This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0351
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL on concrete ways to reinforce the fight against tax fraud and tax evasion including in relation to third countries
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm
/* COM/2012/0351 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm /* COM/2012/0351 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI par konkrētiem veidiem, kā
pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā
uz trešām valstīm 1. Ievads Krāpšana nodokļu jomā un
izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ierobežo
dalībvalstu spēju palielināt ieņēmumus un īstenot
ekonomikas politiku. Fiskālās konsolidācijas laikā, kad
daudzām dalībvalstīm jāsamazina izdevumi un jāpalielina
ieņēmumi, krāpšana nodokļu jomā un
izvairīšanās no nodokļu maksāšanas[1] vēl vairāk
apgrūtina fiskālās politikas īstenošanu. Aplēses par
Eiropas Savienības ēnu ekonomikas apjomu gandrīz vienas
piektdaļas apmērā no IKP sniedz pirmo norādi par
problēmas mērogu. 1. attēls. Aplēse par
ēnu ekonomikas apjomu 2011. gadā (% no IKP)[2] Arī desmitiem miljardu euro paliek
ārzonā, bieži vien neuzrādīti un ar nodokli neaplikti,
tādējādi samazinot valsts nodokļu ieņēmumus.
Ievērojot secību atbilstīgi svarīgumam, cīņas
pastiprināšana pret krāpšanu nodokļu jomā un
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir ne tikai
ieņēmumu, bet arī taisnīguma jautājums. Svarīgi
atcerēties, ka lielākā daļa Eiropas Savienības
nodokļu maksātāju parasti cenšas izpildīt savas
nodokļu saistības. Īpaši šajā sarežģītajā
ekonomiskajā situācijā šiem godīgajiem nodokļu
maksātājiem nebūtu jācieš no papildu nodokļu
paaugstinājumiem, lai atlīdzinātu ieņēmumu
zaudējumus, ko radījuši nodokļu krāpnieki un
nemaksātāji. Tāpēc uzmanība jākoncentrē uz
to, lai apkarotu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas. Šajā paziņojumā nav aplūkota
nelikumīga nodarbinātība kā tāda, lai gan tā var
būt saistīta ar izvairīšanos no netiešo nodokļu
maksāšanas; pieeja, lai apkarotu nelikumīgu nodarbinātību,
tika izklāstīta dokumentā COM(2007) 628. Ieguvumi šo
problēmu atrisināšanas rezultātā var būt
nozīmīgi. Aplēses liecina, ka nesenie
brīvprātīgas saistību izpildes pasākumi G20
iniciatīvas rezultātā vien nodrošināja 10 miljardus
euro attiecīgajām ES dalībvalstīm 2 gadu laikā[3]. Samazinot krāpšanu un
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, dalībvalstis var
palielināt nodokļu ieņēmumus, un tas dos tām arī
vairāk iespēju pārstrukturēt nodokļu sistēmas
tādā veidā, kas labāk veicina izaugsmi, kā
aprakstīts Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu[4]. Pēdējos gados ir ievērojami
palielinājusies problēma, ko rada krāpšana nodokļu
jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ekonomikas
globalizācija, tehnoloģiju attīstība, krāpšanas
internacionalizācija un rezultātā dalībvalstu nodokļu
iestāžu savstarpējā atkarība atklāj stingri valsts
pieeju robežas un pastiprina nepieciešamību pēc vienotas
rīcības. Tāpēc 2012. gada
2. martā Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju ātri
izstrādāt konkrētus veidus, kā uzlabot cīņu pret
krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm, un līdz
2012. gada jūnijam sniegt ziņojumu. Aprīlī Eiropas
Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atkārtoti
uzsvērta steidzamā nepieciešamība pēc rīcības
šajā jomā. Tādējādi ir
ārkārtīgi nepieciešams palielināt nodokļu
iekasēšanas efektivitāti un lietderību. Problēmas, ko rada
krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu
maksāšanas, jārisina trijos līmeņos. Pirmkārt,
jāuzlabo nodokļu iekasēšana katrā dalībvalstī.
Otrkārt, ir jāuzlabo pārrobežu sadarbība starp
dalībvalstu nodokļu administrācijām. Treškārt, Eiropas
Savienībai ir nepieciešama skaidra un saskaņota politika
attiecībā uz trešām valstīm, lai veicinātu tās
standartus starptautiskā līmenī un nodrošinātu
vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Sadarbībai Eiropas
Savienības līmenī ir pievienotā vērtība
katrā no šīm trim jomām. Šajā paziņojumā
aprakstīts, kā var uzlabot nodokļu saistību izpildi un
samazināt krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas, optimālāk izmantojot esošos instrumentus un
pieņemot nepieņemtos Komisijas priekšlikumus. Tajā arī
noteiktas jomas, kurās papildu tiesību aktu pieņemšana vai
koordinācija dotu ieguvumu Eiropas Savienībai un
dalībvalstīm. Šī rīcība jāvērš ne tikai pret
krāpniecisku darbību un izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas, bet arī pret agresīvu nodokļu plānošanu.
