29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/84

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs”

COM(2011) 895 final – 2011/0439 (COD),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu”

COM(2011) 896 final – 2011/0438 (COD),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu”

COM(2011) 0897 final – 2011/0437 (COD)

2012/C 191/16

Ziņotājs: Miguel Ángel CABRA DE LUNA

Eiropas Parlaments 2012. gada 19. janvārī un Padome 2012. gada 10. februārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punktu un 62. un 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs”

COM(2011) 895 final – 2011/0439 (COD)

Eiropas Parlaments 2012. gada 17. janvārī un Padome 2012. gada 10. februārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punktu un 62. un 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu”

COM(2011) 896 final – 2011/0438 (COD)

Eiropas Parlaments 2012. gada 17. janvārī un Padome 2012. gada 10. februārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punktu un 62. un 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu”

COM(2011) 897 final – 2011/0437 (COD)

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 17. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (26. aprīļa sēdē), ar 179 balsīm par, 33 balsīm pret un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanu veic saskaņā ar vispārēju programmu, kuras mērķis ir plaša iepirkumu sistēmas modernizācija Eiropas Savienībā gan publisko iepirkumu jomā kopumā, gan attiecībā uz iepirkumiem, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Tajā ir iekļauts arī jauns priekšlikums direktīvai par Eiropas mērogā līdz šim tikai daļēji regulēto koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

1.2   Kā liecina balsošanas rezultāti, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Atzinuma Nr. INT/570 “Zaļā grāmata par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu” pieņemšanu tās locekļi atbalstīja gandrīz vienprātīgi, tāpēc šajā atzinumā Komitejai jāsaglabā tie paši principi un nostādnes. Tomēr, izmantojot lielo vienprātību par pamatu, tie ir izvērsti, ņemot vērā konkrētos un īpašos tiesību aktu priekšlikumus.

1.3   EESK uzsver, ka publiskā iepirkuma jomā ir svarīgi ņemt vērā stratēģijas “Eiropa 2020” aspektus, kas saistīti ar inovāciju, vides aizsardzību un sociālajiem jautājumiem.

1.4   Konkrēti tiek ierosināts publiskajos iepirkumos veicināt kvalitāti un inovāciju, samazināt nevajadzīgu birokrātiju, iekļaut vides aizsardzības un sociālos aspektus (atbalstot nodarbinātības un darba apstākļu aizsardzību, kā arī personas ar invaliditāti un citas nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas) un sekmēt saimnieciski izdevīgākā, nevis vislētākā piedāvājuma izvēli, kam drīzāk vajadzētu būt izņēmumam nevis noteikumam; nolūks ir veicināt gudrāku un efektīvāku publisko iepirkumu, sekmēt profesionālizāciju, palielināt MVU, tostarp sociālo uzņēmumu, līdzdalību, apkarot favorītismu, krāpšanu un korupciju un veicināt pārrobežu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanu Eiropā. Ņemot vērā nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu attīstību, EESK atbalsta dzīves cikla izmaksu principa piemērošanu.

1.5   EESK uzskata, ka Eiropas līmenī vienotas iepirkumu procedūras garantē lielāku pārredzamību un objektivitāti. Jebkurā gadījumā, iesniegtajos priekšlikumos katrai dalībvalstij paredzēts ievērojams administratīvais elastīgums, lai procedūras un instrumentus varētu pielāgot konkrētajiem apstākļiem. Visi minētie apsvērumi līdztekus kvalitātes un profesionalitātes aspektiem neapšaubāmi atbilst iedzīvotāju un vispārējām interesēm.

1.6   Pēc ilgām debatēm par vispārējas nozīmes pakalpojumiem secināts, ka tie nav publiskie iepirkumi, bet gan pakalpojumi, ko sniedz iestādes vai to uzdevumā. EESK vēlreiz uzsver, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi izvēlēties pašas veikt visus savus uzdevumus vai daļu no tiem vai arī pēc saviem ieskatiem uzticēt tos nodrošināt ārpakalpojumu sniedzējiem.

1.7   EESK vēlreiz apliecina savu atbalstu rezervētu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai aizsargātām darbnīcām, kurās nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, un sociālajiem uzņēmumiem, kas piedāvā darba vietas citām nelabvēlīgā stāvoklī esošu personu grupām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem un sekmētu sociālo integrāciju.

1.8   Jāpastiprina konfidencialitātes noteikumi par informāciju uzņēmumu piedāvājumos.

1.9   Atbilstošos gadījumos tehniskās specifikācijas ir jāizvērš, tajās iekļaujot ražošanas un procesa aprakstu. Tas vienkāršotu un padarītu pārredzamākas līgumslēdzēju iestāžu iespējas pieņemt svarīgus lēmumus, kas sekmē ilgtspējas mērķu sasniegšanu, arī tādās jomās kā vides ilgtspēja, koplīgumu izpilde, darba standarti, darba apstākļi un vienāds atalgojums par vienādu darbu.

1.10   Turklāt saistībā ar tehniskajām specifikācijām EESK ļoti atzinīgi vērtē prasību tās formulēt tā, lai vienmēr (izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus) ņemtu vērā kritērijus, kuri attiecas uz piekļuves nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un uz visiem lietotājiem izstrādātu produktu vai pakalpojumu.

1.11   Saistībā direktīvas par publisko iepirkumu priekšlikuma 55. panta 3. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem EESK atzinīgi vērtē to, ka līgumslēdzējas iestādes varēs izslēgt pretendentus, kuri neievēro saistības, kas paredzētas Savienības sociālajos, nodarbinātības un vides aizsardzības tiesību aktos vai priekšlikuma XI pielikumā minēto starptautisko sociālo un vides aizsardzības tiesību aktu noteikumos. Tomēr būtu skaidri jānorāda, un tas šķiet pašsaprotami, ka varēs izslēgt arī tos pretendentus, kuri neievēro katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus sociālajā, nodarbinātības vai vides aizsardzības jomā un spēkā esošos koplīgumus darba, pakalpojumu vai piegāžu nodrošināšanas vietā. Jebkurā gadījumā EESK uzskata, ka pretendentu izslēgšanai minēto iemeslu dēļ būtu jābūt obligātai.

1.12   Saskaņā ar iepriekšminēto EESK Atzinumu Nr. INT/570 publisko iepirkumu direktīvas priekšlikuma 57. pantā būtu skaidri jāpieprasa, lai pretendenti iesniedz deklarāciju, apliecinot, ka ir “ievēroti tiesību akti, kuri attiecīgajā valstī regulē cilvēku ar invaliditāti integrāciju darba tirgū, piemēram, dažās dalībvalstīs spēkā esošā prasība pieņemt darbā noteiktu cilvēku ar invaliditāti skaitu vai kvotu”. Loģiski, ka tas nebūtu jādara valstīs, kurās nav šāda pienākuma.

