52012AR1185

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52012AR1185 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52012AR1185

Help

Atzinums “Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā”

OV C 17, 19.1.2013, p. 67–80 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

19.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/67

Atzinums “Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā”

2013/C 17/12

REĢIONU KOMITEJA

—	atzīmē, ka pēdējos gados darba ņēmēju norīkošana darbā vērojama arvien biežāk, un vienlaikus uzsver, ka norīkoto darba ņēmēju skaits gan viņu izcelsmes dalībvalstu, gan galamērķa dalībvalstu gadījumā ir ļoti atšķirīgs;

—

uzskata, ka tāpēc pašlaik ir svarīgi radīt tādu ES instrumentu attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, ar kuru tiek saskaņota tā piemērošanas kontrole un vienlaikus risināti būtiski jautājumi, kas radušies pēc Direktīvas 96/71/EK skaidrojumu ierobežojošo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu pieņemšanas;

—

pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā nav pārskatīta vai pārstrādāta Direktīva 96/71/EK un tāpēc tas neatrisina visus būtiskos jautājumus, kas radušies saskaņā ar tiesas praksi, īpaši tos, kuri saistīti ar kolektīvo līgumu darbības jomas paplašināšanu, galveno piemērojamo noteikumu kopuma paplašināšanu, labvēlīgāku uzņēmējas valsts noteikumu piemērošanu un sociālo pamattiesību, piemēram, tiesību streikot, ievērošanu;

—	ierosina veicināt darba devēju un apakšuzņēmēju solidāro atbildību, ieviešot noteikumu, ar ko paredz ierobežot apakšuzņēmumu līmeņu skaitu;

—	atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija 2012. gada 11. septembrī ir atsaukusi priekšlikumu regulai (Monti II) par tiesību streikot un Eiropas Savienības ekonomisko brīvību saskaņošanu. Priekšlikuma pamatā bija elastības klauzula saistībā ar iekšējā tirgus izveidi (LESD 352. pants).

Ziņotājs

Alain HUTCHINSON kgs Galvaspilsētas Briseles reģiona parlamenta loceklis

Atsauces dokumenti

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā

COM(2012) 131 final

Priekšlikums Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

COM(2012) 130 final

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.	atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt iekšējā tirgus sociālo dimensiju saskaņā ar Lisabonas līguma 9. pantu, kurā noteikts, ka sociālā dimensija jāievēro visās Eiropas Savienības politikas jomās;

Pašreizējās tendences saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā

atzīmē, ka pēdējos gados darba ņēmēju norīkošana darbā vērojama arvien biežāk. Komisijas dati liecina, ka darba devēji katru gadu darbā uz citu dalībvalsti norīko aptuveni miljonu darba ņēmēju; vienlaikus Komiteja uzsver, ka norīkoto darba ņēmēju skaits gan viņu izcelsmes dalībvalstu, gan galamērķa dalībvalstu gadījumā ir ļoti atšķirīgs;

atzīmē, ka darba ņēmēju norīkošana darbā visbiežāk vērojama nozarēs ar vislielāko nodarbināto skaitu. Celtniecība un publiskie būvdarbi vienmēr bijusi nozare, kurā norīkoto darba ņēmēju skaits ir vislielākais (saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 24 % norīkojumu Eiropā), un lielākā daļa norīkoto darba ņēmēju ir strādnieki;

4.	uzsver, ka atalgojuma līmenis dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīgs;

Darba ņēmēju norīkošanas darbā teritoriālā dimensija

5.	vērš uzmanību uz to, ka dažās nozarēs norīkošana darbā ir saistīta ar noteiktu ģeogrāfisko koncentrāciju un lielu daļu paziņojumu par norīkošanu darbā reģistrē pārrobežu reģionos;

uzskata, ka reģioniem, īpaši pierobežas reģioniem, jābūt vairāk iesaistītiem dažādu valstu pārvaldes iestāžu sadarbībā, lai, pirmkārt, nodrošinātu, ka tiek ievērotas darbā norīkoto personu tiesības un cilvēka cieņa un, otrkārt, apmainītos ar labas prakses piemēriem. Tāpēc attiecīgajiem reģioniem būtu jānodrošina atbilstoši līdzekļi to uzdevumu veikšanai;

uzsver, ka saskaņā ar Direktīvu 1996/71/EK kolektīvos līgumus var piemērot attiecībā uz norīkotajiem darba ņēmējiem, kuri nodarbināti šo līgumu piemērošanas teritorijā. Tāpēc kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām pakalpojumu sniedzējus un no citām valstīm norīkotos darba ņēmējus informēt par šādu līgumu saturu un nodrošināt to ievērošanu;

Nepieciešamība labāk kontrolēt noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā ievērošanu

uzsver, ka bieži vien darba ņēmējus norīko darbā, neievērojot darba tiesību normas attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un nodokļu likumus. Daži paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai izvairītos no tiesisko pienākumu ievērošanas ir šādi:

—	darbā pieņemšana tikai norīkošanas nolūkā, izveidojot aizseguzņēmumus, kas reģistrēti valstī, kuru norāda kā darbinieku izcelsmes valsti;

—	“neīstas pašnodarbinātās personas”, kas neveic sociālās iemaksas un kam nav piemērojami uzņēmējas dalībvalsts darba un atalgojuma noteikumi kā paredzēts Direktīvā 96/71/EK, kura attiecas tikai uz darba ņēmējiem;

—	darbā norīkotu darba ņēmēju platformas izveide, ko veic daži lieli koncerni, nodibinot filiāli valstī, kurā nodokļu un sociālie noteikumi ir finansiāli izdevīgāki, un norīkojot darbiniekus darbā šajā filiālē;

—	nelikumīga norīkošana darbā, kas faktiski ir pastāvīgs darbs;

—	nedeklarēta norīkošana.

uzsver: pētījumi liecina par darba ņēmēju norīkošanas gadījumiem, kad netiek ievēroti uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošie obligātie darba un nodarbinātības nosacījumi, mēģinot apiet noteikumus par sociālo apdrošināšanu un nodokļu maksāšanu;

norāda: ņemot vērā Komisijas secinājumu, ka dažādu dalībvalstu vai trešo valstu, ar kurām tās saista nolīgumi par personu brīvu pārvietošanos, veiktie kontroles pasākumi ir ļoti atšķirīgi, liela nozīme ir kopējiem kontroles noteikumiem, tomēr nav pieļaujama valstu iestādēm pieejamo kontroles iespēju ierobežošana šajā sakarā;

10.

