EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AP0278

Kopēji noteikumi par tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem ***I Eiropas Parlamenta 2012. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (COM(2010)0539 – C7-0294/2010 – 2010/0267(COD))
P7_TC1-COD(2010)0267 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 4. jūlijā , lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2012, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

OV C 349E, 29.11.2013, p. 180–215 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 349/180


Trešdiena, 2012. gada 4. jūlijs
Kopēji noteikumi par tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem ***I

P7_TA(2012)0278

Eiropas Parlamenta 2012. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (COM(2010)0539 – C7-0294/2010 – 2010/0267(COD))

2013/C 349 E/23

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0539),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0294/2010),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Lietuvas parlaments, Luksemburgas Deputātu palāta un Polijas Seims un Senāts un kuros norādīts, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu (1),

ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7–0158/2011),

1.

pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.

prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


(1)  OV C 107, 6.4.2011., 30. lpp.


Trešdiena, 2012. gada 4. jūlijs
P7_TC1-COD(2010)0267

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 4. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2012, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta iesniegšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (3) piešķir Komisijai pilnvaras, lai īstenotu dažus minētās regulas noteikumus.

(2)

Tāpēc, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 piešķirtās Komisijas pilnvaras jāpieskaņo Līguma par Eiropas Savienības darbību (Līgums) 290. un 291. pantam.

(3)

Saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisijai būtu jābūt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 73/2009 elementus. Būtu jādefinē elementi, attiecībā uz kuriem šīs pilnvaras drīkst īstenot, kā arī nepieciešamie deleģēšanas nosacījumi Lai nodrošinātu ar šo regulu noteiktā režīma pienācīgu darbību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz atsevišķu nebūtisku Regulas (EK) Nr. 73/2009 elementu papildināšanu vai grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 1]

(4)

Lai garantētu nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 73/2009 vienotu piemērošanu visās dalībvalstīs īstenošanai , īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma 291. pantu. Ja vien nav skaidri norādīts citādāk, Komisijai noteikts citādi , šīs pilnvaras būtu jāpieņem šie īstenošanas akti jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. XX/XXXX par… 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4). [Gr. 2]

(4a)

Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāapstiprina īpaša atbalsta piešķiršana, jālemj, kuras dalībvalstis ir izpildījušas noteiktus nosacījumus attiecība uz piemaksu par zīdītājgovīm, un jāatļauj jaunām dalībvalstīm saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem papildināt tiešos maksājumus. Ņemot vērā šādu aktu specifisko raksturu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai tos pieņemt bez Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas palīdzības. [Gr. 3]

(5)

Daži noteikumi attiecībā uz tiešā atbalsta shēmām, ko Komisija līdz šim ir pieņēmusi, īstenojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, tiek uzskatīti par tik svarīgiem, ka tie būtu jāiestrādā minētajā regulā. Šie elementi attiecas uz dažiem sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1120/2009 (5), (ES) Nr. 1121/2009 (6) un (ES) Nr. 1122/2009 (7).

(6)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta Regulas (EK) Nr. 73/2009 piemērošanā, minētās regulas atsevišķi noteikumi būtu jāvienkāršo, jo īpaši attiecībā uz savstarpējās atbilstības prasībām.

(7)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad ir lietderīgi sniegt „aramzemes”, „ilggadīgo kultūraugu”, „pastāvīgo ganību” un „zālaugu platību” definīcijas.

(8)

Tā kā pastāvīgajām ganībām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir jāpieņem pasākumi, lai veicinātu esošo pastāvīgo ganību saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis nosaka saglabājamo pastāvīgo ganību un lauksaimniecības zemes attiecību saskaņotā veidā, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par datiem, kas vajadzīgi šīs attiecības noteikšanai.

(9)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 73/2009 12. pantā minētās saimniecību konsultatīvās sistēmas efektīvu īstenošanu, padarot šo sistēmu pilnībā darbotiesspējīgu, Komisija var pieņemt noteikumus, izmantojot īstenošanas aktus.

(10)

Lai nodrošinātu to, ka savstarpējās atbilstības prasību ievērošanu ir iespējams pārbaudīt, lauksaimniekiem ir noteikta prasība deklarēt visu saimniecības lauksaimniecības zemju platību. Prasību piemēro arī tad, kad lauksaimnieks nesniedz pieteikumu platībatkarīgu tiešo maksājumu saņemšanai un tā rīcībā ir tikai nelielas platības. Šādos gadījumos vienkāršošanas nolūkā būtu jānodrošina dalībvalstīm iespēja neprasīt šādu platību deklarēšanu, ja attiecīgās saimniecības kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru un ja atbalsta pieteikumā ir atsauce uz šīm platībām.

(11)

Savstarpējās atbilstības efektīva īstenošana rada vajadzību pārbaudīt, kā pienākumi tiek ievēroti lauksaimnieku līmenī. Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, būtu jāpieņem noteikumi par dalībvalstu veicamajām kontrolēm, lai nodrošinātu šo pārbaužu vienotu un pietiekami kvalitatīvu veikšanu, jo īpaši attiecībā uz saimniecību atlasi, pārbaužu veikšanu un ziņojumu sagatavošanu. Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju uzskatīt, ka neatbilstība ir nebūtiska, vai nepiemērot maksājuma samazinājumu vai tā nepiešķiršanu gadījumos, kad attiecīgā summa ir mazāka par EUR 100, nākamajā gadā kompetentajai kontroles iestādei būtu jāpārbauda, vai lauksaimnieks novērš konstatēto neatbilstību. Tomēr, lai atvieglotu administratīvo slogu, būtu jāapsver atkārtoto pārbaužu sistēmas vienkāršošana.

(12)

Dalībvalstīm ir jāievieš Regulas (EK) Nr. 73/2009 14. pantā minētā integrētā vadības un kontroles sistēma. Lai nodrošinātu vienotu un pietiekami kvalitatīvu šās sistēmas dažādo elementu darbību tehnisko aspektu ziņā, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par sistēmas un tās dažādo elementu pamatiezīmēm, definīcijām un kvalitātes prasībām.

(13)

Lai nodrošinātu atbalsta pieteikumu saskaņotu un efektīvu administrēšanu, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti attiecībā uz atbalsta pieteikumiem un pieteikumiem par tiesībām saņemt maksājumus. Šiem aktiem būtu jānodrošina, ka tiek dots pietiekams laiks un visa vajadzīgā informācija, kas ļauj pārbaudīt atbilstības nosacījumus. Pietiekami pamatotos gadījumos lauksaimniekiem būtu jābūt noteiktām elastības iespējām. Turklāt tādiem atbilstības nosacījumiem kā dzīvnieku turēšanas periods nebūtu jākavē lauksaimnieki pilnībā nodot saimniecību šajā periodā pēc pieteikuma iesniegšanas. Tāpēc būtu jānosaka šādas nodošanas nosacījumi.

(14)

Atbilstības nosacījumu pārbaude būtu jāveic ar mērķi aizsargāt Savienības līdzekļus. Lai būtu iespējams veikt šādu pārbaudi par to, kā lauksaimnieki pilda pienākumus saistībā ar maksājumu, kā arī lai nodrošinātu pareizu līdzekļu sadali lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības uz maksājumu, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par dalībvalstu veicamajām kontrolēm. Atbilstīgā gadījumā šādos aktos būtu arī jāizklāsta noteikumi situācijai, kad papildus kompetentajai iestādei maksājumu administrēšanā ir iesaistīti citi dienesti, struktūras vai organizācijas.

(15)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. pantā izklāstītas obligātās ievērojamās prasības, tomēr 28. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošana nav atbilstoša lauksaimniekiem, kuri joprojām saņem tiešos maksājumus noteiktu saistīto shēmu ietvaros, bet kuru rīcībā nav platību hektāri. Šie lauksaimnieki ir tādā pašā situācijā kā lauksaimnieki, kuriem piešķirtas īpašas tiesības, un, lai nodrošinātu attiecīgo saistīto shēmu pilnu efektivitāti, pret tiem minētās regulas 28. panta 1. punkta nolūkā būtu jāizturas tāpat. Turklāt, ja dalībvalsts ir izvēlējusies 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto minimālo hektāru platību, lauksaimniekiem, kuri saņem III sadaļas 5 nodaļā minēto īpašo atbalstu un kuru rīcībā ir mazāk hektāru par dalībvalsts izvēlēto minimumu, nebūtu jāpiemēro 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais dalībvalstu izvēlētais minimālais maksājumu apjoms euro.

(16)

Būtu jānosaka noteikumi attiecībā uz tās platības minimālo lielumu katrā saimniecībā, par kuru var pieprasīt noteikt tiesības saņemt maksājumu.

(17)

Lai nodrošinātu tiešo maksājumu sistēmas darbības turpināšanos ārkārtas apstākļos, Komisijai būtu nepieciešama atļauja pieņemt vajadzīgos pamatotos pasākumus šādu iespējamību pārvarēšanai.

(18)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā noteiktās vienotā maksājuma shēmas efektīvu administrēšanu, būtu jānosaka lauksaimniecības zemju platību izmantošana ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām.

(19)

Lai ņemtu vērā dalībvalstu iekšējo organizāciju, tām būtu jāļauj administrēt valsts rezerves reģiona līmenī. Būtu jānosaka šādas administrēšanas noteikumi.