1.13   Atzinumā Nr. INT/570 norādīts arī, ka 1949. gadā pieņemtā SDO Konvencija Nr. 94 par darba nosacījumiem publiskā iepirkuma līgumos patlaban ir saistoša 10 ES dalībvalstīs, lai gan citās dalībvalstīs, ieskaitot Īriju, publisko iestāžu noslēgtajos līgumos konvenciju piemēro brīvprātīgi. EESK pieņem zināšanai minētajā konvencijā iekļautos principus un ierosina mudināt dalībvalstis to ratificēt un pieņemt tās principus.

1.14   EESK uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā joprojām dominē un pārāk daudz izmantots kritērijs ir “zemākā cena” jeb “mazākās izmaksas”. Tā pārmērīga izmantošana kavē inovāciju un centienus uzlabot kvalitāti un kvalitātes un cenas attiecību atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” prasībām un ne vienmēr nodrošina lielāku ieguvumu. Tāpēc zemākās cenas kritēriju vajadzētu piemērot tikai izņēmuma kārtā, nevis vienmēr.

1.15   EESK uzskata, ka ir vajadzīgi stingrāki noteikumi par apakšlīgumiem. Daudzie apakšlīgumu līmeņi apgrūtina koplīgumu izpildi, darba apstākļu un veselības un drošības procedūru ievērošanu. Publiskā sektora iestādēm būtu jānodrošina lielākas iespējas ietekmēt līgumu, lai tas atbilstu kvalitātes, sociālajiem un vides mērķiem. Informācija par galvenajiem apakšuzņēmējiem būtu jāpaziņo pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, un publiskā sektora iestādei būtu skaidri jānosaka visu pušu atbildība un saistības, lai tā varētu efektīvi uzraudzīt līguma izpildi. Būtu jāizveido mehānismi, kas publiskā sektora iestādēm ļauj noraidīt noteiktus apakšuzņēmējus, ja pastāv iemesls bažām.

1.16   EESK uzskata, ka ir jāsaglabā atšķirība starp A un B kategorijas pakalpojumiem, ja ir nodrošināta tiesiskā noteiktība un B kategorijas pakalpojumu pārrobežu līgumu pagarināšanas iespēja. Jau atzinumā INT/570 Komiteja ierosināja Komisijai regulāri pārskatīt B kategorijas pakalpojumu sarakstu, lai analizētu, vai dažus no B kategorijas pakalpojumiem nebūtu lietderīgāk pārvietot uz A kategorijas pakalpojumu sarakstu. Jebkurā gadījumā EESK pauž bažas attiecībā uz dažādajiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas agrāk bija iekļauti B kategorijas pakalpojumu sarakstā un kas tagad ir svītroti attiecīgi no priekšlikumu XVI un XVII pielikuma, kur apkopoti tie pakalpojumi, kuriem piemēros attiecīgo priekšlikumu 74.–76. pantā un 84.–86. pantā noteikto procedūru. No otras puses, EESK uzskata, ka ir jāsvītro atsauce uz reliģiskajiem pakalpojumiem un arodbiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, kas tagad ir iekļauti priekšlikumu XVI un XVII pielikumā.

1.17   EESK norāda, ka joprojām pastāv ievērojamas šaubas attiecībā uz to, vai ir nepieciešama ES direktīva par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un atgādina par Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par publiskā iepirkuma modernizāciju (2011/2048 (INI)), kurā tas pauž uzskatu, ka “jebkādu priekšlikumu tiesību aktam attiecībā uz pakalpojumu koncesijām varētu pamatot vienīgi mērķis novērst iekšējā tirgus darbības kropļojumus” un norāda, “ka līdz šim šādi kropļojumi nav konstatēti”. EESK aicina veikt papildu un pilnu ietekmes novērtējumu pirms šādi priekšlikumi tiek virzīti tālāk.

1.18   EESK uzskata, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem bieži piemēro īpašus dalībvalstu un ES noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt šādu pakalpojumu pieejamību, pieņemamu cenu un kvalitāti, garantējot vienlīdzīgu attieksmi un vispārēju piekļuvi, lietotāju drošību un tiesību ievērošanu, un skatāmajā priekšlikumā būtu būtu jāatgādina šie noteikumi un jāgarantē to ievērošana. Atbilstīgi Lisabonas līgumam pievienotajam Protokolam par sabiedriskajiem pakalpojumiem valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāsaglabā plašā rīcības brīvība attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par šādu pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu, kā arī attiecībā uz šo pakalpojumu rakstura noteikšanu, lai sasniegtu to vispārējās nozīmes mērķus.

1.19   Publiskā sektora iestādes taisnīgi var izvēlēties publiskā iepirkuma līgumu izpildi veikt iekšēji (ar saviem līdzekļiem) vai sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm atbilstoši Eiropas Savienības līgumiem un Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai, ievērojot pārredzamības principus.

1.20   EESK atbalsta tādu valsts līmeņa uzraudzības mehānismu izveidi dalībvalstīs, kas atbild par publiskā iepirkuma līgumu izpildi un uzraudzību.

2.   Eiropas Komisijas priekšlikumu kopsavilkums

2.1   Publiskā sektora iestādes katru gadu aptuveni 18 % no IKP tērē precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem. Šajā budžeta ierobežojumu laikā publisko iepirkumu politikai jānodrošina šo līdzekļu optimāla izmantošana, lai atbalstītu darba vietu izveidi un to skaita pieaugumu, tādējādi veicinot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

2.2   Pašlaik spēkā esošās publiskā iepirkuma direktīvas ir rezultāts ilgai attīstībai, kas sākās 1971. gadā, kad pieņēma Direktīvu 71/305/EEK (1). Vispusīgs ekonomikas novērtējums ir apliecinājis, ka publiskā iepirkuma direktīvu mērķi lielā mērā ir sasniegti. Tomēr vēl ir jāpanāk ievērojams progress, lai sasniegtu sociālās un vides ilgtspējas mērķus. Minētās direktīvas patiešām ir nodrošinājušas lielāku pārredzamību, augstāku konkurences līmeni un zemākas cenas, bet jārūpējas arī par nodarbinātību, darba algām un darba apstākļiem, lai neapdraudētu stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto izaugsmes un darba vietu radīšanas mērķu sasniegšanu, kā arī Lisabonas līgumā noteikto horizontālo vides aizsardzības un sociālo prasību ievērošanu.

2.3   EESK vērš uzmanību arī uz iespēju šajā jomā izanalizēt ekonomiski atkarīgo pašnodarbināto potenciālu un nozīmi (2).

2.4   Ieinteresētās personas publiskā iepirkuma direktīvas ir lūgušas pārskatīt, lai vienkāršotu noteikumus, palielinātu to efektivitāti un lai tie labāk atbilstu pašreizējiem politiskajiem, sociālajiem un ekonomikas apstākļiem.

2.5   Publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanu veic saskaņā ar vispārēju programmu, kuras mērķis ir plaša iepirkumu sistēmas modernizācija Eiropas Savienībā gan publisko iepirkumu jomā kopumā, gan attiecībā uz iepirkumiem, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Publiskā iepirkuma tiesību aktu reforma ir viens no 12 pasākumiem, kas plānoti 2011. gada aprīlī pieņemtajā Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos”.

