52011DC0870

1. MVU – izaugsmes virzītājspēks

Eiropas panākumi ekonomikas jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi izmanto savu izaugsmes potenciālu. Pēdējos piecos gados MVU ir devuši vairāk nekā pusi no kopējās pievienotās vērtības ES ekonomikas nefinansiālajā daļā un ir nodrošinājuši 80 % no visām jaunajām darba vietām Eiropā[1].

MVU bieži sastopas ar nopietnām grūtībām, kas kavē tiem iegūt izaugsmei un jauninājumu ieviešanai nepieciešamo finansējumu.

Viena no galvenajām prioritātēm, kas izklāstītas ES izaugsmes stratēģijā nākamajai desmitgadei "Eiropa 2020", kā arī Komisijas Vienotā tirgus aktā[2] un Mazās uzņēmējdarbības aktā[3], ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam. Gada izaugsmes pētījums[4] ir akcentējis to, cik liela nozīme ir veselīgai finanšu sistēmai, lai varētu atbalstīt izaugsmi un noteikt darbības prioritātes īstermiņa perspektīvā.

Šajā kontekstā finanšu pakalpojumu reformu programma, kas īstenota, reaģējot uz finanšu krīzi, var sniegt normatīvas priekšrocības MVU. Turklāt Komisija ierosina darīt pieejamu jaunu mērķfinansējumu ES līmenī, lai palīdzētu novērst galvenās tirgus nepilnības, kas ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi.

Komisija šajā rīcības plānā izklāsta dažādos politikas virzienus, kurus tā īsteno un kuru mērķis ir atvieglot finansējuma pieejamību 23 miljoniem Eiropas MVU un ievērojami veicināt izaugsmi[5].

2. problēmu risināšana

Grūtības piekļūt finansējumam ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē MVU izaugsmi, kā detalizētāk izklāstīts pielikumā[6]. Šādiem šķēršļiem ir vairāki iemesli, daži no tiem cikliski[7], daži strukturāli. Liela nozīme ir informācijas asimetrijai starp piegādātājiem un līdzekļu pieprasītājiem.

MVU ir lielā mērā atkarīgi no banku aizdevumiem to ārējai finansēšanai, tāpēc tiem būtu jādara pieejamas piemērotas alternatīvas.

Komisija ar regulējuma palīdzību rūpēsies par to, lai MVU padarītu pamanāmākus ieguldītājiem un tirgus — pievilcīgākus un pieejamākus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Regulatīvajās izmaiņās tiks saglabāts līdzsvars starp MVU konsultatīvu uzraudzību un finansēšanu un starp ieguldītāju aizsardzību un tieši MVU izstrādātiem pasākumiem.

Otrkārt, Komisija plāno turpināt izmantot ES budžetu, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un tādējādi novērstu galvenos tirgus darbības nepilnības (t. i., informācijas asimetriju un riska kapitāla tirgus sadrumstalotību),  kas ierobežo MVU izaugsmi. ES intervencei jābūt ar acīmredzamu pievienoto vērtību, tai jāpapildina valsts līmenī pieejamie finanšu līdzekļi un jāpiesaista papildu finansējums ("finanšu multiplikatora efekts" )[8].

Treškārt, Komisija izmantos savu koordinatores lomu, jo īpaši sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai apmainītos ar informāciju par labāko praksi, kā arī attīstītu sinerģiju starp pasākumiem, kas tiek veikti atsevišķu valstu un ES līmenī.

Lielākā daļa pasākumu būs vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, bet ir būtiski norādīt, ka Eiropa jau veic vairākus pasākumus, lai novērstu vissteidzamāk risināmās problēmas.

Galvenais mērķis ir stabilizēt ekonomikas un finanšu situāciju. Oktobra beigās valstu un valdību vadītāji vienojās par vērienīgu pasākumu kopumu, lai novērstu pašreizējo spriedzi finanšu tirgos, vienlaikus nodrošinot kredītu ieplūšanu reālajā tautsaimniecībā un izvairoties no pārmērīgas aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas.

Jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropā pašreizējā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam) ir ticis nodrošināts sabalansēts dažādu elastīgu finansējuma mehānismu piedāvājums, kas ir ļoti būtiski, meklējot risinājumus mazo un vidējo uzņēmumu atšķirīgajām vajadzībām pēc finansējuma. Finansējuma mehānismiem saskaņā ar Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu, kuras budžets ir 1,1 miljards euro, būtu jārada finanšu iestādēm iespēja nodrošināt jaunu finansējumu apmēram 30 miljardu euro apmērā[9] vairāk nekā 315 000 maziem un vidējiem uzņēmumiem. No 2008. gada līdz 2011. gadam Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi MVU sasniedza aptuveni 40 miljardus euro, un tos saņēma vairāk nekā 210 000 MVU.

Kohēzijas politikas jomā Komisija jau ir pieņēmusi pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumus maziem un vidējiem uzņēmumiem 15 dalībvalstīs, izmantojot finansēšanas vadības instrumentus no struktūrfondiem. Šie pasākumi tika vēl pastiprināti, un tagad tie sniedz iespēju veikt ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos visās dalībvalstīs jebkurā to parastās uzņēmējdarbības posmā; tādējādi tie ir svarīgs alternatīvs finanšu avots, lai gūtu piekļuvi kredītam. Tiek lēsts, ka uzņēmumiem ar pašu kapitāla ieguldījumiem, garantijām un aizdevumiem sniegtās palīdzības apmērs pašreizējā finanšu periodā sasniedz vismaz 3 miljardus euro.

Visbeidzot, lai nodrošinātu labāku piekļuvi aizdevumu finansējumam, saskaņā ar ES Septītās pamatprogrammas pētniecībai (FP7) riska dalīšanas finanšu mehānismu no 2012. gada tiek izveidots specifisks riska dalīšanas instruments. Ar riska dalīšanas instrumentu, izmantojot riska dalīšanas mehānismu, tiks sniegtas daļējas garantijas finanšu starpniekiem, tādējādi samazinot to finanšu riskus un mudinot tos sniegt aizdevumus 25 000 līdz 7,5 miljonu euro apmērā tādiem MVU, kas veic pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības.  