11.

tāpēc atzinīgi vērtē ieceri pieņemt priekšlikumu direktīvai šajā jomā, tomēr pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā nav pārskatīta vai pārstrādāta Direktīva 96/71/EK un tāpēc tas neatrisina visus būtiskos jautājumus, kas radušies pēc minēto nolēmumu pieņemšanas, īpaši tos, kuri saistīti ar kolektīvo līgumu darbības jomas paplašināšanu, galveno piemērojamo noteikumu kopuma paplašināšanu, labvēlīgāku uzņēmējas valsts noteikumu piemērošanu un sociālo pamattiesību, piemēram, tiesību streikot, ievērošanu;

12.	norāda, ka Komitejai izskatīšanai iesniegtajā direktīvas priekšlikumā minēti tikai pasākumi un mehānismi, kuru mērķis ir uzlabot un pastiprināt Direktīvas 96/71/EK noteikumu piemērošanas un izpildes kontroli, jo tā līdz šim nav ļāvusi atbilstoši apkarot sociālo dempingu un krāpniecību;

Pamattiesības nedrīkst būt mazāk svarīgas par ekonomiskajām brīvībām

13.	atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija 2012. gada 11. septembrī ir atsaukusi priekšlikumu regulai (Monti II) par tiesību streikot un Eiropas Savienības ekonomisko brīvību saskaņošanu. Priekšlikuma pamatā bija elastības klauzula saistībā ar iekšējā tirgus izveidi (LESD 352. pants);

14.	piekrīt secinājumam, ka tiesības streikot, kas ir Pamattiesību hartā noteikts nepārkāpjams princips, nav pakārtojamas papildu mērķim pabeigt iekšējā tirgus izveidi. Turklāt Līguma 153. pantā definētajā lex specialis izteikti minēts, ka tiesības streikot ES tiesību aktu piemērošanas jomā neietilpst;

15.

tomēr uzskata, ka regulas priekšlikuma atsaukšana atstāj neatbildētus vairākus jautājumus, kas radušies saistībā ar Tiesas judikatūru. Tāpēc Komiteja aicina sagatavot jaunu tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu paredzētas skaidri noteiktas garantijas tam, lai pamata sociālās tiesības (tiesības vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu, tiesības uz kolektīvu rīcību) nevarētu ierobežot ekonomisko brīvību dēļ (tiesības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība) un lai ekonomiskās brīvības nevarētu būt attaisnojums tam, ka netiek ievēroti katrā valstī spēkā esošie likumi un prakse sociālajā jomā;

16.

atgādina, ka pirmo reizi 12 dalībvalstu parlamenti (19 balsis) saistībā ar minēto regulas priekšlikumu ir izmantojuši agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai iebilstu Komisijai, pamatojoties uz to, ka tās priekšlikumi ir pretrunā ar valstu kompetencēm un subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

17.	uzskata tomēr, ka ES likumdevējam būtu jārīkojas un jāprecizē, kāda ir saikne starp “kolektīvu rīcību” un brīvību veikt uzņēmējdarbību, un brīvību sniegt pakalpojumus, ja attiecīgo gadījumu raksturo patiešām pārvalstiski apstākļi, piemēram, uzņēmumam ir filiāles vairākās dalībvalstīs;

18.

tāpēc uzskata: ja Komisija priekšlikumu regulai būtu saglabājusi, tad, ņemot vērā gan dalībvalstu parlamentu pieņemtos pamatotos atzinumus, gan reģionālā līmeņa pārstāvju nostāju, kas pausta ar RK starpniecību, Komiteja, iespējams, būtu apsvērusi iespēju veikt visu nepieciešamo, lai Eiropas Savienības Tiesā pret Komisiju vērstos ar ex-post sūdzību par subsidiaritātes principa pārkāpšanu attiecībā gan uz izvēlēto juridisko pamatu, gan uz nepietiekamajiem pierādījumiem par šajā jomā īstenotās ES rīcības pievienoto vērtību; Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz to, ka RK arī turpmāk ļoti cieši uzraudzīs subsidiaritātes principa ievērošanu šādos jautājumos;

19.	uzskata, ka priekšlikums par Direktīvas 96/71/EK izpildi joprojām ir pilnībā pamatots un ir rūpīgi izskatāms no Komitejas puses;

20.

uzskata, ka Direktīvā 96/71/EK ir nostiprinātas pamattiesības, kuru īstenošana ir jāvienkāršo, un ka šīs ar cilvēka cieņu saistītās tiesības ir arī nostiprinātas, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar kuru Pamattiesību harta ir ieguvusi saistošu raksturu, un ka šīs tiesības nav pakārtojamas racionālajiem ekonomisko brīvību principiem;

21.

tāpēc pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikums nav rosinājis debates par tā juridiskā pamata izvēli — izvēlētais juridiskais pamats ir “pakalpojumu sniegšana” (LESD 62. pants saistībā ar 53. pantu) — un tāpēc Direktīvas 96/71/EK piemērošanas jautājumi atkal skatīti ekonomisko brīvību kontekstā un Reģionu komiteja, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kā arī sociālie partneri nav pilnībā iesaistīti tāda dokumenta sagatavošanā, kas uz tiem tieši attiecas;

Priekšlikumā direktīvai ir jāņem vērā visas ar norīkošanu darbā saistītās situācijas

22.

tomēr atbalsta Komisijas priekšlikumu, sociālā dempinga un krāpniecības apkarošanu darba ņēmēju norīkošanas jomā un tādu mehānismu izveidi, kas ļaus kontrolēt norīkoto darba ņēmēju darba un atalgojuma nosacījumu ievērošanu, taču izskatāmais priekšlikums neatbilst šim mērķim, tāpēc tas ir būtiski jāuzlabo;

23.	uzskata, ka priekšlikumā būtu jāmin norīkošana no trešajām valstīm, kuras ir ņemtas vērā Direktīvā 96/71/EK. Turklāt pēc pieņemšanas direktīva būtu arī pēc iespējas ātrāk jāiekļauj Eiropas Ekonomikas zonas tiesību kopumā un ar Šveici noslēgtajā nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos;