2.6   Priekšlikumos iekļauts arī jauns priekšlikumu direktīvai par Eiropas mērogā līdz šim ar sekundārajiem tiesību aktiem tikai daļēji regulēto koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tomēr dažādas organizācijas — gan uzņēmēju apvienības, gan arodbiedrības — un dažādi politiskie dalībnieki, piemēram, publiskā sektora iestādes, jau ir paudušas skaidrus iebildumus pret minēto priekšlikumu, jo apšauba, ka tas varētu radīt lielāku tiesisko noteiktību un ka tajā būtu pienācīgi ievērota publiskā sektora iestāžu nozīme lēmumu pieņemšanā saskaņā ar prerogatīvām, kas tām piešķirtas Eiropas līgumos.

2.7   Vispārēji gan attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, gan koncesijas līgumiem EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā sociālo pakalpojumu īpašo raksturu un ierosinājusi vienkāršotu procedūru. Komiteja tomēr norāda, ka nav noteikta konkrēta atšķirība starp “publisko iepirkumu” un “koncesiju”, no vienas puses, un citiem publiskā sektora uzdevumu izpildes veidiem, jo īpaši sociālajā jomā, no otras puses. Tāpēc EESK ierosina abās direktīvās iekļaut grozījumus tā, lai par pakalpojumu koncesijām un publisko iepirkumu neuzskatītu tādas dalībvalstu procedūras, kurās piemēro principu, ka visi tie pakalpojumu sniedzēji, kuri atbilst tiesību aktos iepriekš noteiktiem nosacījumiem neatkarīgi no šo tiesību aktu juridiskās formas un kuri ievēro pārredzamības un nediskriminācijas principu, var sniegt pakalpojumu.

3.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums Nr. INT/570 “Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu”

3.1   Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 27. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu “Zaļā grāmata par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju “Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu” ”, COM(2011) 15 final.

3.2   Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 23. jūnijā.

3.3   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 13. jūlijā, ar 164 balsīm par, 1 balsi pret un 4 atturoties, pieņēma Atzinumu Nr. INT/570 par minēto zaļo grāmatu.

3.4   Kā liecina balsošanas rezultāti, Komitejas locekļi minētā atzinuma pieņemšanu atbalstīja gandrīz vienprātīgi, tāpēc šajā jaunajā atzinumā Komitejai jāsaglabā tie paši principi un nostādnes, jo, no vienas puses, nav radušies nekādi jauni apstākļi, kuru dēļ tie būtu jāmaina, un, no otras puses, ir ieteicams saglabāt to pašu vienprātību un sadarbības garu kopējās interesēs, kas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai lika vienoties par iepriekšējo atzinumu. Tomēr, izmantojot lielo vienprātību par pamatu, minētie principi un nostādnes ir izvērsti, ņemot vērā konkrētos un īpašos tiesību aktu priekšlikumus.

3.5   Atzinumā Nr. INT/570 EESK jau norādīja, ka atzinīgi vērtē Komisijas zaļajā grāmatā sāktās debates, kuru mērķis ir modernizēt ES publiskā iepirkuma politiku, lai paaugstinātu tās efektivitāti un tādējādi uzlabotu vienotā tirgus darbību, to padarot inovatīvāku, videi labvēlīgāku un sociāli atbildīgāku.

3.6   Komiteja arī ierosināja publiskajos iepirkumos veicināt kvalitāti un inovāciju, samazināt nevajadzīgu birokrātiju, iekļaut vides aizsardzības un sociālos aspektus (atbalstot nodarbinātības un darba apstākļu aizsardzību, kā arī personas ar invaliditāti un citas nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas) un veicināt saimnieciski izdevīgākā, nevis vislētākā piedāvājumu izvēli, lai citstarp veicinātu gudrāku un efektīvāku publisko iepirkumu, sekmētu profesionalizāciju, palielinātu MVU, tostarp sociālo uzņēmumu, līdzdalību, apkarotu favorītismu, krāpšanu un korupciju un veicinātu pārrobežu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanu Eiropā.

4.   Priekšlikums direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011) 896 final) un Priekšlikums direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (COM(2011) 895 final)

4.1   Ierosinātās reformas mērķis ir būtiski modernizēt spēkā esošos instrumentus, lai tie būtu labāk piemēroti mainīgajiem politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Tādēļ, pamatojoties uz Eiropas Savienības līgumiem, tika uzskatīts par nepieciešamu izstrādāt divas dažādas direktīvas: vienu par publisko iepirkumu un citu, neatkarīgu, direktīvu par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

4.2   Eiropas Komisijas ieteiktajai reformai ir divi papildu mērķi:

—

palielināt valsts sektora izdevumu efektivitāti, lai nodrošinātu labākos iespējamos iepirkuma rezultātus naudas vērtības izteiksmē; tas it sevišķi nozīmē spēkā esošo publiskā iepirkuma noteikumu vienkāršošanu un elastības palielināšanu; racionalizētu, efektīvāku procedūru rezultātā ieguvēji būs visi ekonomikas dalībnieki, un tās atvieglos gan MVU, gan pārrobežu pretendentu līdzdalību, un

—

ļaut iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot iepirkumu, lai atbalstītu kopējus sabiedriski nozīmīgus mērķus, piemēram, vides aizsardzību, lielāku energoefektivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, cīņu ar klimata pārmaiņām, inovācijas, nodarbinātības un sociālās iekļautības veicināšanu, kā arī labāko iespējamo nosacījumu nodrošināšanu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

4.3   EESK uzskata, ka kopējas Eiropas mēroga iepirkuma procedūras nodrošina lielāku pārredzamību un objektivitāti, vienlaikus palīdzot novērst favorītisma veidošanos attiecībā uz līgumu piešķiršanu. Jebkurā gadījumā šie priekšlikumi dalībvalstīm nodrošina maksimālu elastību procedūru un instrumentu pielāgošanā konkrētajiem apstākļiem. Visi minētie apsvērumi līdztekus kvalitātes un profesionalitātes aspektiem neapšaubāmi atbilst iedzīvotāju un vispārējām interesēm.

4.4   Publisko tiesību subjekta jēdziens nav skaidrs. Publiskas struktūras jēdziens, kas sniegts abu direktīvu priekšlikumu 2. pantā (direktīva par publisko iepirkumu un direktīva par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs), ir jāprecizē.

4.5   EESK uzskata, ka abu direktīvu piemērošanas robežvērtības, kas noteiktas priekšlikumu 4. un 12. pantā, ir atbilstošas.

