31.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 153/102

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistītu industriālo darbību konkurētspēju (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. augusta ieteikumu par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (4),

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 13. novembra secinājumus par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, to pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (5),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 18. un 19. novembra secinājumus par Eiropas kinoteātru digitalizācijas sniegtajām iespējām un pārbaudījumiem (6),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta vērtēšanas kritērijiem, kas ietverti Komisijas 2001. gada 26. septembra paziņojumā par atsevišķiem juridiskajiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (Paziņojums par kinematogrāfiju) (7),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2010. gada 2. jūlija darba dokumentu par problēmām, kas saistītas ar Eiropas analogā laikmeta un digitālā laikmeta filmu mantojumu (Filmu mantojuma ieteikuma otrais īstenošanas ziņojums) (SEC(2010)0853),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. septembra paziņojumu „Par Eiropas kino iespējām un problēmām digitālajā laikmetā” (COM(2010)0487),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. jūlija zaļo grāmatu „Audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē Eiropas Savienībā: iespējas un problēmas ceļā uz digitālo vienoto tirgu”(COM(2011)0427),

—

ņemot vērā 2002. gada 2. jūlija rezolūciju par atsevišķiem juridiskajiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (8),

—

ņemot vērā 2001. gada 13. novembra rezolūciju par Eiropas filmu aprites uzlabošanu iekšējā tirgū un kandidātvalstīs (9),

—

ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku (10),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 2. aprīļa atzinumu „Eiropas kino digitālajā laikmetā” (11),

—

ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu (12),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0366/2011),

A.

tā kā kultūra veido Eiropas identitāšu un kopīgo vērtību fundamentālu pamatu;

B.

tā kā kultūra ir būtisks temats mūsdienu debatēs par identitāti, sociālo kohēziju un uz zināšanām balstītu ekonomiku, kā norādīts 2001. gada UNESCO Vispārējā deklarācijā par kultūras daudzveidību;

C.

tā kā ikvienam ir tiesības piedalīties kopienas kultūras dzīvē un baudīt mākslu un tā kā kinomāksla turklāt palīdz cilvēkiem gūt informāciju citam par citu, daloties kopīgā cilvēces pieredzē un palīdzot radīt Eiropas identitāti;

D.

tā kā ieguldījumiem kultūrā ir ilgtermiņa, nemateriāli un daudzas paaudzes ietekmējoši rezultāti attiecībā uz Eiropas identitātes veidošanu;

E.

tā kā Eiropas audiovizuālais sektors, tostarp kino, veido nozīmīgu ES ekonomikas daļu un tam vajadzētu būt konkurētspējīgākam globālā līmenī;

F.

tā kā Eiropas kinematogrāfija ir nozīmīga kultūras daļa, kas veicina dialogu un izpratni, iemiesojot un demonstrējot Eiropas vērtības Eiropas Savienībā un ārpus tās, vienlaikus veicot nozīmīgu uzdevumu kultūru un valodu daudzveidības saglabāšanā un veicināšanā;

G.

tā kā Eiropas kino nozarei būtu jāstiprina teritoriālā un sociālā integritāte;

H.

tā kā digitālais laikmets sniedz jaunas iespējas audiovizuālajai nozarei, jo īpaši kinoindustrijai, attiecībā uz filmu efektīvāku izplatīšanu, demonstrēšanu un pieejamību un attiecībā uz labāku skaņas un attēla kvalitāti, ko šis laikmets piedāvā Eiropas auditorijai, tomēr pārejas procesā uz digitālajām tehnoloģijām tas rada arī vairākas nopietnas problēmas Eiropas kino, jo īpaši attiecībā uz finansējumu;

I.

tā kā digitālās tehnoloģijas tādējādi veicina to ES un valstu mērķu īstenošanu, kas saistīti ar Eiropas darbu demonstrēšanu un pieejamību, kā arī ar sociālo kohēziju;

J.

tā kā digitālo kino tehnoloģiju dēļ ir iespējams elastīgi plānot popularizēšanu un pēdējā brīdī veikt izmaiņas materiālā;

K.

tā kā Eiropa kino digitalizācijas pirmais posms nav bijis visos līmeņos vienlīdz sekmīgs;

L.

tā kā jaunākās paaudzes digitālais aprīkojums ir aptuveni par 25–30 % lētāks nekā iepriekšējie modeļi un tagad Eiropas kinoteātriem un finansējuma programmām tas ir pieejamāks;

M.

tā kā ne visi kinoteātri spēj vienādi tikt galā ar kinoteātru digitalizācijas uzdevumu;

N.

tā kā steidzami ir jāveic Eiropas kinoindustrijas un kinoteātru digitalizācija, lai nesamazinātos pieeja kultūru daudzveidībai un pieejamība dažādās platformās, un tā būtu jāatbalsta Eiropas un valsts līmenī;

O.

tā kā neatkarīgie un nekomerciālie kinoteātri Eiropā veido unikālu kinoteātru tīklu, piedāvājot daudzveidīgas programmas, kas piesaista skatītājus ārpus komerciālā kino;

P.

tā kā būtu jāatzīst nekomerciālo kinoorganizāciju paustās bažas, piekrītot to ieteikumiem izveidot īpašus un prioritārus pasākumus Eiropas neatkarīgo filmu ražošanas un izplatīšanas veicināšanai;

Q.

tā kā vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes ir nozīmīgs faktors Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībā un popularizēšanā, jo īpaši filmu un kinoteātru digitalizācijas jomā, un tādēļ ir būtiski partneri digitalizācijas procesā;

R.

tā kā kinoteātriem ir būtiska loma dzīves kvalitātes un sociālās mijiedarbības saglabāšanā vecpilsētu centros un piepilsētās, kā arī būtiska loma pilsētu teritoriju atdzīvināšanā;

S.

tā kā Eiropas kinematogrāfijas darbiem jāgūst panākumi Eiropā, lai tos varētu izplatīt starptautiski, tādējādi ļaujot tiem sasniegt finansiālos mērķus un tikt izmantotiem kultūras sadarbībā un diplomātijā, tādējādi palīdzot trešās valstīs izplatīt ne tikai darbus, bet arī Eiropas valstu dažādās kultūras;

T.

tā kā pārejai uz digitālajām tehnoloģijām vajadzētu notikt pēc iespējas ātrāk, lai novērstu ražošanas un izplatīšanas izmaksu dubultošanos;

U.

tā kā Eiropas kinoindustrija pašreiz ir sadrumstalota valstu un valodu robežu dēļ un tā kā filmas galvenokārt tiek veidotas izcelsmes valsts vietējai auditorijai un patēriņam,

1.

uzsver, ka Eiropas kino ievērojami sekmē ieguldījumus digitālajās tehnoloģijās, inovācijā, izaugsmē un nodarbinātībā;

2.

norāda, ka 2010. gadā ES tika pārdots gandrīz 1 miljards kinobiļešu un tas liecina par to, ka kinomāksla joprojām ir populāra un nozarē ir ievērojamas finansiālās, izaugsmes un nodarbinātības iespējas;

3.

uzsver, ka Eiropas kinematogrāfijai ir pieaugoša nozīme ekonomikā, jo tā nodrošina vairāk nekā 30 000 darba vietu;

4.

uzsver, ka papildus ekonomiskajam stimulam, ko Eiropas Savienībā nodrošina mākslas nozare, jo īpaši Eiropas kinematogrāfijai ir arī ļoti nozīmīga kultūras un sociālā dimensija, un tas ir svarīgs kultūras attīstības un Eiropas identitātes faktors;

5.

norāda, ka Eiropas kinotirgus ir ļoti sadrumstalots un diversificēts un lielākajai daļai kinoteātru ir tikai viena vai divas kinozāles;

6.

norāda, ka lielākā daļa digitalizēto kinoteātru ir daudzzāļu kinoteātri jeb multipleksi;

7.

norāda, ka Eiropā kinoteātru un filmu pieejamība tās pilsoņiem nav ģeogrāfiski līdzsvarota, jo īpaši Austrumeiropā un lauku apvidos;

8.

uzsver kinoteātru nozīmīgo sociālo un kultūras lomu, kura ir jāsaglabā, jo īpaši lauku un attālos rajonos;

9.

norāda, ka Eiropas kinoindustrijas potenciāls pastāvīgi pieaug, bet kinoteātros rādīto Eiropas filmu īpatsvars ir pakāpeniski jāpalielina;

10.

norāda, ka mazi komerciālie un nekomerciālie kinoteātri, iekļaujot savās programmās Eiropas ražojumus, sniedz būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā;

11.

norāda, ka filmu demonstrēšanā notiek pārmaiņas, pieaugot multipleksu skaitam un ievērojami samazinoties ekrānu skaitam mazpilsētās un vecpilsētu centros;

12.

uzskata, ka jāsaglabā ES kinematogrāfiskā klāsta daudzveidība;

13.

norāda, ka daļēji tāpēc, ka supergrāvējiem piešķirta prioritārā loma, filmu daudzveidība Eiropā un kinoteātru iespējas veidot savas programmas ir apdraudētas, un tādējādi ir pamats bažām par neatgriezenisku tirgus koncentrāciju šajā kino jomā;

14.

tāpēc uzsver, ka digitalizācijas izvēršanā ir jāsaglabā programmu daudzveidība un kultūras iespējas visu ES dalībvalstu lauku un pilsētu rajonos un tā nedrīkst būt iemesls mazo un nekomerciālo kinoteātru slēgšanai par labu multipleksiem;

15.

norāda, ka digitalizācija rada iespēju kultūras saturu visā iekšējā tirgū izplatīt ar mazākām izmaksām un tādējādi aizsargā Eiropas kino konkurētspēju un daudzveidību;

16.

norāda, ka pieaug pieprasījums pēc tā, lai visas filmas būtu digitāli projicējamas, bet atsevišķi Eiropas kinoteātri ir pilnībā pārgājuši uz digitālo projekciju;

17.

