29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/53

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un ieviešanas precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu”

COM(2011) 610 final – 2011/0272 (COD)

2012/C 191/10

Ziņotājs: Luis Miguel PARIZA CASTAÑOS

Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobrī un Padome 2011. gada 27. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punktu un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un ieviešanas precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu”

COM(2011) 610 final – 2011/0272 (COD).

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 3. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (25. aprīļa sēdē), ar 172 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Eiropas Komisijas centienus attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības grupu formu un pozitīvi vērtē jaunajā regulā pausto pieeju, kura palīdzēs ETSG kļūt par efektīvāku, vienkāršāku un elastīgāku instrumentu teritoriālās sadarbības veicināšanai, kas ir nostiprināta ar Lisabonas līgumu. Šis atzinums papildina atzinumu par “Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi” (1).

1.2   EESK atzinīgi vērtē to, ka ar šo regulu ETSG juridiskais instruments tiks nostiprināts Eiropas līmenī, izmantojot kopīgus risinājumus, un uzskata, ka turpmāk ETSG būs īpaši svarīga nozīme sadarbībā un teritoriālajā kohēzijā.

1.3   Nākotnē ETSG nepārtrauktība būs nodrošināta, un, pateicoties grozījumiem šajā regulā, minētais juridiskais instruments dos iespēju izmantot elastīgāku pieeju teritoriālās un kohēzijas politikas īstenošanā.

1.4   Tiek nostiprināta Eiropas reģionu politiskā nozīme. EESK pilnībā atbalsta ES teritoriālās sadarbības politiku, kas reģionālajām pašvaldībām piešķir jaunu lomu. Padomē darbojas dalībvalstis, un EESK cer, ka Eiropas reģioni iesaistīsies pietiekami. RK un EESK ir būtiska institucionāla nozīme, un Padomei tā ir jāņem vērā.

1.5   Nākotnes izaicinājums būs reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, un šim nolūkam ir nepieciešama plaša sadarbība dažādos pārvaldības līmeņos.

1.6   EESK vienmēr ir atzinusi daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu pievienoto vērtību, un tādēļ atbalsta ETSG izveidi, kas dod iespēju iesaistīties visām ieinteresētajām pusēm no makroreģiona, Eiroreģiona vai pārrobežu reģiona.

1.7   Tomēr daudzlīmeņu pārvaldība būtu jāpastiprina, iesaistot ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, tādēļ EESK ierosina ar regulas grozījumu sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām atvieglot iespēju atbilstošā veidā iesaistīties Eiropas teritoriālās sadarbības grupās. Līdz ar pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos uzlabosies saikne starp ETSG, stratēģiju “Eiropa 2020” un nozaru politikām.

1.8   ETSG iesaistīto valsts, reģionālo un vietējo pašvaldību iestāžu ierēdņu apmācība un apmaiņa ir ļoti svarīga, un tādēļ EESK aicina Komisiju atbalstīt kopīgu apmācību programmu organizēšanu, lai uzlabotu administratīvo un politisko pārvaldību.

1.9   EESK uzskata, ka šī ļoti specifiskā regula Padomei un Parlamentam būtu jāpieņem ātri, negaidot visas kohēzijas politikas paketes pieņemšanu. Tādējādi varētu paātrināt regulas stāšanos spēkā.

2.   Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG)

2.1   Eiropas teritoriālās sadarbības grupa ir juridiska forma, kuru izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu sadarbības struktūru izveidei. To izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1082/2006 saskaņā ar kohēzijas politikas noteikumiem 2007.-2013. gada plānošanas periodam.

2.2   Šajā plānošanas posmā sadarbības pasākumi, kurus iepriekš līdzfinansēja Kopienas iniciatīvas INTERREG ietvaros, ieguva kohēzijas politikas mērķa statusu; tas attiecas gan uz pārrobežu, gan starpreģionālajiem pasākumiem. Tie ir pārvērtušies par trešo mērķi pozīcijā “Eiropas teritoriālā sadarbība”.

2.3   Teritoriālā sadarbība tiek uzskatīta par pamatinstrumentu kohēzijas mērķu sasniegšanai, un tādēļ tā saņem jaunu stimulu un lielāku finansējumu. Tomēr ir jāveic arī paralēli pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas apgrūtina teritoriālās sadarbības attīstību.