3. regulatīvi pasākumi 3.1. Tiesiskā regulējuma uzlabošana attiecībā uz riska kapitālu   3.1.1. Jauni tiesību akti par riska kapitālu

Riska kapitāla fondi ir fondi, kas sniedz galvenokārt pašu kapitāla finansējumu parasti ļoti maziem uzņēmumiem to attīstības sākotnējos posmos. Eiropas Savienībā riska kapitāla finansējumam ir ievērojams, bet lielā mērā neizmantots MVU attīstības potenciāls. Neraugoties uz aktīvu pārvaldības nozares milzīgo apjomu Eiropas Savienībā, pašreizējos ES tiesību aktos nav izstrādāti nekādi īpaši noteikumi, lai virzītu kapitāla ieguldījumu fondus uz MVU. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki reti var izmantot pasi, kas tika ieviesta ar Direktīvu par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, jo vairuma ES riska kapitāla fondu portfeļi nesasniedz direktīvā noteikto robežvērtību 500 miljoni euro.

Tāpēc Komisija[10] ierosina jaunu režīmu Eiropas riska kapitālam, kas ļautu ES riska kapitāla fondiem aktīvāk izvietot savus līdzekļus tirgū un piesaistīt kapitālu Eiropas līmenī, visā vienotajā tirgū. Jaunais režīms samazinās riska kapitāla tirgu sadrumstalotību pa dažādām valstīm, kas kavē pārrobežu darbības un ierobežo riska kapitāla nodrošināšanu.

Jaunā sistēma būs vienkārša un efektīva; saskaņā ar to paredzēta vienota reģistrācija piederības dalībvalstī un vienkāršoti ziņošanas pienākumi, kā arī pielāgoti noteikumi par organizāciju un uzņēmējdarbības ētikas normām.

Tiklīdz šis regulējums sāks darboties, tam būtu jāpalielina riska kapitāla tirgus mērogs un jānodrošina:

 i) lielāki, efektīvāki riska kapitāla fondi ar plašākām iespējām specializēties pēc ieguldījumu veida; ii) lielāka konkurence starp fondiem un labāka to ieguldījumu dažādošana un iii) vairāk maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejama pārrobežu finansējuma.

Vienlaikus ar šo rīcības plānu Komisija ierosina jaunu ES riska kapitāla sistēmu, kas rada īstu iekšējo tirgu riska kapitāla fondiem. Komisija aicina Parlamentu un Padomi pieņemt šo tiesību akta priekšlikumu līdz 2012. gada jūnijam.

3.1.2. Riska kapitāla ieguldījumu tiesiskais regulējums

Institucionālie ieguldītāji, jo īpaši apdrošināšanas uzņēmumi, bet zināmā mērā arī  bankas, ir potenciālie ieguldītāji riska kapitāla fondos. Dažās dalībvalstīs tie šobrīd jau ir nozīmīgi ieguldītāji.

Jaunā konsultatīvās uzraudzības sistēma apdrošināšanai (Maksātspēja II[11]) un bankām (kapitāla prasību regula un direktīva[12]) ir radījusi pamatu bažām, ka tā varētu kavēt ieguldījumus riska kapitāla fondos, ko aprēķinos par konsultatīvās uzraudzības prasībām uzskata par biržas sarakstā neiekļautiem ieguldījumiem vai augsta riska aktīviem (tāpat kā ieguldījumus preču fondos un riska ieguldījumu fondos)[13].

Šādu pieeju piemēro, pamatojoties uz uzraudzības apsvērumiem. Tomēr apdomīgi kalibrēts riska kapitāla tiesiskais regulējums, kurā jo īpaši ņemtas vērā diversifikācijas priekšrocības, varētu atļaut uzraudzības apsvērumiem atbilstoša noteikta apjoma riska kapitāla ieguldījumus.

2012. gadā Komisija, pamatojoties uz kopīgi ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi īstenoto tehnisko darbu, kā daļu no plašākiem apsvērumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem veiks pētījumu par attiecībām starp konsultatīvu uzraudzību un riska kapitāla ieguldījumiem, ko veic bankas un apdrošināšanas uzņēmumi.

3.1.3. Nodokļu reformas, no kurām labumu gūst MVU

Komisija sadarbībā ar valstu un nozares ekspertiem meklē veidus, kā novērst regulatīvos un nodokļu šķēršļus pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem. Nodokļu ekspertu grupa[14] ir noteikusi galvenās nodokļu problēmas saistībā ar pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem — to rezultāts, ņemot vērā saskaņotības trūkumu 27 dažādās ES nodokļu sistēmās, var būt nodokļu dubulta uzlikšana, nodokļu režīmu neskaidrības un administratīvie šķēršļi[15]. Lai gan divpusējām konvencijām par nodokļu dubultu uzlikšanu starp dalībvalstīm parasti būtu jānovērš šīs grūtības, tajās ne vienmēr ir ņemtas vērā sarežģītās komerciālās struktūras, ko izmanto riska kapitāla ieguldījumos.

Eiropas režīms riska kapitālam novērsīs šķēršļus pārrobežu finansējuma iegūšanai, bet neatrisinās ar nodokļu uzlikšanu pārrobežu ieguldījumiem saistītās problēmas kā tādas. Tomēr vienots riska kapitāla fonda jēdziens varētu būt labs izejas punkts, lai turpmāk sadarbībā ar dalībvalstīm izskatītu risinājumus nodokļu problēmām, kas var kavēt šādu fondu pārrobežu ieguldījumus.

2012. gadā Komisija pabeigs apskatu par nodokļu šķēršļiem, kas kavē pārrobežu riska kapitāla ieguldījumus, lai 2013. gadā ierosinātu risinājumus, kuru mērķis ir likvidēt šķēršļus, vienlaikus novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

3.2. Valsts atbalsta noteikumi, kas attiecas uz MVU piekļuvi finansējumam

Valsts atbalsta politika var atbalstīt MVU piekļuvi finansējumam dažādos veidos, atļaujot sniegt atbalstu bankām finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ un sniedzot dalībvalstīm norādes par to, kā veidot atbalsta shēmas, kas veicinātu Eiropas stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanu (pētniecība un izstrāde, jauninājumi, reģionālā un sociālā kohēzija utt.) un ņemtu vērā MVU īpašās vajadzības.