(20)

Būtu jānosaka konkrēti noteikumi, kā dalībvalstis veic neizmantoto tiesību uz maksājumu ieskaitīšanu atpakaļ valsts rezervē.

(21)

Būtu jāpielāgo noteikumi par to, kā tiek ierobežota tiesību uz maksājumu nodošana, lai ņemtu vērā konkrētās nodošanas situācijas.

(22)

Lai nodrošinātu to, ka īpašo tiesību nosacījumi joprojām tiek izpildīti, būtu jāpieņem noteikumi par ganāmpulka vienību aprēķināšanu.

(23)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par tiesību saņemt maksājumu piešķiršanu sākotnējā posmā saistībā ar vienotā maksājuma shēmas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs, kā to nosaka Regulas (EK) Nr. 73/2009 55. pants.

(24)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par ganāmpulka vienību aprēķināšanu īpašo tiesību vajadzībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta 2. punktā.

(25)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti par īpašā atbalsta pasākumiem konkrētai lauksaimnieciskai darbībai, kuras rezultātā agrovidei rodas papildu ieguvums, apgabaliem, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmiju pasākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā. Attiecībā uz dzīvnieku un augu slimību, kā arī vides katastrofu gadījumā paredzētajiem kopfondiem šajos noteikumos būtu īpaši jānosaka to komercaizņēmumu minimālais un maksimālais ilgums, par kuriem ir tiesības pretendēt uz finansiālu atbalstu, un dalībvalstu pienākums iesniegt Komisijai gada ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta īstenošanu.

(26)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļā noteikto atbalsta shēmu efektīvu administrēšanu, jāizveido noteikumi par šo režīmu precīzu darbību.

(27)

Būtu jānosaka noteikumi par to, kā tiek ierobežota tiesību saņemt piemaksu nodošana aitu un kazu gaļas ražošanas sektorā.

(28)

Būtu jānosaka noteikumi par minimālo deklarējamo dzīvnieku skaitu īpašo piemaksu gadījumā un attiecībā uz piemaksu par zīdītājgovīm.

(29)

Būtu jānosaka noteikumi par ierobežojumiem tiesību saņemt piemaksu par zīdītājgovīm nodošanā.

(30)

Lai nodrošinātu dalībvalstu veiktās izvēles attiecībā uz saistītajiem maksājumiem pareizu administrēšanu, Komisijai būtu jānosaka vienotā maksājuma shēmai atbilstoši maksimālie pieļaujamie apjomi saistītā atbalsta pasākumiem īpašā atbalsta ietvaros, atsevišķajam maksājumam par cukuru, atsevišķajam maksājumam par augļiem un dārzeņiem, atsevišķajam maksājumam par mīkstajiem augļiem un līdzekļiem, par kuriem dalībvalstis ziņo atbilstīgi 69. panta 6. punkta a) apakšpunktam.

(31)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pants paredz jaunajām dalībvalstīm iespēju, saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešā atbalsta maksājumus lauksaimniekam. Papildu valsts tiešā atbalsta maksājumi, kas nav izmaksāti atbilstīgi Komisijas atļaujai, būtu jāuzskata par nelikumīgu atbalstu.

(32)

Līdzekļu pienācīgai pārvaldībai ir svarīga informācijas apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm. Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, būtu jāpieņem vienoti noteikumi par informācijas apmaiņu. Tajos būtu īpaši jāietver noteikumi par dalībvalstu lēmumu paziņošanu un par dalībvalstu sūtāmo statistiku un ziņojumiem.

(33)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 73/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 73/2009 groza šādi.

(1)

Regulas 2. pantā pievieno šādus punktus:

„i)

„aramzeme” ir zeme, kura apstrādāta kultūraugu audzēšanai vai kurā tiek uzturēts labs lauksaimnieciskais un vides stāvoklis saskaņā ar 6. pantu, neatkarīgi no tā, vai zeme tiek izmantota siltumnīcām vai ir pārklāta ar stacionāru vai pārvietojamu pārsegu;

j)

„ilggadīgās kultūras” ir kultūras, kuras neaudzē augsekā un kuras nav ilggadīgas ganības, un kuras attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk, un no kurām atkārtoti iegūst ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta plantācijas;

k)

„pastāvīgas ganības” ir zeme, kuru izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā piecus gadus vai ilgāk, izņemot atmatā atstāto zemi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2078/92 (8), atmatā atstāto zemi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (9) 22., 23. un 24. pantu un atmatā atstāto zemi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu; un šai nolūkā "stiebrzāles un cita veida zāles lopbarības iegūšanai" ir visi zālaugi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās un ko dalībvalstī parasti iekļauj ganībām vai pļavām paredzētos sēklu maisījumos (neatkarīgi no tā, vai tās izmanto lopu ganībām). Dalībvalstis var iekļaut Komisijas definētos laukaugus;

l)

„zālaugu platības” ir aramzeme, ko izmanto zāles (sētas vai dabīgi augošas) audzēšanai; „zālaugu platības” ietver pastāvīgās ganības.

(2)

iekļauj šādu 2.a pantu:

„2.a pants

I pielikuma grozījums

Lai ņemtu vērā jaunos tiesību aktus, kas varētu kļūt nepieciešami, Komisija veic grozījumus I pielikumā, izmantojot deleģēto aktu deleģētos aktus, lai iekļautu attiecīgas atsauces uz jaunajiem tiesību aktiem .”.

[Gr. 4]

(2.a)

Regulas 6. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu svītro. [Gr. 5]

(3)

Regulas 6. pantā pievieno šādus punktus:

„3.   Lai nodrošinātu pasākumu veikšanu pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes saglabāšanai lauksaimnieku līmenī, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, tostarp nosakot individuāli pildāmos pienākumus lauksaimnieku līmenī, gadījumos, kad tiek noteikts, ka pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes daļa samazinās. [Gr. 6]

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem metodes, kā noteikt saglabājamo pastāvīgo ganību un lauksaimniecības zemes attiecību.”.

(4)

Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.   Komisija, izmantojot īstenošanas deleģētos aktus, pārskata IV pielikumā noteiktos maksimālos apjomus, lai ņemtu vērā: [Gr. 7]

a)

izmaiņas attiecībā uz maksimālajām tiešo maksājumu kopsummām, kuras var piešķirt;

b)

izmaiņas brīvprātīgajā modulācijas sistēmā, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 378/2007;

c)

saimniecību strukturālās izmaiņas;

d)

nodošanu Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar šīs regulas 136. pantu.”.

(5)

Regulas 9. pantu groza šādi.

a)

Panta 2. punkta pirmās daļas ievadu aizstāj ar šādu ievadu:

„Summas, kas atbilst vienam procentu punktam, iedala dalībvalstīm, kurās attiecīgās summas ir radušās. Summas, kuras atbilst samazinājumam par četriem procentu punktiem, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:”;

b)

Panta 3. punktā iekļauj šādu daļu:

Lai ņemtu vērā jaunos tiesību aktus, kas varētu kļūt nepieciešami, Komisija veic grozījumus V pielikumā, izmantojot deleģēto aktu.”;

[Gr. 8]

c)

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.   Atlikušo summu, kas radusies no 7. panta 1. punkta piemērošanas, un summas, kas radušās no 7. panta 2. punkta piemērošanas, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, piešķir dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.”.

(6)

Regulas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.   Summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, piešķir jaunai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās. Šīs summas izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.”.

(6a)

Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2.    Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ko attiecībā uz 1. punktā minēto korekciju iesniedz ne vēlāk kā attiecīgā kalendārā gada 31. martā, nosaka šīs korekcijas ne vēlāk kā tā paša kalendārā gada 30. jūnijā.".

[Gr. 9]

(7)

Regulas II sadaļas 2. nodaļā pievieno šādu pantu:

„11.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.   Lai nodrošinātu saskaņotu modulācijas un finanšu disciplīnas īstenošanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par tādu samazinājumu aprēķina pamatu, kas dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem 9., 10. un 11. pantā paredzētās modulācijas un finanšu disciplīnas dēļ.

2.   Lai nodrošinātu 9. panta 2. punktā minēto sadalījumu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka kritērijus tādu summu sadalei, kas kļuvušas pieejamas modulācijas piemērošanas rezultātā.”.

(8)

Regulas 12. pantā pievieno šādus punktus:

„5.   Lai garantētu saimniecību konsultatīvās sistēmas pienācīgu darbību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt noteikumus, kuru mērķis ir padarīt šo sistēmu pilnībā darbotiesspējīgu. Šie noteikumi var būt saistīti arī ar saimniecību konsultatīvās sistēmas darbības jomu un lauksaimniekiem domātajiem pieejamības kritērijiem. [Gr. 10]

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt tehniskus noteikumus attiecībā uz saimniecību konsultatīvās sistēmas vienotu ieviešanu.”.

[Gr. 11]

(9)

Regulas 19. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

„Katra dalībvalsts nosaka lauksaimniecības zemes gabala minimālo lielumu, attiecībā uz kuru var iesniegt pieteikumu. Tomēr minimālais lielums nedrīkst pārsniegt 0,3 ha.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka lauksaimniekam, kurš nepiesakās platībatkarīgu tiešo maksājumu saņemšanai, nav jādeklarē visi lauksaimniecības zemes gabali gadījumos, kad šo gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. Tomēr lauksaimnieks savā pieteikumā norāda, ka tā rīcībā ir lauksaimniecības zemes gabali, un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma norāda attiecīgo gabalu atrašanās vietu.”.

