4.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 35/19

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 35/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“BROVADA”

EK Nr.: IT-PDO-0005-0783-14.07.2009

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Brovada”

Šo terminu, kas nav ģeogrāfisks nosaukums, 4. punktā noteiktā apgabala dialektā tradicionāli lieto kā lietvārdu, lai apzīmētu attiecīgo pārtikas produktu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar ACVN “Brovada” apzīmē produktu, ko iegūst no vietējā ekotipa rapa da brovada baltajiem rāceņiem ar violetu saknes kaklu (Brassica rapa L. var. rapa Hart), apstrādājot tos ar macerāciju un fermentāciju ar ūdeni aplietās vīnogu čagās.

Tirgū šo produktu piedāvā rīvētu sīkās skaidiņās, kam ir šādas īpašības:

—	konsistence kraukšķīga un elastīga, nekad nav cieta,

—	pēc ārējā izskata baltā krēmkrāsā, var būt rozā vai rozīgā, vai sarkanā krāsā atkarībā no izmantojamo vīnogu čagu krāsas, kas saistīta ar to īpašībām,

—	skaidiņu garums no 3 līdz 7 mm,

—	pH no 3,4 līdz 3,8,

—	gaistošais skābums, kas izteikts etiķskābē, nepārsniedz 5,5 mg/g,

—	garša skāba bez svaigu augu smaržas,

—	pikants vīnogu čagu aromāts.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Vietējā Rapa da brovada ekotipa baltie rāceņi ar violetu saknes kaklu (Brassica rapa L. var. rapa Hart), kas ierakstīti Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona lauksaimniecības un mežsaimniecības vietējo ģenētisko resursu aizsardzības reģistra augu nodaļā un kam pēc nogatavošanās uz lauka jābūt ar šādām īpašībām: — sakne pēc formas cilindriska vai nošķelti koniska, kas atvieglo rīvēšanu, — minimālais garums 12 cm, — mīkstums stingrs un sulīgs, baltā krāsā, — epiderma no saknes kakla līdz pat 2/3 kopējā garuma iekrāsojas sarkani violeta, saknes atlikusī daļa balta, — vismaz 1/3 saknes kopējā garuma atrodas zemē.

Vīnogu čagām ir šādas īpašības: — iegūst vienīgi vīndarības procesā no vīnogām, kas pieder pie sarkanogu vīnogulāju šķirnēm un kas izaudzētas 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā, — bez redzamiem iepelējumiem vai iepuvumiem, — sausas un viegli smalcināmas.

Ūdens.

Atļauts izmantot arī šādas izejvielas:

—	saspaidītas vīnogas – izmanto tikai vīnogas, kas pieder pie sarkanogu vīnogulāju šķirnēm un kas izaudzētas 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā, sajaucot tās vienīgi ar vīnogu čagām,

—	sarkanvīns – iegūts no sarkanogu vīnogulāju šķirņu vīnogām, kas audzētas un raudzētas 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā,

—	sarkanvīna etiķis,

—	rupjais jūrassāls.

Nav atļauts lietot ne konservantus, ne krāsvielas.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Rāceņu audzēšana un “Brovada” pārstrādes process jāveic noteiktajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

“Brovada” fasēšana pirms laišanas tirdzniecībā jāveic ražošanas vietā, lai produktu “Brovada” un rīvēšanas laikā izdalījušos šķidrumu pēc fermentācijas procesa beigām pasargātu no bojāšanās un galveno ķīmiski organoleptisko īpašību izmaiņām.

Tirdzniecībā “Brovada” piedāvā šādos hermētiski noslēgtos iepakojumos:

—	pārtikā izmantojamas plastmasas maisiņos pa 500 g, 600 g, 700 g, 800 g, 900 g, 1 kg 1,1 kg, 1,2 kg, 1,3 kg, 1,4 kg un 1,5 kg,

—	pārtikā izmantojamas plastmasas traukos pa 100 g, 150 g, 200 g, 250 g, 300 g, 350 g, 400 g, 450 g, 500 g, 550 g, 600 g, 650 g, 700 g, 750 g, 800 g, 850 g, 900 g, 950 g, 1 kg, 1,05 kg, 1,1 kg, 1,15 kg, 1,2 kg, 1,25 kg, 1,3 kg, 1,35 kg, 1,4 kg, 1,45 kg, 1,5 kg, 3 kg un 4 kg,

—	pārtikā izmantojamas plastmasas spaiņos pa 2,5 kg, 5 kg un 10 kg,

—	stikla burkās pa 250 g, 400 g, 500 g, 600 g, 700 g, 800 g, 900 g, 1 kg, 1,1 kg, 1,2 kg, 1,3 kg, 1,4 kg, 1,5 kg.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Etiķetei “Brovada” obligāti jābūt uz katra atsevišķā iepakojuma.

