52011PC0326

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Ievads

1.           Šīs Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikuma mērķis ir noteikt kopējus minimuma standartus visā Eiropas Savienībā attiecībā uz aizdomās turētu un apsūdzētu personu tiesībām kriminālprocesa ietvaros piekļūt advokātam un tiesībām pēc aizturēšanas sazināties ar trešo personu, piemēram, radinieku, darba devēju vai konsulāro iestādi. Šis priekšlikums ir nākamais solis pasākumu kopā, kas noteikta Padomes 2009. gada 30. novembra rezolūcijā par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā, kas pievienota Stokholmas programmai, ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada 10. un 11. decembrī. Ceļvedī Komisija ir aicināta ierosināt priekšlikumus pakāpeniski. Tādējādi šis priekšlikums būtu jāuzskata par daļu no visaptveroša tiesību aktu kopuma, kuru Komisija iesniegs tuvāko gadu laikā un kas Eiropas Savienībā nodrošinās procesuālo tiesību minimumu kriminālprocesā. Jautājums par juridisko palīdzību, kas Ceļvedī apvienots ar jautājumu par piekļuvi advokātam, ņemot vērā tā specifiskumu un sarežģītību, ir pelnījis izdalīšanu atsevišķā priekšlikumā.

2.           Pirmais solis ir 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu[1].

3.           Otrais solis būs direktīva par tiesībām uz informāciju, par kuru, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu[2], pašlaik notiek sarunas; šī direktīva noteiks minimuma standartus attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju par savām tiesībām un izvirzītajām apsūdzībām, kā arī tiesībām piekļūt lietas materiāliem.

4.           Šī priekšlikuma tāpat kā divu iepriekšējo pasākumu mērķis ir uzlabot aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības. Vienotiem minimuma standartiem, kas attieksies uz šīm tiesībām, būtu jāuzlabo tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās un jāveicina savstarpējās atzīšanas principa piemērošana. Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību ES, ir būtiski noteiktā līmenī nodrošināt dalībvalstu tiesību aktu savietojamību.

5.           Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. panta 2. punkts. Šis punkts paredz, ka “[t]iktāl, cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var noteikt minimālos noteikumus. Šādos noteikumos ņem vērā dalībvalstu tiesību tradīciju un tiesību sistēmu atšķirības.

              Šie noteikumi attiecas uz:

              a) pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā,

              b) personas tiesībām kriminālprocesā,

              c) nozieguma upuru tiesībām,

              d)(..).”

6.           Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 47. pantā ir paredzētas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Hartas 48. pants nodrošina tiesības uz aizstāvību, un tam ir tāda pati nozīme un tvērums kā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. panta 3. punktam[3]. ECK 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka ikvienam, kas apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības “uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību”, savukārt 6. panta 3. punkta c) apakšpunkts nodrošina tiesības “aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlētu juridisku palīdzību”. Ļoti līdzīgi noteikumi ir ietverti Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR)[4] 14. panta 3. punktā. Gan tiesības piekļūt advokātam, gan tiesības sazināties pēc aizturēšanas sniedz formālas garantijas pret ļaunprātīgu izturēšanos, tādējādi aizsargājot pret iespējamu ECK 3. panta pārkāpumu (ļaunprātīgas izturēšanās aizliegumu). Tiesības sazināties pēc aizturēšanas palīdz īstenot ECK 8. pantā noteiktās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. 1963. gada Vīnes Konvencija par konsulārajiem sakariem (VCCR)[5] nosaka, ka aizturēšanas vai apcietināšanas brīdī ārvalstu pilsonim ir tiesības pieprasīt, lai viņa konsulāts tiek informēts par aizturēšanu vai apcietināšanu, kā arī saņemt savas valsts konsulāro amatpersonu apmeklējumu.

7.           Komisija veica ietekmes novērtējumu, lai pamatotu šo priekšlikumu. Ziņojums par ietekmes novērtējumu ir pieejams http://ec.europa.eu/governance…

2.           Pamatinformācija

8.           Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. panta 3. punkts paredz, ka pamattiesības, kas garantētas ECK un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir ES tiesību vispārīgo principu pamats. LES 6. panta 1. punkts paredz, ka Eiropas Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kura pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī[6], un šai hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā LESD un LES. Harta attiecas uz ES iestādēm un dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesības, piemēram, tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās Eiropas Savienībā.

9.           Komisija 2004. gadā ierosināja visaptverošu tiesību akta priekšlikumu[7] par svarīgākajām aizdomās turēto, apsūdzēto un tiesājamo tiesībām kriminālprocesā. Padome šo priekšlikumu nepieņēma.

10.         Tieslietu padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu tiesību stiprināšanai kriminālprocesā[8], kurā aicināts pieņemt pasākumus, kas aptver procesuālās pamattiesības, balstoties uz pakāpenisku pieeju, un Komisija ir aicināta iesniegt priekšlikumus šim nolūkam. Padome atzina, ka līdz šim Eiropas līmenī nav darīts pietiekami daudz, lai garantētu personu pamattiesību ievērošanu kriminālprocesā. Visas priekšrocības, ko var dot ES tiesību akti, būs jūtamas tikai pēc tam, kad visi pasākumi būs transponēti tiesību aktos. Ceļvedī noteiktais trešais un ceturtais pasākums attiecas uz piekļuvi advokātam un uz tiesībām sazināties ar trešo personu, piemēram, radinieku, darba devēju vai konsulāro iestādi.

11.         Eiropadomes 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmē pieņemtajā Stokholmas programmā[9] atkārtoti ir apstiprināts, ka personu tiesību aizsardzība kriminālprocesā ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, kas ir svarīga, lai saglabātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un sabiedrības paļāvību uz ES. Personu pamattiesību aizsardzība novērsīs arī brīvas pārvietošanās šķēršļus. Stokholmas programmā ir norādīts, ka Ceļvedis būs daudzgadu programmas neatņemama daļa, un Komisija ir aicināta iesniegt priekšlikumus, lai to drīzumā īstenotu.

3.           Tiesības uz pieeju advokātam atbilstoši hartā un ECK noteiktajam

12.         Hartas 6. pantā — Tiesības uz brīvību un drošību — noteikts:

“Ikvienam ir tiesības uz personas brīvību un drošību.”

Hartas 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu — paredz:

“(..) Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību. (..).”

Hartas 48. pants — Nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību — paredz:

‘2. Ikvienam apsūdzētajam tiek garantētas tiesības uz aizstāvību.”

Savā piemērošanas jomā Harta nodrošina un atspoguļo atbilstošās ECK iekļautās tiesības.

6. pants — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu — paredz:

              “3. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības vismaz:

              b) uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību;

              c) aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību (..)”

13.         Vairāki neseni Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi (ECT) ir izskaidrojuši šo tiesību normu tvērumu. Tiesa vairākkārt it noteikusi, ka 6. pants attiecas uz kriminālprocesa pirmstiesas posmu[10] un ka, sākot ar policijas veikto nopratināšanu, aizdomās turētajam, ir jāpiedāvā advokāta palīdzība[11] un tā ir jāpiedāvā arī, līdzko personas brīvība ir atņemta, neatkarīgi no tā, vai notiek nopratināšana[12]. Tiesa ir lēmusi, ka šīm tiesībām ir jāattiecas arī uz lieciniekiem, ja tie patiesībā tiek turēti aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo formālajam personas statusam kriminālprocesā šajā gadījumā nav nozīmes[13]. Lietā Panovits[14] ECT konstatēja 6. panta pārkāpumu, jo advokāta prombūtnes laikā izdarītie aizdomās turētā izteikumi tika izmantoti, lai nodrošinātu notiesāšanu, pat gadījumā, kad tie nebija vienīgie pieejamie pierādījumi. Tiesa konstatēja, ka juridiskās palīdzības trūkums pieteikuma iesniedzēja nopratināšanas laikā ir viņa aizstāvības tiesību ierobežojums, ja nav attaisnojošu iemeslu, kas neietekmē vispārējo procesa taisnīgumu[15]. Sūdzību skaits par tiesībām uz piekļuvi advokātam aizvadīto gadu laikā ir pakāpeniski pieaudzis. Pienācīgi neīstenojot ECT judikatūru, dalībvalstīm varētu rasties būtiskas izmaksas saistībā ar ECT piespriesto pieteicējiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu[16].

14.         Saskaņā ar Procesuālo tiesību ceļvedī izklāstītajiem uzdevumiem šajā direktīvā ir noteiktas minimuma prasības ES līmenī attiecībā uz aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām uz piekļuvi advokātam. Tādējādi tā veicina Pamattiesību hartas, un jo īpaši tās 6., 47. un 48. panta piemērošanu, balstoties uz ECK 6. pantu, kā tos interpretējusi ECT.

4.           Tiesības sazināties pēc aizturēšanas

15.         Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kuras brīvība ir atņemta, būtu jābūt tiesībām pēc aizturēšanas sazināties ar vismaz vienu viņas nosauktu personu, piemēram, ģimenes locekli vai darba devēju. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai bērna, kas tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tiesiskie pārstāvji tiek, cik ātri vien iespējams, informēti par to, ka bērns ir aizturēts, kā arī par aizturēšanas iemesliem, ja vien tas nav pretēji bērna labākajām interesēm. Atkāpēm no šīm tiesībām būtu jābūt iespējamām tikai ļoti ierobežotos apstākļos.

16.         Ja aizturētā persona nav valsts pilsonis, ir pareizi, ja tiek informētas aizturētās personas mītnes valsts iestādes. Aizdomās turētie, apsūdzētie un tiesājamie, kas ir ārvalstu pilsoņi, ir viegli identificējama neaizsargāta grupa, kurai dažkārt ir nepieciešama papildus aizsardzība, kas ir nodrošināta 1963. gada Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem (VCCR), kura nosaka, ka aizturētam vai apcietinātam ārvalsts pilsonim ir tiesības pieprasīt, lai viņa valsts konsulārā pārstāvniecība tiktu nekavējoties informēta par brīvības atņemšanu, un konsulārajām amatpersonām ir tiesības šo personu apmeklēt.

5            Īpaši noteikumi

1. pants - Mērķis

17.         Direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumus par aizdomās turēto un apsūdzēto, un personu, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, tiesībām piekļūt advokātam, pret šīm personām uzsākta kriminālprocesa ietvaros, un paredzēt noteikumus par aizdomās turēto un apsūdzēto, kuru brīvība ir atņemta, tiesībām pēc aizturēšanas sazināties ar trešo personu.

2. pants —Darbības joma

18.         Šo direktīvu piemēro no dienas, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ar oficiālu paziņojumu vai citādi ir informējušas personu par to, ka viņu tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz procesa noslēguma dienai (ieskaitot visas pārsūdzības).

19.         Piemērošanas joma nepārprotami aptver Eiropas apcietināšanas ordera (EAO)[17] izpildes procesu. Direktīva nosaka, ka procesuālās garantijas, kas ietvertas Hartas 47. un 48. pantā un ECK 5. un 6. pantā, attiecas uz nodošanas procedūrām, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi.

3. pants – Tiesības piekļūt advokātam kriminālprocesā

20.         Šis pants nosaka vispārīgo principu, ka visām aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām kriminālprocesa ietvaros ir jābūt piekļuvei advokātam, cik drīz vien iespējams, laicīgi ļaujot tām izmantot savas aizstāvības tiesības. Piekļuve advokātam ir jānodrošina, vēlākais, pēc brīvības atņemšanas, cik ātri vien iespējams, ņemot vērā lietas apstākļus. Neatkarīgi no brīvības atņemšanas piekļuve advokātam ir jānodrošina, sākot nopratināšanu. Tā ir jānodrošina, ja notiek procesuāls vai pierādījumu vākšanas akts, kurā ir nepieciešama aizdomās turētas vai apsūdzētas personas klātbūtne, izņemot, ja savācamie pierādījumi varētu tikt izmainīti, izņemti vai iznīcināti laikā, kas advokātam ir nepieciešams, lai ierastos. Tas atspoguļo ECT judikatūru, kurā noteikts, ka aizdomās turētajam ir jāpiedāvā advokāta palīdzība “jau sākotnējā policijas nopratināšanas posmā” un līdzko tiek atņemta šīs personas brīvība neatkarīgi no tā, vai notiek nopratināšana.

4. pants – Tiesību piekļūt advokātam saturs

21.         Šis pants nosaka darbības, kuras advokātam, kas pārstāv apsūdzētu vai aizdomās turētu personu, ir jābūt tiesībām veikt, lai nodrošinātu efektīvu aizstāvības tiesību īstenošanu, tai skaitā pietiekami ilgas un pietiekami biežas tikšanās ar aizdomās turētu vai apsūdzētu personu; būt klāt visās nopratināšanās vai tiesas sēdēs; ņemot vērā iepriekš minēto izņēmumu attiecībā uz gadījumiem, kad kavēšanās var ietekmēt pierādījumu pieejamību, advokātam ir tiesības piedalīties visās izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbībās, kurās piemērojamās valsts tiesības ļauj vai uzliek par pienākumu piedalīties aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kā arī piekļūt brīvības atņemšanas vietai, lai pārbaudītu brīvības atņemšanas apstākļus. Šī panta saturs atspoguļo atkārtotus ECT spriedumus, kas uzsver, ka aizstāvības tiesību īstenošanai ir jābūt efektīvai, un nosaka darbības[18], kuras advokātam, kas pārstāv aizdomās turētu vai apsūdzētu personu, ir jābūt tiesībām veikt.

5. pants - Tiesības sazināties pēc aizturēšanas

22.         Šis pants nosaka personas, kam kriminālprocesa ietvaros ir atņemta brīvība, tiesības pēc aizturēšanas iespējami drīz sazināties ar vienu tās nosauktu personu, kas visticamāk būs radinieks vai darba devējs, lai paziņotu par brīvības atņemšanas faktu. Bērnu, kuru brīvība ir atņemta, tiesiskiem pārstāvjiem būtu iespējami ātri jāpaziņo par bērna aizturēšanu vai apcietināšanu un tās iemesliem, ja vien tas nav pretēji bērna labākajām interesēm. Ja par spīti lielākajām pūlēm nav iespējams sazināties ar personu, kuru aizturētā vai apcietinātā persona ir norādījusi (piemēram, norādītā persona nav sasniedzama telefoniski), aizturētā vai apcietinātā persona ir jāinformē par to, ka paziņošana nav notikusi. Sekas ir atkarīgas no valsts tiesībām. Atkāpes no šīm tiesībām ir iespējamas tikai 8. pantā noteiktajos ierobežotajos apstākļos. Šī panta saturs atspoguļo Eiropas Komisijas aicinājumu padarīt Eiropas tiesību sistēmas bērniem draudzīgākas[19], Spīdzināšanas novēršanas komitejas vairākkārt noteikto, ka paziņošana par aizturēšanu vai apcietināšanu ir būtiska garantija pret ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu[20].

6. pants - Tiesības sazināties ar konsulārajām vai diplomātiskajām iestādēm

23.         Šis pants nosaka tiesības sazināties ar konsulārajām iestādēm. Tas uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka visām ārvalstu aizturētām, vai apcietinātām personām ir tiesības, lai viņu valsts konsulārās iestādes tiktu informētas par aizturēšanas vai apcietināšanas faktu, ja viņas to vēlas. Atkāpes no šīm tiesībām ir iespējamas tikai 8. pantā noteiktajos ierobežotajos apstākļos.

7. pants — Konfidencialitāte

24.         Aizstāvības tiesības aizsargā pienākums nodrošināt, lai visa jebkādā formā veiktā saziņa starp aizturēto vai apcietināto personu un tās advokātu ir pilnīgi konfidenciāla, bez jebkādām atkāpēm. ECT ir noteikusi, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, lai nodrošinātu efektīvu advokāta klienta interešu pārstāvību, ir starp viņu un klientu veiktās saziņas konfidencialitāte. Tā ir noteikusi, ka konfidenciālu saziņu ar savu advokātu kā būtisku aizstāvības tiesību garantiju aizsargā ECK[21].

8. pants - Atkāpes

25.         Direktīvā ietverto tiesību svarīgums nozīmē, ka, principā, dalībvalstīm nebūtu iespējams noteikt atkāpes. Tomēr ierobežota apmēra atkāpes no 3. panta, 4. panta 1. līdz 3. punkta, 5. panta un 6. panta ir atļautas ECT judikatūrā, ja tās skar kriminālprocesa sākotnējo posmu. ECT ir noteikusi, ka, lai gan noziedzīgā nodarījumā apsūdzētas personas tiesības uz efektīvu advokāta veiktu aizstāvību nav absolūtas, visiem šo tiesību izņēmumiem ir jābūt skaidri noteiktiem un ierobežotiem laikā[22], un tie, ņemot vērā kopējo procesa gaitu, nedrīkst atņemt personai tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu[23]. Šī tiesību norma balstās uz judikatūru, kas ļauj dalībvalstīm paredzēt atkāpes no tiesībām uz piekļuvi advokātam tikai izņēmuma gadījumos, pastāvot nepieciešamībai un attiecīgām procesuālām garantijām. Visiem izņēmumiem ir jābūt pamatotiem ar pārliecinošiem iemesliem, kas attaisno steidzamu nepieciešamību novērst briesmas vienas vai vairāku personu dzīvībai vai veselībai. Turklāt visām atkāpēm ir jāatbilst samērīguma principam, kas nosaka, ka kompetentai iestādei vienmēr ir jāizvēlas tas rīcības veids, kas vismazāk ierobežo tiesības uz piekļuvi advokātam, un tai, cik vien iespējams, ir jāierobežo šīs atkāpes ilgums. Saskaņā ar ECT judikatūru atkāpes nevar būt pamatotas tikai ar nodarījuma veidu vai smaguma pakāpi un katrs lēmums par atkāpi ir atsevišķi jāizvērtē kompetentajai iestādei. Jebkurā gadījumā atkāpe nedrīkst negatīvi ietekmēt procesa taisnīgumu, un personas izteikumi, ko tā izdarījusi advokāta prombūtnē, nekad nedrīkst tikt izmantoti pret viņu. Visbeidzot, šī tiesību norma paredz, ka atkāpes var tikt atļautas tikai ar pamatotu tiesu iestādes lēmumu; tas nozīmē, ka lēmumu nevar pieņemt policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesībām vai ECK nav uzskatāmas par tiesu iestādēm. Šis pats princips un ierobežojumi attiecas uz atkāpēm no tiesībām pēc aizturēšanas sazināties ar trešo personu.

9. pants – Atteikšanās no tiesībām

26.         ECT ir noteikusi, ka atteikšanās no tiesībām ECK kontekstā ir spēkā tikai tad, ja tā ir bijusi brīvprātīga, noteikta nepārprotami un tā balstās uz minimuma tiesību garantijām, kas ir atbilstošas tās svarīgumam[24]. Šī judikatūra ir atspoguļota 9. pantā, kas paredz, ka atteikšanās no tiesībām (atteikšanās fakts un apstākļi ir jāfiksē) ir jābūt brīvprātīgai un nepārprotamai, un tai ir jānotiek, pilnībā apzinoties sekas, izmantojot juridisku konsultāciju par tās sekām vai citādi. Personai ir jābūt spējīgai pilnībā saprast sekas.

10. pants – Personas, kas nav aizdomās turētie vai apsūdzētie

27.         Šis pants nosaka aizsardzību un tiesību aizsardzības līdzekļus tādām personām kā, piemēram, liecinieki, kas nopratināšanas vai tiesas sēdes laikā kļūst par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem. Tas balstās uz ECT judikatūru, kas nosaka, ka tiesības uz taisnīgu tiesu, ieskaitot piekļuvi advokātam, ir jāattiecina arī uz lieciniekiem, ja tie patiesībā tiek turēti aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, jo formālajam personas statusam nav nozīmes[25].

11. pants – Tiesības uz advokātu Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesa ietvaros

28.         Šis pants atspoguļo Līguma 82. panta 2. punktā noteiktās pilnvaras pieņemt direktīvas par minimuma noteikumiem "cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts". Eiropas apcietināšanas ordera sistēmas uzlabošana ir būtisks punkts Komisijas trešajā ziņojumā par Padomes Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi[26] Šis pants balstās uz Pamatlēmuma 2002/584/TI[27] par Eiropas apcietināšanas orderi 11. pantu, kas nosaka, ka personai, kuru aiztur Eiropas apcietināšanas ordera izpildei, ir tiesības saņemt juridiska padomdevēja palīdzību saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesībām. Šī tiesību norma neapdraudēs savstarpējo atzīšanu; advokāts izpildes dalībvalstī šajā posmā nepievērsīsies lietas vērtēšanai pēc būtības, jo viņa funkcijas būs ierobežotas tikai, lai palīdzētu pieprasītajai personai izmantot savas tiesības saskaņā ar Pamatlēmumu. Šajā nolūkā advokāta funkcija izsniegšanas dalībvalstī būs sniegt palīdzību un informāciju advokātam izpildes dalībvalstī.

Savstarpējas uzticēšanās veicināšana, kas ir būtiska savstarpējai atzīšanai, tiks sasniegta, nosakot, ka personai, kura ir aizturēta, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, ir tiesības, lai šis fakts tiktu paziņots izsniegšanas dalībvalstī, un viņa intereses var pārstāvēt advokāts izsniegšanas dalībvalstī, kas palīdz advokātam izpildes dalībvalstī, lai persona izpildes dalībvalstī izmantotu savas tiesības iespējami efektīvi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI. Šāda palīdzība var veicināt efektīvu personu tiesību aizsardzību izpildes dalībvalstī saskaņā ar Pamatlēmumu, jo īpaši iespēju atsaukties uz kādu no Eiropas apcietināšanas ordera neizpildīšanas pamatiem, kas minēti, piemēram, 3. un 4. pantā. Advokāta palīdzība izsniegšanas dalībvalstī var būt svarīga, lai sniegtu pierādījumus par iepriekšēju spriedumu, kā rezultātā varētu tikt piemērots ne bis in idem princips saskaņā ar 3. panta 2. daļu. Eiropas apcietināšanas ordera izpildes process netiks aizkavēts, jo šis pants neskar termiņus, kas noteikti Pamatlēmumā. Gluži pretēji, advokāta iesaistīšanās izsniegšanas dalībvalstī veicinās ātrāku piekrišanu, jo pieprasītā persona saņems pilnīgāku informāciju par izsniegšanas dalībvalsts procesu un viņa piekrišanas sekām.

12. pants – Juridiskā palīdzība

29.         Hartas 47. panta 3. punktā noteikts:

"Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu."

ECK 6. panta 3. daļa nosaka, ka ikvienam, kas ir apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, "ja viņam trūkst līdzekļu [lai algotu aizstāvi], (...) ja tas nepieciešams tiesvedības interesēs".

Lai gan direktīvas mērķis nav regulēt juridiskās palīdzības sniegšanu, tā ietver tiesību normu, kas nosaka, ka dalībvalstīm ir jāturpina piemērot savus juridiskās palīdzības režīmus. Šiem valstu juridiskās palīdzības režīmiem ir jābūt atbilstošiem Hartai un ECK. Turklāt dalībvalstis nevar piemērot mazāk labvēlīgus nosacījumus juridiskai palīdzībai, kad tā ietverta šajā direktīvā piešķirtajās tiesības piekļūt advokātam, salīdzinot ar gadījumiem, kad piekļuve advokātam jau bija noteikta valsts tiesībās.

13. pants – Tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tiek pārkāptas tiesības uz piekļuvi advokātam

30.         Šis pants atspoguļo ECT judikatūru, saskaņā ar kuru vispiemērotākais veids, lai kompensētu ECK noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, ir, cik iespējams, personas nostatīšana tādā situācijā, kurā tā būtu, ja personas tiesības nebūtu šādi aizskartas[28]. ECT ir atzinusi, ka gadījumos, kad pārliecinoši iemesli izņēmuma kārtā attaisno tiesību uz piekļuvi advokātam atņemšanu (lai arī kādi būtu iemesli), tās nedrīkst pārmērīgi ietekmēt apsūdzētās personas tiesības, kas tai piešķirtas ECK 6. pantā, un šādas tiesības principā būs neatgriezeniski aizskartas, ja bez advokāta klātbūtnes notikušas policijas nopratināšanas laikā izdarīti izteikumi tiek izmantoti, lai panāktu personas notiesāšanu[29]. Tāpēc šis pants principā aizliedz izmantot pierādījumus, kas gūti gadījumos, kad tiesības uz piekļuvi advokātam ir bijušas liegtas, izņemot tos retos gadījumus, kad šādu pierādījumu izmantošana neaizskars aizstāvības tiesības.

14. pants – Noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula

31.         Šā panta mērķis ir nodrošināt, lai, nosakot vienotus minimuma standartus saskaņā ar šo direktīvu, dažās dalībvalstīs standarti netiktu pazemināti un lai tiktu saglabāti Hartā un ECK paredzētie standarti. Tā kā šī direktīva nosaka minimuma tiesības saskaņā ar LESD 82. pantu, dalībvalstis saglabā brīvību noteikt augstākus standartus par šajā direktīvā ietvertajiem.

15. pants - Transponēšana

32.         Šajā pantā noteikts, ka dalībvalstīm direktīva jāīsteno līdz 20xx. gada xx.xx un līdz tai pašai dienai jānosūta Komisijai to noteikumu teksts, ar kuriem šo direktīvu transponē valsts tiesību aktos.

16. pants —Stāšanās spēkā

33.         Šajā pantā paredzēts, ka direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.           Subsidiaritātes princips

34.         Priekšlikuma mērķi dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt, jo Eiropas Savienībā pastāv ievērojamas atšķirības metodēs un termiņos, kas attiecas uz tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros. Tā kā priekšlikuma mērķis ir veicināt savstarpēju uzticēšanos, vienīgi Eiropas Savienības rīcība izveidos visā Eiropas Savienībā piemērojamu konsekventu vienotu minimuma standartu. Ar šo priekšlikumu tiks tuvinātas dalībvalstu procesuālās tiesības, kas attiecas uz laiku un veidu, kādā aizdomās turētas personas un apsūdzētas personas un personas, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, var piekļūt advokātam; šī priekšlikuma mērķis ir veicināt savstarpēju uzticēšanos. Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

7.           Proporcionalitātes princips

35.         Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nepārsniedz minimumu, kas vajadzīgs izvirzītā mērķa sasniegšanai Eiropas līmenī un šai nolūkā vajadzīgos pasākumus.

2011/0154 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[30],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[31],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – "Harta") 47. pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – "ECK") 6. pantā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk – "ICCPR") 14. pantā ir paredzētas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā. Hartas 48. pantā ir garantētas tiesības uz aizstāvību.

(2)       Spriedumu savstarpējas atzīšanas princips ir stūrakmens tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās Eiropas Savienībā.

(3)       Savstarpēja atzīšana var darboties efektīvi tikai tad, ja pastāv savstarpēja uzticēšanās, kam ir nepieciešami detalizēti noteikumi par Hartā, ECK un ICCPR ietverto procesuālo tiesību un garantiju aizsardzību. Vienotiem minimuma noteikumiem būtu jāpalielina uzticēšanās visu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām, kam savukārt būtu jāuzlabo tiesiskās sadarbības efektivitāte savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un jāveicina pamattiesību kultūra Eiropas Savienībā. Tiem būtu arī jānovērš pilsoņu brīvas pārvietošanās šķēršļi. Šādiem vienotiem minimuma noteikumiem būtu jāattiecas uz tiesībām piekļūt advokātam un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas.

(4)       Lai gan dalībvalstis ir ECK un ICCPR puses, pieredze liecina, ka šis fakts pats par sevi ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticēšanās pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

(5)       Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma Ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (Ceļvedis)[32]. Eiropadome 2009. gada 11. decembrī pieņemtajā Stokholmas programmā[33] pauda gandarījumu par Ceļveža pieņemšanu un paziņoja par tā iekļaušanu Stokholmas programmā (2.4. punkts). Ceļvedī ir ierosināts pakāpeniski pieņemt pasākumus, kas attiecas uz tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu[34], tiesībām uz informāciju par tiesībām un informāciju par izvirzīto apsūdzību[35], tiesībām uz juridiskām konsultācijām un juridisku palīdzību, tiesībām uz saziņu ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārām iestādēm, kā arī īpašus aizsargpasākumus neaizsargātām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām. Ceļvedī uzsvērts, ka norādīto tiesību kārtība ir tikai aptuvena, netieši norādot, ka to var mainīt atkarībā no prioritātēm. Tas ir izstrādāts, lai darbotos kā vienots veselums; visas tā priekšrocības būs pilnībā jūtamas tikai pēc visu sastāvdaļu īstenošanas.

(6)       Šī direktīva nosaka minimuma noteikumus par tiesībām piekļūt advokātam un tiesībām pēc aizturēšanas sazināties ar trešo personu kriminālprocesa ietvaros, izņemot administratīvo procesu, kura rezultātā tiek piemērotas sankcijas, piemēram, konkurences vai nodokļu lietas, taču ietverot Eiropas Apcietināšanas ordera izpildes procesu. Tādējādi tā veicina Hartas piemērošanu, jo īpaši tās 4., 6., 7., 47. un 48. panta piemērošanu, balstoties uz ECK 3., 5., 6. un 8. pantu, kā tos ir iztulkojusi ECT.

(7)       Tiesības piekļūt advokātam ir noteiktas ECK 6. pantā un ICCPR 14. panta 2. punktā. Tiesības sazināties ar trešo personu ir būtiska garantija pret ļaunprātīgu rīcību, ko aizliedz ECK 3. pants; tiesības par brīvības atņemšanu informēt savu konsulāro pārstāvniecību balstās uz 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem. Šai direktīvai vajadzētu atvieglot šo tiesību praktisko piemērošanu, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesas procesu.

(8)       Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konsekventi atzinusi, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai būtu jābūt tiesībām piekļūt advokātam policijas nopratināšanas sākotnējā posmā un jebkurā gadījumā, sākot no aizturēšanas brīža, lai aizsargātu tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, jo īpaši tiesības neliecināt pret sevi, un izvairītos no ļaunprātīgas izturēšanās.

(9)       Līdzīgas tiesības uz advokāta klātbūtni būtu jāpiešķir katru reizi, kad valsts tiesības skaidri atļauj vai pieprasa aizdomās turētas vai apsūdzētas personas klātbūtni procesuālā darbībā vai pierādījumu vākšanā, piemēram, kratīšanā; šajos gadījumos faktiski advokāta klātbūtne var nostiprināt aizstāvības tiesības, neskarot nepieciešamību saglabāt atsevišķu izmeklēšanas darbību slepenību, jo personas klātbūtne izslēdz šādu darbību slepeno raksturu; šīm tiesībām nevajadzētu skart nepieciešamību nodrošināt pierādījumus, kas to rakstura dēļ var tikt izmainīti, izņemti vai iznīcināti, ja kompetentai iestādei būtu jāgaida advokāta ierašanās.

(10)     Lai tiesības uz piekļuvi advokātam būtu efektīvas, tām būtu jādod iespēja advokātam veikt visu darbību plašo loku, kas ir saistītas ar juridiskās palīdzības sniegšanu, kā to ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tam vajadzētu ietvert aktīvu piedalīšanos nopratināšanā vai tiesas sēdē, tikšanos ar klientu, lai apspriestu lietu un sagatavotu aizstāvību, attaisnojošu pierādījumu meklēšanu, atbalstu nomāktam klientam un brīvības atņemšanas apstākļu pārbaudi.

(11)     Tikšanās laiks un biežums starp aizdomās turētu vai apsūdzētu personu un viņa advokātu ir atkarīgs no katra atsevišķa procesa apstākļiem, jo īpaši no lietas sarežģītības un veicamajām procesuālajām darbībām. Tāpēc to nevajadzētu ierobežot vispārējā veidā, jo tas varētu negatīvi ietekmēt aizstāvības tiesību īstenošanu.

(12)     Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kuras brīvība ir atņemta, būtu jābūt tiesībām sazināties ar vienu, viņas izvēlētu personu, piemēram, ģimenes locekli vai darba devēju, lai to informētu par brīvības atņemšanu.

(13)     Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kuras brīvība ir atņemta, būtu jābūt tiesībām sazināties ar attiecīgajām konsulārajām vai diplomātiskajām iestādēm. Tiesības uz konsulāro palīdzību ir ietvertas 1963. gada Vīnes Konvencijas par konsulārajiem sakariem 36. pantā, saskaņā ar kuru valstīm ir tiesības piekļūt saviem pilsoņiem. Šī direktīva piešķir tiesības aizturētajai vai apcietinātajai personai atkarībā no tās vēlmēm.

(14)     Tā kā konfidenciāla saziņa starp aizdomās turētu vai apsūdzētu personu un tās advokātu ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu aizstāvības tiesību īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāpieprasa ievērot un nodrošināt, lai advokāta un klienta tikšanās, kā arī cita valsts tiesībās atļauta saziņa būtu konfidenciāla. Nebūtu jāparedz izņēmumi no konfidencialitātes pienākuma.

(15)     Atkāpes no tiesībām uz piekļuvi advokātam saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru būtu jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos, ja ir pārliecinoši iemesli saistībā ar steidzamu nepieciešamību novērst nopietnas negatīvas sekas citas personas dzīvībai vai veselībai un ja nav citu mazāk apgrūtinošu līdzekļu, lai sasniegtu tādu pašu rezultātu, piemēram, slepenas vienošanās gadījumā, aizdomās turētas vai apsūdzētas personas izvēlētā advokāta aizstāšana ar citu advokātu, vai citās trešās personas nosaukšana, ar kuru sazināties.

(16)     Šādām atkāpēm no tiesībām uz pieeju advokātam būtu jābūt iespējami ierobežotām, un tās nedrīkstētu ietekmēt šo tiesību būtību. Katrā atsevišķā gadījumā tā būtu jāizvērtē kompetentajai tiesu iestādei, kurai būtu jāsniedz sava lēmuma pamatojums.

(17)     Atkāpēm nevajadzētu skart tiesības uz taisnīgu tiesu, jo īpaši izteikumus, ko aizdomās turēta vai apsūdzēta persona ir izdarījusi, advokātam klāt neesot, nekad nevajadzētu izmantot, lai panāktu notiesājošu spriedumu.

(18)     Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai būtu jāļauj atteikties no tiesībām uz advokātu, ja šai personai ir pilnībā skaidras šāda atteikuma sekas, jo īpaši, ja šī persona pirms šāda lēmuma ir tikusies ar advokātu un viņai ir nepieciešamās spējas, lai saprastu šīs sekas, un pie nosacījuma, ka atteikšanās tiek izteikta brīvprātīgi un nepārprotami. Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai procesa gaitā būtu jābūt tiesībām atsaukt savu atteikumu jebkurā brīdī.

(19)     Jebkurai personai, kuru kompetentā iestāde nopratina nevis aizdomās turētas vai apsūdzētas personas, bet citā statusā, piemēram, kā liecinieku, ir nekavējoties jāpiešķir tiesības uz piekļuvi advokātam, ja iestāde nopratināšanas gaitā uzskata, ka šī persona ir kļuvusi par aizdomās turēto; nevienu izteikumu, kas izdarīts, pirms šī persona kļuvusi par aizdomās turēto vai apsūdzēto, nedrīkst izmantot viņai par sliktu;

(20)     Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienībā, šajā direktīvā noteiktās tiesības mutatis mutandis būtu jāpiemēro arī Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā saskaņā ar Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm[36].

(21)     Personai, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, būtu jābūt tiesībām piekļūt advokātam izpildes dalībvalstī, lai ļautu viņai efektīvi īstenot savas tiesības, pamatojoties uz Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI.

(22)     Šai personai būtu jāsniedz iespēja saņemt advokāta palīdzību izsniegšanas valstī, kurš īpašos gadījumos palīdzētu advokātam izpildes valstī nodošanas procedūru ietvaros, neskarot termiņus, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI; šim advokātam būtu jābūt iespējai palīdzēt advokātam izpildes valstī, izmantojot personas tiesības saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI izpildes valstī, jo īpaši šī lēmuma 3. un 4. pantā noteikto neizpildīšanas pamatu; tā kā Eiropas apcietināšanas orderis balstās uz savstarpējās atzīšanas principu, šim noteikumam nebūtu jāietver tiesības apstrīdēt lietas pamatotību izpildes dalībvalstī; jo nav konfliktu starp aizstāvības tiesībām un savstarpējo atzīšanu; tiesību uz taisnīgu tiesu veicināšana izpildes dalībvalstī un izsniegšanas dalībvalstī uzlabos savstarpējo uzticēšanos.

(23)     Lai tiesības uz piekļuvi advokātam padarītu efektīvas izsniegšanas dalībvalstī, izpildošajai tiesu iestādei būtu nekavējoties jāpaziņo apcietināšanas orderi izsniegušajai tiesu iestādei par personas aizturēšanu un šīs personas pieprasījumu saņemt advokāta palīdzību izsniegšanas dalībvalstī.

(24)     Tā kā pašreiz nepastāv ES tiesību akti par juridisko palīdzību, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot savas noteikumus par juridisko palīdzību, kuriem būtu jāatbilst Hartai, ECK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Ja jauni valsts tiesību akti, ar kuriem tiek īstenota šī direktīva, piešķir plašākas tiesības uz piekļuvi advokātam nekā iepriekš spēkā bijušie valsts tiesību akti, abām situācijām būtu jāpiemēro pašlaik spēkā esošie noteikumi par juridisko palīdzību.

(25)     Saskaņā ar ES tiesību efektivitātes principu dalībvalstīm būtu jāizveido pienācīgi, efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumam, ja tiek pārkāptas tiesības, kas personai piešķirtas ar ES tiesību aktiem.

(26)     Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka visas negatīvās sekas, kas personai var būt radušās tiesību uz piekļuvi advokātam aizskāruma dēļ, ir jānovērš, nostādot šo personu situācijā, kurā tā būtu bijusi, ja aizskārums nebūtu noticis. Tam var būt nepieciešama lietas atkārtota izskatīšana vai līdzvērtīgi pasākumi, ja galīgā notiesāšana ir panākta, pārkāpjot tiesības uz piekļuvi advokātam.

(27)     Tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka aizstāvības tiesības tiek neatgriezeniski aizskartas, ja tiek izmantots vainu apliecinošs izteikums, ko aizdomās turēta vai apsūdzēta persona izdarījusi bez piekļuves advokātam, dalībvalstīm būtu principā jāaizliedz izteikumu, kas iegūti, pārkāpjot tiesības uz piekļuvi advokātam, izmantošana par pierādījumiem pret aizdomās turēto vai apsūdzēto personu; izņēmums ir pieļaujams, ja šādu pierādījumu lietošana neskar aizstāvības tiesības. Tas neskar izteikumu izmantošanu, kas izdarīti citiem valsts tiesībās atļautiem mērķiem, piemēram, steidzamu izmeklēšanas darbību izdarīšanai vai citu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, vai būtiska kaitējuma novēršanai jebkurai personai.

(28)     Šī direktīva nosaka minimuma tiesības. Dalībvalstis var paplašināt šajā direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāka līmeņa aizsardzību gadījumos, kas nav nepārprotami minēti šajā direktīvā. Aizsardzības līmenim nekad nevajadzētu būt zemākam par standartiem, kas noteikti Hartā un ECK, kā tā interpretēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(29)     Šī direktīva nostiprina pamattiesības un pamatprincipus, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ieskaitot spīdzināšanas aizliegumu, necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas neaizskaramību, bērna tiesības, personu ar invaliditāti tiesības uz integrāciju, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību. Šī direktīva jāīsteno, ievērojot šīs tiesības un principus.

(30)     Šī direktīva veicina bērna tiesības un ņem vērā Eiropas Padomes pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, jo īpaši noteikumus attiecībā uz informāciju un konsultācijām. Direktīva nodrošina, ka bērni nevar atteikties no direktīvā ietvertajām tiesībām, ja tiem nav spēju saprast šāda atteikuma sekas. Aizdomās turēta vai apsūdzēta bērna tiesiskajam pārstāvim būtu vienmēr jāpaziņo par bērnam piemēroto brīvības atņemšanu un tās piemērošanas iemeslus, ja vien tas nav pretrunā ar bērna interesēm.

(31)     Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi, ciktāl tie atbilst ECK garantētajām tiesībām, tiktu īstenoti saskaņā ar ECK noteikumiem, kā tie iztulkoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(32)     Tā kā vienotus minimuma standartus nav iespējams izveidot, dalībvalstīm rīkojoties vienpusēji valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī, un tos var izveidot tikai Eiropas Savienības līmenī, Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi šā mērķa sasniegšanai vajadzīgos pasākumus.

(33)     [Saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir informējušas par savu vēlmi piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.] VAI [Neskarot 4. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalīsies šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ šī direktīva nebūs tām saistoša un nebūs jāpiemēro.][37]

(34)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Mērķis

Šī direktīva paredz noteikumus par kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētu un apsūdzētu personu, kā arī personu, attiecībā uz kurām ir uzsākta Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI noteiktā procedūra, tiesībām uz piekļuvi advokātam un tiesībām pēc aizturēšanas sazināties ar trešo personu.

2. pants Darbības joma

1.           Šī direktīva ir piemērojama no dienas, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ar oficiālu paziņojumu vai citādi ir informējušas personu par to, ka viņu tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz procesa noslēguma dienai, par kuru uzskata dienu, kad ir galīgi noteikts, vai aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, tostarp attiecīgos gadījumos notiesāšanas un pārsūdzības izskatīšanas nolēmuma dienu.

2.           Šī direktīva attiecas uz personām, attiecībā uz kurām uzsākta Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI noteiktā procedūra, no brīža, kad persona ir aizturēta izpildes valstī.

3. pants Tiesības uz piekļuvi advokātam kriminālprocesa ietvaros

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētām un apsūdzētām personām ir piekļuve advokātam, cik ātri vien iespējams, un jebkurā gadījumā:

a)         pirms policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes uzsāk nopratināšanu;

b)         veicot procesuālu vai pierādījumu vākšanas darbību, kurā personas klātbūtne ir nepieciešama vai atļauta saskaņā ar valsts tiesībām, ja tas netraucē pierādījumu iegūšanai;

c)         kopš brīvības atņemšanas brīža.

2.           Piekļuve advokātam ir jāpiešķir laikā un veidā, kas ļauj aizdomās turētai vai apsūdzētai personai efektīvi īstenot savas aizstāvības tiesības.

4. pants Tiesību uz piekļuvi advokātam saturs

1.           Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai ir tiesības satikties ar advokātu, kas viņu pārstāv.

2.           Advokātam ir tiesības būt klāt, notiekot jebkurai nopratināšanai un tiesas sēdei. Viņam ir tiesības uzdot jautājumus, pieprasīt skaidrojumus un izdarīt izteikumus, kas tiek fiksēti saskaņā ar valsts tiesībām.

3.           Advokātam ir tiesības būt klāt visās citās izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbībās, kurās aizdomās turētas vai apsūdzētas personas klātbūtne ir nepieciešama vai atļauta saskaņā ar valsts tiesībām, ja vien tas netraucē pierādījumu iegūšanai.

4.           Advokātam ir tiesības pārbaudīt apstākļus, kādos aizdomās turēta vai apsūdzēta persona tiek turēta, un šajā nolūkā advokātam ir jābūt iespējai piekļūt vietai, kurā persona tiek turēta.

5.           Advokāta un aizdomās turētas vai apsūdzētas personas tikšanās laiks un biežums nedrīkst tikt ierobežots veidā, kas aizskar šīs personas tiesības uz aizstāvību

5. pants Tiesības sazināties pēc aizturēšanas

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka 2. pantā minētajai personai, kuras brīvība ir atņemta, ir tiesības, cik drīz vien iespējams, sazināties ar vismaz vienu viņas nosauktu personu.

2.           Gadījumos, kad persona ir bērns, dalībvalsts nodrošina, ka bērna tiesiskais pārstāvis vai cita persona atkarībā no bērna interesēm tiek, cik drīz vien iespējams, informēta par brīvības atņemšanu un tās iemesliem, ja vien tas nav pretrunā ar bērna labākajam interesēm; šādā gadījumā tiek informēts cits atbilstošs pieaugušais.

6. pants Tiesības sazināties ar konsulārajām vai diplomātiskajām iestādēm

Dalībvalstis nodrošina 2. pantā minētām personām, kam ir atņemta brīvība un kuras nav dalībvalsts pilsoņi, tiesības uz to, lai viņu valsts konsulārajām un diplomātiskajām iestādēm, cik ātri vien iespējams, tiktu paziņots par brīvības atņemšanu, kā arī tiesības sazināties ar konsulārajam vai diplomātiskajām iestādēm.

7. pants Konfidencialitāte

Dalībvalstis nodrošina, ka tikšanās starp aizdomās turēto vai apsūdzēto personu un tās advokātu ir konfidenciālas. Tās nodrošina arī korespondences, telefona sarunu un citu saziņas formu konfidencialitāti, kuras starp aizdomās turēto vai apsūdzēto personu un viņa advokātu ir atļautas valsts tiesībās.

8. pants Atkāpes

Dalībvalstis neatkāpjas no šīs direktīvas noteikumiem; izņēmuma apstākļos ir iespējamas atkāpes no 3. panta, 4. panta 1. līdz 3. punkta, 5. panta un 6. panta. Visas atkāpes:

a)      jāpamato ar pārliecinošiem iemesliem, kas attiecas uz steidzamu nepieciešamību novērst būtiskas negatīvas sekas personas dzīvībai vai veselībai;

b)      nevar pamatot tikai ar iespējamā noziedzīgā nodarījuma smagumu;

c)      nepārsniedz nepieciešamo;

d)      ir iespējami ierobežotas laikā un jebkurā gadījumā nepārsniedz lietas izskatīšanas tiesā posmu;

e)      neskar procesa taisnīgumu.

Atkāpes var atļaut tikai ar pienācīgi pamatotu kompetentās tiesu iestādes lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.

9. pants Atteikšanās no tiesībām

1.           Neskarot valsts tiesības, kas nosaka obligātu advokāta klātbūtni vai palīdzību, uz jebkuru atteikšanos no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām attiecas šādi nosacījumi:

a)      aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir saņēmusi iepriekšēju juridisku konsultāciju par šāda atteikuma sekām vai ir citādā veidā pilnībā iepazinusies ar šādām sekām;

b)      viņa ir spējīga saprast šīs sekas un

c)      atteikums ir izteikts brīvprātīgi un nepārprotami.

2.           Atteikumu un apstākļus, kuros tas ir izteikts, fiksē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām.

3.           Dalībvalsts nodrošina, ka atteikumu var pēcāk atsaukt jebkurā procesa posmā.          

10. pants Personas, kas nav aizdomās turētie vai apsūdzētie

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurai personai, kura nav aizdomās turētais vai apsūdzētais un kuru nopratina policija vai cita tiesībaizsardzības iestāde kriminālprocesa ietvaros, tiek piešķirtas tiesības piekļūt advokātam, ja nopratināšanas vai tiesas sēdes gaitā šī persona kļūst par aizdomās turēto vai apsūdzēto saistībā ar noziedzīga nodarījuma paveikšanu.

2            Dalībvalstis nodrošina, ka visi šādas personas izteikumi, kas izdarīti, pirms šī persona uzzina par to, ka tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, nevar tikt izmantoti pret viņu.

11. pants Tiesības uz piekļuvi advokātam Eiropas apcietināšanas ordera procedūras ietvaros

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurai personai, uz kuru attiecas Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI noteiktā procedūra, pēc aizturēšanas, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, nekavējoties ir tiesības piekļūt advokātam izpildes dalībvalstī.

2.           Attiecībā uz tiesību uz piekļuvi advokātam saturu šai personai izpildes dalībvalstī ir šādas tiesības:

– tiesības piekļūt advokātam laikā un veidā, kas ļauj šai personai efektīvi izmantot savas tiesības;

– tiesības tikties ar advokātu, kas viņu pārstāv;

– tiesības uz advokāta klātbūtni, notiekot jebkurai nopratināšanai vai tiesas sēdei, ieskaitot advokāta tiesības uzdot jautājumus, pieprasīt skaidrojumus un izdarīt izteikumus, kas tiek fiksēti saskaņā ar valsts tiesībām;

– tiesības advokātam piekļūt vietai, kurā persona tiek turēta, lai pārbaudītu brīvības atņemšanas apstākļus.