Riska kapitāla pamatnostādnēs[16] atļauts atbalstīt MVU finansēšanu sākumposmā, pastiprinot privātā kapitāla ieplūšanu un mazinot tirgus nepilnības. Komisija ir atzinusi, ka pašu kapitāla nepietiekamība ir vēl lielāka, un palielinājusi robežvērtību kapitāla ieguldījumiem jaunizveidotā uzņēmumā no 1,5 miljoniem euro līdz 2,5 miljoniem euro. Valsts atbalsta noteikumi īpašos apstākļos pieļauj intervenci, kas pat pārsniedz šo slieksni.

Līdz 2013. gadam Komisija pārskatīs vispārējo grupu atbrīvojuma regulu un vairākas valsts atbalsta pamatnostādnes, tostarp attiecībā uz riska kapitālu, lai sasniegtu programmas "Eiropa 2020" mērķus un reaģētu uz MVU vajadzībām.

3.3. MVU piekļuves kapitāla tirgiem uzlabošana

Lai uzlabotu MVU[17] piekļuvi kapitāla tirgiem, Komisija ierosina vairākas regulatīvas izmaiņas, kuras mērķis ir uzlabot MVU tirgu redzamību un, ja iespējams, samazināt izmaksas un regulatīvo slogu MVU, vienlaikus saglabājot atbilstošu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

3.3.1. Redzamāki MVU tirgi

Komisija vēlas veicināt investoriem pievilcīgu viendabīgu MVU izaugsmes tirgu attīstību. Priekšlikumā par finanšu instrumentu tirgus direktīvu (MIFID)[18] tā ierosināja piešķirt kategoriju "MVU izaugsmes tirgi" tādām daudzpusējās tirdzniecības sistēmām, kas atbilstu noteiktiem kopīgiem parametriem. Mērķis ir rast pienācīgu līdzsvaru starp samērīgām prasībām maziem un vidējiem uzņēmumiem un augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni[19].

Šādas kategorijas piešķiršana varētu ļaut šiem tirgiem kļūt redzamākiem, piesaistīt ieguldītājus un panākt lielāku likviditāti. Iekļaušana šajā kategorijā būtu brīvprātīga, un tās pamatā būtu prasības, ko pieņem Komisija, pamatojoties uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) priekšlikumu. Šo kategoriju piešķirs valsts kompetentās iestādes. Tā savukārt ļaus tirgiem izveidot standartizētākus instrumentus (indeksus, specializētos fondus, kas veic ieguldījumus šajos tirgos), veidot tīklus starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmām un izmantot labāko praksi.

2011. gada oktobrī kategorija "MVU izaugsmes tirgus" tika ierosināta ES kapitāla tirgu tiesību aktā (finanšu instrumentu tirgu direktīvā). Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt šo likumdošanas priekšlikumu, cik ātri vien iespējams.

3.3.2. Redzamāki biržas sarakstos iekļautie MVU

Priekšlikuma par grozījumiem Pārredzamības direktīvā[20] mērķis ir uzlabot regulētas informācijas pieejamību Eiropā. Pašlaik piekļuve finanšu informācijai par biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem ir nevajadzīgi sarežģīta —  meklējot informāciju, ieinteresētajām personām jāizmanto 27 dažādas valstu datubāzes.

Padarot kvalitatīvu salīdzināmu informāciju plaši pieejamu no centralizētas piekļuves vietas ES līmenī, tiktu panākts, ka ieguldītāji lielākā mērā izmantotu informāciju par  biržu sarakstos iekļautiem MVU. Centralizēts piekļuves punkts varētu samazināt šķēršļus un iekļuves izmaksas jauniem komerciālas informācijas sniedzējiem, kas vēlas iekļūt tirgū un novērst nepilnības informācijas sniegšanā par mazākiem uzņēmumiem.  Tāpat, mazākie emitenti paši var gūt pamudinājumu veikt ieguldījumus uzlabotas informācijas un dokumentu formātu radīšanā, kas paredzēti pārrobežu ieguldītājiem.

Komisija ar EVTI palīdzību uzlabos esošās uzglabāšanas sistēmas un izveidos ES mērogā vienotu piekļuves punktu regulētai informācijai. Komisija veicinās piekļuvi augstas kvalitātes informācijai par biržu sarakstos iekļautiem MVU. Komisija aicina Parlamentu un Padomi pieņemt šo tiesību akta priekšlikumu līdz 2012. gada beigām.

3.3.3. Pārskatu sniegšanas pienākumu atvieglošana biržu sarakstos iekļautiem MVU

Lai vienkāršotu grāmatvedības noteikumus attiecībā uz MVU un vēl vairāk samazinātu tiem administratīvo slogu, Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai par gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un ar tiem saistītiem ziņojumiem noteiktu veidu uzņēmumiem[21].  Tas varētu MVU ļaut ietaupīt līdz 1,7 miljardiem euro gadā. Finanšu pārskatu labāka salīdzināmība un lielāka koncentrēšanās uz būtisko informāciju sekmētu labāku ieguldījumu lēmumu pieņemšanu un labāku kapitāla sadali.

Komisija ierosina arī samazināt prasības un izmaksas mazajiem emitentiem, jo īpaši atceļot ik ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasību un plašāk izmantojot EVTI sagatavotās veidnes, kas ieguldītājiem atvieglotu informācijas salīdzināmību. Atvieglotu jaunās Pārredzamības direktīvas piemērošanas režīmu attiecinās uz visiem emitentiem, un tam būs izmaksu ziņā lielāka ietekme uz mazajiem emitentiem. Ieguldītāju aizsardzību nodrošinātu informācija par rezultātiem, kas obligāti atklājama reizi pusgadā un reizi gadā, kā arī informācija, kas atklājama saskaņā ar Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Prospektu direktīvu. Protams, uzņēmumi var varēs turpināt sniegt ieguldītājiem vairāk informācijas.

