(1)

Dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanai Savienībā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) vajadzētu atbilst stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes paktā sākotnēji ietilpa Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politiku uzraudzības un koordinēšanas stiprināšanu (2), Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu (4). Regulas (EK) Nr. 1466/97 un (EK) Nr. 1467/97 2005. gadā tika grozītas attiecīgi ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005. Papildus tika pieņemts Komisijas 2005. gada 20. marta ziņojums „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”.

(3)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei , tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un ▐ nodarbinātības ▐ jomā .

(4)

Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāsasniedz un jāuztur vidēja termiņa budžeta mērķis un šajā sakarā būtu jāiesniedz stabilitātes un konverģences programmas.

(4a)

Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu labvēlīgi ietekmētu stingrāki uzraudzības veidi, lai nodrošinātu dalībvalstu atbilstību Savienības budžeta koordinēšanas sistēmai un tās principu ievērošanu.

(5)

Stabilitātes un konverģences programmu saturs, kā arī to pārbaudes procedūra , būtu jāattīsta gan valstu, gan Savienības līmenī atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanas laikā gūtajai pieredzei.

(5a)

Stabilitātes un konverģences programmu budžeta mērķos būtu skaidri ņemami vērā pasākumi, kuri pieņemti saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, dalībvalstu un Savienības nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un valsts reformu programmām kopumā.

(5b)

Stabilitātes un konverģences programmas būtu jāiesniedz un jāizvērtē, pirms tiek pieņemti galvenie lēmumi par nākamo gadu valsts budžetiem. Tādēļ būtu jānosaka konkrēts stabilitātes un konverģences programmu iesniegšanas datums. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes budžeta gada specifiku, būtu jāparedz īpaši noteikumi par Apvienotās Karalistes konverģences programmu iesniegšanas datumu.

(5c)

Komisijai būtu jāpiešķir lielāka nozīme pastiprinātas uzraudzības procedūrā attiecībā uz katras dalībvalsts konkrētu novērtējumu, uzraudzību, misijām, ieteikumiem un brīdinājumiem.

(5d)

Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze un pieļautās kļūdas liecina par nepieciešamību Savienībā uzlabot ekonomikas pārvaldību, kurai būtu jābalstās uz lielāku valstu atbildību par kopīgi pieņemtiem noteikumiem un politikas nostādnēm un stingrāku Savienības līmeņa uzraudzības sistēmu pār valstu ekonomikas politiku.

(5e)

Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt vairākām savstarpēji saistītām politikas nostādnēm ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības panākšanai, kurām jābūt savstarpēji saskaņotām, jo īpaši pamatojoties uz Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš iekšējā tirgus attīstībai un nostiprināšanai, starptautiskās tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanai, efektīvam regulējumam pārmērīgi liela budžeta deficīta novēršanai un koriģēšanai (Stabilitātes un izaugsmes paktam), vienkāršai sistēmai makroekonomisku svārstību novēršanai un koriģēšanai, prasību minimumam attiecībā uz valstu budžeta sistēmām, uzlabotam finanšu tirgus regulējumam un uzraudzībai, ietverot konsultatīvo makrouzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija.

(5f)

Stabilitātes un izaugsmes paktam un ekonomikas pārvaldības sistēmai kopumā vajadzētu papildināt un atbalstīt Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Savstarpējām dažādu instrumentu saiknēm nebūtu jāsekmē atkāpes no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(5g)

Uzlabojot ekonomikas pārvaldību, vienlaikus būtu jāpanāk Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ciešāka un savlaicīgāka iesaistīšana. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu dalībvalstīm, uz kurām attiecas Padomes ieteikums, tomēr var sniegt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā.

(5h)

Stabilitātes vai konverģences programmas un valstu reformas programmas būtu jāsagatavo saskaņoti, un būtu jāvienojas par to iesniegšanas grafiku. Šīs programmas būtu jāiesniedz Padomei un Komisijai. Šīs programmas būtu jādara zināmas atklātībai.

(5i)

Eiropas pusgadā politikas uzraudzības un koordinēšanas cikls sākas gada sākumā, īstenojot horizontālu pārskatīšanu, kuras ietvaros Eiropas Padome, pamatojoties uz Komisijas un Padomes sniegto informāciju, nosaka galvenās Savienības un euro zonas problēmas un sniedz stratēģiskus norādījumus par īstenojamo politiku. Pirms Eiropadomes apspriedēm arī Eiropas Parlaments gada uzraudzības cikla sākumā rīko savlaicīgas apspriedes. Sagaidāms, ka dalībvalstis, gatavojot stabilitātes vai konverģences programmas un valsts reformu programmas, ņems vērā Eiropadomes horizontālās norādes.