24.	apzinās, ka kontroles iespējas ierobežo dažādi šķēršļi, piemēram, valodas barjeras, grūtības kontrolēt īstermiņa norīkojumus un iegūt informāciju citā dalībvalstī, sarežģītā sankciju piemērošana un valstu iestāžu nepietiekamie kontroles līdzekļi;

25.

tādēļ stingri atbalsta to priekšlikuma direktīvai noteikumu pieņemšanu, kuru mērķis ir, cik iespējams, likvidēt minētos šķēršļus un pilnveidot kontroles un sankciju piemērošanas mehānismus, lai nodrošinātu ne tikai Direktīvas 96/71/EK piemērošanas lietderīgumu, bet arī tās efektivitāti. Tajā pašā laikā pārrobežu sankciju piemērošanas sistēmai jābūt skaidrākai, tai jāatbilst spēkā esošajiem starptautiskās sadarbības un sankciju savstarpējas atzīšanas un izpildes pamatprincipiem, un tajā jāievēro personu procesuālās tiesības;

26.

uzskata, ka gadījumos, kad Direktīva 96/71/EK un šajā atzinumā izskatāmā direktīva nav ievērotas, piemēram, ja darba ņēmējs faktiski nav norīkots, tad uz konkrēto uzņēmumu būtu jāattiecina tiesību akti, kas piemērojami pakalpojumu sniegšanas valstī. Visas attiecīgās personas būtu jāuzskata par darba ņēmējiem, kas īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 45. pantu;

Solidāra atbildība: viens no direktīvas priekšlikuma svarīgākajiem noteikumiem, kas būtu jāpapildina

27.

atzinīgi vērtē noteikumus par darba devēju un apakšuzņēmēju solidāro atbildību, īpaši būvniecības nozarē, un pauž gandarījumu par to, ka astoņās ES dalībvalstīs šāda solidārā atbildība jau ir spēkā (Austrijā, Vācijā, Spānijā, Somijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Beļģijā). Tomēr ar to nepietiek, lai efektīvi novērstu ļaunprātīgas darbības; ir jānodrošina, ka visi uzņēmumi, kas ļaunprātīgi izmanto darbinieku norīkošanu vai gūst no tās labumu, tiek saukti pie atbildības;

28.	uzskata, ka noteikums par solidāro atbildību būtu jāpapildina ar noteikumu, kas ierobežotu iesaistīto apakšuzņēmumu līmeņu skaitu, lai samazinātu pārkāpumu iespējas darbinieku norīkošanas jomā. Turklāt tādējādi varētu uzlabot arī apakšuzņēmumu uzskaiti;

Sociālās jomas dalībnieku proaktīvā loma tiesību piemērošanas kontrolē

29.	atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātos noteikumus, kuros būtiska nozīme paredzēta arodbiedrību un sociālo partneru pārstāvjiem un darba inspekcijām, taču vienlaikus jāņem vērā dažādu dalībvalstu sistēmu atšķirības;

30.	uzskata, ka būtu svarīgi šo nozīmi palielināt, par īstenošanas kontroli atbildīgajām iestādēm dalībvalstīs piešķirot tiesības apmainīties ar pielietotajām kontroles metodēm, un tādējādi sekmīgāk apvienot centienus šajā jomā;

31.

tāpat uzskata: būtu lietderīgi norādīt, ka būtiska nozīme ir darba ņēmēju pārstāvjiem, īpaši Eiropas uzņēmumu (galvenokārt būvniecības uzņēmumu) padomju locekļiem. Piemēram, liela mēroga būvdarbos pārstāvības struktūru darba koordinācija arī var pavērt iespējas informācijas sniegšanai un brīdināšanai. Tā kā daudzi uzņēmumi nodrošina informāciju par to īstenoto sociālās atbildības politiku, šīs darba ņēmēju pārstāvju iniciatīvas ir vēl jo pamatotākas;

Lai noteikumus varētu sekmīgi piemērot, priekšlikuma tekstā nepieciešami precizējumi

32.	vērš uzmanību uz to, ka direktīvas priekšlikuma praktiskajā īstenošanā svarīga loma būs valstu tiesām, tāpēc tā noteikumiem jābūt skaidriem un precīziem, lai dažādām dalībvalstu tiesām atkal nerastos šaubas par to skaidrojumu un Eiropas Savienības Tiesai nebūtu jāizskata lielāks skaits sūdzību;

33.

uzskata, ka tādēļ daži direktīvas priekšlikumā ietvertie termini jāprecizē un skaidri jādefinē, piemēram, noteikumos par darbinieku norīkošanu ir skaidri jānorāda, ka darbinieku norīkošanas ļaunprātīga izmantošana nedrīkst radīt negatīvas tiesiskās sekas darba ņēmējiem. Turklāt jēdziena “darba ņēmēji, kas uz laiku norīkoti darbā” apzīmēšanai dažās valodu versijās lietoti divi dažādi termini (piemēram, franču valodas versijā “provisoirement détaché” un “temporairement détaché” [“īslaicīgi norīkots” un “uz laiku norīkots”]) vai arī vārda “efektīvs” lietojums, kas būtu jāsaista ar “efektivitāti”, kā arī jēdziens “darba un nodarbinātības nosacījumu un noteikumu kopa”, kas nav minēts Direktīvā 96/71/EK;

34.

tādu pašu iemeslu dēļ aicina pievērst uzmanību priekšlikuma preambulai (tās piektajam punktam), kurā uzsvērts, ka “nepieciešams precizēt sakarību starp Direktīvu 96/71/EK un Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām”, taču priekšlikuma noteikumi neliecina, ka šāda precizēšana ir veikta;

Nepieciešamība izkliedēt visas neskaidrības tiesību aktu piemērošanā

35.

