29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/57

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās”

COM(2011) 445 final – 2011/0204 (COD)

2012/C 191/11

Ziņotājs: Jorge PEGADO LIZ kgs

Padome 2011. gada 14. septembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās”

COM(2011) 445 final – 2011/0204 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 17. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (26. aprīļa sēdē) vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē izskatāmo priekšlikumu. Pārmest var vienīgi to, ka tas publiskots ilgus gadus pēc 2006. gada zaļās grāmatas par banku kontu arestu.

1.2   EESK tomēr uzskata, ka šo priekšlikumu vajadzēja papildināt ar iepriekš publiskotu iniciatīvu par debitoru kontu pārredzamību, kā tas paredzēts 2008. gada Zaļajā grāmatā par parādnieku īpašumu pārredzamību.

1.3   EESK pauž gandarījumu, ka šajā tehniski ļoti sarežģītajā jomā Komisija ierosinājusi tiesisko regulējumu, kas nodrošina dažādu iesaistīto interešu un dažādu iesaistīto pušu tiesību pienācīgu līdzsvaru.

1.4   EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija ņēmusi vērā lielu daļu ieteikumu, kas minēti Komitejas atzinumā par Zaļo grāmatu par parādnieku īpašumu pārredzamību: paplašināt darbības jomu, papildus bankas kontos noguldītajām naudas summām iekļaujot tajā arī citus finanšu instrumentus; pēc izpildu dokumenta iegūšanas izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu (EAPO); plaši definēt kompetentās tiesu iestādes; attiecināt prasību vienīgi uz izpildāmu un neatmaksātu parāda summu un ar to saistītajiem nokavējuma procentiem un atzīto izdevumu summu; skaidri definēt lēmuma apstrīdēšanas un rīkojuma pārsūdzēšanas kārtību un iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu procedūras tiesiskumu, kā arī prasītāja, atbildētāja un trešo personu tiesības.

1.5   EESK atzinīgi vērtē to, ka nepārprotami izvēlēts alternatīvs vai fakultatīvs režīms, proti, regula — iekšējā tirgus izveidei vispiemērotākais ES instruments — kā arī pasākuma piemērošanu pārrobežu lietās un, visbeidzot, atbilstīga juridiskā pamata izvēli (LESD 81 panta 2. punkts); arī minētie aspekti ir daļa no EESK ieteikumiem. Papildus iepriekšminētajam EESK iesaka pieņemt atbilstīgu režīmu, kas būtu vienkāršs un kura izmaksu un ieguvumu attiecība būtu proporcionāla; šie kritēriji vajadzīgi tāpēc, ka mehānismam ir pārrobežu dimensija un ka tā izmantošana ir saistīta ar izmaksām.

1.6   EESK tomēr nav pilnībā pārliecināta, ka regula tiešām ir vajadzīga, sevišķi tāpēc, ka Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un ņemot vērā faktu, ka it īpaši mazajiem uzņēmumiem saglabāsies tādi šķēršļi kā neskaidrība par procedūras kopējām izmaksām un kompetentās tiesas noskaidrošana. EESK nav arī pilnībā pārliecināta, ka priekšlikumā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā, ka ar Briseles I regulas pārskatīšanu paredzēts atcelt eksekvatūru (“exequatur”), kā arī tāpēc, ka ietekmes novērtējumā nav precīzi izvērtēti gaidāmie rezultāti.

1.7   EESK arī uzskata, ka saturiski jāpārskata vairāki nosacījumi, kurus varētu uzlabot, lai tie būtu skaidrāki, viennozīmīgāki un atbilstīgāki prognozēšanai un lēmumu pieņemšanai, kā arī būtu jālabo tulkošanas un pareizrakstības kļūdas. Komiteja aicina Komisiju ņemt vērā atzinuma īpašās piezīmes.