(5j)

Lai veicinātu dalībvalstu atbildību Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, to budžeta sistēmām jābūt saskaņotām ar daudzpusējās uzraudzības mērķiem Savienībā, jo īpaši ar Eiropas pusgadu.

(5k)

Ievērojot katras dalībvalsts tiesisko regulējumu un politisko sistēmu, valstu parlamentus vajadzētu pienācīgi iesaistīt Eiropas pusgada norisēs un stabilitātes programmu, konverģences programmu un valstu reformu programmu sagatavošanā, lai palielinātu pārredzamību, līdzdalību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Atbilstošos gadījumos Eiropas pusgada norišu ietvaros notiks apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju. Eiropas pusgada norišu ietvaros saistībā ar galvenajiem politikas jautājumiem attiecīgā gadījumā iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālos partnerus, saskaņā ar LESD un ievērojot valstu tiesisko regulējumu un politisko sistēmu.

(6)

Vidēja termiņa budžeta mērķa ievērošana saistībā ar budžeta situāciju nodrošina, ka dalībvalstīm ir izveidota drošības rezerve, kas veido 3 % no IKP atsauces vērtības, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību vai īstenotu strauju virzību uz stabilitāti , vienlaikus atstājot zināmu rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem. Vidēja termiņa budžeta mērķi vajadzētu regulāri atjaunināt, pamatojoties uz kopīgi saskaņotu metodiku, kas pareizi atspoguļo risku, ko valsts finansēm rada tiešas un netiešas saistības, kā to paredz Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķi.

(7)

Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus jāiedzīvina praksē, izmantojot principus , ar kuriem veic korekcijas vidēja termiņa mērķu sasniegšanai . Ar šiem principiem cita starpā būtu jānodrošina, ka papildu ieņēmumi, proti, ieņēmumi, kas pārsniedz ieņēmumus, kurus parasti varētu prognozēt ekonomikas izaugsmes apstākļos, tiek novirzīti parāda samazināšanai.

(8)

Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus būtu vienlīdz jāattiecina uz iesaistītajām dalībvalstīm un neiesaistītajām dalībvalstīm ▐ .

(9)

Pietiekams progress saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķi būtu jāizvērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus. Šajā sakarā un līdz brīdim, kamēr vidēja termiņa budžeta mērķis nav sasniegts , valdības izdevumu pieaugumam parasti nevajadzētu pārsniegt IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni , vienlaikus līdzsvarojot šīs normas pārsniegšanu ar valdības ieņēmumu diskrecionāru palielināšanu tādā pašā līmenī un kompensējot diskrecionāru ieņēmumu samazināšanos ar izdevumu samazināšanu. IKP vidēja termiņa iespējamā pieauguma atsauces likme būtu jāaprēķina pēc kopīgi saskaņotas metodikas. Komisija dara zināmu atklātībai gan šo prognožu aprēķināšanas metodi, gan IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni. Būtu jāņem vērā potenciāli ļoti augstais ieguldījumu izdevumu mainīgums, it īpaši mazu dalībvalstu gadījumā.

(9a)

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām parāda līmenis pārsniedz 60 % no IKP vai kurām ir izteikts risks saistībā ar vispārējo parādu stabilitāti, būtu jāpieprasa ātrākas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

(10)

Ekonomikas atveseļošanās nolūkā būtu pieļaujams uz laiku pilnībā neveikt korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai, ja tas saistīts ar kādiem ārkārtējiem apstākļiem ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tas ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli, vai ja euro zonā vai visā ES kopumā iestājas vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde, ar nosacījumu, ka tādējādi vidējā termiņā netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte . Atļaujot īslaicīgu novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai no atbilstīgām korekcijām šī mērķa sasniegšanai, būtu jāņem vērā arī būtisku strukturālo reformu īstenošana ar nosacījumu, ka tiek saglabāta drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta sistēmiskām pensiju reformām, kurās šādai novirzei būtu jāatspoguļo tiešās papildu izmaksas, kas rodas, iemaksas no valsts apsaimniekotā pīlāra novirzot uz pilnībā finansētu pensiju līmeni. Pasākumus, ar kuriem pilnībā finansētā pensiju līmeņa aktīvus novirza atpakaļ uz valsts apsaimniekotu pīlāru, būtu jāuzskata par vienreizēji veicamiem un īslaicīgiem, un tādēļ tie nav jāiekļauj strukturālajā bilancē, kuru izmanto, lai izvērtētu virzību uz vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu.

