52011DC0921

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ex post novērtējums par 2010. gadu (Rūras Esene, Pēča un Stambula)

Ievads

Šis ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar 12. pantu 2006. gada 24. oktobra Lēmumā Nr. 1622/2006/EK[1], ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam, kurā paredzēts, ka “Komisija katru gadu nodrošina iepriekšējā gada pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” rezultātu ārēju un neatkarīgu novērtēšanu saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem rīcības mērķiem un kritērijiem. Komisija sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai līdz tā gada beigām, kas seko pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta”.”

Šajā ziņojumā izklāstīta Komisijas nostāja par galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem, kas pausti 2010. gada pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsēta” ārējā novērtējumā, ar kuru var iepazīties šajā vietnē:

http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/capitals/evaluation-commissioned-by-the-eu_en.htm.

Ārējā novērtējumā vispirms atsevišķi izvērtētas visas trīs Eiropas kultūras galvaspilsētas (turpmāk “EKG”) — Rūras Esene, Pēča un Stambula. Pēc tam konstatējumi salīdzināti, un pausti secinājumi, kas attiecas uz visām trim pilsētām.

Rīcības priekšvēsture

ES rīcība pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta”

Sākotnēji projekts “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” starpvaldību mērogā tika ierosināts 1985. gadā.[2] Pamatojoties uz šo pieredzi, ar Lēmumu Nr. 1419/1999/EK noteica Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2005. līdz 2019. gadam.[3] Dalībvalstis tika sarindotas hronoloģiskā secībā, nosakot tiesības rīkot pasākumu attiecīgajā gadā. Pieteikties varēja arī tās Eiropas valstis, kas nav ES dalībvalstis, un uz tām neattiecināja iepriekš noteiktu hronoloģisko secību: valstīm, kurām konkrētā gadā tika piešķirtas tiesības rīkot pasākumu, bija jāizvirza pilsētas un, ietverot pilsētu gada kultūras programmas, jāiesniedz to pieteikumi Eiropas atlases žūrijai, kas Komisijai sniedza ieteikumu par attiecīgo pilsētu izvirzīšanu. Oficiāli Eiropas kultūras galvaspilsētas izvirzīja Ministru padome.

Lēmumu Nr. 1419/1999/EK 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK[4], kurā sīkāk aprakstīja rīcības mērķus, ieviesa valsts mēroga divpakāpju konkursu un noteica uzraudzības procesu no 2013. gada. Ar jauno lēmumu pēc izvirzīšanas tika ieviestas uzraudzības sanāksmes, kuru noslēgumā žūrija pauž ieteikumus par Melina Mercouri vārdā nosauktās naudas balvas piešķiršanu galvaspilsētām, ja vien izvirzītās pilsētas atbilst Lēmumā Nr. 1622/2006/EK izklāstītajiem kritērijiem un ir ievērojušas atlases žūrijas un uzraudzības komitejas rekomendācijas. ES finanšu atbalstu nodrošina ES programma “Kultūra”. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam katrai EKG ik gadu ir pieejami līdz EUR 1,5 miljoniem. Līdz 2009. gadam pilsētas šo finanšu atbalstu saņēma kā līdzfinansējuma dotāciju savām programmām. Pēc 2010. gada sāka īstenot pilsētu uzraudzību, un tās ES finanšu atbalstu EUR 1,5 miljonu vērtībā saņēma kā Melina Mercouri vārdā nosaukto naudas balvu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas 2010. gadā

Uz EKG izvēli 2010. gadā attiecās 1999. gada lēmumā paredzētās atlases procedūras. EKG pasākuma tiesības šajā gadā bija Vācijai un Ungārijai. Vācija izvirzīja Rūras Eseni un Gerlicu; Ungārija izvirzīja Pēču. Papildus tam, Turcija izvirzīja Stambulu, savukārt Ukraina — Kijevu. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1419/1999/EK 4. pantu attiecībā uz to valstu piedalīšanos pasākumā, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, katru gadu tikai vienai šādu valstu izvirzītai pilsētai var piešķirt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.

Atlases process notika 2006. gadā. Eiropas atlases žūrija sniedza ziņojumu, 2010. gada titulam iesakot Rūras Eseni, Pēču un Stambulu, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kā labāk īstenot izvirzītos mērķus. Ministru padome pēc Komisijas ieteikuma izvirzītajām pilsētām 2006. gadā oficiāli piešķīra EKG titulu.

