52011DC0509

ĪRIJA

Pārmērīga budžeta deficīta procedūra un jaunākie ieteikumi

Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Īrijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un sniedza ieteikumus, lai vēlākais līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Padome arī noteica, ka efektīvu pasākumu veikšanas termiņš ir 2009. gada 27. oktobris.

Padome 2009. gada 2. decembrī secināja, ka Īrijas iestādes ir veikušas efektīvus pasākumus atbilstīgi Padomes 2009. gada 27. aprīļa ieteikumiem, bet varētu uzskatīt, ka Īrijā ir norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmējuši valdības finanses. Tāpēc Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu, ar kuru pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņš tiek atlikts līdz 2014. gadam.

Padome 2010. gada 13. jūlijā secināja, ka Īrijas iestādes ir veikušas efektīvus pasākumus atbilstīgi Padomes ieteikumiem.

2010. gada 7. decembrī Padome atzina Īrijas budžeta stāvokļa krasu pasliktināšanos, kas radusies no krīzes ietekmes uz valsts sektora ieņēmumiem un finanšu nozari, kā rezultātā bija nepieciešama ievērojamu finansiālās palīdzības pasākumu īstenošana. Tāpēc Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu, ar kuru pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņš tiek pagarināts līdz 2015. gadam. Vienlaicīgi, pamatojoties uz Īrijas iestāžu finansiālā atbalsta sniegšanas lūgumu, kas bija adresēts Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Padome Īrijai piešķīra Savienības finansiālo atbalstu[1]. 2010. gada 16. decembrī Starp Komisiju un Īrijas iestādēm tika parakstīts saprašanās memorands par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem ("Saprašanās memorands").

Padome ieteica Īrijas iestādēm ticamā un ilgtspējīgā veidā, īstenojot pasākumus vidējā termiņā, samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu tā, lai tas būtu mazāks par 3 % no IKP. Tālab Īrijas iestādēm ir: a) jāīsteno pasākumi, lai vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 10,6 % no prognozētā IKP 2011. gadā, 8,6 % no IKP 2012. gadā, 7,5 % no IKP 2013. gadā, 5,1 % no IKP 2014. gadā un 2,9 % no IKP 2015. gadā, turklāt šis prognozētais ikgadējā budžeta deficīta plāns neietver banku atbalstam paredzēto potenciālo pasākumu iespējamo tiešo ietekmi saistībā ar valsts īstenoto finanšu nozares stratēģiju, kā izklāstīts Ekonomikas un finanšu politikas memorandā un noteikts saprašanās memorandā, ko parakstījusi Komisija un Īrijas iestādes. Īrijai jābūt gatavai veikt papildu konsolidācijas pasākumus, lai nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu zem 3 % no IKP 2015. gadā, ja budžeta deficīta mērķus apdraudošie riski kļūtu reāli. Turklāt ar šo budžeta deficīta samazināšanas plānu laikā no 2011. līdz 2015. gadam jāpanāk strukturālās bilances uzlabojums par vismaz 9½ % no IKP[2].

Turklāt Īrijas iestādēm būtu jāizmanto iespējas, tostarp labāki ekonomiskie apstākļi, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanu līdz atsauces vērtībai – 60 % no IKP.

Lai ierobežotu korekcijas riskus, Īrijai būtu jāizveido budžeta konsultatīvā padome, kas sniegtu neatkarīgu novērtējumu par vispārējās valdības budžeta stāvokli un prognozēm. Īrijai jāpieņem Fiskālās atbildības likums, ar kuru tiek ieviesta vidēja termiņa izdevumu programma ar saistošām daudzgadu robežvērtībām izdevumiem katrā jomā. Lai samazinātu riskus, kas apdraud publiskā sektora finanšu ilgtermiņa stabilitāti, Īrijas iestādēm būtu jāturpina reformēt sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Padome Īrijas valdībai noteica termiņu līdz 2011. gada 7. jūnijam, lai tā efektīvi rīkotos šajā nolūkā un noteiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu virzību pārmērīga budžeta deficīta novēršanā. Efektīvas rīcības novērtējumā tiks ņemts vērā ekonomikas attīstības salīdzinājums ar ekonomikas attīstības perspektīvu Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozē.

