Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju”

COM(2011) 814 final – 2011/392 (COD)

2012/C 181/32

Ziņotājs: McDONOGH kgs

Eiropas Parlaments 2011. gada 15. decembrī un Eiropas Savienības Padome 2012. gada 20. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju”

COM(2011) 814 final – 2011/392 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 13. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (28. marta sēdē), ar 167 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītnavigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju. Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) programmu izdošanās ir būtiski nozīmīga ES turpmākajai labklājībai un drošībai. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu aizstāt Regulu (EK) Nr. 683/2008 ar jaunu regulu, lai nodrošinātu finansējumu un pārvaldības modeli Galileo un EGNOS programmām.

1.2   Komiteja stingri atbalsta Galileo programmas mērķi izveidot pirmo globālo satelītnavigācijas sistēmu (GNSS) civiluzraudzībā, kas būtu pilnīgi neatkarīga no citām esošajām sistēmām, nodrošināt nepārtrauktus GNSS pakalpojumus un stratēģiskas priekšrocības Eiropai. Satelītnavigācija jau ir būtisks pakalpojums Eiropas transportā, rūpniecībā un iedzīvotājiem, un nav pieļaujams, ka šobrīd esam tik ļoti atkarīgi no amerikāņu GPS un Krievijas GLONASS sistēmām, lai saņemtu navigācijas pakalpojumus, noteiktu atrašanās vietu un laiku. Eiropas Savienībai ir jānodrošina GNSS pakalpojumi, izmantojot Eiropas infrastruktūru, kuras drošums nav atkarīgs no ASV, Krievijas vai Ķīnas militārā sektora prioritātēm.

1.3   Tā kā 6 %–7 % no Eiropas IKP-27, t. i., 800 miljardi euro, jau ir atkarīgi no ASV GPS sistēmas (Eiropas satelītnavigācijas sistēmas ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītnavigācijas sistēmu īstenošanu un izmantošanu (2014 – 2020)” – SEC(2011) 1447, 30.11.2011.). Komiteja atzinīgi vērtē pievēršanos regulai par Galileo un GPS savstarpēju savietojamību. EESK tomēr uzskata, ka Eiropā paralēli savietojamībai jāturpina aktīvi aizstāt GPS ar Galileo un EGNOS tehnoloģiju, kas ir GNSS nozīmīgākās tehnoloģijas Eiropā.

1.4   EESK iesaka, ka Eiropas GNSS inovatīvais potenciāls jāveicina ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis 2020” ir ES programmas EUR 80 miljardu apmērā investīcijām pētniecībā un inovācijā 2014.–2020. gadam). Satelītnavigācijas sistēmām būs ievērojama vērtība tehnoloģiju inovācijā, un tās var sniegt Savienībai lielus makroekonomiskos ieguvumus.

1.5   Eiropas GNSS programmu (gan Galileo, gan EGNOS) veiksmīgai īstenošanai un pārvaldībai ir izšķiroša nozīme stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanā (“Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020). Komiteja norāda, ka Komisijas veiktajā izmaksu un ieņēmumu analīzē (Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas satelītnavigācijas sistēmu īstenošanu un izmantošanu (2014-2020)” – SEC(2011) 1446 final) tiek lēsts, ka GNSS programmas Eiropas Savienībai radīs EUR 68,63 miljardu (116,88 miljardi euro pie pastāvīgām cenām, samazinot par 4 % gadā, saskaņā ar ES Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm) tīro ieņēmumu sistēmas dzīves cikla laikā (2014.-2034.)

1.6   Lai gan EESK atbalsta Eiropas GNSS politikas mērķus un ierosināto regulu par sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju, Komiteja vēlas uzsvērt bažas par Eiropas programmu līdzšinējo pārvaldību, kā rezultātā radusies būtiska aizkavēšanās, pieaugušas izmaksas un zaudēti ieguvumi. Jācer, ka ierosinātā regula sniegs vajadzīgo politisko atbalstu, pārvaldības struktūras un sistēmu Eiropas GNSS ieviešanai, kā šobrīd paredzēts, kā arī ar to saistītos ieguvumus.