2.   Priekšlikuma pamatojums

2.1   Ar izskatāmo priekšlikumu regulai Komisija turpina darbu, kas iesākts ar 2006. gadā publiskoto Zaļo grāmatu par bankas kontu arestu (1), un ar izskatāmo regulu ierosina izveidot ES tiesību sistēmā juridisku instrumentu — Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu (EAPO), kas būtu alternatīvs risinājums valstu tiesību sistēmā paredzētājām procedūrām, nolūkā ātri un lēti izmaksām panākt parādnieku kontu apķīlāšanu civillietās un komerclietās. Regulas mērķis ir nepieļaut parādnieka aktīvu pārskaitīšanu vai izņemšanu no jebkura bankas konta, kas atrodas ES teritorijā, ar nosacījumu, ka kāds no viņa personīgajiem vai īpašuma elementiem atrodas citā dalībvalstī (pārrobežu elementi 3. panta izpratnē) neatkarīgi no jurisdikcijas.

2.2   Šis regulējums ir fakultatīvs (otrs regulējums plaši pazīstams ar nosaukumu “28. regulējums”) un izveidots kā alternatīva dalībvalstīs piemērotajiem aizsardzības pasākumiem vai arī, lai to izmantotu līdztekus minētajiem pasākumiem, jo šim regulējumam un dalībvalstu pasākumiem ir vienāds raksturs un mērķis.

2.3   Dažādu apsvērumu dēļ regulējums neattiecas uz šādām jomām:

a)	nodokļu un nodevu, muitas un administratīvās lietas;

b)	maksātnespēja, uzņēmējsabiedrību likvidācija, izlīgumi vai citas līdzīgas procedūras;

c)	sociālais nodrošinājums;

d)	šķīrējtiesas;

e)	bankas konti, kuri nav apķīlājami saskaņā ar dalībvalstī, kurā atvērts konts, spēkā esošajiem tiesību aktiem;

f)	vērtspapīru norēķinu sistēmas saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 10. pantu (2).

2.4   Turpretī regulējums attiecas uz laulāto lietām, mantojumu un reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām (3).

2.5   EAPO var pieprasīt un izdot dažādos posmos:

a)	pirms tiesvedības uzsākšanas pret atbildētāju vai izpildu dokumenta iegūšanas;

b)	jebkurā tiesvedības posmā;

c)	tiesvedības laikā vai pēc izpildu dokumenta iegūšanas, kas ir izpildāms izcelsmes dalībvalstī, bet vēl nav izpildāms dalībvalstī, kurā atrodas konts;

d)	pēc izpildu dokumenta iegūšanas, kas ir izpildāms dalībvalstī, kurā atrodas konts.

2.6   Pirmajos trijos gadījumos piemēro 1. iedaļas (6.–13. panta) noteikumus, bet ceturtajā gadījumā 2. iedaļas (14. un 15. panta) noteikumus; savukārt 3. iedaļā (16.–22. pants) iekļauti kopēji procedūras noteikumi visiem gadījumiem.

2.7   Trešajā nodaļā (23. pantā) nostiprināts princips par “exequatur” atcelšanu, un tajā ietverti precīzi visu EAPO izpildes nosacījumi un noteiktas dažādu iesaistīto pušu (banku, tiesu, valstu kompetento iestāžu, atbildētāju, prasītāju, citu kreditoru un cietušo trešo personu) tiesības un pienākumi.

2.8   Ceturtajā nodaļā (34.–40. pantā) uzskaitīti dažādi tiesībaizsardzības līdzekļi no tiesībām pārsūdzēt atteikumu izdot EAPO (22. pants) līdz EAPO pārskatīšanai, lai to grozītu un/vai ierobežotu tā izpildi, tā atcelšanai, atsaukšanai vai atlikšanai; visbeidzot, paliek nemainīgi tradicionālie un īpašie tiesībaizsardzības līdzekļi, kā arī ieinteresēto pušu tiesības izmantot minētos tiesībaizsardzības līdzekļus, kas noteikti attiecīgās valsts tiesībās (37. pants). Minētajā nodaļā noteikta arī kārtība, kādā atbildētājs iemaksā drošības naudu rīkojumā noteiktajā apmērā vai sniedz līdzvērtīgu nodrošinājumu, lai izbeigtu rīkojuma izpildi.

2.9   Priekšlikuma 5. nodaļā iekļauti vairāki vispārīgi noteikumi par noteikto kārtību, piemēram, par to, ka pušu pārstāvība, ko veic advokāts, nav obligāta, kā arī par izmaksām un termiņiem.