4.6   Pēc ilgām debatēm pa vispārējas nozīmes pakalpojumiem (VNP) secināts, ka tie nav publiskie iepirkumi parastajā izpratnē, bet gan pakalpojumi, ko sniedz iestāde vai tās uzdevumā. EESK vēlreiz uzsver, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi izvēlēties pašas veikt visus savus uzdevumus vai daļu no tiem vai arī pēc saviem ieskatiem uzticēt tos nodrošināt ārpakalpojumu sniedzējiem. Jāņem vērā arī dalībvalstīs pastāvošās sistēmas, kas atbilst primārajos tiesību aktos nostiprinātajiem vienlīdzīgas attieksmes, diskriminācijas aizlieguma un pārskatāmības principiem un nodrošina vispārējas tiesības piekļūt pakalpojumu sniegšanai. Tāpēc VNP (3) pašiem par sevi nav jābūt iekļautiem direktīvas piemērošanas jomā, tomēr jābūt skaidri noteiktam, ka tā attiecināma uz jebkādu ar VNP saistītu ārpakalpojumu vai līgumu, kura slēgšanas tiesības piešķīrusi līgumslēdzēja iestāde vai kuras piešķirtas tās vārdā.

LESD 14. pantā un 26. protokolā par sabiedriskajiem pakalpojumiem atzīts sabiedrisko pakalpojumu īpašais raksurs un nozīme, kā arī valsts, reģionālo un vietējo iestāžu lielā rīcības brīvība, nodrošinot, pasūtot un organizējot minētos pakalpojumus. Tas ietver to, ka pakalpojumu var snieg iestāde pati vai valsts iestāžu savstarpējās sadarbības ietvaros. Svarīgi ir nodrošināt augsta līmeņa kvalitāti, drošību, ekonomisku pieejamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību sekmēšanu. Minētie principi jāpiemēro visos ar publisko iepirkumu saistītajos direktīvu priekšlikumos.

4.7   Attiecīgajās direktīvās nav jābūt noteiktam, ko līgumslēdzējai iestādei vajadzētu vai nevajadzētu iepirkt vai uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem; tajās tikai jānosaka iegādei vai ārpakalpojuma izmantošanai piemērojamās procedūras. EESK uzskata, ka minēto rīcības brīvību nevajadzētu ierobežot. Jebkurā gadījumā tai jābūt pārredzamai un samērīgai, neradod pārkāpumu vai krāpnieciskas darbības iespējas.

4.8   Publiskā sektora iestādes taisnīgi var izvēlēties publiskā iepirkuma līgumu izpildi veikt iekšēji (ar saviem līdzekļiem) vai sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm atbilstoši Eiropas Savienības līgumiem un Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai, ievērojot pārredzamības principus.

4.9   Vispārīgie noteikumi par ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem attiecas abu direktīvu priekšlikumu attiecīgi 16. un 30. pants, ir atbilstoši, ciktāl tie veicina MVU līdzdalību, tiem vienmēr ievērojot sociālos un vides standartus.

4.10   EESK vēlreiz apliecina atzinumā INT/570 pausto atbalstu rezervētu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai aizsargātām darbnīcām, kurās nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem un sekmētu sociālo integrāciju. EESK secina, ka priekšlikumu attiecīgi 17. un 31. pantā ir paplašināta Direktīvas 2004/18/EK 28. apsvērumā paredzētā piemērošanas joma, tagad iekļaujot arī mazaizsargātas personas. EESK ierosina, lai priekšlikumos abi šie aspekti tiktu nodalīti šādi: “Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās:

a)

aizsargātām darbnīcām, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka lielākā daļa attiecīgo darbinieku ir personas ar invaliditāti, kuras dabisku iemeslu vai invaliditātes pakāpes dēļ nevar strādāt normālos apstākļos vai kuriem ir grūtības atrast darbu parastajā darba tirgū;

b)

sociāliem uzņēmumiem vai programmām, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir mazaizsargātas personas. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu”.

Turklāt EESK uzskata, ka priekšlikumos vajadzētu izteikti paredzēt obligātu noteikta skaita vai procentuālās daļas šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu dalībvalstīs, kurās apstākļi to pamato, piemēram, ja dalībvalstī liels skaits darbspējīgu, cilvēku ar invaliditāti, kuri nav nodarbināti.

4.11   Jebkurā gadījumā EESK uzskata, ka saistībā ar rezervētiem līgumiem priekšlikumos jāiekļauj norāde, ka aizsargātās darbnīcas un ekonomikas dalībnieki, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija “ir jāatbalsta un tām galvenokārt jābūt bezpeļņas organizācijām”, kas vēl vairāk attaisnotu šo priviliģēto piekļuvi valdības sniegtajam atbalstam.

4.12   Ir jānostiprina abu priekšlikumu attiecīgi 18. un 32. panta konfidencialitātes noteikumi par uzņēmumu piedāvājumos iekļauto informāciju, jo īpaši gadījumos, kad tiek izmantota konkursa dialoga procedūra. EESK uzskata, ka ir būtiski, lai līgumslēdzējas iestādes neizpaustu ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, kuru tie norādījuši kā konfidenciālu, taču nedrīkst izpaust arī pārējo sniegto informāciju, ja vien tam nav pamatota iemesla. Tāpat līgumslēdzējas iestādes šo ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju nedrīkst izmantot citās konkursa procedūrās.

4.13   Nav skaidrs direktīvas par publisko iepirkumu 27. pantā minētās konkursa procedūras ar sarunām regulējums; pastāv apdraudējums, ka šādu sarunu aizsegā var tikt īstenota cita, nevēlama, prakse. Tāpēc būtu vēlamāk šo procedūru svītrot no direktīvas priekšlikuma vai, ja tas nav iespējams — vismaz noteikt skaidrus kritērijus tās ierobežotai izmantošanai, lai novērstu jebkāda veida tās ļaunprātīgu izmantošanu.

4.14   Visos publiskajos iepirkumos, bet jo īpaši konkursa dialoga procedūrā vienmēr ir jāaizsargā pretendentu intelektuālais īpašums.

4.15   EESK uzskata, ka, ņemot vērā direktīvas par publisko iepirkumu 28. pantā regulētās konkursa dialoga procedūras sarežģītību un ilgumu, tā ierobežoti būtu izmantojama vienīgi gadījumiem, kad tā ir patiešām atbilstīga, proti, kā norādīts spēkā esošās Direktīvas 2004/18/EK 29. pantā — īpaši sarežģītu līgumu gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka atklātas vai slēgtas procedūras neļauj piešķirt līguma slēgšanas tiesības; varētu arī apsvērt iespēju ierobežot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas termiņus, paredzot maksimālo termiņu.

4.16   EESK atbalsta abu priekšlikumu attiecīgi 29. un 43. pantā iekļauto inovācijas partnerību procedūras regulējumu, jo pārāk stingrs regulējums faktiski kavētu tās izmantošanu. Tāpēc minētajai procedūrai jābūt elastīgai arī attiecībā uz noteikumiem par valsts atbalstu.

