52011PC0925

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Kirgizstānas Republiku 2009. gadā skāra globālā krīze. Drīz pēc tam ekonomiskās problēmas saasināja tautas sacelšanās, kas 2010. gada aprīlī gāza prezidenta Bakijeva režīmu, kuru apvainoja korupcijā un demokrātijas trūkumā. Varas vakuuma apstākļos 2010. gada jūnijā valsts dienvidos izcēlās vardarbība starp etniskajām grupām, gandrīz 470 cilvēku gāja bojā un aptuveni 300 000 tika pārvietoti. Neraugoties uz šiem traģiskajiem notikumiem, jaunā pagaidu valdība nodrošināja pozitīvu balsojumu par demokrātiskām reformām konstitucionālajā referendumā, kas notika 2010. gada 27. jūnijā. Jaunā Konstitūcija jo īpaši nostiprina parlamenta pilnvaras. Brīvas parlamenta vēlēšanas notika 2010. gada oktobrī, kad izveidoja pirmo parlamentāro demokrātiju reģionā. Vēlēšanu rezultātā tika izveidota plašas koalīcijas valdība. Lai gan politiskā situācija joprojām ir nestabila, prezidenta vēlēšanas notika 2011. gada 30. oktobrī, jaunievēlētais prezidents stājās amatā 2011 gada 1. decembrī, un valdība vada stabilu demokratizācijas un reformu procesu, kas kontrastē ar politisko situāciju kaimiņvalstīs Vidusāzijā. Atbalstot Kirgizstānas demokrātiskās ievirzes iestāžu centienus mazināt traģisko notikumu sekas, starptautiskā sabiedrība donoru konferencē 2010. gada jūlijā apņēmās atbalstīt valsti. ES bija viens no lielākajiem donoriem. SVF 2010. gadā piešķīra palīdzību arī Kirgizstānas Republikai, izmantojot trīs mēnešu ātrās kreditēšanas mehānismu. 2011. gada jūnijā SVF vienojās ar Kirgizstānas Republikas iestādēm par pārraudzības kārtību (Paplašinātais kredītmehānisms — Extended Credit Facility (ECF)) par summu USD 106 miljoni, kas atbalstītu visaptverošu ekonomikas pielāgošanas un reformu programmu periodam no 2011. gada vidus līdz 2014. gada vidum. Kirgizstānas Republikas prezidents un finanšu ministrs 2010. gadā oficiāli lūdza ES makrofinansiālo palīdzību (MFP), lai papildinātu SVF atbalstu. Šajā kontekstā Komisija ir novērtējusi Kirgizstānas Republikas makroekonomisko situāciju un finansējuma vajadzības. Galvenie novērtējuma secinājumi rāda, ka pagājušā gada traģiskie politiskie notikumi un ar tiem saistītie sociālie un atjaunošanas izdevumi ir radījuši ievērojamas ārējā un fiskālā finansējuma vajadzības periodā no 2011. līdz 2012. gadam. Kaut arī šīs vajadzības daļēji ir segusi starptautiskā sabiedrība, vēl joprojām ir palikušas ievērojamas vajadzības. Lai papildinātu līdzekļus, ko darīja pieejamus SVF, Komisija ierosina Kirgizstānas Republikai nodrošināt MFP apjomā līdz EUR 30 miljoniem, kur pusi izmaksās kā aizdevumu un pusi — kā dotācijas. Tekošā konta deficīts 2011. gadā un 2012. gadā saglabāsies aptuveni 8 % no IKP, pirms tas 2014. gadā pakāpeniski samazināsies līdz aptuveni 5 % no IKP. Balstoties uz prognozēm par tekošo kontu, privātā kapitāla ieplūdi un valsts finansējumu (izņemot budžeta atbalsta operācijas), SVF programmas lēš, ka maksājumu bilances finanšu iztrūkums 2011. gadā būs USD 271 miljoni un 2012. gadā — USD 149 miljoni. Pēc tam, kad ir atskaitīts SVF neto finansējums un Pasaules Bankas budžeta atbalsta darbību izmaksas, paliek atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums aptuveni USD 330 miljoni par diviem gadiem, ko segs citi donori. Ierosinātā MFP operācija (EUR 30 miljonu apjomā) atbilst aptuveni 12,4 % no 2011. līdz 2012. gada atlikušā ārējā finansējuma iztrūkuma. MFP nodrošināšana Kirgizstānas Republikai, paralēli īstenojot SVF ECF vienošanos un, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu no citiem daudzpusējiem (Pasaules Banka) un reģionu (Āzijas Attīstības banka un EurAsEC Anti-krīzes fonds) līdzekļu donoriem, būtu pamatota šādu iemeslu dēļ. Tā palīdz segt valsts paredzamo maksājumu bilances finansējuma iztrūkumu. Atbalstot atbilstošu makroekonomikas un strukturālo reformu pieņemšanu, MFP var gan veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti, gan palielināt intervences pasākumu efektivitāti, izmantojot citus ES atbalsta instrumentus. Atbalsta ekonomiskās stabilitātes saglabāšanu valstī šai kritiskajā periodā, tādā veidā palīdzot demokrātiju atbalstošajām iestādēm novērst vardarbības atkārtošanos starp etniskajām grupām, kam būtu negatīva politiskā un ekonomiskā ietekme uz citām reģiona valstīm. ES politiskais un ekonomiskais atbalsts Kirgizstānas Republikas aizmetnī esošajai parlamentārajai demokrātijai sniegtu politisku signālu par spēcīgu ES atbalstu demokrātiskām reformām Centrālajā Āzijā, kas atbilst ES politikai reģionā, kura izklāstīta stratēģijā "Vidusāzija 2007-2013" un ES līderu paziņojumos. Šāds atbalsts būtu arī saskaņā ar uzsvaru uz saiknes stiprināšanu starp ES ārējo palīdzību un progresu demokrātijas un cilvēktiesību jomā, kas nesen kļuva skaidrāk redzams saistībā ar EKP jaunāko pārskatīšanu un 2011. gada marta vienoto paziņojumu par dienvidu kaimiņvalstīm. Tādā pašā veidā tas būtu signāls citām reģiona valstīm, ka ekonomisko grūtību brīžos ES ir gatava atbalstīt tādas valstis kā Kirgizstānas Republika, kas uzsāk skaidru ceļu uz demokratizāciju un politiskām reformām. Šajā kontekstā un ņemot vērā ES stingro politisko atbalstu Kirgizstānas aizmetnī esošajai parlamentārajai demokrātijai, Komisija uzskata, ka ir ievēroti mērena apjoma MFP darbības politiskie un ekonomiskie priekšnosacījumi. Kaut gan Kirgizstānas Republika ir ārpus MFP darbības parastā ģeogrāfiskā apgabala, izņēmuma gadījumos Genval kritēriji paredz iespēju akceptēt darbību ārpus šā apgabala. ES finansiālās palīdzības mērķis ir palīdzēt segt valsts ārējā finansējuma vajadzības, kas noteiktas sadarbībā ar SVF saistībā ar SVF ECF. Ierosinātais MFP atbalstītu valdības ekonomisko reformu programmu saskaņā ar vienošanos ar starptautisko donoru kopienu. Tas mazinātu īstermiņa finansiālo nelīdzsvarotību ekonomikā un tajā pašā laikā atbalstītu reformu pasākumus, kas paredzēti stabilākas maksājumu bilances un budžeta situācijas sasniegšanai īsā termiņā. Palīdzība veicinātu arī politikas pasākumus, kas stiprinās publisko finanšu pārvaldību (balstoties uz pasākumiem, kurus atbalsta pašreizējās ES nozaru budžeta atbalsta operācijas), nodokļu reformas, lai stiprinātu fiskālo stabilitāti, kā arī pasākumus, kas nostiprinātu banku sistēmu. Ierosinātā jaunā MFP būtu ārkārtēja un laika ziņā ierobežota, un paredzēts, ka tā darbosies vienlaikus ar SVF ECF. Tā papildinātu starptautisko un divpusējo līdzekļu donoru sniegto atbalstu. |

120 | Vispārīgais konteksts Ievērojamais Kirgizstānas ekonomikas izaugsmes palēninājums 2009. gadā (IKP samazinājās no vidēji 8,5 % 2007.-2008. gadā līdz 2,3 % 2009. gadā) bija vairāku ārēju satricinājumu sekas, tostarp strādnieku, kuri devušies peļņā uz ārzemēm, uz dzimteni sūtīto naudas līdzekļu samazināšanās, mazāks eksporta pieprasījums un tiešo un citu ārzemju investīciju samazināšanās. Pirms 2010. gada dramatiskajiem notikumiem ekonomikas izaugsme 2010. gadā bija paredzēta līdz 4,5-5,5 % apmērā. Taču 2010. gada aprīļa tautas sacelšanās un, vēl svarīgāk, etniskā konflikta saasināšanās jūnijā izraisīja nopietnu ekonomikas perspektīvas pasliktināšanos. Robežu slēgšana, īpaši ar Kazahstānu, kavēja tirdzniecību, bet drošības situācija ievērojami ietekmēja tūrismu un daļēji pārtrauca lauksaimniecisko ražošanu. Ekonomiskā aktivitāte 2010. gada otrajā ceturksnī saruka par 10 %. Kopumā reālais IKP šajā gadā samazinājās par 1,4 %. IKP 2011. gada pirmajā pusē atkal pieauga par 5,5 %, kad atguvās lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozares un atsākās naudas pārskaitījumi. Fiskālais deficīts palielinājās no 3,5 % no IKP 2009. gadā līdz 6,5 % no IKP 2010. gadā, atspoguļojot budžeta izmaksas par pasākumiem, kas saistīti ar krīzi, un vājākas ekonomiskās aktivitātes negatīvo ietekmi. Tomēr, ņemot vērā to, ka trūka kapacitāte, lai īstenotu rekonstrukcijas projektus, faktiskais deficīts bija ievērojami zemāks nekā SVF prognozētais deficīts 12 % no IKP. Daļa 2010. gada nerealizēto izdevumu tika pārcelti uz 2011. gadu, veicinot plānotā budžeta deficīta palielināšanos līdz 7,6 % no IKP. Enerģētikas projekti, ko finansē aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem no kaimiņvalstīm, 2011. gada budžeta deficītam varētu pievienot papildu 0,7 procentpunktus no IKP. Deficīta palielināšanās atspoguļo arī valdības lēmumus saglabāt pensiju palielinājumus, ko piešķīra iepriekšējā valdība, un palielināt algas skolotājiem un veselības aprūpes darbiniekiem, lai tās nebūtu zem iztikas minimuma. SVF uzskata, ka fiskālā stāvokļa pagaidu pasliktināšanās 2011. gadā palīdz stiprināt tautsaimniecības atveseļošanu un ir saprotama no politiskā viedokļa. Tajā pašā laikā SVF programmā pieņemts, ka atlikušajā programmas periodā tiks pieliktas ievērojamas pūles fiskālajai konsolidācijai. SVF darbinieki 2011. gada septembrī noslēdza pagaidu vienošanos ar valdību par turpmāku vidēja termiņa fiskālo mērķu pastiprināšanu ECF programmas ietvaros, un fiskālais deficīts (izņemot enerģijas infrastruktūras projektus) pakāpeniski samazināsies no aptuveni 8 % no IKP 2011. gadā līdz 3,8 % no IKP 2014. gadā. Pasaules pārtikas un enerģijas cenu lēciens izraisīja strauju ikgadējo inflācijas kāpumu no 0 % 2009. gada beigās līdz 22,7 % 2011. gada jūnijā. Kaut gan pārtikas un enerģijas cenas izskaidro lielāko daļu no inflācijas kāpuma, ir arī pierādījumi, ka cenu spiediens ir sācis ietekmēt citus produktus. Centrālā banka kopš 2010. gada vidus ir būtiski pastiprinājusi savu monetāro politiku. Kā stingrāko pasākumu daļu centrālā banka ir palielinājusi savu īstermiņa parādzīmju pārdošanu, pacēlusi rezervju prasības no 8 % līdz 9 %, un palielinājusi diskonta likmi no 2,7 % 2010. gada vidū līdz vairāk nekā 13 % 2011. gada septembrī. Šie pasākumi pakāpeniski sāk darboties, jo saskaņā ar SVF prognozēm paredzams, ka inflācija samazināsies no 17,5 % 2011. gada augustā līdz 13 % līdz 2011. gada beigām. Ļoti atvērtās Kirgizstānas ekonomikas ārējās pozīcijas joprojām ir neaizsargātas tirdzniecības nestabilitātes dēļ, kas atstāj neskaidru lielo tekošā konta deficītu finansēšanu. Patiešām, maksājumu bilances grūtības radās jau 2008. gadā, jo cēlās importēto preču cenas un kritās elektroenerģijas eksports. Importēto preču cenas atkal palielinājās 2010. gadā. Turklāt 2010. gadā lauksaimniecības eksportu un tādus pakalpojumus kā, piemēram, tūrismu un tranzīta pārvadājumus ietekmēja robežu ar kaimiņvalstīm slēgšana drošības apsvērumu dēļ. Tekošā konta deficīts 2011. un 2012. gadā sasniegs apmēram 8 % no IKP. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka ārējais donoru finansējums, kas sedz (iepriekš minēto) atlikušo ārējā finansējuma iztrūkumu USD 330 miljonu apjomā (pēc Starptautiskā Valūtas fonda finansējuma un budžeta atbalsta pasākumiem, ko veic Pasaules Banka). Ārvalstu valūtas rezerves nominālvērtība līdz 2011. gada septembrim sasniedza USD 1,9 miljardu, taču importa seguma attiecība pret ārvalstu valūtas rezervi samazinājās no 4,9 mēnešiem 2009. gadā līdz aptuveni 4 mēnešiem 2011. gada vidū, jo importa nominālvērtība pieauga straujāk nekā ārvalstu valūtas rezerves. Lai gan importa seguma attiecība ir tuvu atbilstošam līmenim, pamatojoties uz tradicionāliem pieņēmumiem, SVF lēš, ka rezerves samazināsies zem vēlamā līmeņa, ja maksājumu bilance netiks oficiāli atbalstīta. Turklāt ārējās pozīcijas joprojām ir ļoti neaizsargātas pret ārējiem satricinājumiem, kas saistīti ar starptautiskajām preču cenu svārstībām. Centrālā banka darbojas regulētā mainīga valūtas kursa režīmā, kas ļauj pielāgot valūtas kursu būtiskam spiedienam vai satricinājumiem, bet kura mērķis ir saglabāt konkurētspējīgu valūtas kursu. Saistībā ar globālo finanšu krīzi no 2008. gada augusta līdz 2009. gada augustam uz valūtas kursu iedarbojās ievērojams lejupvērsts spiediens. Tam sekoja valūtas maiņas kursa relatīvas stabilitātes periods no 2009. gada septembra līdz 2010. gada jūnijam. Kopš tā laika nacionālās valūtas vērtībai ir tendence samazināties mērenā tempā. SVF ir novērtējis ka pašreizējais valūtas kurss kopumā ir saskaņā ar pamatrādītājiem. Reaģējot uz pagājušā gada politiskajiem notikumiem un to ekonomisko ietekmi, starptautiskā sabiedrība organizēja augsta līmeņa Kirgizstānas Republikas donoru sanāksmi 2010. gada 27. jūlijā Biškekā. Šajā konferencē donori līdz 2011. gada beigām apņēmās nodrošināt ārkārtas atbalstu USD 1,1 miljarda apjomā. ES bija viens no lielākajiem donoriem, kas apsolīja EUR 117,9 miljonus vairāku svarīgu jomu atbalstam. Pasaules Banka apsolīja USD 200 miljonus, tostarp diviem ārkārtas pasākumiem: USD 70 miljonus ārkārtas atveseļošanas projektam un USD 30 miljonus ekonomikas atveseļošanas atbalsta operācijai (ERSO). Āzijas Attīstības banka (ADB) apsolīja USD 100 miljonus budžeta atbalsta operācijas veidā, kas pazīstama kā atjaunošanas un rekonstrukcijas ārkārtas palīdzība. Kirgizstānas Republika arī lūdza atbalstu USD 106,7 miljonu apjomā no Eirāzijas Ekonomikas kopienas (EurAsEC) pretkrīzes fonda (kā aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem). Tomēr aizdevuma izsniegšana ir vairākkārt atlikta. SVF ātrās kreditēšanas mehānisms (RCF) SDR 22,2 miljonu apjomā tika īstenots 2010. gada septembrī-decembrī. Iestādes ir izpildījušas visus RCF programmas mērķus, radot labu pamatu programmas turpinājumam. Tomēr tā kā nav RCF pilnīga vienošanās par augšējā kredīta daļu un tam ir īstermiņa raksturs, tas nebija pietiekami, lai Komisija šajā posmā varētu apsvērt iespēju izvirzīt MFP priekšlikumu. SVF 2011. gada jūnijā vienojās ar Kirgizstānas iestādēm par Paplašināto kredītmehānismu (ECF) SDR 66,6 miljonu apjomā (USD 106 miljoni), lai atbalstītu makroekonomikas pārkārtojumu un strukturālās reformas trīs gadu programmu. ECF izveidoja vidēja termiņa ekonomiskās politikas un reformu sistēmu. SVF panāca personāla līmeņa vienošanos ar Kirgizstānas varas iestādēm par ECF pirmo pārskatīšanu 2011. gada septembrī, paredzot vēl vērienīgākas fiskālās konsolidācijas pasākumus, ņemot vērā labāku, nekā gaidīts, ekonomisko un fiskālo situāciju. Kirgizstānas Republika, saņemot atbalstu no vairākiem donoriem (EK, ADB, Pasaules Banka un ANO), sagatavoja valsts attīstības stratēģiju (CDS) 2012. līdz 2014. gadam, ko jau ir apstiprinājusi valdība. CDS aptver dažādas politikas jomas, sākot no tiesiskas makroekonomikas politikas līdz sabiedriskās kārtības un tiesu sistēmas reformai un tirdzniecības un vides politikai. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Tādu nav |

140 | Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem ES sadarbība ar Kirgizstānas Republiku pamatojas uz vienošanos par partnerību un sadarbību (PCA), kura stājās spēkā 1999. gadā. Es atbalsta vispārējās preferenču sistēmas (GSP) izmantošanu attiecībā uz Kirgizstānas Republiku. ES Ārlietu padome 2010. gada 26. jūlija secinājumos par Kirgizstānas Republiku apsveica jaunās Kirgizstānas valdības centienus izveidot demokrātisku iestāžu sistēmu un aicināja Komisiju "turpināt sniegt atbalstu, tostarp jaunas palīdzības programmas, Kirgizstānas iestādēm reformu programmas īstenošanai un veicināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību valstī". 2010. gada oktobrī Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ashton apsveica parlamenta vēlēšanu mierīgu norisi un atkārtoti uzsvēra, ka ES ir gatava atbalstīt Kirgizstānas Republiku, tostarp veicinot ekonomikas atveseļošanos. Komisija Starptautiskajā donoru konferencē 2010. gada oktobrī apņēmās sniegt Kirgizstānas Republikai atbalstu līdz pat EUR 117,9 miljonu apmērā. Finansējuma avoti ietver krīzes instrumentus, piemēram, stabilitātes instrumentu, humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentu (DCI), un piešķīrumus saskaņā ar daudzām atsevišķām budžeta pozīcijām. Atbalsts galvenokārt vērsts uz lauku un lauksaimniecības nozares, izglītības nozares attīstību, sociālo drošību un tiesisko reformu. ES plāno sniegt atbalstu Kirgizstānas Republikas nozaru budžetam saskaņā ar DCI kopumā EUR 33 miljonu apjomā periodā no 2011. līdz 2013. gadam, atbalstīt sociālās aizsardzības, izglītības un valsts finanšu pārvaldības reformas. Maksājumi saskaņā ar šīm programmām un projektiem notiek vidējā termiņā, un ir atkarīgi no Kirgizstānas iestāžu saskaņotu darbību īstenošanas. MFP, atbalstot atbilstošas makroekonomikas un strukturālo reformu pieņemšanu, atbalstītu iepriekš minētās intervences efektivitāti. |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm |

219 | MFP tiek sniegta kā Kirgizstānas Republikas ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanas programmas starptautiskā atbalsta būtiska daļa. Komisijas dienesti cieši sadarbojās ar SVF un Pasaules Banku, gatavojoties Augsta līmeņa donoru sanāksmei, un ar daudzpusējiem un divpusējiem donoriem tika organizētas apspriedes par solītās finansējuma paketes īstenošanu. Sagatavojot šo priekšlikumu par MFP, Komisijas dienesti apspriedās ar Starptautisko Valūtas fondu. Pirms Komisija iesniedza priekšlikumu par MFP, tā apspriedās ar ES dalībvalstīm Ekonomikas un finanšu komitejā un Finanšu padomnieku darba grupu. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Kirgizstānas valdību. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

229 | Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavos darbības novērtējumu, pārbaudot Kirgizstānas Republikas publiskā sektora finanšu sistēmas un administratīvo procedūru kvalitāti un uzticamību. |

230 | Ietekmes novērtējums MFP un tai pievienotā ekonomisko korekciju un reformu programma palīdzēs apmierināt Kirgizstānas Republikas īstermiņa finansējuma vajadzības, vienlaicīgi atbalstot politikas pasākumus, kas vērsti uz maksājumu bilances stiprināšanu vidējā termiņā un fiskālo stabilitāti, ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanu, kā saskaņots ar SVF. Tas ievērojami palīdzēs uzlabot publisko finanšu pārvaldības efektivitāti un pārredzamību. Tika veikts un priekšlikumam ir pievienots ex-ante novērtējums. Tajā veikta makroekonomiskās situācijas analīze, reformas problēmas, risks un ES pievienotā vērtība šai darbībai. |

Priekšlikuma juridiskie aspekti |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums ES Kirgizstānas Republikai piešķir MFP kopsummā maksimāli par EUR 30 miljoniem no kuras pusi nodrošinās dotāciju veidā, bet otru pusi — aizdevumu veidā. Ar šo palīdzību Kirgizstānas Republikai palīdzēs segt tās ārējā finansējuma vajadzības 2012. gadā, kuras noteikusi Komisija, balstoties uz SVF aplēsēm. Šo palīdzību ir plānots izmaksāt 2012. gadā divās vienādās daļās, kur katrā daļā paredzēts gan dotācijas, gan aizdevuma komponents. Atbalstu pārvaldīs Komisija. Piemērojami īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu. Pirmās palīdzības daļas izmaksa ir gaidāma 2012. gada pirmajā pusgadā. Palīdzības otrā daļa, kas atkarīga no vairākiem politikas pasākumiem, varētu tikt izmaksāta 2012. gada otrajā pusgadā. Kā vienmēr saistībā ar MFP instrumentu izmaksa būs atkarīga no pozitīva vērtējuma par to, kā ieviesta programma saskaņā ar SVF finanšu vienošanos (ECF). Turklāt Komisija un Kirgizstānas Republikas iestādes saprašanās memorandā vienosies par īpašiem strukturālās reformas pasākumiem. Komisija pievērsīsies strukturālajām reformām, kuru mērķis ir uzlabot vispārējo makroekonomisko pārvaldību un ilgtspējīgas izaugsmes nosacījumus (piemēram, mērķa par publisko finanšu pārvaldības pārredzamību un efektivitāti, fiskālajām reformām un finanšu stabilitāti). Lēmums izmaksāt pusi ierosinātās palīdzības dotāciju veidā un pusi aizdevumu veidā ir pamatots, ņemot vērā Kirgizstānas attīstības līmeni (mērot ienākumus uz vienu iedzīvotāju) un parāda rādītājus. Tā ir saskaņā arī ar Pasaules Bankas, Āzijas Attīstības bankas un SVF attieksmi pret Kirgizstānas Republiku kā tikai IDA valsti, kam ir pieeja šo iestāžu finansējuma mehānismiem ar ļoti izdevīgiem noteikumiem. |

310 | Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 209. pants, jo Kirgizstānas Republika uzskatāma par jaunattīstības valsti LESD 208. panta nozīmē. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda definīciju, Kirgizstānas Republika ietilpst kategorijā "jaunās un jaunattīstības ekonomikas", saskaņā ar Pasaules Bankas definīciju, Kirgizstānas Republika ietilpst grupā "ekonomikas ar zemu ienākumu līmeni" un "IDA valstis", saskaņā ar UN-OHRLLS[1] definīciju Kirgizstānas Republika ietilpst kategorijā "sauszemes ieskauta jaunattīstības valsts", saskaņā ar ESAO Attīstības atbalsta komitejas definīciju Kirgizstānas Republika ir sarakstā "citas valstis ar zemiem ienākumiem". |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir ES dalītā kompetencē. Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi atjaunot īstermiņa makroekonomisko stabilitāti Kirgizstānas Republikā un to labāk spēj izdarīt Eiropas Savienība. Galvenie iemesli tam ir budžeta ierobežojumi valstu līmenī un vajadzība koordinēt līdzekļu devēju darbību, lai maksimizētu palīdzības apmēru un tās efektivitāti. |

Proporcionalitātes princips |

331 | Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu: tas atbilst īstermiņa makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šim nolūkam. |

332 | Pamatojoties uz SVF aplēsēm ECF vienošanās kontekstā, Komisija noteikusi, ka palīdzības apmērs atbilst 12,4 % no finansējuma iztrūkuma 2011.-2012. gadam. Tas ir saskaņā ar standarta noteikumiem par nastas sadalīšanu MFP darbībās. To uzskata par atbilstīgu izmaksu sadali ES, ņemot vērā ES dalībvalstu un citu divpusējo līdzekļu devēju, kā arī daudzpusējo kreditoru solīto palīdzību Kirgizstānas Republikai. |

Juridisko instrumentu izvēle |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo situācijā, kad nav pamatregulas par makrofinansiālās palīdzības instrumentu, ad hoc Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumi saskaņā ar LESD 209. vai 212. pantu ir šai palīdzībai atbilstošais tiesību akts. Projektu finansēšana vai tehniskā palīdzība nebūtu piemērota vai pietiekama, lai sasniegtu šos makroekonomiskos mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būs atvieglot ārējā finansējuma iegūšanu, kā arī palīdzēt izveidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicināt maksājumu bilances un budžeta stabilitāti un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām. Palīdzot veidot pienācīgu vispārējo pamatu makroekonomiskajai un struktūrpolitikai, MFP var palielināt finansēto pasākumu efektivitāti Kirgizstānas Republikā ar citu, specifisku ES finanšu instrumentu palīdzību. |

Ietekme uz budžetu |

401 | Šādas palīdzības dotāciju daļa (EUR 15 miljonu apmērā) tiktu finansēta no saistību apropriācijām 2012. gadā budžeta pozīcijā 01 03 02 (makroekonomiskā palīdzība), un maksājumi tiktu veikti 2012. gadā. Saskaņā ar Garantiju fonda regulu[2] gaidāms, ka iemaksa Garantijas fondā tiks veikta 2014. gadā, tai nepārsniedzot 1,35 miljonus euro. Tas atbilst 9 % no EUR 15 miljonu aizdevuma, ko paredzēts izmaksāt 2012. gadā. |

Papildu informācija |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmības klauzula |

533 | Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula. Ierosinātā MFP būs pieejama divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc saprašanās memoranda stāšanās spēkā. |

2. 2011/0458 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par makrofinansiālo palīdzību Kirgizstānas Republikai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4],

tā kā:

3. Sadarbība ar ES pamatojas uz vienošanos par partnerību un sadarbību ( PCA ), kura stājās spēkā 1999. gadā. Es atbalsta vispārējās preferenču sistēmas ( GSP ) izmantošanu attiecībā uz Kirgizstānas Republiku.

4. Kirgizstānas ekonomiku 2009. gadā skāra starptautiskā finanšu krīze un 2010. gada jūnijā — etniskā vardarbība, kas izraisīja traucējumus saimnieciskajā darbībā, radot būtiskas publisko izdevumu vajadzības rekonstrukcijai un sociālajai palīdzībai, un to sekas bija nozīmīgas ārējo un budžeta finanšu nepilnības.

5. Augsta līmeņa donoru sanāksmē, kas notika 2010. gada jūlijā, starptautiskā sabiedrība solīja USD 1,1 miljardu ārkārtas atbalstu, lai palīdzētu Kirgizstānas Republikas atjaunošanai. ES šajā augsta līmeņa donoru sanāksmē paziņoja, ka tā sniegs līdz EUR 117,9 miljoniem kā finansiālu palīdzību.

6. ES Ārlietu padome 2010. gada 26. jūlija secinājumos par Kirgizstānas Republiku apsveica jaunās Kirgizstānas valdības centienus izveidot demokrātisku iestāžu sistēmu un aicināja Komisiju "turpināt sniegt palīdzību, ietverot jaunas palīdzības programmas, Kirgizstānas iestādēm reformu programmas īstenošanai un veicināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību valstī".

7. ES politiskais un ekonomiskais atbalsts Kirgizstānas Republikas aizmetnī esošajai parlamentārajai demokrātijai sniegs politisku signālu par stipru ES atbalstu demokrātiskām reformām Centrālāzijā, kas atbilst ES politikai reģionā, kura izklāstīta stratēģijā "Vidusāzija 2007.-2013." un ES līderu paziņojumos.

8. Kirgizstānas Republikas ekonomikas stabilizāciju un atveseļošanu finansiāli atbalsta Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Kirgizstānas iestādes 2011. gada jūnijā vienojās ar SVF par trīs gadu Paplašināto kredītmehānismu SFR 66,6 miljonu apjomā valsts atbalstam.

9. ES plāno sniegt atbalstu Kirgizstānas Republikas nozaru budžetam saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu kopumā EUR 33 miljonu apjomā periodā no 2011. līdz 2013. gadam, lai atbalstītu sociālās aizsardzības, izglītības un valsts finanšu pārvaldības reformas.

10. Kirgizstānas Republika 2010. gadā lūdza ES makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos.

11. Turklāt, ņemot vērā SVF un Pasaules Bankas makroekonomisko atbalstu, vēl joprojām ir maksājumu bilances finansējuma iztrūkums, un, ņemot vērā ārējās pozīcijas neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem, kas prasa uzturēt atbilstošā līmenī ārvalstu valūtas rezerves, makrofinansiālā palīdzība ir uzskatāma par piemērotu atbildi Kirgizstānas Republikas lūgumam saskaņā ar pašreizējiem ārkārtas apstākļiem. ES makrofinansiālās palīdzības programma Kirgizstānas Republikai (turpmāk "Savienības makrofinansiālā palīdzība") atbalstītu valsts ekonomiskās stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, kas papildina pieejamos resursus saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

12. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu ne tikai jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi, bet arī jānodrošina Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība.

13. Komisijai jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības saskan ar pasākumiem, kas veikti Savienības ārējās darbības dažādās jomās, un citām atbilstīgām Savienības politikām.

14. Atsevišķu Savienības makrofinansiālās palīdzības darbību konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo valsts finanšu pārvaldības efektivitāte, pārredzamība un atbildība Kirgizstānas Republikā. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šo mērķu īstenošana.

15. Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas nosacījumiem būtu jāatspoguļo galvenie principi un mērķi Savienības politikā attiecībā uz Kirgizstānas Republiku.

16. Lai efektīvi aizsargātu ES finansiālās intereses saistībā ar šo makrofinansiālo palīdzību, ir nepieciešams, ka Kirgizstānas Republika pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo finansiālo palīdzību. Tāpat Komisijai jāveic attiecīgas pārbaudes un Revīzijas palātai — attiecīgas revīzijas.

17. ES finansiālās palīdzības izmaksāšana neierobežo budžeta lēmējinstitūciju pilnvaras.

18. Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Ekonomikas un finanšu komiteja spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

19. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[5].

20. Ekonomiskās politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā, tiks pievienoti Savienības makrofinansiālajai palīdzībai. Lai nodrošinātu vienotu nosacījumu īstenošanu un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro vest sarunas par šādiem nosacījumiem ar Kirgizstānas iestādēm tādas dalībvalstu komitejas uzraudzībā, kura paredzēta ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Fakts, ka atbalstam ir ierobežots maksimālais apjoms atbilst pamatojumam, kas pieprasīts Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 3. punkta otrajā teikumā —, pieņemot saprašanās memorandu, piemērot konsultēšanās procedūru.

21. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda definīciju, Kirgizstānas Republika ietilpst kategorijā "jaunās un jaunattīstības ekonomikas", saskaņā ar Pasaules Bankas definīciju, Kirgizstānas Republika ietilpst grupā "ekonomikas ar zemu ienākumu līmeni" un " IDA valstis", saskaņā ar UN-OHRLLS[6] definīciju, Kirgizstānas Republika ietilpst kategorijā "sauszemes ieskauta jaunattīstības valsts", saskaņā ar ESAO Attīstības atbalsta komitejas definīciju Kirgizstānas Republika ir sarakstā "citas valstīs ar zemiem ienākumiem". Tāpēc Kirgizstānas Republika jāuzskata par jaunattīstības valsti LESD 208. panta nozīmē, kas pamato LESD 209. panta izvēli par juridisko pamatu šim lēmumam,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

22. Eiropas Savienība Kirgizstānas Republikai atvēl makrofinansiālo palīdzību par maksimālo summu EUR 30 miljoni, lai atbalstītu Kirgizstānas Republikas ekonomikas stabilizāciju un palīdzētu segt tās maksājumu bilances vajadzības, kā norādīts pašreizējā SVF programmā. No šīs summas līdz pat EUR 15 miljoniem ir pieejami aizdevumu veidā, un līdz pat EUR 15 miljoniem — dotāciju veidā. Pirms ierosinātās makroekonomiskās palīdzības izmaksāšanas 2012. gada budžets ir jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai. Lai finansētu Eiropas Savienības makrofinansiālās palīdzības aizdevuma daļu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā aizņemties nepieciešamos resursus. Maksimālais aizdevuma atmaksas termiņš ir 15 gadi.

23. Savienības finansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija, ievērojot nolīgumus vai vienošanos, kas panāktas starp SVF un Kirgizstānas Republiku, un galvenos ekonomikas reformas principus un mērķus, kas noteikti ES un Kirgizstānas Republikas Partnerības un sadarbības nolīgumā un stratēģijā "Vidusāzija 2007-2013". Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un finanšu komiteju par norisēm saistībā ar finansiālās palīdzības pārvaldību un iesniedz tiem attiecīgus dokumentus.

24. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ir pieejama divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

2. pants

1. Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru ir pilnvarota vienoties ar Kirgizstānas Republikas iestādēm par ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem attiecībā uz Eiropas Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu, kas jāiekļauj saprašanās memorandā, kurā iekļauj arī šo nosacījumu izpildes grafiku (turpmāk „saprašanās memorands”). Saprašanās memorandā noteiktajiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem jābūt saskaņā ar 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtību. Šo principu un mērķu nolūks jo īpaši ir stiprināt palīdzības, tostarp arī Kirgizstānas Republikas publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Komisija regulāri uzrauga, kā veicies ar šo mērķu sasniegšanu. Sīkus palīdzības finanšu nosacījumus izklāsta dotāciju un aizdevuma nolīgumos, par kuriem jāvienojas Komisijai un Kirgizstānas Republikas iestādēm.

2. Eiropas Savienības finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šo palīdzību saistīto Kirgizstānas Republikas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza un lai tiktu ievērots grafiks, par ko panākta vienošanās.

3. Komisija regulāri pārbauda, vai Kirgizstānas Republikas ekonomikas politika ir saskaņā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši īstenoti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules banku un vajadzības gadījumā ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

3. pants

1. Saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem Komisija Eiropas Savienības finansiālo palīdzību Kirgizstānas Republikai dara pieejamu divās daļās, un katru daļu veido gan dotāciju, gan aizdevuma komponents. Katras daļas apjomu nosaka saprašanās memorandā.

2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir sekmīgi īstenoti ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.

3. Eiropas Savienības līdzekļus izmaksā Kirgizstānas Republikas Valsts bankai. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem, tostarp apstiprinātajām budžeta deficīta vajadzībām, Savienības līdzekļus var pārskaitīt Kirgizstānas Republikas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.

4. pants

1. Šai lēmumā minētās aizņēmuma un aizdevuma darbības attiecībā uz Eiropas Savienības palīdzības aizdevuma daļu veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Eiropas Savienību nedrīkst iesaistīt maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.

2. Ja Kirgizstānas Republika lūdz, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un ka tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.

3. Pēc Kirgizstānas Republikas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas darbības jāveic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar pagarināt attiecīgā aizņēmuma atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4. Visas Eiropas Savienības izmaksas, kas ir saistītas ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Kirgizstānas Republika.

5. Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.

5. pants

Eiropas Savienības finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam[7], un tās īstenošanas noteikumiem. Konkrētāk, saprašanās memorandā, aizdevuma nolīgumā un dotāciju nolīgumā, kas noslēdzami ar Kirgizstānas Republikas iestādēm, paredz attiecīgus pasākumus krāpšanas, korupcijas un citu ar finansiālo palīdzību saistītu nelikumību novēršanai un apkarošanai. Lai nodrošinātu līdzekļu pārvaldes un izmaksas lielāku pārredzamību, saprašanās memorandā, aizdevuma nolīgumā un dotāciju nolīgumā paredz arī Komisijas, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, veiktus kontroles pasākumus, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas. Šajos dokumentos paredz arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kuras attiecīgā gadījumā veic uz vietas.

6. pants

1. Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja tiek dota atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

7. pants

1. Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot novērtējumu. Ziņojumā norāda saistību starp ekonomikas politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā, Kirgizstānas Republikas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt palīdzības daļas.

2. Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 4. punkta minētā pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei paveiktā novērtējuma ziņojumu.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makroekonomiskās finansiālās palīdzības piešķiršanu Kirgizstānas Republikai.

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[8]

Politikas joma: Sadaļa 01 — Ekonomika un finanses

Darbība: 03 — Starptautiskā ekonomika un finanses

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[9]

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

"Veicināt labklājību ārpus ES"

Galvenās ar ECFIN ģenerāldirektorātu saistītās darbības jomas attiecas uz:

makrofinansiālās palīdzības attīstīšana, uzraudzība un ieviešana trešās valstīs sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu iestādēm.

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 3: “Nodrošināt makrofinansiālo palīdzību trešām valstīm, lai pārvarētu to grūtības saistībā ar maksājumu bilanci un atjaunotu ārējā parāda atmaksājamību”.

Attiecīgās ABM/ABB darbības: starptautiskās ekonomikas un finanšu attiecības, pasaules mēroga pārvaldība.

Paredzamie rezultāti un ietekme

Ierosināto palīdzību Kirgizstānas Republikai veido ES aizdevums EUR 15 miljonu apmērā un dotācija līdz pat EUR 15 miljonu apmērā (dotāciju paredzēts finansēt no vispārējā budžeta), un tā vērsta uz maksājumu bilances situācijas stabilizēšanu. Gan aizdevums, gan dotācija tiks izmaksāti divos maksājumos. Palīdzība radīs valstij iespēju pārvarēt ekonomiskās un sociālās grūtības, ar ko tā saskārās etniskās un politiskās vardarbības, kā arī globālās finanšu krīzes rezultātā. Tā veicinās arī strukturālās reformas, kuru mērķis ir celt ekonomikas izaugsmi un uzlabot publisko finanšu pārvaldību.

Komisijas dienesti 2011. gada septembrī-oktobrī veica ex-ante novērtējumu (sk. [Komisijas] dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam). Tajā secināts, ka ES makrofinansiālā palīdzība ir pamatota.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Iestādēm, īpaši Kirgizstānas Republikas Finanšu ministrijai, būs regulāri jāziņo Komisijas dienestiem par rādītāju kopumu. Pirms otrās palīdzības daļas izmaksas tiem būs jāiesniedz arī visaptverošs ziņojums par noteikto politikas nosacījumu izpildi.

Komisijas dienesti turpinās uzraudzīt publiskā sektora finanšu pārvaldību pēc finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvā novērtējuma, kas tiks veikts Kirgizstānas Republikā, sagatavojot šo pasākumu. Eiropas Savienības delegācija Kirgizstānas Republikā arī regulāri ziņos par jautājumiem, kas attiecas uz palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti uzturēs ciešus sakarus ar SVF un Pasaules Banku, lai izmantotu to secinājumus, kas gūti no to darbības Kirgizstānas Republikā.

Pašreizējā pasākuma ex-post novērtējums būs jāveic divu gadu laikā pēc tā īstenošanas perioda beigām.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumā ir paredzēts Padomē un Eiropas Parlamentā iesniedzams ikgadējs ziņojums, kurā jāiekļauj palīdzības pasākuma īstenošanas novērtējums.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Palīdzības izmaksa būs atkarīga no starp Kirgizstānas Republiku un SVF saskaņā ar Paplašināto kredītmehānismu — Extended Credit Facility (ECF ) noslēgtās pašreizējās trīs gadu vienošanās apmierinošas izpildes. Turklāt Komisija vienojas ar Kirgizstānas Republikas iestādēm par vairākiem īpašiem politikas nosacījumiem, kuri jāizpilda pirms otrās palīdzības daļas izmaksas. Šie politikas pasākumi atbilst Kirgizstānas Republikas nolīgumiem ar SVF. Pirms palīdzības izmaksas Komisijas dienesti sadarbībā ar valstu iestādēm pārliecinās, ka šie politikas nosacījumi ir izpildīti.

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Šajā reģionā Kirgizstānas Republika ir valsts, kas īsteno demokrātiskas reformas. Palīdzot valstij pārvarēt ekonomisko šoku, ko izraisa globālā lejupslīde un starpetniskais konflikts, ierosinātā MFP veicinās makroekonomisko stabilitāti, ekonomiskās reformas un politisko progresu valstī. Papildinot starptautisko finanšu iestāžu, ES un citu līdzekļu devēju atvēlētos resursus, tā veicinās starptautisko līdzekļu devēju kopienas piešķirtās finansiālās palīdzības paketes vispārējo efektivitāti pēckrīzes apstākļos.

Papildus MFP finansiālajai ietekmei ierosinātā programma stiprinās valdības apņēmību īstenot reformas un centienus izveidot ciešākas attiecības ar ES. Šis rezultāts tiks panākts, inter alia , izmantojot attiecīgus nosacījumus palīdzības izmaksāšanai. Plašākā mērogā programma būtu signāls citām reģiona valstīm, ka ekonomisko grūtību brīžos ES ir gatava atbalstīt tādas valstis kā Kirgizstānas Republika, kas uzsāk nepārprotamu ceļu uz demokratizāciju un politiskām reformām.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Nesen veiktajā Kirgizstānas Republikai sniegtās makroekonomiskās palīdzības ārējā novērtējumā norādīts, ka prakse izvēlēties nedaudzas un būtiskas strukturālās reformas ir bijusi veiksmīga, un tajā ieteikts šo praksi turpināt, veicot attiecīgu uzraudzību un uzturot ciešu politisku dialogu visā palīdzības sniegšanas laikā.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

ES bija viens no lielākajiem donoriem, kas donoru konferencē 2010. gada jūlijā apsolīja EUR 117,9 miljonus vairāku svarīgu jomu atbalstam. Daļa no minētajām saistībām bija saskaņā ar ārkārtas instrumentiem (piemēram, stabilitātes instrumentu un ECHO humāno palīdzību). Vēl viena daļa, kas nāk galvenokārt no piešķīruma saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu ( DCI ) un piešķīruma saskaņā ar vairākām tematiskajām budžeta pozīcijām, sastāvēja no pieauguma un izmaksu paātrinājuma saskaņā ar jau apstiprināto programmu/projektiem. Atbalsts galvenokārt vērsts uz lauku un lauksaimniecības nozares, izglītības nozares attīstību, sociālo drošību un tiesisko reformu. Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar DCI , ietver Nozaru politikas atbalsta programmu ( SPSP ) par summu EUR 33 miljonu apjomā laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam, lai atbalstītu sociālās aizsardzības, izglītības un publisko finanšu pārvaldības reformas. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būs palīdzēt izveidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicināt maksājumu bilances un budžeta stabilitāti un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām.

MFP nenodrošina regulāru finansiālo atbalstu un nav paredzēta saņēmējvalstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. MFP ir jāpārtrauc, tiklīdz ir stabilizēta valsts ārējā finansiālā situācija. Pēc tam palīdzību turpina ar standarta ES palīdzības instrumentiem, jo īpaši DCI regulā paredzēto tiešo budžeta atbalstu.

MFP ir paredzēta kā papildinājums starptautisko finanšu iestāžu darbībām, jo īpaši SVF atbalstītajām korekciju un reformu programmām. Makroekonomiskā palīdzība tiek izmaksāta tikai tad, ja izpildīti ekonomikas un finanšu politikas nosacījumi.

Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- X Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 2 gadus pēc saprašanās memoranda spēkā stāšanās, kā noteikts lēmuma priekšlikuma 1. panta 4. punktā.

- X Finansiālā ietekme no 2012. līdz 2014. gadam (Garantiju fonda un ex-post novērtēšana).

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

- pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi[10]

X Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Kopienu izveidotām struktūrām[11]

- ( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām ( precizēt )

Piezīmes

Palīdzības uzraudzības īstenošanai tiks meklētas sadarbības iespējas ar EĀDD centrālo biroju un ES delegācijām.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Šī ir makroekonomiska rakstura palīdzība un tās struktūra atbilst SVF atbalstītajai ekonomikas programmai. Komisijas dienesti veiks minētās darbības uzraudzību, pamatojoties uz ECF vienošanās īstenošanā panākto progresu un īpašiem reformas pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Kirgizstānas Republikas iestādēm saprašanās memorandā. Iestādēm, jo īpaši Finanšu ministrijai, katru ceturksni būs jāziņo Komisijas dienestiem par noteiktu rādītāju kopumu, un pirms otrās palīdzības daļas izmaksas būs jāiesniedz visaptverošs atbilstības ziņojums.

Komisijas dienesti turpinās uzraudzīt publiskā sektora finanšu pārvaldību pēc finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvā novērtējuma, kas tiks veikts Kirgizstānas Republikā, sagatavojot šo pasākumu. Eiropas Savienības delegācija Kirgizstānas Republikā arī regulāri ziņos par jautājumiem, kas attiecas uz palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti turpinās uzturēt ciešus sakarus ar SVF un Pasaules Banku, lai izmantotu to uzsākto darbību Kirgizstānas Republikā.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumā ir paredzēts Padomē un Eiropas Parlamentā iesniedzams ikgadējs ziņojums, kurā jāiekļauj palīdzības pasākuma īstenošanas novērtējums. Turklāt plānots, ka divus gadu laikā pēc īstenošanas perioda beigām Komisija vai tās pienācīgi pilnvaroti pārstāvji veiks palīdzības neatkarīgu ex-post novērtējumu.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

Saistībā ar šo makrofinansiālās palīdzības pasākumu eksistē fiduciārie, politikas un politiskie riski.

Pastāv risks, ka makrofinansiālā palīdzība, kas nav paredzēta konkrētiem izdevumiem (pretēji, piemēram, projektu finansējumam), var tikt izmantota krāpnieciskā veidā. Definējot vispārīgi, riski ir saistīti ar tādiem faktoriem kā centrālas bankas neatkarība, pārvaldības sistēma, kā arī administratīvo procedūru, kontroles un pārraudzības kvalitāte finanšu plūsmās, IT sistēmu drošība un atbilstošas ārējo un iekšējo revīziju iespējas.

Runājot par politikas riskiem, galvenais pieņēmums ir tāds, ka Kirgizstānas Republikas valdība turpinās īstenot fiskālās korekcijas un ievērot vienošanos ar SVF. To apstiprinās, balstoties uz SVF regulāri veikto darbības rādītāju un strukturālo kritēriju uzraudzību. Eksistē risks, ka Kirgizstānas Republikas valdība neizpildīs SVF programmas nosacījumus, jo programmas mērķi var izrādīties grūtāk sasniedzami, nekā plānots, un valstī var mainīties politiskie apstākļi. Turklāt Kirgizstānas Republika joprojām ir neaizsargāta pret negatīvām pārmaiņām tirdzniecībā, ko rada iespējamie ārējie satricinājumi. Taču iestādes ir izrādījušas stingru apņemšanos sadarboties ar starptautiskajām iestādēm un īstenot reformu programmu. Labas atskaites par SVF iepriekšējo īstermiņa darbību Kirgizstānā sola panākumus šajā jomā.

Papildu riski saistīti ar iespējamu etniskās spriedzes atsākšanos un politisku nestabilitāti. Valstī 2011. gada 30. oktobrī notika prezidenta vēlēšanas, kas norisēja mierīgi un ko novēroja starptautiskā novērošanas misija. Politiskie riski joprojām ir pārvaldāmi, ņemot vērā nesenos iespaidīgos Kirgizstānas iestāžu centienus izveidot likumīgas demokrātiskas iestādes.

Paredzētās kontroles metodes

Makrofinansiālajai palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām ir atbildīga Komisija, ar to saprotot arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), un kuras veic Eiropas Revīzijas palāta.

Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Komisijas dienesti ir izveidojuši finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvu novērtējumu programmu visās trešās valstīs, kas saņem Eiropas Savienības makrofinansiālo palīdzību, lai izpildītu Eiropas Savienības vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas prasības. Tiek ņemti vērā arī pieejamo SVF drošības novērtējumu secinājumi un citi atbilstoši SVF ziņojumi.

Kirgizstānas Republikā Komisijas dienesti ar pienācīgi pilnvarotu neatkarīgu ekspertu atbalstu veiks finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvu novērtējumu Finanšu ministrijā un centrālajā Bankā. Šī pārbaude ietvers tādas jomas kā vadības struktūra un organizācija, līdzekļu pārvaldība un kontrole, IT sistēmu drošība, iekšējās un ārējās revīzijas iespējas, kā arī centrālās bankas neatkarība.

Ierosinātais juridiskais pamats Kirgizstānas Republikas makrofinansiālajai palīdzībai ietver noteikumu par krāpšanas novēršanas pasākumiem. Šie pasākumi tiks sīkāk izstrādāti saprašanās memorandā. Paredzēts, ka palīdzība būs saistīta ar vairākiem īpašiem politikas nosacījumiem, galvenokārt publiskā sektora finanšu pārvaldības jomā, lai stiprinātu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

Turklāt Komisija plāno uzsvērt publiskā sektora finanšu pārvaldības reformas kā palīdzības pasākuma politikas nosacījumu.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Apraksts…...….] | Dif./nedif. ([12]) | no EBTA[13] valstīm | no kandidātvalstīm[14] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

4 | 01 03 02 Makroekonomiskā palīdzība | Dif. | NAV | NAV | NAV | NAV |

4 | 01 04 01 14 Garantiju fonda finansējums | Dif. | NAV | NAV | NAV | NAV |

Garantiju fonds ārējām darbībām ir jānodrošina saskaņā ar grozīto Fonda regulu. Saskaņā ar šo regulu aizdevumi tiek noteikti, balstoties uz neatmaksāto summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina „n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu un Fonda neto aktīviem „n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu “n” gadā ieraksta “n +1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski iemaksā vienā darījumā “n +1” gada sākumā no pozīcijas “Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14). Tādējādi 9 % (maksimums 1,35 miljoni euro) no faktiski izmaksātās summas tiks ņemti vērā mērķsummā „n-1” gada beigās Fonda nodrošinājuma aprēķinam.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju aizdevumam (15 miljoni euro), tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 4 | ES kā globālais partneris |

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

-

Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) |

( Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 0,3 | 0,1 | 0,1 |

XX 01 01 02 (Delegācijas) |

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |

( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnas slodzes ekvivalentu: FTE)[22] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) |

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) |

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |

KOPĀ — | 0,3 | 0,1 | 0,1 |

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Vajadzīgo darbinieku izmaksas tiek lēstas, pamatojoties uz 30 % no ikgadējiem izdevumiem saistībā ar AD5 – AD12 pakāpes ierēdni.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Sagatavot saprašanās memorandus un aizdevuma vai dotāciju piešķīruma nolīgumus, sazināties ar iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, sazināties ar neatkarīgiem ekspertiem par operatīviem novērtējumiem un ex-post novērtējumiem, doties pārbaudes komandējumos, sagatavot Komisijas dienestu ziņojumus, Komisijas procedūras, kas ir saistītas ar palīdzības pārvaldību. |

Ārštata darbinieki |

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[25].

Trešo personu iemaksas

- Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

- X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

- ( Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

- ( pašu resursus

- ( dažādus ieņēmumus

[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto jaunattīstības valstu un mazo salu jaunattīstības valstu Augstā pārstāvja birojs.

[2] 5. pants Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (kodificēta versija). Piešķīrums ir apropriēts no pozīcijas "Garantiju fonda finansējums" (budžeta pozīcija 01 04 01 14).

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2012. gada … nostāja un Padomes 2012. gada … lēmums.

[5] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[6] Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto jaunattīstības valstu un mazo salu jaunattīstības valstu Augstā pārstāvja birojs.

[7] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[8] ABM: budžeta vadība pa darbības jomām — ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[9] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[10] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[11] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[12] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[13] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[14] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[15] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu (2012).

[16] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[17] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[18] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

[19] Kā norādīts 1.4.2. sadaļā "Konkrētie mērķi....".

[20] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[21] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[22] CA — līgumdarbinieks; INT — pagaidu darbinieki („ Intérimaire ”); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — valstu norīkotie eksperti.

[23] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām " BA " pozīcijām).

[24] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[25] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.