(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (2), un grozošajā tiesību aktā, proti, Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 579/2011 (2011. gada 8. jūnijs) (3), ir paredzēts dažus tehniskos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (4), turpināt pārejas posmā līdz 2012. gada 31. decembrim.

(2)

Ņemot vērā šobrīd notiekošo kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu , ir gaidāms jauns tehnisko saglabāšanas pasākumu regulējums. Tā kā nav ticams, ka jaunais regulējums būs izveidots līdz 2012. gada beigām, ir pamatoti pagarināt minēto pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanu .

(3)

Lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizas saglabāšanas un pārvaldības turpināšanu, Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (5) būtu jāatjaunina, iekļaujot tajā pārejas posma tehniskos pasākumus.

( 3.a)

Lai arī turpmāk nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizu saglabāšanu un pārvaldību Melnajā jūrā, Regulā (EK) Nr. 850/98 būtu jāintegrē Savienības tiesību aktos iepriekš noteiktie minimālie izkrāvumu un linuma acs izmēri akmeņplekstu zvejniecībai.

▌

(5)

Lai samazinātu kvotā iekļautu sugu izmešanu, būtu jāpatur spēkā augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums visos ICES apgabalos.

(5.a)

Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, lai samazinātu nevēlamas nozvejas, būtu jāievieš aizliegums atlaist ūdenī vai izlaist no zvejas rīkiem konkrētu sugu īpatņus, kā arī prasība mainīt zvejas darbību vietu, ja 10 % nozvejas veido mazizmēra zivis.

( 5.b)

Ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejas (ZZTEK) ieteikumus, būtu jāsaglabā ierobežojumi attiecībā uz ICES IIa rajonā nozvejoto siļķu izkraušanu vai paturēšanu uz kuģa .

(6)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, siļķu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai vairs nav nepieciešams slēgt zvejas apgabalu, lai aizsargātu to nārstu ICES VIa rajonā , un tāpēc minētais ierobežojums būtu jāatceļ.

(7)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, kurā maza tūbīšu pieejamība ir sasaistīta ar sliktiem trīspirkstu kaiju vairošanās rezultātiem, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals ICES IV apakšapgabalā, katru gadu atļaujot tikai ierobežotu zveju krājuma uzraudzības nolūkos.

(8)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, dažos apgabalos, kuros Norvēģijas omāru zveja ir aizliegta, vajadzētu būt iespējai atļaut izmantot zvejas rīkus, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.

▌

(11)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals, lai aizsargātu pikšas mazuļus ICES VIb rajonā.

(11.a)

Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, daži tehniskie saglabāšanas pasākumi, kurus veic ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa rajons) un kuru mērķis ir aizsargāt mencas, pikšas un merlanga krājumus, būtu jāpatur spēkā, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanos.

(11.b)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rokas āķu rindas un automātisku džiga aprīkojumu saidu zvejai ICES VIa rajonā.

(11.c)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu par mencu teritoriālo izplatību ICES VIa rajonā, kurā ir apliecināts, ka lielākā mencu nozvejas daļa tiek veikta ziemeļos no 59o00' ziemeļu platuma, būtu jāļauj izmantot žaunu tīkli uz dienvidiem no šā platuma grāda.

(11.d)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot žaunu tīklus mazo kaķhaizivju zvejai ICES VIa rajonā.

(11.e)

Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata zvejas rīku rādītāju pamatotība atkāpē attiecībā uz zveju ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ICES VIa rajonā, lai tos vai nu grozītu, vai svītrotu.

(11.f)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jānosaka zvejai slēgts apgabals, lai aizsargātu mencas mazuļus ICES VIa rajonā.

(11.g)

Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumu ICES VI apakšapgabalā pamatotība, lai tos vai nu grozītu, vai svītrotu.

(11.h)

Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu mencu krājumus Ķeltu jūrā (ICES VIIf un VIIg rajons).

(12)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu zilo jūras līdaku nārsta barus ICES VIa rajonā.

(13)

Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā.

(14)

Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko NEAFC noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos.

(15)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) rajonā arī turpmāk būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(16)

Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm , daži pasākumi, ar kuriem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas Ziemeļaustrumu Atlantijā zvejo makreles, siļķes un stavridas, ierobežo rīcību ar nozveju un tās izkraušanu, ▌būtu jāievieš kā pastāvīgi pasākumi.