(10)

Regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.   Neskarot nevienu maksājumu samazinājumu vai nepiešķiršanu, kas paredzēts 23. pantā, ja tiek konstatēts, ka lauksaimnieks nav izpildījis atbilstības nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanu, kā paredzēts šajā regulā, maksājumu vai maksājuma daļu, kuru piešķir vai kura jāpiešķir un par kuru atbilstības nosacījumi ir ievēroti, samazina un nepiešķir.”.

(11)

Regulas 22. pantā pievieno šādu punktu:

„3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus kontroļu un pārbaužu veikšanai, lai pārliecinātos par 1. nodaļā minēto pienākumu izpildi.”.

(12)

Regulas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.   Neraugoties uz šā panta 1. punktu un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 27.a panta 5. punktā minētajos noteikumos, dalībvalstis var nolemt nepiemērot maksājumu samazinājumu vai to nepiešķiršanu attiecībā uz summām, kas ir EUR 100 vai mazākas, vienam lauksaimniekam vienā kalendārajā gadā.

Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, nākamajā gadā kompetentā iestāde veic vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu konstatējumu un pienākumu veikt koriģējošās darbības.”.

[Gr. 12]

(13)

Regulas 24. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.   Aprēķinot samazinājumus vai summas, kas netiks piešķirtas, ņem vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, apjomu, pastāvīgumu un atkārtošanos, kā arī 2., 3. un 4. punktā izklāstītos kritērijus.”;

b)

Panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu svītro.

„Ja vien lauksaimnieks nav nekavējoties veicis koriģējošās darbības, lai novērstu konstatēto neatbilstību, kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, kas attiecīgā gadījumā var būt administratīva pārbaude, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš attiecīgo konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu maznozīmīgu neatbilstību un pienākumu veikt koriģējošās darbības.”

[Gr. 13]

(14)

Regulas II sadaļas 4. nodaļā pievieno šādus pantus:

„27.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.   Lai nodrošinātu pareizu līdzekļu sadali lauksaimniekiem, kam uz to ir tiesības, un nodrošinātu to, ka šajā nodaļā minētā integrētā vadības un kontroles sistēma tiek īstenota efektīvi, saskaņoti un bez diskriminācijas, aizsargājot Savienības finanšu intereses, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt:

a)

konkrētās definīcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu integrētās sistēmas saskaņotu īstenošanu;

b)

noteikumus, kas vajadzīgi atbalsta aprēķina pamata saskaņotai definēšanai, tostarp noteikumus par to, kā rīkoties dažos gadījumos, kad platībām, kas var pretendēt uz atbalstu, piemīt ainavas iezīmes, vai tajās ir koki;

c)

noteikumus, lai aizsargātu lauksaimnieku tiesības force majeure gadījumos un ārkārtas apstākļos 31. panta izpratnē;

d)

noteikumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu to samazinājumu aprēķinam, ko nosaka savstarpējās atbilstības prasības, ņemot vērā arī samazinājumus, ko nosaka modulācija un finanšu disciplīna;

e)

noteikumus par turpmākiem pasākumiem, kas ļauj dalībvalstīm jāveic, veikt turpmākus pasākumus, lai pienācīgi piemērotu šīs nodaļas noteikumus, kā arī kārtību nepieciešamajiem dalībvalstu savstarpējās palīdzības pasākumiem. [Gr. 14]

2.   Lai nodrošinātu pareizu līdzekļu sadali lauksaimniekiem, kam uz to ir tiesības saskaņā ar 19. pantā minētajiem atbalsta pieteikumiem, un nodrošinātu pārbaudi par to, kā lauksaimnieki pilda ar to saistītos pienākumus, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka:

a)

noteikumus par deklarējamo lauksaimniecības zemes gabalu minimālo lielumu, lai mazinātu lauksaimnieku un iestāžu administratīvo slogu;

b)

atkāpi no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (10), lai aizsargātu lauksaimnieku tiesības saņemt maksājumus, ja pieteikumu vai grozījumu iesniegšanas galīgais datums ir valsts svētkos, sestdienā vai svētdienā;

c)

ja maksājuma pieteikums vai tiesību saņemt maksājumu pieteikums tiek iesniegts vēlu, – maksimālo pieļaujamo kavēšanās laiku un samazinājumus šādas kavēšanās gadījumā.

3.   Lai nodrošinātu to, ka 20. pantā paredzētā atbilstības nosacījumu pārbaude tiek veikta efektīvi, saskaņoti un bez diskriminācijas, aizsargājot Savienības finanšu intereses, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, jo īpaši gadījumam, kad kāds lauksaimnieks kavē kontroles veikšanu.

4.   Lai nodrošinātu to, ka maksājumu samazinājuma un nepiešķiramās summas tiek aprēķinātas un piemērotas saskaņā ar 21. pantā noteikto principu, kā arī efektīvi, saskaņoti un bez diskriminācijas, aizsargājot Savienības finanšu intereses, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem:

a)

noteikumus par maksājumu samazināšanu un nepiešķiršanu saistībā ar pieteikumā iekļautās informācijas pareizību un pilnību, piemēram, deklarētas lielākas platības vai dzīvnieku skaits vai nav deklarētas platības, kā arī noteikumus, lai nodrošinātu saskaņotu un samērīgu attieksmi pret tīšiem pārkāpumiem, nenozīmīgu kļūdu gadījumiem, samazinājumu uzkrāšanos un dažādu samazinājumu vienlaicīgu piemērošanu, kā arī konkrētus noteikumus saskaņā ar 68. pantu īstenoto pasākumu nolūkā;

b)

noteikumus, kas nosaka samazinājumu nepiemērošanu noteiktos gadījumos, nodrošinot samērīgumu samazinājumu piemērošanā.

5.   Lai nodrošinātu to, ka savstarpējās atbilstības pārbaudes tiek veiktas efektīvi, saskaņoti un bez diskriminācijas, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt noteikumus samazinājumu aprēķināšanai un piemērošanai saskaņā ar 23. un 24. pantā noteiktajiem principiem, tostarp noteikumus par samazinājumu nepiemērošanu konkrētos gadījumos.

27.b pants

Īstenošanas noteikumi

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu vienotu īstenošanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka:

a)

15. pantā noteiktās katra atbalsta pieteikumu iesniegušā lauksaimnieka identitātes reģistrācijai nepieciešamās integrētās sistēmas pamatiezīmes, definīcijas un kvalitātes prasības;

b)

16. pantā noteiktās elektroniskās datubāzes pamatiezīmes, definīcijas un kvalitātes prasības;

c)

17. pantā noteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmas pamatiezīmes, definīcijas un kvalitātes prasības;

d)

18. pantā noteiktās tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas pamatiezīmes, definīcijas un kvalitātes prasības;

e)

noteikumus attiecībā uz 19. pantā noteikto atbalsta pieteikumu un tiesību saņemt maksājumu pieteikumu, tostarp paredzot pieteikumu iesniegšanas galīgo termiņu, prasības attiecībā uz pieteikumā iekļaujamo obligāto informāciju, noteikumus par atbalsta pieteikumu grozījumiem vai atsaukšanu, atbrīvojumu no prasības iesniegt atbalsta pieteikumu un noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm piemērot vienkāršotas procedūras vai koriģēt acīmredzamas kļūdas;

f)

noteikumus pārbaužu veikšanai, lai pārliecinātos par pienākumu izpildi un pārbaudītu atbalsta pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnību. Attiecībā uz kaņepājiem šeit īpaši iekļauj sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar īpašajiem kontroles pasākumiem un metodēm tetrahidrokanabinola līmeņu noteikšanai, bet attiecībā uz kokvilnu – sistēmu apstiprināto starpnozaru organizāciju kontrolei;

g)

attiecībā uz kaņepājiem – noteikumus saistībā ar īpašajiem kontroles pasākumiem un metodēm tetrahidrokanabinola līmeņu noteikšanai;

h)

attiecībā uz kokvilnu – sistēmu apstiprināto starpnozaru organizāciju kontrolei;

i)

noteikumus par nepamatoti izmaksāto atbalsta summu un nepamatoti piešķirto maksājuma saņemšanas tiesību atgūšanu;

j)

šīs nodaļas noteikumu vienotai īstenošanai vajadzīgās tehniskās definīcijas;

k)

noteikumus saistībā ar saimniecību nodošanas situācijām, kad vēl jānodrošina arī pienākuma attiecībā uz tiesībām saņemt attiecīgo atbalstu nodošana.

(15)

Regulas 28. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Uz lauksaimniekiem, kuriem piešķirtas 44. panta 1. punktā minētās īpašās tiesības, vai lauksaimniekiem, kuri saņem IV sadaļas 1. nodaļas 10. iedaļā minētās piemaksas par aitām un kazām vai IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļā minēto maksājumu par liellopu un teļa gaļu, vai lauksaimniekiem, kuri saņem III sadaļas 5. nodaļā minēto īpašo atbalstu un kuru rīcībā ir mazāk hektāru par minimumu, ko dalībvalsts izvēlējusies, piemērojot b) apakšpunkta pirmo daļu, attiecas šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais nosacījums.”