1.7   Komiteja norāda, ka 19,5 % finanšu ieguvumu saistībā ar Eiropas GNSS programmu tiks saņemti no Eiropas GNSS lietojumu pakārtotā tirgus paplašināšanās (Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas satelītnavigācijas sistēmu īstenošanu un izmantošanu (2014-2020)” – SEC(2011) 1446 final). Tādēļ Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz EESK 2011. gada 16. februāra atzinumu par tematu “Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (1). Komiteja aicina Eiropas GNSS aģentūru izstrādāt sīku uzņēmējdarbības plānu, lai paplašinātu šo ļoti nozīmīgo tirgu.

1.8   Komiteja uzskata, ka Eiropas satelītnavigācijas sistēmām steidzami ir jāpiemēro spēcīga tirdzniecības stratēģija un komerciālā vadība, kas atbalstīta ar atbilstošām investīciju un komercializēšanas programmām. Sekmīgā ilgtermiņa darbībā izšķiroša nozīme ir EGNOS un GALILEO programmu komerciālajai attīstībai; ļoti svarīgi ir darīt zināmu tirgū Eiropas GNSS vērtību un popularizēt tās izmantošanu. Līdz šai dienai pārāk maz ir darīts šajā īpaši svarīgajā, sarežģītajā jautājumā.

1.9   EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver prasību par stabilu finanšu pārvaldību programmām, kuru izmaksas tiek lēstas 7,89 miljardu euro apmērā pēc pašreizējām cenām nākamajā finanšu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka regulā precizēts, ka EK jāpārvalda programmām piešķirtie līdzekļi un jāuzrauga visu programmās paredzēto pasākumu īstenošana, tai skaitā pasākumi, kas deleģēti Eiropas GNSS aģentūrai un Eiropas Kosmosa aģentūrai. EESK arī atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izstrādāt riska pārvaldības mehānismu un pārvaldības līdzekļus, lai mazinātu iespēju, ka tiek pārsniegts programmas budžets.

1.10   EESK tomēr atzīmē arī Komisijas brīdinājumu, ka ieguldījumi satelītu navigācijas tehnoloģijās saistīti ar lielu nenoteiktību un risku, kas apgrūtina iespēju precīzi prognozēt programmas izmaksas. Tādēļ, neraugoties uz līgumiem par deleģēšanu (saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un īpaši tās54. pantu), Komiteja iesaka Komisijai reizi mēnesī organizēt pārvaldības sanāksmes ar Eiropas GNSS aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvjiem, lai uzraudzītu progresu programmu īstenošanā un ātri reaģētu uz iespējamām problēmām. Bez tam EK vismaz reizi trijos mēnešos gan no Eiropas GNSS aģentūras, gan Eiropas Kosmosa aģentūras ir jāsaņem sīki vadības ziņojumi un pārskati.

1.11   Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz Komitejas iepriekš izstrādātajiem atzinumiem par Galileo, EGNOS un “Eiropa 2020” (2).

2.   Vispārīga informācija

2.1   Pateicoties to spējai ārkārtīgi precīzi noteikt atrašanās vietu, ātrumu un laiku, GNSS tehnoloģijas ir būtiski svarīgas, lai uzlabotu efektivitāti daudzās ekonomikas jomās un iedzīvotāju ikdienas dzīvē.

2.2   Līdz Galileo darbības uzsākšanai Eiropā navigācijai, atrašanās vietas un laika noteikšanai jāizmanto satelītnavigācijas pakalpojumi, kurus nodrošina amerikāņu GPS un Krievijas GLONASS. Eiropas atkarība no GPS satelītnavigācijas sistēmas tiek lēsta 6 %-7 % apmērā no ES-27 IKP, t. i., 800 miljardu euro apmērā (SEC(2011) 1447, 30.11.2011.). Minēto sistēmu militāro dienestu personāls tomēr nevar sniegt garantijas par nepārtrauktu apkalpošanu.

2.3   Lai gan neatkarība globālajā satelītu navigācijā ir Galileo programmas galvenais virzītājspēks, savietojamība ar esošajām un turpmākajām satelītu navigācijas sistēmām, jo īpaši ar ASV GPS sistēmu, ir būtiska pievienotā vērtība.

2.4   Programmu Galileo uzsāka ar mērķi izveidot neatkarīgu Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmu (GNSS).

2.5   EGNOS ir Eiropas uz satelītiem balstīta papildinošā sistēma, kas uzlabo satelītu navigācijas signālus, kuri nāk no esošajām sistēmām, piemēram, no GPS.