Uz iepakojumiem piestiprinātajām etiķetēm jānorāda:

logotips, vārdkopa “Denominazione di Origine Protetta” (“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”), Kopienas simbols, vīnogu čagu ražošanas gads, produkcijas partijas numurs.

Nosaukums “Brovada”DOP (ACVN) ir netulkojams.

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Ir atļauts izmantot norādes, kurās ir atsauce uz nosaukumiem, tirdzniecības nosaukumiem vai privātiem zīmoliem, ja vien tie nav ar cildinošu nozīmi vai tādi, kas var maldināt pircēju.

Logotipu veido galvenokārt divi elementi: stilizēta rāceņa grafisks atveids un uzraksts “Brovada”.

Rāceņa attēls ir ar roku zīmēts atveids uz raupja papīra. Zīmētais rācenis novietots 20 grādu slīpumā attiecībā pret tā vertikālo asi, un daļa tā lapotnes ir zem pilnībā ar lielajiem burtiem rakstītā vārda “Brovada” pirmā burta “B”. Zem logotipa, kas no abām daļām veidots kā aprakstīts iepriekš, atrodas vārdkopa “Denominazione di Origine Protetta”.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar ACVN “Brovada” apzīmētā produkta ražošanas apgabals ietilpst to pašvaldību kadastrālajā un administratīvajā teritorijā, kuras atrodas Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona Gorizia, Pordenone un Udine provincē; šajā apgabalā neietilpst teritorijas, kas atrodas augstāk par 1 200 metriem virs jūras līmeņa.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Apgabalam, kas atvēlēts rapa da brovada audzēšanai, raksturīgs mērens klimats: temperatūras svārstības galvenokārt ir viendabīgas, un lietus līst pietiekami daudz. Vidējais nokrišņu daudzums no jūlija līdz novembrim ir 500–700 mm. Siltākajā gada pusē – no aprīļa līdz septembrim – negaisa biežums ir 0,5 jeb viens negaiss divās diennaktīs; biežāk to ir vēlās pēcpusdienās (35 %), turpretim rītos – retāk (15 %).

Vasarā temperatūra ir no 18,8 līdz 22,4 °C. Rudenī raksturīgas labvēlīgas temperatūras svārstības. Visā ražošanas periodā minimālās temperatūras lielākoties ir augstas (vidēji 8,2 °C).

Rāceņu kultūrai atvēlētās augsnes ir irdenas, tajās maz skeleta, tās ir caurlaidīgas un ar labu drenāžu, tādējādi labi tiek nodrošināta skābekļa piekļuve. Zemes gabali atrodas zemāk par 1 200 metriem virs jūras līmeņa. Tā kā rāceņi ir divgadīga suga, tad, ja ražošanas apgabalā rapa da brovada audzē platībās, kas atrodas lielākā augstumā par norādīto, tie laikus nepabeidz veģetācijas periodu, dzen vājas saknes, grūti pārdzīvo ziemu un atsevišķos gadījumos nespēj dzīt auglīgus ziedus. Augsnes sevišķās īpašības apvienojumā ar mērenajām temperatūrām veģetācijas periodā tieši ietekmē rāceņu augšanu, ļaujot novākt ļoti labas kvalitātes ražu. Visos “Brovada” pagatavošanas posmos ražotāju zināšanām un pieredzei ir noteicoša nozīme. Pagatavošanas posmos izšķiroša ietekme ir cilvēka ieguldījumam vīnogu čagu skābēšanas procesā, čagu “vērtības izcelšanai” atkarībā no izmantojamā daudzuma, pareizai noslāņošanās veikšanai kublos, rāceņu fermentācijas ilguma noteikšanai un fermentācijas beigšanās noteikšanai.

5.2.   Produkta specifika:

“Brovada” pagatavošana ir Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģionā ietilpstošā noteiktā apgabala specifika.

“Brovada” pēc konsistences ir kraukšķīgi un elastīgi, nekad nav cieti, pēc garšas skābi un ar pikantu un raksturīgu vīnogu čagu aromātu. Pēc ārējā izskata šie rīvētie rāceņi ir baltā krēmkrāsā, var būt rozā vai rozīgā, vai sarkanā krāsā atkarībā no izmantojamo vīnogu čagu īpašībām.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Saikni, kas produktu “Brovada” saista ar ražošanas ģeogrāfisko apgabalu, veido rapa da brovada ekotipa rāceņu audzēšana un šo dārzeņu īpašā pārstrādes metode, kas reģionā tāda ir vienīgā. “Brovada” ražošanas apgabalam raksturīgi tas, ka svarīgajos periodos – sējas laikā un auga attīstības laikā – klimatiskie apstākļi galvenokārt ir mēreni, un tas, ka šī teritorija sakrīt ar tradicionālo rapa da brovada ekotipa rāceņu audzēšanas apgabalu. Šo ekotipu vietējie dārzeņkopji ilgstošas masveida selekcijas rezultātā izaudzējuši “Brovada” ražošanai. Augsnes īpašības, kā arī šai kultūrai atvēlēto zemes gabalu augstums virs jūras līmeņa apvienojumā ar mērenu temperatūru veģetācijas periodā ļauj izaudzēt rapa da brovada ar augstvērtīgām īpašībām: šie rāceņi ir mīksti un bez šķiedrām – to turpmākai apstrādei būtiski svarīgi rādītāji.

Arī vīnogu čagas un, ja vajadzīgs, vīnogas un/vai vīns, ko izmanto “Brovada” ražošanā, ir sarkanogu vīnogulāju un ģeogrāfiskā apgabala īpašās mijiedarbības rezultāts. Mikroorganismu flora, kas dabiskā kārtā atrodas šajos produktos, ir ražošanas apgabalam raksturīga īpašība un stipri nosaka vīnogu čagu un rīvēto rāceņu fermentācijas procesu īpatnības, kas sajūtamas arī organoleptiski.

Turklāt daudzos “Brovada” pagatavošanas posmos ražošanas apgabala ražotāju zināšanām un tiešajai pieredzei ir noteicoša nozīme.

Pareizu fermentācijas norisi, vienīgi pamatojoties uz novērojumiem un pieredzi, katrā ziņā nodrošina gatavošanas kultūra. Daudz ir faktoru, kas pavada abu šo skābēšanas procesu pariezu norisi; tie ir čagu skābēšana etiķskābes baktēriju un rīvēto rāceņu skābēšana pienskābes baktēriju iedarbībā. Šo faktoru pazīšana un spēja tos “vadīt”, lai iegūtu “Brovada” ar paredzētajām ķīmiskajām īpašībām un noteikto tik ļoti īpašo konsistenci, garšu un aromātu, ir ražošanas apgabala ekskluzīva kompetence, kā to apstiprina bagātīga dokumentācija.

Daudz vēsturisku atsauču liecina par šā produkta klātieni noteiktajā apgabalā: Jakopo Valvazones di Manjago (Jacopo Valvasone di Maniago) (XVI gadsimta vēsturnieks) “Neizdotās hronikas” (“Cronaca inedita”) par “Turku sirojumiem Friuli” (“Incursioni dei turchi in Friuli”), 1860. gadā publicēts Tombetti–Murero izdevniecībā Udīnē (Udine), lietošanas pamācība rīvētu rāceņu gatavošanai un uzglabāšanai profesora Filippo Re (Filippo Re) rakstā “Itālijas karalistes lauksaimniecības gadagrāmatas” (“Annali dell’Agricoltura del Regno d’Italia”) piektajā sējumā – 1810. gada janvāris, februāris un marts. Paņēmiens, kuru gandrīz pirms divsimt gadiem aprakstījis slavenais zinātnieks agronoms, galvenajos vilcienos ir tas pats, ko “Brovada” ražošanai izmanto arī šodien.

Ir daudz gastronomiskas un cita veida literatūras, kur minēts izstrādājums “Brovada”; divi no šo darbu autoriem ir:

—	Ippolito Njevo (Ippolito Nievo) (1831–1861) “Itālieša grēksūdzēs” (“Confessioni di un italiano”), 1867 un

—	Gvido Pjovēne (Guido Piovene) (1907–1974) “Ceļojumā uz Itāliju” (“Viaggio in Italia”), 1957.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts).

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Brovada” atzīšanas pieteikumu 2009. gada 3. aprīlī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 78. numurā.

Ar ražošanas specifikācijas konsolidēto tekstu var iepazīties šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg

vai

tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---