(16)

Regulas 29. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.   Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var:

a)

paredzēt avansa maksājumus;

b)

atļaut dalībvalstīm, ievērojot budžeta situāciju, izmaksāt avansa maksājumus pirms 1. decembra reģionos, kuros ārkārtas apstākļu dēļ lauksaimniekiem radušās nopietnas finansiālas grūtības:

i)

līdz pat 50 % apmērā no maksājumiem;

vai

ii)

līdz pat 80 % apmērā no maksājumiem, ja avansa maksājumi ir jau paredzēti.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus par šādu avansa maksājumu veikšanu.”

(17)

Iekļauj šādu pantu:

„31.a pants

Īstenošanas noteikumi Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Komisija, izmantojot īstenošanas deleģētos aktus, var pieņemt pasākumus, kas ir gan vajadzīgi, gan attiecīgi pamatoti, lai ārkārtas situācijā risinātu praktiska rakstura un specifiskas problēmas; šādos pasākumos var paredzēt atkāpes no noteiktām šīs regulas daļām, bet tikai tiktāl un tādu laika posmu, cik tas noteikti vajadzīgs. Ja to prasa obligāti steidzamības apsvērumi, tad deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 141.ba pantā paredzēto procedūru. ”.

[Gr. 15]

(18)

Regulas 33. pantā pievieno šādus punktus:

„4.   Dalībvalsts var nolemt noteikt obligāto lielumu katrai saimniecībai lauksaimniecības platības izteiksmē, par kuru var pieprasīt noteikt tiesības uz maksājumu. Tomēr obligātais lielums nedrīkst pārsniegt robežvērtības, kas noteiktas b) apakšpunkta pirmajā daļā kopā ar 28. panta 1. punkta otro daļu. Obligāto lielumu neparedz 60. un 65. pantā minēto īpašo tiesību noteikšanai.

5.   Lai ņemtu vērā jaunos tiesību aktus, kas varētu kļūt nepieciešami, Komisija veic grozījumus IX pielikumā, izmantojot deleģēto aktu. deleģētos aktus . [Gr. 16]

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus saistībā ar pieteikšanos atbalstam tiesību piešķiršanas gadā gadījumos, kad tiesības vēl nevar galīgi noteikt un kad piešķiršanu ietekmē konkrēti apstākļi, kā arī nosaka šajā sadaļā minēto vienotā maksājuma shēmas maksimālo apjomu.”.

(19)

Regulas 34. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Ja saimniecības lauksaimniecības zemju platības izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šo platību uzskata par tādu, ko lieto galvenokārt lauksaimnieciskai darbībai, ja nelauksaimniecisko darbību intensitāte, būtība, ilgums un laika plānojums būtiski neietekmē veiktā lauksaimnieciskā darbība. Dalībvalstis nosaka kritērijus šīs daļas noteikumu īstenošanai savā teritorijā.”.

(20)

Regulas 36. panta otro daļu svītro.

(21)

Regulas 38. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Aizkavētās integrācijas gadījumā dalībvalstis var pieņemt lēmumu atļaut audzēt sekundārās kultūras to hektāru platībā, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, ilgākais trīs mēnešus, sākot no katra gada 15. augusta. Tomēr pēc dalībvalsts lūguma attiecībā uz reģioniem, kur klimatisko apstākļu dēļ labību parasti novāc agrāk, šo termiņu var mainīt, izmantojot īstenošanas aktus.”.

(22)

Regulas 39. panta 2. punktu svītro.

(23)

Regulas 40. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Ja tiesības uz maksājumu tiek piešķirtas vīnkopjiem, tad Komisija, ņemot vērā jaunākos pieejamos datus, ko dalībvalstis tai iesniegušas saskaņā ar 103.o pantu un 188.a panta 3. punkta otro daļu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, pieņem šīs regulas VIII pielikumā valstij noteikto maksimālo apjomu, izmantojot deleģētos aktus. Dalībvalstis līdz 1. decembrim gadā pirms valsts maksimālā apjoma pielāgošanas paziņo Komisijai reģionālo vidējo rādītāju par piešķirtajām tiesībām, kas minētas šīs regulas IX pielikuma B punktā.”.

[Gr. 17]

(24)

Regulas 41. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktā pievieno šādas daļas:

„Dalībvalstis var administrēt valsts rezervi reģionālā līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis valsts līmenī pieejamās summas pilnīgi vai daļēji piešķir reģioniem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

Katram reģionam piešķirtās summas var uzskatīt par summām, kas piešķiramas tikai attiecīgajā reģionā, izņemot 4. punktā minētos gadījumus vai gadījumu, kad dalībvalsts izvēlas piemērot 2. punktu.”;

b)

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.   Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri nonākuši īpašā situācijā.”;

c)

Pievieno šādu punktu:

„7.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par tiesību saņemt maksājumus piešķiršanu gadījumos, kad lauksaimniekam tiesības uz maksājumu ir piešķirtas ar galīgu tiesas nolēmumu vai ar dalībvalsts kompetentās iestādes galīgu administratīvu aktu.”.

(25)

Regulas 42. pantā pievieno šādas daļas:

„Lauksaimnieki var brīvprātīgi atteikties no tiesībām uz maksājumu, lai tās tiktu ieskaitītas valsts rezervē.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pasākumus attiecībā uz praktiskajiem nosacījumiem, ko piemēro neizmantoto tiesību uz maksājumu saņemšanu ieskaitīšanai atpakaļ valsts rezervē.”.

[Gr. 18]

(26)

Regulas 43. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

„Trešajā daļā minētie ierobežojumi tiesību uz maksājumu nodošanā neattiecas uz faktisku vai paredzamu tiesību uz maksājumu mantošanu, ja nav līdzvērtīga hektāru skaita, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.”;

b)

Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.   Ja tiesības uz maksājumu tiek pārdotas kopā ar zemi vai bez tās, dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem, var nolemt, ka daļa pārdoto tiesību uz maksājumu jānodod atpakaļ valsts rezervē vai ka to vienības vērtība jāsamazina par labu valsts rezervei atbilstīgi kritērijiem, kas jānosaka Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus.

Ja tiesības uz maksājumu ar zemi vai bez tās pārdod lauksaimniekam, kurš uzsāk lauksaimniecisko darbību, vai ja ir notikusi faktiska vai ir paredzama tiesību uz maksājumu mantošana, ieturējumu nepiemēro.”;

c)

Pievieno šādu punktu:

„4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz tiesību saņemt maksājumu nodošanu, kā arī kārtību, kāda dalībvalstīm šādā gadījumā ir jāievēro, un 62. panta 3. punkta mērķiem pieņem noteikumus par lauksaimnieka izmantoto tiesību uz maksājumu procentuālās daļas aprēķinu un šādu tiesību izmantošanu. Šie noteikumi var aptvert arī tiesību nodošanu gadījumos, kad dalībvalstis izmanto 1. punkta trešajā daļā paredzēto iespēju, un tiesību uz maksājumu vērtības saglabāšanu 3. punkta otrajā daļā minētajos tiesību pārdošanas gadījumos.”.

(27)

Regulas 44. pantā pievieno šādu punktu:

„4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par LU aprēķinu īpašo tiesību mērķiem un īpašo tiesību aktivizēšanu.”.

(28)

Regulas III sadaļas 1. nodaļā pievieno šādu pantu:

„45.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.   Lai garantētu atbalsta saņēmēju tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka:

a)

noteikumus par atbilstību un vienotā maksājuma shēmas pieejamību lauksaimniekiem, tostarp mantošanas un paredzētās mantošanas, mantošanas saskaņā ar nomas līgumu, juridiskā statusa vai nosaukuma maiņas, saimniecības apvienošanas vai sadalīšanas gadījumā;

b)

noteikumus par tiesību uz maksājumu vienības vērtības aprēķinu un par tiesību uz maksājumu grozīšanu, jo īpaši attiecībā uz tiesību daļām;

c)

konkrētas definīcijas 41. panta 2. punkta mērķiem lauksaimniekiem, kuri uzsāk lauksaimniecisko darbību;

d)

noteikumus par tiesību uz maksājumu vērtības un skaita vai no valsts rezerves saņemto tiesību vērtības palielinājuma noteikšanu un aprēķinu;

e)

noteikumus par tiesību uz maksājumu piešķiršanu no valsts rezerves lauksaimniekiem, kuri deklarē mazāk hektārus, nekā skaits, kas atbilst tiem piešķirtajām tiesībām uz maksājumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. un 59. pantam gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 41. panta 3. punktā paredzēto iespēju;

f)

noteikumus, kas definē 41. panta 4. punktā minētās īpašās situācijas, un noteikumus par lauksaimnieku piekļuvi tiesībām uz maksājumu no valsts rezerves šādās īpašās situācijās.

2.   Lai nodrošinātu tiesību uz maksājumu pienācīgu pārvaldību, Komisija, izmantojot deleģēto aktu, pieņem noteikumus par tiesību uz maksājumu deklarēšanu un izmantošanu.

3.   Lai skaidrotu specifiskas situācijas, kas var rasties, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par :

a)

noteikumus par valsts tiesību aktos sniegtās „mantojuma” un „paredzamā mantojuma”definēšanu valsts tiesību aktos; jēdziena definīcijas izmantošanu šīs regulas nozīmē ; [Gr. 19]

b)

noteikumus par tiesību vērtības un skaita vai palielinājuma aprēķinu saistībā ar tiesību piešķiršanu atbilstīgi jebkuram šīs sadaļas noteikumam, tostarp iespēju noteikt provizorisku vērtību un skaitu vai palielinājumu tiesībām uz maksājumu, kas piešķirtas, pamatojoties uz lauksaimnieka pieteikumu, nosacījumus tiesību provizoriskās un galīgās vērtības un skaita noteikšanai un noteikumus gadījumiem, kad tiesību piešķiršanu varētu ietekmēt pārdošanas vai nomas līgums.