Ar Prospektu direktīvas[22] neseno grozījumu tika ieviests proporcionāls informācijas sniegšanas režīms MVU un uzņēmumiem ar ierobežotu tirgus kapitalizāciju.  Šim režīmam būtu jāierobežo informācijas sniegšanas apjoms un jāsamazina administratīvais slogs MVU un mazajiem emitentiem, nemazinot ieguldītāju aizsardzības līmeni.

2011. gada oktobrī tika iesniegts tiesību akta priekšlikums grāmatvedības direktīvu grozījumiem, lai vienkāršotu un uzlabotu grāmatvedības noteikumus attiecībā uz MVU.

Tajā pašā laikā Komisija iesniedza priekšlikumu pārskatīt Pārredzamības direktīvu, lai samazinātu regulējuma slogu maziem emitentiem.

Komisija aicina Parlamentu un Padomi pieņemt šos tiesību aktu priekšlikumus līdz 2012. gada beigām.

Līdz 2012. gada jūlijam saistībā ar Prospekta direktīvu tiks ierosināti deleģētie akti, kuros noteikts proporcionāls informācijas sniegšanas režīms MVU un mazajiem emitentiem.

3.4. Bankas kapitāla prasību ietekmes uz MVU pārskatīšana  

Esošās kapitāla sistēmas bankām, ko izstrādājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un kas transponēta ES tiesību aktos ar diviem Kapitāla prasību direktīvas pielāgojumiem (KPD III[23] , ierosinātā KPD IV un Kapitāla prasību regula), mērķis ir stiprināt banku uzraudzības noteikumus. Papildus prasībai pēc vairāk un kvalitatīvāka kapitāla tajā noteiktas augstākas kapitāla prasības attiecībā uz tirgus darbībām un pastiprināti noteikumi par likviditātes risku. Tas nodrošinās lielāku finanšu stabilitāti, stabilākus banku uzņēmējdarbības modeļus un spēcīgākas bilances.

KPD IV aizdevumiem MVU joprojām tiek piemēroti Bāzeles II uzraudzības noteikumi (preferenciāls riska svērums 75 % apmērā MVU riska darījumiem saskaņā ar standarta pieeju). Lai nodrošinātu vēl labvēlīgāku režīmu attiecībā uz MVU riska darījumiem, būtu nepieciešams pārskatīt Starptautisko Bāzeles regulējumu. Šim nolūkam jo īpaši būtu vajadzīgs uzskatāmi pierādīt, ka pašreizējā pieeja ir pārāk stingra. Tāpēc Komisijas priekšlikumā attiecībā uz riska svērumu MVU riska darījumiem iekļauta pārskatīšanas klauzula.

Komisija, apspriežoties ar Eiropas Banku iestādi (EBI), 24 mēnešu laikā pēc jaunās regulas stāšanās spēkā sniegs ziņojumu par aizdevumiem MVU un fiziskām personām. Tā iesniegs savu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem attiecībā uz MVU riska svēruma pārskatīšanu. Tāpēc EBI tiek prasīts veikt analīzi un līdz 2012. gada 1. septembrim iesniegt pārskatu par pašreizējiem riska svērumiem, izskatot samazināšanas iespējas un ņemot vērā scenāriju, kas paredz samazinājumu par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

Pamatojoties uz EBA ziņojumu un tās ieteikumiem, Komisija apsvērs atbilstīgus pasākumus, risinot jautājumu par MVU riska svērumu saistībā ar KPD IV un Kapitāla prasību regulas noteikumiem.

3.5. Direktīvas par maksājumu kavējumiem īstenošanas paātrināšana

Daudzi maksājumi komercdarījumos uzņēmumu starpā vai starp uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm tiek veikti daudz vēlāk, nekā to paredz vienošanās. Tas Eiropas uzņēmumiem izmaksā dārgi — aptuveni 1,1 triljonu euro aizkavēta apgrozījuma[24]. Sagaidāms, ka naudas plūsmas MVU uzlabosies, samazinoties maksājumu  termiņiem un  pārskatītās Direktīvas par maksājumu kavējumiem[25] noteikumu piemērošanas rezultātā.  Tas varētu samazināt vajadzību pēc īstermiņa ārējā finansējuma.

Komisija neatlaidīgi mudina dalībvalstis paātrināt Direktīvas par maksājumu kavējumiem īstenošanu jau pirms 2013. gada marta, kas ir direktīvas transponēšanas termiņš.

3.6       Inovatīvs režīms Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem

Sociālā uzņēmējdarbība ir jauns sektors ES. Tie ir uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir panākt sociālo ietekmi, nevis radīt peļņu akcionāriem vai citām ieinteresētajām personām.

Šie sociāli inovatīvie un bieži vien jaunizveidotie uzņēmumi galvenokārt ir MVU, kuri saskaras ar visiem mazajiem uzņēmumiem līdzīgām problēmām  piekļūt finansējumam.

Komisija ierosina jaunu Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu režīmu, kas ļaus ES fondiem specializēties šajā jomā un visā ES būt pazīstamiem ar īpašu un atšķirīgu apzīmējumu. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt šo jauno regulu līdz 2012. gada beigām.

4. ES finanšu pasākumi attiecībā uz MVU

Komisija ir ierosinājusi vairākus jaunus finanšu instrumentus, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansēm arī nākotnē (2014. – 2020. gadā). Ir svarīgi nodrošināt lielāku vienkāršību un labāku saskaņotību starp dažādām ES finansējuma shēmām. Komisija ir ieviesusi parāda un pašu kapitāla platformas principus, lai standartizētu instrumentu kopīgo funkcionēšanu, racionalizētu attiecības ar finanšu partneriem un veicinātu administratīvo efektivitāti[26]. Saskaņā ar kohēzijas politiku 2014.-2020. gadam finanšu instrumentu darbības joma tiks paplašināta un padarītas elastīgākas un efektīvākas to īstenošanas struktūras.