(17)

Ņemot vērā ICES ieteikumu, būtu jāpatur spēkā tehniskie saglabāšanas pasākumi, lai Īrijas jūrā nārsta sezonā aizsargātu pieaugušu mencu krājumus.

( 17.a)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot šķirotājrežģus ierobežotā apgabalā ICES VIIa rajonā .

(18)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, zveja ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā austrumos no 27o rietumu garuma ūdeņos, kuru jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 m, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kuri nodrošina bioloģiski jutīgu dziļūdens sugu aizsardzību.

(18.a)

Ir svarīgi precizēt saikni starp dažādiem režīmiem, kas piemērojami zvejai ar žaunu tīkliem it īpaši ICES VII apakšapgabalā. Proti, būtu jāprecizē, ka, īpaša atkāpe attiecībā uz zveju ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajonā ar žaunu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks, kā arī ar minēto atkāpi saistīti īpaši nosacījumi piemērojami tikai ūdeņiem, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus un nepārsniedz 600 metrus, un ka tāpēc ICES VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, kā arī ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajonu ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 200 metriem, ir spēkā pēc noklusējuma piemērojamie noteikumi par linuma acs izmēru diapazonu un nozvejas sastāvu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98.

(18.b)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rāmjtīklus ICES IX apakšapgabalā ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus.

(19)

Lai nodrošinātu heka un Norvēģijas omāra krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu šo sugu izmetumus, Biskajas līcī arī turpmāk būtu jāatļauj izmantot konkrētus selektīvus zvejas rīkus.

(20)

Būtu jāpatur spēkā zvejas ierobežojumi, kuri noteikti konkrētos apgabalos, lai aizsargātu jutīgas dziļūdens dzīvotnes NEAFC pārvaldības apgabalā, un kurus NEAFC pieņēmusi 2004. gadā, un zvejas ierobežojumi, kuri noteikti dažos apgabalos ICES VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIIIc rajonā un kurus Savienība pieņēmusi 2008. gadā.

(21)

Saskaņā ar ieteikumu, ko sniegusi Savienības un Norvēģijas Apvienotā darba grupa tehnisko pasākumu jautājumos, aizliegums nedēļas nogalē ar trali vai riņķvadu zvejot siļķes, makreles vai brētliņas Skagerakā un Kategatā vairs nepalīdz saglabāt pelaģisko zivju krājumus ▌, jo zvejas modeļi ir mainījušies. Tāpēc, pamatojoties uz 2011. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, šis aizliegums būtu jāatceļ.

(22)

Skaidrības un labāka regulējuma labad būtu jāsvītro daži novecojuši noteikumi.

(22.a)

Lai ņemtu vērā izmaiņas zvejas modeļos un selektīvāku zvejas rīku izmantošanu, būtu jāpatur spēkā linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, ko piemēro Skagerakā un Kategatā.

(23)

Būtu jāpārskata Manilas gliemenes minimālais izmērs, ņemot vērā bioloģiskos datus.

(24)

Lai palīdzētu saglabāt astoņkājus un jo īpaši aizsargātu to mazuļus, ir noteikts astoņkāja minimālais izmērs nozvejās, kas gūtas trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, kuri atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) reģionā.

(24.a)

Būtu jāievieš līdzīgs pasākums attiecībā uz anšovu minimālo izkrāvuma izmēru, nosakot zivju skaitu uz kg, jo tas vienkāršotu darbu uz to kuģu klāja, kuri zvejo šo sugu, un sekmētu kontroles pasākumus krastā.

(25)

B ūtu jāpatur spēkā šķirotājrežģa specifikācijas, ko jāizmanto, lai samazinātu piezveju Norvēģijas omāru zvejā ICES IIIa rajonā , ICES VI apakšapgabalā un VIIa rajonā ▌.

(26)

Būtu jāpatur spēkā specifikācijas kvadrātveida acu paneļiem, kas konkrētos apstākļos jāizmanto zvejā ar dažiem velkamiem zvejas rīkiem Biskajas līcī.

(27)

▌Kuģiem, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, būtu jāatļauj ierobežotā apgabalā ICES VIa rajonā izmantot 2 m garus kvadrātveida acu paneļus.

(27.a)

Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, būtu jāmaina termins “Kopiena”, kas lietots Regulas (EK) Nr. 850/98 normatīvajā daļā.