ar bažām norāda, ka daudzu neatkarīgo kinoteātru turpmākā darbība ir apdraudēta, jo izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz digitālajām tehnoloģijām, ir augstas un ir jākonkurē ar kinoteātriem, kuri galvenokārt demonstrē ASV ražotas filmas;

18.

norāda, ka neatkarīgajiem izplatītājiem ir grūtības segt pārejas perioda dubultās izmaksas, kas viļņveidīgi ietekmē visu kinoindustriju;

19.

norāda, ka daudzteritoriāla vai Eiropas mēroga licencēšana ir būtiska, lai izmantotu filmu tiešsaistes izplatīšanas tirgu potenciālu, veicinātu Eiropas filmu plašāku apriti, palielinātu patērētāju piekļuvi Eiropas filmām un nodrošinātu Eiropas filmu pieejamību pieprasījuma video (VOD) platformās;

20.

norāda, ka pastāv vairākas ES shēmas, piemēram, MEDIA programma, kam ir potenciāls atbalstīt kinoindustrijas pāreju uz digitālo laikmetu;

21.

norāda, ka neatbilstoša finansējuma dēļ Eiropas kinematogrāfija tiek nepietiekami popularizēta starptautiskā līmenī;

22.

uzsver, ka kinorepertuāra veidošanā nozīmīgi ir visi ražošanas ķēdes posmi un tie visi ir jāatbalsta;

23.

norāda, ka multivides tehnoloģijas aizstāj citus saziņas veidus un ka tādēļ nepieciešams mācīt cilvēkiem, kā tos izmantot;

24.

aicina dalībvalstis un Komisiju finansiāli atbalstīt ES kinoteātru pilnīgu digitalizāciju attiecībā uz aprīkojumu, izveidot Eiropas un valstu līmenī programmas pēc iespējas drīzākai pārejai uz digitālajām tehnoloģijām un veicināt Eiropas filmu apriti audiovizuālajā sektorā, kur notiek asa konkurences cīņa visā pasaulē;

25.

šajā sakarā uzsver, ka programmas elastīgi jāsaskaņo ar praktiskajām prasībām;

26.

uzsver, ka digitālā kino mērķim jābūt attēla un skaņas kvalitātes uzlabošanai (ieviešot vismaz 2K izšķirtspēju), kas ļautu veidot daudzveidīgākas un elastīgākas notikumu tiešraides, kā arī ierakstītu pārraižu un izglītības, kultūras un sporta pasākumu programmas un izmantot dažādas inovatīvas tehnoloģijas, kas turpinās piesaistīt publiku arī nākotnē;

27.

uzsver, ka ir būtiski atbalstīt un veicināt ES filmu uzņemšanu un atzīst, ka ES ievērojami veicina digitālo jaunradi un inovācijas, piemēram, 3D projekciju;

28.

atzīst, ka kinoteātru digitalizācija ir būtiska prioritāte, tomēr ir jāņem vērā pastāvīga tehnoloģiskā attīstība, jo vidējā termiņā un ilgtermiņā var rasties vajadzība pielāgoties jaunākiem demonstrēšanas formātiem;

29.

atgādina, ka par Eiropas mērķiem pārejā uz digitālo kino jānosaka jaunu iespēju radīšana Eiropas filmu izplatīšanai, Eiropas filmu uzņemšanas daudzveidības saglabāšana un labāka to pieejamība Eiropas pilsoņiem;

30.

uzsver, ka pieprasījuma video var nodrošināt Eiropas kinokompānijām iespēju sasniegt plašāku auditoriju;

31.

atzīst, ka jaunrade un inovācija ir vispārējas nozīmes jautājumi, un mudina ieguldījumus programmās noteikt par prioritāti un atbalstīt, lai veicinātu kvalitatīva tīklos pieejamā satura nodrošināšanu;

32.

mudina mazos un neatkarīgos kinoteātrus pilnībā izmantot savu komerciālo potenciālu, diversificējot piedāvāto produkciju, pievienojot vērtību sniegtajiem pakalpojumiem un izmantojot savu tirgus nišu;

33.

uzskata, ka digitalizācija ir ļoti svarīga iespēja veicināt oficiālu reģionālo valodu klātbūtni kinoteātros, kā arī sekmēt svešvalodu mācīšanos;

34.

atzīst, ka digitalizācijas augstās izmaksas, kas komerciālu labumu sniegs ilgtermiņā, tomēr var radīt ievērojamas grūtības daudziem mazajiem un neatkarīgajiem kinoteātriem, kuru programmās ir iekļautas arī nekomerciālas filmas, kā arī liels Eiropas filmu īpatsvars;

35.