2.10   Minētajā nodaļā norādīta arī regulas saistība ar citiem ES instrumentiem un valstu procesuālajiem tiesību aktiem, kurus piemēro papildus šim regulējumam, kā arī dalībvalstu pienākumi, lai nodrošinātu regulas efektīvu un atbilstīgu piemērošanu.

2.11   Komisijas veiktais ietekmes novērtējums liecina, ka

a)	neatgūstamo pārrobežu parādu summa ir no 1,12 miljardiem līdz 2 miljardiem euro gadā;

b)	nesamaksāto uzturlīdzekļu summa tiek lēsta 268 miljoni euro gadā;

c)	neatmaksāti parādi pārrobežu darījumos veido aptuveni 55 miljonus euro gadā;

d)	tikai 11,6 % uzņēmumu ir mēģinājuši atgūt parādus ārpus valsts robežām, izmantojot attiecīgajā valstī spēkā esošo apķīlāšanas procedūru;

e)	tiek lēsts, ka pārrobežu parādu gadījumos ir izpildīti 34 000 apķīlāšanas rīkojumu par kopējo summu 640 miljoni euro gadā.

Ietekmes novērtējumā norādīts, ka ar Eiropas apķīlāšanas procedūru

a)	ik gadus varēs atgūt papildu 373 000–600 000 miljonus euro neatgūstamo parādu;

b)	pārrobežu tirdzniecības uzņēmumi varēs ietaupīt no 81,9 miljoniem līdz 149 miljoniem euro gadā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Gadu gaitā mēs jau esam pieraduši, ka Tieslietu ģenerāldirektorāta izstrādātie tehniskie un juridiskie dokumenti formas ziņā ir labi strukturēti, tiem raksturīga augsta konceptuālā kvalitāte un skaidrība un tie sekmē programmas “Labāks likumdošanas process” īstenošanu tiesiskās skaidrības un noteiktības interesēs.

3.2   Izskatāmais priekšlikums nav izņēmums, un EESK to vērtē atzinīgi; vienīgais trūkums ir tas, ka to varēja izstrādāt jau agrāk.

3.3   Komisijai ir izdevies šajā tehniski ļoti sarežģītajā jomā ierosināt tiesisko regulējumu, kas nodrošina dažādu iesaistīto interešu un dažādu iesaistīto pušu tiesību pienācīgu līdzsvaru; minētās intereses un tiesības ir nopietni, sīki un strukturēti izvērtētas priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā, kuras izstrādi stingri pieprasīja EESK.

3.4   Jāatzīmē, ka Komisija ņēmusi vērā lielu daļu ieteikumu, kas minēti Komitejas atzinumā par Zaļo grāmatu par parādnieku īpašumu pārredzamību (COM(2008) 128 galīgā redakcija) (4), piemēram, EAPO izdošana pēc izpildu dokumenta iegūšanas (2. iedaļa), kompetento tiesu iestāžu plaša definīcija, prasības attiecināšana vienīgi uz izpildāmu un neatmaksātu parāda summu, nokavējuma procentiem un atzīto izdevumu summu (piemēram, advokātu honorāri un citas izmaksas), skaidra definīcija par lēmuma apstrīdēšanu un rīkojuma pārsūdzēšanas kārtību un iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu procedūras tiesiskumu un prasītāja, atbildētāja un trešo personu tiesības.

3.5   Atzinīgi vērtējams arī tas, ka Komisija ņēmusi vērā lielu daļu ieteikumu, kurus šajā jomās nesen pieņēmis Eiropas Parlaments (5).

3.6   EESK ir gandarīta, ka 1) nepārprotami izvēlēts alternatīvs vai fakultatīvs regulējums, kas nodrošina prasītājam iespēju izvēlēties attiecīgās valsts tiesu, kā to ieteica Komiteja; 2) izvēlēta regula — vispiemērotākais ES instruments, ar kuru nodrošina iekšējā tirgus izveidei vajadzīgo tiesību aktu saskaņošanu un vienādu piemērošanu dalībvalstīs, lai panāktu tiesisko skaidrību un noteiktību, kā to ierosināja arī EESK; 3) pasākums attiecas vienīgi uz pārrobežu lietām un 4) izvēlēts atbilstīgs juridiskais pamats (LESD 81. panta 2. punkts).