(27.b)

Lai nodrošinātu vienādus apstākļus noteikumu attiecībā uz zvejas rīkiem, kuriem ir vienāda selektivitātes pakāpe, zvejojot Norvēģijas omārus ICES VIa rajonā, un noteikumu attiecībā uz konkrētu kādas dalībvalsts zvejas vietu atbrīvošanu no aizlieguma izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus ICES VIII, IX un X apakšapgabalā, ja haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems, īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011  (6).

▌

(29)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98.

(29.a)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1434/98 ir paredzēts, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā. Šajā regulā būtu jāintegrē iepriekš citos Savienības tiesību aktos iekļauta īpaša atkāpe no nosacījumiem, kas attiecas uz siļķu piezvejas izkrāvumiem, kuras nozvejotas tīklos ar maza izmēra linuma acīm, ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā, VIId rajonā un ICES IIa rajona Savienības ūdeņos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98,

-1.a)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā un I pielikuma 5. zemsvītras piezīmē lietvārdu “Kopiena” aizstāj ar lietvārdu “Savienība” un veic gramatiskos pielāgojumus, kas nepieciešami šīs aizstāšanas rezultātā.”.

-1.b)

Regulas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

(7)   OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.”. "

–1.c)

Regulas 11. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Šo atkāpi piemēro, neskarot 34.b panta 2. punkta c) apakšpunktu.”.

-1.d)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

9. reģionā grunts žaunu tīklu minimālais linuma acs izmērs ir 400 mm, kad tos izmanto akmeņplekstes zvejai.”.

1.d)

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“Jūras organisms ir pārāk maza izmēra, ja tā izmēri ir mazāki nekā XII un XIIa pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajām sugām un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.”.

1.e)

Regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

“4.     Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro 9. reģionam.”.

2)

Iekļauj šādu sadaļu:

“IIIa SADAĻA

IZMETUMU SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI

19.a pants

Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums

1.    1., 2., 3. un 4. reģionā ir aizliegts izmest sugas, kuru nozvejai piemēro kvotas un kuras ir atļauts likumīgi izkraut.

2.   Noteikumi, kas minēti 1. punktā, neskar pienākumus, kuri noteikti šajā regulā vai citā Savienības zivsaimniecības nozares tiesību aktā .

19.b pants

Noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegums izlaist zivis no zvejas rīkiem

1.   Ja 1., 2., 3. un 4. reģionā mazizmēra makreļu, siļķu vai stavridu daudzums pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas apjoma jebkurā zvejas rīku iemetienā, kuģis maina zvejas darbību vietu.

2.    Ir aizliegts 1. , 2., 3. un 4. reģionā, pirms tīkls ir pilnībā izcelts uz zvejas kuģa, atlaist makreles, siļķes vai stavridas, tādējādi izraisot mirušu vai mirstošu zivju zaudēšanu.”.

3)

Regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktu svītro.

3.a)

Iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Siļķu zvejas ierobežojumi Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā

Laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.”.

4)

Regulas 29.a pantu aizstāj ar šādu:

“29.a pants

Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV apakšapgabalā

1.    Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu krasta un ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.    Ir atļauta zveja zinātniskas izpētes nolūkos, lai uzraudzību tūbīšu krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas slēgšanas ietekmi.”.

5)

Regulas 29.b panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta a) apakšpunktā un 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos ir atļauta zveja ar zivju groziem, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.”.

6)

Iekļauj šādus pantus:

“29.c pants

Rokolas pikšu četrstūra zona ICES VI apakšapgabalā

1.   Visu veidu zveja no pikšas Rokolas krājuma, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

29.d pants

Mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumi ICES VI apakšapgabalā

1.   Ir aizliegts veikt jebkādas mencu, pikšu un merlangu zvejas darbības tajā ICES VIa rajona daļā, kura atrodas uz austrumiem vai uz dienvidiem no loksodromām, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.   Ikviens zvejas kuģis, kas atrodas šā panta 1. punktā minētajā apgabalā, nodrošina to, ka visi uz kuģa esošie zvejas rīki ir droši nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (8) 47. pantu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalā, kas norādīts minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, velkamos vadus un brideņus, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

4.a     Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 120 mm, ar noteikumu, ka:

4.b     Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 90 mm, ar noteikumu, ka :

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot Norvēģijas omārus ar noteikumu, ka:

▌

Piemērojot a) apakšpunktu, Komisija, pamatojoties uz apstiprinošu ZZTEK atzinumu, ar īstenošanas aktu starpniecību nosaka, kurus zvejas rīkus jāuzskata par tādiem, kam ir līdzvērtīgi augsta selektivitātes pakāpe .