Ārējais novērtējums

Novērtējuma noteikumi

Ārējā novērtējuma veikšanu par EKG pasākumu 2010. gadā Komisija uzticēja ECORYS UK Ltd .[5] Novērtējuma mērķis bija izvērtēt šo EKG atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un ilgtspēju attiecībā uz rīcības mērķiem un tiem mērķiem, ko iesniegtajos pieteikumos un īstenošanas posmā izvirzījušas pašas EKG. Katrai EKG titulu piešķir tikai uz gadu, tāpēc secinājumi un ieteikumi attiecībā uz pilsētām atspoguļoja gūto pieredzi, lai palīdzētu nākamajām EKG sasniegt savus mērķus.

Metodika

Visas trīs EKG vērtēja atsevišķi, daļēji izmantojot vērtējumus, ko bija pasūtījušas pašas EKG. Datus vāca divos līmeņos — nelielu daļu datu ieguva ES mērogā, bet plašākus datus sniedza pašas EKG. Galvenie avoti bija Eiropas mēroga literatūra par rīcībpolitikas tēmām un akadēmiskā literatūra; sākotnējie EKG pieteikumi, EKG pasūtītie pētījumi un ziņojumi, pasākumu programmas, reklāmas materiāli un tīmekļa vietnes; EKG sniegti kvantitatīvi dati par darbībām, aktivitāšu rezultātiem un rezultātiem; intervijas ar katras EKG pārvaldības komandu; konsultācijas ar galvenajām ieinteresētajām personām katrā EKG un katras pilsētas apmeklējumi. Secinājumi attiecībā uz EKG pasākuma rīcību kopumā tika izdarīti, balstoties uz pierādījumiem un secinājumiem, kas radušies pēc EKG pasākuma visās trīs pilsētās.

Vērtētāja konstatējumi

Rīcības atbilstība

Novērtējumā atzīts, ka rīcība ir īstenota atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantam. Lēmumos Nr. 1419/1999/EK un Nr. 1622/2006/EK izklāstītie atlases kritēriji nodrošināja to, ka titulu ieguvušo pilsētu kultūras programmas atbilda 167. pantā minētajam, lai gan šie kritēriji ļauj katrai EKG brīvi interpretēt Līgumā minētos mērķus.

Konkrēta atsauce uz kultūras un tūrisma attīstību un nepieciešamību nodrošināt lielas iedzīvotāju daļas dalību pirmoreiz minēta 1999. gada lēmuma preambulā. Šī atsauce vēlāk nostiprināta 2006. gada lēmumā, kurā iekļauti konkrēti kritēriji saistībā ar “pilsoņu līdzdalības veicināšanu” un “ilgtspējīgu attīstību”. Daudzas EKG šo ir precizējušas sīkāk, nosakot skaidrus sociālus, ekonomiskus un tūrisma mērķus. Šādu mērķu iekļaušana EKG pasākuma rīcībā ir gan veidojusi, gan atspoguļojusi kultūras politikas plašākas tendences.

Tomēr šo mērķu pieaugošais nozīmīgums ir izraisījis debates par līdzsvaru, proti, vai kultūra būtu jāatbalsta tās patiesās vērtības dēļ vai kā līdzeklis, ar kuru gūt taustāmu, kvantitatīvu peļņu no ieguldījumiem.

EKG pasākuma atbilstība 2010. gadā

Novērtējumā ir analizēta pilsētu motivācija, piesakoties EKG titulam, un izvirzīto mērķu atbilstība rīcības un 167. panta mērķiem. Tajā pētīts arī process, kurā 2010. gada EKG motivācija tika pārvērsta praktiski sasniedzamu mērķu kopumā, un izstrādes posmā notikušās izmaiņas šajos mērķos. Visas trīs EKG atbalstīja rīcības mērķus un pielāgoja tos, ievērojot savus konkrētos apstākļus un prioritātes. Visas trīs 2010. gada kultūras galvaspilsētas plānoja daudzveidīgas kultūras programmas un ar tām saistītas darbības (piemēram, paziņojumus, brīvprātīgo iesaistīšanu u. c.), lai atbalstītu mērķus “attīstīt kultūras darbības”, “attīstīt Eiropas kultūras dimensiju un Eiropas dimensiju ar kultūras starpniecību” un “ar kultūras starpniecību atbalstīt sociālo un ekonomisko attīstību”.

Pārvaldības efektivitāte

Novērtējumā aplūkota EKG pārvaldības efektivitāte, tostarp organizācijas modeļi, kultūras darbību un pasākumu atlases un īstenošanas procesi, paziņojumi un reklāma, kā arī finansējuma piesaistīšanas procesi.