4.   Lai veicinātu augļu un dārzeņu sektora atlikto integrāciju vienotā maksājuma shēmā, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, kas nodrošina iespēju atļaut dalībvalstīm, kuras izmantojušas vienu no 51. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētajām iespējām, audzēt sekundāros kultūraugus hektāros, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu;

5.   Lai izveidotu to kaņepāju šķirņu sarakstu, par kurām var pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, un saglabātu sabiedrības veselību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, kas paredz, ka maksājumus piešķir tikai tad, ja izmantotas konkrētu šķirņu sertificētas sēklas, un nodrošina kārtību 39. pantā minēto kaņepāju šķirņu noteikšanai.”.

(29)

Regulas 51. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Pamatojoties uz katras dalībvalsts izvēli, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts 52., 53. un 54. pantā.”.

(30)

Regulas III sadaļas 2. nodaļā pievieno šādu pantu:

„54.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Lai ņemtu vērā attiecīgo nozaru īpatnības, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par šajā nodaļā paredzēto tiesību uz maksājumu noteikšanu un aprēķinu, un iespējām.”

(31)

Regulas 57. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.   Jaunās dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri atrodas īpašā situācijā.”.

(32)

Regulas 59. pantā pievieno šādu punktu:

„4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz nosacījumiem tiesīgo lauksaimnieku noteikšanai, hektāru skaita provizoriskai noteikšanai un piemērošanas nosacījumu ievērošanas sākotnējai pārbaudei.”.

(33)

Regulas 60. pantā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par 44. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās lauksaimnieciskās darbības, kas izteikta LU, aprēķinu un par 44. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās minimālās lauksaimnieciskās darbības pārbaudi jaunajās dalībvalstīs.”.

(34)

Regulas 62. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz lauksaimnieka izmantoto tiesību uz maksājumu procentuālās daļas aprēķinu.”.

(35)

Regulas III sadaļas 3. nodaļā pievieno šādu pantu:

„62.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.   Lai nodrošinātu tiesību efektīvu administrēšanu dalībvalstīs, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par tiesību uz maksājumu piešķiršanu sākotnējā posmā vienotā maksājuma shēmas ieviešanas gadījumā jaunajās dalībvalstīs, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu.

2.   Lai pielāgotos mainīgajai situācijai lauksaimniecības nozarē, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par pārskata periodu 57. panta 3. punkta un 59. panta 3. punkta nolūkā.

3.   Lai nodrošinātu tiesību uz maksājumu efektīvu administrēšanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par tiesību uz maksājumu vērtības un skaita vai no valsts rezerves saņemto tiesību vērtības palielinājuma noteikšanu un aprēķinu atbilstīgi šai nodaļai un tajā paredzētajām iespējām.

4.   Lai garantētu atbalsta saņēmēju tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem:

a)

noteikumus par tiesību uz maksājumu piešķiršanu no valsts rezerves lauksaimniekiem, kuri deklarē mazāk hektārus, nekā skaits, kas atbilst tiem piešķirtajām tiesībām uz maksājumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. un 59. pantam gadījumos, kad dalībvalsts, kas piemērojusi vienotā platībmaksājuma shēmu, izmanto šīs regulas 57. panta 5. punktā paredzēto iespēju;

b)

noteikumus, kas definē 57. panta 2. punktā minētās īpašās situācijas, un noteikumus par lauksaimnieku piekļuvi tiesībām uz maksājumu no valsts rezerves šādās īpašās situācijās, kā paredzēts šajā nodaļā.”.

(36)

Regulas 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam var IV sadaļas 5. iedaļā minēto atbalstu par sēklām un XI pielikuma 1. punktā minētās shēmas, izņemot īpašu kvalitātes piemaksu par cietajiem kviešiem, nolemt iekļaut 2010. vai 2011. gada vienotā maksājuma shēmā. Tādā gadījumā Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, groza valstij noteiktos maksimālos apjomus, kā minēts 40. pantā, pieskaitot XII pielikuma summas par attiecīgo atbalsta shēmu.”.

(37)

Regulas III sadaļas 4. nodaļā pievieno šādu pantu:

„67.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Lai dotu iespēju iekļaut XI pielikumā minētos saistītā atbalsta maksājumus vienotā maksājuma shēmā un pārcelt uz to IX pielikumā minētās vīna atbalsta programmas, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, vai pieņemt noteikumus par piekļuvi maksājumiem, par piešķiramo tiesību summas un skaita vai to vērtības palielinājuma noteikšanu.”.

(38)

Regulas 68. pantu groza šādi:

a)

Panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu aizstāj ar šādu daļu:

„ii)

to ir apstiprinājusi Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, bez 141.c pantā minētās komitejas palīdzības.”;

b)

Panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„7.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu un izvairītos no paralēlas finansēšanas no citiem līdzīgiem atbalsta instrumentiem, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem nosacījumus šā panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētajam Komisijas apstiprinājumam un nosacījumus šajā nodaļā minētā atbalsta piešķiršanai, noteikumus par saderību ar citiem Savienības pasākumiem un par atbalsta kumulāciju, kā arī noteikumus par 1. punktā minēto atsevišķo atbalsta pasākumu definēšanu.”;

c)

Panta 8. punkta otro daļu svītro;

d)

Pievieno šādus punktus:

„9.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem:

a)

noteikumus par katru tiesību uz maksājumu vērtības aprēķinu, ko saņem lauksaimnieks, kuram nepieder nekādas tiesības uz maksājumu un kurš piesakās uz atbalstu, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp noteikumus par 131. panta 2. punktā minētās summas, ko saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu piešķir par hektāru, palielinājuma aprēķinu;

b)

noteikumus, lai saskaņā ar 70. panta 2. punktu no lauksaimnieka vidējās gada produkcijas aprēķinātu iznīcināto produkciju šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam atbalstam, tostarp noteikumus par lauksaimnieku pienākumu informēt dalībvalsti par to apdrošināšanas polisi;

c)

kārtību to pasākumu novērtēšanai un apstiprināšanai, kas veikti atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunkta v) daļai.

10.   Saskaņā ar lēmumu, ko katra dalībvalsts pieņem atbilstīgi 8. punkta pirmajai daļai, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, nosaka minētā atbalsta piemērotu maksimālo apjomu.”.

(39)

Regulas 69. pantu groza šādi.

a)

Panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Saskaņā ar katras dalībvalsts atbilstīgi 1. punktam pieņemto lēmumu par izmantojamo valsts maksimāli pieļaujamo daudzumu Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka atbilstošo šā atbalsta maksimālo apjomu.”;

b)

Panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

„Pamatojoties uz katras dalībvalsts veikto izvēli, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka vispārējo maksimālo apjomu šajā punktā minētajam atbalstam.”;

c)

Panta 6. punktu groza šādi:

i)

Punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„a)

regulas 68. panta 1. punktā, izmantojot summu, kas Komisijai jāaprēķina saskaņā ar šā panta 7. punktu un jānosaka, izmantojot īstenošanas aktu; un/vai”

ii)

pievieno šādu daļu:

„Pamatojoties uz katras dalībvalsts veikto izvēli, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka atbilstošo summu pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem.”;

d)

Panta 7. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Pēc dalībvalsts lūguma Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pārskata noteiktās summas, pamatojoties uz Komisijas paredzētajiem noteikumiem, izmantojot tāda paša veida aktu.”.

(39a)

Regulas 70. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Dalībvalstis pieņem noteikumus par to, kā aprēķina ražotāja vidējo gada produkciju.”.

[Gr. 20]

(40)

Regulas 71. pantu groza šādi.

a)

Panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„To komercaizņēmumu minimālo un maksimālo ilgumu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz finansiālu atbalstu, kā arī tā avotu nosaka Komisija, izmantojot īstenošanas aktus. Šajos aktos var ietvert noteikumus par lauksaimnieku informēšanu.”;

b)

Panta 10. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„10.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par šā panta īstenošanu. Šā ziņojuma formu, saturu, grafiku un termiņus nosaka Komisija, izmantojot īstenošanas aktus.”.

(41)

Regulas 76. pantā pievieno šādu punktu:

„3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par samazinājuma koeficientiem, tostarp attiecībā uz aprēķina metodi un šo koeficientu noteikšanas datumu.”.

(42)

Regulas VI sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā pievieno šādu pantu:

„76.a pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu un kultūratkarīgo maksājumu shēmu efektīvu administrēšanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt noteikumus par minimālo platību un konkrētus noteikumus saistībā ar šajā iedaļā minēto kultūru sēšanu un audzēšanu.”.

(43)

Regulas 77. pantā pievieno šādas daļas:

„Lai ļautu piemērot kultūratkarīgo maksājumu shēmas, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem cietes kartupeļu audzētājiem, tostarp noteikumus par atbilstību, minimālo cenu līmeni un maksājumu.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz atbalsta maksājumu.”.

(44)

Regulas 80. pantā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz rūgtās lupīnas sēklu klātbūtnes saldās (lopbarības) lupīnas sēklās aprēķināšanu.”.

(45)

Regulas 81. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

„2.   Ja platība, par ko pieprasa piemaksas proteīna kultūrām, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasītas piemaksas par proteīna kultūrām, Komisija attiecīgajā gadā proporcionāli samazina, izmantojot īstenošanas aktus.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz samazinājuma koeficientiem, tostarp aprēķina metodi un šo koeficientu noteikšanas datumu.

3.   Ja saskaņā ar 67. pantu dalībvalsts izlemj šajā iedaļā paredzētās proteīnaugu piemaksas shēmas iekļaut vienotā maksājuma shēmā, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, samazina maksimāli garantēto platību, kas minēta šā panta 1. punktā, proporcionāli proteīnaugu apjomiem, kas uzrādīti attiecīgajai dalībvalstij XII pielikumā.

Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu un kultūratkarīgo maksājumu shēmu efektīvu administrēšanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem:

a)

noteikumus par minimālo platību un konkrētus noteikumus saistībā ar šajā iedaļā minēto kultūru sēšanu un audzēšanu;

b)

noteikumus par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par proteīna kultūrām, tostarp noteikumus par saldās (lopbarības) lupīnas definēšanu un tiesībām pretendēt uz maksājumu labības un proteīna kultūru maisījuma gadījumā.”.

(46)

Regulas 84. pantā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz samazinājuma koeficientiem, tostarp aprēķina metodi un šo koeficientu noteikšanas datumu.”.

(47)

Regulas 85. pantā pievieno šādus punktus:

„4.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu un kultūratkarīgo maksājumu shēmu efektīvu administrēšanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par minimālo platību un konkrētus noteikumus saistībā ar šajā iedaļā minēto kultūru sēšanu un audzēšanu.

5.   Lai nodrošinātu kultūratkarīgo maksājumu shēmu efektīvu pārvaldību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, nosakot atbilstības nosacījumus lauksaimniecības zemes gabaliem, kuros iestādīti riekstu koki, noteikumus, kas nosaka zemes gabala minimālo lielumu un koku minimālo blīvumu, kā arī noteikumus par tiesībām pretendēt uz 86. un 120. pantā minēto valsts atbalstu par riekstiem.”.

(48)

Regulas 87. pantu groza šādi.

a)

Panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Pieprasītā atbalsta sēklām apjoms nepārsniedz maksimāli pieļaujamos daudzumus, ko Komisija noteikusi, izmantojot īstenošanas aktus, un atbilstoši atbalsta attiecīgo sugu sēklām daļai šīs regulas 40. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, kā noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 2. punktu (“atbalsta sēklām maksimums”). Taču jaunajām dalībvalstīm šis atbalsta sēklām maksimums atbilst šīs regulas XIV pielikumā minētajiem apjomiem.”;

b)

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.   Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka tās Cannabis sativa L. kaņepju šķirnes, par kurām maksājams šajā pantā paredzētais atbalsts sēklām.”;

c)

Pievieno šādus punktus:

„5.   Lai nodrošinātu kultūratkarīgo maksājumu shēmu piemērošanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka pamatsēklu un oficiāli sertificēto sēklu definīciju.

6.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu atbalsta sēklām gadījumā, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, paredz nosacījumus sēklu ražošanai, teritoriālajai atbilstībai un tirdzniecībai.

7.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu un kultūratkarīgo maksājumu shēmu efektīvu administrēšanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt noteikumus par minimālo platību un konkrētus noteikumus saistībā ar šajā iedaļā minēto kultūru sēšanu un audzēšanu.

8.   Lai izveidotu to kaņepāju šķirņu sarakstu, par kurām var pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, un saglabātu sabiedrības veselību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, kas paredz, ka maksājumus piešķir tikai tad, ja izmantotas konkrētu šķirņu sertificētas sēklas, un nodrošina kārtību 87. panta 4. punktā minēto kaņepāju šķirņu noteikšanai.

9.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz informāciju, kas sēklu ražotājiem un audzētājiem jāsniedz, lai pārbaudītu to tiesības uz atbalstu.”.

(49)

Regulas 89. pantu groza šādi.

a)

Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.   Dalībvalstis atļauj izmantot šā panta 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar 3. punktā minētajiem noteikumiem un nosacījumiem.”;

b)

Pievieno šādus punktus:

„3.   Lai nodrošinātu kultūratkarīgo maksājumu shēmu efektīvu pārvaldību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus un nosacījumus atļauju piešķiršanai attiecībā uz zemi un šķirnēm kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu mērķiem.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par atļaujas piešķiršanas kārtību un paziņojumiem ražotājiem saistībā ar minēto atļaujas piešķiršanu.”.

(50)

Regulas 90. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5.   Lai ļautu piemērot kultūratkarīgo maksājumu shēmas, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par kokvilnu, prasībām attiecībā uz atbilstību un agronomijas praksi.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var paredzēt noteikumus par 4. punktā noteiktā samazinājuma aprēķinu.”.

(51)

Regulas 91. pantu groza šādi.

a)

Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.   Dalībvalsts, kurā kokvilnas attīrītāji veic uzņēmējdarbību, apstiprina starpnozaru organizācijas, kas atbilst 3. punktā minētajiem kritērijiem.”;

b)

Pievieno šādu punktu:

„3.   Lai ļautu efektīvi piemērot kultūratkarīgā atbalsta shēmas, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem kritērijus starpnozaru organizāciju apstiprināšanai un nosaka ražotāju pienākumus. Turklāt Komisija paredz noteikumus situācijai, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šos kritērijus neievēro.”.

(52)

Regulas 97. pantā pievieno šādus punktus:

„5.   Lai nodrošinātu lauksaimnieku tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt konkrētas definīcijas šīs iedaļas mērķiem.

6.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu pārejas posma maksājumiem par augļiem un dārzeņiem, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt:

a)

prasības attiecībā uz 3. punktā minēto pārstrādes līgumu;

b)

noteikumus par sankcijām gadījumā, ja konstatē, ka apstiprināts pirmapstrādātājs vai uzpircējs nepilda pienākumus, kas noteikti šajā nodaļā, vai valstu noteikumus, kuri pieņemti uz šīs nodaļas pamata, vai ja apstiprināts pirmapstrādātājs vai uzpircējs nepiekrīt pārbaudēm vai neveicina pārbaudes, kas jāveic kompetentajām iestādēm.

7.   Lai nodrošinātu kultūratkarīgā atbalsta shēmu efektīvu administrēšanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt noteikumus par minimālo platību un konkrētus noteikumus saistībā ar šajā iedaļā minēto kultūru sēšanu un audzēšanu.

8.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz dalībvalstu veikto pirmapstrādātāju un uzpircēju apstiprināšanu un kontroli un dalībvalstu apstiprināto pirmapstrādātāju un uzpircēju saraksta publicēšanu, dalībvalstu nosakāmo orientējošo atbalsta summu un atbalsta summas pamatu.”.

(53)

Regulas 98. pantā pievieno šādus punktus:

„7.   Lai nodrošinātu lauksaimnieku tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt konkrētas definīcijas šīs iedaļas mērķiem.

8.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu pārejas posma maksājumiem par mīkstajiem augļiem, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt:

a)

prasības attiecībā uz 2. punktā minēto pārstrādes līgumu;

b)

noteikumus par sankcijām gadījumā, ja konstatē, ka apstiprināts pirmapstrādātājs vai uzpircējs nepilda pienākumus, kas noteikti šajā nodaļā, vai valstu noteikumus, kuri pieņemti uz šīs nodaļas pamata, vai ja apstiprināts pirmapstrādātājs vai uzpircējs nepiekrīt pārbaudēm vai neveicina pārbaudes, kas jāveic kompetentajām iestādēm;

c)

noteikumus par minimālo platību un konkrētus noteikumus saistībā ar šajā iedaļā minēto kultūru sēšanu un audzēšanu.

9.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz dalībvalstu veikto pirmapstrādātāju un uzpircēju apstiprināšanu un kontroli un dalībvalstu apstiprināto pirmapstrādātāju un uzpircēju saraksta publicēšanu, dalībvalstu nosakāmo orientējošo atbalsta summu un atbalsta summas pamatu.”.

(54)

Regulas 101. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādām daļām:

„Minēto platību sarakstu izveido Komisija, izmantojot īstenošanas aktus.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par pirmajā daļā minētajiem kritērijiem atbilstošu platību pārbaudi un paziņošanu.”.

(55)

Regulas 103. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1.   Piemaksas izmaksā saņēmējiem lauksaimniekiem, ņemot vērā to aitu un/vai kazu skaitu, kas ir reproduktīvā vecumā un kas turētas saimniecībā noteiktu minimālo laiku, kas Komisijai jānosaka, izmantojot īstenošanas aktus.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par lauksaimnieku iesniedzamajiem pieteikumiem un deklarācijām, kā arī papildu dokumentiem, nosacījumus, kādiem dzīvniekiem jāatbilst, lai saņemtu maksājumus, un pienākumu izveidot to lauksaimnieku uzskaiti, kuri tirgo aitas pienu vai aitas piena produktus.”;

b)

Pievieno šādu punktu:

„3.   Lai nodrošinātu valsts rezerves pienācīgu pārvaldību un garantētu atbalsta saņēmēju tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem:

a)

noteikumus par 52. pantā minēto tiesību saņemt maksājumus aitas un kazas gaļas nozarē izmantošanu, nodošanu un pagaidu nomu;

b)

noteikumus par piekļuvi 52. pantā minētajiem maksājumiem aitas un kazas gaļas nozarē gadījumos, kad lauksaimnieki apsaimnieko zemi, kas nav to īpašumā.”.