4.17   Vispārīgo vienošanos izmantošana (abu priekšlikumu attiecīgi 31. un 45. pants) nedrīkst būt iemesls nepamatoti zemām cenām, kas var kaitēt būvdarbu, preču un pakalpojumu kvalitātei. Tuklāt ir arī atzīts, ka ar noteikumiem, kas ļauj garantēt ieguldījuma drošību, vispārīgo vienošanos pienācīgs regulējums varētu sekmēt arī ilgtspējas un labākas kvalitātes mērķu ņemšanu vērā.

4.18   Elektronisko izsoļu regulējumā piekšlikumu 33. un 47. pantā pārmērīgi liela nozīme piešķirta zemākajai cenai. Tā plašs pielietojums ir pretrunā attiecīgajiem EESK priekšlikumiem gan šajā atzinumā, gan iepriekšējā atzinumā INT/570. Tas arī var negatīvu ietekmēt Eiropas uzņēmumus salīdzinājumā ar uzņēmumiem no trešām valstīm, kur izmaksas ir daudz zemākas. Tāpēc šis regulējums jāizmanto ar vajadzīgo piesardzību.

4.19   Kā jau norādīts atzinumā INT/570, attiecīgā gadījumā tehniskās specifikācijas ir jāizvērš, tajās iekļaujot ražošanas un procesa raksturojumu. Tas vienkāršotu un padarītu pārskatāmākas līgumslēdzēju iestāžu iespējas izdarīt svarīgu izvēli, kas sekmē ilgtspējīgu mērķu sasniegšanu, tostarp tādās jomās kā vides ilgtspēja, koplīgumu piemērošana, darba standarti, darba apstākļi un vienāds atalgojums par vienādu darbu. “Zaļās elektrības” lieta ir spilgts tiesu prakses piemērs, kas apliecina, kā un kādēļ ražošanas raksturojums būtu jāiekļauj tehniskajā specifikācijā, nevis tikai līguma izpildes nosacījumos (sk. 2003. gada 4. decembra nolēmumu EVN et Wiwnstrom, C-448/01, Rec. I-14527. lpp.).

4.20   Tāpat attiecībā uz tehniskajām specifikācijām EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka abu priekšlikumu attiecīgi 40. panta 1. punktā un 54. panta 1. punktā ir noteikts pienākums tehniskās specifikācijas vienmēr, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavot tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un projektēšanu visu lietotāju ērtībām. Frāze “izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus” aizstāj Direktīvā 2004/18/EK izmantoto frāzi — “pēc iespējas”, tāpēc EESK skatījumā tagad ir pamatoti vairāk uzsvērts tehniskajās specifikācijas iekļaujamo kritēriju par piekļuvi un piemērotību visiem lietotājiem obligātais raksturs. Komiteja tomēr uzskata: lai izteikti nostiprinātu minēto prasību, ir arī jānorāda, ka pat pamatotie gadījumi var būt tikai izņēmumi, un tāpēc Komiteja ierosina priekšlikumu attiecīgi 40. un 54. pantā izmantot formulējumu “izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus”.

4.21   Attiecībā uz marķējumiem, kas minēti abu priekšlikumu attiecīgi 41. un 55. pantā un 28. un 36. apsvērumā, noteikumi nav pilnībā saskaņoti, jo 28. un 36. apsvērumā ir minēti “līgumslēdzēji, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem (…)”, taču pēc tam kā ieinteresētās puses minētas vienīgi vides organizācijas, bet ne sociālās organizācijas, un tas ir jālabo, iekļaujot minētās organizācijas. Tās jāmin arī 41. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 55. panta 1. punkta c) apakšpunkta tekstā, kur arī nav iekļautas sociālās organizācijas.

4.22   Tāpat priekšlikumu 41. un 55. pantā varētu iekļaut jaunu punktu, kurā, ņemot vērā šo marķējumu īpašos raksturlielumus un to reglamentēšanas mērķi, tiktu minēts, ka “līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt vai pozitīvi vērtēt marķējumus, kas apliecina atbilstību līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas horizontālajiems kritērijiem sociālajā vai vides jomā, pat ja tie nav tieši saistīti ar līguma priekšmetu.”

4.23   Attiecībā uz variantiem, kas regulēti attiecīgi priekšlikumu 43. un 58. pantā, EESK uzskata, pareizāk būtu tos atļaut nevis vienīgi tad, kad tas izteikti paredzēts, bet gan vienmēr atļaut variantu iesniegšanu piedāvājumos, izņemot gadījumus, kad tas skaidri aizliegts — tas publiskajos iepirkumos vairāk veicinātu un uzlabotu inovāciju.

4.24   Kā norādīts atzinumā INT/570, EESK atbalsta vienlīdzīgu konkurences apstākļu veidošanu publiskā iepirkuma jomā, lai MVU varētu iegūt tiesības slēgt pienācīgu daļu publiskā iepirkuma līgumu. EESK tomēr neatbalsta pozitīvas diskriminācijas pasākumus, kas sniegtu priekšrocības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, arī tāpēc, ka tas radītu mākslīgus apstākļus un tādējādi varētu veicināt korupciju. Taču atzinīgi ir vērtējama priekšlikumu 44. un 59. pantā minētā iespēja sadalīt līgumus daļās, ja tas ir praktiski īstenojams, lai tādējādi sniegtu konkrētākas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzlabotu piekļuvi.

4.25   Tomēr attiecībā uz līgumu dalīšanu daļās ir jāparedz skaidri noteikumi, lai nodrošinātu, ka dažādu līgumu daļu izpildītāji ievērotu sociālos un vides noteikumus, un lai novērstu uzņēmumu nevienlīdzīgu konkurenci. EESK uzskata, ka prasība līgumslēdzējām iestādēm pamatot lēmumu par līgumu nedalīšanu daļās nav praktiska un nav saskaņā ar iepirkuma procedūru vienkāršošanas principu. EESK arī uzskata, ka noteikums par piedāvājamo vai piešķiramo daļu skaita ierobežošanu ir nevajadzīgi sarežģīts un ka labāk būtu to no priekšlikuma svītrot.

4.26   Attiecībā uz direktīvas par publisko iepirkumu 55. panta 3. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, atzinīgi vērtējams tas, ka līgumslēdzējas iestādes var izslēgt pretendentus, kuri neievēro saistības, kas paredzētas Savienības sociālajos, nodarbinātības un vides aizsardzības tiesību aktos vai priekšlikuma XI pielikumā minēto starptautisko sociālo un vides aizsardzības tiesību aktu noteikumos. Tomēr būtu skaidri jānorāda, un tas šķiet pašsaprotami, ka varēs izslēgt arī tos pretendentus, kuri neievēro katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus sociālajā, nodarbinātības vai vides aizsardzības jomā un spēkā esošos koplīgumus būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu nodrošināšanas vietā. Jebkurā gadījumā EESK uzskata, ka pretendentu izslēgšanai minēto iemeslu dēļ būtu jābūt obligātai.

4.27   Pretējā gadījumā saistības, kuru neievērošanas dēļ pretendenti var tikt izslēgti, joprojām būtu noteiktas tikai ar vispārīgiem un parāk nekonkrētiem parametriem, kā, piemēram, tie, kas minēti priekšlikuma XI pielikuma nosacījumos vai spēkā esošajos ES tiesību aktos.