Tāpat kā 2007., 2008. un 2009. gada EKG pasākuma novērtējumā, arī 2010. gada novērtējumā ir uzsvērts, ka būtiski ir izveidot atbilstošu organizācijas struktūru un komandu, kam būtu kultūras programmas īstenošanai vajadzīgās prasmes, bet tas var izrādīties sarežģīti. Tam vajag plašāku prasmju kopumu, līdz ar to arī citādu struktūru nekā komandā, kas izstrādājusi sākotnējo pieteikumu. Turklāt jārod līdzsvars starp mākslinieciskām un politiskām interesēm un jānodrošina, lai pastāvošās ieinteresētās personas jaunus īstenošanas mehānismus uztvertu kā sadarbības partnerus. Parasti ieteicams veidot jaunu un neatkarīgu struktūru, kas būtu rūpīgi pielāgota pilsētas politiskajiem un kultūras apstākļiem.

EKG pieredze saistībā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem 2010. gadā ir bijusi ļoti atšķirīga. Rūras Esene izveidoja efektīvu un iedarbīgu pārvaldības struktūru, parādot, kā iespējams pārvarēt galvenās grūtības pat tik sarežģītā situācijā, kad ir iesaistīta liela aglomerācija.

Pēčai bija ļoti grūti pārvaldīt šāda mēroga pasākumu, un pilsēta saskārās ar vairākām problēmām. Pirmkārt, budžeta pārvaldīšanai tika izveidotas divas dažādas organizācijas, kā rezultātā nebija skaidrs, kurš ir atbildīgs par māksliniecisko virzību; atbildība par finanšu līdzekļu piešķiršanu galvenokārt palika valsts iestāžu ziņā, un pārvaldības aģentūras autonomija bija ierobežota. Otrkārt, bija grūti izraudzīties māksliniecisko vadītāju un kultūras programmas izstrādes vadību, turklāt mainījās par programmas un iestāžu izveidi atbildīgās personas. Vēl vairāk situāciju Pēčā sarežģīja izmaiņas politiskajā līmenī, kas notika izstrādes posmā. Tāpēc lēmumu pieņemšanas process bija smags un laikietilpīgs, un vienošanās par pārvaldību tika panākta tikai 2008. gada beigās, kad beidzot varēja pievērsties kultūras programmas izstrādei. Tomēr tad jau bija par vēlu mobilizēt daudzus kultūras darbiniekus un realizēt dažas projekta sākotnējās idejas. Par spīti šīm grūtībām Pēčas galīgā kultūras programma 2010. gadam bija daudz vērienīgāka nekā pilsētas kultūras piedāvājums iepriekšējos gados.

Stambulā 2007. gadā ar likumu tika izveidota izpildaģentūra “Stambula — 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta”, kuras uzdevums bija īstenot EKG programmu. Šai aģentūrai bija spēcīgs valdības politiskais un finansiālais atbalsts, un vismaz sākumā tā bija diezgan autonoma. Lai gan aģentūra veiksmīgi īstenoja ļoti plašu kultūras programmu un reklāmas kampaņu, atsevišķas pārvaldības iezīmes izrādījās problemātiskas, tāpēc vispārējā EKG pasākuma ietekme bija mazāka nekā paredzēts. Tā kā valdība nodrošināja 95 % finansējuma, valsts iestādes sāka aizvien vairāk kontrolēt EKG, kas aizkaitināja neatkarīgos kultūras darbiniekus, tāpēc daži no viņiem 2009. gadā atkāpās no ieņemamā amata aģentūrā. Zuda skaidrs mākslinieciskais redzējums, kā rezultātā mazinājās kultūras programmu un reklāmas kampaņu saskaņotība, un reklāmas kampaņas īpaši neveicināja kultūras programmas atpazīstamību.

Par spīti šīm grūtībām EKG tituls joprojām tiek augstu vērtēts, rosina plašas kultūras programmas un rada ievērojamu ietekmi. Pieteikumu iesniegšanas posmā pilsētas uzņemas ļoti noteiktas saistības attiecībā uz finanšu līdzekļiem. Tomēr jānodrošina, lai EKG izpildītu saistības, ko tās uzņēmušās pieteikumu iesniegšanas posmā, tostarp saistībā ar paziņojumiem: atlases posmā Rūras Esene izvirzīja sevi par šā titula kandidāti, iekļaujot savā programmā arī Rūras reģionu. Tomēr par spīti uzraudzības un konsultatīvās komitejas ieteikumiem, pasākuma paziņojuma stratēģijā tituls “Rūras Esene 2010. gadā” tika nomainīts uz “Rūra 2010. gadā”. Turklāt vismaz viena Rūras reģiona pilsēta (Dortmunde) izmantoja šo titulu, dažkārt dēvējot sevi par “Dortmundi — 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu”.

EKG pasākuma mehānismu efektivitāte ES līmenī

Viens no galvenajiem novērtējuma aspektiem bija Eiropas Komisijas veiktā atlases, uzraudzības un finanšu procesa efektivitāte.