(56)

Regulas 104. pantā pievieno šādu punktu:

„5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz individuālo ierobežojumu aprēķinu un tiesību skaita noapaļošanu.”.

(57)

Regulas 105. pantu groza šādi.

a)

Panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

„Ja lauksaimnieks bez maksas ir ieguvis tiesības saņemt piemaksu no valsts rezerves, trīs gadu laikā no šo tiesību iegūšanas datuma tam nav atļauts šīs tiesības nodot vai īslaicīgi iznomāt, izņemot attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos.”;

b)

Pievieno šādus punktus:

„5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz lauksaimnieka paziņojumiem kompetentajai iestādei par saimniecības nodošanu un/vai nomu, individuālā maksimāli pieļaujamā apjoma noteikšanu, paziņojumu lauksaimniekiem tiesību uz piemaksu nodošanas vai pagaidu nomas gadījumā un tiesību nodošanas vai pagaidu nomas ar valsts rezerves starpniecību gadījumā.

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas deleģētos aktus, var pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz šajā iedaļā noteikto neizmantoto tiesību uz piemaksu atsaukšanu vai pārdali.”.

[Gr. 21]

(58)

Regulas 110. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

„Administratīvu iemeslu dēļ dalībvalstis var noteikt, ka 19. pantā minētie atbalsta pieteikumi tiešā maksājuma saņemšanai attiecībā uz īpašo piemaksu pieļaujami par minimālu dzīvnieku skaitu, kas nav lielāks par trim.”;

b)

Panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„a)

katru dzīvnieku, uz kuru attiecas pieteikums, lauksaimnieks tur nobarošanai laikposmu, ko Komisija nosaka, izmantojot īstenošanas aktus.”;

c)

Panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas deleģētos aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz piemaksas summu, kas piešķirama gadījumā, kad, piemērojot pirmajā daļā minēto proporcionālo samazinājumu, iegūst tādu prasībām atbilstošo dzīvnieku skaitu, kas nav vesels skaitlis.”;

[Gr. 22]

d)

Panta 5. punktā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem Komisijai par pasākumiem, kas veikti atbilstīgi pirmās daļas nosacījumiem.”;

e)

Panta 6. punktā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz piemaksas piešķiršanu nokaušanas laikā, tostarp noteikumus par vecuma grupām, atbalsta pieteikumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem, obligāto turēšanas periodu šajā gadījumā un kautsvara noteikšanu.”;

f)

Pievieno šādu punktu:

„9.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pieteikumiem, piemaksu piešķiršanu par dzīvniekiem, kas izrādījušies prasībām neatbilstoši, piemērojot 4. punktā minēto proporcionālo samazinājumu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 6. pantā minētajām pasēm un šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem valsts administratīvajiem dokumentiem, kā arī paziņojumam Komisijai gadījumā, kad dalībvalsts nolemj noteikt atšķirīgus reģionus šīs regulas 109. panta a) punkta nozīmē, vai mainīt esošos reģionus.”.

(59)

Regulas 111. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktā pievieno šādas daļas:

„Administratīvu iemeslu dēļ dalībvalstis var noteikt, ka 19. pantā minētie atbalsta pieteikumi tiešā maksājuma saņemšanai attiecībā uz piemaksu par zīdītājgovīm pieļaujami par minimālu dzīvnieku skaitu, kas nav lielāks par trim.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos pasākumus attiecībā uz atbalsta pieteikumiem.”;

b)

Panta 2. punktu groza šādi.

i)

Aiz otrās daļas iekļauj šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem:

a)

vajadzīgos pasākumus attiecībā uz otrajā daļā minēto sešu mēnešu turēšanas periodu un dalībvalstu pienākumu paziņot Komisijai par skaitliskā ierobežojuma maiņu vai atcelšanu;

b)

noteikumus par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu pieejamās individuālās piena kvotas, lai pretendētu uz piemaksu par zīdītājgovīm.”;

ii)

Pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos pasākumus attiecībā uz piena vidējā izslaukuma aprēķinu.”;

c)

Panta 5. punktu groza šādi.

i)

Pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos pasākumus attiecībā uz atbalsta saņemšanas papildu nosacījumu paziņošanu Komisijai.”;

ii)

Pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos pasākumus attiecībā uz:

a)

dalībvalstu paziņojumiem par papildu nosacījumiem papildu piemaksas par zīdītājgovīm piešķiršanai un

b)

Komisijas lēmumu, kas, izmantojot īstenošanas aktu, bez 141.c pantā minētās Komitejas palīdzības jāpieņem par dalībvalstīm, kuras atbilst ceturtajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

d)

Pievieno šādus punktus:

„7.   Lai garantētu pareizu shēmas pārvaldību un atbalsta saņēmēju tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem:

a)

noteikumus par gaļas šķirnei piederošo govju atbilstību prasībām tās piemaksas saņemšanai par zīdītājgovīm, kas minēta 53. panta 1. punktā;

b)

noteikumus par 53. panta 1. punktā minēto tiesību saņemt piemaksu par zīdītājgovīm izmantošanu, nodošanu un pagaidu nomu;

c)

noteikumus par piekļuvi 53. panta 1. punktā minētajām tiesībām saņemt piemaksu par zīdītājgovīm gadījumos, kad lauksaimnieki apsaimnieko zemi, kas nav to īpašumā;

d)

noteikumus par tiesībām pretendēt uz šā panta 5. punktā minēto papildu valsts piemaksu par zīdītājgovīm.

8.   Lai nodrošinātu atbalsta saņēmēju pienākumu izpildi, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par piekļuvi tiesībām uz piemaksu 53. panta 1. punktā minētās piemaksas par zīdītājgovīm gadījumā, ko nodrošina daļējas tiesības.”.

(60)

Regulas 112. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz individuālā maksimāli pieļaujamā apjoma noteikšanu katram lauksaimniekam.”;

b)

Pievieno šādu punktu:

„6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz daļējo tiesību skaita noapaļošanu.”.

(61)

Regulas 113. pantu groza šādi.

a)

Panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

„Ja lauksaimnieks bez maksas ir ieguvis tiesības saņemt piemaksu no valsts rezerves, nākamo trīs kalendāro gadu laikā tam nav atļauts šīs tiesības nodot un/vai īslaicīgi iznomāt, izņemot attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos.”;

b)

Pievieno šādu punktu: šādus punktus : [Gr. 23]

„5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par:

a)

to, kā tiesības nododošais un/vai iznomājošais lauksaimnieks un tiesības saņemošais lauksaimnieks paziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm par tiesību saņemt piemaksu nodošanu un/vai pagaidu nomu;

b)

kā dalībvalsts nosaka jaunu individuālo maksimāli pieļaujamo apjomu un to paziņo lauksaimniekam tiesību saņemt piemaksu nodošanas vai pagaidu nomas gadījumā.

c)

tiesību nodošanu un/vai pagaidu nomu ar valsts rezerves starpniecību.“ [Gr. 24]

(5a)     Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem pasākumus tiesību nodošanai un/vai pagaidu iznomāšanai ar valsts rezerves starpniecību. ”. [Gr. 25]

(62)

Regulas 115. pantā pievieno šādus punktus:

„3.   Lai garantētu atbalsta saņēmēju tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par piekļuvi 1. punktā minētajai īpašajai shēmai attiecībā uz telēm lauksaimniekiem, kuru telīšu ganāmpulks paredzēts govju ganāmpulka atjaunošanai.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par:

a)

to, kā dalībvalstis paziņo Komisijai, ka tās izmantojušas 1. punktā nodrošināto iespēju, datus, kas ļauj noteikt, ka ir izpildīti minētā punkta nosacījumi, to noteikto konkrēto maksimāli pieļaujamo apjomu, šī apjoma maiņu un kritērijus, kas pieņemti, lai nodrošinātu to, ka piemaksa tiek izmaksāta lauksaimniekiem, kuru telīšu ganāmpulks paredzēts govju ganāmpulka atjaunošanai;

b)

Komisijas lēmumu par dalībvalstīm, kas izpilda 1. punkta nosacījumus;

c)

piemaksas summu, kas piešķirama gadījumā, kad, piemērojot 1. punktā minēto proporcionālo samazinājumu, iegūst tādu prasībām atbilstošo dzīvnieku skaitu, kas nav vesels skaitlis;

d)

minimālo turamo dzīvnieku skaitu;

e)

dzīvnieku skaita noapaļošanu gadījumā, kad, aprēķinot maksimālo telīšu skaitu procentos, kā noteikts 111. panta 2. punkta otrajā daļā, iegūtais skaits nav vesels skaitlis;“ [Gr. 26]

4a.     Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par dzīvnieku skaita noapaļošanu gadījumā, kad, aprēķinot maksimālo telīšu skaitu procentos, kā noteikts 111. panta 2. punkta otrajā daļā, iegūtais skaits nav vesels skaitlis. ”.

[Gr. 27]

(63)

Regulas 116. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punktu groza šādi.

i)

Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Lauksaimnieks, kas savā saimniecībā tur liellopus, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par nokaušanu. To piešķir par piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku nokaušanu vai par to eksportu uz trešām valstīm, ievērojot valstij noteikto maksimālo apjomu, ko Komisija nosaka, izmantojot īstenošanas aktus.”;

ii)

Trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Otrās daļas a) un b) apakšpunktā uzskaitītie dzīvnieki atbilst kaušanas piemaksas saņemšanas kritērijiem, ja lauksaimnieks tos turējis laikposmu, ko Komisija nosaka, izmantojot īstenošanas aktus.”;

b)

Panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka valsts maksimālo apjomu, kas minēts 1. punktā. Šo maksimālo apjomu nosaka katrai dalībvalstij un atsevišķi abām dzīvnieku kategorijām, kuras norādītas minētā punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā. Katrs maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar to dzīvnieku skaitu katrā no šīm abām kategorijām, kas attiecīgajā dalībvalstī tika nokauti 1995. gadā. Dzīvnieku skaitu, kuri tika eksportēti uz trešām valstīm, saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) datiem vai jebkuriem citiem publicētiem oficiāliem statistikas datiem par attiecīgo gadu, ko atzīst Komisija, pieskaita katram maksimāli pieļaujamajam daudzumam.”;

c)

Pievieno šādus punktus:

„5.   Lai nodrošinātu Savienības fondu līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izmantošanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par pienākumu sniegt pieteikumu par dalību, lai piekļūtu šajā pantā noteiktajai piemaksai par nokaušanu.

6.   Lai dotu iespēju piemērot šajā pantā noteikto piemaksu par nokaušanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par kautķermeņu atbilstību prasībām.

7.   Lai garantētu atbalsta saņēmēju tiesību aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par šajā pantā noteiktās piemaksas par nokaušanu summu, ja prasībām atbilstošo dzīvnieku skaits nav vesels skaitlis.”.

(64)

Regulas 117. pantu groza šādi.

a)

Panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Tomēr uzskatāms, ka par dzīvnieku var arī pretendēt uz maksājumu, ja informācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, tiek nodota kompetentajai iestādei dzīvnieka turēšanas perioda pirmajā dienā, kā Komisija noteikusi, izmantojot īstenošanas aktus.”;

b)

Pievieno šādus punktus:

„Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus par:

pieteikumiem piemaksu saņemšanai un lauksaimnieku iesniedzamajiem dokumentiem, turēšanas periodu noteikšanu un dzīvnieku identifikācijai un reģistrācijai piemērojamo procedūru;

noteicošo datumu, lai noteiktu gadu, uz kuru attiecina dzīvniekus, nosakot piemērojamās piemaksas summu, kā arī piemērojot atbalsta likmi un aprēķinot proporcionālo samazinājumu;

neizmantoto šajā iedaļā noteikto tiesību uz piemaksu atsaukšanu un pārdali.”.

(65)

Regulas 119. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par izslēgšanas perioda ilgumu.”.

(66)

Regulas 124. pantā pievieno šādus punktus:

„9.   Lai nodrošinātu iespēju piemērot šajā sadaļā minēto vienotā platībmaksājuma shēmu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka lauksaimniecības zemes platības, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, kā paredzēts 1. punktā, un tās atbilstīgās platības minimālo lielumu katrā saimniecībā, par kuru var pieprasīt maksājumu, pārsniedzot 0,3 ha, kā paredzēts 2. punkta trešajā daļā.

10.   Lai izveidotu to kaņepāju šķirņu sarakstu, par kurām var pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, un saglabātu sabiedrības veselību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem noteikumus, kas paredz, ka maksājumus piešķir tikai tad, ja izmantotas konkrētu šķirņu sertificētas sēklas, un nodrošina kārtību 39. pantā minēto kaņepāju šķirņu noteikšanai.”.

(67)

Regulas 126. pantā pievieno šādu punktu:

„4.   Pamatojoties uz katras dalībvalsts izdarīto izvēli, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka šajā pantā minētā atbalsta maksimālo summu.”.

(68)

Regulas 127. pantā pievieno šādu punktu:

„3.   Pamatojoties uz katras dalībvalsts izdarīto izvēli, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, nosaka šajā pantā minētā atbalsta maksimālo summu.”.

(69)

Regulas 128. pantu groza šādi.

a)

Panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Šādā gadījumā, ievērojot maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko Komisija noteikusi, izmantojot īstenošanas aktus, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.”;

b)

Panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Šādā gadījumā, ievērojot maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko Komisija noteikusi, izmantojot īstenošanas aktus, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.”.

(70)

Regulas 129. pantā pievieno šādu punktu:

„4.   Pamatojoties uz katras dalībvalsts izdarīto izvēli, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, nosaka šajā pantā minētā atbalsta maksimālo summu.”.

(71)

Regulas 131. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Panta 1. punktā minētās summas nosaka Komisija, izmantojot īstenošanas aktus.”.

(72)

Regulas 132. pantu groza šādi:

a)

Panta 2. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

„Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, saņemot Komisijas atļauju, kas sniegta, izmantojot īstenošanas aktu, papildināt tiešos maksājumus bez 141.c pantā minētās komitejas palīdzības.”;

b)

Pievieno šādus punktus:

„9.   Lai nodrošinātu iespēju piemērot papildu valsts tiešā atbalsta maksājumus, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, 7. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem mērķiem pieņem noteikumus par šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

10.   Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pieņem nepieciešamos pasākumus:

gadījumiem, kuros papildu valsts tiešā atbalsta maksājumi pārsniegtu Komisijas atļauto maksimālo līmeni;

attiecībā uz kontrolēm.”.

(73)

Regulas 139. pantā pievieno šādu punktu:

„Tomēr 132. pantā paredzētie papildu valsts tiešā atbalsta maksājumi, kas nav izmaksāti saskaņā ar Komisijas atļauju, uzskatāmi par nelikumīgu valsts atbalstu Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (11)

(74)

Regulas 140. pantā pievieno šādu daļu:

„Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par to, kā dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju, iesniedz dokumentus, statistiku un ziņojumus, kā arī par šādas paziņošanas un iesniegšanas termiņiem un metodēm.”.

(75)

Regulas 141. un 142. pantu svītro.

(76)

Regulas VII sadaļas 1. nodaļā pievieno šādus pantus:

„141.a pants

Komisijas pilnvaras

Ja vien šajā regulā nav nepārprotami paredzēts citādi, tad gadījumos, kad Komisijai ir piešķirtas pilnvaras, attiecībā uz deleģētiem aktiem tā rīkojas saskaņā ar 141.b pantā minēto procedūru, bet attiecībā uz īstenošanas aktiem – saskaņā ar 141.c pantā minēto procedūru.

141.b pants

Deleģētie akti Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt šajā regulā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz nenoteiktu laika periodu. piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus . Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 28]

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Šīs regulas 2.a pantā, 6. panta 3. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 3. punktā, 11.a panta 1. un 2. punktā, 12. panta 5. punktā, 27.a panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktā, 31.a pantā, 33. panta 5. punktā, 40. panta 1. punktā, 45.a panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktā, 54.a pantā, 62.a panta 1., 3. vai 4. punktā, 67.a pantā, 68. panta 7. punktā, 76.a pantā, 77. pantā, 81. panta 3. punktā, 85. panta 4. vai 5. punktā, 87. panta 4., 5., 6., 7. un 8. punktā, 89. panta 3. punktā, 90. panta 5. punktā, 91. panta 3. punktā, 97. panta 5., 6. un 7. punktā, 98. panta 7. un 8. punktā, 103. panta 3. punktā, 105. panta 6. punktā, 110. panta 4. punktā, 111. panta 7. un 8. punktā, 113. panta 6. punktā (jauns), 115. panta 3. punktā un 5. punktā (jauns), 116. panta 5., 6. un 7. punktā, 124. panta 9. un 10. punktā un 132. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … (12). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, savlaicīgi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras varētu atsaukt, un šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus.

Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par vienu mēnesi.

Ja pēc šā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms šā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus, pamato, kāpēc tā iebilst pret deleģēto aktu.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.     Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.     Saskaņā ar šo regulu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 28]

141.ba pants

Steidzamības procedūra

1.     Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot aktu, Eiropas Parlamentam un Padomei izklāsta iemeslus, kādēļ tiek izmantota steidzamības procedūra.

2.     Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 141.b panta 5. punktā noteikto procedūru. Šādā gadījumā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par Eiropas Parlamenta vai Padomes lēmumu izteikt iebildumus, Komisija aktu nekavējoties atceļ. [Gr. 29]

141.c pants

Īstenošanas akti – komiteja Komitejas procedūra

[Tiks pabeigts pēc tam, kad būs pieņemta Regula, ar ko nosaka noteikumus un vispārīgos principus attiecībā uz LESD 291. panta 2. punktā paredzētajiem kontroles mehānismiem. Šo regulu pašlaik apspriež Parlaments un Padome.]

1.

Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13), nozīmē.

2.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

[Gr. 30]

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no …

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs


(1)  OV C 107, 6.4.2011., 30. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 4. jūlija nostāja.

(3)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(4)   OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(5)  OV L 316, 2.12.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 316, 2.12.2009., 27. lpp.

(7)  OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.

(8)  OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

(9)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.”.

(10)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.”.

(11)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.”. izpratnē.

(12)  

+

Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

(13)   OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp..


Top