29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/49

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi”

COM(2011) 611 final – 2011/0273 (COD)

2012/C 191/09

Ziņotājs: PÁLENÍK kgs

Eiropas Savienības Parlaments 2011. gada 25. oktobrī un Eiropas Savienības Padome 2011. gada 27. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 178. un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi”

COM(2011) 611 final – 2011/0273 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 3. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (2012. gada 25. aprīļa sēdē), ar 162 balsīm par, 5 balsīm pret un 14 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   EESK secinājumu un ieteikumu kopsavilkums

1.1   Eiropas Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam — budžetu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Priekšlikumā Komisija nolēma, ka kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt svarīgam nākamā finanšu plāna elementam, un tai jāsniedz ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

1.2   Eiropas teritoriālā sadarbība ir viens no kohēzijas politikas mērķiem un nodrošina sistēmu kopīgu pasākumu īstenošanai un politiskās pieredzas apmaiņai starp valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm.

1.3   Komisija min vairākus piemērus par pievienoto vērtību, ieguldījumiem izaugsmē un darba vietu radīšanā, kas nebūtu bijuši iespējami bez ES budžeta atbalsta. Tomēr Komisijas veiktā novērtējuma rezultāti norāda arī uz to, kādas sekas ir sadrumstalotai pieejai un prioritāšu trūkumam. Ieguldījumi izaugsmē ir vēl jo svarīgāki laikā, kad dalībvalstīs ir ļoti ierobežots publiskais finansējums.

1.4   Eiropas teritoriālā sadarbība ir īpaši svarīga, jo tā pēc savas būtības un mērķiem ir kohēzijas politikas sastāvdaļa. Tā sekmē sadarbību pārrobežu, valstu un reģionu līmenī.

1.5   Ierosinātā finanšu resursu sadale starp dažādiem Eiropas teritoriālās sadarbības veidiem, t.i., starp pārrobežu, valstu un reģionu sadarbību, nodrošina pietiekamu finansējumu katram no šiem veidiem.

1.6   EESK arī atbalsta tendenci katrā sadarbības veidā īstenot pasākumus noteiktās tematiskās jomās un noteikt ieguldījumu prioritātes, lai gan ir svarīgi ņemt vērā atsevišķu valstu un reģionu īpatnības un vajadzības.

1.7   EESK atzinīgi vērtē un atbalsta mērģinājumu vienkāršot noteikumus visos iesaistītajos līmeņos: noteikumus līdzekļu saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī Komisijai.

1.8   EESK īpaši atzinīgi vērtē pārvaldības un sertifikācijas iestāžu apvienošanu, izmaksu deklarēšanas vienkāršošanu, elektronisko ziņošanu un gada ziņojumu izstrādi tikai 2017. un 2019. gadā.

1.9   Svarīgs elements ir arī kopēju rādītāju (kas minēti regulas pielikumā) izveide, lai novērtētu atsevišķu programmu rezultātus, un tas dod iespēju labāk novērtēt strukturālo pasākumu rezultātus un efektivitāti.

1.10   EESK atbalsta pilsoniskās sabiedrības tiešu iesaisti visā programmu ciklā (plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā), pamatojoties uz vienlīdzīgas partnerības principu.

1.11   Pilsoniskās sabiedrības dalībniekus ir svarīgi iesaistīt arī mazākos projektos, kas var palielināt pasākumu pievienoto vērtību, īpaši pārrobežu sadarbībā.

1.12   Tehniskā palīdzība galvenokārt būtu jāizmanto, lai uzlabotu visu Eiropas teritoriālajā sadarbībā iesaistīto dalībnieku absorbcijas spēju un uzlabotu administratīvo spēju, tomēr neradot papildu administratīvo slogu.

2.   Atzinuma galvenie elementi un vispārīga informācija

2.1   Kohēzijas politikas īstenošanas tiesiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pants.

2.2   Saskaņā ar LESD 175. pantu dalībvalstīm jāīsteno tāda ekonomikas politika un tā jākoordinē tādā veidā, lai sasniegtu 174. pantā minētos mērķus. Veidojot un īstenojot ES politiku un pasākumus un īstenojot iekšējo tirgu, jāņem vērā 174. pantā minētie mērķi un jāveicina sasniegšana.

2.3   Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda mērķi ir noteikti LESD 162., 176. un 177. pantā.

2.4   LESD 174. pantā ir noteikts, ka īpaša uzmanība jāvelta lauku apvidiem, reģioniem, kuros notiek rūpniecības pārstrukturēšana, kā arī reģioniem, kuros ir bargi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas, pārrobežu un kalnu reģioni.

2.5   LESD 349. pantā ir noteikts, ka jāpieņem īpaši pasākumi, lai ņemtu vērā attālāko reģionu sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina daži īpaši faktori, kas nopietni kavē to attīstību.

