13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/43

—

uzskata, ka ierosinātās programmas ir svarīgi instrumenti, ar ko atbalstīt ES politikas pasākumu īstenošanu tiesiskuma, tiesību un pilsonības jomā;

—

uzskata, ka priekšlikumi atbilst subsidiaritātes principam, jo attiecīgajām politikas jomām ir nozīmīga pārrobežu dimensija un ir paredzēts izveidot Eiropas tiesiskuma un tiesību telpu, kurai nepieciešami transnacionālās sadarbības mehānismi un iespēja ieinteresētajiem speciālistiem veidot kontaktus. Minētos mērķus dalībvalstis atsevišķi parasti nevar efektīvi īstenot;

—

uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļautie noteikumi varētu nodrošināt pasākumu īstenošanu ar Eiropas pievienoto vērtību, lai paplašinātu Eiropas tiesiskuma telpu, kā arī uzlabotu cilvēktiesību popularizēšanu un aizsardzību, kā teikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

—

apstiprina, ka tā apņemas un ir gatava atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā arī popularizēt Eiropas pilsoniskumu;

—

aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības programmu īstenošanā, it sevišķi gada darba programmu izstrādē;

—

iesaka, lai konsultēšanās procedūrā varētu tikt iesaistīts viens pārstāvis no Reģionu komitejas.

Ziņotājs

Giuseppe VARACALLI kgs (IT/ALDE), Džeračes pilsētas mērs

Atsauces dokumenti

1.

uzskata, ka ierosinātās programmas ir svarīgi instrumenti, ar ko atbalstīt ES politikas pasākumu īstenošanu tiesiskuma, tiesību un pilsonības jomā. Tās ir programmas, kuru vispārējais mērķis ir atbalstīt dalībvalstīs īstenotos pasākumus, kas paredzēti, lai dalībvalstīs vairotu izpratni par ES tiesībām un politiku un sekmētu to piemērošanu, veicinātu transnacionālo sadarbību un uzlabotu zināšanas par iespējamajām problēmām attiecīgajās politikas jomās, tādējādi nodrošinot, ka politikas pasākumu un noteikumu izstrāde notiek, pamatojoties uz konkrētiem datiem. It sevišķi programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķis ir veicināt Eiropas Savienības pilsonības attīstību;

2.

uzskata, ka priekšlikumi atbilst subsidiaritātes principam, jo, pirmkārt, attiecīgajām politikas jomām ir nozīmīga pārrobežu dimensija, un, otrkārt, ir paredzēts izveidot Eiropas tiesiskuma un tiesību telpu, kurai nepieciešami transnacionālās sadarbības mehānismi un iespēja ieinteresētajiem speciālistiem veidot kontaktus. Minētos mērķus dalībvalstis atsevišķi parasti nevar efektīvi īstenot;

3.

norāda, ka priekšlikumi atbilst arī proporcionalitātes principam, jo ir pārbaudīts, vai pirmām kārtām to forma un saturs ir atbilstīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai, un ka kopējais līdzekļu piešķīrums, kas paredzēts trim programmām, ir visnotaļ pietiekams efektīvai to īstenošanai, ņemot vērā to, ka minētais budžets ir tikpat liels kā pašreizējām programmām tajās pašās darbības jomās un ka ir paredzēta arī iespēja to pārskatīt, lai palielinātu līdzekļus jaunas dalībvalsts pievienošanās gadījumā;

4.

regulējuma uzlabošanas ziņā atzinīgi vērtē ietekmes novērtējumus, kas pievienoti priekšlikumiem un ir pietiekami pamatoti un visaptveroši, ņemot vērā arī to, ka Eiropas Komisija izstrādes posmā apspriedās ar ieinteresētajām pusēm un ka attiecīgie secinājumi ir iekļauti ietekmes novērtējumos un tāda pati apspriešanās dažādos līmeņos notikusi ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

5.

uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļautie noteikumi varētu nodrošināt pasākumu īstenošanu ar Eiropas pievienoto vērtību, lai paplašinātu Eiropas tiesiskuma telpu, kā arī uzlabotu cilvēktiesību popularizēšanu un aizsardzību, kā teikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

6.

cer, ka programmas, galvenokārt nodrošinot stimulus aktīvai pilsoniskajai līdzdalībai, arī turpmāk iedzīvotāju vidū pakāpeniski sekmēs aizvien lielāku izpratni par ES un būtiski uzlabos informētību;

7.

turklāt cer, ka programma “Tiesības un pilsonība” (it sevišķi konkrētais mērķis “veicināt to tiesību izmantošanu, kas izriet no Savienības pilsonības”) un programma “Eiropa pilsoņiem” (it sevišķi vispārējais mērķis “palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī” un konkrētais mērķis “veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī”) var palīdzēt pilnveidot eiropiešu izpratni par jaunākajām iespējām, kas viņiem paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu, proti, iespēja iesniegt Komisijai leģislatīvus priekšlikumus par jautājumiem, kas ir ES kompetencē, un iespēja organizācijām popularizēt un atbalstīt šādas iniciatīvas;

8.

apstiprina, ka tā apņemas un ir gatava atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā arī popularizēt Eiropas pilsoniskumu;

9.

uzskata, ka programmā “Tiesības un pilsonība” attiecībā uz dzimumu līdztiesību ir atbilstīgi un efektīvi jāpiemēro regulas priekšlikuma nostādnes, kas iekļautas: 12. apsvērumā par triju iepriekšējo programmu turpināšanu un izvēršanu, sevišķi attiecībā uz īpašo programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III), kā arī Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas (Progress) iedaļu “Dzimumu līdztiesība” un “Diskriminācijas apkarošana un dažādība”; 4. panta (Konkrētie mērķi) b) apakšpunktā, īpaši ņemot vērā konkrēto mērķi saistībā ar diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ un sieviešu un vīriešu līdztiesības principu;

10.

principā atzinīgi vērtē to, ka sešas darbības programmas (2007.–2013. gadam) aizstāj ar divām programmām, ņemot vērā, ka tādējādi varētu paātrināt un uzlabot paredzēto pasākumu pārvaldību, arī lai panāktu līdzekļu sadales vēlamo koncentrēšanu un novērstu ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, ko, kā norādīts priekšlikumiem pievienotajos tiesību aktu finanšu pārskatos, pašreizējās programmās ir konstatējusi Komisija;

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības programmu īstenošanā, it sevišķi gada darba programmu izstrādē;

12.

ņemot vērā, ka ir paredzēta iespēja (kas noteikti ir lietderīga) arī privātām struktūrām izmantot ierosinātos pasākumus, aicina Komisiju vēl vairāk pilnveidot mehānismus, ar ko profilaktiski pārbauda pieprasījumu kvalitāti;

13.

uzsver, ka jautājumi, kas saistīti ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, sevišķi interesē vietējās un reģionālās pašvaldības, jo šie jautājumi tieši ietekmē ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi un vietējo un reģionālo pašvaldību darbību, un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir dažādas nozīmīgas funkcijas politikas jomās, kas ietilpst minētajā telpā;

14.

uzsver, ka subsidiaritātes un tuvināšanās pilsoņiem un iedzīvotājiem labad vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevums ir tieši pievērsties to personu bažām un vēlmēm, kuru labā vietējās iestādes bieži var rast novatoriskus un piemērotus risinājumus;

15.

it sevišķi saistībā ar programmu “Eiropa pilsoņiem” norāda, ka iesaistīšanās pilsētu sadraudzības iniciatīvā, kas minētajā programmā ir pārliecinoši atbalstīta, ir ļāvusi apmainīties ar ļoti vērtīgu pieredzi starp dažādu reģionu kopienām, kā arī nostiprinājusi eksperimentēšanu ar veiksmīgām iniciatīvām, kuras arī pašvaldībām ir ļāvušas izpausties kā pilsoniskuma popularizētājām un veicinātājām;

16.

atbalsta iespēju trijos priekšlikumos regulām minēto iespēju, ka visas publiskās struktūras, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, var izmantot programmas, tomēr norāda, ka pieteikšanās procedūrām nevajadzētu būt pārāk apgrūtinošām, it sevišķi ņemot vērā paredzēto papildināmību starp minētajām programmām un ar tām saistīto un lietderīgo iespēju izmantot citām programmām piešķirtos līdzekļus, ja finansējums paredzēts, lai segtu atšķirīgus izdevumu posteņus;

17.

apstiprina jau iepriekšējos atzinumos pausto atbalstu programmās minētajiem mērķiem un apliecina apņemšanos pastāvīgi popularizēt un sekmēt minēto programmu izmantošanu arī kaimiņvalstīs, izmantojot savas sadarbības struktūras — darba grupas, apvienotās konsultatīvās komitejas, CORLEAP, ARLEM —, atbilstoši attiecīgajiem sadarbības nolīgumiem un sadarbībā ar Komisiju;

18.

uzsver, ka sevišķi svarīgi ir izveidot īstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, lai tā kalpotu iedzīvotājiem, kas dzīvo pasaulē ar aizvien pieaugošu mobilitāti, un atbilstīgi Reģionu komitejas pastāvīgajiem centieniem popularizēt daudzlīmeņu sistēmu pamattiesību aizsardzībai atzinīgi vērtē to, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē gūti ievērojami panākumi un galvenā uzmanība šajā projektā ir pievērsta pilsoņiem;

19.

uzskata, ka, brīvības, drošības un tiesiskuma telpā piemērojot saskaņotus instrumentus, jāpanāk līdzsvars starp drošības jautājumiem un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību; šajā sakarā nevar noliegt, ka Eiropai neapšaubāmi ir stabils tiesiskais regulējums cilvēktiesību aizsardzības jomā, taču jāturpina to uzlabot praksē, lai nodrošinātu šādu tiesību efektīvu īstenošanu;

20.

atzinīgi vērtē to, ka visas trīs programmas kopumā, neraugoties uz objektīvajām atšķirībām, sekmē iedzīvotāju izpratni par Eiropas dimensiju pilsonībā, kas nodrošina līdzdalību Eiropas integrācijas procesā un Eiropas demokrātijas sekmēšanā;

21.

atgādina par dažām piezīmēm nesen pieņemtajā atzinumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada. Minētajā atzinumā ir uzsvērta nepieciešamība piešķirt atbilstīgus līdzekļus pamattiesību, demokrātijas un pilsoņu līdzdalības veicināšanai, lai veidotu Eiropas pilsoniskumu, un apliecināts, ka programmā “Eiropa pilsoņiem” galvenā uzmanība jāpievērš partnerībām, kas virzītas uz pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanu ES līmenī, un norādīts, ka ES drošība ir cieši saistīta ar demokrātijas veicināšanu, labu pārvaldību un tiesiskumu trešās valstīs un ka ES uzdevums ir popularizēt šīs vērtības visā pasaulē;

22.

turklāt atgādina, ka tā jau agrāk ir uzsvērusi, cik lietderīgi ir atbalstīt dažādus teritoriālās sadarbības veidus tādu projektu un pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas pilsonības izpausmi dzīvē un kuri varētu palīdzēt mazināt administratīvos un birokrātiskos šķēršļus un apgrūtinājumus, piemēram, izplatot dažādus paraugprakses piemērus saistībā ar tādiem pārrobežu pakalpojumiem kā veselības aprūpe un daudzvalodība;

23.

cer, ka šajās svarīgajās jomās paredzētajiem pasākumiem tiks pievērsta prioritāra uzmanība gada darba programmās, it sevišķi saistībā ar programmu “Tiesības un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”;

24.

atzīst, ka, agrākās sešas programmas apvienojot divās jaunās programmās “Tiesiskums” un “Tiesības un pilsonība”, kā arī pārstrukturējot programmu “Eiropa pilsoņiem”, varētu elastīgāk noteikt prioritātes septiņu gadu plānošanas periodā, pazemināt pārvaldības izmaksas ES līmenī, samazināt administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un nodrošināt projektiem, ar kuriem īsteno dažādus programmu mērķus, atbilstošāku un efektīvāku transversālo raksturu;

25.

pirmām kārtām attiecībā uz tiesiskuma jautājumiem atkārtoti uzsver agrāk pausto nostāju, ka tieslietu un iekšlietu politikas pasākumi jāsaskaņo un jāpapildina ar ES politikas pasākumiem citās jomās. Tas it īpaši skar ārpolitiku un ekonomikas un sociālo politiku, jo to labāka koordinēšana ļautu kopumā uzlabot to efektivitāti;

26.

piekrīt viedoklim, ka pilsoniskuma popularizēšana ir transversāls temats, kas jāņem vērā arī citos Eiropas Savienības pasākumos, tāpēc paredzētā sinerģija ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) ir svarīga, lai nodrošinātu, ka nākamie ES pilsoņi ir informēti par ES pilsonību un aizvien labāk pārzina savas tiesības un pienākumus;

27.

tāpēc cer, ka tiks atrasti konkrēti risinājumi, kā nodrošināt papildināmību un sinerģiju starp ierosinātajām programmām un citiem Savienības instrumentiem, un aicina Komisiju nemitīgi sniegt informāciju par piemērošanas kārtību, kādā varētu nodrošināt šādu papildināmību un sinerģiju;

28.

pauž bažas par to, ka objektīvi nav pietiekamu iespēju gada darba programmu izstrādē un vismaz divu (no trim) programmu novērtēšanā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības. Ikvienā pilsoniskas Eiropas veidošanas posmā jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās ir svarīgs institucionālais līmenis, kas garantē plašāku demokrātisko leģitimitāti lēmumu pieņemšanā;

29.

šajā sakarā aicina nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ar Reģionu komitejas starpniecību oficiāli piedalās ar programmu “Tiesības un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem” saistīto gada darba programmu izstrādē;

30.

turklāt uzskata, ka saistībā ar Komisijas ziņojumu par programmas “Tiesības un pilsonība” vidusposma un ex post novērtējumu Komiteja var atbildīgi paust savu nostāju, kā tas paredzēts programmā “Eiropa pilsoņiem”, tāpēc šajā sakarā aicina ierosinātajā programmā “Tiesības un pilsonība” iekļaut attiecīgus noteikumus;

31.

saistībā ar novērtējumu par to, cik lielā mērā ir sasniegti programmas “Tiesības un pilsonība” konkrētie mērķi, aicina ņemt vērā arī apkopotos kvalitatīvos un kvantitatīvos datus par tiesību ievērošanu, izmantošanu un īstenošanu, jo, lai noteiktu rezultātus, nepietiek ar to, ka izvērtē izpratni Eiropas mērogā; šajā sakarā atzīmē arī darbu, ko veic Eiropas Pamattiesību aģentūra un Eiropas Dzimumu līdztiesības aģentūra, lai izstrādātu piemērotus rādītājus un salīdzinošus pētījumus;

32.

piekrīt viedoklim, ka pašreiz ierosinātajām programmām būtu jāpilda nozīmīga funkcija, veicot Eiropas pilsoņu informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus, it sevišķi saistībā ar plašu piekļuvi informācijai, kas ir aizvien nepieciešamāka, lai nodrošinātu aktīvu politisko līdzdalību. Komiteja to jau ir iepriekš uzsvērusi un locekļus aicinājusi ieguldīt darbu, lai dalībvalstīs nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai;

33.

saistībā ar programmu “Tiesiskums” uzskata, ka paredzētā valsts tiesas iestāžu darbinieku apmaiņas turpināšana plašākā Eiropas tieslietu tīkla ietvaros palīdzēs nostiprināt tiesu sistēmu pakāpenisku savstarpēju atzīšanu un uzlabos arī savstarpējo uzticēšanos;

34.

tāpēc pārliecinoši atbalsta īpašo priekšlikumu saskaņā ar programmas “Tiesiskums” priekšlikuma 6. pantu finansēt tiesas iestāžu darbinieku apmācību, jo izglītība un zināšanas ir svarīgs priekšnoteikums tiesiskas Eiropas veidošanā;

35.

iesaka šim aspektam pievērst īpašu uzmanību, lai efektīvi iesaistītu visus gan publiskā, gan privātā sektora speciālistus, kas darbojas tiesu sistēmās;

36.

uzskata, ka no programmas “Tiesības un pilsonība” līdzekļiem finansētajā apmācībā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas ļauj iegūt zināšanas par ES pilsonību un kas paredzēti skolēniem un tiem, kuri plāno iegūt kādas dalībvalsts pilsonību. Komiteja piekrīt un pauž atbalstu principam, ka ar izglītības starpniecību jāveicina aktīvs pilsoniskums jauniešu vidū;

37.

atbalsta finansējumu, kas paredzēts programmas priekšlikumā minēto tiešsaistes apmācības moduļu izstrādei, jo šāda nostāja atbilst Reģionu komitejas aicinājumam sekmēt pasākumus, kuru mērķis ir izglītot pilsoniskuma jautājumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un IKT;

38.

uzskata, ka programmas “Tiesiskums” un “Tiesības un pilsonība” ir arī piemēroti instrumenti, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas pārrobežu sadarbībai saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jautājumiem;

39.

principā atzinīgi vērtē trīs programmu gadījumā izvēlēto Komisijas pieeju, kas vairāk orientēta uz rezultātiem un rādītājiem, kuri ļauj spriest, cik lielā mērā ir sasniegti programmās izvirzītie mērķi. Komiteja tomēr uzsver, ka visaptverošs rādītāju saraksts ir iekļauts tikai priekšlikumā programmai “Eiropa pilsoņiem”, savukārt, piemēram, programmas “Tiesiskums” priekšlikumā katram mērķim ir minēts tikai viens rādītājs un norādīts uz virkni citu nekonkrētu rādītāju. Tāpēc Komiteja iesaka visaptveroši konkretizēt rādītājus un atsaukties ne tikai uz kvantitatīviem, bet arī kvalitatīviem parametriem;

40.

uzsver, ka ierosinātajā programmā “Eiropa pilsoņiem” ir paredzēta elastīgāka struktūra nekā pašreizējā programmā, tāpēc iepriekš nav jāpiešķir kvotas atsevišķiem pasākumiem, kurus var īstenot jaunās programmas ietvaros;

41.

šajā sakarā norāda, ka pilsētu sadraudzības iniciatīvas arī turpmāk būtu ne tikai jāatbalsta ar programmu, bet tām arī jāsaņem iepriekš noteikta un konkrēta kvota, kas pašreizējā programmā atbilst gandrīz vienai trešajai daļai kopējā budžeta un varētu palikt tādā pašā līmenī;

42.

tāpēc aicina programmai “Eiropa pilsoņiem” paredzētajā kopējā budžetā atbilstīgu daļu piešķirt pilsētu sadraudzības pasākumiem, īpaši ņemot vērā to, ka pilsētu sadraudzībai ir nozīmīga un atzīta loma jau iedibinātajā stabilu un ilgstošu kontaktu veidošanā starp iedzīvotājiem, arī ar iedzīvotājiem trešās valstīs;

43.

atgādina, ka, tā kā Eiropas Parlamenta un Padome nesen ieviesuši Eiropas mantojuma zīmi ar mērķi, respektējot valstu un reģionālās atšķirības, celt dalībvalstu kopīgā kultūras mantojuma vērtību, izvirzīto mērķu sasniegšanas nolūkā programma “Eiropa pilsoņiem” varētu izmantot to objektu potenciālu, kuriem tiks piešķirta šī jaunā zīme, tāpat kā jau attaisnojies Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss veicina Eiropas identitāti un pilsoniskumu.