šajā sakarā atzīst, ka šādiem kinoteātriem darbības turpināšanai un grūtību pārvarēšanai ir vajadzīgs īpašs un prioritārs atbalsts;

36.

tāpēc aicina Komisiju ierosināt īpašus pasākumus, lai atbalstītu šos kinoteātrus;

37.

atzīst, ka uz kinoteātriem gulstas vislielākais digitalizācijas izmaksu slogs un ka būtisks ir publiskais finansējums, it īpaši maziem un neatkarīgiem kinoteātriem, jo digitalizācija ietver tādas pamatinfrastruktūras izveidi, kas ir svarīga sabiedrībai un neatkarīgi no dzīvesvietas sekmēs labāku kultūras pakalpojumu sniegšanu nekā līdz šim;

38.

atzīst, ka kinoteātri ir vietas, kur cilvēki satiekas un apmainās viedokļiem, un uzsver, ka mazo un neatkarīgo kinoteātru izzušana, jo īpaši mazpilsētās un mazāk attīstītos reģionos, ierobežo piekļuvi Eiropas kultūras resursiem, kultūrai un kultūru dialogam;

39.

uzsver, ka mazo kinoteātru problēma galvenokārt pastāv lauku teritorijās, kur tiem kā tikšanās vietām var būt īpaši nozīmīga sociālā loma;

40.

vērš uzmanību uz sarežģītajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras mazie pilsētu kinoteātri, kuri kā nekomerciāli kinoteātri palīdz saglabāt kultūras mantojumu;

41.

atzīst, ka pēc iespējas drīzāk jānotiek mazo un neatkarīgo kinoteātru digitalizācijai, lai šīs vietas būtu pieejamas filmām, kultūras daudzveidībai un auditorijām;

42.

uzsver, ka autortiesību pārkāpumi un nelegāla lejupielāde apdraud kinoindustriju; aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot intelektuālā īpašuma tiesības;

43.

turklāt atzīst, ka projicēto darbu kvalitāti un autoru morālo tiesību ievērošanu apdraud metāliskie ekrāni, kas rada ievērojamas spilgtuma atšķirības dažādās attēla daļās; ņemot vērā, ka metāliskie ekrāni ir paredzēti 3D formātam, iesaka izvairīties no 2D formāta filmu demonstrēšanas uz metāliskajiem ekrāniem, lai ievērotu autoru morālās tiesības un skatītāji arī turpmāk varētu saņemt kvalitatīvu pakalpojumu;

44.

norāda, ka Eiropas kinoindustrija saskaras ar filmu aprites un izplatīšanas problēmām, jo īpaši mazbudžeta filmu gadījumā, un ka daudzas filmas nonāk tikai iekšzemes tirgū un reti tiek demonstrētas starptautiskā mērogā, kas tām neļauj sasniegt plašāku auditoriju visā kontinentā un pasaulē;

45.

brīdina par to, ka pašlaik kinomehāniķi nav atbilstoši apmācīti darbam ar jauno digitālā kino aprīkojumu un tā pielāgošanai katrai konkrētajai filmai, lai ievērotu projicējamā darba kvalitāti;

46.

atzīst, ka audiovizuālās produkcijas radīšanas un izplatīšanas digitalizācija rada filmu mantojuma saglabāšanas iestādēm jaunas grūtības Eiropas audiovizuālā mantojuma apkopošanā, uzglabāšanā un saglabāšanā;

47.

uzsver vajadzību nodrošināt digitālās demonstrēšanas sistēmu un materiālu, kā arī citu ierīču savietojamību, jo tās ir īpaši nepieciešamas mazākiem un vidēja izmēra ekrāniem, attiecībā uz kuriem tiek ņemta vērā Eiropas kino tirgus ekonomiskā situācija un tādējādi tiek saglabāta kinoteātru un filmu daudzveidība;

48.

uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai kinoteātru digitalizācija tehnoloģiju ziņā ir pēc iespējas neitrālāka;

49.

iesaka sistēmas standartizēt atbilstoši ISO standartiem filmu ražošanas, izplatīšanas un demonstrēšanas jomā;

50.

tomēr uzskata, ka saistībā ar konkrēto digitālās demonstrēšanas gadījumu kinoteātru digitalizācijas rezultātā nekādā gadījumā nedrīkst izveidoties vienots standarts;

51.

norāda, ka tas nebūtu pieņemami arī attiecībā uz turpmākiem jauniem tehniskajiem sasniegumiem, piemēram, tādām demonstrēšanas sistēmām kinoteātros, kurās izmanto lāzertehnoloģiju;

52.

uzsver 2K izšķirtspējas sistēmas standartizēšanas nozīmīgumu, jo šī sistēma ļauj demonstrēt filmas 3D, HDTV un Blu-Ray formātā, kā arī izmantot pieprasījuma video pakalpojumus;

53.

tāpēc atzinīgi vērtē to, ka līdz ar 2K standarta izstrādāšanu digitālajai projicēšanai ir izveidots unikāls, atvērts un saderīgs pasaules mēroga ISO standarts, ar kuru var ņemt vērā Eiropas demonstrētāju īpašās vajadzības;

54.

aicina Eiropas un valstu standartizācijas organizācijas attiecīgi veicināt minētā standarta izmantošanu;

55.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2010.–2013. gada standartizācijas darba programmā rūpniecisko jauninājumu jomā ir norādījusi, ka līdz 2013. gadam ir plānots noteikt brīvprātīgus standartus attiecībā uz digitālo filmu iesniegšanu arhīvos, saglabāšanu un 3D projekciju;