4.28   Kā EESK jau ir norādījusi atzinumā INT/570, 1949. gadā pieņemtā SDO Konvencija Nr. 94 par darba nosacījumiem publiskā iepirkuma līgumos patlaban ir saistoša 10 ES dalībvalstīs, lai gan citās dalībvalstīs, ieskaitot Īriju, publisko iestāžu noslēgtajos līgumos konvenciju piemēro brīvprātīgi. EESK pieņem zināšanai konvencijā iekļautos principus un ierosina aicināt dalībvalstis ratificēt konvenciju un pieņemt tās principus.

4.29   Lai pārbaudītu sociālo un vides saistību ievērošanu, direktīvas par publisko iepirkumu 57. panta 1. punktā sākotnējai atbilstības apliecināšanai būtu jāprasa, lai ieinteresētie iesniedz deklarāciju par sociālo un vides saistību ievērošanu, lai uzņēmumiem (konkrētāk — MVU) atvieglotu prasību izpildi, nepalielinot birokrātisko slogu.

4.30   Tāpēc un kā jau norādīts agrākā EESK atzinumā INT/570, minētajā direktīvas par publisko iepirkumu 57. pantā būtu skaidri jāpieprasa, lai pretendenti iesniedz deklarāciju, apliecinot, ka ir “ievēroti tiesību akti, kuri attiecīgajā valstī regulē cilvēku ar invaliditāti integrāciju darba tirgū, piemēram, dažās dalībvalstīs spēkā esošā prasība pieņemt darbā noteiktu cilvēku ar invaliditāti skaitu vai kvotu”. Loģiski, ka tas nebūtu vajadzīgs valstīs, kurās nav šāda pienākuma.

4.31   Kā arī norādīts minētajā atzinumā — ja publiskās pārvaldes iestāde slēgtu līgumus ar struktūrām, kas neievēro spēkā esošo tiesību aktu prasības, tā pārkāptu Eiropas Savienības un dalībvalstu regulējumu. Turklāt pretējā gadījumā tiktu radīta diskriminējoša un netaisnīga attieksme pret uzņēmumiem, kas ievēro tiesību aktos noteikto pienākumu, un sniegtas patvaļīgas priekšrocības tiem, kuri to pārkāpj, iespējams, pat izraisot prasībām atbilstošo un tās neievērojošo uzņēmumu negodīgu konkurenci.

4.32   EESK atzinīgi vērtē to, ka kritēriji saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai joprojām tiek saistīti ar līguma priekšmetu, lai gan šo saikni vajadzētu padarīt nedaudz elastīgāku, lai efektīvāk varētu iekļaut stratēģijā “Eiropa 2020” atbalstītos sociālos un vides kritērijus, kā arī saistības attiecībā uz ilgtspējīgāku izaugsmi.

4.33   EESK uzskata, ka abos direktīvu priekšlikumos (attiecīgi 67. un 76. pantā) joprojām dominē un pārāk daudz izmantots līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs ir “zemākā cena” jeb “mazākās izmaksas”. Agrākā atzinumā Komiteja jau ir norādījusi, ka minētā kritērija pārmērīgā izmantošana kavē inovāciju un centienus uzlabot kvalitāti un kvalitātes un cenas attiecību atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” prasībām un ne vienmēr nodrošina lielāku ieguvumu. Tāpēc zemākās cenas kritēriju vajadzētu piemērot tikai izņēmuma kārtā, nevis vienmēr.

4.34   Tāpēc vajadzētu palielināt “saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma” kritērija nozīmi, lai novērtētu visizdevīgākā piedāvājuma ilgtspēju gan saimnieciskā, gan vides un sociālā ziņā, nodrošinot, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji plaši, radoši un neierobežoti ļauj ņemt vērā arī minētos aspektus, plāšāk pieņemot to saikni ar līguma priekšmetu un tos pienācīgi izvērtējot saistībā ar pārējiem kritērijiem.

4.35   Konkrēti, priekšlikumos kā kritēriji, kas saistīti ar līguma priekšmetu un ko var izmantot, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ir skaidri jāiekļauj (attiecīgi priekšlikumu 66. panta 2. punktā un 76. panta 2. punktā) “raksturlielumi, kas saistīti ar darba apstākļiem un kuru mērķis ir aizsargāt darbinieku veselību vai veicināt mazaizsargātu personu vai personu ar invaliditāti sociālo integrāciju to personu grupā, kuras atbild par līguma izpildi”, ņemot vērā, ka tas ir norādīts publiskā iepirkuma direktīvu priekšlikumu apsvērumos (attiecīgi 41. un 47. apsvērumā), taču pēc tam dokumentā nav minēts.

4.36   Atbilstīgs ir arī direktīvā minētais preču, pakalpojumu vai būvdarbu aprites cikla izmaksu jēdziens. Šajās aprites cikla izmaksās, kas attiecīgi definētas priekšlikumu 67. un 77. pantā, būtu jāiekļauj arī saistītās sociālās izmaksas. Aprites cikla izmaksu aprēķināšanas metode ir jānosaka līgumslēdzējai iestādei un tai jābū savietojamai ar MVU.

4.37   Līgumslēdzējām iestādēm jābūt īpaši piesardzīgi attiecībā uz piedāvājumiem ar īpaši zemām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu izmaksām un tie pienācīgi jāizskata. EESK jau ir atzīmējusi, ka būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cena ir būtiski zemāka par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pienācīgu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām piedāvājumu noraidīt. EESK par pozitīvu faktoru uzskata to, ka priekšlikumu 69. panta 4. punktā un 79. panta 4. punktā noteikts, ka līgumslēdzējiem piedāvājums jānoraida, ja tas neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, taču uzskata, ka minētā prasība atbilstoši katram piedāvājumam attiecināma ne tikai uz Eiropas Savienības tiesību aktiem vai XI un XIV pielikumā sniegto sarakstu, bet arī uz dalībvalstu tiesību aktiem šajās jomās.

4.38   EESK uzskata, ka ir vajadzīgi stingrāki noteikumi par apakšlīgumiem. Daudzie apakšlīgumu līmeņi apgrūtina koplīgumu izpildi, darba apstākļu un veselības un drošības procedūru ievērošanu. Publiskā sektora iestādēm būtu jānodrošina lielākas iespējas ietekmēt līgumu, lai tas atbilstu kvalitātes, sociālajiem un vides mērķiem. Informācija par galvenajiem apakšuzņēmējiem būtu jāpaziņo pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, un publiskā sektora iestādei būtu skaidri jānosaka visu pušu atbildība un saistības, lai tā varētu efektīvi uzraudzīt līguma izpildi. Būtu jāizveido mehānismi, kas publiskā sektora iestādēm ļauj noraidīt noteiktus apakšuzņēmējus, ja pastāv iemesls bažām. Tāpat noteikumiem par apakšlīgumu slēgšanu jābūt pārdomātiem, jo iespēja līgumslēdzējam pārskaitīt pienākošos maksājumus tieši apakšuzņēmējiem var radīt vairāk problēmu starp uzņēmumiem un pašiem līgumslēdzējiem.