Atlasot EKG 2010. gadam, Eiropas Komisija piemēroja Lēmumā Nr. 1419/1999/EK noteiktos mehānismus. Vācija un Ungārija varēja brīvi izlemt to, uz kāda pamata izvirzīs pilsētu (vai pilsētas) EKG titulam. Abas dalībvalstis rīkoja konkursu, lai atlasītu priekšlikumus pirms to nosūtīšanas tālāk Eiropas iestādēm. Abas dalībvalstis izvirzīja kritērijus un noteica šo konkursu kārtību neatkarīgi no Eiropas Komisijas. Lai gan, rīkojot konkursus, veiksmīgi tika piesaistīts liels pieteicēju skaits, proti, 16 pieteikumi Vācijā un 7 Ungārijā, tomēr netika nodrošināta visu pieteikumu izstrāde, ņemot vērā Eiropas līmeņa kritēriju. Turklāt Vācija Eiropas atlases žūrijai izvirzīja divas pilsētas, tādējādi dodot žūrijai izvēles iespēju, bet Ungārija izvirzīja tikai vienu pilsētu, tāpēc žūrija varēja vienīgi pieņemt vai noraidīt Pēčas pieteikumu.

Lai gan visas trīs EKG tomēr izrādījās atbilstošas ES līmeņa kritērijiem, nākamās EKG, ko atlasīs saskaņā ar jauno procedūru, kura ieviesta ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK (proti, EKG pēc 2013. gada), var izrādīties atbilstošākas ES līmeņa kritērijiem.

Tomēr titula īpašnieces 2010. gadā bija pirmās EKG, ko līdzfinansēja un uzraudzīja saskaņā ar jauno procedūru, kura noteikta Lēmumā Nr. 1622/2006/EK. Šo trīs pilsētu sakarā gūtā pieredze liek domāt, ka jaunās procedūras ir stiprinājušas EKG pasākumu, tostarp uzsvaru uz Eiropas dimensiju. Pilsētas ziņoja, ka neoficiālie kontakti ar uzraudzības un konsultatīvās komitejas locekļiem ir izrādījušies vērtīgs papildinājums oficiālajām uzraudzības sanāksmēm un ziņojumiem. Turklāt visas trīs pilsētas apgalvoja, ka, saņemot ES finanšu līdzekļus kā naudas balvu, nevis kā tradicionālo dotāciju, tika radīts mazāks administratīvais slogs nekā tas, ko izjuta iepriekšējo gadu kultūras galvaspilsētas. EKG pasākuma rīcība rada lielu pieprasījumu no kandidātpilsētām, ievērojamu ieguldījumu kultūras programmās un pilsētās vispārīgākā nozīmē un gūst plašu ievērību plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā. Jāšaubās, vai kāds cits rīcībpolitikas mehānisms būtu varējis radīt tādu pašu ietekmi, saņemot to pašu ES ieguldījumu finanšu resursu un pūļu ziņā.

Efektivitāte, attīstot kultūras darbības

Visu trīs 2010. gada EKG īstenotās kultūras programmas to teritorijās bija plašākas, nekā būtu tad, ja pilsētas netiktu izraudzītas par EKG: Rūras Esenē tika īstenoti 5,500 kultūras pasākumi, Pēčā — 4675 pasākumi un 10 000 pasākumi Stambulā. Kopumā tika rīkoti vairāk nekā 20 000 pasākumi, ko apmeklēja vismaz 20 miljoni cilvēku abās lielākajās EKG (Rūras Esenē un Stambulā).[6] Trīs EKG kultūras programmas tika īstenotas visus tos divpadsmit mēnešus, kamēr pilsētām bija attiecīgais tituls. Kopumā var uzskatīt, ka EKG pasākuma rīcība ir bijusi veiksmīga, sasniedzot tās mērķi — attīstīt kultūras darbības.

Turklāt visās trīs EKG gūtie pierādījumi liecina, ka to kultūras programmas bijušas novatoriskākas, daudzveidīgākas un augstvērtīgākas, nekā tās būtu bijušas tad, ja šo trīs pilsētu kultūras piedāvājumu īstenotu bez EKG titula; ir bijis vairāk pasākumu un starptautiski pazīstamu mākslinieku priekšnesumu nekā parasti. Rūras Esene un Stambula īpašu uzmanību pievērsa jaunu mākslas darbu, tostarp vietējo mākslinieku un kultūras iestāžu veidotu, pasūtīšanai un izrādīšanai vai izstādīšanai, savukārt Pēča salīdzinoši lielāku uzmanību veltīja jau pastāvošajām darbībām.