uzskata, ka minēto iemeslu dēļ priekšlikuma preambula var radīt neskaidrības par to, kādi tiesību akti (izcelsmes valsts vai uzņēmējas valsts tiesību akti) piemērojami darba līgumiem. Lai gan preambulas sestajā punktā pareizi minēts, ka priekšlikums tieši neskar tiesību aktus, kas piemērojami saskaņā ar “Roma I” regulas 8. pantu, taču jāatgādina, ka arī 1996. gada direktīvas mērķis nebija grozīt minēto noteikumu (toreiz 1980. gada Romas Konvencijas 6. pants), bet gan precizēt prevalējošo imperatīvo normu piemērošanas nosacījumus atbilstoši “Roma I” regulas 9. pantam (toreiz 1980. gada Romas Konvencijas 7. pants);

36.	uzraudzīs, lai direktīvas priekšlikums nemainītu Direktīvas 96/71/EK galveno būtību un mērķi;

37.	uzskata: piešķirot publisko vai privāto iepirkumu līgumu slēgšanas tiesības, vienam no kritērijiem jābūt Direktīvas 96/71/EK noteikumu ievērošanai no pieteikuma iesniedzēja puses, un būtisku pārkāpumu gadījumos, kā tas ir jau tagad, jābūt iespējamai attiecīgā pretendenta izslēgšanai;

38.	atbalsta Komisijas vēlmi saskaņot dalībvalstu tiesību aktus par noteikto administratīvo sodu un sankciju izpildi pārrobežu kontekstā.

II. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Preambula

Pirmā atsauce

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu un 62. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu un 62. pantu, 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Pamatojums

Darba un nodarbinātības nosacījumi parasti ir saistīti ar sarunām par darba koplīgumu slēgšanu un tātad ar sociālo partneru autonomiju, turklāt sociālajiem partneriem ir būtiska loma darba koplīguma noteikumu piemērošanas uzraudzībā. Tāpēc atbilstošāks juridiskais pamats ir Līguma 153. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas nepārprotami attiecas uz ES iniciatīvām darba nosacījumu jomā. Turklāt, tā kā priekšlikums direktīvai attiecas uz to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK, kuras juridiskais pamats ir “pakalpojumu sniegšana”, Eiropas Savienības Tiesas spriedumos par juridiskā pamata izvēli nav skaidri izteikta lieguma priekšlikuma pieņemšanai izmantot atbilstošāku juridisko pamatu.

2. grozījums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz darba ņēmējiem, kas uz laiku norīkoti veikt darbu, lai sniegtu pakalpojumus dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur viņi parasti veic darbu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā iedibina skaidri formulētu darba un nodarbinātības nosacījumu un noteikumu kopu, kuri pakalpojumu sniedzējam jāievēro dalībvalstī, uz kuru veic norīkošanu darbā, lai nodrošinātu attiecīgo norīkoto darba ņēmēju pamataizsardzību.

Attiecībā uz darba ņēmējiem, kas uz laiku norīkoti veikt darbu, lai sniegtu pakalpojumus dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur viņi parasti veic darbu, kurā tos nodarbina parasti, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā iedibina skaidri formulētu darba un nodarbinātības nosacījumu un noteikumu kopu, kuri pakalpojumu sniedzējam jāievēro dalībvalstī, uz kuru veic norīkošanu darbā, lai nodrošinātu attiecīgo norīkoto darba ņēmēju pamataizsardzību.

Pamatojums

Šis grozījums ir ne tikai saistīts ar semantiku, bet tā mērķis ir arī nodrošināt konsekvenci ar jēdzieniem, kas izmantoti Direktīvā 96/71/EK. Ar šo grozījumu ir precīzi pārņemts Direktīvas 96/71/EK 3. apsvēruma formulējums [Tulkotāja piezīme: grozījuma mērķis ir franču valodā lietoto terminu “provisoire” (pagaidu, īslaicīgs) aizstāt ar juridiski precīzāku un Direktīvā 96/71/EK izmantoto terminu “temporaire” (uz laiku), kas minēts arī priekšlikuma piektajā apsvērumā; priekšlikuma latviešu valodas versijā trešajā apsvērumā lietots vārdu savienojums “uz laiku”]. Turklāt, atšķirībā no priekšlikuma apsvērumos minētā, direktīva attiecas ne tikai uz norīkošanu darbā starp dalībvalstīm. Ja priekšlikuma paredzētā darbības joma būtu tik ierobežota, tas neatbilstu likumdevēja mērķim ņemt vērā norīkošanu no trešām valstīm, 1996. gada tiesību aktā lietojot frāzi “dalībvalstī, kas nav valsts” [FR: “sur le territoire d’un Etat membre autre que l’Etat sur lequel… ”] (Direktīvas 96/71/EK 3. apsvērums), bet ne vārdu savienojumu “citā dalībvalstī” [FR: “dans un autre Etat membre”], kā tas ir direktīvas priekšlikumā. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, šis princips būtu jāizmanto arī šajā atzinumā skatāmā priekšlikuma apsvērumos.

3. grozījums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šai direktīvai, tāpat kā Direktīvai 96/71/EK, nebūtu jāietekmē to tiesību aktu piemērošana, ko saskaņā ar Roma I regulas 8. pantu piemēro individuālajiem darba līgumiem, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, piemērošana.

Šai direktīvai, tāpat kā Direktīvai 96/71/EK, nebūtu jāietekmē nedz to tiesību aktu piemērošana, ko saskaņā ar Roma I regulas 8. pantu piemēro individuālajiem darba līgumiem, nedz uzņēmējas dalībvalsts imperatīvo normu piemērošana atbilstoši Roma I regulas 9. pantam, nedz arī tas, kā piemēro vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas u Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas u Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, piemērošana.

Pamatojums

Šis papildinājums ir būtisks, jo tas palīdz novērst jebkādas šaubas par Direktīvas 96/71/EK piemērošanas jomu un tās saistību ar starptautiskajām privāttiesībām. Direktīva 96/71/EK tieši neattiecas uz to tiesību aktu piemērošanu, kurus saskaņā ar “Roma I” regulas 8. pantu piemēro individuālajiem darba līgumiem, taču tajā atbilstoši “Roma I” regulas 9. pantam ir skaidri noteikts, ka attiecībā uz norīkotajiem darba ņēmējiem jāpiemēro uzņēmējas valsts imperatīvās normas (neatkarīgi no līgumam piemērojamām tiesībām). Ja šajā vietā tas netiktu uzsvērts vai skaidri norādīts, varētu rasties pārpratumi un iespējama neatbilsme Direktīvas 96/71/EK būtībai un saturam.

