13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/96

—

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) jomā ir izstrādāta atsevišķa regula, jo tā ir svarīgs ieguldījums teritoriālās kohēzijas mērķa īstenošanā, kā arī priekšlikumu minētajai sadarbībai paredzēt lielākus budžeta resursu; turklāt RK aicina ES finansējumu piešķirt nevis ar dalībvalstu, bet gan ar sadarbības programmu starpniecību;

—

norāda, ka tās daudzpusējā rakstura dēļ, ETS nevar pārvaldīt ar partnerības līgumu starpniecību. Tāpēc tā izteikti būtu jāizslēdz no minētā instrumenta piemērošanas jomas;

—

pauž nožēlu par to, ka jaunā regula nav pielāgota maziem projektiem, un aicina Eiropas Komisiju maza apjoma pārrobežu programmām un darbībām, īpaši tām, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 35 000, paredzēt izņēmumus;

—

uzskata, ka tematisko koncentrāciju Eiropas teritoriālajai sadarbībai nevar piemērot automātiski, jo, ETC šauri vēršot tikai uz stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm, tā nevarēs pildīt savu atsevišķo un īpašo lomu; tāpēc iesaka noteikt piecus, nevis četrus tematiskos mērķus un papildināt prioritāro investīciju sarakstu; tāpēc aicina tematiskajos uzdevumos iekļaut arī tādus jautājumus kā tūrisms, vidi saudzējošs jūras transports, kultūra un demogrāfisko pārmaiņu ietekme;

—

uzskata, ka RK aktīvi jāpiedalās ETS sekmēšanā un šķēršļu, kas kavē tās īstenošanu, noteikšanā un novēršanā;

—

aicina mazāk attīstītajiem reģioniem līdzfinansējuma daļu noteikt 85 % apmērā, kā noteikts spēkā esošajā vispārējā Regulā Nr. 1083/2006;

—

piekrīt izņēmumam, ko attiecībā uz līdzfinansējuma daļu un finansējumu piemēro tālākajiem reģioniem, un aicina paredzēt īpašus nosacījumus teritorijām, kas 2004. gada 30. aprīlī un 2006. gada 31. decembrī atradās pie ES ārējām robežām;

—

aicina pilnveidot visu fondu un teritoriālās sadarbības programmu koordinācijas mehānismu; uzsver arī vajadzību labāk saskaņot ETS un ES ārējās finanšu programmas un precizēt noteikumus par trešo valstu dalību ETS programmās;

—

uzsver ETSG būtisko nozīmi teritoriālās sadarbības stiprināšanā un aicina dalībvalstis novērst šķēršļus, kas attur no ETSG izveidošanas vai darbības.

Ziņotājs

Petr OSVALD kgs (CZ/PSE), Plzeņas pilsētas padomes loceklis

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

COM(2011) 611 final – 2011/0273 (COD)

1.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) jomā ir izstrādāta atsevišķa regula, kurā būs ņemti vērā teritoriālās sadarbības kā kohēzijas politikas otrā mērķa konkrētie uzdevumi, īpašie aspekti un statuss; ar izskatāmo atsevišķo regulu tiek uzsvērts ETS ieguldījums Līguma jaunā teritoriālās kohēzijas mērķa veicināšanā un kohēzijas politikas mērķu īstenošanā kopumā, kā arī tiek stiprināta uz pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu sadarbību vērstās ETS nozīme;

2.

piekrīt tam, ka Eiropas teritoriālajai sadarbībai īpaši liela nozīme ir tāpēc, ka problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis un to reģioni, arvien biežāk sniedzas pāri valstu un reģionu robežām un to risināšanai nepieciešami kopīgi sadarbības pasākumi atbilstošā teritoriālā līmenī. Tātad ETS var būtiski veicināt līguma jaunā mērķa, proti, teritoriālas kohēzijas, sasniegšanu;

3.

principā atbalsta Komisijas priekšlikumus ar mērķi teritoriālo sadarbību saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”, vienlaikus norādot, ka ir jāsaglabā pietiekams elastīgums, lai pienācīgi reaģētu uz vietējā līmeņa vajadzībām, un tāpēc atzinīgi vērtē triju ETS virzienu (pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu) saglabāšanu visos Eiropas reģionos. Sadarbība pārrobežu projektos un struktūrās jau šobrīd efektīvi veicina Eiropas integrāciju. Atzinīgi vērtējama arī trešo valstu lielāka līdzdalība;