2.6   Eiropas satelītu navigācijas programma Galileo tika uzsākta 2001. gadā. Sākotnēji projekts balstījās uz publiskā un privātā sektora partnerību — kopuzņēmumu Galileo Joint Undertaking (GJU), kas darbojās kā kopīgas pārvaldības un finansēšanas platforma. 2006. gadā šo kopuzņēmumu aizstāja Eiropas GNSS aģentūra (GSA) (agrākais nosaukums — Eiropas GNSS uzraudzības iestāde — GSA), kas bija atbildīga par darbu ar sabiedrības interešu aspektiem Eiropas GNSS programmās. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) bija atbildīga par tehnisko vadību un GNSS programmu īstenošanu.

2.7   GNSS regula tika pieņemta 2008. gadā (3), un ES kļuva par vienīgo politisko struktūru, kas atbildīga par Eiropas GNSS politikas virzību un finansējumu. GNSS regulā noteikts ES finansējuma apjoms Galileo un EGNOS programmām 2007.-2013. gadam. Šim nolūkam paredzētais budžets 3,4 miljardu euro apmērā ir sadalīts Galileo atlikušajam izstrādes posmam, ieviešanas posmam un EGNOS darbībai.

2.8   Komisijas priekšlikumā par ES budžeta jauno daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam (COM(2011) 500, 29.6.2011 – “Stratēģijas “Eiropa 2020” budžets”) ierosināts pilnībā finansēt GNSS programmas no ES budžeta, ierosinot maksimālo summu 7 miljardu euro apmērā pie 2011. gada pastāvīgajām cenām.

2.9   Progresu Eiropas satelītu navigācijas programmu ieviešanā kavē divas galvenās problēmas:

2.10   Komisijas priekšlikumā minētās problēmas tiks risinātas, izstrādājot jaunu regulu, lai aizstātu Regulu (EK) Nr. 683/2008, un tādējādi nodrošinātu finansēšanas un pārvaldības struktūru Galileo un EGNOS programmu veiksmīgai ieviešanai un darbībai.

2.11   Attiecībā uz infrastruktūru priekšlikumam pievienotā izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka optimālais risinājums ir 30 satelītu konstelācijas uzstādīšana, kā bija plānots sākotnēji, bet ir jābūt vienkāršākai virszemes infrastruktūrai. Šis risinājums dotu iespēju GNSS nodrošināt visus plānotos pakalpojumus un paredzētos ieguvumus, bet “Dzīvības drošības pakalpojums” (Safety of Life Service) (EGNOS Safety-of-Life Service dod iespēju izmantot precīzu pieeju lidaparātiem, padarot aeronavigāciju drošāku. Ar programmas palīdzību samazinās lidojumu aizkavēšanās, novirzīšanas un atcelšanas gadījumu skaits. EGNOS Safety-of-Life Service arī dod iespēju lidostām palielināt jaudu un samazināt darbības izmaksas. Visbeidzot, tiek samazinātas CO2 emisijas aviācijas nozarē) pilnā apjomā būtu pieejams vienīgi, panākot savietojamību ar ASV GPS sistēmu.

2.12   Vislabākā iespēja, lai nodrošinātu pārvaldības sistēmu, ir Eiropas GNSS aģentūras pašreizējos ar drošību un tirgu saistītajos pienākumos iekļaut programmu pārvaldības uzdevumus ekspluatācijas posmā. Komisija saglabās atbildību par programmām piešķirto līdzekļu pārvaldību un uzraudzīs programmu visu pasākumu īstenošanu, tai skaitā arī pasākumus, kas deleģēti Eiropas GNSS aģentūrai (GSA) un Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Lai atgūtu tirgus uzticēšanos, ko iedragāja publiskā un privātā sektora partnerības kopuzņēmuma “GJU” neveiksme, vajadzīga pārliecinoša un skaidra EGNOS un Galileo programmu vadība. Budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam un Komisijas ierosinātā regula ir labs sākums, bet būs jāapliecina laba pārvaldība un pastāvīgs politikas atbalsts programmām turpmāk, lai nostiprinātu tirgus uzticību.

