52011SA0004

GLOSĀRIJS

Atsauces apjoms : atsauces apjoms ir garantiju vai finansējuma apmērs, uz kuru starpnieks varētu pamatoti cerēt, ja nav ES garantijas.

EIB : Eiropas Investīciju banka.

EIF : Eiropas Investīciju fondu izveidoja EIB, lai strukturētu un piešķirtu specializētus finanšu produktus, tostarp riska kapitālu, garantiju instrumentus MVU un vērtspapīrus. EIB strādā ar finanšu starpnieku tīklu, daudzi no tiem ir specializējušies MVU finansēs. Saistībā ar KIP var uzskatīt, ka EIF ir MVUG mehānisma darbības vadītājs.

EIP (The Entrepreneurship and Innovation Programme) : Uzņēmējdarbības un inovāciju programma ir viens no KIP sistēmas trim pīlāriem uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai.

ESAO : Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Ex ante ietekmes novērtējums : Komisijas dienestu darba dokuments, pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumam par lēmumu, ar kuru izveido Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. g.), SEC(2005) 433.

Finanšu instrumenti : šajā tekstā tas attiecas uz MVUG mehānismu. Starp citiem Kopienas finanšu instrumentiem, kas attiecas uz MVU, saskaņā ar EIP programmu ietver Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānismu (GIF) un Kapacitātes palielināšanas shēmu (CBS).

Finanšu starpniecība : finanšu starpnieki, kas piedalās MVUG mehānismā, var būt valsts garantijas iestādes, savstarpējas garantijas organizācijas, mikrofinansēšanas iestādes vai komercbankas. Tie var būt tiešie aizdevēji, kas aizdod MVU, vai arī netiešās garantijas organizācijas, kas aizdevuma portfelim dod vai nu saistīto garantiju vai šķērsgarantiju un ko veido viens vai vairāki tiešie aizdevēji.

FPN : 2007. gada 20. septembra Fiduciārais un pārvaldības nolīgums starp Eiropas Kopienu un EIF MVUG mehānismam saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. g.).

Garantijas darījums : garantijas darījumi ir individuāli garantijas nolīgumi starp EIF un finanšu starpnieku, kas aptver uz šo nolīgumu pamata veiktās darbības.

Garantijas maksimālā summa : garantijas maksimālā summa attiecas uz maksimālo zaudējumu apmēru, par ko saskaņā ar ES garantiju EIF ir atbildīgs.

Garantijas nepārsniedzamā likme :

garantijas nepārsniedzamā likme ir iepriekš saskaņota likme, ar kuru EIF atbildība ir ierobežota saskaņā ar garantijas nolīgumu. EIF atbildības apmēru saskaņā ar garantijas nolīgumu (garantijas maksimālo summu) var aprēķināt, sareizinot faktiskā portfeļa apmēru ar garantijas likmi un garantijas nepārsniedzamo likmi.

Piemēram, ja portfeļa apmērs ir 1000; garantijas likme ir 50 %; garantijas nepārsniedzamā likme ir 10 %, tad maksimālā EIF atbildība (garantijas maksimālā summa) ir 1000 x 50 % x 10 % = 50.

G&E (Growth and Employment) : Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 98/347/EK un kas attiecas uz 1998.–2000. gadu. Nākamā programma pēc G&E ir MAP.

ĢD ECFIN : Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts.

ĢD ENTR : Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts.

Ieguldījums : finanšu resursi, cilvēkresursi un materiālie resursi, ko mobilizē intervences īstenošanai.

Ietekme : ilgtermiņa sociālekonomiskās sekas, kas vērojamas pēc intervences pabeigšanas un kas var ietekmēt gan tiešos, gan netiešos intervences adresātus.

Iznākums : izmaiņa, kas rodas pēc intervences īstenošanas un kas parasti sasaistās ar intervences mērķiem. Iznākums ietver koprezultātu un ietekmi. Iznākums var būt plānots vai neplānots, pozitīvs vai negatīvs.

Izpildes ziņojums : Padomes KIP lēmums nosaka, ka Komisijai jāsagatavo gada izpildes ziņojums gan par pamatprogrammu, gan par katru īpašo programmu, novērtējot atbalstītos pasākumus finanšu izpildes, rezultātu un, kur iespējams, ietekmes aspektā. Komisijai jānosūta gada izpildes ziņojumi Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

KIP : Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006 laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Tā ir programma, kuru uzsāka ĢD ENTR un ĢD ECFIN un kuru pārvalda EIF ĢD ECFIN pārraudzībā, lai sekmētu ES mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbību un inovācijas.

KIP lēmums : Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads).

Koprezultāts : tūlītējas izmaiņas, kas skar tiešos adresātus, kad to dalība intervences pasākumā beidzas.

Lisabonas stratēģija : Eiropadomes sanāksmē Lisabonā (2000. gada martā) valstu un valdību vadītāji aizsāka Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt Eiropas Savienības ekonomiku par viskonkurētspējīgāko pasaulē un līdz 2010. gadam sasniegt pilnīgu nodarbinātību.

Maksimālais portfeļa apmērs : Maksimālais portfeļa apmērs ir maksimālais aizdevuma lielums, kuru var aptvert ES garantija. To nosaka EIF katram finanšu starpniekam, ņemot vērā dažādus apsvērumus, piemēram, pieejamo ES budžetu un salīdzināmos aizdevumu lielumus iepriekš.

MAP (MultiAnnual Programme for Enterprise and Entrepreneurship) : Daudzgadu programma uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai, kas aptver 2001.–2006. gadu, ir ĢD ENTR programma maziem un vidējiem uzņēmumiem; programmu ĢD ECFIN pārraudzībā pārvalda EIF. Šī programma bija pirms KIP.

MVU : Mazie un vidējie uzņēmumi. Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju MVU ir definēti kā uzņēmumi, kuros strādā mazāk nekā 250 darbinieku, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai kuru gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR, un kuri atbilst autonoma uzņēmuma kritērijam.

MVUG daļas :

Četras MVUG mehānisma daļas ir:

parāda finansēšana ar aizdevumu vai izpirkumnomas starpniecību,

mikrokredītu finansēšana,

garantijas pašu kapitāla vai pašu kvazikapitāla investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos un

MVU parādu finansēšanas portfeļu vērtspapīrošana.

MVUG mehānisms : MVUG mehānisms ir finanšu instruments, kuru pārvalda EIF un kurš sniedz garantijas vai šķērsgarantijas finanšu starpniekiem par aizdevumiem, kurus maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķīrušas finanšu iestādes, un šis mehānisms ir izveidots, lai palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu parādu finansēšanu.

Papildināmība : ar ES MVUG mehānismu ir paredzēts radīt papildu piekļuvi finansēm maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču ar to neaizstāj valsts tēriņus. Papildināmība parasti ir tad, ja, salīdzinot ar scenāriju bez ES intervences, palielinās aizdevumu apmēri.

Tiešais rezultāts : tas, ko saražo vai sasniedz ar intervencei piešķirtajiem līdzekļiem.

KOPSAVILKUMS

I. MVUG mehānisms ir finanšu instruments, ko Eiropas Komisijas vārdā pārvalda Eiropas Investīciju fonds un kas sniedz garantijas vai šķērsgarantijas finanšu starpniekiem par aizdevumiem, kurus finanšu iestādes piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, un šā instrumenta mērķis ir palielināt parādu finansēšanu.

II. Palātas veiktās revīzijas mērķis bija novērtēt MVUG mehānisma efektivitāti, īpaši koncepciju un plānošanu, tā darbību pārvaldību un mērķu sasniegšanu.

III. Palāta konstatēja, ka tagadējā MVUG mehānisma mērķi ir daudz precīzāki nekā iepriekšējām programmām, taču konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un laikā ierobežoti tie ir tikai attiecībā uz plānotajiem tiešajiem rezultātiem. Intervences loģika nebija pietiekami skaidra un mehānisma plānošanas posmā potenciālā ietekme bija nepilnīgi izteikta skaitļos.

IV. Ikdienas darbību pārvaldības sistēma uzskatāma par pieņemamu, bet tajā nav iekļauti vērtēšanas standarti vai minimālās prasības finanšu starpnieku atlasei.

V. Bija izstrādāti pienācīgi tiešo rezultātu rādītāji, kuri bija izmantoti ziņojumā par MVUG īstenošanu. Ziņošanas prasības ir apmierinošas un finanšu starpniekiem pieņemamas.

VI. Vienīgais skaitļos izteiktais mērķis, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kurš jāpanāk ar MVUG mehānisma starpniecību, ir īstenojams. Attiecībā uz piešķirto aizdevumu mērķi mazāk nekā puse aizdevumu bija piešķirti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem trūka nodrošinājuma, un tikai 12 % bija piešķirti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas tos izmantoja inovatīvām investīcijām. Palātas veiktajā aizdevumu parauga analīzē atklājās 38 % nevajadzīgu aizdevumu. Pievienotā vērtība, ko šis mehānisms rada ES, nebija skaidri parādīta ne pirms tā uzsākšanas, ne arī tā ir norādīta garantijas nolīgumos ar finanšu starpniekiem.

VII. Palāta iesaka jebkurā līdzīgā turpmākā intervencē padarīt skaidrāku programmas loģiku un izvērtēt iespēju izstrādāt papildu rezultatīvos rādītājus vai pilnveidot jau esošos. Potenciālo finanšu starpnieku atlasei jābalstās uz minimālajām prasībām kritērijiem, kas jāievēro pretendentiem, un, lai pieteikumus varētu salīdzināt, jāievieš vērtēšanas sistēma. Jāizstrādā pienācīgi pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu nevajadzīgo aizdevumu gadījumus. Pievienotā vērtība, ko šis instruments rada Eiropas Savienībai, skaidri jāparāda jau plānošanas posmā.

IEVADS

MVU UN PIEKĻUVE FINANSĒM

1. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ES ekonomikas pamats [1], tie veido 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina 75 miljonus darba vietu Eiropas Savienībā [2]. Tomēr finanšu tirgi piesardzīgi investē jaunos MVU, ko uzskata par augsta riska investīcijām, it īpaši, ja tie darbojas inovatīvos tirgos. Saskaņā ar Eiropas MVU novērošanas centra secinājumiem [3] MVU problēma Eiropā ir ierobežota piekļuve finansēm. Valsts sektoram MVU sektora atbalstā ir jāspēlē liela loma, it īpaši nodrošinot pienācīgu finansējumu.

2. MVU politika ir galvenais Lisabonas stratēģijas elements, ar kuru padarīt Eiropu investīcijām un darbam pievilcīgāku [4]. Lisabonas stratēģijā bija uzsvērts, ka ir jāstimulē un jāsekmē uzņēmējdarbības iniciatīvas un inovācija. Tāpēc jāizveido inovatīvai komercdarbībai, īpaši MVU, draudzīga vide [5]. Viens no ES atbalsta pasākumiem MVU atvieglo to piekļuvi ārējām finansēm, un to sauc par MVUG mehānismu.

3. MVUG mehānismu izveidoja 2006. gada oktobrī kā daļu no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (KIP) [6]. Tā sākums ir Padomes Lēmums 98/347/EK par finansiālās palīdzības pasākumiem novatoriskiem un darba vietu radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva, kas turpinājās kā daļa no nākamās Daudzgadu programmas uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai (MAP) [7], kuru izveidoja 2001. gadā. Saskaņā ar KIP programmu VMUG mehānisms ir viens no Kopienas finanšu instrumentiem, kurus sāka īstenot ar Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu (EIP) (sk. I pielikumu).

4. EIP ir plaši mērķi: "uzlabot finanšu pieejamību mazo un vidējo uzņēmumu darbības sākšanai un izaugsmei un investīcijām inovatīvās darbībās". MVUG mehānisms ietver dažādas garantijas shēmas, un katra shēma ir paredzēta uzņēmējdarbības atbalstam, uzlabojot MVU piekļuvi finansēm. Tas ietver četras dažādas shēmas (jeb daļas): aizdevumi un izpirkumnoma, mikrokredīti, pašu kapitāls vai pašu kvazikapitāls un vērtspapīrošana.

5. MVU garantiju mehānismam laikposmā no 1998. līdz 2013. gadam ir piešķirti 978 miljoni EUR trijās secīgās pamatprogrammās (G&E, MAP un KIP). 2009. gada beigās šis budžets garantēja kopējo aizdevumu portfeli 10,6 miljardu EUR apmērā (sk. 1. tabulu).