2.4   Šobrīd ES dalībvalstu publiskās iestādes, jo īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, sadarbības pasākumu īstenošanā saskaras ar daudzām juridiska un praktiska rakstura grūtībām, kas saistītas ar tiesību aktu un procedūru atšķirībām, kuras negatīvi ietekmē šo pasākumu pārvaldību.

2.5   Regula par ETSG izveidi (2) tika pieņemta, lai dotu iespēju teritoriālajā sadarbībā iesaistītajām pusēm izmantot jaunus instrumentus minēto grūtību pārvarēšanai un uzlabot teritoriālās sadarbības pasākumu praktisku īstenošanu.

2.6   Šī juridiskā forma dod iespēju iestādēm, kas apvienojušās teritoriālās sadarbības projektu un kopīgu pasākumu īstenošanā ar Eiropas līdzfinansējumu vai bez tā, iegūt patstāvīgu un no to sastāvā iekļautajām struktūrvienībām atšķirīgu juridisko statusu, kā arī darboties savā vārdā Eiropas Savienības juridiskajā sistēmā.

2.7   Piecus gadus vēlāk, ņemot vērā šajā laikā iegūto pieredzi, Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par regulas grozījumiem, ierosinot izmaiņas, lai precizētu, vienkāršotu un uzlabotu ETSG īstenošanu.

3.   Priekšlikums par Regulas (EK) 1082/2006 par ETSG grozīšanu

3.1   Izpildot pienākumu iesniegt ziņojumu par spēkā esošās regulas piemērošanu un ņemot vērā apspriežu procesā iegūtos rezultātus, iestāžu līmenī sadarbojoties ar Reģionu komiteju un ar esošajām ETSG, Eiropas Komisija apstiprinājusi, ka ETSG ir atbilstoša struktūra teritoriālajai sadarbībai ilgtermiņā (3).

3.2   ETSG juridiskā forma teritoriālajai sadarbībai “nodrošina oficiālu regulējumu ar lielāku tiesisko noteiktību, oficiālāku pamatu un stabilāku institucionālo struktūru”.

3.3   No pašreizējām ETSG saņemtās atsauksmes liecina par pozitīvu atgriezenisko saikni. Piedaloties 15 dalībvalstīm, ir izveidotas 26 ETSG, kas apvieno vairāk nekā 550 vietējās un reģionālās pašvaldības.

3.4   Tomēr ir konstatētas arī vairākas nepilnības, tostarp dzirdami apgalvojumi, ka “ETSG izmantošana nesniedz gaidītos rezultātus”, un šo nepilnību dēļ nav izveidots vairāk ETSG. Ar grozītās regulas starpniecību varētu mēģināt atrisināt minētās problēmas.

3.5   Bijušas arī problēmas saistībā ar ETSG izveidi un darbību, kā arī ar laikietilpīgām un sarežģītām izveides un izmaiņu procedūrām. Turklāt ir radušās neparedzētas situācijas, valsts iestādēm un reģionālajām pašvaldībām atšķirīgi interpretējot noteikumus un izstrādājot atšķirīgus praktiskus risinājumus.

3.6   Grupā ietilpstošo struktūru juridiskās un organizatoriskās atšķirības, ka arī to atšķirīgais kompetenču sadalījums rada grūtības panākt vienošanās, kas būtu pieņemamas visiem grupu dalībniekiem.

3.7   Arī regulas noteikumi dažādās jomās tiek piemēroti atšķirīgi, piemēram, saistībā ar jautājumu par ierobežotu vai neierobežotu atbildību, nodarbinātības nosacījumiem ETSG darbiniekiem, par darbu un pakalpojumu pasūtījumu sistēmu.

3.8   Ir grūtības arī ar trešo valstu līdzdalību, ja ir jāizveido ETSG, kurā iekļauti dalībnieki tikai no vienas dalībvalsts un no trešās valsts.

3.9   Arī regulas saturu interpretē atšķirīgi, kā tas ir gadījumā ar to privāto struktūru iesaistīšanos, kas uzskatāmas par publiskā iepirkuma līgumu slēdzējām pusēm.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   Kā EESK jau norādījusi apspriedēs (4) par Regulu (EK) Nr. 1082/2006, ETSG ir lietderīgs un vērtīgs instruments, kas var dot iespēju attīstīt efektīvāku, aktīvāku un redzamāku teritoriālo sadarbību.

4.2   Lai gan pastāv atšķirības starp valstīm, reģioniem būs ļoti būtiska nozīme Eiropas Savienības turpmākajā pārvaldības sistēmā, un iestādēm tā ir jāatbalsta.