Veikto pasākumu efektivitātes novērtējums

Padomes 2010. gada 7. decembra ieteikumi bija balstīti uz Īrijai paredzētās finansiālā atbalsta programmas pamatā esošajām prognozēm. Ar šīm prognozēm tika atjaunināts Komisijas dienestu 2010. gada 29. novembra darba dokuments "Eiropas ekonomikas prognoze 2010. gada rudenim", tajā iekļaujot 2010. gada 7. decembrī publiskotā 2011. gada budžeta detalizētos pasākumus.

Saskaņā ar jaunāko Komisijas dienestu prognozi, kas sagatavota kontekstā ar Īrijai paredzētās finansiālā atbalsta programmas 2011. gada vasaras pārskatu, reālās ekonomiskās aktivitātes perspektīvas Īrijā kopumā ir līdzīgas tām, kas tika prognozētās laikā, kad 2010. gada decembrī Padome sniedza savus ieteikumus. 2010. gadā reālais IKP samazinājās par 0,4 %, bet tiek lēsts, ka atkal sagaidāms pieaugums — 2011. gadā par 0,6 % no IKP un 2012. gadā par 1,9 % no IKP. Taču prognozētā izaugsmes struktūra ir koriģēta, lai atspoguļotu vājāku iekšzemes pieprasījumu, ko kompensē spēcīgāks ārējais pieprasījums.

Vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP 2010. gadā bija 32 %, kā tas tika prognozēts arī 2010. gada 7. decembrī. Vēlākajās vispārējās valdības sektora datu pārskatīšanās par aptuveni 0,8 % no IKP 2009. gadā samazinātas gan vispārējās valdības ieņēmumu, gan izdevumu prognozes, un 2009. un 2010. gadā tika mainīta to struktūra, bet bez būtiskas ietekmes uz vispārējo līdzsvaru. Tas bija saistīts galvenokārt ar pašvaldību 2009. gada detalizēto pārskatu izmaiņām, kas iekļautas 2011. gada marta paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurā konstatēti zemāki kapitālieņēmumi un zemāki kapitālizdevumi, kas kopumā līdzsvarojas.

2011. gada budžetā tika iekļauti fiskālās konsolidācijas pasākumi 3,8 % apmērā no IKP, tajos ietverot ieņēmumus ietekmējošos strukturālos pasākumus 0,9 % apmērā no IKP un izdevumus ietekmējošos strukturālos pasākumus 2,5 % apmērā no IKP, kā arī vienreizējos pasākumus 0,4 % apmērā no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 10,2 % apmērā no IKP, kas ir zem Padomes prognozētās mērķvērtības 10,6 % no IKP[3]. Pārsteidzošais nodokļu ieņēmumu pieaugums 2010. gada beigās turpinājās arī 2011. gadā, un darbības rādītāji par 2011. gada pirmajiem sešiem mēnešiem norāda uz ieņēmumiem, kas par 0,4 % pārsniedz Komisijas dienestu prognozi laikā, kad tika sniegti Padomes ieteikumi. Šī situācija atspoguļo mazliet lielāku ienākumu un netiešo nodokļu elastību par spīti neplānoti sliktākai situācijai darba tirgū un vājākam privātajam patēriņam. Nelielu negatīvo ietekmi uz formulas saucēju 0,1 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar 2010. gada decembra prognozēm atsver 2011. gada 10. maijā jaunās valdības izziņotajā pasākumu paketē "Iniciatīva nodarbinātībai" iekļauto pasākumu pozitīva ietekme. "Iniciatīva nodarbinātībai" ir veidota ar neitrālu ietekmi uz budžetu 2011.–2014. gada laikposmā, bet tai ir deficītu samazinoša ietekme 0,1 % apmērā no IKP 2011. gadā, kas galvenokārt veidojas no maksājuma par uzkrāto pensiju kapitālu katru gadu 30. jūnijā 2011.–2014. gada laikposmā un vairāk nekā kompensē pagaidu samazinājumus attiecībā uz dažām ar tūrismu saistītām PVN likmēm un sociālā nodrošinājuma iemaksām no zemiem ienākumiem. Vienreizējām kapitāla "injekcijām" finanšu sektorā var būt deficītu palielinoša ietekme līdz pat 12 % apmērā no IKP 2011. gadā, un saskaņā ar Padomes ieteikumiem tā netiks ierēķināta deficīta mērķvērtībā. Šo "injekciju" klasifikāciju katrā atsevišķā gadījumā noteiks Īrijas Centrālais statistikas birojs, vajadzības gadījuma apspriežoties ar Eurostat .