4.1. Pasākumi, lai uzlabotu aizdevumu sniegšanu MVU

Komisija ir ierosinājusi ES aizdevuma finanšu instrumentu uzņēmumu izaugsmei un pētniecībai un inovācijām. Šis instruments nodrošinās garantijas un cita veida riska dalīšanu, lai uzlabotu aizdevumu sniegšanu MVU, tostarp uz pētniecību un inovācijām orientētiem MVU.

Finanšu instruments būs integrēta struktūra, kas aptver dažādus mehānismus ar konkrētiem politikas mērķiem, saskaņā ar Komisijas "Paziņojumu par novatorisko finanšu instrumentu nākamās paaudzes struktūru – ES kapitāla un aizdevumu platformām"[27]. To finansēs saskaņā ar Programmu uzņēmumu un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējai (2014–2020)[28] (COSME), ar programmu "Apvārsnis 2020"[29] un programmu "Radošā Eiropa".

Izmantojot programmu COSME[30], Komisija uzņēmumiem un jo īpaši MVU darīs pieejamu Aizdevumu garantiju mehānismu, kas piedāvās garantijas attiecībā uz:

i) aizņēmuma finansēšanu ar aizdevumu, subordinētiem un līdzdalības aizdevumiem vai līzingu, lai samazinātu tās īpašās grūtības, ar kurām saskaras MVU, mēģinot iegūt savai izaugsmei nepieciešamo finansējumu;

ii) MVU aizņēmuma finanšu portfeļa pārvēršana vērtspapīros ar mērķi mobilizēt papildu aizņēmuma finansējumu MVU.

Aizdevumu garantiju mehānisms segtu aizdevumus līdz EUR 150 000 apmērā un ar minimālo termiņu 12 mēneši, izņemot aizdevumus vērtspapīrotā portfelī.

Turklāt Komisija saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020"[31] darītu pieejamu aizdevuma mehānismu ar MVU Logu, lai atbalstītu uz pētniecību un jauninājumiem orientētus MVU.  MVU Logs atbalstīs uz pētniecību un jauninājumiem orientētus MVU ar aizdevumu summām, kas papildinās saskaņā ar programmas COSME aizdevumu garantiju instrumenta nodrošināto finansējumu.

Turklāt Komisija arī ierosina izveidot garantiju mehānismu, kas paredzēts jo īpaši tiem MVU, kuri darbojas kultūras jomā un radošajās nozarēs. Šis mehānisms tiks īstenots arī saskaņā ar ES aizdevuma finanšu instrumentu.

Visbeidzot, saskaņā ar ES Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu Komisija ierosina piešķirt finanšu atbalstu mikrouzņēmumu mikrofinansēšanai  un sociālo uzņēmumu finansēšanai. 

Komisija un ieinteresētās personas organizēs darbseminārus ar dalībvalstīm, kuras joprojām atpaliek ES finanšu instrumentu izmantošanas ziņā, lai tādējādi atvieglotu iestāžu izveidi un veicinātu ES garantiju un riska kapitāla izmantošanu.

Komisija turpinās uzlabot aizdevumu sniegšanu mikrouzņēmumiem un veicināt Eiropas labas rīcības kodeksa pieņemšanu attiecībā uz mikrokredītu sniegšanu.

Komisijas ierosinājumi:

1. Pastiprināts un paplašināts ES aizdevuma finanšu instruments, lai uzlabotu aizdevumu sniegšanu MVU, tostarp uz pētniecību un jauninājumiem orientētiem MVU. Instruments ietver Aizdevumu garantiju instrumentu saskaņā ar programmu COSME (2014 – 2020) un MVU Logu saskaņā ar programmas "Apvārsnis 2020" aizdevuma mehānismu.

ES parāda finanšu instruments ietvers arī kultūras un radošo nozaru mehānismu, ko finansēs saskaņā ar programmu "Radošā Eiropa" (2014 – 2020), lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam Eiropas kultūras un radošajās nozarēs.

2. Saskaņā ar ES Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (2014 – 2020) — īpaša mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības ass, kas jo īpaši atbalstīs mikrofinansēšanu mikrouzņēmumiem, mikrokredīta sniedzēju institucionālo spēju pilnveidošanu un sociālo uzņēmumu attīstības finansēšanu. 

Eiropas Investīciju banka turpinās uzturēt savu darbības līmeni saistībā ar MVU kreditēšanu vienmērīgi tuvu 2011. gada līmenim, ievērojot tirgus nosacījumus un saskaņā ar tās finansēšanas iespējām. EIB turpinās uzlabot aizdevumu nosacījumus, palielinot elastīgumu un nodrošinot ātru aizdevuma piešķiršanu. EIB un EIF turpinās attīstīt sinerģiju, izmantojot riska dalīšanas pasākumus, tostarp MVU parāda portfeļa pārvēršanu vērtspapīros, daļēji sadarbībā ar Komisiju.

4.2. Pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi riska kapitālam un cita veida riska finansēšanu

Komisija ir ierosinājusi ES pašu kapitāla finanšu instrumentu ES uzņēmumu izaugsmei, kā arī pētniecībai un jauninājumiem, kas nodrošinātu riska kapitālu un subordinētā kapitāla finansējumu uzņēmumiem no to agrīna attīstības posma (tostarp sagatavošanas posma) līdz lai izaugsmes posmam.

Finanšu instruments būs integrēta struktūra, kas aptver dažādus mehānismus ar konkrētiem politiskajiem mērķiem, atbilstīgi nākamās paaudzes novatorisku finanšu instrumentu sistēmai. To finansēs saskaņā ar Programmu uzņēmumu un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējai (COSME) un programmu "Apvārsnis 2020".   

COSME būs paredzēts kapitāla mehānisms, kas attiecas uz uzņēmumiem to paplašināšanās un izaugsmes posmā. Ar šā mehānisma palīdzību būs iespējams arī veikt ieguldījumus uzņēmuma attīstības agrīnā posmā saistībā ar programmu "Apvārsnis 2020".

