Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012DC0351

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm

/* COM/2012/0351 final */

52012DC0351

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm /* COM/2012/0351 final */


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm

1.           Ievads

Krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ierobežo dalībvalstu spēju palielināt ieņēmumus un īstenot ekonomikas politiku. Fiskālās konsolidācijas laikā, kad daudzām dalībvalstīm jāsamazina izdevumi un jāpalielina ieņēmumi, krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas[1] vēl vairāk apgrūtina fiskālās politikas īstenošanu. Aplēses par Eiropas Savienības ēnu ekonomikas apjomu gandrīz vienas piektdaļas apmērā no IKP sniedz pirmo norādi par problēmas mērogu.

1. attēls. Aplēse par ēnu ekonomikas apjomu 2011. gadā (% no IKP)[2]

Arī desmitiem miljardu euro paliek ārzonā, bieži vien neuzrādīti un ar nodokli neaplikti, tādējādi samazinot valsts nodokļu ieņēmumus. Ievērojot secību atbilstīgi svarīgumam, cīņas pastiprināšana pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir ne tikai ieņēmumu, bet arī taisnīguma jautājums. Svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa Eiropas Savienības nodokļu maksātāju parasti cenšas izpildīt savas nodokļu saistības. Īpaši šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā šiem godīgajiem nodokļu maksātājiem nebūtu jācieš no papildu nodokļu paaugstinājumiem, lai atlīdzinātu ieņēmumu zaudējumus, ko radījuši nodokļu krāpnieki un nemaksātāji. Tāpēc uzmanība jākoncentrē uz to, lai apkarotu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šajā paziņojumā nav aplūkota nelikumīga nodarbinātība kā tāda, lai gan tā var būt saistīta ar izvairīšanos no netiešo nodokļu maksāšanas; pieeja, lai apkarotu nelikumīgu nodarbinātību, tika izklāstīta dokumentā COM(2007) 628. Ieguvumi šo problēmu atrisināšanas rezultātā var būt nozīmīgi. Aplēses liecina, ka nesenie brīvprātīgas saistību izpildes pasākumi G20 iniciatīvas rezultātā vien nodrošināja 10 miljardus euro attiecīgajām ES dalībvalstīm 2 gadu laikā[3]. Samazinot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, dalībvalstis var palielināt nodokļu ieņēmumus, un tas dos tām arī vairāk iespēju pārstrukturēt nodokļu sistēmas tādā veidā, kas labāk veicina izaugsmi, kā aprakstīts Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu[4].

Pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies problēma, ko rada krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība, krāpšanas internacionalizācija un rezultātā dalībvalstu nodokļu iestāžu savstarpējā atkarība atklāj stingri valsts pieeju robežas un pastiprina nepieciešamību pēc vienotas rīcības.

Tāpēc 2012. gada 2. martā Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju ātri izstrādāt konkrētus veidus, kā uzlabot cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm, un līdz 2012. gada jūnijam sniegt ziņojumu. Aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atkārtoti uzsvērta steidzamā nepieciešamība pēc rīcības šajā jomā.

Tādējādi ir ārkārtīgi nepieciešams palielināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti un lietderību. Problēmas, ko rada krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, jārisina trijos līmeņos. Pirmkārt, jāuzlabo nodokļu iekasēšana katrā dalībvalstī. Otrkārt, ir jāuzlabo pārrobežu sadarbība starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Treškārt, Eiropas Savienībai ir nepieciešama skaidra un saskaņota politika attiecībā uz trešām valstīm, lai veicinātu tās standartus starptautiskā līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Sadarbībai Eiropas Savienības līmenī ir pievienotā vērtība katrā no šīm trim jomām.

Šajā paziņojumā aprakstīts, kā var uzlabot nodokļu saistību izpildi un samazināt krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, optimālāk izmantojot esošos instrumentus un pieņemot nepieņemtos Komisijas priekšlikumus. Tajā arī noteiktas jomas, kurās papildu tiesību aktu pieņemšana vai koordinācija dotu ieguvumu Eiropas Savienībai un dalībvalstīm. Šī rīcība jāvērš ne tikai pret krāpniecisku darbību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet arī pret agresīvu nodokļu plānošanu. Agresīva nodokļu plānošana ir mākslīgu darbību vai struktūru lietošana un nodokļu sistēmu neatbilstību izmantošana, lai iedragātu dalībvalstu nodokļu noteikumus un palielinātu nodokļu ieņēmumu zaudējumus.

