirtie punkti par prasīto elementu iekļaušanu gada ziņojumos. 1. tabula. Katrai dalībvalstij piešķirtie punkti par prasīto elementu kvalitāti gada ziņojumos.

5.           Secinājumi

Flotes kapacitāte joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē panākt ilgtspējīgu zvejniecību, un tas ir viens no elementiem, kuram Komisija aicina pievērsties ierosinātajā kopējās zivsaimniecības politikas reformā.

Dati par 2010. gadu liecina, ka 2010. gadā panāktie zvejas kapacitātes samazinājumi, proti, 3,6 % tilpības izteiksmē un 2 % dzinēju jaudas izteiksmē, ir saskaņā ar iepriekšējo gadu veikumu, lai gan šķiet, ka zvejas kapacitātes koriģēšana tilpības izteiksmē ir nedaudz paātrinājusies.

Zvejas kapacitāte, kas ar publisko atbalstu izslēgta no flotes, 2010. gadā bija mazāka nekā 2009. gadā un koncentrējās dažās dalībvalstīs. Aptuveni 80 % no kopējās izslēgtās tilpības attiecas uz Spāniju, Itāliju un Franciju. Šī tilpība, kas ar publisko atbalstu izslēgta no flotes, veido apmēram 50 % no gadā panāktā neto tilpības samazinājuma.

Pārvaldības sistēmas trūkums, kas minēts Dānijas ziņojumā, ir grūtības pārbaudīt, vai dzinēja jauda ir norādīta pareizi. Tā nav tikai Dānijas problēma vien, ar to saskaras arī citas dalībvalstis.

Vēlreiz jānorāda, ka dati par flotes nominālo samazinājumu neko daudz neliecina par reālo zvejas kapacitātes pārpalikumu: fiksētie parametri (tādi kā GT un kW) nespēj atspoguļot tehnisko progresu un praksē pastāv grūtības ar dzinēja jaudas mērīšanu, tāpēc formālajai atbilstībai zvejas kapacitātes limitiem praktiski nav nozīmes.

Ikgadējais ekonomikas pārskats par 2009. gadu atklāja, ka ievērojams skaits zvejas kuģu, no kuriem lielākā daļa ir nelieli kuģi, nav veikuši zvejas darbības. Kaut gan kuģi var būt neaktīvi dažādu tehnisku, ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ, zems aktivitātes līmenis, pārmērīga zvejas radītā slodze uz dažiem krājumiem un slikti ekonomiskie rādītāji liecina, ka zvejas kapacitātes pārpalikums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas neļauj nodrošināt zvejniecības ilgtspēju. Ir nepieciešama konsekventa pieeja jautājumā par to, kā neaktīvo kuģu zvejas kapacitāte ir iekļaujama novērtējumā, jo tas varētu novest pie citāda secinājuma par pārmērīgu zvejas kapacitāti. Tā kā daudzi neaktīvie kuģi ir vairāk vai mazāk “gatavi zvejot”, tie būtu jāņem vērā, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par zvejas kapacitātes pārpalikumu.

Dažu flotes segmentu dzīvotspēja ir atkarīga no subsīdiju pieejamības. Liela atkarība no subsīdijām, lai varētu sasniegt labus ekonomiskos un sociālos rezultātus, ir vēl viena norāde uz iespējamu ekonomiskās kapacitātes pārpalikumu.

Vairākas dalībvalstis savos ziņojumos ir secinājušas, ka samazināta zvejas kapacitāte palīdzētu uzlabot dažu zvejas darbību ilgtspējību no bioloģiskā un ekonomiskā viedokļa. Zvejas kapacitātes samazināšana – gan ar, gan bez publisko līdzekļu izmantošanas – ar mērķi panākt labāku līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām ir attiecīgo dalībvalstu ziņā. Zvejas kapacitātes korekcijas ir atkarīgas ne tikai no dalībvalstu administrāciju veiktajiem pasākumiem, bet arī no nozares gatavības samazināt zvejas kapacitāti. Saglabājoties pašreizējam kapacitātes samazināšanas tempam, ko daļēji kompensē tehnoloģiskais progress, īstermiņā likvidēt pārmērīgu zvejas kapacitāti būs grūti, ja pašreizējā politikā netiks ieviestas izmaiņas. Šie novērojumi liek apšaubīt to, cik vajadzīga un efektīva ir zvejas kapacitātes samazināšana, ko finansē publiskais sektors. Arī Revīzijas palāta savā ziņojumā ir secinājusi, ka pašreizējie pasākumi nav devuši gaidīto rezultātu un ka ir vai nu jāpieņem jauna pieeja šīs problēmas risināšanai, vai arī jāpanāk pašreizējo pasākumu labāka izpilde.

Neraugoties uz to, ka tiek izmantoti labāk definēti indikatori, pašreizējie zvejas kapacitātes ierobežojumi ir izrādījušies neefektīvi pārmērīgas kapacitātes novēršanā. Pašreizējās sistēmas nepilnībām Komisija ir pievērsusies reformas priekšlikumā par jaunu kopējo zivsaimniecības politiku.

[1]               Šie ziņojumi ir publicēti Komisijas tīmekļa vietnē.

[2]               Ienākums no ieguldījumiem.

[3]               Pilnslodzes darbinieki.

[4]               Nozveja uz vienu piepūles vienību.

[5]               Attiecība starp pašreizējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas.