31.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 153/137

—

ņemot vērā notiekošās sarunas starp ES un Gruziju par asociācijas nolīguma noslēgšanu,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 1. septembrī notikušās ārkārtas sanāksmes secinājumus un Eiropas Savienības Ārējo attiecību padomes 2008. gada 15. septembra secinājumus,

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. maija secinājumus par Gruziju, ar ko pieņem sarunu norādes,

—

ņemot vērā Gruzijas un Eiropas Savienības Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

—

ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par pamieru, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,

—

ņemot vērā Gruzijas prezidenta Mikheil Saakashvili runu Eiropas Parlamentā 2010. gada 23. novembrī,

—

ņemot vērā Prāgā notikušās Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju,

—

ņemot vērā 2010. gada 25. oktobrī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Austrumu partnerību,

—

ņemot vērā 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde uz mainīgo situāciju kaimiņvalstīs”,

—

ņemot vērā ES un Gruzijas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) kopīgo rīcības plānu, ko apstiprināja ES un Gruzijas sadarbības padomes sanāksmē 2006. gada 14. novembrī un kas nosaka stratēģiskos un konkrētos mērķus, kuru pamatā ir uzticība kopīgām vērtībām un politisko, ekonomisko un institucionālo reformu efektīva īstenošana,

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2011. gada 25. maijā pieņemto progresa ziņojumu par Gruziju,

—

ņemot vērā ES un Gruzijas vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kuri stājās spēkā 2011. gada 1. martā,

—

ņemot vērā 2009. gada 30. novembra Eiropas Savienības un Gruzijas kopīgo mobilitātes partnerības deklarāciju,

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2009. gadā sagatavotos pamatieteikumus saistībā ar Gruzijas gatavošanos sarunu atvēršanai par DCFTA,

—

ņemot vērā 2011. gada 14. jūlijā parakstīto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību,

—

ņemot vērā 2010. gada 2. decembrī parakstīto nolīgumu par kopējo aviācijas telpu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Gruziju,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 13/2010 par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) sasniegtajiem rezultātiem Dienvidkaukāzā,

—

ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par stāvokli Gruzijā (1), 2010. gada 20. maija rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu (2) un 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskatu (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 90. panta 4. punktu un 48. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0374/2011),

A.

tā kā Austrumu partnerība ir radījusi nozīmīgu politisko satvaru attiecību stiprināšanai, ātrākai politisko saikņu nodibināšanai un ekonomiskās integrācijas veicināšanai starp ES un Gruziju, atbalstot politiskās un sociālekonomiskās reformas un sekmējot Gruzijas tuvināšanos ES;

B.

tā kā Austrumu partnerība stiprina divpusējās attiecības ar jaunu asociācijas nolīgumu palīdzību, ņemot vērā partnervalsts īpašo situāciju un mērķus, un tās spēju izpildīt nolīgumā paredzētās saistības;

C.

tā kā Gruzijas aktīvai līdzdalībai un uzticībai kopīgām vērtībām un principiem, tostarp demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas principam, ir būtiska nozīme, lai turpinātu procesu un gūtu panākumus sarunās un turpmākajā asociācijas nolīguma īstenošanā un lai nodrošinātu, ka tas ilgtspējīgi ietekmē valsts attīstību;

D.

tā kā tiesību aktu tuvināšana ir svarīgs instruments ES un Gruzijas sadarbības sekmēšanai;

E.

tā kā Gruzija ir viena no Austrumu partnerības valstīm, kurai ir labākie panākumi reformu pieņemšanā, lai gan vēl ir problēmas attiecībā uz to īstenošanu; tā kā ir jāuzlabo reformu īstenošana tiesu sistēmā, darba tiesību un sieviešu tiesību jomā, kā arī minoritāšu integrācija;

F.

tā kā neatrisinātais Krievijas un Gruzijas konflikts traucē Gruzijas stabilitātei un attīstībai; tā kā Krievija turpina okupāciju Gruzijas reģionos Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatnormas un principus; tā kā apgabalos, kurus faktiski kontrolē okupācijas spēki, kas ir vainojami cilvēktiesību pārkāpumos šajos apgabalos, notikusi etniskā tīrīšana un vardarbīgas demogrāfiskas izmaiņas;

G.

tā kā kopīgajā paziņojumā „Jauna atbilde uz mainīgo situāciju kaimiņvalstīs” ES izklāstīja savu mērķi aktīvāk iesaistīties konflikta atrisināšanā; tā kā Eiropas Savienības Uzraudzības misija (EUMM) veic svarīgu uzdevumu uz vietas un ES īpašais pārstāvis saistībā ar Dienvidkaukāzu un krīzi Gruzijā ir Ženēvā notiekošo sarunu līdzpriekšsēdētājs; tā kā šajās sarunās līdz šim ir gūti nenozīmīgi rezultāti;

H.

tā kā ES uzsver, ka Gruzijai ir tiesības pievienoties jebkurai starptautiskajai organizācijai vai aliansei, ja tā ievēro starptautiskās tiesības, un atkārtoti pauž stingru atbalstu principam, ka nevienai trešai valstij nav veto tiesību attiecībā uz citas valsts suverēnu lēmumu pievienoties kādai starptautiskajai organizācijai vai apvienībai un nav tiesību destabilizēt demokrātiski ievēlētu valdību;

I.

tā kā sarunas ar Gruziju par asociācijas nolīgumu norisinās ātri, tomēr sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) vēl nav sāktas,

a)

nodrošināt, ka sarunas ar Gruziju konsekventi turpinās;

b)

kā arī nodrošināt, ka asociācijas nolīgums ir visaptverošs un tālredzīgs pamats attiecību ar Gruziju turpmākai attīstībai nākamajos gados;

c)

atzīt Gruziju par Eiropas valsti un Gruzijas vēlmes, tostarp tās, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, un balstīt ES saistības un notiekošās sarunas ar Gruziju uz Eiropas perspektīvu, uzskatot to par vērtīgu līdzekli reformu īstenošanā un nepieciešamo katalizatoru, lai gūtu sabiedrības atbalstu šīm reformām, kuras varētu vēl vairāk stiprināt Gruzijas uzticību kopējām vērtībām un demokrātijas principiem, tiesiskumam, cilvēktiesībām un labai pārvaldībai;

d)

stiprināt ES atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un nodrošināt nolīguma piemērojamību visā Gruzijas teritorijā, tiklīdz tas tiks noslēgts; tālab turpināt aktīvi iesaistīties konflikta risināšanā, inter alia pateicoties ES Uzraudzības misijai, kuras mandātu nesen pagarināja līdz 2012. gada 15. septembrim;

e)

uzsvērt, ka ir jāpanāk droša un cilvēka cienīga visu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās to pastāvīgajā dzīvesvietā un ka nav pieņemamas jebkādas vardarbīgas demogrāfiskas izmaiņas;

f)

uzsvērt etniskās un reliģiskās iecietības nozīmi; atzinīgi vērtēt Gruzijas parlamentā nesen pieņemto likumu par reliģisko organizāciju reģistrēšanu un Gruzijas valdības apstiprināto rīcības plānu izglītības jomā, ar ko paredz uzlabot nacionālo mazākumtautību integrāciju;

g)

atzīt Abhāzijas reģionu un Chinvali reģionu/ Dienvidosetiju Gruzijā par okupētām teritorijām;

h)

aktīvāk risināt sarunas ar Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu, ka tā bez nosacījumiem izpilda visus pamiera noteikumus, par kuriem vienojās Krievija un Gruzija 2008. gada 12. augustā, jo īpaši attiecībā uz noteikumu par prasību, lai Krievija nodrošinātu ES Uzraudzības misijai pilnīgu un neierobežotu piekļuvi okupētajām Abhāzijas reģiona un Chinvali reģiona/ Dienvidosetijas teritorijām; uzsvērt nepieciešamību panākt stabilitāti iepriekš minētajos Gruzijas reģionos;

i)

aicināt Krieviju, kura ir atzinusi par neatkarīgiem Gruzijas reģionus Abhāzijā un Chinvali reģionu/ Dienvidosetiju, šo nostāju mainīt, izbeigt Gruzijas teritoriju okupāciju un pilnībā ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību, kā atzīts starptautiskajās tiesībās, ANO hartā, Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās;

j)

atzinīgi vērtēt Gruzijas vienpusējās saistības, ar ko tā apņemas pati nelietot spēku kontroles atgūšanai Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos un ko savā runā Eiropas Parlamentā 2010. gada 23. novembrī izklāstīja prezidents M. Saakashvili, un aicināt Krieviju atbildēt ar tādu pašu apņemšanos nelietot spēku pret Gruziju; atzinīgi vērtēt Gruzijas stratēģiju par okupētajām teritorijām un iesaistīšanās rīcības plānu kā svarīgu instrumentu, lai panāktu izlīgumu, un uzsvērt nepieciešamību pēc dialoga uzlabošanas un cilvēku savstarpējas saskarsmes ar Abhāzijas un Dienvidosetijas vietējiem iedzīvotājiem, lai padarītu iespējamu izlīgumu;

k)

atzinīgi vērtēt panākto vienošanos starp Krievijas un Gruzijas valdību par Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, paužot cerību, ka šī vienošanās paredz atzīt Abhāziju un Dienvidosetiju par neatņemamām Gruzijas sastāvdaļām;

l)

aicināt Gruziju un Krieviju iesaistīties tiešās sarunās, neizvirzot nosacījumus, par vairākiem jautājumiem, un, ja nepieciešams, abpusēji pieņemamai trešai pusei darbojoties kā vidutājai — tam būtu jāpapildina, bet ne jāaizstāj notiekošais Ženēvas process.

m)

paust bažas par terora aktiem Gruzijā, kuri notiek kopš pagājušā gada, un aicināt Gruziju un Krieviju sadarboties izmeklēšanā par šiem terora aktiem; mudināt Gruziju un Krieviju mazināt spriedzi retorikā par bombardēšanu un atbalstu terorismam, jo ir jārada uzticēšanās gaisotne šādas izmeklēšanas veikšanai;

n)

atzinīgi vērtēt starp Gruziju un Krieviju panākto vienošanos par Krievijas pievienošanos PTO, un kurā iekļauta kārtība par tirdzniecības uzraudzību starp abām valstīm;

o)

atzinīgi vērtēt nozīmīgos sasniegumus, ko Gruzija guvusi demokrātisko reformu jomā, tostarp demokrātisko institūciju, jo īpaši Ombuda, stiprināšanā, cīņā pret korupciju un tiesu iestāžu reformas, kā arī ekonomisko reformu un liberalizācijas jomā; apsveikt Gruziju par paveikto noziedzības samazināšanā valstī kopumā un jo īpaši smago noziegumu samazināšanā;

p)

prasīt, lai Gruzijas valdība plašāk iesaistītos konstruktīvā politiskajā dialogā ar opozīciju un tālāk attīstītu demokrātisku vidi vārda brīvībai, jo īpaši sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību visām politiskajām partijām;

q)

prasīt, lai Gruzijas valdība turpmāk uzlabotu fiziskos apstākļus cietumos un apcietinājuma vietās, turpinātu pilnībā atbalstīt Gruzijas tiesībsargu, kurš atbild par cilvēktiesību pārkāpumu uzraudzību, un apsvērt palīdzību pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību jomas nevalstiskajām organizācijām, tām apmeklējot cilvēkus cietumos un apcietinājuma vietās;

r)

novērtēt vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu, kā arī ES un Gruzijas mobilitātes partnerības nolīguma īstenošanu; pēc tam apsvērt iespēju pienācīgi sākt ES un Gruzijas dialogu par vīzu režīma liberalizāciju; nodrošināt, ka nolīgumā tiek atspoguļoti vīzu režīma liberalizācijas procesa rezultāti, kas sasniegti nolīguma sarunu pabeigšanas brīdī;

s)

iekļaut nolīgumā klauzulas par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu atbilstīgi augstākajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem, pilnībā ievērojot Eiropas Padomes un EDSO regulējumu un jo īpaši prasot valsts iekšienē pārvietoto personu (IDP) un pie mazākumtautībām piederošo personu tiesību ievērošanu;

t)