Visas trīs EKG izvērsa dažādas mākslinieciskās tēmas un jautājumus, kas atsevišķos gadījumos bija novatoriski vai avangardiski. Tomēr Pēčā un Stambulā EKG pasākuma pārvaldības grūtību dēļ kultūras programmām kopumā trūka spēcīgas mākslinieciskās virzības. Stambula izvērsa laikmetīgas interešu tēmas un sniedza daudzveidīgu modernās un laikmetīgās kultūras piedāvājumu dažādās mākslas jomās, lai gan tai bija grūti visās šajās jomās nodrošināt saskaņotu māksliniecisko tēmu. Savukārt Pēčas vispārējais mērķis bija veicināt sadarbību ar Eiropas dienvidaustrumu daļu un pozicionēt sevi kā vārtus uz minētā reģiona valstīm. Tomēr praksē pilsēta darbībās lielāku uzmanība veltīja jaunas infrastruktūras izveidei (ko, iespējams, būs grūti finansēt pēc konkrētā gada), nevis māksliniecisko tēmu izvēršanai saistībā ar EKG pasākuma vispārējo mērķi.

Efektivitāte, attīstot Eiropas kultūras dimensiju un Eiropas dimensiju ar kultūras starpniecību

Lēmumā, ko pieņēma 1999. gadā, nav sniegta konkrēta “Eiropas dimensijas” definīcija, uzlūkojot to galvenokārt kā sadarbību kultūras jomā, tai skaitā: tādu eiropiešiem kopīgu mākslas virzienu un stilu uzsvēršana, kurus pilsēta iedvesmojusi vai kuros veikusi nozīmīgu ieguldījumu; tādu pasākumu veicināšana, kuros iesaistīti kultūras jomā aktīvi cilvēki no citām dalībvalstu pilsētām, tādējādi iedibinot ilgstošu sadarbību kultūras jomā un sekmējot to apriti ES.

“Eiropas dimensijas” kritēriju, kas izklāstīts 2006. gada lēmumā, pilsētas var interpretēt visai plaši. Piemēri atrodami kandidātpilsētām paredzētajā rokasgrāmatā, kas no 2007. gada pieejama tiešsaistē.

EKG 2009. gada novērtējuma pēcrakstā teikts, ka EKG kultūras programmas kļūst par “eiropeiskām” programmām, ja tajās iekļauj darbības, kuru saturs, īstenošanas mehānisms, auditorija vai dalībnieki ir eiropeiski pēc būtības. Pievēršoties 2010. gada EKG, var redzēt, ka visas trīs pilsētas šajā ziņā bija eiropeiskas, lai gan to īstenotās pieejas bija atšķirīgas:

- Saturs : visas trīs EKG dažādos veidos uzsvēra ļoti atšķirīgas eiropeiskas tēmas. Rūras Esene lielāko uzmanību veltīja reģionālām tēmām, lai gan izvērsa tās Eiropas kontekstā, īpaši runājot par migrāciju, identitāti un pieejām kultūras izglītībai. No visām trim EKG, Rūras Esene, iespējams, visveiksmīgāk nodrošināja Eiropas tēmu integrēšanu visā kultūras programmā, jo “Modelis Eiropai” bija viens no trim atlases kritērijiem visos projektos. Pēčas veicinātā Eiropas tēma bija pilsētas potenciāls kļūt par “vārtiem uz Balkāniem”, un daudzas kultūras darbības tika vērstas galvenokārt uz Balkānu kultūru. Stambula sākotnēji bija iecerējusi parādīt pilsētu kā Eiropas centru modernai un laikmetīgai kultūrai, kas “darbotos kā tilts starp Eiropu un tās austrumiem”, turklāt nedaudz tika izvērsts arī jautājums par kultūras un pilsoniskās sabiedrības lomu saistībā ar Turcijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr praksē sākotnējais mākslinieciskais redzējums lielā EKG pasākuma daļā zuda, un galu galā uzsvars vairāk tika likts uz pilsētas vēsturisko, nevis laikmetīgo Eiropas mantojumu.

- Īstenošanas mehānisms : visas trīs EKG piedāvāja pasākumus, kuros piedalījās Eiropas nozīmes mākslinieki, lai gan dominējošais Eiropas dimensijas īstenošanas mehānisms bija partnerība ar citu valstu pilsētām. Rūras Esenes gadījumā šī partnerība bija īpaši plaša, jo kultūras jomā notika sadarbība, apmaiņa un tīklošana, un vairāk nekā 100 daudzpusējas sadarbības projektos iesaistījās 83 000 dalībnieku. Pēčā tika īstenoti 270 projekti, kuros iesaistījās mākslinieki no citām valstīm, un 52 projekti ar citām EKG, kuru ietvaros visnozīmīgākā sadarbība notika ar kaimiņvalstu pilsētām. Iespējams, salīdzinājumā ar Rūras Eseni, Pēčā un Stambulā EKG sadarbība ar citām pilsētām bija mazāk strukturēta un mazāk vērienīga, lai gan tika īstenoti vairāki sadarbības pasākumi ar māksliniekiem un kultūras darbiniekiem citās valstīs. Stambula daudzām no tās 39 pašvaldībām deva iespēju pirmo reizi uzsākt starptautisku sadarbību kultūras jomā; turklāt arī visu trīs EKG starpā notika daudzveidīga mākslinieciskā sadarbība.