56.

pieļauj iespēju arī finansēt lētāku projektoru iegādi, kurus var sekmīgi izmantot vietās, kur tiek demonstrēts alternatīvāks saturs, un kuri varētu labvēlīgi ietekmēt noteiktu žanru filmas, piemēram, dokumentālās filmas un filmas svešvalodās;

57.

piekrīt tam, ka, lai gan filmu arhivēšana to digitalizācijas vai digitālās ražošanas dēļ kļūs tehniski vienkāršāka, turpmāk radīsies citi sarežģījumi standartu un autortiesību jautājumu dēļ;

58.

iesaka dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka audiovizuālie darbi, kas turpmāk varētu veidot Eiropas multivides bibliotēkas sākumu un kļūt par būtisku instrumentu nacionālā kultūras mantojuma aizsardzībai un veicināšanai, tiktu digitalizēti, apkopoti, izmantojot obligātus iesniegšanas mehānismus, kataloģizēti, saglabāti un izplatīti kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, ievērojot uz šiem darbiem attiecināmās autortiesības;

59.

iesaka pēc iespējas drīzāk pāriet uz digitālajām tehnoloģijām, lai novērstu izmaksas saistībā ar celuloīda un digitālo filmu versiju paralēlu ražošanu un abējādu izplatīšanas un demonstrēšanas sistēmu, vienlaikus arī mudinot reklamētājus pāriet no 35 mm formāta uz digitālo formātu;

60.

aicina Komisiju izmantot Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ne tikai kā drukāto materiālu, bet arī kā Eiropas kinematogrāfiskā mantojuma digitālo bibliotēku un attiecīgi definēt Europeana uzdevumus;

61.

uzsver nepieciešamību atbalstīt kinoteātrus un filmotēkas, kas popularizē un saglabā kinematogrāfisko mantojumu;

62.

iesaka dalībvalstīm izveidot mehānismus digitāla formāta darbu obligātai nodošanai glabāšanā vai pielāgot spēkā esošos mehānismus digitāliem formātiem, pieprasot iesniegt digitālās filmas standarta digitālās oriģinālmatricās;

63.

aicina dalībvalstis, izstrādājot valsts atbalsta shēmas pārejai uz digitālo formātu, ņemt vērā ES konkurences noteikumus, lai nepieļautu digitālā kino finansēšanas noteikumu sagrozīšanu;

64.

aicina Komisiju, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu pieredzi, sagatavot skaidras vadlīnijas valsts atbalstam, lai palielinātu juridisko noteiktību, vienlaicīgi nodrošinot dalībvalstīm tiesības valsts līmenī brīvi noteikt finansējumu filmām un kinoteātriem;

65.

uzsver — lai gan publiskajam atbalstam jābūt neitrālam tehnoloģiju ziņā, tam tomēr jānodrošina ieguldījumu ilgtspējība, ņemot vērā demonstrētāju īpašos uzņēmējdarbības modeļus un izplatītāju tehniskās vajadzības;

66.

aicina dalībvalstis sniegt atbalstu valsts kinostudiju un citu attiecīgo iestāžu pārejai uz darbu ar digitālajām tehnoloģijām;

67.

uzsver, ka, pielāgojot kinematogrāfijas nozari digitālajam laikmetam, ir nepieciešami publiskie un privātie ieguldījumi;

68.

uzsver, ka digitalizācijas procesa atvieglošanas nolūkā ir jābūt pieejamam elastīgam un daudzpusīgam finansējumam no publiskā un privātā sektora vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, lai jo īpaši atbalstītu mazos un neatkarīgos kinoteātrus, tādas sistēmas ietvaros, kurā ir izklāstītas prioritātes un papildināmība dažādos līmeņos un ir izvirzīti kvantitatīvi nosakāmi mērķi;

69.

uzsver, ka Eiropas struktūrfondi ir nozīmīgs finansējuma avots digitalizācijas projektiem un apmācību iniciatīvām, tomēr jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam vajadzētu palielināt finansējumu, saīsināt gaidīšanas laiku un vienkāršot pieteikšanās procedūru;

70.

iesaka, finansējot digitalizācijas projektus no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, uzlikt atbalstītajiem kinoteātriem saistības izrādīt Eiropas filmas;

71.

turklāt prasa izveidot mehānismus ar Eiropas Reģionālās attīstības programmu sniegtā atbalsta uzlabošanai;

72.

aicina Komisiju un dalībvalstis izplatīt labāko praksi digitalizācijas finansēšanas jomā, tostarp veicinot tirgus risinājumus, piemēram, mazu kinoteātru apvienošanos tīklos, lai slēgtu koplīgumus ar izplatītājiem; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus publisko finansējumu orientēt uz to kinoteātru digitalizāciju, kuri nespēj savas finanšu vajadzības nodrošināt no citiem finansēšanas avotiem, un pēc iespējas saīsināt pārejas posma ilgumu;

73.

aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt sekas, ko visām ieinteresētajām pusēm varētu radīt pāreja no tradicionālā kino uz digitālo; uzsver, ka dalībvalstīm, izstrādājot valsts digitalizācijas programmas, būtu jāņem vērā izmaksas maziem vietējiem kinoteātriem un potenciālās iespējas un ietekme attiecībā uz darba tirgu;

74.

uzskata, ka kinoteātri, kas atrodas mazāk apdzīvotās vietās, kur kultūras pasākumi notiek reti, un kas nespēj segt ar pāreju uz digitālajām tehnoloģijām saistītās izmaksas, ir jāaprīko ar digitālo aprīkojumu;

75.

uzsver Eiropas Investīciju bankas preferenciālo aizdevumu pieejamību kinoteātriem, kuriem nav piemērotu finansiālo līdzekļu digitalizācijas veikšanai;

76.

uzsver publiskā un privātā sektora partnerību nozīmi kinoteātru digitalizācijas finansēšanā un uzsver, ka šī metode ir jāatbalsta;

77.

uzsver, ka valsts finansēta kinoteātru digitalizācija nedrīkst apdraudēt kinoteātru neatkarību vai samazināt programmu daudzveidību un Eiropas filmu tirgus daļu;

78.

aicina Komisiju atrisināt šo jautājumu, ņemot vērā arī to, ka ir pagarināts piemērošanas termiņš Paziņojumam par kinematogrāfiju;

79.

šajā sakarā norāda, ka visi publiskā finansējuma līdzekļi, kas tiek piešķirti kinoteātru un filmu digitalizācijai, jāpārbauda tikpat rūpīgi kā citām nozarēm piešķirtais valsts atbalsts;

80.

mudina nodrošināt sadarbību starp kinoteātru uzņēmumiem, vietējām iestādēm, kinozālēm, filmu klubiem un biedrībām un filmu festivāliem, lai pēc iespējas labāk izmantotu digitālās tehnoloģijas, kas tiek finansētas no ES līdzekļiem;

81.

uzskata, ka ir jāievieš izplatītājus un demonstrētājus integrējoši mehānismi, un prasa stiprināt mazo kinoteātru savstarpējo sadarbību, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem digitālajā aprīkojumā;

82.

mudina dalībvalstis palielināt finansējumu pētniecībai par digitālā kino tehnoloģiju un jo īpaši par kanāliem filmu izplatīšanai un metodēm to saspiešanai, lai izveidotais tīkls būtu interaktīvs un piedāvātu augstas kvalitātes projekciju, un vienlaikus ļautu vieglāk izmantot saspiestos un atspiestos attēlus;

83.

uzsver atbilstīgu ieguldījumu nozīmīgumu pētniecībā, finansēšanā un to speciālistu apmācībā, kuri jau strādā šajā nozarē, lai viņi varētu pielāgoties jaunu tehnoloģiju izmantošanai un lai garantētu sociālo integrāciju un nodarbinātības aizsardzību;

84.

uzsver vajadzību ieviest apmācību programmas profesionāļiem audiovizuālajā sektorā, lai ļautu tiem apgūt digitālo tehnoloģiju izmantošanu un pielāgoties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, un atzīst šajā jomā uzsākto iniciatīvu panākumus; uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina atbalsts un finansējums šīm programmām;

85.

atzīst, ka tā sauktais virtuālās kopijas maksas (VPF) komerciālais modelis digitālā aprīkojuma uzstādīšanai ir piemērots lieliem kinoteātru tīkliem, bet nav optimāls risinājums maziem un neatkarīgiem kinoteātriem, kurus ierobežo finanšu investīciju trūkums, un ka tādēļ VPF finansēšanas modelis var arī traucēt kultūras daudzveidībai;

86.

uzsver, ka VPF modelis netiek izmantots daudziem maziem, lauku un nekomerciāliem kinoteātriem, kuros galvenokārt demonstrē Eiropas filmas, un ka var būt nepieciešami alternatīvi finansēšanas modeļi, tostarp publiskā finansējuma atbalsts, lai saglabātu un vairotu kultūras daudzveidību un nodrošinātu konkurētspēju;

87.

tāpēc aicina VPF finansēšanas modeļus pielāgot atbilstoši neatkarīgo programmu un nekomerciālo kinoteātru prasībām un specifikai;

88.

norāda, ka jāveicina finansēšanas modeļi, kas ļauj neatkarīgiem kinoteātriem piekļūt visu izplatītāju veiktajiem VPF maksājumiem; iesaka izveidot iepirkumu kooperatīvus, lai varētu izmantot grupu cenas, kas ir pieejamas visiem kinoteātriem;

89.

uzsver, ka kinoizglītība palīdz attīstīt analītisko domāšanu un vispusīgi apmācīt jauniešus, jo tādējādi mācības par kultūras mantojumu var apvienot ar izpratni par attēlu un skaņu visuma sarežģītību;

90.

uzsver, ka izglītošana ar filmu, tostarp ar kino kultūras un valodas starpniecību ļauj pilsoņiem izkopt kritisku izpratni par dažādu veidu medijiem, tādējādi paplašinot un uzlabojot „digitālo prasmju” piedāvātos resursus un iespējas;