4.

uzskata, ka pārrobežu sadarbībai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) aspektam, tāpēc principā atbalsta priekšlikumu par resursu sadali starp dažādiem ETS veidiem;

5.

atzīmē, ka Regula ir pārāk prasīga, sarežģīta un detalizēta, sevišķi attiecībā uz mazām pārrobežu sadarbības programmām, un tāpēc var rasties šķēršļi neliela mēroga darbību īstenošanai, lai gan tās bieži vien ir ļoti efektīvas. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju izvērtēt, vai uz šādām programmām ir obligāti visi izskatāmās regulas noteikumi. Lai panāktu maksimālu efektivitāti, maza mēroga programmām nevar piemērot tādas pašas prasības kā liela vēriena programmām un darbībām;

6.

atbalsta spēkā esošo metodi reģionu, kuros tiks īstenota pārrobežu sadarbība, noteikšanai, un ierosina paplašināt to teritoriju loku, kuras var piedalīties pārrobežu sadarbībā (A virziens), lai, paredzot teritoriju iekļaušanu programmā, varētu ņemt vērā arī funkcionālās pārrobežu attiecības. Turklāt arī par tādu funkcionāli atbilstošu reģionu piesaistīšanu programmai, kuriem ir īpaša nozīme mērķu sasniegšanā, nebūtu jālemj tikai tad, kad jau sākusies programmas apstiprināšanas procedūra; Komiteja atbalsta arī to, ka paredzētas plašākas iespējas īstenot daudzpusējus projektus teritorijās, kurās daudzpusējas sadarbības programmas netiks ieviestas;

7.

uzsver ETS būtisko lomu transnacionālās sadarbības attīstīšanā, it īpaši integrētas teritoriālās attīstības veicināšanā sasvstarpēji saistītās teritorijās, kā arī atbalsta sniegšanā makroreģionālu stratēģiju izstrādes projektiem; atzinīgi vērtē to, ka pamatā ir saglabātas jau pārbaudītas transnacionālās sadarbības teritorijas (B virziens) un ES makroreģionālajās stratēģijās nav paredzēta jaunu sadarbības teritoriju veidošana un esošo teritoriju izslēgšana no transnacionālās sadarbības. Principā atzinīgi jāvērtē tas, ka transnacionālās sadarbības ietvaros tiek atbalstīta arī makroreģionālu stratēģiju izstrāde un īstenošana.

8.

uzsver starpreģionu sadarbības potenciālu, un it īpaši tās sviras efektu struktūrfondu izmantošanā; uzskata, ka starpreģionu sadarbības veicināšana (C virziens) ir lielisks instruments, ar kuru atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzes apmaiņu un sadarbību kohēzijas politikas jomā, un ierosina minētās pieredzes apmaiņas rezultātus vairāk nekā līdz šim izmantot vietējās un reģionālajās attīstības stratēģijās (kapitalizācija);

9.

tomēr norāda, ka Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros galvenokārt būtu īstenojami šādi mērķi:

Minētie mērķi izklāstīti regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā.

10.

Reģionu komiteja uzskata, ka Eiropas teritoriālajai sadarbībai Eiropas līmenī būtu jāveicina Eiropas piederības un savstarpējās atkarības sajūtas apzināšanās, aizspriedumu izskaušana un attiecīgo reģionu attīstība. Tāpēc Reģionu komiteja uzskata, ka tematisko koncentrāciju Eiropas teritoriālajai sadarbībai nevar piemērot automātiski un ka jāņem vērā dažādu reģionu attīstības līmenis un potenciāls. Tātad nevajadzētu censties piemērot principu, ko angļu valodā sauc “one size fits all”, proti, noteikt visiem vienādas prioritātes, bet tieši pretēji — izmantot uz vietējo līmeni balstītu pieeju (“place based approach”). Reģionu komiteja pauž bažas par to, ka Eiropas teritoriālo, un it īpaši pārrobežu, sadarbību pārlieku šauri vēršot tikai uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm un tematiskajiem mērķiem, tā nevarēs pildīt savu atsevišķo un īpašo lomu un kļūs tikai par vienu no pamata kohēzijas politikas variantiem, bet ar atšķirīgu finansējuma sadales veidu;

11.

prasa, lai demogrāfiskās pārmaiņas un to ietekme uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un uz ilgtspējīgu reģionālo attīstību būtu iekļauti ETS kā atsevišķi temati. Par prioritāti vajadzētu izvirzīt jaunu veidu pilsētu un lauku partnerības, kas ir pamats reģionālā līmeņa teritoriālajai kohēzijai (atbilstoši teritoriālās attīstības programmai 2020. gadam). Turklāt ETS nav iekļauti tādi svarīgi temati kā tūrisms, klimatu saudzējošs jūras transports un kultūra

12.

pārrobežu sadarbības jomā ir svarīgi noteikt katras pārrobežu teritorijas attīstības potenciālu, ņemot vērā attiecīgo reģionu pašreizējo līmeni. Eiropas teritoriālo, un it īpaši pārrobežu, sadarbību nevajadzētu virzīt galvenokārt uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, bet gan pirmām kārtām uz tādu apstākļu radīšanu, kas ļauj to īstenot pēc iespējas plašāk, tātad visas Eiropas mērogā. Tāpēc pārrobežu sadarbības programmās vajadzētu būt iespējai izvēlēties vairākus tematiskos uzdevumus un tās nebūtu jāierobežo ar iepriekš noteiktām pamatnostādnēm;

13.

norāda, ka ilgtspējīgu teritoriālo kohēziju var īstenot vienīgi tad, ja izdodas veiksmīgi iesaistīt un ieinteresēt reģiona iedzīvotājus. Tāpēc Eiropas teritoriālās sadarbības programmās vajadzētu paredzēt iespēju arī turpmāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības pasākumus un kultūrai veltītus pasākumus (piemēram, konkrētus apmaiņas projektus). Programmās, kas jau darbojas, ir īstenotas dažas ļoti izdevušās iniciatīvas. Tāpēc tematiskie uzdevumi būtu atbilstoši jāpapildina;

14.

pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu nodrošināt transnacionālās sadarbības virziena nepārtrauktību, tomēr pauž nožēlu par tās nodomu papildinošo ieguldījumu prioritāti transnacionālās sadarbības jomā attiecināt tikai uz makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Tā kā reģioniem šobrīd jārisina daudzi sarežģīti uzdevumi, kā arī esošo trūkumu dēļ, arī citiem reģioniem, apgabaliem un funkcionālām teritorijām ir vajadzīgas tiem atbilstošas ieguldījumu prioritātes;

15.

piekrīt, ka ar starpreģionu sadarbību jātiecas pastiprināt kohēzijas politikas efektivitāte, sniedzot atbalstu reģionu savstarpējās pieredzes apmaiņai un izmantojot pieredzes apmaiņas rezultātus mērķa “Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” ietvaros. Komiteja uzskata, ka šādai pieredzes apmaiņai jābūt plaši izvērstai, to neuzskatot tikai par Septītās pētniecības pamatprogrammas papildinājumu;

16.

uzskata, ka Reģionu komitejai aktīvi jāiesaistās ETS veicināšanā un to šķēršļu apzināšanā un novēršanā, kas kavē ETS īstenošanu, lai tādējādi panāktu optimālu sinerģiju ar citiem kohēzijas politikas virzieniem;

17.

atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt Eiropas teritoriālajai sadarbībai paredzēto līdzekļu summu;

18.

neuzskata par lietderīgu, ka Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros darbības programmām ierosinātā līdzfinansējuma daļa 75 % apmērā (kā tas noteikts vispārējā regulā) ir zemāka par līdzfinansējuma daļu, kas mazāk attīstītajiem reģioniem paredzēta saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”. Šādas zemākas līdzfinansējuma daļas dēļ mazāk attīstītajos reģionos interese par ETS programmām var mazināties. Reģionu komiteja uzskata, ka minētā atšķirība nav pamatota un aicina abiem mērķiem līdzfinansējuma daļu noteikt 85 % apmērā; Komiteja neuzskata par pamatotu arī līdzfinansējuma likmi 50 % apmērā, kuru piemēro papildu līdzekļiem, kas paredzēti starpreģionālai sadarbībai tālākajos reģionos, un aicina to noteikt 85 % apmērā;

19.

norāda, ka līdzfinansējumu ne vienmēr nodrošina tikai programmas partneri, dalībvalstis vai citas publiskas struktūras, bet to var nodrošināt arī saņēmēji. Tāpēc nevar vispārēji pieprasīt, lai iesaistītās dalībvalstis apņemtos nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu. Tātad saistību apstiprināšanas prasība Komisijas priekšlikumā būtu jāsvītro.

20.

uzskata, ka sadarbības kvalitātes uzturēšanai būtu jāsaglabā pašreizējie Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (vispārējā regula) 53. panta 3.un 4. punkta nosacījumi attiecībā uz līdzfinansējuma daļu, kas ir šādi: 53. panta 3. punkts — “Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmās, kur vismaz viens dalībnieks ir no dalībvalsts, kuras vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.–2003. gadā bija mazāk nekā 85 % no ES-25 vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, ERAF ieguldījums nav lielāks par 85 % no atbilstīgajiem izdevumiem. Visās pārējās darbības programmās ERAF ieguldījums nav lielāks par 75 % no atbilstīgajiem izdevumiem, ko līdzfinansē ERAF.”, 53. panta 4. punkts — “Uz fondu ieguldījumu prioritāro virzienu līmenī neattiecas 3. punktā un III pielikumā paredzētie maksimālie apjomi. Tomēr to nosaka tā, lai nodrošinātu atbilstību fondu ieguldījuma maksimālajam apjomam un katra fonda ieguldījuma maksimālajam apjomam, ko paredz darbības programmas līmenī.”;

21.

neuzskata par lietderīgu katram prioritārajam virzienam noteikt maksimālo līdzfinansējuma daļu, kā paredzēts vispārējā regulā. Katra prioritāra virziena ietvaros vajadzētu būt iespējai pielāgot līdzfinansējuma summu, lai tādējādi atbalsta saņēmējus motivētu ievērot konkrētas stratēģiskās prioritātes. Katrā programmā līdzfinansējuma daļa katram pasākumam būtu nosakāma atkarībā no tā veida, un ne visiem pasākumiem būtu jāpiešķir atbalsts maksimālā apjomā;

22.

piekrīt tam, ka sadarbības programmām, kurās iesaistīti tālākie reģioni, būtu jāsaņem ne mazāk kā 150 % no ERAF atbalsta, ko tās saņēma 2007.–2013. gadā, un ka tālāko reģionu sadarbībai no starpreģionu sadarbībai paredzētajiem resursiem papildus piešķir EUR 50 miljonus;

23.

tomēr aicina apgabalos, kas līdz 2004. gada 30. aprīlim vai 2006. gada 31. decembrim bija teritorijas, kuras atradās pie ES ārējām robežām, bet kopš minētajiem datumiem vairs tādi nav, noteikt tādus pašus īpašus nosacījumus, kādi pašreizējā plānošanas periodā paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (vispārējā regula) 52. pantu. Septiņu gadu periodu, kura laikā atbalsts piešķirts, nevar uzskatīt par pietiekamu, lai problēmas minētajās teritorijās atrisinātu. Reģionu komiteja vērš uzmanību uz to, ka atbalsta palielināšana teritorijās, kas atrodas pie bijušajām ES ārējām robežām, ne tikai uzlabos attiecīgo reģionu ekonomisko stāvokli, bet arī ievērojami stiprinās apziņu par piederību Eiropai un veicinās atbrīvošanos no aizspriedumiem;

24.

pauž kritiku par to, ka 7. panta 2. punkta (a) apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz programmu izstrādi saistītas ar ievērojamiem papildu izdevumiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, nesniedzot jūtamu pievienoto vērtību;

25.

norāda, ka tās daudzpusējā rakstura dēļ ETS nevar pārvaldīt ar partnerības līgumu starpniecību. Tāpēc tā izteikti būtu jāizslēdz no minētā instrumenta piemērošanas jomas;

26.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt direktīvu par praktisku valsts atbalsta noteikumu piemērošanu ETS programmām, un aicina noteikt, ka pārrobežu un transnacionālās sadarbības pasākumu iespējamie labuma guvēji var būt arī privāti dalībnieki, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ja par to vienojas visas attiecīgajā programmā iesaistītās valstis;

27.

aicina, lai, nosakot ETS programmu mērķgrupas, vairāk tiktu ņemtas vērā vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes struktūru lielā dažādība visā Eiropā. Par mērķi jāizvirza tas, ka labāk jāņem vērā publisko dalībnieku organizatorisko formu daudzveidību dalībvalstu reģionos. It īpaši privāto tiesību organizācijas forma nedrīkstētu būt iemesls, lai publiskām struktūrām liegtu dalību kādā programmā;

28.

secina, ka ir palielinājies gan ziņošanas pienākumu apjoms, gan to biežums, un aicina tos ierobežot līdz nepieciešamajam minimumam. Tāpēc Komiteja noraida priekšlikumu gada īstenošanas ziņojuma iesniegšanas termiņu pārcelt no nākamā gada 30. jūnija uz 30. aprīli. Veicot saskaņošanu ar vairākiem programmas partneriem vairākās valodās, rodas lielāks slogs un tāpēc tam nepieciešams vairāk laika;

29.

atzinīgi vērtē kopēju iznākuma un rezultātu rādītāju noteikšanu, lai varētu efektīvāk sasniegt mērķus un vairāk koncentrētos uz ietekmi, kā arī darītu iespējamu programmu transversālu izvērtējumu. Tomēr ETS regulas pielikumā ierosinātie rādītāji daudzos gadījumos nav pietiekami atbilstoši konkrētajām ETS prasībām un nenodrošina pietiekamu iespēju raksturot vai izmērīt ETS kvalitāti. Tāpēc Komiteja aicina pārstrādāt rādītāju sarakstu tā, lai ar tiem varētu pienācīgi atspoguļot ETS rezultātus;

30.

principā atzinīgi vērtē tehniskās palīdzības noteikšanu 6 % apjomā no kopējās summas, taču ne mazāk kā EUR 1,5 miljonus. Reģionu komiteja tomēr uzskata, ka obligātā prasība līdz 2014. gada 31. decembrim visu informācijas apmaiņu tehniskās palīdzības ietvaros pārorientēt uz elektroniskām datu apmaiņas sistēmām ir problemātiska;

31.

atbalsta to, ka pamatā ir saglabātas 2007.–2013. gada plānošanas periodā pārbaudītās pārvaldības struktūras, kuru izdevums ir darbības programmu īstenošana, kā arī struktūru vispārējo nepārtrauktību un dažādo struktūru uzdevumu un pilnvaru skaidrāku sadalījumu programmas īstenošanā;

32.

atzinīgi vērtē iespēju apvienot pārvaldības iestādes un sertifikācijas iestādes funkcijas (vispārējās regulas 113. pants), tomēr iebilst pret to obligātu apvienošanu ETS ietvaros (ETS regulas 22. pants); stingri noraida ierosināto pārvaldības iestāžu un kontroles iestāžu akreditāciju;

33.

atzinīgi vērtē centienus panākt labāku Eiropas teritoriālās sadarbības programmu un citu kohēzijas politikas instrumentu savstarpējo koordināciju; tādēļ jāpalielina ES finansējuma rentabilitāte sadarbības projektos, iepazīstinot ar šo projektu rezultātiem, meklējot iespējas, kā paplašināt to ietekmi, un izvairoties no jau izmēģinātu un pārbaudītu pasākumu atkārtošanās;

34.

norāda: lai varētu ieviest mehānismu, kas nodrošinātu koordināciju starp fondiem un citiem instrumentiem, jāpanāk koordinācija starp šiem fondiem un instrumentiem ES līmenī un īstenošanu dalībvalstīs. Ir svarīgi ieviest vienādas un saskaņotas procedūras, tādu pašu pārvaldi, uzraudzības kontroli, izmaksu atbilstību, kā arī rādītāju ziņošanas metodes u.c. Ņemot vērā, ka Eiropas teritoriālās sadarbības programmās iesaistās arvien vairāk valstu, ļoti lietderīgi būt nodrošināt arī koordināciju starp tām. Īpaša uzmanība būtu jāvelta koordinācijai ar ārējiem finanšu instrumentiem. Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju izstrādāt programmu koordinācijas metodoloģiju;

35.

atzīmē, ka transnacionālās sadarbības jautājumi tiek skatīti priekšlikuma Regulai par Eiropas Sociālo fondu COM(2011) 607 final 10. pantā. Tā attiecas uz tādu pašu laika periodu kā regula par ETS, bet nekādas saistības ar regulu par Eiropas teritoriālo sadarbību tai nav. Reģionu komiteja tomēr uzskata, ka ļoti svarīgi ir koordinēt Eiropas teritoriālo sadarbību, ko finansē no ERAF, un sadarbību, kuru finansē no ESF, jo nepieciešamo sinerģiju varētu panākt, atbilstoši apvienojot abu minēto fondu darbību. ESF ietvaros īstenotie pasākumi var būt ļoti efektīvi, un it īpaši pārrobežu sadarbības jomā, jo parasti kaimiņvalstu pārrobežu teritorijās situācija darba tirgus, sociālo problēmu u.c. ziņā ir līdzīga. ESF tematiskie pasākumi ir ļoti svarīgs visu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu elements. Tāpēc Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju šādu pasākumu koordinācijai veltīt pienācīgu uzmanību. Ja nav iespējams nodrošināt labāku koordināciju, būtu vismaz jārada iespēja ETS pasākumus, kuri tematiski saistīti ar ESF, finansēt no ERAF;

36.

uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi savstarpēji saskaņot jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un ETS programmas, jo minētajā jaunajā instrumentā būtu jāņem vērā pārrobežu un starptautiskās attiecības;

37.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt koordināciju starp ETS programmām un instrumentiem, kas paredzēti ES finansiālās palīdzības sniegšanai trešām valstīm. Jau pašās šajās programmās būtu jāparedz sistēma, kas ļautu attiecīgos instrumentus saskaņot ar konkrētām ETS programmām, lai nerastos šķēršļi trešo valstu dalībai kopīgos projektos. Minētajai sistēmai būtu jānodrošina arī procedūru, izmaksu atbilstības u.c. aspektu atbilstība starp ETS programmām dalībvalstīs, pirmspievienošanās programmām un kaimiņattiecību programmām. Tāpat šādai sistēmai būtu jānodrošina, ka trešās valstis ETS programmu īstenošanai garantē pietiekama finansējuma pieejamību no pirmspievienošanās programmām un kaimiņattiecību programmām un tā administrēšanu;

38.

atbalsta gan nepieciešamību precizēt spēkā esošos finanšu pārvaldības, plānošanas, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz trešo valstu dalību transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās, gan arī ideju, ka šādi noteikumi nosakāmi attiecīgajās sadarbības programmās, vai, vajadzības gadījumā, atbilstošos finanšu nolīgumos, kas noslēgti starp Komisiju, katru no trešām valstīm un dalībvalsti, kurā atrodas struktūra, kura pārvalda attiecīgo sadarbības programmu. Reģionu komiteja tomēr vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, lai gadījumos, kad trešām valstīm rodas problēmas vai to bezdarbības gadījumos, starptautiskās un starpreģionu sadarbības programmas netiktu aizkavētas un tādējādi apdraudēta to īstenošana;

39.

uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) lomu, jo tās ir būtisks teritoriālās sadarbības stiprināšanas instruments. Tāpēc Komiteja atkārtoti norāda, ka pārskatītā ETSG Regula, kurai nav nozīmīgas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu, būtu jāpieņem nekavējoties un negaidot uz visas tiesību aktu paketes, kas veltīta kohēzijas politikai pēc 2013. gada, pieņemšanu. Turklāt Komiteja mudina dalībvalstis novērst visus administratīvos šķēršļus, kas vai nu attur no ETSG izveidošanas vai arī diskriminē ETSG izvēli, īpaši saistībā ar nodokļiem un darbinieku pieņemšanu darbā;

40.