Programmā "Apvārsnis 2020" būs paredzēts pašu kapitāla mehānisms, kas attiecas uz uzņēmumiem to attīstības agrīnajā posmā.  Ar šā mehānisma palīdzību būs iespējams arī veikt ieguldījumus uzņēmuma paplašināšanās un izaugsmes posmā saistībā ar programmu COSME.

EIB grupa turpinās atbalstīt MVU izaugsmi, izmantojot plašu pašu kapitāla produktu klāstu un jo īpaši paplašināto EIB riska kapitāla mandātu. Tiks izstrādāta turpmāka sadarbība starp EIB grupu un Eiropas Komisiju, tostarp izmantojot riska dalīšanas pasākumiem, lai palīdzētu mobilizēt papildu valsts un privātos resursus.

Komisijas ierosinājumi:

1. Pastiprināts un paplašināts pašu kapitāla finanšu instruments, lai uzlabotu MVU piekļuvi riska kapitālam un cita veida riska finansējumam, no to darbības agrīnā posma (tostarp sagatavošanas posma) līdz izaugsmes posmam. Pašu kapitāla finanšu instrumentu finansēs saskaņā ar Programmu uzņēmumu un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējai un programmu "Apvārsnis 2020".  

2. Jumta fondu izveide ES pašu kapitāla finanšu instrumenta ietvaros, tai nodrošinātu kapitālu riska kapitāla fondiem, kuri orientējas jo īpaši uz ieguldījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī. Valstu finanšu iestādes, kā arī privātie ieguldītāji tiks aicināti uz līdzdalību fondā.

EIB grupa turpinās atbalstīt MVU izaugsmi, izmantojot plašu pašu kapitāla produktu klāstu un jo īpaši paplašināto EIB riska kapitāla mandātu. Tiks izstrādāta turpmāka sadarbība starp EIB grupu un Eiropas Komisiju, tostarp izmantojot riska dalīšanas pasākumiem, lai palīdzētu mobilizēt papildu valsts un privātos resursus.

5. Citi pasākumi, lai uzlabotu MVU darbības vidi 5.1.1. Labāka informācija mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

MVU gūtu ievērojamu labumu no labākas piekļuves informācijai vietējā un reģionālā līmenī. Dalībvalstu iestādes tiek aicinātas uzlabot MVU piekļuvi dažādiem valsts un reģionāliem finansējuma avotiem un šajā sakarā, pamatojoties uz labu praksi, izvērtēt iespēju izveidot vienotu valsts finansējuma avotu tiešsaistes datu bāzi.    

Eiropas Komisija un EIB grupa sadarbībā ar finanšu starpniekiem paplašinās MVU piekļuvi informācijai par dažādajām ES finanšu instrumentiem un MVU aizdevuma mehānismu. Līdzīgi tiks uzlabota starpnieku, tostarp mazāku banku, piekļuve informācijai. Tiks pieliktas pūles, lai mazinātu administratīvo slogu un paplašinātu pieejamo valodu klāstu.

Bankas un citas finanšu iestādes ir aicinātas sniegt klientiem informāciju par alternatīviem finanšu instrumentiem un aktīvi atbalstīt padomdevēju, konsultantu un biznesa eņģeļu [business angels] tīklu.  

Komisija apņemas:

1. nostiprināt Eiropas uzņēmumu tīkla iespējas nodrošināt finanšu konsultāciju pakalpojumus, lai sniegtu MVU labāku informāciju par dažādiem finansējuma avotiem, papildinot jau esošās valsts informācijas struktūras;

2. nodrošināt, lai visa informācija par ES finansējumu būtu apvienota un pieejama vienotā daudzvalodu interneta portālā, kas aptvertu dažādus MVU pieejamus ES finansējuma avotus.

Bankas un citi finanšu starpnieki ir paziņojuši, ka turpinās veicināt pasākumus savu biedru starpā, lai stiprinātu informāciju par ES finanšu instrumentiem un valsts dotācijām MVU.

5.1.2. Uzlabota MVU aizdevumu tirgus uzraudzība

Pašlaik precīzi statistikas dati par aizdevumiem MVU netiek vākti. Pieejamie tuvinājumi, piemēram, dati par aizdevumiem, kas nepārsniedz 1 miljonu euro vai nesasniedz 250 000 euro, liecina, ka MVU procentuālā daļa no visiem jaunajiem aizdevumiem eurozonā ir vidēji aptuveni 20 %[32].

Uzraudzības uzlabošana MVU aizdevumu tirgū veicinātu labākas un vairāk uz faktiem balstītas politikas veidošanu. Tā arī palīdzētu novērtēt MVU finansējuma atbalsta pasākumu ietekmi, kā arī jaunās kapitāla prasības, ko piemēro kredītiestādēm.

Komisija sadarbosies ar banku federācijām un konsultēsies ar citām iesaistītajām iestādēm (ECB, Eiropas Banku iestādi), lai nostiprinātu analītisko sistēmu MVU aizdevumiem un panāktu labākas salīdzināšanas iespējas un saskaņotāku metodoloģiju.

5.1.3. Kvalitatīva reitinga veicināšana

Kvalitatīvie darbības rādītāji — uzņēmēja līdzšinējie sasniegumi, uzņēmuma konkurētspēja tirgū vai citi nemateriālie aktīvi — ir būtiski MVU standarta vērtēšanas metožu papildināšanai.

Kvalitatīvo darbības rādītāju anketas iesniegšana jau ir parasta Eiropas banku prakse. Tomēr šādas informācijas statistiskas modelēšanas process nav tūlītējs, un vairums modeļu saskaras ar problēmu, ka, pārveidojot kvalitatīvos datus kvantitatīvos modeļos, tiek zaudēta informācija.

Turklāt jau pastāv noteikumi, kas ļauj MVU pieprasīt no bankām, lai tās šos uzņēmumus informētu par to reitingu rezultātiem[33]. Būtu svarīgi pilnībā īstenot šos noteikumus praksē.

Komisija veicinās apmaiņu ar informāciju par labu praksi un mudinās banku nozari un MVU apvienības veicināt kvalitatīva reitinga izmantošanu kā instrumentu, ar ko papildina MVU kredītspējas standarta kvantitatīvo novērtējumu.

5.1.4. "Biznesa eņģeļu" un pārrobežu ieguldījumu darbību veicināšana

Biznesa eņģeļi palīdz gan ar finansējumu, gan vadības pieredzi, kas palielina jauno uzņēmumu izdzīvošanas iespējas. Jaunizveidotajos uzņēmumos tie bieži vien ir lielākais ārējā finansējuma avots pēc ģimenes un draugiem.  Ņemot vērā biznesa eņģeļu darbības neoficiālo raksturu, tās apmērus ir grūti novērtēt.

Komisija veiks Eiropas biznesa eņģeļu tirgus un citu informēto tirgu izpēti un analizēs idejas, kā veicināt to, atbalstot ieguldījumus un līdzekļu ieguldīšanas gatavības programmas, mudinot potenciālo ieguldītāju grupas kļūt par biznesa eņģeļiem un pilnveidojot biznesa eņģeļu tīkla pārvaldītāju iespējas.

2011. gadā EIB grupa palielināja savu riska kapitāla mandātu līdz 5 miljardiem euro un paplašināja tā darbības jomu, ietverot tajā līdzieguldījumus ar biznesa eņģeļiem.

Komisija apņemas:

1. turpināt veicināt dažādu veidu līdzieguldījumus ar biznesa eņģeļiem sadarbībā ar EIF un dalībvalstīm struktūrfondu iespēju robežās;

2. apsvērt pasākumus, lai pilnveidotu pārrobežu saderību starp uzņēmumiem un ieguldītājiem, jo īpaši biznesa eņģeļiem, pamatojoties uz ekspertu grupas 2012. gadā sniegtajiem priekšlikumiem;

3. uzlabot riska kapitāla piedāvājumu un pieprasījumu atbilstību Eiropas uzņēmumu tīkla ietvaros.

5.1.5. Informācijas par MVU piekļuvi kapitāla tirgiem popularizēšana

Ir vajadzīgi būtiski pasākumi, lai radītu labvēlīgu vidi MVU, kas meklē kapitālu savai izaugsmei, koncentrējoties uz veidiem, kā piesaistīt vairāk ieguldītāju, un palīdzot MVU samazināt kapitāla izmaksas. Ir nepieciešams palielināt vidējiem uzņēmumiem pieejamo informāciju par priekšrocībām un izmaksām, kas saistītas ar iekļaušanu biržas sarakstā. Komisija apsvērs arī to, kā veicināt piekļuvi MVU obligāciju tirgiem un pārvēršanu vērtspapīros. Komisija kopā ar ieinteresētajām personām MVU finanšu foruma ietvaros turpinās[34] veicināt informācijas kampaņas un sagatavot Eiropas informācijas ceļvedi uzņēmumiem, kas plāno veikt sākotnējo publisko piedāvājumu. Komisija arī īstenos veicināšanas pasākumus, piemēram, piešķirs godalgu par gada MVU, kas iekļauts biržas sarakstā.

Ieinteresētās personas un jo īpaši biržas tiek aicinātas sniegt MVU vairāk informācijas par priekšrocībām, ko sniedz iekļaušanu tirgus sarakstā, un par to, kā veikt sākotnējo publisko piedāvājumu.

Komisija veicinās neatkarīgas iestādes izveidi, lai sekmētu analīzes un pētījumus par biržas sarakstā iekļautiem vidējiem uzņēmumiem, tādējādi palielinot ieguldītāju ieinteresētību šajā segmentā.

5.1.6. Politikas koordināciju un īstenošanu

Komisija turpinās darbu MVU finanšu forumā, lai izpētītu jaunas stratēģijas, kā veicināt MVU piekļuvi finansējumam. Savstarpēja politikas apguve ir būtiska, lai uzlabotu Eiropas finanšu sistēmas darbību. Vairākas dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts MVU finanšu forumu ar uzņēmējdarbības organizācijām, bankām un citām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu praktiskus risinājumus labākai piekļuvei finansējumam.  

Valstu pieredze ir jo īpaši svarīga aizdevumu praksei un procesam. Vairākās dalībvalstīs tika veikti dažādi pasākumi, lai uzlabotu aizdošanas procesa pārredzamību, tostarp paskaidrojošas informācijas sniegšanu MVU gadījumā, ja aizdevuma pieteikums ir noraidīts.

Dažās dalībvalstīs ir izveidoti valsts mēroga kreditēšanas kodeksi vai noteikti kredīta starpnieki, lai risinātu informācijas asimetrijas problēmu MVU riska novērtēšanas procesā un uzlabotu kreditēšanas procesu. Dažās dalībvalstīs Patēriņa kredītu direktīvas darbības joma ir paplašināta, attiecinot to arī uz maziem uzņēmumiem. Lai gan šie dažādie modeļi, iespējams, atspoguļo dažādās valstīs pastāvošus atšķirīgus apstākļus, tomēr pastāv iespēja stiprināt šo modeļu darbību kopumā.

Komisija aicina:

dalībvalstis un ieinteresēto personu asociācijas — izveidot valstu MVU finansējuma forumus, lai nodrošinātu risinājumus, kā uzlabot piekļuvi finansējumam;

bankas, citas finanšu iestādes un MVU apvienības — izveidot valstu rīcības kodeksus un pamatnostādnes, lai uzlabotu pārredzamību kreditēšanas procesā un, ja nepieciešams, atbalstītu kredīta starpnieka funkcijas.

Komisija plāno 2012. gadā pārskatīt pašreizējās aizdevumu prakses, tostarp pārredzamības mehānismus.

Pamatojoties uz minēto pārskatīšanu, Komisija var apsvērt iespēju pieņemt likumdošanas pasākumu, lai rosinātu atbildīgu un pārredzamu MVU kreditēšanu.

6. Secinājums

MVU Eiropā būs izaugsmes un nodarbinātības avots tikai tad, ja tiks uzlabota to piekļuve finansējumam. Īstermiņā tas nozīmē stabilizēt finanšu tirgus un stiprināt bankas, vienlaikus nodrošinot, ka turpinās kredīta plūsma uz MVU.