3.7   EESK pauž gandarījumu, ka ņemts vērā Komitejas ieteikums paplašināt darbības jomu, papildus bankas kontos noguldītajām naudas summām iekļaujot tajā arī citus finanšu instrumentus (6);

3.8   Taču Komiteja nav pārliecināta, ka regula tiešām ir vajadzīga un atbilst subsidiaritātes principam.

3.8.1   Pirmkārt, tāpēc, ka Komisija pati atzinusi, ka līdzvērtīgu rezultātu teorētiski var panākt arī ar citiem līdzekļiem.

3.8.2   Otrkārt, tāpēc, ka pabeidzot Briseles I regulas pārskatīšanu atbilstīgi Komisijas ierosinātajām nostādnēm, kuras atbalsta arī EESK, tiek atrisināts svarīgais jautājums par “exequatur”.

3.8.3   Treškārt, tāpēc, ka Komiteja nav pārliecināta, ka iepriekšminētajā ietekmes novērtējumā, kas neapšaubāmi izstrādāts ļoti rūpīgi, ir pienācīgi izvērtētas papildu izmaksas, ko radīs jaunas tiesvedības ieviešana dalībvalstu tiesību sistēmā, ņemot vērā dažādus aspektus saistībā ar šā pasākuma īstenošanu, uzņēmumu un patērētāju informēšanu, tiesnešu, advokātu, tiesu izpildītāju un citu valsts pārvaldes ierēdņu plašāka nozīmē un jo īpaši tiesu ierēdņu sagatavošanu, neskaitot papildu izdevumus, ko tiesu iestāžu darbībā radīs dažādu veidlapu apstrāde 23 ES valodās, un no izmaksu un ieguvumu attiecības viedokļa šie izdevumi nav salīdzināmi ar ietaupījumu, ko, iespējams, gūs uzņēmumi, ne arī ar papildu summām, kuras paredzēts atgūt no parādiem un kuru apmērs tiek lēsts no 373 miljoniem līdz 600 miljoniem euro. Turklāt saglabāsies tādi šķēršļi kā neskaidrība par procedūras kopējām izmaksām un kompetentās tiesas noskaidrošana. Tas varētu nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumus, it īpaši mazos uzņēmumus.

3.9   EESK joprojām uzskata, ka jebkurā gadījumā vienlaikus ar izskatāmo priekšlikumu vajadzēja sagatavot vēl vienu iniciatīvu par parādnieku īpašumu pārredzamību, kā to ierosināja arī EP, vai, kā būtu bijis loģiski, publiskot to iepriekš, un pauž neizpratni, kāpēc Komisija piešķīrusi prioritāti (vai ekskluzivitāti) tieši šim, nevis kādam citam priekšlikumam.

3.10   Visbeidzot Komiteja pauž nožēlu ne tikai par to, ka Dānija saskaņā ar labi zināmo Protokolu par Dānijas nostāju nepievienosies šim instrumentam, bet īpaši arī par Apvienotās Karalistes paziņojumu nepiedalīties izskatāmās regulas pieņemšanā, lai gan Apvienotajai Karalistei nav līdzvērtīga juridiska instrumenta, un šī anglo-sakšu tiesību sistēmas nepilnība bija viena no galvenajām problēmām, ko izskatīja zaļās grāmatas apspriešanas laikā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Regulas nepiemērošana šķīrējtiesām ir jāprecizē, lai neapdraudētu šķīrējtiesu statusu, jo vairākās dalībvalstīs tās pieņem lēmumus, kuru izpilde ir līdzvērtīga tradicionālo tiesu spriedumu izpildei.

4.2   2. panta 3. punkts un 32. pants

Nav bankas kontu, kurus nevar apķīlāt, bet gan ienākumu vai ieņēmumu summas, kuras nevar apķīlāt.

4.3   4. panta 1. punkts un 29. pants

Sensitīvās situācijas dēļ ir precīzāk jādefinē un jāskaidro jēdzieni “konti, kurus (…) atbildētāja vārdā tur trešā persona” un “konti, ko atbildētājs tur trešās personas vārdā”, lai novērstu jebkuras neskaidrības saistībā ar šo jēdzienu piemērošanu, kas var apdraudēt trešo personu tiesības.