1. TABULA

MVUG MEHĀNISMA KOPĒJAIS BUDŽETS

Avots: EKA, balstoties uz dažādiem Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda ziņojumiem.

| Budžets (milj. EUR) | Garantētais aizdevumu portfelis 2009. gada beigās (milj. EUR) |

MVUG 1998. g. (G&E) | 187 | 2402 |

MVUG 2001. g. (MAP) | 281 | 4642 |

MVUG 2007. g. (KIP) | 510 [1001] | 3534 |

Kopā | 978 | 10578 |

6. Pašreizējai programmai (KIP) laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir rezervēti 510 miljoni EUR. Šis budžets ir izveidots tikai tādam gadījumam, ja garantētie aizdevumi netiek atmaksāti, un katram starpniekam ir noteiktas maksimālās ES budžeta saistības. Līdz 2009. gada 31. decembrim kopējais garantijas pieprasījumu apmērs KIP bija 1,7 miljoni EUR. KIP pakārtotā mehānisma sasniegto rezultātu detalizētu sadalījumu sk. 2. tabulā.

MVUG MEHĀNISMA GALVENĀS IEZĪMES

7. MVUG mehānisma darbības pārvaldībā ir vairāki dalībnieki (sk. 1. attēlu).

2. TABULA

REZULTĀTI, KAS SASNIEGTI AR KIP PAKĀRTOTO MVUG MEHĀNISMU — GALVENIE SKAITĻI 2009. GADA 31. DECEMBRĪ

Avots:"Ceturkšņa ziņojums 2009. gada 31. decembrī — MVUG 2007. gada mehānisms", Eiropas Investīciju fonds.

| Kopā | Aizdevumi | Mikrokredīti |

Starpnieku skaits | 21 | 17 | 4 |

Nolīgumu skaits | 25 | 21 | 4 |

Aptvertās valstis | 13 | 11 | 4 |

MVU skaits | 58767 | 50476 | 8314 |

Aizdevumu skaits | 64327 | 55796 | 8531 |

Nodarbināto skaits (aplēsts iekļaušanas dienā) | 217134 | 204155 | 13004 |

ES garantija (milj. EUR) | 3534 | 3306 | 228 |

Tīrās pieprasītās garantijas (milj. EUR) | 1,7 | 0,8 | 0,9 |

Aizdevumu apmērs (milj. EUR) | 3793 | 3695 | 98 |

Investīciju apmērs (milj. EUR) | 6849 | 6692 | 157 |

Aplēstais MVU garantētais finansējums (milj. EUR) | 11610 | 11264 | 346 |

8. MVUG mehānisma plānošanā, pārvaldībā un uzraudzībā ir iesaistīti divi Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti un Eiropas Investīciju fonds (EIF) [8]. Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts (ĢD ENTR) ir likumīgais koordinators, sagatavo dažādo KIP pīlāru gada darba programmas un izpildes ziņojumus, kā arī atbild par šīs programmas vērtēšanas organizēšanu. Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (ĢD ECFIN) pārziņā ir MVUG mehānisma tiešā pārvaldība, un tas atbild par fiduciāro un pārvaldības nolīgumu slēgšanu (FPN) ar EIF [9], finanšu starpnieku apstiprināšanu, uzrauga naudas kustību trasta kontos un nodrošina līdzekļu izlietojumu saskaņā ar KIP mērķiem.

1. ATTĒLS

MVUG MEHĀNISMA PROCESU PĀRSKATS

+++++ TIFF +++++

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

9. EIF sniedz garantijas finanšu starpniekiem, lai uzlabotu to kreditēšanas spēju un tādējādi aizdevumu pieejamību un aizdevumu nosacījumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. EIF paraksta garantijas nolīgumus Komisijas vārdā, bet risks un izmaksas attiecas uz Savienības budžetu. Lai Komisija varētu uzraudzīt mehānismu, EIF ik ceturksni ziņo ĢD ECFIN par attīstību.

10. Finanšu starpnieki, kas piedalās MVUG mehānismā, ir publiskā sektora garantijas iestādes, savstarpēju garantiju organizācijas, mikrofinansēšanas iestādes un komercbankas vai valstij piederošas vai tās kontrolētas bankas. Tie var būt tiešie aizdevēji, kas piešķir aizdevumus MVU, vai arī netiešās garantijas organizācijas, kas vai nu sniedz saistītās garantijas vai šķērsgarantijas [10] viena vai vairāku tiešo aizdevēju MVU aizdevumu portfelim. Katram garantijas darījumam [11] nosaka konkrētus aizdevumu mērķapjomus, kas finanšu starpniekam jāsasniedz.

11. Lai varētu saņemt garantiju saskaņā ar MVUG mehānismu, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jāatbilst Komisijas MVU definīcijai. MVU ir definēti kā uzņēmumi, kuros strādā mazāk nekā 250 darbinieku, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai kuru kopējā gada bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR. Tiem jāatbilst arī neatkarīga uzņēmuma kritērijam [12].

REVĪZIJAS TVĒRUMS UN PIEEJA

12. Palātas veiktās revīzijas mērķis bija novērtēt MVUG mehānisma efektivitāti, meklējot atbildes uz turpmāk minētajiem revīzijas jautājumiem:

vai Komisija saskaņoti un efektīvi izstrādāja MVUG mehānismu un tā pārvaldības struktūru;

vai Komisija un EIF izveidoja un piemēroja efektīvas procedūras, lai izraudzītos pienācīgus finanšu starpniekus un lai uzraudzītu MVUG mehānisma darbību;

vai MVU garantijas darījumi sekmēja politikas mērķu sasniegšanu.

13. Revīzijā pārbaudīja visu galveno MVUG mehānismā iesaistīto dalībnieku — Komisijas, EIF un finanšu starpnieku — funkcijas un pienākumus. Uzmanības centrā bija MVUG mehānisms Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (KIP, 2007.–2013. g.); MVUG mehānismu Daudzgadu programmā uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai (MAP) izmantoja, lai salīdzinātu ar KIP.

14. Revīzija aptvēra turpmāk minēto:

novērtējumu par to, vai MVUG mērķi bija konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un laikā ierobežoti (jeb SMART) un vai mehānisma koncepcija un plānošana ļāva sasniegt efektīvus rezultātus;

MVUG mehānisma darbību pārvaldības vērtēšanu, ietverot finanšu starpnieku atlases procedūru novērtējumu un Komisijas un EIF ziņošanas un uzraudzības procedūras;

deviņu finanšu starpnieku apmeklējumus [13] (no tiem 14, ar kuriem līgumi bija noslēgti revīzijas plānošanas posmā 2009. gada jūnijā). Tos izraudzījās pēc šādiem kritērijiem: i) garantijas veids, ii) faktiski sasniegtais garantijas apmērs, iii) finanšu starpnieka veids un iv) tiešā garantija vai šķērsgarantija. Katram finanšu starpniekam pārbaudīja attiecīgo garantijas priekšlikumu, tā novērtējumu, ko veica EIF un Komisija, un nolīgumu, kas parakstīts starp EIF un konkrēto finanšu starpnieku;

atlasītu 181 aizdevuma paraugu no deviņiem apmeklētajiem finanšu starpniekiem, lai novērtētu, vai garantēto MVU aizdevumu izlietojums atbilda MVUG mehānisma mērķiem [14]; un

visu to finanšu starpnieku (to bija 51) aptauju, kuri piedalījās MAP un/vai KIP [15], lai uzzinātu to viedokļus par MVUG mehānisma koncepciju un pārvaldību [16].

REVĪZIJAS KONSTATĒJUMI

MVUG MEHĀNISMA KONCEPCIJA

15. Lielākas iespējas, ka publiskā intervence būs sekmīga, ir tad, ja tā ir pienācīgi izplānota. Lai novērtētu šo koncepciju, šajā iedaļā analizēta MVUG mehānismam pakārtotā loģika. Tajā padziļināti analizēts KIP ex ante ietekmes novērtējums [17], kas attiecas uz MVUG mehānismu, un tas, kādā mērā šā novērtējuma rezultāti bija ņemti vērā plānošanas posmā. Visbeidzot, MVUG mehānisma mērķi ir izvērtēti attiecībā pret konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, atbilstošiem un laikā ierobežotiem (SMART) kritērijiem.

MVUG MEHĀNISMS BALSTĀS UZ PĀRDOMĀTU NETIEŠU INTERVENCES LOĢIKU

16. Intervences loģika veido saikni starp intervences ieguldījumiem un tās tiešajiem rezultātiem un attiecīgi — to, kā sabiedrību ietekmē sasniegtie koprezultāti un iznākums. Tā apraksta, kā ar intervenci ir paredzēts sasniegt intervences vispārējos mērķus. Skaidra intervences loģika parāda, kā programmai ir paredzēts darboties.

17. Ne KIP lēmumā, ne Komisijas priekšlikumā vai KIP ietekmes novērtējumā MVUG mehānisma loģika nebija šādā veidā skaidri aprakstīta. Uz skaidras intervences loģikas trūkumu norādīja arī EIP starpposma vērtētājs [18].

18. Tomēr dažādie sagatavošanas dokumenti sniedz pietiekamu informāciju netiešam pieņēmumam par to, kā MVUG mehānismam ir paredzēts darboties. Aizdevējiem var būt grūti novērtēt atsevišķus aizdevumu pieprasījumus un iesaistītos riskus, it īpaši, ja aizņēmējam nav uzņēmējdarbības vēstures (jauni uzņēmumi). Šādā gadījumā aizņēmēji var garantēt aizdevumu aizdevējam ar nodrošinājumu, bet tie, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, var nesaņemt kredītu pat tad, ja viņu biznesa priekšlikumi ir dzīvotspējīgi. MVUG mehānisma uzdevums ir labot šādu stāvokli, sniedzot garantijas gadījumos, kad mazie un vidējie uzņēmumi to nespēj.

19. Tomēr, ja nav skaidras intervences loģikas, ir grūti saprast, kāda jēga ir dažiem īpašiem MVUG mehānisma elementiem, piemēram, kādēļ aizdevumu daļai jābūt pieejamai tieši inovatīviem MVU. Inovatīvi MVU ir mērķauditorija parādu finansēšanai, kaut arī šim MVU veidam kopumā par piemērotāku uzskatāmas pašu kapitāla investīcijas [19].

MEHĀNISMU IZSTRĀDĀJA, BALSTOTIES UZ IETEKMES NOVĒRTĒJUMU, TAČU TAJĀ BIJA PĀRĀK MAZ FAKTU, LAI PAMATOTU ŠO MEHĀNISMU

20. Ietekmes novērtējums ir svarīgs instruments, kuru Komisija izmantoja, izstrādājot politiku [20]. Ietekmes novērtējumā būtu jāidentificē un jāanalizē pamatproblēma, sasniedzamie mērķi un galvenie politiskie paņēmieni, kas šo mērķu sasniegšanai ir pieejami. Novērtējumā būtu jāaplūko dažādo politisko paņēmienu ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā ietekme. Visbeidzot, ietekmes novērtējumā būtu jāidentificē uzraudzības un vērtēšanas kārtība, kas vajadzīga politikas īstenošanas laikā.

21. Attiecībā uz MVUG mehānismu šis analīzes veids ir daļa no KIP ietekmes novērtējuma. KIP ietekmes novērtējumā ir visas obligātās iedaļas, un tajā sniegts ieskats apsvērumos, kuri noteica KIP un tās galveno elementu (tādu kā MVUG mehānisms) izstrādi. Tādējādi KIP ietekmes novērtējums ir uzskatāms par uzlabojumu, salīdzinot ar MAP, kurai šāda analīze netika veikta.

22. Taču vairākas KIP ietekmes novērtējuma daļas nav pietiekami plaši izvērstas un izteiktas skaitļos. Piemēram, problēmu analīzē trūkst jebkādas norādes uz to lielumu, bet dažādo politisko paņēmienu analīze balstās tikai uz vienkāršu kvalitatīvu salīdzinājumu bez iespējamās ietekmes skaitliskas izteikšanas. Attiecībā uz izraudzīto metodi, izņemot ietekmi uz darba vietu skaitu, Komisija skaitļos izteica sagaidāmos tiešos rezultātus [21], nevis pašu ietekmi.

SALĪDZINOT AR DAUDZGADU PROGRAMMU, MĒRĶI IR PRECĪZĀKI, TAČU VĒL ARVIEN PIETRŪKST SKAIDRĪBAS UN KONKRĒTU UZDEVUMU

23. SMART (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši, laikā ierobežoti) mērķi ir jānosaka jebkurai budžeta darbībai [22]. Mērķi ir

konkrēti, ja tie ir pietiekami precīzi un specifiski, lai nebūtu iespējamas dažādas interpretācijas [23];

izmērāmi, ja tiešos rezultātus var izmērīt un līdz ar to var novērtēt jebkādus uzlabojumus;

sasniedzami, ja plānotos koprezultātus var reāli iegūt ar pieejamajiem resursiem;

atbilstoši, ja tie ir saistīti ar vajadzībām un stratēģiskajiem mērķiem; un

laikā ierobežoti, ja tie ir saistīti ar termiņu vai laikposmu [23].

24. Tā kā KIP struktūra ir diezgan sarežģīta (sk. I pielikumu), arī mērķu hierarhiskā struktūra ir sarežģīta. Pamatprogrammā ir noteikti četri vispārīgi mērķi [24]. Attiecībā uz EIP, kas ietver MVUG mehānismu, tiešie mērķi [25] ir formulēti konkrētās programmas līmenī [26]. Lai gan finanšu instrumentu līmenī konkrēti mērķi nav noteikti, KIP lēmuma 19. panta 2. punktā mērķa veidā ir aprakstīta katra MVUG mehānisma daļa (sk. 1. izcēlumu).

25. Kaut arī mērķi ir atbilstoši, konkrēti tie ir tikai tad, ja ir izteikti izmērāmā formā un ierobežoti laikā attiecībā uz mehānisma plānotajiem tiešajiem rezultātiem. Skaitļos izteiktais mērķis sasniegt 315750 mazos un vidējos uzņēmumus šķiet pamatoti īstenojams (sk. 77. punktu).

26. Salīdzinājumā ar MAP MVUG mehānisma mērķi ir precīzāki. Tomēr tie ir formulēti ļoti plaši. Piemēram, saskaņā ar EIP tiešo mērķi aizdevumiem ir jāuzlabo "finansējuma pieejamība MVU dibināšanai un izaugsmei". Šāds mērķis paredz ļoti plašu potenciālo mērķauditoriju — mazo un vidējo uzņēmumu klāstu, jo var teikt, ka gandrīz jebkurš kāda MVU aizdevums būs vajadzīgs, lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi. Arī inovācijas jēdziens ir interpretēts plaši [27].

1. IZCĒLUMS

MVUG MEHĀNISMAM ATBILSTOŠIE MĒRĶI

Vispārējais mērķis

Sekmēt uzņēmumu (īpaši mazo un vidējo uzņēmumu) konkurētspēju.

Tiešais mērķis

Uzlabot [..] finansējuma pieejamību MVU dibināšanai un izaugsmei un investīcijām inovāciju ieviešanas pasākumos.

Četras MVUG mehānisma daļas

Aizdevumu daļa — novērš noteiktas grūtības, ar kurām saskaras MVU finansējuma piekļuvē, kas rodas, pastāvot paaugstinātam riskam attiecībā uz investīcijām tādās konkrētās ar zināšanām saistītās darbībās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju nodošana, vai atbilstoša nodrošinājuma trūkuma dēļ.

Mikrokredītu daļa — veicina finanšu iestāžu aktīvāku iesaistīšanos neliela apjoma aizdevumu piešķiršanā, kas parasti saistīti ar proporcionāli augstākām vienas vienības apstrādes izmaksām aizņēmējiem ar nepietiekamu nodrošinājumu. Papildus garantijām vai šķērsgarantijām finanšu starpnieki var saņemt subsīdijas, lai daļēji segtu augstās administratīvās izmaksas, kas rodas mikrokredīta finansēšanas rezultātā.

Pašu kapitāla vai pašu kvazikapitāla daļa — tajā ietilpst investīcijas, kas nodrošina sagatavošanas kapitālu un/vai kapitālu uzņēmuma dibināšanas posmā, kā arī starpniekkapitāla finansēšana, lai mazinātu īpašus sarežģījumus, kas MVU rodas to vājās finanšu struktūras dēļ un uzņēmumu pārņemšanas rezultātā.

Vērtspapīrošana — mobilizē papildu aizņēmuma finansējumu MVU saskaņā ar attiecīgu riska dalīšanu, par ko ar attiecīgām iestādēm panākta vienošanās. Atbalsts šiem darījumiem ir ar nosacījumu, ka kredīta devējs apņemas būtisku mobilizētā kapitāla likviditātes daļu jaunajiem MVU aizdot saprātīgā laikposmā.

27. KIP ietekmes novērtējumā ir noteikts tiešo rezultātu mērķis noteiktam skaitam MVU, par kuriem plānots, ka tie gūs labumu no šīs septiņu gadu programmas. Uzdevumi koprezultātu vai ietekmes aspektā nav noteikti (plašāk sk. 64. punktu). Ietekmes novērtējumā bija sniegta aplēse par piecos gados saglabāto vai izveidoto darba vietu skaitu. Tas gan nav tieši saistīts ar kādu no šiem mērķiem, tomēr to var atvedināt no atjaunotās Lisabonas stratēģijas.

MVUG MEHĀNISMA PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRAS IZVEIDE: IKDIENAS PĀRVALDĪBAS DELEĢĒŠANA EIF

28. Efektīvas un produktīvas deleģēšanas pamatā ir līgums (līgumiska vienošanās), kurā sīki izklāstīti noteikumi specializētai struktūrai uzticēto uzdevumu īstenošanai. Šajā līgumā it īpaši sīki jāizklāsta specializētās struktūras pienākumi un jāiekļauj visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka politikas mērķi tiks sasniegti [28].

29. EIF ir sistemātiski attīstījis specializētas zināšanas par finanšu inženierijas produktu sniegšanu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Kopiena izvēlējās EIF MVUG mehānisma ikdienas pārvaldībai, un to sāka 1998. gadā. EIF izmantošanai secīgās daudzgadu programmās (G&E, MAP un pēc tam KIP) ir mērķis nodrošināt vajadzīgo MVUG mehānisma pārvaldības nepārtrauktību.

30. Saistībā ar šo jautājumu revidenti pārbaudīja,

vai MVUG mehānisma īstenošana bija plānota efektīvi, lai izvairītos no kavēšanās un lai sniegtu nepārtrauktu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, un

vai juridiskais pamats [29], kas definē pakalpojumus, kuri jāsniedz EIF, nodrošina šā mehānisma efektīvu un produktīvu pārvaldību.

KAVĒŠANĀS MVUG MEHĀNISMA PLĀNOŠANĀ

31. Ņemot vērā to, ka MAP aptvēra laikposmu no 2001. līdz 2006. gadam, bet KIP aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, KIP darbību sākums bija jāplāno, lai saglabātu finanšu atbalsta nepārtrauktību. FPN bija jābūt noslēgtam vismaz 11 mēnešus (sk. 33. punktu) pirms KIP sākuma, jo tad būtu bijis pietiekami daudz laika, lai parakstītu garantiju nolīgumus starp EIF un finanšu starpniekiem.

32. Pirmais FPN projekts KIP ietvaros ir datēts ar 2006. gada martu, bet nav parakstīts līdz 2007. gada 20. septembrim — tas ir gandrīz deviņus mēnešus pēc KIP sākšanas. Pēc tam bija vajadzīgs vēl gandrīz gads, līdz tika parakstīts pirmais garantijas nolīgums starp EIF un finanšu starpnieku [30] (sk. 2. attēlu).

2. ATTĒLS

MAP un KIP juridiskā pamata laika grafiks

+++++ TIFF +++++

33. Vidējais laiks no brīža, kad no starpnieka saņemta KIP pieprasījuma veidlapa, līdz nolīguma parakstīšanai bija gandrīz vienpadsmit mēneši [31]. Turklāt pieteikšanās procesa termiņu par nepienācīgu atzina astoņi no Palātas aptaujas respondentiem (pavisam bija 21 respondents) [32]. Šādu kavēšanos atlases procesā galvenokārt izraisīja vajadzība atrisināt tehniskus jautājumus, kuri EIF radās pirms MVUG mehānisma īstenošanas, piemēram, bija jāvienojas par papildu aizdevuma garantiju definīciju un mērīšanu (sk. 84. punktu). Tas viss radīja ievērojamu pārrāvumu laikā starp secīgajām programmām.

LAI NODROŠINĀTU ATBALSTA NEPĀRTRAUKTĪBU, IEVIESA "ATPAKAĻEJOŠĀS IEDARBĪBAS NOTEIKUMU"

34. Atbalsta nepārtrauktība ir svarīga finanšu starpniekiem, jo daži no tiem ieviesa īpašus aizdevumu produktus, kuri pielāgoti MVUG mehānisma vajadzībām. Pārrāvums ES atbalstā varēja radīt finanšu starpniekiem lielākus zaudējumus, ja produktu atstāja bez ES garantijas.

35. "Atpakaļejošās iedarbības noteikumu" ieviesa, lai samazinātu pārrāvumu laikā starp divām secīgām programmām un lai nodrošinātu nepārtrauktību starp MAP un KIP programmām. Šis noteikums ļauj finanšu starpniekiem ar atpakaļejošu spēku iekļaut aizdevumus, kuri jāatbalsta no garantiju mehānisma un kurus tie ir snieguši laikposmā starp pieejamības periodu MAP ietvaros un datumu, kurā tika parakstīts to KIP garantijas nolīgums.

36. Rezultātā pret finanšu starpniekiem nebija nodrošināta vienāda attieksme, jo tie finanšu starpnieki, kuri piedalījās MAP programmā, baudīja labvēlīgāku attieksmi tāpēc, ka aizdevumi bija iekļauti ar atpakaļejošu datumu. Aizdevumus ar atpakaļejošu datumu varēja iekļaut no 2007. gada septembra, taču jaunie finanšu starpnieki varēja iekļaut aizdevumus tikai pēc tam, kad bija parakstīti viņu garantijas nolīgumi ar EIF [33].

37. Lai gan atpakaļejošās iedarbības noteikums bija paredzēts, lai finanšu starpniekiem nepieļautu finansējuma pārrāvumu starp MAP un KIP, tas ne vienmēr novērsa ES atbalsta pārtraukumu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas attiecās uz diviem no deviņiem apmeklētajiem finanšu starpniekiem, kuriem pieejamības periods MAP ietvaros beidzās pirms KIP pieejamības perioda sākšanās (četru mēnešu pārrāvums).

LAI VADĪTU MVUG MEHĀNISMU, IR IZVEIDOTA PIENĀCĪGA PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

38. MVUG mehānisms darbojas Komisijas un EIF kopīgā pārvaldībā [34]. Lai nodrošinātu sekmīgu deleģēšanu, FPN un attiecīgajās darbības norādēs jāiekļauj

īstenojamās darbības definīcija, piemēram, specifiski mērķi katrai mehānisma daļai (sk. 1. izcēlumu par daļu aprakstu),

pārvaldības struktūra uzdevumu īstenošanai un

pienācīgi izveidota struktūra maksām par EIF sniegtajiem pakalpojumiem.

39. FPN 3. pantā noteikti uzdevumi, kas EIF jāveic (sk. 2. izcēlumu):

2. IZCĒLUMS

EIF GALVENIE UZDEVUMI MVUG MEHĀNISMA PĀRVALDĪBAI:

finanšu starpnieku apzināšana, novērtēšanas un atlase,

finanšu starpnieku noteikšana un vienošanās ar tiem par ES garantiju raksturu un detalizētiem nosacījumiem,

lēmumi par līdzekļu piešķiršanu un

ES garantiju piemērošana, pārvaldība un izbeigšana (tostarp ziņošana un uzraudzība).

40. Katrai MVUG mehānisma daļai tika izstrādātas darbības norādes [35], kurās bija izvērsti aprakstīts specifiskais uzdevums, starpnieku atlase, attiecināmības kritēriji, ES garantija un darbības principi. 2007. gada 29. oktobrī Komisija izdeva Pamatnostādnes par uzlabotu piekļuvi finansēm, lai papildinātu darbības norādes, it īpaši FPN noteikumus par garantijas nolīguma parametru noteikšanu.

41. MVUG mehānismam bija izveidota pienācīga pārvaldības struktūra, jo tā uzlaboja darbības norādes un citus noteikumus uzdevumu īstenošanai salīdzinājumā ar to, kā bija MAP; tagad visi veicamie uzdevumi bija aptverti pietiekami detalizēti.

42. Maksas, kas maksājamas EIF jāaprēķina, ņemot vērā:

rezultātus konkrēto mērķu sasniegšanā,

attiecināmo valstu ģeogrāfisko sadalījumu un

garantijas instrumenta novitātes pakāpi un sarežģītību.

43. Salīdzinājumā ar MAP programmu EIF maksu shēma KIP programmā ir uzlabota, jo

maksu struktūra ir iedalīta četros dažādos komponentos un tādējādi labāk atspoguļo ar katru uzdevumu saistīto darba slodzi un

tiesības uz komisijas maksu iegūst, sasniedzot noteiktus rezultātus (sk. 3. tabulu).

3. TABULA

PĀRSKATS PAR ČETRĀM KOMISIJAS MAKSĀM, KAS VEIDO ATLĪDZĪBU EIF

Avots: Fiduciārā un pārvaldības nolīguma 13. pielikums.

Komisijas maksas veids | Galvenokārt veicināmās darbības |

Darbības uzsākšanas maksa | Programmas uzsākšana 12 mēnešos |

Parakstīšanas maksa | Plašs programmas ģeogrāfiskais tvērums un īpašo garantiju mehānisma daļu izmantošana |

Īstenošanas maksa | Sasniegtais papildu apjoms un ikdienas darbības |

Uzraudzības maksa | Racionālas finanšu pārvaldības nodrošināšana |

44. EIF "parakstīšanas maksa" ir īpaša maksa par starpnieku plašu ģeogrāfisku tvērumu. Turklāt maksas ir noteiktas par starpnieku piedalīšanos valstīs, kuras nebija iepriekš ietvertas un arī par jauniem starpniekiem, kuri iepriekšējās programmās nepiedalījās.

45. Lai gan ir komisijas maksa par īpašo garantiju mehānisma daļu izmantošanu, pašu kapitāla un pašu kvazikapitāla garantiju un vērtspapīrošanas daļas līdz 2009. gada 31. decembrim nebija izmantotas. Tas ir daļēji skaidrojams ar finanšu krīzi, kura negatīvi ietekmēja vērtspapīru tirgu kopumā.

FINANŠU STARPNIEKU IZRAUDZĪŠANĀS

46. Revīzijā vērtēja atlases procesu šādos aspektos:

vai EIF orientējošā sistēma finanšu starpnieku atlasei bija pilnīga un nodrošināja godīgu un pārredzamu atlasi;

vai nolīguma parametri, kas noteica ES intervences apmēru, bija pareizi noteikti; un

vai politikas mērķi bija pareizi pārnesti garantijas nolīgumos.

LABI IZSTRĀDĀTA ATLASES SISTĒMA

47. Finanšu starpnieku novērtēšanas procesā jāpiemēro kopēji standarti, lai nodrošinātu godīgu, strukturētu un pārredzamu atlasi. Lai atlasītu potenciālos starpniekus, EIF un Komisijai bija jāizveido un jāpiemēro minimālie standarti.

48. Komisija pilnvaroja EIF [36] atlasīt starpniekus, piemērojot atlases kritērijus un procedūru, kas bija noteikta attiecīgajā garantiju politikā [37]. Garantiju politika paredz, ka starpnieki atlasāmi saskaņā ar labāko praksi. Pārskats par EIF veikto MVUG mehānisma atlases procesu sniegts 3. izcēlumā.

49. Kad formulēja mehānisma pārvaldības sistēmu, potenciālo finanšu starpnieku atlasei FPN bija noteikti turpmāk minētie kritēriji [38]:

konkrēta finanšu starpnieka finanšu stāvoklis un darbības spēja, kā arī tā spēja pārvaldīt risku un atbilst MVUG mehānisma noteikumiem un nosacījumiem;

vai šis starpnieks garantē parāda un/vai mikrokredīta finansēšanu, ko sniedz plašais MVU aizdevēju klāsts;

ģeogrāfiskais tvērums (tikai mehānisma aizdevumu daļai);

iespēja sniegt mentora jeb padomdevēja un uzņēmējdarbības atbalstu (tikai mehānisma mikrokredītu daļai) un

kritērija par uzlabotu piekļuvi finansēm pieņemšana (sk. 54. punktu).

3. IZCĒLUMS

EIF ĪSTENOTAIS STARPNIEKU ATLASES PROCESS

Pēc atklātā konkursa procedūras starpnieku iesniegto pieteikumu analīze

Pieteikumu priekšatlase — standartizēta oficiālo prasību izpildes pārbaude

Uzticības pārbaudes procedūra (ietverot garantijas parametru noteikšanu)

Neatkarīgs viedoklis, ko sniedz EIF Riska pārvaldības departaments

Novērtējums, ko veic EIF Atbilstības departaments

Apstiprinājums, ko sniedz EIF Direktoru padome un Eiropas Komisija (ĢD ECFIN — L direktorāts)

50. Palāta uzskata, ka kritēriji finanšu starpnieku atlasei atbilst praksei salīdzināmās finanšu iestādēs. Tomēr ne Komisija, ne EIF nenoteica vērtēšanas standartus, pēc kuriem starpnieku pieteikumus vajadzēja vērtēt, sarindot un salīdzināt atbilstoši tam, kādā mērā tie atbilst šiem kritērijiem. Precizitātes trūkums saistībā ar atlases kritērijiem ļāva EIF lielu rīcības brīvību, novērtējot šos pieteikumus.

NEPIETIEKAMI REĢISTRĒTI NOLĪGUMU PAMATOJOŠIE PARAMETRI

51. Divi galvenie garantijas nolīgumu parametri ir atsauces apjoms un garantijas nepārsniedzamā likme. Atsauces apjoms ir garantiju vai finansējuma summa, kuru starpnieks varētu "pamatoti cerēt, ka saņems [..] bez ES garantijas" [39]. Atsauces apjoms turklāt ir pamats nolīguma papildu parametru aprēķināšanai. Garantijas nepārsniedzamā likme [40] saistīta ar maksimālo zaudējumu summu, par kuru saskaņā ar garantijas nolīgumu atbild EIF. Šie abi parametri ir galvenie rādītāji, jo tie noteiks,

vai ES intervence papildina garantijas shēmas esošo darbības līmeni vai vienkārši to aizstāj; un

maksimālo ES budžeta izlietojuma līmeni, kāds saskaņā ar konkrētu līgumu varētu būt sagaidāms.

52. Saskaņā ar FPN un ar Pamatnostādnēm par uzlabotu piekļuvi finansēm apjomus, tostarp atsauces apjomu, nosaka, pamatojoties uz EIF profesionālu slēdzienu, kas, savukārt, balstās uz iepriekšējām budžetu un zaudējumu likmēm vai to prognozēm (īpaši publisko garantiju shēmām), un ņemot vērā tirgus apstākļus un to attīstību laikā.

53. Tika konstatētas nepilnības EIF dokumentācijā, kas attiecas uz nolīguma parametru noteikšanu, tostarp attiecībā uz atsauces apjomu un garantijas nepārsniedzamo likmi. EIF prasa, lai Direktoru padome apstiprinātu tikai uzticamības pārbaudes rezultātu kopsavilkumu. Nosakot šos parametru, EIF par pamatu ņem finanšu starpnieka sniegto informāciju. Nav pierādījumu, ka EIF būtu pārbaudījis šo informāciju.

GARANTIJAS NOLĪGUMOS NAV PILNĪBĀ DEFINĒTI POLITIKAS MĒRĶI

54. Katram garantijas nolīgumam būtu jāveicina politikas mērķu sasniegšana, precīzi norādot, kas ir jāsasniedz. Garantijas nolīgumu vispārējās saistībās, kas attiecas uz visiem starpniekiem, ir ietverti principi, kas attiecas uz uzlabotu piekļuvi finansēm. Šie principi izriet no plašākajiem mērķiem, kas noteikti juridiskajā pamatā [41] un FPN, un attiecīgi atspoguļo šos mērķus. 4. izcēlumā uzskaitīti principi, kas attiecas uz garantiju mehānisma aizdevumu daļu.

4. IZCĒLUMS

UZLABOTA PIEKĻUVE FINANSĒM — GARANTIJAS NOLĪGUMĀ IEKĻAUTIE PRINCIPI (MEHĀNISMA AIZDEVUMU DAĻA)

Šā nolīguma mērķis ir garantija, kuru EIF sniedz finanšu starpniekam, lai daļēji segtu starpnieka portfeļa risku nolūkā

i) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansēm;

ii) mazināt noteiktas grūtības, ar kurām saskaras MVU finansējuma piekļuvē un kas rodas, pastāvot paaugstinātam riskam attiecībā uz investīcijām tādās konkrētās ar zināšanām saistītās darbībās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju nodošana, vai atbilstoša nodrošinājuma trūkuma dēļ; un

iii) veicināt jaunu darba vietu izveidi, atbalstot MVU, kuriem ir izaugsmes un nodarbinātības palielināšanas potenciāls.

55. Papildus šiem vispārīgajiem noteikumiem, starp īpašajiem garantijas nosacījumiem finanšu starpniekam var būt "papildu kvalitatīvas saistības attiecībā uz uzlabotu piekļuvi finansēm". Taču daži no starpniekiem adresētajiem garantijas nosacījumiem neatbilst KIP mērķiem vai arī sniedz maz darbības norāžu. Piemēram,

saistībā ar nodrošinājuma trūkumu tika konstatēts, ka vienam starpniekam bija prasīts, lai "papildus visu attiecīgo šā nolīguma noteikumu ievērošanai [..] starpnieks apņemas [..] prasīt zemu nodrošinājuma līmeni saistībā ar starpniecības darījumiem". Šajā gadījumā nolīguma konkrētajos noteikumos vispārīgie nosacījumi par nodrošinājuma trūkumu tulkoti kā samazinātas nodrošinājuma prasības. Taču faktiski tas ļauj visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gūt labumu no samazinātām nodrošinājuma prasībām un nenodrošina, ka labumu no šā mehānisma gūst tikai tie MVU, kuriem tiešām trūkst nodrošinājuma, un tāpēc tie nevar saņemt aizdevumu saskaņā ar parastajiem komercnoteikumiem; un

nolīgumu konkrētie noteikumi pieļauj plašu interpretāciju brīvību inovāciju jautājumā. Tajā pašā garantijas nolīgumā bez plašākiem paskaidrojumiem teikts, ka "[..] starpnieks apņemas [..] iesaistīties starpniecības darījumos ar jaunizveidotiem MVU vai ar MVU, kas iesaistīti inovatīvos projektos".

IZPILDES UZRAUDZĪBA UN ZIŅOŠANA

56. Lai uzraudzība un ziņošana būtu efektīva, ir jāsniedz būtiska, ticama un savlaicīga informācija par politikas īstenošanas stāvokli un to, kādā apmērā politikas mērķi tiek sasniegti.

57. MVUG mehānisma sniegumu uzrauga gan Komisija, gan EIF (sk. II pielikumu). Informācija plūst no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (t. i., galasaņēmējiem) caur vienu vai vairākiem finanšu starpnieku slāņiem (saistīto garantiju vai šķērsgarantiju gadījumā) uz EIF un visbeidzot uz Komisiju. Finanšu starpnieki reizi ceturksnī ziņo EIF par MVUG mehānismu. Pamatojoties uz šo informāciju, EIF gatavo ceturkšņa konsolidētos ziņojumus Komisijai, kura pēc tam tos izmanto gada izpildes ziņojumos par EIP un par KIP.

58. Palāta pārbaudīja turpmāk minētos snieguma uzraudzības un ziņošanas aspektus:

vai Komisija bija izveidojusi līdzsvarotu rezultatīvo rādītāju kopumu, lai ticami izmērītu politikas īstenošanas stāvokli, un

vai ziņošanas prasības ir skaidras un pamatotas.

REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI BIJA IZSTRĀDĀTI, BET TIEM JĀBŪT STABILĀKIEM UN LĪDZSVAROTĀKIEM

59. Efektīvas uzraudzības priekšnoteikums (t. i., lai izmērītu MVUG mehānisma īstenošanas progresu) ir skaidru rādītāju un ar tiem saistīto mērķu definēšana. Rādītājiem jābūt relatīvi stabiliem, lai varētu novērot un salīdzināt izmaiņas laikā.

60. MVUG mehānisma rezultatīvajiem rādītājiem jāpalīdz novērtēt to, kā ir sasniegti programmas īpašie mērķi, kuri noteikti juridiskajā pamatā, un vispārējie Eiropas Savienības politikas mērķi, no kuriem programmas mērķi ir atvedināti.

61. MVUG mehānismam Komisija izveidoja sešus rādītājus (sk. 4. tabulu).

62. Tikai divi (otrais un trešais) no četriem rādītājiem (otrais, trešais, piektais un sestais), kas bija iekļauti ex ante novērtējumā un EIP 2009. gada darba programmā, tika pārnesti uz Komisijas EIP izpildes ziņojumu. EIP 2010. gada darba programmā divus sākotnējos rādītājus atmeta (piekto un sesto) un pievienoja divus jaunus rādītājus (pirmo un ceturto). Šīs 2010. gada izmaiņas notika, reaģējot uz pētījumu par rādītāju vērtējumu [42].

4. TABULA

KOMISIJAS IZVEIDOTIE MVUG RĀDĪTĀJI

| MVUG rādītāji | EX ante ietekmes novērtējumā paredzētie rādītāji [1002] | Radītāji 2009. gada EIP darba programmā | EIP 2009. gada izpildes ziņojumā paziņotie rādītāji | Radītāji 2010. gada EIP darba programmā | Radītāja veids |

1 | EK saistības parādu finansēšanai un garantētais finansējums kopā | neattiecas | neattiecas | 111,8 miljoni EUR (maksimālā summa), kas garantē faktisko aizdevumu apjomu — 2771 miljonu EUR | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Tiešais rezultāts |

2 | Izveidoto vai saglabāto darba vietu skaits MVU, kuri saņem jaunu finansējumu | 315750 [1003] | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Nodarbināto skaits iekļaušanas datumā: 151475 | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Ietekme |

3 | To MVU skaits, kuri saņem jaunu finansējumu | 315750 | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | 47791 | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Tiešais rezultāts |

4 | Atbalstīto MVU skaits, iedalīts pēc nozares vai darbības veida | neattiecas | neattiecas | neattiecas [1004] | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Tiešais rezultāts |

5 | Investīciju finansējuma apjoma izmaiņas | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Nav paziņots | neattiecas | Koprezultāts |

6 | Tīrā apmaksa kopā | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Jā, bet mērķa lielums nebija noteikts | Nav paziņots | neattiecas | Tiešais rezultāts |

63. Ex ante novērtējumā tikai diviem rādītājiem (otrajam un trešajam) bija piešķirti mērķa lielumi. EIP 2009. un 2010. gada darba programmās nebija noteikti mērķi, kas rādītājiem attiecīgajā laikposmā jāsasniedz. Ja nav mērķa lielumu, tad ir grūti novērtēt, vai programma attīstās, kā plānots.

64. Kaut arī Komisija centās izveidot līdzsvarotu izmērāmu rādītāju kopu, ietverot tiešo rezultātu, ietekmes un koprezultātu rādītājus, vienīgais koprezultāta rādītājs (piektais) nebija pārnests, un Komisija beidzot to atmeta. Vienīgais ietekmes rādītājs (otrais) ir problemātisks (sk. 67. un 68. punktu), bet visi pārējie ir tiešo rezultātu rādītāji. Līdz ar to šie rādītāji ir drīzāk kļuvuši par darbības pārvaldības instrumentu, nevis ļāvuši izmērīt programmas ietekmi un panākumus. Ir grūti atrast pareizo līdzsvaru starp datu ekonomisku vākšanu un efektīvu darbības uzraudzību. EIP rādītāju vērtētāji ierosināja līdzsvarotu rādītāju kopu, ietverot datu vākšanas metodes un laika plānošanu [43].

65. Lai iegūtu derīgus secinājumus par MVUG mehānisma sasniegumiem, ir svarīgi, lai finanšu starpnieku sniegtie uzraudzības dati būtu ticami, t. i., precīzi un pilnīgi.

66. Visi Palātas apmeklētie finanšu starpnieki bija izveidojuši procedūras, kas vajadzīgas, lai savāktu EIF adresēto ziņojumu sagatavošanai vajadzīgos datus. Ziņošanas procesa kvalitāti starpnieku līmenī uzraudzības apmeklējumos uz vietas pārbauda EIF.

67. Datu vākšana attiecībā uz rādītāju par "izveidoto darba vietu skaitu" dažiem finanšu starpniekiem rada grūtības. Dažās valstīs šie dati ir iegūti no valsts iestādēm [44], daži finanšu starpnieki tos savāca, balstoties uz paraugu [45], citi veica aprēķinus, izmantojot plānotos skaitļus [46], vai arī finanšu starpnieki nodarbinātības datus katru gadu neatjaunināja, jo tas būtu pārāk apgrūtinoši [47]. Tā kā nodarbinātības datu kvalitāte dažādās valstīs atšķiras, datu summēšana rada šaubas par to, vai izveidoto darba vietu rādītāja vērtība ir ticama (otrais rādītājs).

68. Vēl viena problēma, kas skar šo rādītāju, ir tas, ka skaitļus iegūst no to personu skaita, kuras strādā atbalstītajos MVU, kas nav līdzvērtīgi darba vietu skaitam, kuras izveidotas vai saglabātas MVU, kuri saņem jauno finansējumu. Jaunais finansējums, ko MVU saņem, nav vienīgais faktors, kas nosaka darba vietu izveidi vai saglabāšanu. Nav analīzes par to, kā garantētais aizdevums sekmēja darba vietu saglabāšanu vai izveidi.

ZIŅOŠANAS PRASĪBAS IR SKAIDRAS UN PAMATOTAS, UN TIKAI DAŽI FINANŠU STARPNIEKI TĀS UZSKATA PAR APGRŪTINĀJUMU

69. Lai savāktu datus, kas vajadzīgi MVUG mehānisma programmas uzraudzībai un ziņojumu sagatavošanai, finanšu starpniekiem nepieciešamas skaidras ziņošanas prasības. Laikam un resursiem, ko patērē, lai iegūtu prasīto informāciju, nebūtu jākļūst par lieku administratīvo slogu.

70. Finanšu starpniekiem ir jāsavāc dažādi dati par atbalstītajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tie regulāri jāpaziņo EIF (sk. III pielikumu). Ziņošanas prasības ir uzskaitītas garantijas nolīgumā starp EIF un finanšu starpnieku. Šim nolūkam EIF ir izdevis skaidra norādes [48] finanšu starpniekiem par to, kā apkopot vajadzīgos datus. Apstiprinot šo apgalvojumu, 88 % finanšu starpnieku piekrita, ka EIF sniegtās darbības norādes ir skaidras [49]. Turklāt 98 % finanšu starpnieku norādīja, ka EIF vienmēr ir gatavs sniegt plašāku informāciju operatīvo jautājumu noskaidrošanai [50].

71. Palātas veiktās aptaujas rezultāti parādīja arī to, ka tikai 20 % finanšu starpnieku, kas piedalījās KIP un/vai MAP, uzskata ziņošanas prasības par nepamatotām [51].

72. Gadījumos, kad datu ieguve caur finanšu starpniekiem rada lielas grūtības (piemēram, nodarbinātības dati), lietderīgāk būtu bijis izmantot alternatīvas metodes. Abos ziņojumos — "EIP rādītāju novērtējums" un "EIP starpposma novērtējums" — saistībā ar vērtēšanu bija ierosināts izmantot aptaujas.

MVUG MEHĀNISMA SASNIEGUMI

73. Šajā iedaļā aprakstīti MVUG mehānisma tiešie rezultāti. Tie analizēti saistībā ar mehānisma mērķiem. Pārbaudīja arī to, kāda ir šā mehānisma pievienotā vērtība Eiropai, proti, vai mehānisma mērķus labāk sasniegt ar īstenošanu Kopienas, nevis valsts vai reģionālā līmenī.

MVUG MEHĀNISMA TIEŠIE REZULTĀTI

74. KIP finanšu instrumentiem ir jāveido labāka "finansējuma pieejamība MVU dibināšanai un izaugsmei un investīcijām inovāciju ieviešanas pasākumos [52]". Konkrētāk, ar KIP MVUG mehānismu ir paredzēts

sasniegt 315750 mazos un vidējos uzņēmumus [53];

sniegt garantētus aizdevumus, kas finansē MVU investīcijas inovācijās [54] vai sniedz finansējumu tādiem MVU, kuriem trūkst nodrošinājuma; un līdz ar to

uzlabot piekļuvi finansēm, ja tirgus to neatļauj.

75. Turpmākā analīze balstījās uz Palātas atlasītā [55] aizdevumu parauga caurskatīšanu. Attiecībā uz investīcijām ar zināšanām saistītās darbībās, tādās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju nodošana, izmantota ESAO Oslo rokasgrāmata zinātnisko un tehnoloģisko darbību mērīšanai [56].

VISPĀRĪGAIS MĒRĶIS SASNIEGT 315750 MAZOS UN VIDĒJOS UZŅĒMUMUS IR ĪSTENOJAMS

76. Visu apmeklēto finanšu starpnieku skaidrs adresāts bija MVU, un visiem bija ieviestas procedūras, lai pārbaudītu MVU kā aizņēmēja statusu.

77. Attiecībā uz vispārīgo mērķi sasniegt 315750 MVU [57] sekmīgi bija Komisijas un EIF centieni pārvarēt sākotnējās kavēšanās sekas (sk. 32. punktu), orientējoties uz lielākajiem finanšu starpniekiem. Trijos gados kopš KIP stāšanās spēkā EIF ir parakstījis 25 darījumus ar 21 finanšu starpnieku (sk. 2. tabulu). 2009. gada beigās kopējā garantiju maksimālā summa [58] šajos garantijas nolīgumos bija 191,1 miljons EUR, kas ir 37,5 % no MVUG mehānisma kopējā budžeta. Finanšu starpnieki ir snieguši aizdevumus gandrīz 59000 MVU, kas atbilst 19 % no noteiktā MVU mērķa skaita. Ņemot vērā MAP programmā iegūtos rezultātus, parakstītie garantiju nolīgumi sasniedz vairāk nekā pusi no MVU mērķa skaita (57,4 %), ja vien maksimālais portfeļa apjoms katrā no šiem nolīgumiem ir sasniegts [59] (sk. 3. attēlu). Tādējādi izpildes progress ir pietiekams, lai sagaidītu, ka vispārējais mērķis sasniegt 315750 MVU tiks īstenots.

3. ATTĒLS

KIP MVUG MEHĀNISMA TIEŠIE REZULTĀTI 2009. GADA BEIGĀS

+++++ TIFF +++++

1 Palātas aprēķins, pieņemot, ka vidējās izmaksas ES budžetam viena MVU sasniegšanai būs tādas pašas kā MAP programmā (EUR 1055) un ka visiem esošajiem garantiju nolīgumiem ir sasniegts maksimālais portfeļa apjoms.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

MEHĀNISMS PALĪDZ ATBALSTĪT MAZOS UN VIDĒJOS UZŅĒMUMUS, KURIEM TRŪKST NODROŠINĀJUMA; INOVATĪVI PROJEKTI IR RETUMS

78. MVUG mehānisms ir paredzēts, lai uzlabotu piekļuvi parādu finansēšanai tiem MVU, kuriem ir dzīvotspējīgi projekti, bet kuri nespēj sniegt nodrošinājumu aizdevumiem no komercaizdevējiem. Tā var gadīties, ja MVU nav pietiekama nodrošinājuma, lai izpildītu komercaizdevēja prasības. MVU var nebūt pieejams aizdevuma finansējums arī tad, ja komercaizdevējs nespēj uzreiz novērtēt biznesa priekšlikuma dzīvotspēju, kā tas var būt inovatīvu investīciju gadījumā. Jo novatoriskāka ir investīcija, jo mazāk ticams, ka tiks piešķirts aizdevums.

79. Balstoties uz atbildēm Palātas aptaujā, KIP finanšu starpnieku adresāts, pirmkārt, ir MVU, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, otrkārt, mikrouzņēmumi un pēc tam jaunu uzņēmumu dibināšana. Inovatīvi MVU ir iekļuvuši pēdējā adresātu kategorijā. Lai gan 90 % starpnieku piekrita apgalvojumam, ka viņu KIP garantijas produkts bija adresēts klientiem, kam nebija pietiekama nodrošinājuma, tikai aptuveni puse no starpniekiem piekrita apgalvojumam, ka viņu KIP garantijas produkts bija adresēts inovatīviem MVU (sk. 4. attēlu).

4. ATTĒLS

FINANŠU STARPNIEKU APTAUJA PAR MVU, KURIEM ADRESĒTS GARANTIJAS/AIZDEVUMU PRODUKTS

+++++ TIFF +++++

KIP finanšu starpniekiem bija jānorāda piecpunktu sistēmā , kādā mērā tie piekrīt šiem četriem apgalvojumiem. Diagrammā attēlotie procenti norāda, kāda respondentu daļa piekrīt vai noteikti piekrīt apgalvojumam. Uz katru jautājumu sniegto atbilžu skaits nedaudz atšķiras. Tas svārstās no 28 līdz 30 , bet kopā KIP piedalījās vai plāno piedalīties 31 finanšu starpnieks.

Avots: ERP veiktā finanšu starpnieku aptauja.

80. Aizdevumu parauga analīze liecina, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kam trūka nodrošinājuma, bija ieguvēji daudz biežāk nekā tie MVU, kas veica inovatīvas investīcijas. No paraugā ietvertā 181 aizdevuma 77 aizdevumi (43 %) bija sniegti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam trūka nodrošinājuma, lai finanses būtu pieejamas ar esošo komercaizdevēju starpniecību. Tikai 22 aizdevumi (12 %) bija izlietoti, lai finansētu projektus ar inovatīviem aspektiem (sk. 5. tabulu).

81. Lai gan inovatīvas investīcijas bija sastopamas reti, aizdevumu paraugā bija iekļautas dažas ļoti inovatīvas investīcijas. Puse inovatīvo projektu (11 no 22) bija novērtēti kā jaunums tirgū vai pat pasaulē. Šo projektu mērķis bija izveidot jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, ražošanas procesus vai piegādes metodes, kas būtu jaunums vismaz uzņēmuma pašreizējā tirgū. Tādas investīcijas piemērs aprakstīts 5. izcēlumā. Parējās inovatīvās investīcijas varēja raksturot tikai kā jaunumus attiecīgajam uzņēmumam, un tos jau bija ieviesuši citi uzņēmumi, kas tieši konkurēja ar aizņēmēju.

5. TABULA

AIZDEVUMU ANALĪZES REZULTĀTI, AIZDEVUMU SKAITS UN PARAUGA PROCENTUĀLĀ DAĻA

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

| MVU, kam trūka pietiekama [1005] nodrošinājuma | MVU ar pietiekamu nodrošinājumu | Nodrošinājuma trūkums nav uzrādīts | Kopā |

Aizdevumi, kas izmantoti, lai finansētu inovatīvas investīcijas | 7 | 12 | 3 | 22 |

4 % | 7 % | 2 % | 12 % |

Aizdevumi, kas izmantoti, lai finansētu projektus bez nozīmīgiem inovatīviem elementiem | 70 | 69 | 20 | 159 |

39 % | 38 % | 11 % | 88 % |

Kopā | 77 | 81 | 23 | 181 |

43 % | 45 % | 13 % | 100 % |

82. Taču 23 aizdevumiem saistībā ar paziņoto nodrošinājuma trūkumu nevarēja veikt nekādu novērtējumu, jo finanšu starpniekiem nebija informācijas.

FINANŠU STARPNIEKI CENŠAS PALIELINĀT AIZDEVUMU APJOMUS, BET VAIRĀK UZMANĪBAS JĀPIEVĒRŠ NEVAJADZĪGAJIEM AIZDEVUMIEM

83. Garantiju shēmās "nevajadzīgie aizdevumi" rodas, ja aizņēmējs būtu varējis saņemt aizdevumu no komercaizdevējiem arī bez publiskā sektora atbalsta. Šādos gadījumos ietekme, piemēram, radītās darba vietas, saimnieciska vai inovatīva darbība būtu notikusi tik un tā. Publiskā sektora atbalstītas garantiju shēmas ir visefektīvākās tad, ja citādāk finanšu investīcijas nebūtu veiktas un vēlamā ietekme nebūtu panākta.

84. Lai nodrošinātu, ka MVUG mehānisms sniedz MVU papildu piekļuvi finansēm, Komisija ir izstrādājusi Pamatnostādnes par uzlabotu piekļuvi finansēm. To mērķis ir nodrošināt, lai finanšu starpnieki var izmantot portfeļa garantiju tikai pēc tam, kad faktiskais aizdevumu apjoms pārsniedz aizdevumu apjomu, kuru starpnieks varētu sasniegt arī bez šīs garantijas. Šāds papildināmības jēdziens ir vienkārši izmantojams, un to var viegli iestrādāt garantijas nolīgumā.

5. IZCĒLUMS

INOVATĪVA PROJEKTA PIEMĒRS

Uzņēmējam nebija pietiekama nodrošinājuma, lai saņemtu parastu komercaizdevumu EUR 40000 apmērā. Taču iepriekšējā pētniecības darbā viņš bija ieguvis ievērojamas zināšanas par etiķa ražošanu. Tāpēc viņš izmantoja garantēto aizdevumu, lai nodibinātu uzņēmumu, kas ražo augstas kvalitātes etiķi. Ražošanas procesā izmantoja īpaši kultivētu baktēriju, kas fermentācijas procesu padarīja stabilāku. Iegūtajam etiķim bija labāka garša un augstāks cukura saturs — īpašības, ko augstu vērtē patērētāji. Uzņēmums darbojās reģionālajā tirgū, un tam nebija konkurentu, kas izmantotu tādu pašu ražošanas procesu.

85. Taču papildināmība nenozīmē, ka lielāks apjoms finanšu starpnieka līmenī ir lielāks apjoms arī ekonomikas līmenī. Saistībā ar MVUG mehānismu uzskata, ka nevajadzīgie aizdevumi rodas, ja garantē aizdevumus tiem MVU, kuriem ir pietiekams nodrošinājums un nav inovatīvu investīciju. Taču, ja sniedz palīdzību, pamatojoties uz garantiju portfeli, neizbēgami rodas noteikts apjoms nevajadzīgo aizdevumu. Aizdevumu analīzē atklājās, ka par nevajadzīgiem uzskatāmi vairāk nekā trešdaļa no paraugā iekļautajiem aizdevumiem (38 %, 69 no 181, sk. 5. tabulu). Tā kā citi parametri bija līdzvērtīgi, šie aizņēmēji būtu varējuši iegūt aizdevumus no komercaizdevējiem arī bez MVU garantijas. MAP aizņēmēju aptaujā, ko veica starpposma vērtētāji, atklājās līdzīgs nevajadzīgo aizdevumu līmenis [60].

ĪPAŠI AIZDEVUMA NOSACĪJUMI

86. Katrā garantijas nolīgumā starp EIF un finanšu starpnieku ir standartnoteikums, kurā ietverti principi, kas attiecas uz uzlabotu piekļuvi finansēm (sk. 54. punktu), no kuras ieguvēji būtu tie MVU, kuriem nav nodrošinājuma vai kuriem ir inovatīvas investīcijas. Ne vienmēr ir skaidri norādīts, kā finanšu starpniekam ar šiem uzņēmumiem būtu jāsadarbojas. Daži finanšu starpnieki izmantoja īpašus aizdevuma nosacījumus, lai piesaistītu šādus MVU, tādējādi līdz minimumam samazinot nevajadzīgo aizdevumu skaitu (sk. 6. izcēlumu).

6. IZCĒLUMS

AIZDEVUMA NOSACĪJUMI, LAI PIESAISTĪTU INOVATĪVUS MVU VAI ARĪ TĀDUS MVU, KAM NAV PIETIEKAMA NODROŠINĀJUMA

Garantētus aizdevumus var piešķirt tikai uzņēmumu dibināšanai vai arī MVU ar īsu uzņēmējdarbības vēsturi.

Maksimālā aizdevuma summa.

Sniegt MVU citus ieguvumus, kas nav nauda [61], lai garantētie aizdevumi nav lētāki par negarantētajiem aizdevumiem.

Augstākas garantiju likmes investīcijām, kas ir inovatīvas vai ir jaunums zināmā mērā.

87. Lai gan pirmie trīs aizdevuma nosacījumi automātiski novedīs pie priekšrokas aizņēmējiem, kam trūkst nodrošinājuma, pēdējais nosacījums, iespējams, palielinās inovatīvo MVU interesi. To, ka paraugā inovatīvu investīciju nav daudz, varētu skaidrot ar faktu, ka relatīvi trūkst aizdevuma nosacījumu, kas būtu adresēti inovatīviem MVU (sk. 5. tabulu).

PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA EIROPAS MĒROGĀ

88. Tā kā KIP programmas aptvertajās jomās atbildību dala dalībvalstis un Kopiena [62], arī MVUG mehānismā jāievēro subsidiaritātes princips, kas paredzēts Līguma 5. pantā. ES darbības, kas nav ekskluzīvā Savienības pārziņā, piemēram, MVUG mehānisms, ir jāveic tikai tad un tikai tiktāl, ja ierosinātās darbības mērķus nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstis, bet ierosinātās darbības mēroga vai ietekmes dēļ tie ir labāk sasniedzami ES līmenī.

89. Subsidiaritātes jēdziens ir atkārtots vienā KIP lēmuma apsvērumā [63], KIP priekšlikumā [64] un KIP ietekmes novērtējumā [65]. Būtībā Komisijas izmantotos argumentus par labu finanšu instrumentu ES dimensijai var iedalīt divās grupās:

saskaņotas īstenošanas nodrošināšana un

konkurences un inovācijas starptautiskais raksturs.

KAUT GAN ATSEVIŠĶAM STARPNIEKAM MVUG MEHĀNISMS VAR DOT NOZĪMĪGU NAUDĀ NEIZSAKĀMU LABUMU, TOMĒR ĪSTENOŠANAS SASKAŅOTĪBA NAV AKTĪVI NODROŠINĀTA

90. Komisija savos KIP sagatavošanas dokumentos apgalvoja, ka Eiropas dimensija nodrošinās labas prakses izplatīšanu finanšu instrumentu, tostarp MVUG mehānisma, snieguma aspektā. Lai gan dažās dalībvalstīs eksistē līdzīgi pasākumi, Kopienas intervence palīdzēs uzlabot īstenošanas saskaņotību.

91. Tika konstatēti daži gadījumi, kad finansējums no ES budžeta bija izšķirošs ne tikai, lai daļēji segtu kredīta zaudējumus, bet arī tāpēc, ka tas ļāva starpniekam izmēģināt kaut ko jaunu. Divos gadījumos MVUG mehānisms palīdzēja izveidot garantiju vai aizdevuma produktus, kas konkrētajiem starpniekiem bija jauni. Vienam no tiem bija vajadzīgi vairāki mēģinājumi, līdz produkts kļuva pietiekami pazīstams aizdevējbankām un klientiem. Var uzskatīt, ka produkts nebūtu izstrādāts, ja EIF un Komisija nebūtu atkārtoti sadarbojušies ar starpnieku. Turklāt sadarbība ar ES iestādēm var palīdzēt īpaši mazākiem privātiem finanšu starpniekiem kļūt pazīstamiem starp aizdevējbankām un/vai to klientiem.

92. Tas sakrīt ar rezultātiem finanšu starpniekiem izsūtītajās aptaujās. Seši no 31 KIP starpnieka [66] bija izveidojusi jaunu aizdevuma vai garantijas produktu, un 16 starpnieki (no 31) ir ievērojami modificējuši savus esošos produktus, lai piedalītos KIP.

93. MVUG mehānisms palielina ES atbalsta redzamību starp finanšu starpniekiem. Revīzijas apmeklējumi parādīja, ka informētība par ES garantijām mazo un vidējo uzņēmumu vidū nav pārāk labā līmenī. Taču netika novēroti aktīvi mēģinājumi nodrošināt dažādu starpnieku prakses saskaņotību. EIF vienkārši savāc informāciju par finanšu starpnieku praksi, bet neiedziļinās tajā. Kā jau tika minēts jautājumā par aizdevuma nosacījumiem (sk. 86. punktu), ar aktīvāku EIF pieeju varētu panākt, ka MVU ar inovatīviem projektiem vai nepietiekamu nodrošinājumu vairāk izmantotu šo mehānismu.

MVUG MEHĀNISMS PALIELINA ATSEVIŠĶU UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJU; TAS NENODROŠINA, KA TIKS RADĪTA PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA ES MĒROGĀ

94. Šajā aspektā ES pievienotā vērtība ir tieši saistīta ar vienu no KIP vispārējiem mērķiem: "stiprināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju" [67]. Sagatavošanas dokumentos Komisija apgalvoja, ka konkurence, ar kuru sastopas Eiropas uzņēmumi, iegūst arvien starptautiskāku raksturu un ka inovācijas ir pasaules mēroga fenomens, kas nav veiksmīgs un ilgtspējīgs noslēgtā vidē.

95. Aizdevuma analīze parādīja, ka MVUG mehānisms tiešām palīdz atsevišķiem uzņēmumiem palielināt to konkurētspēju. Tika konstatēts, ka 74 no 181 aizdevuma (41 %) bija tieši izlietoti, lai palielinātu uzņēmuma konkurētspēju [68]. MVUG mehānisms sniedz daudzus citus vērtīgus rezultātus saistībā ar konkurētspējīgākas vides radīšanu. Tas ļauj dibināt mazus uzņēmumus — galvenokārt pakalpojumu nozarē. No 181 aizdevuma paraugā 26 aizdevumi (14 %) bija izlietoti, lai sāktu jaunu uzņēmējdarbību, bet 15 aizdevumi (8 %) bija izlietoti, lai finansētu darbības paplašināšanos pēc tās uzsākšanas [69]. Tas arī palīdz saglabāt konkurences vidi, jo ļauj cilvēkiem kļūt par uzņēmējiem, nopērkot jau pastāvošu MVU (47 aizdevumi, 26 %).

96. Taču šo rezultātu pievienotā vērtība ES mērogā nav pārliecinoša, jo tādu pašu ietekmi varēja panākt ar finansējumu no valstu budžetiem. Piemēram, Komisija [70] sniedz trīs ieteikumus par to, kā ES politika var ietekmēt konkurētspēju ES līmenī [71]. ES politika varētu

ietekmēt ES uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kas atrodas ārpus ES,

veicināt pārrobežu investīciju plūsmas, tostarp saimnieciskās darbības pārvietošanu, vai

noderēt, lai labotu nevēlamus iznākumus ES tirgu procesos.

97. Revīzijas laikā neviena no šīm ietekmēm netika novērota. Aizdevuma analīze apstiprināja, ka lielākā daļa MVU darbojas vietējos, reģionālos vai valstu tirgos. No 181 aizdevuma 19 (10 %) bija sniegti MVU, kuriem bija kādas pārrobežu darbības, bet 13 aizdevumi (7 %) bija izlietoti investīcijām ar nozīmīgu pārrobežu elementu [72]. Pārrobežas darbību trūkums nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā paraugā iekļauto mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības veidus (pārskatam sk. 5. attēlu): 17 restorāni, 8 taksisti, 41 mazumtirgotāju veikals (maiznīca, skārnis, avīžu kiosks vai universālveikals) vai 17 amatnieki (galdnieks, elektriķis, mūrnieks vai jumiķis). Ņemot vērā šādus aizņēmējus, kuru uzņēmējdarbība parasti notiek vietējā mērogā, vajadzība pēc ES intervences nav pietiekami parādīta.

98. Atsevišķu garantijas darījumu mērogs tiešām nepārsniedz valsts robežas. Būtībā MVUG mehānisms darbojas kā valstu garantiju shēmu kopums, jo pastāv ievērojamas atšķirības starp valstu parādu tirgiem [73]. Šīs atšķirības izraisa kultūras, kā arī likumu dažādība, un tās ir tik būtiskas, ka parādu tirgus var uzskatīt par absolūti nacionāliem.

5. ATTĒLS

AIZŅĒMUMU ANALĪZE — UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIDI

+++++ TIFF +++++

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

MVUG MEHĀNISMA KONCEPCIJA

99. Lai gan KIP sagatavošanas dokumentos nebija skaidras intervences loģikas attiecībā uz MVUG mehānismu, netieša intervences loģika ir atrodama citos KIP lēmuma sagatavošanas dokumentos. Tomēr nav konceptuālas saiknes starp apskatāmo problēmu un plānotajiem rezultātiem un ietekmi, kas bija uzrādīti pirms intervences sākšanas. Kaut arī tagad mērķi ir precīzāki nekā iepriekšējā MAP programmā, tie ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un laikā ierobežoti tikai attiecībā uz plānotajiem tiešajiem rezultātiem.

1. IETEIKUMS

Turpmākajām MVU atbalsta programmām jābalstās uz skaidru intervences loģiku, kurā ieguldījumi saistīti ar plānotajiem tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRAS IZVEIDE

100. Kopumā MVUG mehānisma pārvaldībai bija izveidota pienācīga sistēma. Salīdzinot ar MAP, maksu struktūra ir uzlabota un ir pievienoti stimuli atkarībā no veikuma. Tomēr kavēšanās ar mehānisma plānošanu traucēja efektīvi piešķirt budžetu pirmajā gadā un dažiem finanšu starpniekiem izraisīja atbalsta pārtraukumu.

2. IETEIKUMS

Nākamā mehānisma plānošanas nolūkā Palāta iesaka pabeigt juridisko pamatu un noslēgt pārvaldības līgumu pietiekamu laiku pirms programmu posma faktiskā sākuma, lai būtu laiks atlasīt piemērotus finanšu starpniekus un pabeigt ar tiem sarunas par līgumiem līdz programmu posma faktiskajam sākumam, tādējādi izvairoties no vajadzības nākotnē atsaukties uz kādu noteikumu ar atpakaļejošu spēku.

FINANŠU STARPNIEKU IZRAUDZĪŠANĀS

101. Finanšu starpnieku atlasei Komisija izveidoja pienācīgas procedūras. Tomēr nebija izstrādāti nekādi vērtēšanas standarti, lai sarindotu dažādo potenciālo starpnieku pieteikumus, un nebija formulētas minimālās prasības dažādajiem atlases kritērijiem. Garantijas nolīgumu dokumentos, kuros ar finanšu starpniekiem vienojās par parametriem, tika konstatētas nepilnības.

3. IETEIKUMS

Lai uzlabotu atlases pārredzamību, visās nākamajās programmās jāievieš potenciālo starpnieku pieteikumu novērtēšanas sistēma. Finanšu starpnieku atlasei jānosaka minimālās prasības. Parametru aprēķināšana garantijas nolīgumos ir jādokumentē izvērstākā veidā.

IZPILDES UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA

102. Bija izstrādāti pienācīgi tiešo rezultātu rādītāji, kurus izmantoja ziņojumu sagatavošanai par MVUG mehānisma īstenošanu. Par vienīgo ietekmes rādītāju, kas attiecas uz "izveidoto darba vietu skaitu", ir grūti savākt datus, jo dažādās aprēķina metodes valstīs nav salīdzināmas. Ziņošanas prasības ir skaidras, un lielākā daļa finanšu starpnieku, kas piedalās MVUG mehānismā, tās neuztver kā apgrūtinājumu.

4. IETEIKUMS

Komisijai jāizskata iespēja uzlabot rezultatīvos rādītājus vai izstrādāt jaunus, lai labāk uzraudzītu mehānisma mērķu sasniegšanu un sagatavotu atbilstošus secinājumus.

MVUG MEHĀNISMA SASNIEGUMI

103. Šķiet, ka vienīgais skaitļos izsakāmais uzdevums — sasniegt 315750 MVU — tiks izpildīts. Palātas veiktā aizdevumu parauga analīze parādīja, ka mazāk nekā puse aizdevumu (43 %) bija piešķirti tiem MVU, kuriem nepietika nodrošinājuma, un tikai 12 % izmantoja aizdevumus inovatīvām investīcijām. Aizdevumu analīzē atklājās, ka 38 % ir nevajadzīgie aizdevumi, t. i., aizdevumi bija iedoti MVU, kuriem bija pietiekams nodrošinājums un kuri aizdevumu neizmantoja inovācijām.

5. IETEIKUMS

Komisijai turpmāk būtu jānosaka konkrētāki uzdevumi, kas labāk atspoguļotu šā finanšu instrumenta mērķus. Instrumenta darbības laikā uzraudzībai būtu jāmēra virzība uz šo uzdevumu izpildi un jāļauj veikt koriģējošus pasākumus, kad tas nepieciešams. Būtu jāparedz pienācīgi pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu nevajadzīgos aizdevumus, un tie jāplāno, cita starpā pamatojoties uz labāko praksi, kuru jau ieviesuši daži starpnieki.

104. MVUG mehānisms ļāva dažiem finanšu starpniekiem izveidot un piedāvāt jaunus aizdevuma vai garantijas produktus, bet nav notikusi ne aktīva identifikācija, ne labas prakses izplatīšana. MVUG mehānisma pievienotā vērtība Eiropas Savienības mērogā nav parādīta, jo MVUG mehānisma rezultātus varēja sasniegt arī no valstu shēmu finansējuma. Nav konstatētas ievērojamas MVUG mehānisma aizdevumu pārrobežu investīcijas vai ietekme.

6. IETEIKUMS

Kā Palāta ir uzsvērusi jau iepriekš, izdevumiem no Savienības budžeta jāsniedz skaidri un uzskatāmi ieguvumi Eiropas Savienībai un tās iedzīvotājiem tad, ja tas nav iespējams tikai ar izdevumiem valsts, reģionālā vai vietējā līmenī [74]. Budžeta lēmējiestādēm un Komisijai līdz ar to būtu jāizvērtē, kā varētu pēc iespējas palielināt pievienoto vērtību Eiropas Savienībai mehānismā, kas sekos pēc MVUG mehānisma.

Šo ziņojumu 2011. gada 22. marta sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS.

Revīzijas palātas vārdā

+++++ TIFF +++++

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da Silva Caldeira

[1] "Dodot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādu kredītu, kādu tiem vajag", Uzņēmējdarbības politikas izdevums, Eiropas Komisija, 12.2.2009.

[2] COM(2005) 551 galīgā redakcija, 10.11.2005.

[3] Eiropas MVU novērošanas centrs, Analītisks ziņojums, no 2006. gada novembra līdz 2007. gada janvārim, Eirobarometra zibensaptauja.

[4] COM(2005) 24 galīgā redakcija, 2.2.2005.

[5] Lisabonas Eiropadome 2000. gada 23. un 24. martā, Prezidentvalsts secinājumi.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads) (OV L310, 9.11.2006., 15. lpp.).

[7] Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001.–2005. g.) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

[1001] MVUG mehānisma indikatīvais budžets KIP sākumā. Budžetu sadali dažādiem finanšu instrumentiem veic katru gadu.

[8] EIF ir Eiropas Savienības struktūra, kuras specializācija ir garantijas instrumenti un riska kapitāls maziem un vidējiem uzņēmumiem.

[9] Fiduciārais un pārvaldības nolīgums, kas noslēgts 2007. gada 20. septembrī, starp Eiropas Kopienu un EIF par MVUG mehānismu saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. g.).

[10] Aizdevējam saistītā garantija ir otra garantija papildus pamatgarantijai, bet šķērsgarantija garantē daļu no pirmā garantētāja garantijas.

[11] "Garantijas darījumi" ir atsevišķi garantijas nolīgumi starp EIF un finanšu starpnieku un darbības, kas veiktas, pamatojoties uz šiem nolīgumiem.

[12] Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L124, 20.5.2003., 36. lpp.).

[13] Apmeklēja finanšu starpniekus Beļģijā, Francijā, Ungārijā, Slovēnijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā.

[14] Finanšu starpnieku telpās pārbaudīja dokumentus, kas attiecas uz aizdevuma priekšlikumu un apstiprināšanu, aizņēmēja kredītriska novērtējumu un aizdevuma mērķi.

[15] Aptaujā finanšu starpniekus aicināja atbildēt uz 48 jautājumiem par tādām tēmām kā i) MVUG mehānisma piemērošanas process, ii) EIF veiktā pārvaldība garantijas darbības laikā iii), garantētais produkts un iv) finanšu krīzes ietekme uz šiem produktiem. Turklāt starpniekiem, kuri piedalījās MAP nevis KIP, lūdza atbildes pamatot.

[16] Izstrādājot jautājumus, ņēma vērā gan EIF, gan Komisijas komentārus. Atbildēja 82 % (42 no 51 finanšu starpnieka).

[17] Komisijas dienestu darba dokuments, Pielikums priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. g.), SEC(2005) 433, 6.4.2005.

[18] Starpposma vērtētājs ieteica sniegt "skaidru katra pasākuma intervences loģikas izklāstu, lai uzlabotu programmas kopējo saskaņotību un nodemonstrētu ietekmi", Eiropas Komisija "Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas starpposma novērtējums", 2009. gads.

[19] Sk., piem., North, Baldock, Ekanem, Whittam and Wyper: "Access to Bank Finance for Scottish SMEs" ["Skotijas MVU piekļuve banku finansēm"], 2008. gads.

[20] COM(2002) 276 galīgā redakcija, 5.6.2002.

[21] Ietekmes novērtējumā tiešos rezultātus (piemēram, aizdevumu skaitu vai MVU skaitu) uzskata par ietekmi. Taču reālā ietekme ir mazāka par tiešajiem rezultātiem, jo daļa mazo un vidējo uzņēmumu būtu ieguvuši aizdevumus arī bez garantijas.

[22] 27. panta 3. punkts Padomes 2002. gada 25 jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

[23] Definīcija ir no Eiropas Komisijas Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm, SEC(2005) 791, 15.6.2005.

[24] KIP lēmuma 2. pants.

[25] Tiešie mērķi ir saistīti ar intervences koprezultātu tās tiešajiem adresātiem un tajos ņem vērā aplūkojamās politiskās intervences paredzēto īpašo sfēru un konkrēto raksturu. MVUG mehānismam attiecīgo EIP mērķi uzskata par tiešo mērķi.

[26] KIP lēmuma 10. pants.

[27] Paraugā konstatēto inovāciju piemēri: ieguldījums jaunā iesaiņošanas un šķirošanas tehnoloģijā noliktavā, jauna krāsns ar papildu funkcijām maiznīcā.

[28] Saskaņā ar 43. panta 4. punktu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

[29] Attiecībā uz MVUG: fiduciārais un pārvaldības nolīgums un attiecīgie darbības norādījumi (piemēram, "Pamatnostādnes par uzlabotu piekļuvi finansēm").

[30] Pirmo KIP garantijas nolīgumu starp finanšu starpnieku un EIF parakstīja 2008. gada 2. septembrī.

[31] Aprēķināts, pamatojoties uz deviņiem apmeklētajiem starpniekiem; KIP ietvaros veiksmīga pieprasījuma apstrādei vidēji vajadzēja 323 dienas.

[32] Pamatojoties uz aptauju (Q6), kuru nosūtīja visiem finanšu starpniekiem, kuri bija pieteikušies KIP ietvaros.

[33] Pirmos KIP garantijas nolīgumus parakstīja 2008. gada septembrī.

[34] Saskaņā ar 53. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

[35] Fiduciārais un pārvaldības nolīgums, 1.A-1.D pielikums.

[36] Fiduciārais un pārvaldības nolīgums, 3. panta 1. punkts.

[37] Fiduciārajā un pārvaldības nolīgumā ietverti četri garantiju politikas veidi, kas saistīti ar četrām īpašajām mehānisma daļām. Garantiju politikā īpašu nosacījumu veidā izklāstīts pakārtotās mehānisma daļas mērķis, starpnieku atlases process, attiecināmības kritēriji, darbības principi attiecībā uz uzlabotu piekļuvi finansēm, ziņošana, uzraudzība un revīzija, veicināšana un redzamība.

[38] Kritēriji, kas atbilst aizdevumu un mikrokredītu daļām. Atlases kritēriji, kas attiecas uz pašu kapitāla un vērtspapīrošanas daļām netika pārbaudīti, jo līdz 2009. gada 31. decembrim šīs daļas nebija izmantotas.