4. grozījums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalstu pienākums sniegt vispārēji pieejamu informāciju par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem ne tikai pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm, bet arī attiecīgajiem darbā norīkotajiem darba ņēmējiem, un nodrošināt tās faktisku pieejamību vēl būtu jāprecizē.	Dalībvalstu pienākums sniegt vispārēji pieejamu informāciju par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem ne tikai pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm, bet arī attiecīgajiem darbā norīkotajiem darba ņēmējiem, un nodrošināt tās faktisku un bezmaksas pieejamību vēl būtu jāprecizē.

Pamatojums

Lai informācija patiešām būtu pieejama, tai jābūt pieejamai bez maksas.

5. grozījums

1. panta 3. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. pants

Priekšmets

(…)

1. pants

Priekšmets

(…)

3. Attiecībā uz norīkoto darba ņēmēju darba un nodarbinātības noteikumu un nosacījumu piemērošanu un izpildi šī direktīva atbilst Direktīvas 96/71/EK 1. panta 4. punktam, kurā ir noteikts: “Attieksme pret uzņēmumiem, kas reģistrēti valstī, kura nav dalībvalsts, nedrīkst būt labvēlīgāka, nekā pret dalībvalstī reģistrētiem uzņēmumiem.”

Pamatojums

Šis grozījums ir pilnībā pamatots, jo iesniegtais direktīvas priekšlikums nedrīkst izjaukt Direktīvas 96/71/EK struktūru, un ņemot vērā, ka likumdevējs tajā iekļāvis 1. panta 4. punktu, lai nepieļautu sociālā dempinga apdraudējumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Šā paša iemesla dēļ nedrīkst pieļaut, ka Direktīvu 96/71/EK stingri piemēro tikai attiecībā uz darba ņēmējiem, kas norīkoti darbā no vienas dalībvalsts uz citu, jo tādējādi tiek saglabāta krāpšanas un likuma apiešanas iespēja, norīkojot darba ņēmējus no trešām valstīm. Tāpēc dalībvalstīm jābūt piesardzīgām un jāveic pasākumi, lai novērstu šādu likuma apiešanu, kas arī liecinātu par izveidotās kontroles sistēmas nepilnībām.

6. grozījums

3. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Ļaunprātīgas izmantošanas un apiešanas novēršana

1. Direktīvas 96/71/EK īstenošanas, piemērošanas un izpildes nolūkā kompetentās iestādes ņem vērā faktiskos apstākļus, kuri raksturo darbības, ko uzņēmums ir veicis valstī, kur tas ir reģistrēts, lai noteiktu, vai tas patiešām veic būtiskas darbības, kas nav tikai iekšējās vadības un/vai administratīvās darbības. Tie var būt:

a)	vieta, kur atrodas uzņēmuma reģistrētais birojs un administrācija, tā birojs, kur tas maksā nodokļus, tam ir profesionālās darbības atļauja vai kur tas ir reģistrēts tirdzniecības palātā vai profesionālajās struktūrās;

b)	vieta, kur norīkotie darba ņēmēji pieņemti darbā;

c)	tiesību akti, kas piemērojami līgumiem, kurus uzņēmums noslēdzis ar saviem darba ņēmējiem, no vienas puses, un ar saviem klientiem, no otras puses;

d)	vieta, kur uzņēmums veic saimniecisko pamatdarbību un nodarbina administratīvo personālu;

e)	neatbilstoši zems izpildīto līgumu skaits uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī un/vai šajā dalībvalstī sasniegtais neatbilstoši zemais apgrozījums.

Minēto faktisko apstākļu novērtējumu pielāgo katram konkrētajam gadījumam un ņem vērā to, kāda veida darbību uzņēmums veic dalībvalstī, kur tas ir reģistrēts.

3. pants

Ļaunprātīgas izmantošanas un apiešanas novēršana

dalībvalsts, kurā uzņēmums veic profesionālo pamatdarbību, aprēķinot to darba laika vienībā uz vienu darbinieku, un vieta, kur atrodas uzņēmuma reģistrētais birojs un administrācija, tā birojs, kur tas maksā nodokļus, tam ir profesionālās darbības atļauja vai kur tas ir reģistrēts tirdzniecības palātā vai profesionālajās struktūrās;

b)	vieta, kur norīkotie darba ņēmēji pieņemti darbā;

c)	tiesību akti, kas piemērojami līgumiem, kurus uzņēmums noslēdzis ar saviem darba ņēmējiem, no vienas puses, un ar saviem klientiem, no otras puses;

d)	vieta, kur uzņēmums veic saimniecisko pamatdarbību un nodarbina administratīvo personālu;

e)	neatbilstoši zems izpildīto līgumu skaits uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī un/vai šajā dalībvalstī sasniegtais neatbilstoši zemais apgrozījums.

Minēto faktisko apstākļu novērtējumu pielāgo katram konkrētajam gadījumam un ņem vērā to, kāda veida darbību uzņēmums veic dalībvalstī, kur tas ir reģistrēts.

2. Lai novērtētu, vai norīkotais darba ņēmējs veic darbu uz laiku dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur viņš parasti strādā, pārbauda visus faktiskos apstākļus, kuri raksturo šādu darba ņēmēja darbu un stāvokli.

Tie var būt:

a)	darbs, kas veikts ierobežotu laiku citā dalībvalstī;

b)	norīkošana darbā ir uz dalībvalsti, kas nav valsts, kurā vai no kuras norīkotais darba ņēmējs parasti veic savu darbu atbilstoši Regulai (EK) Nr. 593/2008 un/vai Romas konvencijai;

c)	norīkotais darba ņēmējs atgriežas dalībvalstī, no kuras viņš norīkots darbā, vai gaidāms, ka viņš tajā atsāks darbu pēc tam, kad būs pabeigts darbs vai sniegti pakalpojumi, kuru veikšanai viņš bija norīkots;

d)	darba devējs, kas norīko darba ņēmēju, ir nodrošinājis vai sedzis ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izdevumus, un kā tas attiecīgā gadījumā ir izdarīts, kā arī

e)	visi atkārtotie iepriekšējie periodi, kad bijis norīkots tas pats vai cits (norīkotais) darba ņēmējs.