4.3   EESK atzinīgi vērtē jauno regulas priekšlikumu, kas uzlabos un atvieglos tās piemērošanu, kā arī padarīs ETSG par noderīgāku instrumentu reģioniem. Grupām ir vajadzīgs instruments, kas Eiropas reģionālajai sadarbībai nodrošina stabilu, strukturētu un juridiski efektīvu pamatu.

4.4   Jaunā regula atvieglos jaunu ETSG izveidi un uzlabos to darbību, jo tiek nostiprināta strukturēta sistēma ar pilnīgām operatīvām spējām, kas ļauj pārvarēt juridiskus un praktiskus šķēršļus starpvalstu sadarbības pasākumos. Tiks izveidotas īpaši plānošanas, koordinācijas un pārvaldības jautājumiem paredzētas organizatoriskas vienības.

4.5   EESK uzskata, ka regula ir nākamais solis pārrobežu, valstu un reģionu sadarbības veicināšanai.

4.6   Tiek sekmēta arī tālejošāka sadarbība. Pasākumi, kurus līdzfinansēs no Eiropas fondu līdzekļiem teritoriālās sadarbības ietvaros, tiks iekļauti stratēģiskāku pamatnostādņu sistēmā un balstīti uz Eiropas kopējo interešu pievienoto vērtību un ilgtermiņa perspektīvu.

4.7   Turpmāk būtu lietderīgi reģionu sadarbību attīstīt stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros un pastiprināt tās mērķus, proti, darba vietu izveidi, konkurētspējas uzlabošanu, ilgtspējīgumu, uzņēmumu, arī MVU, universitāšu un tehnoloģiju centru sadarbību u.c.

4.8   EESK atbalsta arī tādu teritoriālo sadarbību, kas sekmē tematisku un nozaru pasākumu īstenošanu starp reģioniem un pilsētām.

4.9   EESK uzsver, ka ETSG jau pieļauj reģionālo pašvaldību sadarbību ekonomikas un tehnoloģiju jomā, kas ir būtiski arī stratēģijai “Eiropa 2020”. Šai sadarbības formai jābūt atpazīstamākai.

4.10   EESK atzīst dažādu projektu nozīmīgumu, kurus sekmē tādi sadarbības instrumenti kā ETSG, sākot no INTERREG projektiem un līdz pat pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu izveidei vai daudznozaru stratēģiskajiem plāniem.

4.11   EESK atbalsta Reģionu komitejas institucionālo lomu ETSG uzraudzībā un labas prakses apmaiņā. RK ETSG forumam ir jāturpina darbība pēc jaunās regulas pieņemšanas.

4.12   EESK vēlētos sadarboties ar RK, lai pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri iesaistītos ETSG uzraudzībā un vērtēšanā. Komiteja aicina Komisiju izstrādāt ziņojumu par jaunās regulas piemērošanu un par ekonomikas un sociālās jomas pārstāvju, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ETSG (5).

4.13   Komiteja atbalsta arī ETSG izveides procedūras vienkāršošanu nākotnē, kā arī konvenciju apstiprināšanu sešu mēnešu laikā, lai gan no valdību puses nav saņemts apstiprinājums.

4.14   EESK uzskata, ka ETSG ir pietiekami daudzpusīgas un elastīgas, lai pārvaldītu infrastruktūras un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus dažādu ES dalībvalstu iedzīvotāju interesēs.

4.15   EESK uzsver, ka teritoriālā sadarbība, kuras galvenais mērķis ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošana, tiek īstenota arī tālejošāku un politiski sarežģītāku iniciatīvu ietvaros, kā, piemēram, makroreģioni, Eiroreģioni un baseinu stratēģijas integrētajā jūrniecības politikā.

4.16   EESK uzsver, ka makroereģionālajai un starpreģionālajai sadarbībai, ja ETSG pienācīgi darbojas, arī var būt nozīme ES nozaru mērķu sasniegšanā. Stratēģijai “Eiropa 2020” neapšaubāmi būs jauns stimuls. Regulai vajadzētu uzlabot ETSG un nozaru politikām paredzēto ES politikas un finanšu instrumentu saikni.