Efektivitāte, panākot sociālo, ekonomikas un pilsētas attīstību, kā arī ietekmi uz tūrismu

Rūras Esenes un Pēčas mērķis bija attīstīt mākslu un kultūru kā līdzekli, ar ko panākt bijušo rūpniecisko teritoriju ekonomisko un sociālo atjaunošanu, lai gan abu pilsētu īstenotās pieejas bija diezgan atšķirīgas. Stambula īpaši necentās ar kultūras starpniecību sasniegt ekonomiskos mērķus, jo tāpat bija iespējama ietekme uz ekonomiku. Tā centās veicināt piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā, īpaši tiem cilvēkiem, kuri šādas iespējas parasti neizmantotu.

Visas trīs EKG veicināja ieguldījumus kultūras un citā infrastruktūrā, kas citādi nenotiktu (2010. gadā Pēčā tika ieguldīti EUR 140 miljoni, savukārt Stambulā — EUR 64 miljoni). Pēčā jaunā vai atjaunotā kultūras infrastruktūra bija EKG rīcības pamatā un tika uzskatīta par galveno ilgtermiņa attīstības nodrošinātāju gan kultūrai, gan pilsētai vispār. Šeit EKG pasākums deva stimulu ieguldījumiem arī citā infrastruktūrā, piemēram, būvējot jaunu ātrgaitas autoceļu uz Budapeštu. Stambulā EKG pasākums veicināja vērienīgus ieguldījumus pilsētas daudzo kultūras mantojuma vietu atjaunošanā. Noteikta infrastruktūra tika atjaunota arī Rūras Esenē.

Pieredze, kas gūta 2010. gadā, liecina arī par to, ka EKG pasākums var palīdzēt pārveidot pilsētu tēlu vai piešķirt tām lielāku starptautisko nozīmi, lai gan atšķirsies tas, cik lielā mērā iepriekš minētais ir nepieciešams vai iespējams.

Runājot par tūrisma radīto tiešo ietekmi uz ekonomiku, pasākums ir pierādījis, ka tūristu skaits Pēčā, Rūras Esenē un Stambulā ir pieaudzis (attiecīgi +71 %, +18,5 % un +11 %). Visās trīs pilsētās tika stiprinātas kultūras un radošās nozares, lai gan vismaz divās pilsētās tas nenotika tik lielā mērā, kā bija cerēts; Pēčā lielāka uzmanība tika veltīta jaunas infrastruktūras attīstībai, nevis atbalstam kultūras un radošajām nozarēm. Līdzīgi notika Stambulā, kur izstrādes posmā galvenā uzmanība tika novirzīta no modernās un laikmetīgās kultūras nozares izveides uz mantojuma vietu atjaunošanu.

Pieredze, kas gūta 2010. gadā, liecina arī par EKG pasākuma nezūdošo potenciālu uzlabot iedzīvotāju līdzdalību kultūrā ļoti dažādā kontekstā. Visās trijās EKG tika īstenoti dažādi projekti, kuru mērķis bija iesaistīt tos iedzīvotājus, kas parasti kultūras pasākumos nepiedalītos vai tiem nepiekļūtu. Visās trijās EKG (un patiesībā pēdējos gados daudzās EKG) vispārējā pieeja šā mērķa īstenošanai ietvēra darbību decentralizāciju un izvēršanu atšķirīgās apkaimēs un dažādās vai neparastās pilsētas vietās, kā arī vispārējo ētosu, uzsverot iecietības vērtību un atzīmējot kultūru un etnisko grupu daudzveidību pilsētā. Liela nozīme bija brīvprātīgajiem, un Rūras Esenē pasākumos iesaistījās 1165 brīvprātīgie, Stambulā — 901, savukārt Pēčā — 780.

Secinājums:

Atkarībā no EKG teritorijas lieluma un veida atšķiras cilvēku un finanšu resursi, kas nepieciešami, lai panāktu ietekmes kritisko masu. Ja pasākums īstenojams ļoti lielā teritorijā (un/vai lielam iedzīvotāju skaitam), protams, būs nepieciešami ievērojami resursi, tomēr nākamajām EKG jāpievērš īpaša uzmanība tam, kādu ietekmi tās vēlas radīt. To iespējams koncentrēt kādā konkrētā jomā vai arī veidot no vairākiem rezultātiem, piemēram, īstenojot labāku tīklošanu un profilu visā teritorijā, nevis radot pārmaiņas kultūras dinamikā.