(11)

Gadījumā, ja novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir būtiska, Komisijai attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu izteikt brīdinājumu, kam viena mēneša laikā seko Padomes veikts stāvokļa izvērtējums un ▐ ieteikums veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus. Šādā ieteikumā būtu jānosaka termiņš novirzes likvidēšanai, kurš nepārsniedz piecus mēnešus. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāziņo Padomei par veiktajiem pasākumiem. Ja attiecīgā dalībvalsts neveic atbilstošus pasākumus Padomes noteiktajā termiņā, Padomei būtu jāpieņem lēmums, kurā konstatēts, ka nekāda efektīva rīcība nav veikta, un jāziņo Eiropadomei. Padomes lēmumu būtu jāuzskata par pieņemtu, ja tā desmit dienu laikā pēc pieņemšanas Komisijā to nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienlaikus Komisija var rosināt Padomei pieņemt pārskatītus ieteikumus. Komisija var aicināt ECB attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm un VKM2 dalībvalstīm piedalīties uzraudzības misijā. Komisija ziņos Padomei par misijas rezultātiem, un vajadzības gadījumā tā var pieņemt lēmumu iegūto informāciju darīt zināmu atklātībai.

(12)

Lai nodrošinātu iesaistīto dalībvalstu atbilstību Savienības fiskālās uzraudzības sistēmai, pamatojoties uz LESD 136. pantu, būtu jānosaka īpašs izpildes mehānisms gadījumiem, kuros konstatē būtiskas novirzes no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai .

(13)

Regulā (EK) Nr. 1466/97 ietvertajās atsaucēs jāņem vērā LESD pantu jaunā numerācija.

(14)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1466/97,

-1.

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„1. pants

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par stabilitātes programmu un konverģences programmu saturu, iesniegšanu, pārbaudi un uzraudzību kā daļu no Padomes un Komisijas daudzpusējas uzraudzības, lai savlaicīgi novērstu pārmērīgu valsts budžeta deficītu un veicinātu ekonomikas politikas virzienu uzraudzību un koordināciju, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību.”

1.

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„2. pants

Šajā regulā:

1.a

Iekļauj šādu iedaļu:

„1.-A IEDAĻA

EIROPAS EKONOMIKAS POLITIKAS KOORDINĒŠANAS PUSGADS

2.-a pants

1.     Lai ciešāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politikas virzienus un nodrošinātu stabilu dalībvalstu ekonomiskās darbības konverģenci, Padome īstenos daudzpusējo uzraudzību kā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada neatņemamu sastāvdaļu saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktajiem mērķiem un prasībām.

2.     Eiropas pusgadā ietver:

3.     Lai Eiropas pusgada ietvaros politikas jomā laicīgi un integrēti konsultētu par plānotajiem makrofiskālās un makrostrukturālās politikas jautājumiem, Padome, izvērtējot minētās programmas un pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, sniedz dalībvalstīm norādes, pilnībā izmantojot juridiskos instrumentus, kas paredzēti LESD 121. un 148. pantā, un saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr …/2011 (7) [par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību].

Dalībvalstis, izstrādājot savu ekonomikas, nodarbinātības un budžeta politiku, pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas par valsts budžetu turpmākajiem gadiem pienācīgi ņem vērā tām sniegtās norādes. Komisija būtu jāuzrauga progress.

Ja dalībvalsts nerīkojas saskaņā ar saņemtajām norādēm:

Pasākumu īstenošanu pastiprināti uzrauga Komisija, un šī īstenošana var ietvert šīs regulas -11. pantā paredzētās uzraudzības misijas.

4.     Eiropas Parlamentu pienācīgi iesaistīs Eiropas pusgada norisēs, lai palielinātu pārredzamību, līdzdalību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši izmantojot ekonomikas dialogu, ko īsteno saskaņā ar šīs regulas 2.ab pantu. Attiecīgā gadījumā Eiropas pusgada norišu ietvaros notiek apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju. Eiropas pusgada norišu ietvaros saistībā ar galvenajiem politikas jautājumiem atbilstīgos gadījumos iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālos partnerus, saskaņā ar LESD un ievērojot valstu tiesisko regulējumu un politisko sistēmu.

Padomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs saskaņā ar LESD 121. pantu, un — attiecīgā gadījumā — Eurogrupas priekšsēdētājs ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem. Šos ziņojumus arī vajadzētu izmantot šīs Regulas 2.-ab pantā minētajā ekonomikas dialogā.

1.b

Iekļauj šādu iedaļu:

„1.-Aa IEDAĻA

DIALOGS EKONOMIKAS JOMĀ

2.-ab pants

2.     Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes ieteikums vai lēmums saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu, piedalīties viedokļu apmaiņā.

3.     Komisija un Padome regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanu.”

1.c

Regulas 2.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

„Katrai dalībvalstij ir atšķirīgs vidēja termiņa mērķis attiecībā uz tās budžeta stāvokli. Šie katrai valstij pieskaņotie vidēja termiņa budžeta mērķi var novirzīties no prasības attiecībā uz stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, vienlaikus nodrošinot drošības rezervi attiecībā uz prasību, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP. Vidēja termiņa budžeta mērķi nodrošina valsts finanšu ilgstpēju vai strauju virzību uz šādu ilgstspēju, vienlaikus nodrošinot rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, it īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem.

Ņemot vērā minētos faktorus, dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas euro, un VKM2 dalībvalstīm katrai valstij pieskaņotos vidēja termiņa budžeta mērķus nosaka noteiktajā diapazonā starp –1 % no IKP un līdzsvaru vai pārpalikumu cikliski koriģētā izteiksmē, izņemot vienreizējus un pagaidu pasākumus.

Vidēja termiņa budžeta mērķi pārskata reizi trijos gados. Dalībvalsts vidēja termiņa budžeta mērķi var papildus pārskatīt, ja tiek īstenota būtiska strukturāla reforma, kura ievērojami ietekmē valsts finanšu ilgtspējību.

Vidēja termiņa budžeta mērķa ievērošana ir valsts vidēja termiņa budžeta sistēmas neatņemama daļa saskaņā ar Padomes (9) Direktīvu 2011/../ES par prasībām attiecībā uz dalībvalstu budžeta sistēmām (10)

2.

Regulas 3. pantu groza šādi.

3.

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„4. pants

1.   Stabilitātes programmas iesniedz katru gadu aprīlī — vēlams līdz aprīļa vidum un ne vēlāk kā 30. aprīlī . ▐

2.   Dalībvalstis savas stabilitātes programmas dara zināmas atklātībai.”

4.

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„5. pants

1.   Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts stabilitātes programmā sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus, izvērtē, vai ekonomikas prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai piemēroti tiek veiktas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, tostarp izvērtējot ar tām saistīto parāda attiecības virzību, kā arī izvērtē, vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai veiktu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

Vērtējot korekcijas veikšanu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome un Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Attiecībā uz dalībvalstīm , kuru parāda līmenis pārsniedz 60 % no IKP vai kurām ir izteikts risks saistībā ar vispārējo parāda atmaksājamību, Padome un Komisija pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Padome un Komisija ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Īpaši ņem vērā neplānotus papildu ieņēmumus un ieņēmumu samazinājumu.

Pietiekamu progresu saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķi izvērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus. Tālab Padome un Komisija novērtē , vai valsts izdevumu pieaugums saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst šādiem nosacījumiem :

Izdevumu kopsummā neiekļauj procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar ES programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no ES fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem.

Izdevumu pieaugumu, kurš pārsniedz vidēja termiņa atsauces līmeni, nav jāuzskata par kritērija neievērošanu, ja šo pieaugumu pilnībā kompensē ieņēmumu palielināšana, kas obligāti veicama saskaņā ar likumu.

IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni nosaka, pamatojoties uz nākotnes prognozēm un pagātnes izvērtējumiem. Prognozes regulāri atjaunina . Komisija dara zināmu atklātībai gan šo prognožu aprēķināšanas metodi, gan IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni.