91.

uzsver, ka kinoizglītībai ir jāpaplašina iedzīvotāju zināšanas un jāsniedz iespēja novērtēt kinomākslu un pārdomāt filmās paustās vērtības;

92.

aicina dalībvalstis iekļaut kinoizglītību savās izglītības programmās;

93.

uzsver, cik būtiski ir visos izglītības līmeņos iekļaut kinoizglītību neatkarīgos kinoteātros, lai tādējādi veidotu Eiropas filmu auditoriju;

94.

mudina dalībvalstis kinoskolās un citās attiecīgās iestādēs atbalstīt izglītības programmas par filmu veidošanas iespējām ar digitālajām tehnoloģijām un par digitālo filmu ražošanu un izplatīšanu;

95.

prasa izveidot tehniskajam un pārvaldības personālam kvalitatīvu un modernu apmācību par ES finanšu līdzekļiem vai finanšu līdzekļiem, kas piešķirti pieteikumu iesniedzējiem, lai nodrošinātu ES finansēto digitālo tehnoloģiju optimālu izmantošanu;

96.

aicina dalībvalstis izstrādāt un veicināt īpašas programmas un pasākumus, piemēram, filmu festivālu ietvaros, lai attīstītu Eiropas jauniešu izglītību un gaumi attiecībā uz Eiropas filmām;

97.

atzīst, ka MEDIA programma ir atbalstījusi Eiropas audiovizuālo industriju jau vairāk nekā divas desmitgades un ir sniegusi ieguldījumu Eiropas filmu attīstībā, izplatīšanā un popularizēšanā un kinoteātru uzņēmumu apmācībā par digitālajām tehnoloģijām;

98.

šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso2011. gada 18. martā pausto apņemšanos turpināt un pilnveidot MEDIA programmu;

99.

uzsver MEDIA programmas nozīmīgumu kinoteātru digitalizācijā un prasa saglabāt esošās pozīcijas un finansēšanas iespējas, kā arī palielināt finansiālos ieguldījumus programmas nākamajā fāzē, lai atrisinātu ar digitālajām tehnoloģijām saistītās problēmas;

100.

aicina Komisiju piešķirt līdzekļus no jaunās MEDIA programmas laikposmam pēc 2013. gada un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), lai atbalstītu to kinoteātru digitalizāciju, kuros demonstrē Eiropas filmas;

101.

norāda, ka programmas nākamajā fāzē jāparedz pasākumi, kas rada ievērojamu pievienoto vērtību un kopumā sniedz ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”;

102.

uzsver, ka jaunas iniciatīvas ir jāievieš kā daļa no MEDIA programmas nākamās fāzes, lai uzlabotu un veicinātu tulkošanu, dublēšanu, subtitrēšanu un virstitrēšanu ar mērķi atbalstīt Eiropas filmām paredzētus neatkarīgos kinoteātrus;

103.

atgādina, ka ieguldījumi jaunās kino tehnoloģijās un pāreja uz digitālajām tehnoloģijām uzlabo kino pieejamību invalīdiem, jo īpaši nodrošinot audio aprakstu;

104.

tāpēc prasa iekļaut MEDIA programmā sadaļu „digitāla programma”, lai vienkāršotu pāreju uz digitālajiem formātiem;

105.

vērš uzmanību uz to, cik nozīmīga ir MEDIA tālākapmācības programma kā instruments, ar kura palīdzību nozares profesionāļi var pilnveidot savas spējas, lai pielāgotos mainīgajām tehnoloģijām un ražošanas metodēm;

106.

uzsver pievienoto vērtību, kas piemīt MEDIA sākotnējās apmācības programmai, kura veicina kinematogrāfijas studentu mobilitāti Eiropā, uzlabojot integrāciju profesionālajā nozarē un palielinot sadarbību un kopražojumu apjomu Eiropā; šajā sakarā prasa palielināt šo finansējuma pozīciju;

107.

iesaka MEDIA programmas līdzekļus ieguldīt VOD pakalpojumā, iekļaujot tos šīs programmas centienos atbalstīt Eiropas mēroga izplatīšanu, veicināt transnacionālu sadarbību starp platformām un atbalstīt pārrobežu sadarbības iniciatīvas;

108.

uzsver Eiropas atbalsta pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz atbalstu filmu pārrobežu demonstrēšanai un turpmākas Eiropas kino tirgus sadrumstalošanās novēršanai;

109.

norāda, ka digitālās tehnoloģijas ir ietekmējušas filmu izplatīšanas veidus uz dažādām platformām un ar dažādām ierīcēm, izmantojot lineārus vai nelineārus pakalpojumus;

110.

atzīst, ka pēc digitalizācijas procesa sākotnējiem izdevumiem digitālā infrastruktūra ievērojami samazinās izplatīšanas izmaksas un mazi neatkarīgo filmu izplatītāji varēs vairāk izplatīt savas filmas un tādējādi sasniegt lielāku auditoriju;

111.