ņemt vērā nozīmīgo darbu, ko paveikusi Gruzija IDP rīcības plāna īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz mājokļu pieejamību;

u)

aicināt Gruzijas iestādes pieņemt un īstenot visaptverošus un efektīvus diskriminācijas novēršanas tiesību aktus saskaņā ar ES tiesību aktu un ES Pamattiesību hartas burtu un garu, cita starpā šajos tiesību aktos iekļaujot noteikumus, kas aizliedz diskrimināciju saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti;

v)

nolīgumā uzsvērt pamatbrīvību nodrošināšanas, tiesiskuma, labas pārvaldības un nepārtrauktas cīņas pret korupciju nozīmi un kā vienu no prioritātēm arī turpmāk atbalstīt tiesu sistēmas reformu, lai palielinātu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai, un uzsvērt nepieciešamību attīstīt pilnībā neatkarīgu tiesu sistēmu, tostarp — veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek godīgi pārskatītas plašu sabiedrības uzmanību guvušas politiskas lietas, lietas, kas attiecas uz cilvēktiesībām, un lietas par īpašuma uzurpēšanu;

w)

aicināt Gruzijas valdību veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu; ļaut plašsaziņas līdzekļiem sniegt reportāžas neatkarīgi un objektīvi bez politiska un ekonomiska spiediena; nodrošināt ticamu un efektīvu pasākumu īstenošanu žurnālistu aizsardzībai; nodrošināt pārredzamību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, jo īpaši attiecībā uz ziņu dienestiem, un brīvu piekļuvi publiskai informācijai;

x)

iekļaut nolīgumā iedaļu par bērna tiesību aizsardzību, tostarp attiecīgo Gruzijas tiesību aktu saskaņošanu ar Konvenciju par bērna tiesībām;

y)

uzsvērt būtisko nozīmi, kāda ir dzimumu līdztiesības pilnīgai sasniegšanai, jo īpaši, attiecībā uz milzīgo atšķirību sieviešu un vīriešu atalgojumā;

z)

pēc iespējas drīz uzsākt sarunas par DCFTA un šajā sakarībā pienācīgi atbalstīt attiecīgos Gruzijas partnerus sarunu norisē un turpmākajā DCFTA īstenošanā, iepriekš rūpīgi un detalizēti izvērtējot tās sociālo un ekoloģisko ietekmi;

aa)

atbalstīt sarunu sākšanu par DCFTA pēc iespējas drīz un tiklīdz Gruzija būs izpildījusi Komisijas sagatavotos un dalībvalstu apstiprinātos pamatieteikumus, lai varētu ciešāk sasaistīt Gruziju ar tās lielāko tirdzniecības partneri — tas ir vajadzīgs, lai saglabātu Gruzijas ekonomisko izaugsmi un pārvarētu ekonomikas krīzi un zaudējumus, ko 2008. gadā nodarīja karš ar Krieviju;

ab)

veicināt Gruzijas sekmes tās tiesību aktu uzlabošanā, palielinot tās iestāžu efektivitāti un nodrošinot augstus kvalitātes kontroles standartus tās izstrādājumiem, lai izpildītu prasības, ko noteikusi Eiropas Komisija;

ac)

sniegt Gruzijai ES finanšu un tehnisko palīdzību, lai nodrošinātu juridisko un iestāžu reformu turpināšanu, kas vajadzīgas, pielāgojoties DCFTA un paātrinot ES un Gruzijas rīcības plānā paredzēto pamatieteikumu īstenošanu;

ad)

uzsvērt, ka Eiropas Savienībai ir būtiski, lai Gruzija garantētu pareizu toksisko un radioaktīvo atkritumu noglabāšanu savā teritorijā kā priekšnoteikumu, lai varētu atvieglot tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību, lai aizsargātu pārtikas drošumu;

ae)

iekļaut nolīgumā apņemšanos ievērot Starptautiskās Darba organizācijas noteiktās darba tiesības un standartus, jo īpaši Konvenciju Nr. 87 un Nr. 98, un ES Sociālo hartu, kā arī praktiski īstenot patiesu, strukturētu un nediskriminējošu sociālo dialogu un nodrošināt veicinošo faktoru, kāds attiecībā uz Gruzijas integrāciju ES būtu tās īstenotajai tuvināšanai ES sociālajiem acquis;

af)

aicināt Gruzijas iestādes izrādīt stingrāku apņēmību saistībās, kas attiecas uz nodarbinātības politiku, sociālo kohēziju un turpmāku tādas vides radīšanu, kas ir labvēlīga sociālās tirgus ekonomikas ES standartiem;

ag)