2.6   Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam — budžetu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Priekšlikumā Komisija nolēma, ka kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt svarīgam nākamā finanšu plāna elementam, un uzsvēra tās būtisko ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

2.7   Priekšlikums ir iekļauts kohēzijas politikas tiesību aktu paketē 2014.-2020. gadam (1). Eiropas teritoriālā sadarbība ir viens no kohēzijas politikas mērķiem un nodrošina sistēmu kopīgu pasākumu īstenošanai un politiskās pieredzas apmaiņai starp valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm.

2.8   Komisijas veiktajā novērtējumā par līdzšinējiem izdevumiem kohēzijas politikas jomā ir minēti daudzi piemēri par pievienoto vērtību, izaugsmi un ieguldījumiem darba vietu radīšanā, kas nebūtu bijuši iespējami bez ES budžeta atbalsta. Tomēr rezultāti norāda arī uz to, kādas sekas ir sadrumstalotībai un prioritāšu trūkumam. Laikā, kad publiskie līdzekļi ir ierobežoti un izaugsmi veicinoši ieguldījumi ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad, Komisija ir nolēmusi ierosināt būtiskas izmaiņas kohēzijas politikā.

2.9   Eiropas teritoriālā sadarbība ir īpaši vērtīga, jo

—	pārrobežu problēmas var visefektīvāk atrisināt sadarbībā ar visiem attiecīgajiem reģioniem, lai izvairītos no tā, ka dažiem reģioniem rodas nesamērīgas izmaksas, savukārt citi nedara neko (piemēram, vides piesārņojums pārrobežu mērogā);

—	sadarbība var sniegt efektīvu mehānismu, lai dalītos paraugpraksē un kopīgi mācītos, jo tā ir iespēja izplatīt zinātību (piemēram, konkurētspējas uzlabošana);

—	sadarbojoties var nodrošināt to, ka konkrētas problēmas risinājums kļūst efektīvāks, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem un “kritiskās masas” sasniegšanai (klasteru izveide pētniecības un inovācijas veicināšanai);

—	pārrobežu un valstu mērogā koordinējot nozaru politiku, pasākumus un ieguldījumus, var uzlabot pārvaldību;

—	veidojot attiecības ar ES kaimiņiem, t.i., īstenojot sadarbības programmas uz ES ārējām robežām, var veicināt drošību, stabilitāti un savstarpēji izdevīgas attiecības;

—	dažās situācijās, piemēram, jūras baseinu un piekrastes reģionu gadījumā, sadarbība un kopīgi valstu pasākumi ir neaizstājami, lai atbalstītu izaugsmi, nodarbinātību un uz ekosistēmu balstītu pārvaldību;

—	teritoriālā sadarbība rada apstākļus makroreģionālu attīstības stratēģiju īstenošanai.

3.   Vispārējas piezīmes

3.1   EESK atbalsta Komisijas mērķi Eiropas teritoriālās sadarbības īpatnības skaidrāk izklāstīt atsevišķā regulā, lai atvieglotu gan šādas sadarbības īstenošanu, gan definētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa sasniegšanā (2).

3.2   Ierosinātā skaidrā finanšu resursu sadale starp dažādiem Eiropas teritoriālās sadarbības veidiem, t.i., starp pārrobežu, valstu un reģionu sadarbību, nodrošina pietiekamu finansējumu katram no šiem veidiem. No šīs sadales ir skaidrs, ka galvenais uzsvars ir likts uz pārrobežu sadarbību (73,24 % pārrobežu sadarbībai, 20,78 % valstu sadarbībai un 5,98 % reģionu sadarbībai). Arī finansējums attālākajiem reģioniem ir atbilstošs.

3.3   Attiecībā uz attālākajiem reģioniem (piemēram, Francijas aizjūras departamentiem) būtu lietderīgi precīzāk noteikt to kaimiņus un tādējādi potenciālos sadarbības partnerus.

3.4   EESK arī atbalsta tendenci īstenot pasākumus noteiktās tematiskās jomās un izvirzīt ieguldījumu prioritātes katram sadarbības veidam (3). Šajā jomā tomēr ir svarīgs arī elastīgums, un jāņem vērā atsevišķu valstu īpatnības, ievērojot subsidiaritātes principu.

3.5   Turklāt, tematiskās jomās koncentrējoties uz īpašām prioritātēm un tās izvēloties saskaņā ar atsevišķu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu (projektu) vajadzībām, varētu palīdzēt palielināt Eiropas teritoriālās sadarbības pievienoto vērtību.

3.6   EESK atzinīgi vērtē un atbalsta mēģinājumu vienkāršot noteikumus visos iesaistītajos līmeņos: noteikumus līdzekļu saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī Komisijai. Vienkāršojot administratīvās procedūras, ar Eiropas teritoriālās sadarbības palīdzību varētu ievērojami palielināt kohēzijas politikas pievienoto vērtību (4).