4.39   EESK uzskata, ka ir jāsaglabā atšķirība starp A un B kategorijas pakalpojumiem, ja ir nodrošināta tiesiskā noteiktība un B kategorijas pakalpojumu pārrobežu līgumu pagarināšanas iespēja. Jau atzinumā INT/570 Komiteja ierosināja Komisijai regulāri pārskatīt B kategorijas pakalpojumu sarakstu, lai analizētu, vai dažus no B kategorijas pakalpojumiem nebūtu lietderīgāk pārvietot uz A kategorijas pakalpojumu sarakstu. Jebkurā gadījumā EESK pauž bažas attiecībā uz dažādajiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas agrāk bija iekļauti B kategorijas pakalpojumu sarakstā un kas tagad ir svītroti attiecīgi no priekšlikumu XVI un XVII pielikuma, kur apkopoti tie pakalpojumi, kuriem piemēros attiecīgo priekšlikumu 74.–76. pantā un 84.–86. pantā noteikto procedūru.

4.40   Ir jāsvītro atsauce uz reliģiskajiem pakalpojumiem un uz arodbiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, kas tagad ir iekļauti priekšlikumu XVI un XVII pielikumā.

4.41   Neatkarīgi no iepriekš minētā Komiteja atzinīgi vērtē vienkāršotas procedūras piemērošanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, augstāku robežvērtību noteikšanu un lielākas rīcības brīvības piešķiršanu dalībvalstīm attiecīgo procedūru ieviešanā, jo īpaši saistībā ar personām sniedzamajiem pakalpojumiem piemērojamajās procesuālajās tiesībās ir jāmēģina panākt līdzsvars starp primārajās tiesībās noteiktajiem konkurences principiem un sociālo tiesību normu prasībām.

4.42   Attiecībā uz noteikumiem par pārvaldību EESK uzskata, ka direktīvā paredzēts parāk daudz pasākumu, kurus grūti piemērot praksē, tāpēc var notikt tā, ka neapšaubāmi labie nolūki netiek īstenoti.

4.43   Komiteja uzskata, ka attiecībā uz priekšlikumu 84. un 93. pantā minēto publisko pārraudzību un tajos paredzēto ziņojumu ir svarīgi, lai minētajā gada ziņojumā tiktu arī iekļauts piedāvāto cenu un jau izpildīto līgumu reālo izmaksu gada salīdzinājums, kā arī norāde par ārvalstu pakalpojumu sniedzēju iekļūšanu Eiropas teritorijā saistībā ar gada laikā līgumslēdzēju iestāžu piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām.

4.44   EESK pauž bažas par to, ka Eiropas Komisija ir svītrojusi spēkā esošās direktīvas 27. pantu, kas attiecas uz darba vietu aizsardzību, darba apstākļiem un vidi. Abu priekšlikumu attiecīgi 87. un 96. pantā ir attiecīgs punkts, taču daudz vājākā formā, ja ņem vērā jautājuma nozīmi. Spēkā esošā 27. panta teksts ir atkal jāiekļauj pilnībā. To arī vajadzētu piemērot visiem apakšuzņēmējiem un visiem piegāžu ķēdes posmiem.

5.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (COM/2011/0897 final)

5.1   Ar priekšlikumu direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu regulē tādus partnerattiecību nolīgumus starp struktūru, kas parasti ir publiskā sektora iestāde, un bieži vien privātu uzņēmumu, kuros uzņēmums uzņemas ar darbību saistīto risku attiecībā uz infrastruktūru (ostu, ūdensapgādes sistēmu, automašīnu stāvvietu, maksas autoceļu u. c.) uzturēšanu un izmantošanu vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (energoapgāde, veselības aprūpe, ūdens sadale un apsaimniekošana, atkritumu izvešana u. c.). Priekšlikums aptver visus koncesijas līgumus — gan attiecībā uz būvdarbiem, gan attiecībā uz pakalpojumiem, bet tajā nav pietiekami skaidri raksturotas to atšķirības; tajā būvdarbu un sabiedrisko pakalpojumu koncesijas ir aplūkotas tikai vispārīgi, bet nav definētas tādas vispārējas nozīmes pakalpojumu koncesijas, kas nav “tirgi” vai “iepirkumi”, bet gan veids, kā deleģēt vispārējas nozīmes pakalpojumu pārvaldību, un bieži vien — finansēšanas palīglīdzeklis jauniem publiskā sektora iestāžu pasākumiem vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā.

5.2   EESK norāda, ka joprojām pastāv ievērojamas šaubas attiecībā uz to, vai ir nepieciešama ES direktīva par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un atgādina Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par publiskā iepirkuma modernizāciju (2011/2048 (INI)), kurā tas pauž uzskatu, ka “jebkādu priekšlikumu tiesību aktam attiecībā uz pakalpojumu koncesijām varētu pamatot vienīgi mērķis novērst iekšējā tirgus darbības kropļojumus” un norāda, ka “līdz šim šādi kropļojumi nav konstatēti”. EESK aicina veikt papildu un pilnu ietekmes novērtējumu pirms šādi priekšlikumi tiek virzīti tālāk. EESK uzskata, ka Eiropas Kopienu tiesas judikatūra lielā mērā ir viesusi skaidrību attiecībā uz Līgumā noteikto vienlīdzīgas attieksmes, diskriminācijas aizlieguma un pārredzamības principu piemērošanu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai. Tiesa ir skaidri norādījusi, ka šie principi ir piemērojami visu to veidu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz pakalpojumiem ar pārrobežu dimensiju, tostarp vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

5.3   Neraugoties uz to, ka Direktīvā 2004/18/EK koncesijas ir definētas kā tāda paša veida līgums kā publiskā iepirkuma līgums, izņemot to, ka atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem vai pakalpojumu sniegšanu ir vai nu konkrētā objekta vai pakalpojuma izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa, EESK norāda, ka koncesijas būtiski atšķiras no publiskā iepirkuma līgumiem, jo koncesionāram ir jāuzņemas ievērojams finansiāls risks saistībā ar sniedzamā pakalpojuma izmantošanu un viņu ietekmē izmaiņas tirgū. Tā tas ir arī noteiktu koncesiju veidu, piemēram, “fiktīvo maksas ceļu”, gadījumā, par kuriem līgumslēdzēja iestāde maksā koncesionāram atbilstīgi pakalpojuma izmantošanai no patērētāju puses. Tāpēc noteikumi, kas izstrādāti tieši publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nav piemēroti koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, un tie pat var mazināt publiskā sektora iestāžu un uzņēmēju vēlmi slēgt šāda veida līgumus.