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kuras to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ir paredzams, ka programmas darbības termiņā budžeta stāvoklis atkal būs atbilstīgs vidēja termiņa budžeta mērķim, Padome un Komisija ņem vērā to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, un tādējādi pārbaudāmi veicina valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts pilnībā neveikt vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai novirzīties no mērķa kopumā, novirzei atspoguļojot apmēru, kādā reforma papildus tieši ietekmē valsts kopbudžeta bilanci , ar nosacījumu, ka ▐ tiek saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Padome un Komisija arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas un patiesas konverģences sasniegšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un to, vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm .

Gadījumā, ja ir kādi ārkārtēji apstākļi, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt, un kuriem turklāt ir liela ietekme uz centrālās valdības finansiālo stāvokli, vai nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos euro zonā vai Savienībā kopumā dalībvalstīm var uz laiku atļaut pilnībā neveikt trešajā daļā minētā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgās korekcijas, taču tikai ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā .

2.   Padome un Komisija veic stabilitātes programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju nepieciešamības gadījumā pieņem atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar LESD 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs būtu jāpastiprina ar īpašu atsauci uz korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai , tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt programmā korekcijas.”

5.

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„6. pants

1.   Padome un Komisija , veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumus, jo īpaši, lai noteiktu faktisku vai paredzamu būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai ▐.

2.   Ja tiek novērota būtiska novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai , kas minētas šīs regulas 5. panta 1. punkta trešajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu attiecīgajai dalībvalstij izsaka brīdinājumu.

Padome, pamatojoties uz 121. panta 4. punktu, viena mēneša laikā pēc pirmajā daļā minētā agrīnā brīdinājuma pieņemšanas izvērtē situāciju un pieņem ieteikumu par nepieciešamajiem politikas pasākumiem, balstoties uz Komisijas ieteikumu. Ieteikumā nosaka termiņu novirzes likvidēšanai, kurš nepārsniedz piecus mēnešus. Termiņu samazina līdz trim mēnešiem, ja Komisijas brīdinājumā norādīts, ka situācija ir īpaši nopietna un tādēļ ir pamats steidzamai rīcībai. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu dara zināmu atklātībai.

Attiecīgā dalībvalsts ziņo Padomei par pasākumiem, kas veikti, pildot minēto ieteikumu, turklāt to dara termiņā, ko Padome noteikusi šajā ieteikumā, kas sagatavots atbilstoši LESD 121. panta 4. punktam.

Ja attiecīgā dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus Padomes ieteikumā noteiktajā termiņā saskaņā ar otro daļu, Komisija nekavējoties iesaka Padomei pieņemt lēmumu, kurā konstatēts, ka nekāda efektīva rīcība nav veikta. Lēmums ir uzskatāms par pieņemtu, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ierosinājumu nenoraida desmit dienu laikā pēc tā pieņemšanas Komisijā. Vienlaikus Komisija saskaņā ar 121. panta 4. punktu var ieteikt Padomei pieņemt pārskatītu ieteikumu par nepieciešamiem politikas pasākumiem. Padome nosūta oficiālu ziņojumu Eiropadomei par pieņemtajiem lēmumiem.

Laika posms no otrajā daļā minētā Padomes ieteikuma līdz ceturtajā daļā minētajam galīgajam Padomes ieteikumam un ziņojumam Eiropadomei nepārsniedz sešus mēnešus.

3.     Novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai vērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu un par atsauci izmantojot strukturālo bilanci, tostarp analizējot izdevumus, kuros neierēķina diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, kā tas noteikts 5. panta 1. punktā.

Novērtējumā par to, vai novirze ir būtiska, īpaši būtu jāņem vērā šādi kritēriji:

Attiecībā uz dalībvalsti, kura nav sasniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, vērtējot izmaiņas strukturālajā bilancē — vai novirze ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz 0,25 % no IKP vidēji gadā divus gadus pēc kārtas; vērtējot izmaiņas izdevumos un neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus — vai novirzei ir kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai kumulatīvi divos gados pēc kārtas.

Novirzi no izdevumu attīstības neuzskata par būtisku , ja attiecīgā dalībvalsts ir ▐ pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā iespējamus lielus papildu ieņēmumus , un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Novirzi var neuzskatīt par būtisku, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē centrālās valdības finansiālo stāvokli, vai nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā euro zonā vai visā ES kopumā, ja vien šī novirze vidējā termiņā neapdraud fiskālo stabilitāti .”

6.

Regulas 7. pantu ▐ groza šādi.