Agresīva nodokļu plānošana ir mākslīgu darbību
vai struktūru lietošana un nodokļu sistēmu neatbilstību
izmantošana, lai iedragātu dalībvalstu nodokļu noteikumus un
palielinātu nodokļu ieņēmumu zaudējumus. 2. Efektīvāka
nodokļu iekasēšana dalībvalstīs Dalībvalstīm ir pilnīga
suverenitāte pār nodokļu iekasēšanu, nodokļu
tiesību aktu un nodokļu administrāciju darbību un
konsekvenci, nodokļu iekasēšanu un cīņu pret krāpšanu
nodokļu jomā. Tomēr valsts darbībai (vai
bezdarbībai) ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus darbību
kopumā, jo tā var izkropļot konkurenci starp Eiropas
Savienības uzņēmumiem, un uz dalībvalstu spēju
izpildīt Stabilitātes un izaugsmes pakta saistības. Nodokļu politikas nozīme
fiskālai konsolidācijai un izaugsmei ir skaidri atzīta Eiropas
pusgada procesā[5]
un paktā „Euro plus”[6].
To uzsvēra arī G20. Taisnīgu un vērienīgu fiskālo
konsolidāciju pavājina neefektīva un nelietderīga
nodokļu iekasēšana. Plašā analīze, ko Komisija veica
Eiropas pusgada kontekstā un kas pārveidota ieteikumos gan
atsevišķām dalībvalstīm, gan eurozonai, ir atklājusi,
ka daudzām dalībvalstīm ir reālas un būtiskas
problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas
un kas dažkārt ir saistītas ar vāju administratīvo
spēju. Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi par šiem
jautājumiem tika paredzēti 10 dalībvalstīm[7]. Pastiprināta cīņa pret
krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā
noteikts dažos konkrētām valstīm adresētos ieteikumos,
palielinās nodokļu ieņēmumus un tāpēc atbalsta
nepieciešamās strukturālās reformas. Tā var arī palīdzēt
dalībvalstīm īstenot citus izaugsmei labvēlīgus, ar
nodokļiem saistītus ieteikumus, tostarp samazināt nodokļu
saistību izpildes izmaksas uzņēmumiem. Dati par PVN ieņēmumu attiecību
dalībvalstīs rāda nepietiekami iekasēto ieņēmumu
apmēru. Lai gan samazinātas PVN likmes un atbrīvojumi sniedz
daļēju izskaidrojumu šīm atšķirībām, arī
izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir tas, kāpēc
dalībvalstis iekasē tikai daļu no teorētiskajiem PVN
ieņēmumiem. 2. attēls. Faktiskie PVN
ieņēmumi 2010. gadā (% no teorētiskiem
ieņēmumiem pēc standarta likmēm)[8] Par nodokļu administrāciju
problēmām liecina arī būtiskās
administratīvās izmaksas saistībā ar nodokļu
iekasēšanu. 3. attēls.
Administratīvās izmaksas/neto ieņēmumu iekasēšana
2009. gadā (izmaksas EUR uz ieņēmumiem EUR 100
apmērā)[9] Šajā
saistībā jau ir pieejamas konkrētas tehniskās
palīdzības programmas[10],
un Komisija aicina dalībvalstis paļauties uz tām, plānojot
programmas, lai uzlabotu nodokļu administrāciju darbību,
palielinātu administratīvo spēju un nodokļu saistību
izpildi. Nākotnē ir nepieciešams FISCALIS programmas
efektīvs turpinājums, lai uzlabotu nodokļu sistēmu
pienācīgu darbību iekšējā tirgū. Komisija uzskata par svarīgu arī
turpināt palīdzēt dalībvalstīm apzināt
nodokļu administrācijām raksturīgos trūkumus un
palīdzēt tām atrisināt konkrētas problēmas,
nodrošināt paraugprakses efektīvu apmaiņu un,
izstrādājot salīdzinošas vērtēšanas metodes,
novērtēt nodokļu iekasēšanas un kontroles pamatfunkcijas. 3. Labāka pārrobežu
sadarbība starp Eiropas Savienības nodokļu
administrācijām Eiropas integrācijas process ir novedis
pie visu dalībvalstu ekonomiku ciešākas integrācijas, lieliem
pārrobežu darījumu apjomiem un pārrobežu darījumu izmaksu
un risku samazināšanas. Tas, savukārt, ir radījis papildu
uzdevumus valstu nodokļu administrācijām sadarbības un
informācijas apmaiņas ziņā. 3.1. Esošo juridisko instrumentu
vislabākā izmantošana Pārrobežu sadarbība starp
dalībvalstu nodokļu administrācijām var būt patiesi
efektīva tikai tad, ja starp dalībvalstīm ir savstarpēja
uzticēšanās un solidaritāte. Tikai tad, kad dalībvalstis ir
gatavas palīdzēt viena otrai, tās var gaidīt pilnīgus
ieguvumus no sadarbības. Pieredze ar Uzkrājumu direktīvu[11] liecina par ieguvumiem no
šādas sadarbības. Katru gadu dzīvesvietas valstīm no izcelsmes
valstīm tiek nosūtīti vidēji vairāk nekā
4 miljoni ierakstu, kas nozīmē uzkrājumu radītus
ienākumus vidēji 20 miljardu euro apmērā. Pēdējos gados ir pieņemti
vairāki svarīgi juridiskie instrumenti administratīvai
sadarbībai gan tiešo, gan netiešo nodokļu jomā[12]. Tomēr vēl ir
jāpanāk to efektīva un visaptveroša izmantošana
dalībvalstīs. Komisija palīdz dalībvalstīm to
centienos, nodrošinot tām praktiskus rīkus un instrumentus, kas
tām ir nepieciešami, lai iesaistītos efektīvā
administratīvā sadarbībā. Komisija jau ir
izstrādājusi elektroniskus formātus informācijas
apmaiņai, un būs pastāvīgi jāatjaunina un
jāpaplašina droši saziņas kanāli, lai tos attiecinātu uz
citiem ienākumu veidiem. Komisija stingri uzraudzīs kopīgi
saskaņoto noteikumu un procedūru pareizu piemērošanu visās
dalībvalstīs. 3.2. Papildu konkrēti
sadarbības veicināšanas veidi 3.2.1. Esošo rīku
stiprināšana Komisija 2008. gada
13. novembrī pieņēma priekšlikumu grozīt
Uzkrājumu direktīvu, lai novērstu esošās nepilnības un
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Divas galvenās
konstatētās nepilnības bija ar nodokļiem neapliktu
starpniecības struktūru izmantošana, lai slēptu faktiskās
izdevīgās īpašumtiesības, un novatorisku finanšu
instrumentu un citu produktu izmantošana (t. i., strukturēti
privāti produkti un apdrošināšanas aizsegi), uz kuriem neattiecas
direktīva. Uzkrājumu direktīvas otrajā
pārskatīšanā tika apstiprināta ar nodokļiem neapliktu
ārzonas struktūru plaša izmantošana starp maksātāju un
galīgo saņēmēju, lai slēptu faktiskās izdevīgās
īpašumtiesības, – 35 % no nebanku noguldījumiem
dalībvalstīs (65 % no noguldījumiem uzkrājumu
nolīgumu valstīs) tur šādas struktūras ārzonas
jurisdikcijās. Pārskatīšanā tika atklāts arī, ka
strukturētu finanšu produktu tirgus (esošā nesamaksātā
pārdošanas summa EUR 767,3 miljardi) pēdējos gados
palielinās vidēji par vairāk nekā 30 % gadā.
Grozījumu priekšlikuma saturu dalībvalstis būtībā ir
saskaņojušas, un ir svarīgi šīs izmaiņas tagad
nekavējoties pieņemt. Eiropas Savienībai jāpierāda
sava spēja risināt šīs problēmas, tādējādi
tā būs izdevīgākā situācijā, lai
prasītu līdzvērtīgus uzlabojumus no citām
valstīm. 3.2.2. Informācijas
apmaiņas uzlabošana Informācijas apmaiņa nodokļu
administrācijām sniedz vērtīgu informāciju par
nodokļu maksātāju gūtajiem ienākumiem un tiem
piederošajiem aktīviem; šī informācija var būt arī
īpaši noderīga riska analīzes nolūkā un var kalpot par
stimulu brīvprātīgai saistību izpildei. Jāveicina
informācijas automātiskas apmaiņas izmantošana gadījumos,
kad tas ir vislietderīgāk. Komisija ir izstrādājusi
datorizētus formātus uzkrājumu radītiem ienākumiem un
pašlaik izstrādā jaunus formātus ienākumiem, uz kuriem
attiecas Direktīva 2011/16, lai īstenotu drošu un uzlabotu
informācijas automātisku apmaiņu Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienībai ir galvenā loma informācijas
automātiskas apmaiņas standarta veicināšanā, lai sniegtu
atbalstu starptautisku standartu izstrādei par pārredzamību un
informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. Lai nodrošinātu, ka apmaiņas
informāciju var izmantot nekavējoties, ir svarīgi uzlabot
nodokļu maksātāju identifikāciju. Dalībvalstu pieredze
liecina, ka informāciju var daudz labāk saskaņot, kad tiek
paziņots un kā unikāls identifikators izmantots nodokļu
identifikācijas numurs (TIN). Tāpēc Komisija veiks
ietekmes novērtējumu, lai ierosinātu attiecīgā
gadījumā Eiropas TIN piešķiršanu katram nodokļu
maksātājam, kas iesaistīts pārrobežu darbībā.
Jāparedz arī iespēja piešķirt dalībvalstu nodokļu
administrācijām tiešu piekļuvi savstarpējo valstu
datubāzu attiecīgajām jomām līdz ar automatizētas
piekļuves darbības jomas paplašināšanu PVN jomā. 3.2.3. Ar krāpšanu nodokļu
jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistīto
tendenču un shēmu apkarošana Svarīgi izveidot tādus rīkus,
sistēmas un darba metodes un dalīties ar tām, kas nosaka
tendences un shēmas saistībā ar krāpšanu nodokļu
jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā
arī atsevišķiem pārrobežu krāpniekiem. Lai sasniegtu šo
mērķi, Komisija turpinās darbu pie EUROFISC un tās
agrīnās brīdināšanas sistēmas ātras
paplašināšanas uz tiešo nodokļu jomu un pie riska
pārvaldības metožu uzlabošanas. Komisija ierosinās arī
ātras reaģēšanas mehānismu PVN krāpšanas
gadījumos. Komisijas mērķis ir arī
izstrādāt stratēģiju agresīvas nodokļu
plānošanas apkarošanai. Tā izskatīs veidus, kā uzlabot
piekļuvi informācijai par naudas plūsmām, atvieglojot
tādu nozīmīgu maksājumu izsekošanu, ko veic caur
ārzonas banku kontiem. Jāapsver tādu revidentu darba grupu
izveide Eiropas Savienībā, kuru uzmanības lokā ir
pārrobežu krāpšana nodokļu jomā. Jāveicina
regulārākas kopīgas revīzijas, plaši izmantojot
spēkā esošos juridiskos noteikumus par vienlaicīgiem kontroles
pasākumiem un dalībvalsts amatpersonu klātbūtni citā
dalībvalstī[13]. 3.2.4. Nodokļu
maksātāju saistību izpildes augstu līmeņu
nodrošināšana Nodokļu maksātāju saistību
izpildes[14]
uzlabošana ir svarīgs elements efektīvā
stratēģijā cīņai ar krāpšanu nodokļu
jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai uzlabotu
saistību izpildi gan iekšējās, gan pārrobežu
situācijās, nodokļu maksātājiem jābūt
labāk informētiem par Eiropas Savienības un dalībvalstu
nodokļu noteikumiem. Tādi instrumenti kā vienots NODOKĻU
TĪMEKĻA PORTĀLS visiem nodokļiem un nodokļu
maksātājiem un vienots kontaktpunkts nerezidentiem nodokļu
maksātājiem dalībvalstīs attiecīgajiem nodokļu
maksātājiem atvieglotu nodokļu saistību izpildi. PVN
jomā Komisija veido dialoga platformu, tā saukto „ES PVN forumu”,
kurā iesaistītas nodokļu iestādes un uzņēmumu
pārstāvji. Šis forums radīs apstākļus
tagadējās PVN sistēmas nevainojamākai darbībai, lai
uzlabotu saistību brīvprātīgu izpildi. Nodokļu maksātāju saistību
izpildi varētu veicināt dažādos veidos. Viens veids, kā
palielināt nodokļu saistību izpildi, ir samazināt tās
izmaksas un komplicētību nodokļu maksātājiem.
Uzņēmuma administratīvās izmaksas nodokļu kodeksa
ievērošanai ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm.
Tā kā laiks un izmaksas ir nesamērīgas maziem
uzņēmumiem, administratīvās komplicētības
samazināšana un tiešsaistes rīku izmantošana palīdzētu
nodokļu iekasēšanai un palielinātu daudzu Eiropas
uzņēmumu konkurētspēju. Nodokļu administrācijām
jāapsver arī kontroles pieejas papildināšana ar pakalpojumu
pieeju. Tās varētu radīt arī motivējošus stimulus
brīvprātīgas uzrādīšanas programmu veidā un
iedrošināt nodokļu maksātājus labprātīgi izlabot
savas kļūdas. Korporatīvās sociālās
atbildības[15]
garā Komisija izstrādās nodokļu maksātāju hartu. Globalizētā pasaulē, kurā
saistības neizpildījuši nodokļu maksātāji var
izsvērt risku tikt pieķertiem un sodītiem dažādās
jurisdikcijās, ir vērts apsvērt kopīgus minimālos
noteikumus pret nodokļu krāpniekiem un nemaksātājiem
attiecībā uz atsevišķu veidu nodokļu pārkāpumiem
un iekļaut administratīvas vai kriminālsoda sankcijas.
Krāpšanas apkarošana ir viena no prioritārajām jomām, kas noteiktas
Komisijas paziņojumā „Ceļā uz ES kriminālpolitiku”[16]. Komisija ierosinās
noteikumus, lai ar krimināltiesību palīdzību
pastiprinātu cīņu pret krāpšanu, kas ietekmē Eiropas
Savienības finanšu intereses. 3.2.5. Nodokļu
pārvaldības uzlabošana Nodokļu maksātājs, kas
krāpjas ar PVN, bieži izvairīsies arī no uzņēmumu vai
iedzīvotāju ienākuma nodokļa un otrādi.
Tāpēc ir svarīgi tiekties pēc saistītākas pieejas
starp tiešiem un netiešiem nodokļiem. Neignorējot dažādu
nodokļu specifiku, iedvesma jāsmeļas no dažādajiem
mehānismiem un darba metodēm attiecīgajās jomās, lai
visās nozarēs palielinātu efektivitāti cīņā
ar krāpšanu nodokļu jomā. Jāveicina lielāka rīku un
sistēmu konverģence tiešo un netiešo nodokļu jomās,
piemēram, nodrošinot tādu pašu izkārtojumu veidlapu
kopīgajām daļām. Vidējā termiņā
Komisija apsvērs vienotu juridisku instrumentu administratīvai
sadarbībai par visu veidu nodokļiem, lai nodrošinātu
sadarbības mehānismu pilnīgu integrāciju un konsekvenci. Tā kā krāpšana nodokļu
jomā bieži ir saistīta ar citu veidu noziedzīgām
darbībām, ir svarīgi pastiprināt sadarbību starp
nodokļu administrācijām un citām iestādēm, jo
īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas, sociālās apdrošināšanas un tiesu
iestādēm, gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Valsts
līmenī ir jānodrošina apmierinoša līmeņa
sadarbība starp visiem tiesībaizsardzības dienestiem ne tikai
saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos
no nodokļu maksāšanas, bet arī ar nodokļiem saistītiem
noziedzīgiem nodarījumiem[17]
[18]. Sadarbību ar
nodokļiem saistītu noziedzīgu nodarījumu jomā var
nodrošināt arī ar Eiropola[19]
starpniecību. Komisija var veicināt koordināciju
attiecīgajās jomās, kopīgi izmantojot savas esošās
programmas un turpmākās programmas. 4. Saskaņota politika
attiecībā uz trešām valstīm Eiropas Savienībai ir skaidra un
saskaņota politika par labas pārvaldības principiem nodokļu
jomā (pārredzamība, informācijas apmaiņa un
taisnīga nodokļu konkurence), bet jānodrošina, lai tā tiktu
konsekventāk veicināta ne tikai Eiropas Savienībā, bet
arī attiecībā uz trešām valstīm. 4.1. Līdzvērtīgu
standartu piemērošanas nodrošināšana trešās valstīs Uzlabotu pasākumu efektīva un
nevainojama piemērošana Eiropas Savienības līmenī, kuri
paredzēti uzkrājumu aplikšanai ar nodokļiem, lielā
mērā rastu ieguvumus no esošo līdzvērtīgo
pasākumu pastiprināšanas attiecībā uz svarīgiem
Eiropas Savienības partneriem. Labi pazīstami un pieprasīti finanšu
centri ar stingriem banku darbības slepenības tiesību aktiem
joprojām dominē starptautiskajā pārrobežu noguldījumu
tirgū. Kaimanu salas un Šveice vien ar nebanku noguldījumiem
USD 1352 miljardu kopapjomā veido gandrīz 20 % no
visiem nebanku noguldījumiem pasaulē. 4. attēls. Tendences
saistībā ar ārvalstu nebanku noguldījumiem bankās
lielākajos izvēlētajos finanšu centros ārpus Eiropas
Savienības (miljonos ASV dolāru)[20] Tādēļ Padomei ātri
jāpiešķir pilnvaras Komisijai un jāsniedz tai atbalsts
sarunās par grozījumiem spēkā esošajos ES uzkrājumu
nolīgumos ar Šveici, Andoru, Monako, Lihtenšteinu un Sanmarīno. Šo
nolīgumu saskaņošanai ar jaunajiem standartiem, kurus īsteno
Eiropas Savienībā un kuri izriet no Uzkrājumu
direktīvā veicamajiem grozījumiem, jānodrošina
turpmāks progress līdzvērtīgu pasākumu izveidē ar
šīm jurisdikcijām. Jāveic līdzīgs pasākums, lai
atjauninātu uzkrājumu nolīgumus ar attiecīgajām
atkarīgajām vai asociētajām teritorijām.
Jāpievērš uzmanība starptautiskām norisēm
saistībā ar finanšu centriem pasaulē. Visi šie pasākumi, kopā ņemot,
lielā mērā stiprinātu dalībvalstu spēju
iekasēt nodokļus par savu attiecīgo rezidentu ieguldījumu
ienākumiem. Apvienotās Karalistes un Vācijas nesenie
divpusējie nolīgumi ar Šveici sniedz norādi par Šveicē
turētiem ar nodokli neapliktiem aktīviem. To rezultātā
paredzēti avansa maksājumi CHF 500 miljonu apmērā
Apvienotajai Karalistei un CHF 2 miljardu apmērā
Vācijai. Paredzams, ka faktiskie noregulējošie maksājumi
pārsniegs CHF 1,3 miljardus Apvienotajai Karalistei un
CHF 4 miljardus Vācijai. Apvienotā Karaliste lēš, ka
kopējie ienākumi no noregulējošā maksājuma būs
līdz GBP 4-7 miljardiem. Šī aplēse sniedz norādi
par problēmas mērogu Eiropas Savienībai kopumā. Atziņas, kas gūtas Uzkrājumu
direktīvas otrajā pārskatīšanā, liecina, ka
spēkā esošo nolīgumu uzlabošana atbilstīgi
ierosinātajiem direktīvas grozījumiem ļaus iekļaut
naudu, kas tiek turēta fiduciāros kontos. Tie ir konti, kuros tiek
turēti līdzekļi, ko ieguldītāja banka atkārtoti
noguldījusi savā vārdā citā jurisdikcijā. Šveices
gadījumā līdzekļi, kas tiek turēti šādos
fiduciāros kontos, 4,5 reizes pārsniedz naudu, ko šie
ieguldītāji tur tieši. 4.2. Eiropas Savienības
standartu veicināšana starptautiskā līmenī Svarīgi nodrošināt labāku
saskaņotību starp Eiropas Savienības politikas
nostādnēm kopumā, lai Eiropas Savienības partneri
saskaņā ar starptautiskiem tirdzniecības un sadarbības
nolīgumiem apņemtos ievērot labas pārvaldības
principus nodokļu jomā atbilstīgi Padomes 2008. gada
secinājumiem[21].
Šie principi arī turpmāk jāiekļauj visos attiecīgos
Eiropas Savienības līmeņa nolīgumos ar trešām
valstīm, kā arī jāveicina ar attīstības
sadarbības stimuliem, kā aprakstīts 2009. gada
paziņojumā „Labas pārvaldības veicināšana nodokļu
lietās”[22]
un 2010. gada paziņojumā „Nodokļi un attīstība –
Sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu
labu pārvaldību nodokļu lietās”[23]. Padomei ātri jāapstiprina arī
Eiropas Savienības un Lihtenšteinas nolīguma projekts par
sadarbību krāpšanas apkarošanas un nodokļu jautājumos un
jāpiešķir pilnvaras Komisijai sākt līdzīgas sarunas ar
Andoru, Monako, Sanmarīno un Šveici. Turklāt jāizpēta
iespējas noslēgt daudzpusējus nolīgumus par
administratīvu sadarbību netiešo nodokļu jomā ar
trešām valstīm, kā arī trešo valstu dalībai
vienlaicīgos kontroles pasākumos. Nesenie notikumi starptautiskā līmenī
attiecībā uz ASV Ārējā konta nodokļu
saistību izpildes aktu (FATCA) paver jaunas perspektīvas, lai
stiprinātu automātisku informācijas apmaiņu starp
dalībvalstīm un trešām valstīm, tādējādi
uzlabojot pārredzamību globālā līmenī. Visbeidzot, jāuzlabo sadarbība ar
citām starptautiskām organizācijām, lai veicinātu
kopīgas intereses, izvairītos no pārklāšanās un
radītu sinerģiju finanšu iestāžu un nodokļu
administrāciju labā[24].
Dalībvalstīm jāspēj izmantot rīku un instrumentu
vienotu kopumu gan Eiropas Savienībā, gan to attiecībās ar
trešām valstīm. Šajā nolūkā Komisija veicina Eiropas
Savienības progresīvus praktiskus rīkus (tostarp elektroniskus
formātus), lai nodrošinātu to izmantošanu valstīs ārpus
Eiropas Savienības, jo īpaši attiecībās ar ES dalībvalstīm. 4.3. Turpmākā
rīcība attiecībā uz nodokļu oāzēm un
agresīvu nodokļu plānošanu Ar nodokļu oāzēm, ko
dažkārt sauc arī par „jurisdikcijām, kas nesadarbojas”, parasti
saprot jurisdikcijas, kas spēj finansēt savus publiskos pakalpojumus
bez nodokļiem vai nomināliem ienākuma nodokļiem un
prezentē sevi kā vietas, kas nerezidentiem jāizmanto, lai
izvairītos no nodokļiem savā dzīvesvietas valstī. ESAO
ir noteikusi trīs tipiskas „apstiprinošas” iezīmes, kas raksturo
nodokļu oāzi: i) efektīvas informācijas apmaiņas
trūkums, ii) pārredzamības trūkums un iii) nav
prasības par būtisku darbību. Turklāt tās bieži
piedāvā nerezidentiem preferenciālu nodokļu režīmu,
lai piesaistītu ieguldījumus no citām valstīm.
Tāpēc nodokļu oāzes konkurē netaisnīgi un
jurisdikcijām, kas nav nodokļu oāzes, apgrūtina
taisnīgas nodokļu summas iekasēšanu no saviem rezidentiem. Notiek intensīvs darbs, lai
likvidētu nodokļu oāžu daudzas kaitīgās iezīmes.
Gūti nozīmīgi panākumi, gandrīz neierobežoti
pieņemot stingrus noteikumus par informācijas apmaiņu pēc
pieprasījuma un pārredzamību pēc tam, kad darbu
sekmīgi atsāka ESAO Pasaules forums par pārredzamības un
informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā.
Tomēr, lai gan daudzas bijušās „nodokļu oāzes” ir
apņēmušās ievērot šos principus, tikai tagad tiek
pārbaudīts tas, vai šīs saistības ir īstenotas
praksē. Turklāt forums neapsver jautājumu par „taisnīgu
nodokļu konkurenci” – principu, ko Eiropas Savienība atbalsta
iekšēji, izmantojot Rīcības kodeksu uzņēmumu
aplikšanai ar nodokļiem”[25].
Šāda jēdziena veicināšana trešās valstīs ir
svarīga gan ESAO, gan Eiropas Savienībai. Nodokļu oāzes joprojām
potenciāli kaitē dalībvalstu interesēm. Saistību
izpildes papildu izmaksu slogs sakarā ar dalībvalstu
nekoordinētu rīcību, lai aizsargātu savas nodokļu bāzes,
gulst uz visu nodokļu maksātāju pleciem. Tāpat, ja
nodokļu ieņēmumi tiek zaudēti, jo nodokļu bāze ir
novirzīta uz nodokļu oāzēm, tad cieš visi nodokļu
maksātāji, kad tiek paaugstinātas nodokļu likmes, lai
kompensētu nodokļu bāzu likvidēšanu. Papildus konkrētiem jautājumiem
saistībā ar nodokļu oāzēm Komisijas mērķis
ir veicināt taisnīgu un pareizu nodokļu vidi Eiropas
Savienībā (dalībvalstīm, nodokļu maksātājiem
un ieguldītājiem), kurā tiek efektīvi risināta
nodokļu bāzu likvidēšana (Eiropas Savienībā un
attiecībā uz trešām valstīm). Svarīgi, lai
priekšrocības, kas rodas, netiktu mazinātas, trešām valstīm
veicot pasākumus. Pašlaik tiek novērtēta iespējama
politikas rīcība tā panākšanai, lai iesniegtu
rīcības plānu šā gada beigās. Mērķis ir
izveidot pasākumu, procedūru un rīku kopumu koordinētai
rīcībai. Tas varētu ietvert aizsardzības pasākumu vai
sankciju kopumu pret valstīm, kuras praktizē netaisnīgu
nodokļu konkurenci, un stimulus tām valstīm, kas izbeidz
šādu praksi. Uzmanība tiks koncentrēta uz koordinētiem
pasākumiem. Paziņojumā tiks aplūkoti arī
agresīvas nodokļu plānošanas jautājumi. 5. Secinājums Ir skaidra politiska griba, ko pauduši valstu
un valdību vadītāji 2012. gada 2. martā, noteikt
par prioritāti konkrētas darbības, lai apkarotu krāpšanu un
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā tagad ir
jāpārveido konkrētā rīcībā. Šis
paziņojums sniedz pirmo atbildi uz Eiropadomes pieprasījumu,
aprakstot dažādos līmeņus, kuros ir nepieciešama
rīcība, un sniedzot plašus norādījumus par
jautājumiem, kuri ir pelnījuši papildu apsvēršanu. Komisija cer
sekmēt šīs apspriedes gan Padomes līmenī, gan ar
Nodokļu politikas grupas starpniecību[26]. Pārskatītās
Uzkrājumu direktīvas ātra pieņemšana un
tūlītēja piekrišana sniegt sarunu pilnvaras Komisijai būtu
pirmais solis šajā virzienā. Eiropas pusgada process sniedz ideālu
iespēju skatīt nodokļu jautājumus Eiropas Savienības
ekonomiskās attīstības vispārējā kontekstā
un integrēt nodokļu politiku virzībā uz izaugsmi. Komisija
turpinās centienus, lai atbalstītu dalībvalstu
konsolidācijas un izaugsmes veicināšanas stratēģijas. Līdz 2012. gada beigām Komisija
plāno nākt klajā ar rīcības plānu, kurš
balstīts uz samērīgu ietekmes novērtējumu un kurā
noteikti konkrēti pasākumi, kurus varētu ātri
izstrādāt, ja tiktu piešķirta atbilstīga politiska
prioritāte. Šī plāna iesniegšana ir paredzēta kopā ar
iniciatīvu par nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu
plānošanu. Šajā rīcības plānā būs izklāstīti
konkrēti pasākumi, lai uzlabotu administratīvu sadarbību,
un tas atbalstīs esošās labas pārvaldības politikas
attīstību, plašākus jautājumus par mijiedarbību ar
nodokļu oāzēm un agresīvas nodokļu plānošanas
apkarošanu, kā arī citus aspektus, tostarp ar nodokļiem
saistītus noziedzīgus nodarījumus. [1] Krāpšana nodokļu jomā ir apzināta
izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tā ir
sodāma saskaņā ar krimināltiesībām. Termins
attiecas uz situācijām, kad tiek iesniegtas apzināti nepatiesas
deklarācijas vai viltoti dokumenti. Izvairīšanās no nodokļu
maksāšanas parasti ir nelikumīgas darbības, kad tiek slēpts
vai ignorēts pienākums maksāt nodokli, t. i., nodokļu
maksātājs maksā mazāk nodokļu, nekā viņam ir
likumīgi jāmaksā, un tas tiek darīts, no nodokļu iestādēm
slēpjot ienākumus vai informāciju. [2] Avots: Schneider, F. (2012), Size and development of the
Shadow Economy from 2003 to 2012: some new facts. Šajā
pētījumā iekļautie skaitļi katrā ziņā
ir balstīti uz pieņēmumiem un tāpēc jāaplūko
piesardzīgi, jo to noteiktība nav pierādīta. [3] ESAO: The Era of Bank Secrecy is Over; the G20/OECD
process is delivering results, 2011. gada 26. oktobris. [4] Komisijas paziņojums Gada izaugsmes
pētījums par 2012. gadu – COM(2011) 815 galīgā
redakcija, 2011. gada 25. novembris – 17229/11; Padomes
2012. gada 16. februāra secinājumi (6353/1/12 Rev.1). [5] Komisijas paziņojums Gada izaugsmes
pētījums par 2012. gadu – COM(2011) 815 galīgā
redakcija, 2011. gada 25. novembris – 17229/11; Padomes
2012. gada 16. februāra secinājumi (6353/1/12 Rev.1). [6] Padomes 2012. gada 16. februāra
secinājumi (6404/1/12 Rev.1). [7] Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi
par šiem jautājumiem ir paredzēti Bulgārijai, Kiprai,
Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Itālijai, Lietuvai, Maltai,
Polijai, Slovākijai. Ņemiet vērā, ka dalībvalstīm,
kas pašlaik saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas
Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), Eiropas finanšu
stabilizācijas mehānismu (EFSM) vai Līguma
143. panta noteikumiem, tiek ieteikts īstenot pasākumus, kas
noteikti attiecīgajos īstenošanas lēmumos un sīkāk
precizēti saprašanās memorandā un iespējamos turpmākos
papildinājumos. Tas attiecas uz Grieķiju, Īriju, Portugāli
un Rumāniju. [8] Avots: Eiropas Komisija; „Nodokļu tendences Eiropas
Savienībā”, 2012. gada izdevums. [9] Avots: ESAO. Tabulā sniegti dati par
23 dalībvalstīm. Dati par CY, EL, LT un SK nav pieejami vai tiek
apstiprināti. [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada
11. decembra Lēmums Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveido Kopienas
programmu („Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības
uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu
Nr. 2235/2002/EK (OV L 330, 15.12.2007.,1. lpp.). [11] Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva
2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas
gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157,
26.6.2003., 38. lpp.). [12] Padomes 2010. gada 16. marta
Direktīva 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību
prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem
maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84,
31.3.2010., 1. lpp.); Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES)
Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas
apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV
L 268, 12.10.2010., 1. lpp.); Padomes 2011. gada
15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu
sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK
(OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.); Padomes 2012. gada 2. maija
Regula (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību
akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK)
Nr. 2073/2004 (OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.). [13] Direktīvas 2010/24/ES 7. pants; Regulas
(ES) Nr. 904/2010 28., 29. un 30. pants;
Direktīvas 2011/16/ES 11. un 12. pants; Regulas (ES)
Nr. 389/2012 12. un 13. pants. [14] Nodokļu saistību izpilde ir pakāpe,
kādā nodokļu maksātājs izpilda (vai neizpilda) savas
valsts nodokļu noteikumus, piemēram, deklarējot ienākumus,
iesniedzot deklarāciju un laikus maksājot nodokli. [15] Paziņojums Atjaunota ES stratēģija
2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo
atbildību – COM (2011) 681 galīgā redakcija, 25.10.2011. [16] COM (2011) 573 galīgā redakcija, 20.9.2011. [17] Nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšana, teroristu finansēšana un noziedzīgas shēmas
saistībā ar „pazudušā tirgotāja” krāpniecisku
darbību Kopienā (MTIC), tostarp PVN karuseļveida
krāpšana un noziedzīgs ieguldījums Eiropas Savienības
emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. [18] Pārskatītajos Finanšu darījumu darba grupas
(FATF) standartos, kas pieņemti 2012. gada februārī,
noziedzīgs nodarījums nodokļu jomā kā iepriekš
plānots pārkāpums pievienots nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas
pārkāpumam. [19] Eiropols ļauj noteikt ar nodokļiem saistītu
noziedzīgu nodarījumu organizētājus un izjaukt
noziedzīgus tīklus. [20] Avots: Starptautisko norēķinu bankas (BIS)
publiskie kopējie dati. [21] ECOFIN padomes sanāksmes secinājumi
2008. gada 14. maijā (Paziņojums presei 8850/08). [22] COM (2009) 201 galīgā redakcija, 28.4.2009. [23] COM (2010) 163 galīgā redakcija, 21.4.2010. [24] Eiropas Savienība aktīvi piedalās citos
starptautiskos forumos, piemēram, ESAO, Starptautiskajā Nodokļu
administrācijas organizācijā (IOTA), Amerikas
Nodokļu administrāciju centrā (CIAT), Starptautiskajā
dialogā nodokļu jautājumos (ITD), Starptautiskajā
nodokļu paktā (ITC) un Āfrikas Nodokļu
administrācijas forumā (ATAF). [25] ECOFIN padomes sanāksmes secinājumi
1997. gada 1. decembrī par nodokļu politiku (OV C 2,
6.1.98., 1. lpp.). [26] Nodokļu politikas grupa ir pastāvīga augsta
līmeņa grupa, kas izveidota 1996. gadā
stratēģiskai un visaptverošai apspriedei par nodokļu politikas
jautājumiem Eiropas līmenī un ko vada par nodokļu
jautājumiem atbildīgais komisārs.