3.7   Tomēr noteikumi konsekventi jāvienkāršo arī valsts un reģionālā līmenī, lai izvairītos no pārmērīga administratīva sloga. EESK iesaka, ka Eiropas Komisijai — atbilstoši savām pilnvarām un spējām — vajadzētu uzraudzīt un aktīvi samazināt pārmērīga administratīva sloga rašanos valsts un reģionālajā līmenī.

3.8   Runājot par uzraudzību un novērtēšanu, svarīgs elements ir kopējas sistēmas izveide 2017. un 2019. gada ziņojumu izstrādei, un svarīgi ir tas, ka šo ziņojumu izstrādē jāizmanto kritēriji, kas minēti Regulas par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi 13. panta 3. punktā.

3.9   Svarīgs elements ir arī kopēju rādītāju (kas minēti regulas pielikumā) izveide, lai novērtētu, cik sekmīgas ir bijušas atsevišķas programmas, ko finansē saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, un tas dod iespēju labāk novērtēt strukturālo pasākumu rezultātus un efektivitāti.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienos vienkāršot noteikumus. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē pārvaldības un sertifikācijas iestāžu apvienošanu, izmaksu deklarēšanas vienkāršošanu, elektronisko ziņošanu un gada ziņojumu izstrādi tikai 2017. un 2019. gadā.

4.2   Dalībvalstu pieredze teritoriālās sadarbības jomā liecina, ka ir svarīgi vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību, īpaši tādēļ, lai teritoriālās sadarbības pasākumiem paredzētos finanšu resursus tieši piešķirtu pilsoniskās sabiedrības projektiem.

4.3   Komiteja atbalsta pilsoniskās sabiedrības tiešu līdzdalību, pamatojoties uz vienlīdzīgas partnerības principu, visā programmu ciklā:

—	stratēģiskā analīze un plānošana,

—	projektu īstenošana un

—	uzraudzība un novērtēšana.

4.4   Tāpēc būtu lietderīgi apsvērt iespēju daļu finansējuma paredzēt projektiem, kas orientēti uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām (t.i., reģionālo pašvaldību vajadzībām) un orientēti uz dažādiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem. Noteiktās jomās — jau projektu sagatavošanas posmā — vietējām un reģionālajām pašvaldībām vajadzētu uzaicināt organizēto pilsonisko sabiedrību piedalīties projektu partnerībās.

4.5   Saskaņā ar partnerības principu (5) ir svarīgi koncentrēties uz atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku īpašiem projektiem (piemēram, mikroprojektiem), kas var palielināt teritoriālās sadarbības pasākumu (īpaši pārrobežu sadarbības jomā) pievienoto vērtību, un tādējādi sadarbībā iekļaut mazākus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus.

4.6   EESK uzsver, ka ir nepieciešams dalībvalstīs nodrošināt labāku informāciju un publicitāti par šiem instrumentiem un regulām. Turklāt ir svarīgi sniegt labas prakses piemērus par jau īstenotajiem projektiem.

4.7   Ir svarīgi apsvērt arī iespēju projektos kā vadošus partnerus iesaistīt privātas bezpeļņas struktūras un izvērtēt to lomu.

4.8   Eiropas teritoriālās sadarbības jomā tehniskā palīdzība galvenokārt būtu jāizmanto, lai uzlabotu iespējamo atbalsta tiešo saņēmēju absorbcijas spēju un efektivizētu pārvaldības iestāžu administratīvo spēju, galveno uzmanību pievēršot tam, lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu.

---

(1)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2011) 615 final) kopīgi veido galveno tiesisko sistēmu un pamatu diskusijām par turpmāko kohēzijas politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.

(2)  Skatīt arī EESK atzinumu par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu — grozījumi (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53. lpp).

(3)  Tematiskās orientācijas principu EESK atbalstīja atzinumā “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248, 25.8.2011., 68. lpp., 2.2.5 un 6.14. punkts. EESK jau ilgi ir vērsusi uzmanību arī uz nepieciešamību vienkāršot administratīvās un grāmatvedības procedūras, piemēram, atzinumā par efektīvu partnerību kohēzijas politikā, OV C 44, 11.2.2011., 1. lpp., un jau minētajā atzinumā par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248, 25.8.2011., 68. lpp..

(4)  Jautājumam par Kohēzijas politikas noteikumu vienkāršošanu EESK ir pievērsusies vairākos atzinumos, arī OV C 248, 25.8.2011., 68. lpp. un OV C 44, 11.2.2011., 1. lpp.

(5)  Šo principu Komiteja atbalstīja atzinumos OV C 248, 25.8.2011., 68. lpp. un OV C 44, 11.2.2011., 1. lpp., un EESK pārstāvji to atbalstīja arī publiskos paziņojumos Gedellē 2011. gada jūnijā un Gdaņskā 2011. gada oktobrī.

---