4.17   Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatvieglo ETSG izmantošana tālākos reģionos un aizjūras teritorijās, tostarp arī grupas, kas izveidotas ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

4.18   EESK, ievērojot ETSG brīvprātīgas izveides principu, aicina Komisiju aktīvāk iesaistīties ETSG izveides sekmēšanā, vienkāršošanā un darbības uzlabošanā, kas savukārt jāsaista ar Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas nostāja ir atbilstoša, ierosinot grozīt spēkā esošo regulu. EESK vēlas uzsvērt, ka ETSG ir jābūt vienkārši izmantojamiem instrumentiem, lai katra partneru grupa pati noteiktu darbību un funkcijas attiecīgajai grupai visatbilstošākajā veidā, jo katrai partneru grupai ir īpaša situācija un apstākļi, un ETSG ir jābūt instrumentam, kas spēj aptvert sadarbības centienus.

5.2   Šobrīd daudzi Eiropas reģioni neizmanto Eiropas Savienības tiesībās paredzētās iespējas, ko sadarbībai ES reģionālas politikas ietvaros nodrošina ETSG juridiskā forma. EESK aicina Eiropas Komisiju aktīvāk informēt par šo instrumentu un iepazīstināt ar to reģionālās pašvaldības un pilsonisko sabiedrību.

5.3   Vienkāršošanas principam, kuru Komisija vēlas iekļaut turpmākajā kohēzijas politikā un līdz ar to arī Eiropas teritoriālajā sadarbībā, jābūt dažādu instrumentu, īpaši ETSG, pamatā.

5.4   EESK secina, ka juridiskie, administratīvie un procesuālie šķēršļi attur teritoriālajā sadarbībā ieinteresētās puses, jo īpaši tās reģionālās un vietējās pašvaldības, kurām ir ierobežoti administratīvie līdzekļi un mazāk resursu.

5.5   Ar ETSG izveidi saistīto administratīvo procedūru laikietilpīgums un nepieciešamība atkārtot procedūru katrai jaunizveidotai ETSG nav savienojams ar sadarbības pasākumu īstenošanai vajadzīgo dinamiku, un rada būtisku šķērsli ETSG izmantošanai. EESK atzinīgi vērtē to, ka minētās problēmas varētu atrisināt ar jaunās regulas starpniecību.

5.6   Elastīgums ir vēl viena vēlama iezīme, kuru cenšas rast sadarbības struktūras izveidē ieinteresētās puses, lai varētu pielāgot organizāciju un darbību īpašām vajadzībām un specifiskiem aspektiem.

5.7   Vietējo un reģionālo pašvaldību darba atvieglošanai EESK aicina Eiropas Komisiju ieviest konsultāciju, apmācības un pieredzes apmaiņas sistēmu, lai palīdzētu izstrādāt konvencijas un statūtus.

5.8   EESK uzskata, ka pieņemtie pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no ETSG administratīvās pārvaldes iestāžu digitālās sadrumstalotības, ir nepietiekami. Ir svarīgi nodrošināt savstarpēji savienotu, interaktīvu un pieejamu teritoriālo valsts pārvaldes iestāžu sistēmu, izmantojot Kopienas programmu ISA  (6). Tādējādi tiks atbalstīta daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu pievienotā vērtība un visu iesaistīto pušu (makroreģionā, Eiroreģionā vai pārrobežu reģionā) piedalīšanās.

5.9   EESK atbalsta vienošanos par ETSG personāla nodarbinātības nosacījumiem un sociālo nodrošinājumu, kā arī noteikumus par personāla pieņemšanu darbā un vadību.

5.10   EESK vēlas pievērst uzmanību tādam daudzlīmeņu pārvaldības piemēram kā ETSG, kurā partneri ar dažādu reģionālā, vietējā, valsts un iestāžu līmeņa pieredzi veido pārvaldības un sadarbības struktūras. Tomēr Komiteja ierosina iesaistīt arī sociālos partnerus un citus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

---

(1)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 49. lpp.

(2)  EKDL 159. pantā, šobrīd LESD 175. pantā, noteikts, ka specifiskie pasākumi var tikt pieņemti ārpus paredzētajiem līdzekļiem, lai īstenotu ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi.

(3)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Regulas (EK) Nr. 1082/2006 par ETSG piemērošana. COM(2011) 462 final.

(4)  EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)”, OV C 255, 14.10.2005., 76. lpp.

(5)  EESK atzinums par tematu “Efektīva partnerība kohēzijas politikā”, OV C 44, 11.2.2011., 1. lpp.

(6)  Sadarbspējas risinājumi Eiropas publiskās administrācijas iestādēm.

---