atzīst, ka veiksmīga pāreja uz digitālajām tehnoloģijām nav nodalāma no pieejas ātrdarbīgam platjoslas pieslēgumam digitāla satura izplatīšanai, digitālās programmatūras atjaunināšanai un daudzām citām būtiskām funkcijām, un tāpēc aicina iestādes, kas vēlas pāriet uz digitālajām tehnoloģijām, paredzēt noteikumus šīs saiknes regulēšanai;

112.

norāda, ka digitālās tehnoloģijas ir veicinājušas īsfilmu un videomateriālu strauju attīstību un ļauj izmantot jaunus izplatīšanas modeļus un elastīgu izplatīšanu, piemēram, iespēju izplatīt filmu uz dažādām platformām drīz pēc tam, kad filmu sāk demonstrēt kinoteātros;

113.

turklāt uzskata, ka kinoteātriem atvēlētais ekskluzīvas izmantošanas periods ir jāsaglabā, lai aizsargātu kinoteātru daudzveidību;

114.

norāda, ka digitalizācijas procesa trūkums ir tas, ka izplatītāji un jo īpaši neatkarīgie izplatītāji nesaņem pietiekamu atbalstu digitālajai izplatīšanai un tādējādi nespēj iet kopsolī ar šo procesu;

115.

mudina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību izplatīšanas finansiālam atbalstam;

116.

mudina Eiropas iestādes īstenot sagatavošanas darbības un izmēģinājumprojektus, lai pārbaudītu jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas varētu uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti;

117.

mudina dalībvalstis izstrādāt stratēģiju digitālu kinoteātru tīkla izveidei, kurā būtu iekļautas filmu studijas, viena ekrāna kinoteātri un multipleksi, kā arī telpas tiešraižu pārraidēm, izmantojot visus datu pārraides kanālus, tostarp satelītus;

118.

uzsver nepieciešamību, izstrādājot jaunus tiešsaistes lietojumus, īstenot Eiropas līmenī sistēmu taisnīgas atlīdzības izmaksai audiovizuālo darbu autoriem proporcionāli ieņēmumiem, kas gūti no šiem jaunajiem formātiem un pakalpojumiem;

119.

aicina dalībvalstis nodrošināt pēc iespējas plašāku Eiropas filmu iekļaušanu savu kinoteātru programmās, lai uzlabotu to apriti un popularizēšanu visā ES, kā arī ļautu ES pilsoņiem baudīt šo filmu krāšņumu un daudzveidību, izmantojot visdažādākās platformas;

120.

norāda, ka ir nepieciešams veicināt un atbalstīt Eiropas kopražojumus un ka, pieaugot kopražojumu skaitam, Eiropas filmas varētu kļūt plašāk izplatītas visā kontinentā;

121.

atbalsta kinoteātru tīklu, piemēram, Europa Cinemas, pasākumus Eiropas filmu popularizēšanai pasaulē, finansiāli un organizatoriski palīdzot kinoteātriem, kuros liels skaits izrādīto filmu ir Eiropas filmas;

122.

atzinīgi vērtē to, cik būtiski ir atbalstīt neatkarīgos kinoteātrus, kuros izrāda Eiropas filmas (piemēram, Europa Cinemas biedrus), lai nostiprinātu šo kinoteātru Eiropas filmu programmu politiku un daudzveidību un to konkurētspēju tirgū;

123.

prasa sniegt tehnoloģiju ziņā neitrālu atbalstu visiem kinoteātriem, kuros liela daļa demonstrēto filmu ir Eiropas filmas un ir plaša programma, neatkarīgi no to peļņas vai apmeklētāju skaita;

124.

aicina dalībvalstis veicināt un atbalstīt Eiropas filmu izplatīšanu un apriti savās teritorijās, šā mērķa sasniegšanai izmantojot attiecīgus pasākumus un festivālus; mudina dalībvalstis atbalstīt arī dažādas Eiropā esošās kinoskolas;

125.

uzsver, ka tirgvedības ziņā jāatbalsta filmas, kas ieguvušas apbalvojumus Eiropas festivālos, lai turpmāk veicinātu VOD izlaišanu starptautiskā mērogā un palīdzētu popularizēt Eiropas kinematogrāfiju;

126.

atzīst, ka Eiropas Parlamenta LUX balvai ir būtiska nozīme Eiropas filmu popularizēšanā un daudzvalodības veicināšanā, nodrošinot uzvarētājas filmas subtitru tulkošanu visās 23 oficiālajās ES valodās, kā arī rosinot sabiedriskas diskusijas ES pilsoņu vidū;

127.

ierosina izveidot labāku sadarbību un mijiedarbību ar trešām valstīm, lai uzlabotu Eiropas ražojumu vērtējumu pasaules tirgū un jo īpaši Vidusjūras reģionā, veicinot kultūras apmaiņu un uzsākot jaunas iniciatīvas Eiropas un Vidusjūras reģiona dialoga atbalstam un visa reģiona demokrātiskai attīstībai, atbilstoši saistībām, kas izriet no Eiropas un Vidusjūras reģiona konferences par kino;

128.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.