5.4   EESK vērš uzmanību uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantu par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurā noteikts, ka “neskarot Līguma par Eiropas Savienību 4. panta un šā Līguma 93., 106. un 107. panta noteikumus un ņemot vērā nozīmi, kāda sabiedriskiem pakalpojumiem ir Savienības kopīgo vērtību sistēmā, kā arī to nozīmi sociālas un teritoriālas kohēzijas veicināšanā, Savienība un dalībvalstis, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras un Līgumu piemērošanas jomu, rūpējas, lai šādi pakalpojumi pamatotos uz tādiem — jo īpaši ekonomikas un finanšu — principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus”.

5.5   EESK uzskata, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem bieži piemēro īpašus dalībvalstu un ES noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt šādu pakalpojumu pieejamību, pieņemamu cenu un kvalitāti, garantējot vienlīdzīgu attieksmi un vispārēju piekļuvi, lietotāju drošību un tiesību ievērošanu, un skatāmajā priekšlikumā būtu būtu jāatgādina šie noteikumi un jāgarantē to ievērošana. Atbilstīgi Lisabonas līgumam pievienotajam Protokolam par sabiedriskajiem pakalpojumiem valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāsaglabā plašā rīcības brīvība attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par šādu pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu, kā arī attiecībā uz šo pakalpojumu rakstura noteikšanu, tostarp pakalpojumu kvalitātes vai cenas nosacījumiem, lai sasniegtu to vispārējās nozīmes mērķus. Šīm iestādēm jānodrošina tiesības brīvi noteikt tādus līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus sociālajā, vides aizsardzības un kvalitātes jomā, kādus tās uzskata par visatbilstošākajiem līguma priekšmetam. Nekādā gadījumā publiskā sektora iestādēm nevajadzētu noteikt pienākumu pretēji savai gribai vai pamatotajiem apsvērumiem liberalizēt vispārējās nozīmes pakalpojumu sniegšanu vai izmantot ārpakalpojumus. EESK aicina skaidri norādīt, ka atbilstīgi LESD 106. pantam konkurences un iekšējā tirgus noteikumus piemēro uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja šo noteikumu piemērošana de iure un de facto netraucē veikt tiem uzticētos uzdevumus.

5.6   Publiskā sektora iestādēm būtu jānodrošina iespējas sadarboties, lai veiktu tām uzticētos vispārējās nozīmes uzdevumus, izmantojot šim nolūkam savus administratīvos, tehniskos vai citus resursus, un lai tām nevajadzētu izmantot tādu ārēju subjektu pakalpojumus, kas neietilpst to struktūrā. Šos nolīgumus nevar uzskatīt par koncesijām, un tāpēc saskaņā ar Tiesas judikatūru tie skaidri jāizslēdz no koncesiju direktīvas priekšlikuma piemērošanas jomas. Tāpat priekšlikuma noteikumus nevajadzētu attiecināt ne uz noteiktu koncesiju piešķiršanu uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar līgumslēdzējām iestādēm un kuru galvenais saimnieciskās darbības veids ir pakalpojumu sniegšana grupai, kurā šis uzņēmums ietilpst, ne uz gadījumiem, kad līgumslēdzēja iestāde koncesiju piešķir kopuzņēmumam, kuru izveidojušas vairākas līgumslēdzējas iestādes, lai veiktu uzdevumus, uz kuriem attiecas direktīva (piemēram, ūdensapgāde vai ostas pakalpojumi), un kurā piedalās arī minētā līgumslēdzēja iestāde.

5.7   Publiskā sektora iestādes taisnīgi drīkst izvēlēties pašas īstenot publiskā iepirkuma līgumus vai sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm atbilstoši Eiropas Savienības līgumiem un Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai un ievērojot pārredzamības principus.

5.8   Tāpēc attiecībā uz partneriestādēm piešķirtām koncesijām jāpiemēro stingri noteikumi, lai novērstu, ka šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi un nodrošinātu pārredzamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

5.9   Atbilstīgi attiecīgai Tiesas judikatūrai ar vispārēju nozīmi saistītās obligātās prasības azartspēļu nozarē, kuras ietver to, ka dalībvalstīm ir jāievieš pasākumi sabiedriskās kārtības un patērētāju tiesību aizsardzībai, var būt pietiekams pamatojums Līguma principu par koncesiju piešķiršanu ierobežošanai. Tāpēc ir lietderīgi no šīs direktīvas piemērošanas jomas izslēgt tādas koncesijas azartspēļu jomā, kas piešķirtas uzņēmumam, kura darbības pamatā ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai administratīvajiem aktiem un atbilstīgi Līgumam un Tiesas judikatūrai, jo šo ekskluzīvo tiesību dēļ nebūtu iespējams piedalīties koncesijas piešķiršanas konkursa procedūrā. Minētā iemesla dēļ EESK uzskata, ka priekšlikuma 8. panta 5. punktā par noteiktu pakalpojumu koncesiju neiekļaušanu direktīvas piemērošanas jomā, ir vēlams minēt “azartspēles, kas ietver ar kādu naudas summu izteiktru finanšu risku, tostarp loterijas un derības)”.

5.10   Direktīvas priekšlikumā tādi aspekti kā koncesiju definīcija, risku nodošana privātam uzņēmumam vai koncesiju grozīšana to spēkā esamības laikā un to atcelšana jādefinē tā, lai tie nekļūtu par šķēršļiem šāda veida līgumu finansēšanai un attīstīšanai. Ņemot vērā pašreizējos publiskā sektora ieguldījumu pielāgošanas un samazināšanas plānus dalībvalstīs, tiem paredzama būtiska nozīme kā mehānismiem saimnieciskās darbības aktivizēšanai un darba vietu radīšanai.

5.11   Lai palielinātu juridisko noteiktību, jāvienkāršo un jāuzlabo koncesijas līgumu vērtības aprēķināšanas metodes. Lai gan būvdarbu koncesijas līgumu vērtības aprēķināšanas metode ir vispāratzīta un zināma, EESK uzskata, ka jebkura veida koncesijas līguma vērtības aprēķināšanai būtu jāpiemēro vienota metode. Tāpēc EESK aicina izstrādāt metodi, kuras pamatā būtu ar konkrētu koncesiju saistītā koncesionāra veiktā apgrozījuma aplēse (bez nodokļiem) attiecībā uz visu koncesijas darbības laiku un ņemot vērā gan būvdarbu apjomu, gan to īstenošanai nepieciešamo piegāžu aptuveno vērtību iepirkuma brīdī.

5.12   Lai konkursa dalībniekiem nodrošinātu lielāku konfidencialitāti, tiek ierosināts direktīvā noteikt, ka par attiecīgo prasību pārkāpumiem atbild līgumslēdzējas iestādes.

---

(1)  OV L 185, 16.8.1971., 5. lpp., EESK atzinums: OV 63, 13.4.1965., 929. lpp.

(2)  OV C 18, 19.1.2011., 44.–52. lpp.

(3)  Skatīt LESD 14. un 106. pantu, kā arī Protokolu Nr. 26.

---

---