Visi iepriekš uzskaitītie faktiskie apstākļi ir orientējoši kopējā veicamā novērtējuma faktori, un tādēļ tos nedrīkst aplūkot atsevišķi. Kritērijus pielāgo katram konkrētajam gadījumam un ņem vērā situācijas īpatnības.

2. Šos apstākļus novērtē, lai uzņēmējdalībvalstī varētu noteikt, vai attiecīgā persona ir norīkots darba ņēmējs saskaņā ar 2. panta 2. punktu Parlamenta Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.

3. 2. Lai novērtētu, vai norīkotais darba ņēmējs veic darbu uz laiku dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur viņš parasti strādā, pārbauda visus faktiskos apstākļus, kuri raksturo šādu darba ņēmēja darbu un stāvokli.

Tie var būt:

a)	darbs, kas veikts ierobežotu laiku citā dalībvalstī;

b)	norīkošana darbā ir uz dalībvalsti, kas nav valsts, kurā vai no kuras norīkotais darba ņēmējs parasti veic savu darbu atbilstoši Regulai (EK) Nr. 593/2008 un/vai Romas konvencijai;

c)	norīkotais darba ņēmējs atgriežas dalībvalstī, no kuras viņš norīkots darbā, vai gaidāms, ka viņš tajā atsāks darbu pēc tam, kad būs pabeigts darbs vai sniegti pakalpojumi, kuru veikšanai viņš bija norīkots;

d)	norīkotajam darba ņēmējam ir derīga A1 veidlapa, kas ir pierādījums tam, ka izcelsmes dalībvalstī viņš ir sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieks. A1 veidlapu nedrīkst izsniegt ar atpakaļejošu datumu, tai jābūt izsniegtai no norīkošanas darbā sākuma un pirms jebkādām pārbaudēm;

e) d)

darba devējs, kas norīko darba ņēmēju, ir nodrošinājis vai sedzis ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izdevumus, un kā tas attiecīgā gadījumā ir izdarīts, kā arī

f) e)

visi atkārtotie iepriekšējie periodi, kad bijis norīkots tas pats vai cits (norīkotais) darba ņēmējs.

Pamatojums

Šā noteikuma mērķis ir novērst tādu uzņēmumu veidošanu, kuru darbība reģistrācijas dalībvalstī ir fiktīva, lai vienkārši apietu nodarbinātības noteikumus uzņēmējā dalībvalstī.

Direktīvas 96/71/EK 2. panta 2. punkta mērķis ir panākt, lai no kādas valsts norīkotus darba ņēmējus (tostarp darba ņēmējus, kas norīkoti no trešām valstīm) nevarētu kvalificēt kā pašnodarbinātos un tādējādi izvairīties no minētās direktīvas piemērošanas. Piemēram, darba devējs varētu mainīt A valstī būvniecībā strādājoša darba ņēmēja statusu, kvalificējot viņu kā pašnodarbināto, jo tādējādi B dalībvalstī, uz kuru šis darba ņēmējs tiktu norīkots darbā, direktīvas noteikumi uz viņu neattiektos. Lai novērstu šādu krāpšanu, 1996. gadā pieņemtajā direktīvā valstij, uz kuru darba ņēmējs norīkots (šajā gadījumā B valstij), piešķirtas tiesības noteikt, kā jēdziens “darba ņēmējs” un tādējādi arī jēdziens “darba attiecības” traktējams, ievērojot valstī spēkā esošās tiesību normas. Vienīgā šādas juridiskas konstrukcijas vājā vieta ir saistīta ar grūtībām piemērot šo principu praktiski — 4. pantā minēto apstākļu saraksts noteikti sniedz virkni norāžu, kā praktiski piemērot Direktīvas 96/71/EK 2. panta 2. punktu.

7. grozījums

3. a pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. a pants

Sankcijas par neatbilstību

Ja netiek ievērots Direktīvas 96/71/EK 3. pants vai attiecīgie šīs direktīvas panti, konkrētajam uzņēmumam un tā darbiniekiem piemēro attiecīgos tiesību aktus, kas piemērojami pakalpojuma sniegšanas valstī, un visas attiecīgās personas uzskata par darba ņēmējiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 45. pantu. Uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt, lai tai nekavējoties sniedz pierādījumus, ka, ņemot vērā visus darba un nodarbinātības apstākļus un saistītās sociālās tiesības saskaņā ar LESD 45. pantu, pret attiecīgajiem darba ņēmējiem ir tāda pati attieksme kā pret uzņēmējas dalībvalsts piederīgajiem.

8. grozījums

5. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija par Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētajiem nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kuri pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiemēro un jāizpilda, būtu skaidrā, pilnīgā un vienkāršā veidā pieejami no attāluma un elektroniski, tādos formātos un pēc tādiem tīmekļa standartiem, kas piekļuvi nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti, un lai nodrošinātu, ka Direktīvas 96/71/EK 4. pantā minētie sakaru biroji vai kompetentās valsts iestādes spētu efektīvi pildīt savus pienākumus.

Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija par Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētajiem nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kuri pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiemēro un jāizpilda, būtu bez maksas, skaidrā, pārredzamā, pilnīgā un vienkāršā veidā pieejami no attāluma un elektroniski, tādos formātos un pēc tādiem tīmekļa standartiem, kas piekļuvi nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti, un lai nodrošinātu, ka Direktīvas 96/71/EK 4. pantā minētie sakaru biroji vai kompetentās valsts iestādes spētu efektīvi pildīt savus pienākumus.

Pamatojums

Lai informācija patiešām būtu pieejama, tai jābūt pieejamai bez maksas.

9. grozījums

7. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. un 2. punktā paredzētais pienākums nenozīmē, ka uzņēmējdarbības reģistrācijas dalībvalstij jāveic faktiskas pārbaudes un kontroles tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kurā pakalpojums tiek sniegts. Pēc uzņēmējdarbības reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma šādas pārbaudes un kontroles saskaņā ar 10. pantu un atbilstīgi uzraudzības pilnvarām, kas paredzētas uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos, praksē un administratīvajās procedūrās un kuras ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vajadzības gadījumā veic uzņēmējas dalībvalsts iestādes.