EKG pasākums turpina nodrošināt sociāla un ekonomiska rakstura ieguvumus, jo pieaug tūristu skaits, tiek modernizēta infrastruktūra, uzlabojas starptautiskais profils un spēcīgākas kļūst kultūras un radošās nozares. Tādējādi tas pastiprina Eiropas struktūrfondu ieguldījumus kultūras mantojumā un infrastruktūrā, kā arī rada tiem pievienoto vērtību.

Tomēr pilsētās, kam šo titulu piešķir, minētie ieguvumi nerodas pilnīgi noteikti un automātiski. Tas, cik lielā mērā tiek veicināta sociālā un ekonomiskā attīstība — kā arī šīs attīstības būtība —, joprojām ir atkarīgs no ieinteresēto personu paustā skaidrā attīstības redzējuma, kā arī no atbilstošām un koordinētām darbībām, kas tiek veiktas saskaņoti ar kultūras programmu.

EKG pasākumam joprojām ir liels potenciāls paplašināt iedzīvotāju līdzdalību kultūrā ļoti dažādā kontekstā, īpaši ja šajos pasākumos uzsver iecietību un atzīmē kultūru un etnisko grupu daudzveidību pilsētās.

Ilgtspējība

EKG pasākums ir paredzēts kā “ilgtspējīgs pasākums, kas ir pilsētas kultūras un sociālās ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa”.[7] Visās trijās EKG gūti pierādījumi tam, ka tiek īstenoti jauni kultūras pasākumi, ko turpinās arī pēc šā gada, kā arī pilsētās izveidota jauna un atjaunota līdzšinējā kultūras infrastruktūra. Kultūras ilgtspējības aspektā visas trīs pilsētas ar EKG pasākuma palīdzību ir iemantojušas lielāku pieredzi un kompetenci, kā arī starp to kultūras nozarēm radusies labāka tīklošana un sadarbība. Tomēr pierādījumi par stabiliem uzlabojumiem kultūras pārvaldībā ir dažādi. Lai gan daži labas pārvaldības aspekti saglabāsies, Stambulā EKG pasākuma ietvaros ieviestais modelis tiks pārtraukts, tiklīdz aģentūra beigs savu darbību 2011. gadā, un nav droši zināms, vai ieinteresētās personas vienosies par kopīgu stratēģiju. Pēčā jaunās kultūras infrastruktūras ilgtermiņa pārvaldībai ir izveidotas divas pārņēmējiestādes, lai gan pašvaldībai vēl ir jāizveido sava galvenā struktūra kultūras darbinieku atbalstīšanai pilsētā. Rūras Esene izvirzīja vairākus vērienīgus ilgtermiņa mērķus, un pienākumi tika nodoti reģionālajiem partneriem, piemēram, Kultur Ruhr GmbH (Rūras triennāles organizators) un Ruhr Tourism GmbH .

Secinājums

EKG pasākuma rīcība atstāj mantojumu pilsētās, kurās šo pasākumu īsteno, jo tiek veikti jauni kultūras pasākumi, ko turpinās arī pēc attiecīgā gada, tiek uzlabota tīklošana un sadarbība starp ieinteresētajām personām kultūras jomā, kā arī radīta jauna un veiksmīgāka kultūras infrastruktūra.

Nav gluži skaidrs, kā papildus minētajiem ieguvumiem atstāt paliekošu mantojumu. Parasti tādam nolūkam nepieciešams, lai galvenās ieinteresētās personas vienotos par vienu ilgtermiņa redzējumu un stratēģiju un pilsētā izveidotu pastāvīgas kultūras pārvaldības un koordinēšanas struktūru, kas bieži vien nozīmē izveidot arī īpašu pārņēmējiestādi.

Ārējā novērtējuma galvenie ieteikumi un Komisijas piezīmes

Komisija piekrīt vērtētāja galvenajiem ieteikumiem, kas ir ļoti līdzīgi tiem, kuri pausti pēc 2007., 2008. un 2009. gada EKG pasākuma novērtējuma.

Komisija piekrīt, ka, lai pasākumu varētu turpināt pēc 2019. gada, izstrādājot jauno juridisko pamatu, jāņem vērā turpmāk minētais.

- Būtu jānodrošina, ka atlases procesā tiek vērtēta visu pieteikumu atbilstība kritērijiem, kas noteikti ES līmenī, kā minēts pašreizējā lēmumā (sk. 3.3.4. punktu).

- Ņemot vērā pieredzi ar Stambulu 2010. gadā un to, ka saskaņā ar pašreizējo lēmumu pilsētas ārpus ES dalībvalstīm turpmāk nevarēs pieteikties titulam, būtu jāizvērtē, vai šo iespēju ar jauno juridisko pamatu vajadzētu atjaunot (sk. 2.2. punktu).