[39] Pamatnostādnes par uzlabotu piekļuvi finansēm, 2007. gada 25. oktobris.

[40] Garantijas nepārsniedzamā likme ir iepriekš saskaņota likme, ar kuru pēc garantijas nolīguma aprobežojas EIF saistības. EIF saistību summu saskaņā ar garantijas nolīgumu (garantijas maksimālā summa) var aprēķināt, sareizinot faktiskā portfeļa apjomu ar garantijas likmi un garantijas nepārsniedzamo likmi. Piemēram, portfeļa apjoms = 1000; garantijas likme = 50 %; garantijas nepārsniedzamā likme = 10 % Līdz ar to maksimālās EIF saistības (garantijas maksimālā summa) = 1000 x 50 % x 10 % = 50.

[41] KIP lēmuma 19. pants.

[42] EIP rādītāju novērtējums, 2010. gada februāris.

[1002] Pielikums priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. g.), SEC (2005) 433.

[1003] Viena darba vieta, kura izveidota vai saglabāta uz katru MVU, kas saņem jaunu finansējumu. Komisija uzskata, ka atbilstoši Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīvas datiem saņēmēji MVU vidēji izveidoja 1,2 darba vietas, tomēr būtu jāizmanto pieticīgāks skaitlis, lai ņemtu vērā faktu, ka mikrokredīta garantija piešķirta vairāk nekā 20 % no visiem uzņēmumiem, kuri izmantoja MVUG mehānismu, un tādēļ sagaidāms, ka šie uzņēmumi radīs mazāk darba vietu un šis vidējais rādītājs samazināsies.

[1004] Šo informāciju var atrast tikai EIF ceturkšņa ziņojumos.

[43] Lai izmērītu koprezultātus un ietekmi, bija ierosināti dažādi rādītāji, piemēram ieguldījums saņēmēju veikumā (pārdošanas apjoma pieaugums, izveidotās/saglabātās darba vietas, izveidoti jauni produkti vai pakalpojumi) vai arī kopējā (vai vidējā) apgrozījuma pieaugums finansētajos mazajos un vidējos uzņēmumos.

[44] Piemēram, starpnieks Slovēnijā ieguva nodarbinātības datus no valsts sociālā nodrošinājuma un apdrošināšanas iestādes.

[45] Kāds starpnieks Spānijā informāciju katru gadu uz parauga pamata savāc no reģionālajām garantiju iestādēm.

[46] Cits starpnieks Spānijā aprēķina izmaiņas nodarbinātībā, salīdzinot to darba vietu skaitu, kas bija plānots aizdevuma pieprasīšanas laikā, ar faktisko nodarbinātību aprēķina veikšanas laikā.

[47] Piemēram, starpnieks Itālijā vāc tikai nodarbinātības datus un tikai no sākotnējā garantijas pieprasījuma, un šos datus vēlāk neatjaunina.

[48] "Rokasgrāmata ziņojumu sagatavošanai par MVUG mehānisma darbību 2007.–2013. gadā (KIP)", EIF.

[49] Balstoties uz aptauju (Q14), 36 finanšu starpnieki (no 41), kuri atbildēja uz šo jautājumu, piekrita, ka EIF sniegtās darbības norādes bija skaidras.

[50] Balstoties uz aptauju (Q15), 40 finanšu starpnieki (no 41), kuri atbildēja uz šo jautājumu, piekrita, ka EIF vienmēr labprāt sniedz paskaidrojumus garantijas darbības laikā.

[51] Balstoties uz aptauju (Q16), 8 no 42 finanšu starpniekiem, kuri atbildēja uz šo jautājumu, nepiekrita, ka ziņošanas prasības bija pamatotas.

[52] KIP lēmuma 10. pants.

[53] Pielikums priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. g.), SEC (2005) 433.

[54] Attiecas tikai uz mehānisma aizdevumu daļu. KIP lēmuma 19. panta 2. punktā minētas investīcijas "tādās konkrētās ar zināšanām saistītās darbībās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju nodošana".

[55] Pēc deviņu finanšu starpnieku apmeklēšanas tika atlasīts 181 aizdevuma paraugs. Uz katru starpnieku izvēlētais aizdevumu skaits atspoguļo sasniegto garantiju apjomu un ir robežās no 10 līdz 45.

[56] OSLO rokasgrāmata, Ierosinātās pamatnostādnes tehnoloģisko inovāciju datu vākšanai un interpretēšanai, ESAO, 1997. gads; atsauce arī uz KIP lēmuma 8. apsvērumu un Eiropas Komisijas 2009. gada ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm, SEC(2009) 92.

[57] Kā minēts KIP ietekmes novērtējumā, SEC(2005) 433.

[58] Maksimālā summa ir robeža izmaksām no ES budžeta, un to izmaksā tikai gadījumā, ja finanšu starpnieks sasniedz maksimālo portfeļa apjomu un realizē no aizdevumu portfeļa sagaidāmos zaudējumus.

[59] Piemēram, MAP ietvaros tikai divi no 45 finanšu starpniekiem sasniedza mazāk nekā 90 % no maksimālā portfeļa apjoma.

[1005] Gadījumos, kad finanšu starpnieks nodrošinājumu atzina par pietiekamu vai arī šo līmeni varēja netieši izsecināt, to piemēroja, lai noteiktu nodrošinājuma "pietiekamību". Pārējos gadījumos uzskatīja, ka MVU nodrošinājums ir pietiekams, ja aizdevuma vērtība nepārsniedza 70 % no realizējamo aktīvu vērtības. Pēdējā no minētajām kategorijām tika ņemti vērā arī citi faktori, kas palielināja MVU riska profilu, piemēram, aizdevumi bezdarbniekiem. Šādus MVU uzskatīja par tādiem, kam "trūkst pietiekama nodrošinājuma"

[60] "Aptaujas rezultāti rāda, ka divi no trim uzņēmumiem nebūtu sākuši projektu, ja nebūtu garantētā aizdevuma, vai arī bez tā būtu darījuši mazāk. Tikai viens no trim aptaujātajiem uzņēmumiem atbildēja, ka būtu sācis darbību vai projektu pat bez garantētā aizdevuma."

[61] Piemēram, samazinātas nodrošinājuma prasības, paātrināti kredīta lēmumi un fiksētas procentu likmes.

[62] Komisija atvedināja KIP juridisko pamatu no 172. panta, 173. panta 3. punkta un 192. panta 1. punkta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (konsolidētā redakcija pēc Lisabonas līguma).

[63] KIP lēmuma 62. apsvērums.

[64] COM(2005) 121 galīgā redakcija, 6.4.2005.

[65] SEC(2005) 433, 6.4.2005.

[66] Starpnieki, kas piedalījās vai plāno piedalīties KIP.

[67] KIP lēmuma 2. pants.

[68] Uzskata, ka uzņēmuma konkurētspēja ir palielinājusies, ja biznesa plānā iekļauta informācija par to, ka ieguldījums varētu

- palielināt uzņēmuma preču vai pakalpojumu ražošanas jaudu vai palielināt efektivitāti,

- palielināt tā tirgus daļu,

- palielināt eksportu,

- uzlabot tā darbinieku veikumu/apmācību,

- sekmēt produktīvāku informācijas tehnoloģiju izmantošanu vai

- uzlabot tā produktu vai pakalpojumu tirdzniecību.Uzņēmumu dibināšanu atsevišķi vienmēr uzskatīja par konkurenci palielinošu faktoru.

[69] Plašināšanās darbības uzsākšanas nozīmē uzņēmējdarbības paplašināšanu trijos gados pēc uzņēmuma dibināšanas.

[70] Komisijas dienestu darba dokuments "Ietekmes novērtējums: nākamie soļi — konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības atbalstam", SEC(2004) 1377.

[71] Minēts arī SEC(2005) 791.

[72] Pārrobežu elementu uzskatīja par nozīmīgu, ja investīcijas mērķis bija palielināt ražošanu ārzemēs, paplašināt tirgus uz ārzemēm vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar ārzemju partneriem (piemēram, piegādātājiem).

[73] Norādīja arī, piemēram, ECB, "Mazu un vidēju uzņēmumu finansēšana eirozonā", ECB mēnešraksts, 2007. gada augusts, 77. lpp.

[74] Eiropas Revīzijas palātas atbilde uz Komisijas paziņojumu "Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā" (7.–9. punkts) un Atzinums Nr. 1/2010 "Eiropas Savienības budžeta finanšu pārvaldības uzlabošana: risks un izaicinājumi" (18. un 19. punkts).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KIP STRUKTŪRA LĪDZ MVUG MEHĀNISMAM

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

UZRAUDZĪBA, KO VEIC KOMISIJA UN EIF

1. Komisija veic:

EIF uzraudzību, lai novērtētu MVUG mehānisma pārvaldību. Tās gaitā pārskata

EIF pārbaudes par portfeļa iekļaušanu,

garantiju pieprasījumus un

EIF konstatējumus finanšu starpnieku apmeklējumos uz vietas;

finanšu starpnieku un MVU uzraudzību. Tajā ietver:

finanšu starpnieku apmeklējumus. Apmeklējumos pārbauda ieviestās sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību Garantijas vēstulei un FPN, pārbauda to, kā attīstās mehānisma īstenošana pie finanšu starpniekiem, pārbauda sistēmas, ko finanšu starpnieks ir ieviesis mehānisma īstenošanai, veic atbilstības pārbaudi MVU aizdevumu vai garantiju paraugam (darījumiem),

MVU apmeklējumus un

MVUG nodarbinātības aptauju, kuras mērķis ir pārbaudīt atbilstību FPN prasībām;

citus uzraudzības uzdevumus, piemēram, EIF ceturkšņa maksu pārbaudi.

2. EIF galvenokārt pārbauda:

no finanšu starpniekiem savāktos datus, izmantojot ticamības testus;

finanšu starpnieku uzraudzības apmeklējumos uz vietas pārbauda:

ziņošanas procesa kvalitāti,

garantijas maksājumu un piedziņas procesus un

procesu, kas attiecas uz attiecināmības kritēriju apstiprinājuma pārbaudēm portfeļa iekļaušanai;

finanšu starpnieka maksājuma pieprasījumu, veicot sasaistu pārbaudes par finanšu starpnieka ceturkšņa ziņojumos paziņoto datu atbilstību maksājuma pieprasījumā sniegtajai informācijai. Uz parauga pamata veic papildu padziļinātas pārbaudes, izmantojot apliecinošos dokumentus, kurus finanšu starpnieki iesnieguši, lai nodrošinātu neizpildīto saistību finansēšanas derīgumu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ZIŅOŠANAS PRASĪBAS, KO FINANŠU STARPNIEKIEM NOTEICIS EIF

Turpmāk aprakstīta EIF noteiktā ziņošanas [1] struktūra, kas jāievēro finanšu starpniekiem.

A daļa ir saistīta ar jaunām darbībām (jāziņo reizi ceturksnī):

Aizņēmēji — nodokļu kods, vārds, uzvārds, adrese, pasta indekss, vieta, reģions, valsts, uzņēmuma dati, tautsaimniecības nozare, juridiskais statuss, pašreizējais darbinieku skaits, komentāri.

Aizdevumi — nodokļu kods, aizdevuma atsauces numurs, valūta, finansējuma mērķis, ieguldījuma summa, materiālie aktīvi, nemateriālie aktīvi, darbības kapitāls, aizdevuma summa, aizdevuma atmaksas termiņš, labvēlības periods, aizdevuma parakstīšanas datums, pirmās izmaksas datums, komentāri.

B daļa attiecas uz iekļautās informācijas sarakstu (jāziņo reizi ceturksnī):

nodokļu kods, aizdevuma atsauces numurs, valūta, kopējais aizdevuma summas samazinājums, galīgā nenomaksātā aizdevuma summa, izmaksas beigu datums.

C daļa attiecas uz garantiju pieprasījumiem (jāziņo reizi ceturksnī):

nodokļu kods, aizdevuma atsauces numurs, saistību nepildīšanas datums, valūta, neizpildīto saistību summa, piedziņas summa, uzkrātie procenti, zaudējumi.

D daļa attiecas uz aizdevumiem, kuru termiņš ir beidzies (jāziņo reizi ceturksnī):

nodokļu kods, aizdevuma atsauces numurs, atmaksas datums.

E daļa attiecas uz anulētajiem aizdevumiem (jāziņo reizi ceturksnī):

nodokļu kods, aizdevuma atsauces numurs, anulēšanas veids.

F daļa attiecas uz grozījumiem (jāziņo reizi ceturksnī).

G daļa attiecas uz nodarbinātības pārskatu (jāziņo reizi gadā).

[1] Šis kopsavilkums balstās uz EIF dokumentu "Rokasgrāmata ziņojumu sagatavošanai par MVUG mehānismu 2007.–2013. gadam".

--------------------------------------------------