4.4   7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Šā apakšpunkta tulkojums dažādās valodu versijās ir atšķirīgs.

4.5   8. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Neattiecas uz teksta latviešu valodas redakciju. Ziņotājs norāda, ka, piemēram, portugāļu valodas redakcijā atsauce uz 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir kļūdaina; pareizā atsauce ir 7. panta 1. panta b) apakšpunkts.

4.6   13. pants

Tādā regulējumā, kādu ierosināts ieviest, nedrīkst pieļaut atšķirīgu termiņu noteikšanu pēc dalībvalstu ieskatiem, jo tad netiks nodrošināta saskaņotība un tiesiskā noteiktība.

4.7   20. panta 1. punkts

Vajadzētu noteikt, ka “tiesām ir jāsadarbojas”, nevis “tiesas var sadarboties”.

4.8   25. panta 1. punkts

Vārdkopa “bez liekas kavēšanās” ir neprecīza, tādēļ tā jāaizstāj ar konkrētu minimālo termiņu, piemēram, “nākamajā darba dienā”.

4.9   27. panta 3. punkts

Iespēju izmantot drošus elektroniskās saziņas līdzekļus Komisijas e-tiesiskuma programmas ietvaros vajadzētu attiecināt uz visu instrumentu darbību, tostarp tiesu attiecībām, lai paātrinātu procedūru.

4.10   41. pants

Teikuma beigās vajadzētu pievienot “izņemot gadījumus, kad kompetentās tiesas dalībvalsts tiesību aktos noteikts, ka pārstāvība, ko veic advokāts, ir obligāta”.

4.11   44. pants

Šo noteikumu var interpretēt dažādi, un tāpēc tas apdraud tiesvedības norises noteiktību. Tādēļ šis pants ir jāsvītro.

4.12   Termiņu definēšana

Nav vienotības termiņu definēšanā vairākos priekšlikuma pantos. Dažviet tie definēti kā “kalendārās dienas” (21. pantā), citviet “darba dienas” (24. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 27. pantā) vai vienkārši “dienas” (35. panta 4. punktā). Lai panāktu tiesisko noteiktību, šo termiņu definēšana būtu jāvienādo.

4.13   Pielikumi un 47. pants

Vajadzētu padziļināti izvērtēt pielikumā pievienotos dokumentus un jo īpaši valodas, kurās tie izmantojami, kā arī to tulkošanas nepieciešamību, lai tie tiktu pareizi izprasti; turklāt iepriekš ir vajadzīgs izmēģinājuma periods. Tas pats attiecas arī uz papildu pierādījumiem un mutiskām liecībām (11. pants).

---

(1)  COM(2006) 618 final, 24.10.2006.

(2)  OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(3)  Sk. Regulu (ES) 1259/2010 (OV L 343, 29.12.2010., 10. lpp.) (ROMA III) (laulības šķiršana un laulāto šķirtība), Regulu (EK) 44/2001 (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.) (civillietas un komerclietas), Regulu (EK) 2201/2003 (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.) (laulības lietas), 2011. gada 16. marta priekšlikumu regulai (COM(2011) 127 final) (reģistrētas partnerattiecības) un 2011. gada 16. marta priekšlikumu regulai (COM(2011) 126 final) (laulāto mantiskās attiecības); sk. šādus EESK atzinumus: OV C 325, 20.12.2006., 65. lpp. (bērna tiesības), OV C 325, 20.12.2006., 71. lpp. (laulības lietas), OV C 44, 11.2.2011., 148. lpp. (mantošana un testamenti) un OV C 376, 22.12.2011., 87. lpp. (reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas).

(4)  EESK atzinumi: OV C 10, 15.1.2008., 2. lpp. un OV C 175, 28.7.2009., 73. lpp.

(5)  Patstāvīgs ziņojums A-7 0147/2011, 14.4.2011, referente Arlene McCarthy, EP 2011. gada 10. maija rezolūcija (TA (2011) 0193).

(6)  Piemēram, instrumenti, kas definēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā un I pielikuma C iedaļā (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

---