norāda, ka dalībvalstis būtu jāmudina Eiropas teritoriālās sadarbības grupām (ETSG) uzticēt pārvaldes struktūras uzdevumus, bet Komisijai būtu jānosaka standarta mehānismi, lai precizētu regulas priekšlikuma 25. panta 3. punkta nosacījumus, ar kuriem paredzēts, ka dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vai — ETSG gadījumā — ir reģistrēts galvenais saņēmējs, atlīdzina summu, kas nepamatoti samaksāta saņēmējam no citas valsts. Šis dalībvalstīm, kurās ir reģistrēts ETSG vai atrodas galvenais saņēmējs, noteiktais pienākums var mazināt to vēlmi programmu pārvaldību nodot ETSG pārziņā, jo tās šādā gadījumā var būt atbildīgas par lietu, ko patiesībā nespēj ietekmēt. Tāpēc Reģionu komiteja uzskata: būtu jāapliecina, ka tās dalībvalsts iestāde, kurā ETSG ir reģistrēts, var pilnvarot nepareizi izmaksātās summas saņēmēja dalībvalsts iestādi attiecīgo summu atgūt. Vai arī: ja atbildība jāuzņemas dalībvalstij, kur atrodas saņēmējs, kura pienākums ir atgriezt nepamatoti saņemto summu, jāpiemēro attiecīgajā plānošanas periodā spēkā esošie nosacījumi;

41.

atzinīgi vērtē vienotas likmes maksājuma ieviešanu darba ņēmējiem, jo tas ir ļoti labs līdzeklis, kas saņēmējiem nodrošina vienkāršāku procedūru. Vienotas likmes maksājumiem darba ņēmējiem būtu jābūt vienādiem arī visās valstīs, kur darbība noris, jo viņi veic vienādu darbu. Tāpat būtu jāsaskaņo kontroles un izdevumu atbilstības noteikšanas metodoloģija; Komiteja tomēr neatbalsta minētās vienotās likmes maksimālo ierobežojumu, kas ir 15 % no visām izmaksām, jo teritoriālās sadarbības īstenošanai pēc būtības ir nepieciešami lieli cilvēkresursi, un personālam paredzētās izmaksas, 15 %, ir daudz mazāk par pašreizējām vidējām izmaksām;

42.

lai arī Komiteja uzskata, ka vides aizsardzība, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanos tām, riska novēršana un riska pārvaldība, iespēju vienlīdzības veicināšana, diskriminācijas, kuras pamatā ir dzimums, rase vai etniskā izcelsme, ticība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, novēršana, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana u. c. ir ļoti svarīgi jautājumi, tā tomēr neuzskata, ka katrā programmā jābūt iekļautam izklāstam par attiecīgo prasību piemērošanu. Šādi noteikumi lielā mērā var sarežģīt un apturēt pārrobežu sadarbības mazo programmu īstenošanu. Tāpēc Reģionu komiteja iesaka minētos noteikumus nepiemērot sistemātiski, bet tikai gadījumos, kad tas saistībā ar attiecīgajam prioritātēm un darbībām ir atbilstoši un saprātīgi. Obligāta šo nosacījumu piemērošana varētu būt aplama un neloģiska gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav nekāda sakara ar minētajiem jautājumiem;

43.

uzskata, ka ir svarīgi, lai saņēmēji sadarbotos darbību izstrādē, īstenošanā, personāla komplektēšanā un finansēšanā; tomēr mazos projektos, proti, tādos, kuriem piešķirts mazāk par EUR 35 000 ERAF finansējuma, minēto četru sadarbības kritēriju izpilde var sarežģīt to izstrādi un īstenošanu; tāpēc Komiteja uzskata, ka uz minētā veida projektiem šo nosacījumu nevajadzētu attiecināt, un ierosina šiem mazajiem projektiem tāpat kā līdz šim piemērot prasību atbilst vismaz diviem no četriem kritērijiem;

44.

ņemot vērā uzsvaru uz koordināciju, efektivitāti, atšķirību novēršanu un integrāciju, Komiteja jaunajā plānošanas periodā iesaka uzsākt jaunas iniciatīvas, lai sekmētu tematisko stratēģiju un attīstības (transports, enerģētika, darba tirgus, vides aizsardzība, zinātne un pētniecība) pārrobežu koordinēšanu un integrētu pieeju izstrādi. Tādējādi izdotos noteikt nepilnības pārrobežu sadarbībā, attīstības potenciālu un integrētus risinājumus. Lai šādām skaidri noteiktām problēmām rastu risinājumus un lai izmantotu konstatēto attīstības potenciālu, būtu jāiesaista gan valsts, gan privātās struktūras, kā arī finanšu resursi no dažādiem avotiem. Šā instrumenta labai darbībai būtu vēlams izmantot ETSG un eiroreģionu potenciālu. Lai nodrošinātu iniciatīvas efektivitāti, Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros tai būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums.