19.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/81

—

atbalsta Komisijas ierosināto projektu regulai par Eiropas nodibinājuma (FE) statūtiem un uzskata, ka tas ir loģisks turpinājums regulas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieņemšanai;

—

tāpēc atbalsta Komisijas ierosināto projektu regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem (FE) un atzīst, ka tas ir loģisks turpinājums gan regulas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieņemšanai, gan arī Eiropas teritoriālās sadarbības grupas statūtu izveidei, lai Savienības līmenī atvieglotu un veicinātu pārrobežu, starpvalstu un reģionālo sadarbību;

—

uzsver: lai nodibinājumiem būtu iespēja labāk īstenot pārrobežu un starpvalstu projektus, turklāt darot to gan vieniem pašiem, gan sadarbībā ar valstu, vietējiem un reģionāliem partneriem, statūtiem būtu jāatbilst gan vienkāršošanas, efektivitātes un tiesiskā nodrošinājuma prasībām, gan arī vēlmei nodibinājumu darbību un finansējumu izskaidrot sabiedrībai;

—

saprot centienus panākt līdzsvaru starp dažādajiem dalībvalstu tiesību aktu principiem attiecībā uz nodibinājumam nepieciešamajiem minimālajiem aktīviem, no vienas puses, un vēlmi atvieglot FE dibināšanu visā Eiropas Savienībā, no otras puses. Attiecībā uz pietiekamas FE uzkrājumu stabilitātes garantēšanu līdzekļu devējiem un iedzīvotājiem Komiteja tomēr ir piesardzīga. Tā vēlas, pirmkārt, lai mazākais nepieciešamais aktīvu apjoms FE reģistrēšanai tiktu palielināts no 25 000euro — summas, kas Komitejai šķiet nepietiekama, — uz 50 000euro, un, otrkārt, lai noteiktais aktīvu apjoms saglabātos visu FE pastāvēšanas laiku, turklāt lai šāda nosacījuma neievērošanas gadījumā tiktu paredzēta FE likvidēšana.

Ziņotāja

Sonas un Luāras reģiona padomes priekšsēdētāja vietniece Claudette BRUNET-LECHENAULT kdze (FR/PSE)

Atsauces dokuments

Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas nodibinājuma (FE) statūtiem

COM(2012) 35 final

1.

apzinās, ka nodibinājumiem Eiropā ir būtiska ekonomiska nozīme ikvienā sabiedrības interešu jomā, taču jo īpaši tajās jomās, kas skar vietējo un reģionālo pašvaldību kompetenci, proti, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu, sociālās nodrošināšanas, mākslas un kultūras, izglītības un apmācības, zinātnes, pētniecības un inovācijas, kā arī vides jomā;

2.

zina un pauž nožēlu par grūtībām, ar kādām nodibinājumiem jāsaskaras, lai, īstenojot pārrobežu un starpvalstu projektus, pārvarētu valstu robežu radītos ierobežojumus, — tie rada ievērojamas izmaksas par konsultācijām vai strukturālas izmaksas, taču šos līdzekļus efektīvāk varētu izmantot sociālo uzdevumu veikšanai;

3.

atbalsta Komisijas ierosināto projektu regulai par Eiropas nodibinājuma (FE) statūtiem un uzskata, ka tas ir loģisks turpinājums regulas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieņemšanai;

4.

atzinīgi vērtē arī to, ka Komisijas priekšlikums iekļaujas plašākā perspektīvā sociālās un solidārās ekonomikas darbību nodrošināšanai saistībā ar iekšējo tirgu, un cer, ka Eiropas nodibinājuma statūtu pieņemšana pavērs ceļu Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtu pieņemšanai;

5.

uzsver: lai nodibinājumiem būtu iespēja labāk īstenot pārrobežu un starpvalstu projektus, turklāt darot to gan vieniem pašiem, gan sadarbībā ar valstu, vietējiem un reģionāliem partneriem, statūtiem būtu jāatbilst vienkāršošanas, efektivitātes un tiesiskā nodrošinājuma prasībām;

6.

atzīmē, ka statūti veidojami tā, lai iedzīvotājiem būtu vairāk skaidrības par nodibinājumu darbību un finansējumu;

7.

vēlas, pirmkārt, lai tiktu stiprināts FE Eiropas aspekts, turklāt ne vien FE dibināšanas, bet visas tā pastāvēšanas laikā, un, otrkārt, lai FE piemērojamie tiesību akti pēc iespējas būtu saistīti ar regulas projektu un katra FE statūtiem, savukārt atsauces uz valstu tiesību aktiem tiktu ierobežotas;

8.

atgādina, ka FE savu uzdevumu veikšanai var piesaistīt gan privāto fondu līdzekļus, gan arī publisko finansējumu, tāpēc to pienākumos jābūt kontu pārskatu iesniegšanai par līdzekļu izlietojumu, turklāt pārskatiem jābūt pieejamiem ne vien FE finansētājiem, bet arī Eiropas Savienības iedzīvotājiem;

9.

uzskata, ka nodibinājumu nozarei, kuras kopējie ikgadējie izdevumi ir 150 miljardi euro un kura nodrošina pilna laika darbu gandrīz miljonam Eiropas Savienības iedzīvotāju, ir būtiska ekonomiskā nozīme;

10.

atzīmē, ka nodibinājumiem ir jādarbojas ārpus vienas valsts robežām, lai reaģētu uz tādām transversālām parādībām kā migrācija, sociālā un ekonomiskā attīstība, zinātnes izcilība, cilvēktiesības, vide u. c. jautājumiem;

11.

jo īpaši uzsver šo fondu lomu centienos mobilizēt resursus un radošuma potenciālu laikā, kad Eiropu pārņēmusi ievērojama politiskā, finanšu un sociālā krīze un kad ir svarīgi izpētīt visas iespējas, lai stiprinātu Eiropas Savienību un nodrošinātu tās iedzīvotājiem nākotni un izaugsmes perspektīvas;

12.

secina, ka nodibinājumi savā starpvalstu un pārrobežu darbībā var saskarties ar valstu tiesību normu izraisītām grūtībām, jo noteikumi paredz daļu no nodibinājuma resursiem tērēt konsultācijām un dažādiem administratīviem izdevumiem. Tiek lēsts, ka šādiem izdevumiem ik gadu tiek tērēti 90-102 miljoni euro, taču šos līdzekļus varētu izmantot projektu īstenošanai sabiedrības interesēs, to veicot gan nodibinājumam pašam, gan sadarbībā ar citiem nodibinājumiem vai vietējām pašvaldībām;

13.

uzsver, ka nodibinājumu izveidei ierosme bieži vien nāk no privāttiesību subjekta (juridiskas personas — privātpersonas vai uzņēmuma) un ka nodibinājumu darbība vērsta uz Eiropas iedzīvotājiem ļoti svarīgu vispārējas nozīmes projektu īstenošanu, kas nereti skar reģionālo un vietējo pašvaldību kompetences jomas, proti, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, sociālo nodrošinājumu, mākslu un kultūru, izglītību un apmācību, zinātni, pētniecību un inovāciju utt.;

14.

uzskata, ka tādas jaunas juridiskās formas izvēle, kas ir alternatīva valstu statūtiem un kas atbilst “Eiropas nodibinājuma” statūtiem, ir būtisks instruments nodibinājumu lomas nostiprināšanai Eiropas Savienībā;

15.

tāpēc atbalsta Komisijas ierosināto projektu regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem (FE) un atzīst, ka tas ir loģisks turpinājums gan darbam, kas saistīts ar regulas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieņemšanu, gan arī Eiropas teritoriālās sadarbības grupas statūtu izveidei, lai Savienības līmenī atvieglotu un veicinātu pārrobežu, starpvalstu un reģionālo sadarbību;

16.

tā kā Līgumos nav īpašu noteikumu, kas ES iestādēm šajā sakarā paredzētu tiešu kompetenci, uzskata, ka vienīgais atbilstīgais juridiskais pamats regulas priekšlikumam ir LESD 352. pants, kurā paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem. Šāds risinājums saskan arī ar iepriekš izdarīto izvēli, kad tika pieņemti noteikumi attiecībā uz citiem statūtiem, piemēram, Eiropas uzņēmumu vai Eiropas ekonomisko interešu grupu statūtiem, turklāt tas nekādā ziņā neskar valstu regulējumu attiecībā uz nodibinājumiem. Komiteja arī uzsver, ka no 19 valstu parlamentiem, kas sākuši izskatīt regulas priekšlikumu, izmantojot subsidiaritātes principa piemērošanas agrīnas brīdināšanas mehānismu, saņemts tikai viens argumentēts atzinums;

17.

uzsver: lai nodibinājumiem būtu iespēja labāk īstenot pārrobežu un starpvalstu projektus, turklāt darot to gan vieniem pašiem, gan sadarbībā ar valstu, vietējiem un reģionāliem partneriem, statūtiem būtu jāatbilst gan vienkāršošanas, efektivitātes un tiesiskā nodrošinājuma prasībām, gan arī vēlmei nodibinājumu darbību un finansējumu izskaidrot sabiedrībai;

18.

vēlas, lai priekšplānā skaidrāk tiktu izvirzīta FE Eiropas dimensija, panākot, ka nodibinājumi īsteno — vai radīti ar mērķi īstenot — pārrobežu un starpvalstu pasākumus, turklāt ne vien FE dibināšanas, bet visā tā pastāvēšanas laikā;

19.

šajā sakarā pauž nozēlu, ka regulas projektā bieži izmantota atsauce uz dalībvalstu tiesību aktiem. Komiteja uzskata, ka šāda pieeja Eiropas nodibinājumiem rada tiesisku nenoteiktību, ja noteikumi nav saskaņoti;

20.

atgādina, ka FE savu uzdevumu veikšanai var piesaistīt gan privāto fondu līdzekļus, gan arī publisko finansējumu, tāpēc to pienākums ir līdzekļu devējiem un finansētājiem, kā arī, vispārīgāk raugoties, Eiropas Savienības iedzīvotājiem nodrošināt gan lielāku drošību stabilitātes ziņā, gan pilnīgu pārredzamību nodibinājuma pārvaldības un tam piešķirto līdzekļu izlietojuma ziņā;

21.

uzsver, ka jēdzieni “sabiedriskais labums” un “sabiedrības kopējās intereses” dažādās dalībvalstīs nozīmē atšķirīgas lietas, tāpēc atsevišķos gadījumos var attiekties vai nu uz procedūru vai uz īpašu juridisko statusu valsts tiesību aktos, vai arī uz konkrētu fiskālo pieeju. Tāpēc Komiteja ierosina terminu lietojumu saskaņot un, lai noteiktu FE mērķi ārpus fiskālās pieejas, visās dalībvalstīs vienādi izmantot jēdzienu “sabiedrības intereses”;

22.

lai novērstu jebkādu iespēju, ka FE veiktie pasākumi atbalsta ar profesionālo sportu saistītu praksi, ierosina 5. pantā definēt jēdzienu “amatieru sports”;

23.

saprot centienus panākt līdzsvaru starp dažādajiem dalībvalstu tiesību aktu principiem attiecībā uz nodibinājumam nepieciešamajiem minimālajiem aktīviem, no vienas puses, un vēlmi atvieglot FE dibināšanu visā Eiropas Savienībā, no otras puses. Attiecībā uz pietiekamas FE uzkrājumu stabilitātes garantēšanu līdzekļu devējiem un iedzīvotājiem Komiteja tomēr ir piesardzīga. Tā vēlas, pirmkārt, lai mazākais nepieciešamais aktīvu apjoms FE reģistrēšanai tiktu palielināts no 25 000euro — summas, kas Komitejai šķiet nepietiekama, — uz 50 000euro, un, otrkārt, lai noteiktais aktīvu apjoms saglabātos visu FE pastāvēšanas laiku, turklāt lai šāda nosacījuma neievērošanas gadījumā tiktu paredzēta FE likvidēšana;

24.

uzskata, ka FE būtībā ir bezpeļņas pasākums, tomēr vienlaikus pieņem, ka tam ekonomiska darbība var būt jāveic tādu uzdevumu īstenošanai, kas ir sabiedrības interesēs. Tāpēc Komiteja ierosina grozīt 11. pantu, lai labāk definētu ierobežojumus FE ekonomiskajai darbībai;

25.

uzskata, ka FE valdes un uzraudzības iestādes locekļu atalgojuma jautājums ir saistīts ar FE raksturīgo bezpeļņas darbību, tāpēc regulas projektā šajā jautājumā būtu jāparedz konkrēti noteikumi;

26.

vēlas, lai tiktu izskaidroti interešu konfliktu novēršanas principi, jo dokumenta pašreizējā redakcijā iespējama atšķirīga interpretācija, kas var izraisīt pilnīgi pretēju efektu, nekā iecerēts;

27.

piekrīt noteikumiem attiecībā uz grāmatvedības un pārredzamības aspektiem, taču ierosina paskaidrot un precizēt, kā FE darbība tiks kontrolēta un kā tiks publiskota informācija par to;

28.

īpašu uzmanību velta budžeta disciplīnas jautājumam, kas arī noteica izvēli par labu FE uzraudzības iestādes izveidošanai dalībvalstīs un nevis Eiropas līmeņa procedūras vai struktūras izveidošanai;

29.

atzīst, ka nodibinājuma statūtu regulas projektā ir lietderīgi iekļaut ar nodokļiem saistītus noteikumus, taču ir piesardzīga attiecībā uz to, ka FE automātiski varētu piemērot tādu pašu nodokļu režīmu, kāds tiek piemērots dalībvalstī dibinātajām sabiedriskā labuma struktūrām, jo attiecībā uz nosacījumiem īpaša nodokļu režīma noteikšanai dalībvalstīs vērojamas lielas atšķirības.