6.   Šā panta 5. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

7.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ar noteikumu, ka:

7.a     Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem, Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē 7. punktā noteiktos zvejas rīku rādītājus un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu 7. punkta grozīšanai.

8.   Šā panta 7. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

8.a.     Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kas minēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem, un šo krājumu zvejniecībai  (9) , ICES VIa zonas īpaši noteiktajā zonā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas:

Ne zvejas kuģa kapteinis, ne jebkura cita persona uz kuģa nerada iespēju un neatļauj uz kuģa esošai personai zvejot, izkraut, pārkraut citā kuģī vai turēt uz kuģa zivis, kas nozvejotas īpaši noteiktajā zonā.

9.   Katra attiecīgā dalībvalsts katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim īsteno programmu novērotāju izvietošanai uz kuģiem, lai ņemtu paraugus no to kuģu nozvejas un izmetumiem, kuri izmanto 4.a, 4.b ., 5 . un 7. punktā paredzētās atkāpes. Novērotāju programmas īsteno, neskarot pienākumus, kas izriet no attiecīgajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērtēt mencu, pikšu un merlangu nozveju un izmetumus ar vismaz 20 % precizitāti.

10.   Attiecīgās dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to kuģu kopējo nozvejas un izmetumu daudzumu, uz kuriem attiecas novērotāju programma, katrā kalendārajā gadā, un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada ▌1. februārī.

10.a     Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem, Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē mencu, pikšu un merlangu krājumu stāvokli šā panta 1. punktā noteiktajā zonā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šā panta grozīšanu.

29.e pants

Mencu zvejas ierobežojumi ICES VII apakšapgabalā

1.   Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ICES VII apakšapgabalā ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, kas sastāv no šādiem ICES statistiskajiem taisnstūriem: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro sešu jūras jūdžu attālumā no pamatlīnijas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalos un laikposmos, kas norādīti minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamos vadus un brideņus, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot tīklus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

29.f pants

Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai

1.   Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES VIa rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.   Ieejot 1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.

3.   Ja jebkurā no abiem 1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:

4.   Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (10) 8. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, papildus saviem uzdevumiem, kas norādīti minētā panta 4. punktā, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.

5.   Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

29.g pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā

1.   Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā ir atļauta tikai laikposmā no 15. augusta līdz 30. novembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 3. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (11).

2.   Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

3.   Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.

5.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja ziņojumi, ko kuģi nosūta, ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

6.   Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.

7.   Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

29.h pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos

1.   Ir aizliegts zvejot sarkanasarus ▌starptautiskajos ūdeņos ICES V apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES XII un XIV apakšapgabalā, izņemot katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim un tikai apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):

1.a     Neatkarīgi no 1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.

2.   Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

3.   Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

4.   To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.

5.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

6.   Šā panta 5. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

(8)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp."

(9)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp."

(10)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp."

(11)  OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.”."

6.a)

Regulas 30. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a)     Šā panta 1. punktu nepiemēro 9. reģionam.”.

7)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

Elektrozveja ICES IVc un IVb rajonā

1.   Atkāpjoties no 31. panta, zveja ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2.   Zveja, izmantojot elektriskos impulsus, ir atļauta tikai tad, ja:

8)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu

1.   Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm pelaģiskās zvejas kuģos, kas zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā , ir 10 mm.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumi teknēs pirms ūdens separatora nav lielāki par 15 mm diametrā.

2.   Visiem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

3.   Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri saistīti ar iekārtām, kas paredzētas rīcībai ar nozveju un tās izkraušanai un atrodas pelaģiskās zvejas kuģos, kuri NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģa karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski pārbauda iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.”.

9)

Regulā iekļauj šādus pantus:

“34.a pants

Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

1.   No 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, rāmjtīklus, iepinējtīklus vai līdzīgus stacionāros tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko norobežo:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā un laikposmā:

34.b pants

Žaunu tīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27o rietumu garuma

1.   ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27o rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā Savienības kuģi neizmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m.