Personas un tās advokāta tikšanās laiku un biežumu neierobežo veidā, kas aizskar šīs personas tiesību īstenošanu, pamatojoties uz Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI.

3.           Dalībvalsts nodrošina, ka jebkurai personai, uz kuru attiecas procedūra, kas noteikta Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI, pēc tās pieprasījuma pēc aizturēšanas, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, nekavējoties ir tiesības piekļūt advokātam izsniegšanas dalībvalstī, lai palīdzētu advokātam izpildes dalībvalstī saskaņā ar 4. punktu. Šo personu informē par šādām tiesībām.

4.           Šīs personas advokātam izsniegšanas dalībvalstī ir tiesības veikt darbības, kas ir nepieciešamas, lai palīdzētu advokātam izpildes valstī, lai efektīvi īstenotu personas tiesības izpildes dalībvalstī, pamatojoties uz Padomes Pamatlēmumu, jo īpaši tā 3. un 4. pantu.

5.           Pēc aizturēšanas, kas veikta, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izpildošā tiesu iestāde nekavējoties informē izsniegušo tiesu iestādi par aizturēšanu un personas pieprasījumu par tiesībām uz piekļuvi advokātam arī izsniegšanas dalībvalstī.

12. pants Juridiskā palīdzība

1.           Šī direktīva neskar valsts tiesību normas par juridisko palīdzību, kas ir jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

2.           Dalībvalstis nepiemēro noteikumus par juridisko palīdzību, kas ir mazāk labvēlīgi par šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi advokātam.

13. pants Tiesību aizsardzības līdzekļi

1.           Dalībvalsts nodrošina, ka 2. pantā minētai personai ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis, gadījumos, kad tās tiesības uz piekļuvi advokātam ir aizskartas.

2.           Šim tiesību aizsardzības līdzeklim ir jāatjauno personas stāvoklis, kurā šī persona būtu bijusi, ja tiesību aizskārums nebūtu noticis.

3.           Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka aizdomās turētu un apsūdzētu personu izteikumi vai pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot tiesības uz piekļuvi advokātam, vai gadījumos, kad atkāpes no šīm tiesībām tika atļautas saskaņā ar 8. pantu, nevar tikt lietotas nevienā procesa stadijā kā pierādījumi pret šo personu, ja vien šādu pierādījumu lietošana neskar šīs personas tiesības uz aizstāvību.

14. pants Noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula

Neko šajā direktīvā nevar interpretēt kā tādu, kas ierobežo vai atkāpjas no jebkurām tiesībām un procesuālajām garantijām, kas ietvertas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, citos atbilstīgos starptautisko tiesību noteikumos vai jebkuras dalībvalsts tiesību aktos, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni.

15. pants Transponēšana

1.           Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [24 mēneši pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī].

2.           Tās dara zināmus Komisijai šo tiesību aktu noteikumus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

3.           Pieņemot šos noteikumus, dalībvalstis tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai iekļauj šādu atsauci minēto lēmumu oficiālajā publikācijā. Dalībvalstis nolemj, kā izdarāma šāda atsauce.   

16. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs                                                                       

[1]               OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.

[2]               COM(2010) 392, 20.7.2010.

[3]               OV C 303, 14.12.2007., 30. lpp. Paskaidrojumi attiecībā uz pamattiesību hartu.

[4]               999 U.N.T.S. 171. ICCPR ir starptautiska konvencija par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas atvērta parakstīšanai ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1966. gada 16. decembra rezolūciju un kuru ir ratificējušas visas ES dalībvalstis un tādējādi tā ir tām saistoša starptautiskajās tiesībās.

[5]               United Nations, Treaty Series, vol. 596, p.261.

[6]               OV C 303, 14.12.2007., 1. lpp.

[7]               COM(2004)328, 28.4.2004.

[8]               OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

[9]               OV C 115, 4.5.2010.

[10]             2008. gada 27. novembra spriedums lietā Salduz pret Turciju, pieteikums Nr. 36391/02, 50. punkts.

[11]             Ibidem, 52. punkts.

[12]             2010. gada 13. janvāra spriedums lietā Dayanan pret Turciju, pieteikums Nr. 7377/03, 32. punkts.

[13]             2010. gada 14. oktobra spriedums lietā Brusco pret Franciju, pieteikums Nr. 1466/07, 47. punkts.

[14]             2008. gada 11. decembra spriedums lietā Panovits pret Kipru, pieteikums Nr. 4268/04, 73. līdz 76. punkts.

[15]             Ibidem, 66. punkts.

[16]             Skat. šim priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu, 7. punkts, 12. lpp.

[17]             Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un aizturēšanas procedūrām starp dalībvalstīm (2002/584/TI) (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

[18]             2010. gada 13. janvāra spriedums lietā Dayanan pret Turciju, pieteikums Nr. 7377/03, 32. punkts.

[19]             Komisijas paziņojums par ES plānu par bērnu tiesībām - COM    (2011) 60, 15.2.2011.

[20]             Eiropas Padomes 2010. gada 17. oktobra pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu.

[21]             2007. gada 13. marta spriedums lietā Castravet pret Moldovu, pieteikuma nr. 23393/05 § 49, 2007. gada 27. marta spriedums lietā Istratii un citi pret Moldovu, pieteikuma nr. 8721/05, 8705/05, 8742/05 §89.

[22]             2008. gada 27. novembra spriedums lietā Salduz pret Turciju, pieteikums Nr. 36391/02, 55. punkts.

[23]             Ibidem, 52. punkts

[24]             2008. gada 27. novembra spriedums lietā Salduz pret Turciju, pieteikuma Nr. 36391/02, 59. punkts; 2008. gada 11. decembra spriedums lietā Panovits pret Kipru, pieteikuma Nr. 4268/04, 68. punkts, 2010. gada 23. februāra spriedums lietā Yoldaş pret Turciju, pieteikuma Nr. 27503/04, 52. punkts.

[25]             2010. gada 14. oktobra spriedums lietā Brusco pret Franciju, pieteikums Nr. 1466/07, 47. punkts.

[26]             Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā kopš 2007. gada ir īstenots Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, COM (2011)175 galīgā redakcija, 11.4.2011.

[27]             OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

[28]             2008. gada 27. novembra spriedums lietā Salduz pret Turciju, pieteikums Nr. 36391/02, 72. punkts.

[29]             2008. gada 27. novembra spriedums lietā Salduz pret Turciju, pieteikums Nr. 36391/02, 55. punkts.

[30]             OV C , , lpp.

[31]             OV C , , lpp.

[32]             OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

[33]             OV C 115, 4.5.2010.

[34]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.

[35]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/XXX/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā.

[36]             OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

[37]             Šā direktīvas apsvēruma galīgā redakcija būs atkarīga no Apvienotās Karalistes un Īrijas nostājas, ko pieņems saskaņā ar 21. protokola noteikumiem.