3.2   Eiropai ir jāpaātrina GNSS ieviešana un tirgus izveide, īpaši ņemot vērā šādas vilcināšanās izmaksas un pieaugošo konkurenci ar ASV, Krieviju un Ķīnu. Ķīna paplašina militāro satelītu navigācijas sistēmu “Beidou”, to pārveidojot globālā sistēmā “COMPASS”, nolūkā līdz 2020. gadam visā pasaulē, tai skaitā Eiropā, piedāvāt konkurētspējīgu civilo pakalpojumu. GALILEO un EGNOS pēc iespējas ātrāk ir jākļūst par GNSS standartu Eiropā.

3.3   Eiropas satelītu navigācijas sistēmas būtu jāiekļauj ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis 2020” Jaunu produktu un pakalpojumu izveide, pamatojoties uz Eiropas GNSS, ne tikai veicinās gudru izaugsmi, bet atbalstīs arī ilgtspējīgu attīstību, palīdzot paaugstināt energoefektivitāti un samazinot ekonomikas attīstības ietekmi uz vidi.

3.4   Ņemot vērā starptautisko konkurenci, varbūt jāprecizē tie ES pasākumi, kas mudinātu izvēlēties Galileo tehnoloģiju, nevis citas, nepilnīgākas, tehnoloģijas, īpaši drošības jomā vai attiecībā uz lietojumiem, kuru kvalitāti nosaka pārliecība par pakalpojumu nepārtrauktību vai ir vajadzīga augsta līmeņa precizitāte un integritāte.

3.5   Ņemot vērā uztvērēju mikroshēmojumu (Mikroshēmojumi vai mikroshēmu komplekti ir vairākas integrālas shēmas jeb mikroshēmas, kas konstruētas darbībai grupā. Tās parasti pārdod kopā, kā vienu produktu. Mikroshēmojumu parasti konstruē darbam ar viena noteikta veida mikroprocesoriem. Mikroshēmojums kontrolē procesora un ārējo ierīču saziņu, tāpēc tas būtiski ietekmē sistēmas darbību) lielo nozīmi attiecībā uz iekļuvi tirgū un lietojumu izstrādes stratēģiju, izšķiroši svarīgi ir izstrādāt zemu izmaksu duālo uztvērēju (GPS + Galileo) mikroshēmojumus. Plānojot pētniecības un izstrādes tēriņus, tie būtu īpaši jāvērš uz minēto mērķi.

3.6   Vajadzīga stratēģija, lai pietiekami izmantotu pieredzes uzkrāšanas efektu, kas veidojas liela apjoma ražošanā, jo tas ir būtiski, lai varētu ražot zemu izmaksu uztvērēju mikroshēmojumus, un GPS+Galileo mikroshēmojumi cenas ziņā var konkurēt ar mikroshēmojumiem, kuri darbojas vienīgi GPS sistēmā.

3.7   Lai palielinātu pakārtoto tirgu Eiropas GNSS produktiem un lietojumiem, GSA ir vajadzīga agresīva tirgus attīstības stratēģija, kuru vadītu augsti kvalificēta komanda.

3.8   Jāizstrādā EGNOS/Galileo zīmola pasaules stratēģija, lai saskaņotu mērķus, uzsvērtu zīmola vērtību, vienkāršotu tirgus vēstījumus un varētu precizēt tirgdarbības prioritātes.

3.9   Allaž jānodrošina, lai Galileo tehnoloģija un pakalpojumi, kas nonāk tirgū, atbilstu augstākajiem kvalitātes standartiem. Pastāvīgi un stingri jākontrolē kvalitāte tehnoloģijas izstrādes posmā un posmā, kad tehnoloģiju ievieš galalietotāju līmenī.

3.10   Diemžēl dažiem EGNOS agrīnajiem produktiem tehniskā kvalitāte nebija pietiekama, lai apmierinātu patērētāju prasības. Zīmola stratēģijas ietvaros jāizveido kvalitātes zīme, ko lietot attiecībā uz apstiprinātu EGNOS/Galileo tehnoloģiju, lai aizsargātu zīmolu no kaitējumiem tā reputācijai.

(1)  OV C 107, 6.4.2011., 44.-48. lpp.

(2)  OV C 221, 8.9.2005., 28. lpp. OV C 317, 23.12.2009., 103.-104. lpp. un OV C 107, 6.4.2011., 44.-48. lpp.

(3)  OV L 196, 24.8.2008., 1. lpp.