▌

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

4.   Tomēr šī atkāpe neattiecas uz NEAFC pārvaldības apgabalu.

4.a     Visiem kuģiem, kas ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27o rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m, ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5.   Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 3. punkta a),▌ b)  vai d)  apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks par to tīklu rindu maksimālo garumu, ko drīkst izlikt vienā laikā.

6.   Tāda kuģa kapteinis, kam ir 4.a punktā minētā zvejas atļauja , pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, turklāt viņš atbild par visām atšķirībām abās reizēs reģistrētajos parametros.

▌

8.   Kompetentajām iestādēm ir tiesības ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27o rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā, izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku šādās situācijās:

9.   Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 4.a punktā minētā zvejas atļauja , katra zvejas reisa laikā kuģa žurnālā reģistrē šādu informāciju:

10.   Zvejas kuģiem, kam ir 4.a punktā minētā zvejas atļauja , ir atļauts nozveju izkraut tikai tajās ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu (12).

11.   Haizivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, kurš izmanto 3. punkta b) un d)  apakšpunktā aprakstītā veida zvejas rīkus, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara.

11.a     Komisija pēc apspriešanās ar ZZTEK var pieņemt īstenošanas aktus, konkrētas kādas dalībvalsts zvejas vietas ICES VIII, IX un X apakšapgabalā atbrīvot no 1.līdz 10. punkta piemērošanas ja dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka attiecīgajās zvejas vietās haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems .

34.c pants

Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī

1.   Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, b, d un e rajonā (13) 5. panta 2. punktā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot baļķa traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm diapazonā, ja attiecīgajam zvejas rīkam ir kvadrātveida acu panelis, kas atbilst XIVb pielikumam.

2.   Zvejojot ICES VIIIa un VIIIb rajonā, ir atļauts āmja priekšā novietot selektīvo režģi un tā piestiprinājumus un/vai pagarinājuma apakšējā daļā āmja priekšā – kvadrātveida acu paneli, kura linuma acu izmērs ir 60 mm vai lielāks. Šīs regulas 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kurā ievietotas šādas selektīvas ierīces.

34.d pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

▌

Reykjanes grēdas daļa:

MAR (Vidusatlantijas grēda) apgabala ziemeļu daļa:

MAR apgabala centrālā daļa (Charlie-Gibbs lūzuma zona un subpolārā frontālā zona):

MAR apgabala dienvidu daļa:

Altair jūras pacēlumi:

Antialtair jūras pacēlumi:

Hatton sēklis:

Rockall plato ziemeļrietumu daļa:

Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):

Logachev pacēlums:

Rockall pacēluma rietumu daļa:

2.   Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.

34.e pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIc, j, k rajonā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Belgica pacēlumu apgabals:

Hovland pacēlumu apgabals:

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:

Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:

2.   Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo šā panta 1. punktā minētajos jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalos, ir iekļauti apstiprināto kuģu sarakstā, un tiem ir ▌zvejas atļauja, kas izdota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ▌7. pantam. Uz apstiprināto kuģu sarakstā ietvertajiem kuģiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki.

3.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas plāno zvejot šā panta 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Irish Fisheries Monitoring Centre), kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

4.   Uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, atrodoties jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

5.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, VMS ziņojumus sniedz katru stundu.

6.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas beiguši zveju 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, informē Īrijas Zvejas uzraudzības centru par iziešanu no apgabala. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

7.   Pelaģisko sugu zveja 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir tādi zvejas rīki vai ja zvejo ar tādiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 16–31 mm vai 32–54 mm diapazonā.

34.f pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIIc rajonā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

El Cachucho:

2.   Atkāpjoties no 1. punktā minētā aizlieguma, kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir zvejojuši lielās diegspuru vēdzeles ar grunts āķu jedām, var no to zivsaimniecības iestādēm saņemt ▌zvejas atļauju  saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu , kas ļautu tiem turpināt šāda veida zveju apgabalā uz dienvidiem no 44o00.00' ziemeļu platuma. Veicot zveju 1. punktā minētajā apgabalā, visi kuģi, kas saņēmuši šādu ▌zvejas atļauju, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma, izmanto drošu VMS, kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

(12)  OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp."

(13)  OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.”."

10)

Regulas 38. pantu svītro.

11)

Regulas 47. pantu svītro.

11.a)

Regulas (EK) Nr. 850/98 I, IV, XII un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

11.b)

iekļauj jaunu XIIa, XIVa, XVb, XVc un XIVd pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.