7.

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„8. pants

1.   Konverģences programmas iesniedz katru gadu aprīlī — vēlams līdz aprīļa vidum un ne vēlāk kā 30. aprīlī .

2.   Dalībvalstis savas konverģences programmas dara zināmas atklātībai.”

8.

Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„9. pants

1.   Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts konverģences programmās sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus un paredzamā valsts kopējā parāda attiecības virzību, izvērtē, vai ekonomikas prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai piemēroti tiek veiktas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, tostarp izvērtējot ar tām saistīto parāda attiecības virzību, kā arī — vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā un panāktu ilgstošu konverģenci.

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai, Padome un Komisija ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Īpaši ņem vērā ieņēmumu neplānotu pieaugumu un samazinājumu. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru parāda līmenis pārsniedz 60 % no IKP vai kurām ir izteikts risks saistībā ar vispārējo parāda atmaksājamību , Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome un Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus tās cikliski koriģētajā bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP.

Pietiekamu progresu saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķi izvērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus. Tālab Padome un Komisija novērtē , vai valsts izdevumu pieauguma temps saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst šādiem nosacījumiem :

Izdevumu kopsummā neiekļauj procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar ES programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no ES fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem.

Izdevumu pieaugumu, kurš pārsniedz vidēja termiņa atsauces līmeni, nav jāuzskata par kritērija neievērošanu, ja šo pieaugumu pilnībā kompensē ieņēmumu palielināšana, kas obligāti veicama saskaņā ar likumu.

IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni nosaka, pamatojoties uz nākotnes prognozēm un pagātnes izvērtējumiem. Prognozes regulāri atjaunina. Komisija dara zināmu atklātībai gan šo prognožu aprēķināšanas metodi, gan IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni.

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kuras to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ir paredzams, ka programmas darbības termiņā budžeta stāvoklis atkal būs atbilstīgs vidēja termiņa budžeta mērķim, Padome un Komisija ņem vērā to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, un tādējādi pārbaudāmi veicina valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts pilnībā neveikt vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai novirzīties no mērķa kopumā, novirzei atspoguļojot apmēru, kādā reforma papildus tieši ietekmē valsts kopbudžeta bilanci , ar nosacījumu, ka ▐ tiek saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Padome un Komisija arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina stabilas un patiesas konverģences sasniegšanu , ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un to, vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm . Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

Gadījumā, ja ir kādi ārkārtēji apstākļi, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt, un kuriem turklāt ir liela ietekme uz centrālās valdības finansiālo stāvokli vai nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos euro zonā vai Savienībā kopumā dalībvalstīm var atļaut uz laiku atļaut pilnībā neveikt trešajā daļā minētā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgās korekcijas, taču tikai ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā .

2.   Padome un Komisija veic konverģences programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju nepieciešamības gadījumā pieņem atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar LESD 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs būtu jāpastiprina ar īpašu atsauci uz korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai , tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt programmā korekcijas.”

9.

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„10. pants

1.   Padome un Komisija , veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu, uzrauga arī konverģences programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis ar izņēmuma statusu, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumus, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai ▐.

Turklāt, Padome un Komisija uzrauga neiesaistīto dalībvalstu ▐ ekonomikas politiku, ņemot vērā konverģences programmas mērķus, lai nodrošinātu, ka to politika ir virzīta uz stabilitāti, un tādējādi novērstu faktiskas valūtas maiņas kursa deformācijas un pārmērīgas nominālā valūtas kursa svārstības.

2.   Ja tiek novērota būtiska novirze no korekcijām vidēja termiņa mērķa sasniegšanai , kas minēta šīs regulas 9. panta 1. punkta trešajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu attiecīgajai dalībvalstij izsaka brīdinājumu.

Padome, pamatojoties uz 121. panta 4. punktu, viena mēneša laikā pēc pirmajā daļā minētā agrīnā brīdinājuma pieņemšanas izvērtē situāciju un pieņem ieteikumu par nepieciešamajiem politikas pasākumiem, balstoties uz Komisijas ieteikumu. Ieteikumā nosaka termiņu novirzes likvidēšanai, kurš nepārsniedz piecus mēnešus. Termiņu samazina līdz trim mēnešiem, ja Komisijas brīdinājumā norādīts, ka situācija ir īpaši nopietna un tādēļ ir pamats steidzamai rīcībai. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu dara zināmu atklātībai.