- Būtu jāizvērtē, cik lielā mērā naudas balvas piešķiršana pēc 2019. gada, kā minēts pašreizējā lēmumā, ir efektīvāka par tradicionālās dotācijas piešķiršanu daļai pilsētas programmas, kā notika iepriekš (sk. 2.1. un 3.3.4. punktu).

- Arī turpmāk rīcība EKG pasākumam būtu jāvērš galvenokārt uz pilsētām, tomēr dodot tām iespēju iekļaut plašākas teritorijas nekā patlaban (sk. 3.3.3. punktu).

- Būtu jāuzsver tas, cik svarīgi ir izpildīt kritērijus, kas saistīti ar pilsētas ilgtermiņa attīstību, un jāizvērtē, vai kritērijā nebūtu jāiekļauj īpašs pamudinājums atalgot tās pilsētas, kuras jau ir izstrādājušas kultūras rīcībpolitikas ilgtermiņa stratēģiju (sk. 3.3.8. punktu).

Komisijas secinājumi

Komisija secina, ka EKG tituls joprojām tiek augstu vērtēts, rosina plašas kultūras programmas un rada ievērojamu ietekmi. ES piešķirtajam titulam un finanšu ieguldījumam ir ievērojams sviras efekts, kas padara šo iniciatīvu par ļoti rentablu un efektīvu pasākumu. Komisija piekrīt vērtētāja kopējam novērtējumam un pieņem tā sniegtos ieteikumus, kā norādīts iepriekšējā iedaļā.

Komisija atzīmē, ka vairākumam EKG jau ir vērtēšanas sistēmas, ko pilnīgi vai daļēji piemēro to kultūras programmām, un arī turpmāk ieteiks veikt vispārējus novērtējumus vietējā mērogā. Lai veicinātu labas vērtēšanas prakses apriti, Komisija ar ES programmas “Kultūra” starpniecību ir atbalstījusi politisku iniciatīvu, kas nākamo EKG vajadzībām pielāgo visaptverošo vērtēšanas modeli, kuru izstrādāja Liverpūle 2008. gadā.[8] Komisija ir arī atjauninājusi kandidātvalstīm paredzēto rokasgrāmatu, iekļaujot tajā vērtēšanai veltītu iedaļu.

Komisija gatavo priekšlikumu par iniciatīvas nākotni pēc 2019. gada, cenšoties panākt, lai iniciatīva pēc iespējas saglabātos tikpat pievilcīga, atbilstīga un efektīva kā līdz šim. Priekšlikumā tiks ņemti vērā šajā novērtējumā izklāstītie secinājumi un sniegtie ieteikumi, secinājumi un ieteikumi saistībā ar 2007.–2008. un 2009. gada titulu novērtējumiem, kā arī novērtējums par pasākumiem, kuri minēti Lēmumā Nr. 1622/2006/EK, un 2010. un 2011. gadā notikušās sabiedriskās apspriedes. Attiecībā uz ilgtspējību jāpiezīmē, ka pasākuma ilgtermiņa rezultātu nodrošināšana jau ir viens no 2006. gada lēmumā minētajiem kritērijiem, un tas saglabāsies kā viens no galvenajiem apsvērumiem iniciatīvas pagarināšanai veltītajā analīzē. Turklāt Komisija jau pašlaik uzsver, ka ir svarīgi iekļaut pasākumu Komisijas dokumentos, informatīvajās sesijās un citās konferencēs kā daļu no ilgtermiņa kultūras rīcībpolitikas stratēģijas, un darīs to arī turpmāk.

[1] OV L 304, 2006. gada 3. novembris.

[2] Sk. par kultūras jautājumiem atbildīgo ministru rezolūciju par pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ikgadējo rīkošanu (13.6.1985.) http://eur-lex.europa.eu/Notice.do?val=117538:cs&lang=fr&list=117540:cs,117539:cs,117538:cs,118564:cs,&pos=3&page=1&nbl=4&pgs=10&hwords=&checktexte=checkbox&visu=

[3] Lēmums Nr. 1419/1999/EK (OV L 166, 1.7.1999.), ko groza ar Lēmumu Nr. 649/2005/EK (OV L 117, 4.5.2005.). http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:1999:166:0001:0005:EN:PDF http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2005:117:0020:0021:EN:PDF

[4] Lēmums Nr. 1622/2006/EK (OV L 304, 3.11.2006.) http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:L:2006:304:SOM:EN:HTML.

[5] Pakalpojumu pamatlīgums Nr. EAC/03/06.

[6] Informācija par apmeklētības līmeni Pēčā nebija pieejama.

[7] Lēmums Nr. 1622/2006/EK

[8] http://www.liv.ac.uk/impacts08/