Vidējā termiņā Komisija plāno ievērojami uzlabot reglamentējošo vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem, sekmējot vienotu riska kapitāla tirgu, uzlabojot kapitāla tirgus un samazinot izmaksas un administratīvo slogu MVU. Komisija plāno pastiprināt tās nodrošināto garantiju un riska kapitāla mehānismus, papildinot EIB un dalībvalstu centienus. Visbeidzot, Komisija plāno uzlabot MVU paredzēto informāciju un informāciju par MVU, lai uzlabotu piekļuvi finansējuma instrumentiem, mazinātu informācijas trūkuma problēmu, ar kuru saskaras MVU, meklējot piekļuvi finansējumam, un atvieglotu to piekļuvi kapitāla tirgiem.

ES un dalībvalstīm jāsadarbojas, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansēm. Komisija izpildīs savu daļu no šajā rīcības plānā paredzētajām darbībām un sadarbosies ar dalībvalstīm, finanšu sektoru un MVU apvienībām, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi sniedz rezultātus un sekmē ekonomikas atjaunošanu.

[1]               Uzņēmējdarbības strukturālā statistika (Eurostat)

                http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/european_business/data/database

[2]               COM(2011) 206.

[3]               COM(2011) 78.

[4]               COM(2011) 815, galīgā redakcija.

[5]               Turpmākās iniciatīvas saskaņā ar šo rīcības plānu tiks rūpīgi sagatavotas un, ja nepieciešams, tajās tiks ietverti atbilstoši ietekmes novērtējumi.

[6]               ECB "Apskats par SMS piekļuvi finansējumam", 2010. gada februāris.

[7]               EIM "MVU finanšu cikliskums", 2009. gada marts.

[8]               Šie pasākumi atbilst pašreizējai un turpmākajai finanšu sistēmai. Visi šajā darbības plānā paredzēti pasākumi ir saskaņā gan ar priekšlikumu par Programmu uzņēmumu un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējai, gan priekšlikumu programmai "Apvārsnis 2020". Izmaksas saistībā ar aģentūrām un Eiropas Uzņēmumu tīklu tiks segtas no piešķīrumiem, kas jau paredzēti Komisijas oficiāli plānotajās izmaksās.

[9]               T.i., uz katru ar Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas starpniecību ieguldīto euro aptuveni EUR 30 saņem galīgais saņēmējs.

[10]             Komisijas 2007. gada priekšlikums par riska kapitāla fondu savstarpēju atzīšanu nav palīdzējis samazināt reglamentējuma atšķirības dažādās dalībvalstīs, lai arī tas guva dalībvalstu atbalstu 2008. gadā.

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).

[12]             2011. gada 20. jūlijā Komisija pieņēma tiesību aktu paketi, lai stiprinātu banku nozares regulu. Priekšlikums ar direktīvu un regulu aizstāj pašreizējās direktīvas par kapitāla prasībām (2006/48/EK un 2006/49/EK) un ir vēl viens liels solis stabilākas un drošākas finanšu sistēmas izveidē. Direktīva reglamentē piekļuvi noguldījumu pieņemšanas darbībām; vienlaikus regulā ir noteiktas konsultatīvās uzraudzības prasības, kas jāievēro iestādēm. Skatīt COM(2011) 453 galīgo redakciju, COM(2011) 452 galīgo redakciju, ko 2011. gada 20. jūlijā ierosināja Komisija un pašlaik apspriež Padome un Parlaments.

[13]             Skatīt, piemēram, 123. pantu ierosinātajā regulā par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām, COM(2011) 452 galīgā redakcija, 20.7.2011.

[14] http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/company_tax/initiatives_small_business/venture_capital/tax_obstacles_venture_capital_en.pdf

[15]             Atšķirīgās definīcijas par to, kas ir pastāvīgs uzņēmums, bieži vien riska kapitāla fondam paredz pienākumu izveidot filiāles un liek saskarties ar paaugstinātu administratīvo un nodokļu slogu.

[16]             Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, OV C 194, 18.8.2006., 2.-21. lpp.

[17]             Finanšu tirgu kontekstā MVU ietver arī firmas ar ierobežotu tirgus kapitalizāciju (zem 100 miljoniem euro).

[18]             Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK, COM(2011) 656 galīgā redakcija, pieņemta 20.10.2011.

[19]             Ieguldītāju aizsardzības līmeni vēl vairāk nostiprinātu ierosinātā Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmām.

[20]             Direktīva ar ko groza Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK, COM(2011) 683, galīgā redakcija, pieņemta 25.10.2011.

[21]             COM(2011) 684, galīgā redakcija.

[22]             Direktīva 2010/73/EK (OV L 327, 11.12.2010.).

[23]             Direktīva 2010/76/ES, kas jau ir spēkā.

[24]             SEC(2009) 315.

[25]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Tā būs jātransponē valstu tiesību aktos vēlākais līdz 2013. gada 16. martam.

[26]             COM(2011) 662.

[27]             COM(2011) 662.

[28]             COM(2011)834/2.

[29]             COM(2011) 808 galīgā redakcija.

[30]             Orientējošais budžets aizdevuma un pašu kapitāla mehānismiem saskaņā ar COSME ir 1,4 miljardi euro.

[31]             Orientējošais budžets aizdevuma un pašu kapitāla mehānismiem saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020" ir 3,8 miljardi euro.

[32]             ECB MFI procentu likmju statistikas dati, eurozonas nefinanšu sabiedrībām sniegto jauno kredītu apjomi, vidējie rādītāji attiecībā uz 2010. gada augustu – 2011. gada jūliju.

[33]             Kapitāla prasību direktīvas 145. panta 4. punkts un ierosinātās Kapitāla prasību regulas 418. panta 4. punkts.

[34]             "ES MVU finanšu dienas", kuras bija veltītas MVU finansēšanai, tika organizētas 2008. gada oktobrī visās ES valstu galvaspilsētās.