Šā panta 1. un 2. punktā paredzētais pienākums nenozīmē, ka uzņēmējdarbības reģistrācijas dalībvalstij jāveic faktiskas pārbaudes un kontroles tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kurā pakalpojums tiek sniegts. Pēc uzņēmējdarbības reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma Š šādas pārbaudes un kontroles saskaņā ar 10. pantu un atbilstīgi uzraudzības pilnvarām, kas paredzētas uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos, praksē un administratīvajās procedūrās un kuras ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vajadzības gadījumā veic uzņēmējas dalībvalsts iestādes.

Pamatojums

Runa ir par procesuālo šķēršļu novēršanu faktiskām kontrolēm gan uzņēmējdarbības reģistrācijas dalībvalstī, gan uzņēmējā dalībvalstī.

10. grozījums

9. panta 1. punkta ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalstis var noteikt tikai šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus:	Dalībvalstis var noteikt tikai šādas Lai uzlabotu atbilstību Direktīvas 96/71/EK 3. un 5. panta noteikumiem, uzņēmēja dalībvalsts nosaka vismaz šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus:

Pamatojums

Šis ir ierosinājums noteikt minimālās prasības, nevis maksimālās prasības, kā to iesaka Eiropas Komisija. Šāda loģikas maiņa saskan arī ar 12. panta 3. punkta noteikumiem, ko ierosinājusi Eiropas Komisija.

11. grozījums

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

citā dalībvalstī uzņēmējdarbību reģistrējušam pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums deklarēties valsts atbildīgajās kompetentajās iestādēs vēlākais pakalpojumu sniegšanas sākumā; deklarēšana attiecas tikai uz viena vai vairāku skaidri noteiktu darbā norīkotu pakalpojumu sniedzēju identitāti, klātbūtni, to paredzamo skaitu, paredzamo uzturēšanās ilgumu un vietu, kā arī norīkošanu attaisnojošiem pakalpojumiem; Deklarācijā norāda, ka pakalpojumu sniedzējs ir iepazinies ar Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētajiem minimālajiem darba un nodarbinātības nosacījumiem, kas piemērojami pakalpojumu sniegšanas valstī, un apņemas tos ievērot. Deklarācijā norāda vismaz darbā norīkošanas termiņu, norīkojuma sākuma datumu, norīkoto darba ņēmēju identifikācijas datus un skaitu, kā arī darba izpildes vietas uzņēmējā dalībvalstī.

Pamatojums

Paskaidrojums par to, kādas ir prasības attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja deklarāciju.

12. grozījums

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pienākums glabāt vai darīt pieejamu darba līguma (vai līdzvērtīga dokumenta Direktīvas 91/533/EEK nozīmē, tostarp, ja piemēroti vai atbilstoši, attiecīgā gadījumā minētās direktīvas 4. pantā norādītā papildu informācija), algas aprēķinu, darba laika uzskaites lapu un algas izmaksu apliecinošu dokumentu vai tiem līdzvērtīgu dokumentu kopijas, pavairot un/vai saglabāt tās papīra vai elektroniskā veidā darbā norīkošanas laikā pieejamā un skaidri norādītā vietā tās teritorijā, piemēram, darba vietā, būvlaukumā, vai transporta nozares mobilo darba ņēmēju gadījumā – bāzē vai transporta līdzeklī, ar kuru tiek sniegts pakalpojums;

pienākums glabāt vai darīt pieejamu darba līguma u (vai līdzvērtīga u dokumenta u Direktīvas 91/533/EEK nozīmē, tostarp, ja piemēroti vai atbilstoši, attiecīgā gadījumā minētās direktīvas 4. pantā norādītā papildu informācija), algas aprēķinu, A1 veidlapu, kas apliecina dalību sociālā nodrošinājuma sistēmā izcelsmes dalībvalstī, prasīto novērtējumu par drošības un veselības riskiem darbā saskaņā ar Direktīvu 89/391/EK, ja norīkotais darba ņēmējs ir trešās valsts valstspiederīgais, darba atļaujas un uzturēšanās atļaujas kopijas un visus pārējos dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību Direktīvas 96/71/EK un šīs direktīvas noteikumiem, darba laika uzskaites lapu un algas izmaksu apliecinošu dokumentu vai tiem līdzvērtīgu dokumentu kopijas, pavairot un/vai saglabāt tās papīra vai elektroniskā veidā darbā norīkošanas laikā pieejamā un skaidri norādītā vietā tās teritorijā, piemēram, darba vietā, būvlaukumā, vai transporta nozares mobilo darba ņēmēju gadījumā – bāzē vai transporta līdzeklī, ar kuru tiek sniegts pakalpojums;

Pamatojums

Piezīme: saistība ar grozījumu 3. panta 2. punktā.

13. grozījums

Jauns 11. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

11. pants

Tiesību aizsardzība —sūdzību procedūras atvieglošana — atmaksājamās summas

(…)

3. Dalībvalstis nodrošina, lai arodbiedrības un citas trešās personas, piemēram, apvienības, organizācijas un citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem ir likumīgas intereses, nodrošinot šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, darbā norīkotā darba ņēmēja vai viņa darba devēja vārdā vai atbalstot šo subjektu, ar šā subjekta atļauju varētu piedalīties jebkurā tiesvedībā vai administratīvajā procesā, kas paredzēts, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu un/vai šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi.

11. pants

Tiesību aizsardzība —sūdzību procedūras atvieglošana — atmaksājamās summas

(…)

4. Darba ņēmēju pārstāvjiem, īpaši būvniecības nozarē izveidoto Eiropas uzņēmumu padomju locekļiem, ir tiesības jebkurā laikā brīdināt arodbiedrības un iestādes, kas kontrolē tiesību normu ievērošanu, par katru norīkošanu darbā, kura rada nopietnas aizdomas par norīkoto darba ņēmēju darba un nodarbinātības nosacījumu neievērošanu.

5.4. Šā panta 1. un 3. punktu piemēro, neskarot valstu noteikumus par nolīguma termiņiem līdzīgu procesu ierosināšanai vai valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās.

Pamatojums

Darba ņēmēju pārstāvji uzņēmumos un jo īpaši Eiropas uzņēmumu padomju locekļi ir tiešā saskarē ar reālo stāvokli dažādos dalībvalstu uzņēmumos un iestādēs. Tā kā viņiem ir plašas iespējas gūt ieskatu par darba attiecībām uz vietas vai starpvalstu līmenī, viņiem būtu jāpiešķir tiesības brīdināt par krāpniecības gadījumiem saistībā ar to tiesību aktu piemērošanu, kuri attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu.

14. grozījums

12. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

12. pants

Solidāra atbildība apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas gadījumos

Ņemot vērā Direktīvas 96/71/EK pielikumā minētās būvniecības darbības, par visām Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punktā minētajām darbā norīkošanas situācijām dalībvalstis, nediskriminējot attiecībā uz to teritorijā reģistrētu tiešo apakšuzņēmēju darba ņēmēju vienlīdzīgu tiesību aizsardzību, nodrošina, ka darba ņēmējs un/vai sociālo partneru iestādes vai kopēji fondi var līdztekus darba devējam vai darba devēja vietā saukt darbuzņēmēju, pie kura darba devējs (pakalpojumu sniedzējs vai pagaidu darba vieta vai darbā iekārtošanās aģentūra) ir tiešs apakšuzņēmējs, pie atbildības, ja nav samaksātas:

12. pants

Solidāra atbildība apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas gadījumos

Ņemot vērā Direktīvas 96/71/EK pielikumā minētās būvniecības darbības, par visām Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punktā minētajām darbā norīkošanas situācijām dalībvalstis, Katra dalībvalsts atbilstīgi nediskriminācijas principam veic visus nepieciešamos pasākumus, lai uzņēmumam, kas pakalpojumu sniegšanai izraugās citu uzņēmumu, būtu pienākums papildus darba devējam vai tā vietā pildīt tā uzņēmuma vai apakšuzņēmēja, vai darbā pieņēmēja saistības, kuru attiecīgais uzņēmums ir izraudzījies. nediskriminējot attiecībā uz to teritorijā reģistrētu tiešo apakšuzņēmēju darba ņēmēju vienlīdzīgu tiesību aizsardzību, nodrošina, ka darba ņēmējs un/vai sociālo partneru iestādes vai kopēji fondi var līdztekus darba devējam vai darba devēja vietā saukt darbuzņēmēju, pie kura darba devējs (pakalpojumu sniedzējs vai pagaidu darba vieta vai darbā iekārtošanās aģentūra) ir tiešs apakšuzņēmējs, pie atbildības, ja nav samaksātas:

Pamatojums

Nav iemesla noteikumus attiecināt tikai uz būvniecības nozares apakšuzņēmējiem. Pienākumu skaidrojums.

15. grozījums

12. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka darbuzņēmējs, kas uzņēmies uzticamības pārbaudes pienākumus, netiek saukts pie atbildības saskaņā ar 1. punktu. Šādu sistēmu piemēro caurskatāmi, nediskriminējoši un samērīgi. Tas var nozīmēt darbuzņēmēja veiktus preventīvus pasākumus attiecībā uz apakšuzņēmēja sniegtiem pierādījumiem par galvenajiem darba nosacījumiem, kurus piemēro darbā norīkotajiem darba ņēmējiem, kā minēts Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punktā, tostarp algas aprēķiniem un algas izmaksu, sociālā nodrošinājuma iemaksu un/vai nodokļu iekasēšanas pienākumu ievērošanu uzņēmējdarbības reģistrācijas dalībvalstī un atbilstību darba ņēmēju norīkošanai darbā piemērojamajiem noteikumiem.

Pamatojums

ES līmenī jēdziens “pienācīga rūpība” nav definēts. Būtu jāpanāk, ka, pārbaudot, vai apakšuzņēmējs ievērojis darba noteikumus, no atbildības nevar izvairīties arī līgumslēdzēji.

16. grozījums

12. pants 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis var atbilstoši Savienības tiesību aktiem noteikt valsts tiesību aktos, nediskriminējot un ievērojot proporcionalitāti, stingrākas atbildības normas attiecībā uz apakšuzņēmēja atbildības jomu un vērienu. Dalībvalstis var atbilstoši Savienības tiesību aktiem noteikt šādu atbildību arī citās nozarēs, kas nav iekļautas Direktīvas 96/71/EK pielikumā. Minētajos gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka darbuzņēmējs, kas uzņēmies valsts tiesību aktos noteiktos uzticamības pārbaudes pienākumus, netiek saukts pie atbildības.

Pamatojums

17. grozījums

Jauns 12. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4a.	Ja attiecīgās nozares sociālo partneru starpā nav vienošanās, kas nosaka apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas līmeņu ierobežojumus, tad ierobežojums ir — līdz trim apakšuzņēmējiem.

Pamatojums

Grozījums izriet no atzinuma ieteikumu politikas jomā 28. punkta.

18. grozījums

18. pants, jauns pants pēc 18. panta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jauns pants

Noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula

Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nav pietiekams pamatojums, lai attaisnotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām attiecas šī direktīva. Tas neskar dalībvalstu un/vai sociālo partneru tiesības apstākļu mainīšanās dēļ izstrādāt citādus normatīvus, reglamentējošus vai līgumiskus noteikumus nekā tie, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas laikā, ja tiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās obligātās prasības.

Pamatojums

Šī tā dēvētā “noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula” tagad ir iekļauta daudzās Kopienas direktīvās, lai uzlabotu to piemērošanu dalībvalstīs. Transponējot direktīvu kādā no dalībvalstīm, nedrīkst samazināties direktīvas piemērošanas jomās pastāvošais aizsardzības līmenis, jo īpaši attiecībā uz šajā atzinumā izskatāmās direktīvas 12. pantā paredzēto solidāro atbildību.

19. grozījums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

21. pants

Ziņojums

Komisija ne vēlāk kā 5 gadus pēc transponēšanas termiņa beigām ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā sagatavojot attiecīgus priekšlikumus.

21. pants

Ziņojums

Komisija ne vēlāk kā 5 gadus pēc transponēšanas termiņa beigām ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par šīs direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā sagatavojot attiecīgus priekšlikumus.

Pamatojums

Šis grozījums saistīts ar prasību par direktīvas juridisko pamatu izvēlēties LESD 153. pantu.

Briselē, 2012. gada 29. novembrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO

Top

Choose the experimental features you want to try