2.           Efektīvāka nodokļu iekasēšana dalībvalstīs

Dalībvalstīm ir pilnīga suverenitāte pār nodokļu iekasēšanu, nodokļu tiesību aktu un nodokļu administrāciju darbību un konsekvenci, nodokļu iekasēšanu un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā.

Tomēr valsts darbībai (vai bezdarbībai) ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus darbību kopumā, jo tā var izkropļot konkurenci starp Eiropas Savienības uzņēmumiem, un uz dalībvalstu spēju izpildīt Stabilitātes un izaugsmes pakta saistības.

Nodokļu politikas nozīme fiskālai konsolidācijai un izaugsmei ir skaidri atzīta Eiropas pusgada procesā[5] un paktā „Euro plus”[6]. To uzsvēra arī G20. Taisnīgu un vērienīgu fiskālo konsolidāciju pavājina neefektīva un nelietderīga nodokļu iekasēšana.

Plašā analīze, ko Komisija veica Eiropas pusgada kontekstā un kas pārveidota ieteikumos gan atsevišķām dalībvalstīm, gan eurozonai, ir atklājusi, ka daudzām dalībvalstīm ir reālas un būtiskas problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un kas dažkārt ir saistītas ar vāju administratīvo spēju. Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi par šiem jautājumiem tika paredzēti 10 dalībvalstīm[7].

Pastiprināta cīņa pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā noteikts dažos konkrētām valstīm adresētos ieteikumos, palielinās nodokļu ieņēmumus un tāpēc atbalsta nepieciešamās strukturālās reformas. Tā var arī palīdzēt dalībvalstīm īstenot citus izaugsmei labvēlīgus, ar nodokļiem saistītus ieteikumus, tostarp samazināt nodokļu saistību izpildes izmaksas uzņēmumiem.

Dati par PVN ieņēmumu attiecību dalībvalstīs rāda nepietiekami iekasēto ieņēmumu apmēru. Lai gan samazinātas PVN likmes un atbrīvojumi sniedz daļēju izskaidrojumu šīm atšķirībām, arī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir tas, kāpēc dalībvalstis iekasē tikai daļu no teorētiskajiem PVN ieņēmumiem.

2. attēls. Faktiskie PVN ieņēmumi 2010. gadā (% no teorētiskiem ieņēmumiem pēc standarta likmēm)[8]

Par nodokļu administrāciju problēmām liecina arī būtiskās administratīvās izmaksas saistībā ar nodokļu iekasēšanu.

3. attēls. Administratīvās izmaksas/neto ieņēmumu iekasēšana 2009. gadā (izmaksas EUR uz ieņēmumiem EUR 100 apmērā)[9]

Šajā saistībā jau ir pieejamas konkrētas tehniskās palīdzības programmas[10], un Komisija aicina dalībvalstis paļauties uz tām, plānojot programmas, lai uzlabotu nodokļu administrāciju darbību, palielinātu administratīvo spēju un nodokļu saistību izpildi. Nākotnē ir nepieciešams FISCALIS programmas efektīvs turpinājums, lai uzlabotu nodokļu sistēmu pienācīgu darbību iekšējā tirgū.

Komisija uzskata par svarīgu arī turpināt palīdzēt dalībvalstīm apzināt nodokļu administrācijām raksturīgos trūkumus un palīdzēt tām atrisināt konkrētas problēmas, nodrošināt paraugprakses efektīvu apmaiņu un, izstrādājot salīdzinošas vērtēšanas metodes, novērtēt nodokļu iekasēšanas un kontroles pamatfunkcijas.

3.           Labāka pārrobežu sadarbība starp Eiropas Savienības nodokļu administrācijām

Eiropas integrācijas process ir novedis pie visu dalībvalstu ekonomiku ciešākas integrācijas, lieliem pārrobežu darījumu apjomiem un pārrobežu darījumu izmaksu un risku samazināšanas. Tas, savukārt, ir radījis papildu uzdevumus valstu nodokļu administrācijām sadarbības un informācijas apmaiņas ziņā.

3.1.        Esošo juridisko instrumentu vislabākā izmantošana

Pārrobežu sadarbība starp dalībvalstu nodokļu administrācijām var būt patiesi efektīva tikai tad, ja starp dalībvalstīm ir savstarpēja uzticēšanās un solidaritāte. Tikai tad, kad dalībvalstis ir gatavas palīdzēt viena otrai, tās var gaidīt pilnīgus ieguvumus no sadarbības. Pieredze ar Uzkrājumu direktīvu[11] liecina par ieguvumiem no šādas sadarbības. Katru gadu dzīvesvietas valstīm no izcelsmes valstīm tiek nosūtīti vidēji vairāk nekā 4 miljoni ierakstu, kas nozīmē uzkrājumu radītus ienākumus vidēji 20 miljardu euro apmērā.

Pēdējos gados ir pieņemti vairāki svarīgi juridiskie instrumenti administratīvai sadarbībai gan tiešo, gan netiešo nodokļu jomā[12]. Tomēr vēl ir jāpanāk to efektīva un visaptveroša izmantošana dalībvalstīs.

Komisija palīdz dalībvalstīm to centienos, nodrošinot tām praktiskus rīkus un instrumentus, kas tām ir nepieciešami, lai iesaistītos efektīvā administratīvā sadarbībā. Komisija jau ir izstrādājusi elektroniskus formātus informācijas apmaiņai, un būs pastāvīgi jāatjaunina un jāpaplašina droši saziņas kanāli, lai tos attiecinātu uz citiem ienākumu veidiem. Komisija stingri uzraudzīs kopīgi saskaņoto noteikumu un procedūru pareizu piemērošanu visās dalībvalstīs.

3.2.        Papildu konkrēti sadarbības veicināšanas veidi

3.2.1.     Esošo rīku stiprināšana

Komisija 2008. gada 13. novembrī pieņēma priekšlikumu grozīt Uzkrājumu direktīvu, lai novērstu esošās nepilnības un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Divas galvenās konstatētās nepilnības bija ar nodokļiem neapliktu starpniecības struktūru izmantošana, lai slēptu faktiskās izdevīgās īpašumtiesības, un novatorisku finanšu instrumentu un citu produktu izmantošana (t. i., strukturēti privāti produkti un apdrošināšanas aizsegi), uz kuriem neattiecas direktīva.

Uzkrājumu direktīvas otrajā pārskatīšanā tika apstiprināta ar nodokļiem neapliktu ārzonas struktūru plaša izmantošana starp maksātāju un galīgo saņēmēju, lai slēptu faktiskās izdevīgās īpašumtiesības, – 35 % no nebanku noguldījumiem dalībvalstīs (65 % no noguldījumiem uzkrājumu nolīgumu valstīs) tur šādas struktūras ārzonas jurisdikcijās. Pārskatīšanā tika atklāts arī, ka strukturētu finanšu produktu tirgus (esošā nesamaksātā pārdošanas summa EUR 767,3 miljardi) pēdējos gados palielinās vidēji par vairāk nekā 30 % gadā. Grozījumu priekšlikuma saturu dalībvalstis būtībā ir saskaņojušas, un ir svarīgi šīs izmaiņas tagad nekavējoties pieņemt. Eiropas Savienībai jāpierāda sava spēja risināt šīs problēmas, tādējādi tā būs izdevīgākā situācijā, lai prasītu līdzvērtīgus uzlabojumus no citām valstīm.

3.2.2.     Informācijas apmaiņas uzlabošana

Informācijas apmaiņa nodokļu administrācijām sniedz vērtīgu informāciju par nodokļu maksātāju gūtajiem ienākumiem un tiem piederošajiem aktīviem; šī informācija var būt arī īpaši noderīga riska analīzes nolūkā un var kalpot par stimulu brīvprātīgai saistību izpildei. Jāveicina informācijas automātiskas apmaiņas izmantošana gadījumos, kad tas ir vislietderīgāk. Komisija ir izstrādājusi datorizētus formātus uzkrājumu radītiem ienākumiem un pašlaik izstrādā jaunus formātus ienākumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2011/16, lai īstenotu drošu un uzlabotu informācijas automātisku apmaiņu Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai ir galvenā loma informācijas automātiskas apmaiņas standarta veicināšanā, lai sniegtu atbalstu starptautisku standartu izstrādei par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos.

Lai nodrošinātu, ka apmaiņas informāciju var izmantot nekavējoties, ir svarīgi uzlabot nodokļu maksātāju identifikāciju. Dalībvalstu pieredze liecina, ka informāciju var daudz labāk saskaņot, kad tiek paziņots un kā unikāls identifikators izmantots nodokļu identifikācijas numurs (TIN). Tāpēc Komisija veiks ietekmes novērtējumu, lai ierosinātu attiecīgā gadījumā Eiropas TIN piešķiršanu katram nodokļu maksātājam, kas iesaistīts pārrobežu darbībā. Jāparedz arī iespēja piešķirt dalībvalstu nodokļu administrācijām tiešu piekļuvi savstarpējo valstu datubāzu attiecīgajām jomām līdz ar automatizētas piekļuves darbības jomas paplašināšanu PVN jomā.

3.2.3.     Ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistīto tendenču un shēmu apkarošana

Svarīgi izveidot tādus rīkus, sistēmas un darba metodes un dalīties ar tām, kas nosaka tendences un shēmas saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī atsevišķiem pārrobežu krāpniekiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija turpinās darbu pie EUROFISC un tās agrīnās brīdināšanas sistēmas ātras paplašināšanas uz tiešo nodokļu jomu un pie riska pārvaldības metožu uzlabošanas. Komisija ierosinās arī ātras reaģēšanas mehānismu PVN krāpšanas gadījumos.

Komisijas mērķis ir arī izstrādāt stratēģiju agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanai. Tā izskatīs veidus, kā uzlabot piekļuvi informācijai par naudas plūsmām, atvieglojot tādu nozīmīgu maksājumu izsekošanu, ko veic caur ārzonas banku kontiem. Jāapsver tādu revidentu darba grupu izveide Eiropas Savienībā, kuru uzmanības lokā ir pārrobežu krāpšana nodokļu jomā. Jāveicina regulārākas kopīgas revīzijas, plaši izmantojot spēkā esošos juridiskos noteikumus par vienlaicīgiem kontroles pasākumiem un dalībvalsts amatpersonu klātbūtni citā dalībvalstī[13].

3.2.4.     Nodokļu maksātāju saistību izpildes augstu līmeņu nodrošināšana

Nodokļu maksātāju saistību izpildes[14] uzlabošana ir svarīgs elements efektīvā stratēģijā cīņai ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai uzlabotu saistību izpildi gan iekšējās, gan pārrobežu situācijās, nodokļu maksātājiem jābūt labāk informētiem par Eiropas Savienības un dalībvalstu nodokļu noteikumiem. Tādi instrumenti kā vienots NODOKĻU TĪMEKĻA PORTĀLS visiem nodokļiem un nodokļu maksātājiem un vienots kontaktpunkts nerezidentiem nodokļu maksātājiem dalībvalstīs attiecīgajiem nodokļu maksātājiem atvieglotu nodokļu saistību izpildi. PVN jomā Komisija veido dialoga platformu, tā saukto „ES PVN forumu”, kurā iesaistītas nodokļu iestādes un uzņēmumu pārstāvji. Šis forums radīs apstākļus tagadējās PVN sistēmas nevainojamākai darbībai, lai uzlabotu saistību brīvprātīgu izpildi.

Nodokļu maksātāju saistību izpildi varētu veicināt dažādos veidos. Viens veids, kā palielināt nodokļu saistību izpildi, ir samazināt tās izmaksas un komplicētību nodokļu maksātājiem. Uzņēmuma administratīvās izmaksas nodokļu kodeksa ievērošanai ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm. Tā kā laiks un izmaksas ir nesamērīgas maziem uzņēmumiem, administratīvās komplicētības samazināšana un tiešsaistes rīku izmantošana palīdzētu nodokļu iekasēšanai un palielinātu daudzu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Nodokļu administrācijām jāapsver arī kontroles pieejas papildināšana ar pakalpojumu pieeju. Tās varētu radīt arī motivējošus stimulus brīvprātīgas uzrādīšanas programmu veidā un iedrošināt nodokļu maksātājus labprātīgi izlabot savas kļūdas. Korporatīvās sociālās atbildības[15] garā Komisija izstrādās nodokļu maksātāju hartu.

Globalizētā pasaulē, kurā saistības neizpildījuši nodokļu maksātāji var izsvērt risku tikt pieķertiem un sodītiem dažādās jurisdikcijās, ir vērts apsvērt kopīgus minimālos noteikumus pret nodokļu krāpniekiem un nemaksātājiem attiecībā uz atsevišķu veidu nodokļu pārkāpumiem un iekļaut administratīvas vai kriminālsoda sankcijas. Krāpšanas apkarošana ir viena no prioritārajām jomām, kas noteiktas Komisijas paziņojumā „Ceļā uz ES kriminālpolitiku”[16]. Komisija ierosinās noteikumus, lai ar krimināltiesību palīdzību pastiprinātu cīņu pret krāpšanu, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses.

3.2.5.     Nodokļu pārvaldības uzlabošana

Nodokļu maksātājs, kas krāpjas ar PVN, bieži izvairīsies arī no uzņēmumu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa un otrādi. Tāpēc ir svarīgi tiekties pēc saistītākas pieejas starp tiešiem un netiešiem nodokļiem. Neignorējot dažādu nodokļu specifiku, iedvesma jāsmeļas no dažādajiem mehānismiem un darba metodēm attiecīgajās jomās, lai visās nozarēs palielinātu efektivitāti cīņā ar krāpšanu nodokļu jomā.

Jāveicina lielāka rīku un sistēmu konverģence tiešo un netiešo nodokļu jomās, piemēram, nodrošinot tādu pašu izkārtojumu veidlapu kopīgajām daļām. Vidējā termiņā Komisija apsvērs vienotu juridisku instrumentu administratīvai sadarbībai par visu veidu nodokļiem, lai nodrošinātu sadarbības mehānismu pilnīgu integrāciju un konsekvenci.

Tā kā krāpšana nodokļu jomā bieži ir saistīta ar citu veidu noziedzīgām darbībām, ir svarīgi pastiprināt sadarbību starp nodokļu administrācijām un citām iestādēm, jo īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, sociālās apdrošināšanas un tiesu iestādēm, gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Valsts līmenī ir jānodrošina apmierinoša līmeņa sadarbība starp visiem tiesībaizsardzības dienestiem ne tikai saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet arī ar nodokļiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem[17] [18]. Sadarbību ar nodokļiem saistītu noziedzīgu nodarījumu jomā var nodrošināt arī ar Eiropola[19] starpniecību. Komisija var veicināt koordināciju attiecīgajās jomās, kopīgi izmantojot savas esošās programmas un turpmākās programmas.

4.           Saskaņota politika attiecībā uz trešām valstīm

Eiropas Savienībai ir skaidra un saskaņota politika par labas pārvaldības principiem nodokļu jomā (pārredzamība, informācijas apmaiņa un taisnīga nodokļu konkurence), bet jānodrošina, lai tā tiktu konsekventāk veicināta ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī attiecībā uz trešām valstīm.

4.1.        Līdzvērtīgu standartu piemērošanas nodrošināšana trešās valstīs

Uzlabotu pasākumu efektīva un nevainojama piemērošana Eiropas Savienības līmenī, kuri paredzēti uzkrājumu aplikšanai ar nodokļiem, lielā mērā rastu ieguvumus no esošo līdzvērtīgo pasākumu pastiprināšanas attiecībā uz svarīgiem Eiropas Savienības partneriem.

Labi pazīstami un pieprasīti finanšu centri ar stingriem banku darbības slepenības tiesību aktiem joprojām dominē starptautiskajā pārrobežu noguldījumu tirgū. Kaimanu salas un Šveice vien ar nebanku noguldījumiem USD 1352 miljardu kopapjomā veido gandrīz 20 % no visiem nebanku noguldījumiem pasaulē.

4. attēls. Tendences saistībā ar ārvalstu nebanku noguldījumiem bankās lielākajos izvēlētajos finanšu centros ārpus Eiropas Savienības (miljonos ASV dolāru)[20]

Tādēļ Padomei ātri jāpiešķir pilnvaras Komisijai un jāsniedz tai atbalsts sarunās par grozījumiem spēkā esošajos ES uzkrājumu nolīgumos ar Šveici, Andoru, Monako, Lihtenšteinu un Sanmarīno. Šo nolīgumu saskaņošanai ar jaunajiem standartiem, kurus īsteno Eiropas Savienībā un kuri izriet no Uzkrājumu direktīvā veicamajiem grozījumiem, jānodrošina turpmāks progress līdzvērtīgu pasākumu izveidē ar šīm jurisdikcijām. Jāveic līdzīgs pasākums, lai atjauninātu uzkrājumu nolīgumus ar attiecīgajām atkarīgajām vai asociētajām teritorijām. Jāpievērš uzmanība starptautiskām norisēm saistībā ar finanšu centriem pasaulē.

Visi šie pasākumi, kopā ņemot, lielā mērā stiprinātu dalībvalstu spēju iekasēt nodokļus par savu attiecīgo rezidentu ieguldījumu ienākumiem. Apvienotās Karalistes un Vācijas nesenie divpusējie nolīgumi ar Šveici sniedz norādi par Šveicē turētiem ar nodokli neapliktiem aktīviem. To rezultātā paredzēti avansa maksājumi CHF 500 miljonu apmērā Apvienotajai Karalistei un CHF 2 miljardu apmērā Vācijai. Paredzams, ka faktiskie noregulējošie maksājumi pārsniegs CHF 1,3 miljardus Apvienotajai Karalistei un CHF 4 miljardus Vācijai. Apvienotā Karaliste lēš, ka kopējie ienākumi no noregulējošā maksājuma būs līdz GBP 4-7 miljardiem. Šī aplēse sniedz norādi par problēmas mērogu Eiropas Savienībai kopumā.

Atziņas, kas gūtas Uzkrājumu direktīvas otrajā pārskatīšanā, liecina, ka spēkā esošo nolīgumu uzlabošana atbilstīgi ierosinātajiem direktīvas grozījumiem ļaus iekļaut naudu, kas tiek turēta fiduciāros kontos. Tie ir konti, kuros tiek turēti līdzekļi, ko ieguldītāja banka atkārtoti noguldījusi savā vārdā citā jurisdikcijā. Šveices gadījumā līdzekļi, kas tiek turēti šādos fiduciāros kontos, 4,5 reizes pārsniedz naudu, ko šie ieguldītāji tur tieši.

4.2.        Eiropas Savienības standartu veicināšana starptautiskā līmenī

Svarīgi nodrošināt labāku saskaņotību starp Eiropas Savienības politikas nostādnēm kopumā, lai Eiropas Savienības partneri saskaņā ar starptautiskiem tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem apņemtos ievērot labas pārvaldības principus nodokļu jomā atbilstīgi Padomes 2008. gada secinājumiem[21]. Šie principi arī turpmāk jāiekļauj visos attiecīgos Eiropas Savienības līmeņa nolīgumos ar trešām valstīm, kā arī jāveicina ar attīstības sadarbības stimuliem, kā aprakstīts 2009. gada paziņojumā „Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās”[22] un 2010. gada paziņojumā „Nodokļi un attīstība – Sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās”[23].

Padomei ātri jāapstiprina arī Eiropas Savienības un Lihtenšteinas nolīguma projekts par sadarbību krāpšanas apkarošanas un nodokļu jautājumos un jāpiešķir pilnvaras Komisijai sākt līdzīgas sarunas ar Andoru, Monako, Sanmarīno un Šveici. Turklāt jāizpēta iespējas noslēgt daudzpusējus nolīgumus par administratīvu sadarbību netiešo nodokļu jomā ar trešām valstīm, kā arī trešo valstu dalībai vienlaicīgos kontroles pasākumos.

Nesenie notikumi starptautiskā līmenī attiecībā uz ASV Ārējā konta nodokļu saistību izpildes aktu (FATCA) paver jaunas perspektīvas, lai stiprinātu automātisku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tādējādi uzlabojot pārredzamību globālā līmenī.

Visbeidzot, jāuzlabo sadarbība ar citām starptautiskām organizācijām, lai veicinātu kopīgas intereses, izvairītos no pārklāšanās un radītu sinerģiju finanšu iestāžu un nodokļu administrāciju labā[24]. Dalībvalstīm jāspēj izmantot rīku un instrumentu vienotu kopumu gan Eiropas Savienībā, gan to attiecībās ar trešām valstīm. Šajā nolūkā Komisija veicina Eiropas Savienības progresīvus praktiskus rīkus (tostarp elektroniskus formātus), lai nodrošinātu to izmantošanu valstīs ārpus Eiropas Savienības, jo īpaši attiecībās ar ES dalībvalstīm.

4.3.        Turpmākā rīcība attiecībā uz nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu

Ar nodokļu oāzēm, ko dažkārt sauc arī par „jurisdikcijām, kas nesadarbojas”, parasti saprot jurisdikcijas, kas spēj finansēt savus publiskos pakalpojumus bez nodokļiem vai nomināliem ienākuma nodokļiem un prezentē sevi kā vietas, kas nerezidentiem jāizmanto, lai izvairītos no nodokļiem savā dzīvesvietas valstī. ESAO ir noteikusi trīs tipiskas „apstiprinošas” iezīmes, kas raksturo nodokļu oāzi: i) efektīvas informācijas apmaiņas trūkums, ii) pārredzamības trūkums un iii) nav prasības par būtisku darbību. Turklāt tās bieži piedāvā nerezidentiem preferenciālu nodokļu režīmu, lai piesaistītu ieguldījumus no citām valstīm. Tāpēc nodokļu oāzes konkurē netaisnīgi un jurisdikcijām, kas nav nodokļu oāzes, apgrūtina taisnīgas nodokļu summas iekasēšanu no saviem rezidentiem.

Notiek intensīvs darbs, lai likvidētu nodokļu oāžu daudzas kaitīgās iezīmes. Gūti nozīmīgi panākumi, gandrīz neierobežoti pieņemot stingrus noteikumus par informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma un pārredzamību pēc tam, kad darbu sekmīgi atsāka ESAO Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā. Tomēr, lai gan daudzas bijušās „nodokļu oāzes” ir apņēmušās ievērot šos principus, tikai tagad tiek pārbaudīts tas, vai šīs saistības ir īstenotas praksē. Turklāt forums neapsver jautājumu par „taisnīgu nodokļu konkurenci” – principu, ko Eiropas Savienība atbalsta iekšēji, izmantojot Rīcības kodeksu uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem”[25]. Šāda jēdziena veicināšana trešās valstīs ir svarīga gan ESAO, gan Eiropas Savienībai.

Nodokļu oāzes joprojām potenciāli kaitē dalībvalstu interesēm. Saistību izpildes papildu izmaksu slogs sakarā ar dalībvalstu nekoordinētu rīcību, lai aizsargātu savas nodokļu bāzes, gulst uz visu nodokļu maksātāju pleciem. Tāpat, ja nodokļu ieņēmumi tiek zaudēti, jo nodokļu bāze ir novirzīta uz nodokļu oāzēm, tad cieš visi nodokļu maksātāji, kad tiek paaugstinātas nodokļu likmes, lai kompensētu nodokļu bāzu likvidēšanu.

Papildus konkrētiem jautājumiem saistībā ar nodokļu oāzēm Komisijas mērķis ir veicināt taisnīgu un pareizu nodokļu vidi Eiropas Savienībā (dalībvalstīm, nodokļu maksātājiem un ieguldītājiem), kurā tiek efektīvi risināta nodokļu bāzu likvidēšana (Eiropas Savienībā un attiecībā uz trešām valstīm). Svarīgi, lai priekšrocības, kas rodas, netiktu mazinātas, trešām valstīm veicot pasākumus. Pašlaik tiek novērtēta iespējama politikas rīcība tā panākšanai, lai iesniegtu rīcības plānu šā gada beigās. Mērķis ir izveidot pasākumu, procedūru un rīku kopumu koordinētai rīcībai. Tas varētu ietvert aizsardzības pasākumu vai sankciju kopumu pret valstīm, kuras praktizē netaisnīgu nodokļu konkurenci, un stimulus tām valstīm, kas izbeidz šādu praksi. Uzmanība tiks koncentrēta uz koordinētiem pasākumiem. Paziņojumā tiks aplūkoti arī agresīvas nodokļu plānošanas jautājumi.

5.           Secinājums

Ir skaidra politiska griba, ko pauduši valstu un valdību vadītāji 2012. gada 2. martā, noteikt par prioritāti konkrētas darbības, lai apkarotu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā tagad ir jāpārveido konkrētā rīcībā. Šis paziņojums sniedz pirmo atbildi uz Eiropadomes pieprasījumu, aprakstot dažādos līmeņus, kuros ir nepieciešama rīcība, un sniedzot plašus norādījumus par jautājumiem, kuri ir pelnījuši papildu apsvēršanu. Komisija cer sekmēt šīs apspriedes gan Padomes līmenī, gan ar Nodokļu politikas grupas starpniecību[26]. Pārskatītās Uzkrājumu direktīvas ātra pieņemšana un tūlītēja piekrišana sniegt sarunu pilnvaras Komisijai būtu pirmais solis šajā virzienā.

Eiropas pusgada process sniedz ideālu iespēju skatīt nodokļu jautājumus Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības vispārējā kontekstā un integrēt nodokļu politiku virzībā uz izaugsmi. Komisija turpinās centienus, lai atbalstītu dalībvalstu konsolidācijas un izaugsmes veicināšanas stratēģijas.

Līdz 2012. gada beigām Komisija plāno nākt klajā ar rīcības plānu, kurš balstīts uz samērīgu ietekmes novērtējumu un kurā noteikti konkrēti pasākumi, kurus varētu ātri izstrādāt, ja tiktu piešķirta atbilstīga politiska prioritāte. Šī plāna iesniegšana ir paredzēta kopā ar iniciatīvu par nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu. Šajā rīcības plānā būs izklāstīti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu administratīvu sadarbību, un tas atbalstīs esošās labas pārvaldības politikas attīstību, plašākus jautājumus par mijiedarbību ar nodokļu oāzēm un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanu, kā arī citus aspektus, tostarp ar nodokļiem saistītus noziedzīgus nodarījumus.

[1]               Krāpšana nodokļu jomā ir apzināta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tā ir sodāma saskaņā ar krimināltiesībām. Termins attiecas uz situācijām, kad tiek iesniegtas apzināti nepatiesas deklarācijas vai viltoti dokumenti. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas parasti ir nelikumīgas darbības, kad tiek slēpts vai ignorēts pienākums maksāt nodokli, t. i., nodokļu maksātājs maksā mazāk nodokļu, nekā viņam ir likumīgi jāmaksā, un tas tiek darīts, no nodokļu iestādēm slēpjot ienākumus vai informāciju.

[2]               Avots: Schneider, F. (2012), Size and development of the Shadow Economy from 2003 to 2012: some new facts. Šajā pētījumā iekļautie skaitļi katrā ziņā ir balstīti uz pieņēmumiem un tāpēc jāaplūko piesardzīgi, jo to noteiktība nav pierādīta.

[3]               ESAO: The Era of Bank Secrecy is Over; the G20/OECD process is delivering results, 2011. gada 26. oktobris.

[4]               Komisijas paziņojums Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu – COM(2011) 815 galīgā redakcija, 2011. gada 25. novembris – 17229/11; Padomes 2012. gada 16. februāra secinājumi (6353/1/12 Rev.1).

[5]               Komisijas paziņojums Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu – COM(2011) 815 galīgā redakcija, 2011. gada 25. novembris – 17229/11; Padomes 2012. gada 16. februāra secinājumi (6353/1/12 Rev.1).

[6]               Padomes 2012. gada 16. februāra secinājumi (6404/1/12 Rev.1).

[7]               Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi par šiem jautājumiem ir paredzēti Bulgārijai, Kiprai, Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Itālijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai. Ņemiet vērā, ka dalībvalstīm, kas pašlaik saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM) vai Līguma 143. panta noteikumiem, tiek ieteikts īstenot pasākumus, kas noteikti attiecīgajos īstenošanas lēmumos un sīkāk precizēti saprašanās memorandā un iespējamos turpmākos papildinājumos. Tas attiecas uz Grieķiju, Īriju, Portugāli un Rumāniju.

[8]               Avots: Eiropas Komisija; „Nodokļu tendences Eiropas Savienībā”, 2012. gada izdevums.

[9]               Avots: ESAO. Tabulā sniegti dati par 23 dalībvalstīm. Dati par CY, EL, LT un SK nav pieejami vai tiek apstiprināti.

[10]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmums Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveido Kopienas programmu („Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK (OV L 330, 15.12.2007.,1. lpp.).

[11]             Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.).

[12]             Padomes 2010. gada 16. marta Direktīva 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.); Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.); Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.); Padomes 2012. gada 2. maija Regula (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 (OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.).

[13]             Direktīvas 2010/24/ES 7. pants; Regulas (ES) Nr. 904/2010 28., 29. un 30. pants; Direktīvas 2011/16/ES 11. un 12. pants; Regulas (ES) Nr. 389/2012 12. un 13. pants.

[14]             Nodokļu saistību izpilde ir pakāpe, kādā nodokļu maksātājs izpilda (vai neizpilda) savas valsts nodokļu noteikumus, piemēram, deklarējot ienākumus, iesniedzot deklarāciju un laikus maksājot nodokli.

[15]             Paziņojums Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību – COM (2011) 681 galīgā redakcija, 25.10.2011.

[16]             COM (2011) 573 galīgā redakcija, 20.9.2011.

[17]             Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un noziedzīgas shēmas saistībā ar „pazudušā tirgotāja” krāpniecisku darbību Kopienā (MTIC), tostarp PVN karuseļveida krāpšana un noziedzīgs ieguldījums Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

[18]             Pārskatītajos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartos, kas pieņemti 2012. gada februārī, noziedzīgs nodarījums nodokļu jomā kā iepriekš plānots pārkāpums pievienots nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārkāpumam.

[19]             Eiropols ļauj noteikt ar nodokļiem saistītu noziedzīgu nodarījumu organizētājus un izjaukt noziedzīgus tīklus.

[20]             Avots: Starptautisko norēķinu bankas (BIS) publiskie kopējie dati.

[21]             ECOFIN padomes sanāksmes secinājumi 2008. gada 14. maijā (Paziņojums presei 8850/08).

[22]             COM (2009) 201 galīgā redakcija, 28.4.2009.

[23]             COM (2010) 163 galīgā redakcija, 21.4.2010.

[24]             Eiropas Savienība aktīvi piedalās citos starptautiskos forumos, piemēram, ESAO, Starptautiskajā Nodokļu administrācijas organizācijā (IOTA), Amerikas Nodokļu administrāciju centrā (CIAT), Starptautiskajā dialogā nodokļu jautājumos (ITD), Starptautiskajā nodokļu paktā (ITC) un Āfrikas Nodokļu administrācijas forumā (ATAF).

[25]             ECOFIN padomes sanāksmes secinājumi 1997. gada 1. decembrī par nodokļu politiku (OV C 2, 6.1.98., 1. lpp.).

[26]             Nodokļu politikas grupa ir pastāvīga augsta līmeņa grupa, kas izveidota 1996. gadā stratēģiskai un visaptverošai apspriedei par nodokļu politikas jautājumiem Eiropas līmenī un ko vada par nodokļu jautājumiem atbildīgais komisārs.

Top