ņemt vērā ievērojamos centienus, ko pēdējo gadu laikā īstenoja Gruzijas valdība, lai atvērtu valsts ekonomiku, nosakot ļoti zemus rūpniecības tarifus, un pieņemtu tādu tiesisko un regulatīvo sistēmu, kas veicina uzņēmējdarbību un ieguldījumus, kā arī nostiprinātu tiesiskumu;

ah)

iekļaut no tā izrietošas saistības, kas aptver galvenās ar tirdzniecību saistītās sadaļas, piemēram, beztarifu barjeras, tirdzniecības atvieglošanu, noteikumus par izcelsmi, sanitāros un fitosanitāros pasākumus, intelektuālā īpašuma tiesības un ieguldījumu un konkurences politiku, un pabeigt pasākumus jomās, kas ietilpst rīcības plānā;

ai)

mudināt, lai Gruzija turpinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgas reformas, uzlabotu nodokļu iekasēšanas spēju un strīdu izšķiršanas mehānismu līgumu jautājumos, vienlaikus veicinot uzņēmumu sociālo atbildību un ilgtspējīgu attīstību; mudināt Gruziju turpināt ieguldījumus infrastruktūrā, it īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā, cīnīties pret pastāvošo nevienlīdzību, jo īpaši lauku apvidos, sekmēt sadarbību ar ekspertiem no visām ES dalībvalstīm un ikdienā dalīties ES pārvaldības paraugpraksē;

aj)

veicināt plašu sektorālo sadarbību; jo īpaši precizēt ieguvumus un sekmēt sistemātisku konverģenci šajā jomā;

ak)

iekļaut nolīgumā noteikumus par iespēju Gruzijai piedalīties Kopienas programmās un aģentūru darbā, proti, par pamatinstrumentu Eiropas standartu veicināšanai visos līmeņos;

al)

uzsvērt nepieciešamību panākt ilgtspējīgu attīstību, tostarp sekmējot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un energoefektivitāti, ņemot vērā ES mērķus cīņā ar klimata pārmaiņām; uzsvērt Gruzijas svarīgo lomu ES energoapgādes drošības uzlabošanā, sekmējot prioritārus projektus un politikas pasākumus Dienvidu koridora izveidē (NABUCCO, AGRI, Kaspijas jūras cauruļvads, White Stream, EAOTC);

am)

mudināt un atbalstīt Gruzijas iestādes to ieguldījumu programmā jaunas ražošanas jaudas hidroelektrostaciju būvniecībai saskaņā ar ES standartiem un normām, jo tas ir līdzeklis enerģētikas pieprasījuma diversifikācijai;

an)

apspriesties ar Eiropas Parlamentu par parlamentārās sadarbības noteikumiem;

ao)

iekļaut skaidrus kritērijus attiecībā uz asociācijas nolīguma īstenošanu un paredzēt uzraudzības mehānismus, tostarp prasību regulāri sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam;

ap)

sniegt mērķtiecīgu finansiālo un tehnisko atbalstu Gruzijai, lai nodrošinātu tās spēju izpildīt saistības, kas izriet no sarunām par asociācijas nolīgumu un no tā pilnīgas īstenošanas, turpinot piedāvāt visaptverošas iestāžu darba uzlabošanas programmas; atvēlēt vairāk līdzekļu vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo spēju attīstīšanai ar Austrumu partnerību pasākumu palīdzību, partnerības programmām, augsta līmeņa konsultācijām, mācību programmām un darbinieku apmaiņas programmām, kā arī iekārtošanai darbā un arodmācībām paredzētām stipendijām;

aq)

ņemot vērā kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde uz mainīgo situāciju kaimiņvalstīs”, palielināt ES atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem Gruzijā, lai tie varētu veikt reformu un valdības uzņemto saistību izpildes iekšējo uzraudzību un uzlabot pārskatatbildību šajā jomā;

ar)

aicināt Eiropas Savienības pārrunu grupu turpināt labo sadarbību ar Eiropas Parlamentu, pastāvīgi sniedzot dokumentāli apstiprinātu informāciju par sarunu gaitu saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, kurā noteikts, ka Parlamentu nekavējoties pilnībā informē visos procedūras posmos;