Attiecīgā dalībvalsts ziņo Padomei par pasākumiem, kas veikti, pildot minēto ieteikumu, turklāt to dara termiņā, ko Padome noteikusi šajā ieteikumā, kas sagatavots atbilstoši LESD 121. panta 4. punktam.

Ja attiecīgā dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus Padomes ieteikumā noteiktajā termiņā saskaņā ar otro daļu, Komisija nekavējoties iesaka Padomei pieņemt lēmumu, kurā konstatēts, ka nekāda efektīva rīcība nav veikta. Pieņemot šo lēmumu, Padome neņem vērā tā Padomes locekļa balsojumu, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. Vienlaikus Komisija saskaņā ar 121. panta 4. punktu var ieteikt Padomei pieņemt pārskatītu ieteikumu par nepieciešamiem politikas pasākumiem. Padome nosūta oficiālu ziņojumu Eiropadomei par pieņemtajiem lēmumiem.

Laika posms no otrajā daļā minētā Padomes ieteikuma līdz ceturtajā daļā minētajam galīgajam Padomes ieteikumam un ziņojumam Eiropadomei nepārsniedz sešus mēnešus.

3.     Novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai vērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu un par atsauci izmantojot strukturālo bilanci, tostarp analizējot izdevumus, kuros neierēķina diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, kā tas noteikts 9. panta 1. punktā.

Novērtējumā par to, vai novirze ir būtiska, īpaši būtu jāņem vērā šādi kritēriji:

attiecībā uz dalībvalsti, kura nav sasniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, vērtējot izmaiņas strukturālajā bilancē — vai novirze ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz 0,25 % no IKP vidēji gadā divus gadus pēc kārtas ; vērtējot izmaiņas izdevumos un neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus — vai novirzei ir kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai kumulatīvi divos gados pēc kārtas.

Novirzi no izdevumu attīstības neuzskata par būtisku , ja attiecīgā dalībvalsts ir ▐ pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā iespējamus lielus papildu ieņēmumus , un konverģences programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Novirzi var neuzskatīt par būtisku, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli, vai nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā euro zonā vai visā ES kopumā, ja vien šī novirze vidējā termiņā neapdraud fiskālo stabilitāti .”

9.a

Iekļauj šādu iedaļu:

„3.a IEDAĻA

STATISTIKAS IESTĀŽU NEATKARĪBAS PRINCIPS

10.a pants

Lai nodrošinātu, ka daudzpusējā uzraudzība balstās uz drošiem un neatkarīgiem statistikas datiem, dalībvalstis nodrošina valstu statistikas iestāžu profesionālo neatkarību atbilstoši Eiropas Statistikas prakses kodeksam, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (11). Tam nepieciešams vismaz:

9.b

Iekļauj šādu pantu:

„-11. pants

1.     Atbilstoši šīs regulas mērķiem Komisija nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Lai to panāktu, Komisija jo īpaši veic misijas, lai novērtētu reālo ekonomisko situāciju dalībvalstī un noteiktu jebkādus riskus vai grūtības šīs regulas mērķu izpildē.

2.     Veicot vietēju novērošanu, var pastiprināti uzraudzīt tās dalībvalstis, uz kurām attiecas ieteikumi saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu. Attiecīgās dalībvalstis sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu un veiktu misijas.

3.     Ja attiecīgās dalībvalsts valūta ir euro vai arī tā ir VKM2 dalībvalsts, Komisija nepieciešamības gadījumā var uzaicināt uzraudzības misijā piedalīties pārstāvjus no Eiropas Centrālās bankas.

4.     Komisija ziņo Padomei par 2. punktā minētās misijas rezultātiem, un attiecīgā gadījumā tā var pieņemt lēmumu iegūto informāciju darīt zināmu atklātībai.

5.     Gatavojot 2. punktā minētās uzraudzības misijas, Komisija attiecīgām dalībvalstīm nosūta pagaidu secinājumus, lai tās varētu izteikt komentārus.”

9.c

Iekļauj šādu pantu:

„12.a pants

Pārskatīšana

1.     Triju gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam ik piecos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Ziņojumā cita starpā novērtē:

2.     Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.

3.     Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”

10.

Visā regulas tekstā atsauces uz 99. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 121. pantu.

(+)

(++)

(+)

(+)