Plānots, ka 2012. gadā valdības budžeta deficīts sasniegs 8,6 % no IKP, proti, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras lēmumā minēto mērķi. Tas ietver fiskālās konsolidācijas centienus 2,6 % apmērā no IKP, tostarp 2011. gada budžeta pasākumu ietekmi visa gada garumā 0,7 % apmērā no IKP un jaunus pasākumus 1,9 % apmērā no IKP, kas īstenoti saistībā ar finansiālā atbalsta programmu un publiskoti stabilitātes programmas 2011. gada aprīļa atjauninājumā. Nodokļu ieņēmumi, kas 2011. gadā ir lielāki nekā 2010. gada decembra prognoze, kura ir Padomes ieteikumu pamatā, saglabāsies arī 2012. gadā. Pēc pozitīvās ietekmes 2011. gadā pasākumu paketei "Iniciatīva nodarbinātībai" būs neto negatīvs efekts uz ieņēmumiem 2012. gadā, kā rezultātā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 0,3 % no IKP palielināsies deficīts. Lielāki procentu maksājumi saistībā ar atbalsta programmu finansējumu veido 0,1 % no IKP, pamatojoties uz pieņēmumu, ka programmas līdzšinējās vidējās procentu likmes saglabāsies nemainīgas.

Iestāžu stabilitātes programmas mērķis ir pakāpeniski samazināt deficītu zem 3 % no IKP līdz 2015. gadam, kas ir Padomes noteiktais termiņš. Lai sasniegtu šos mērķus, iepriekšējā valdība 2010. gada novembra valsts ekonomikas atveseļošanas plānā noteica plašus konsolidācijas pasākumus, kurus apņēmās izpildīt saprašanās memorandā par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem. Pašreizējā valdība ir norādījusi, ka atkarībā no uzsāktās visaptverošās izdevumu pārskatīšanas rezultātiem tiks mainīta korekciju struktūra. Atbilstoši finansiālā atbalsta programmas nosacījumiem vidēja termiņa fiskālais plāns 2012.–2015. gada laikposmam, kurā iezīmēti kopējos ieņēmumus un izdevumus ietekmējošie pasākumi katram gadam, kā arī ievēroti Padomes noteiktie mērķi, valdības pirmsbudžeta pārskatā tiks iesniegts parlamentā līdz 2011. gada oktobra beigām. Sīkāka informācija tiks sniegta 2012. gada budžetā 2011. gada decembra sākumā.

Plānots, ka bruto parāda attiecība pret IKP 2013. gadā palielināsies līdz gandrīz 120 %, pēc tam samazinoties līdz apjomam, kas zemāks nekā Padomes ieteikumu pamatā esošās prognozes, pateicoties banku rekapitalizācijas izmaksām, kas pēc 2011. marta stresa testiem ir mazākas nekā gaidīts. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas, tostarp kapitāla ieguldījums bankās 2011. gadā ar parādu palielinošo neto ietekmi apmēram 6 procentpunktu apmērā no IKP, pieņēmumi par lielāku skaidras naudas rezervju uzturēšanu un atšķirības starp uzkrātajiem un skaidras naudas procentu maksājumiem[4].

Reaģējot uz Padomes ieteikumiem par korekciju apdraudošo risku ierobežošanu Īrijas iestādes ir izveidojušas fiskālo jautājumu konsultatīvo padomi ar pieciem locekļiem, un 2011. gada beigās tiks iesniegts likums par fiskālo atbildību. Ar to fiskālo jautājumu konsultatīvajai padomei tiks piešķirtas likumīgas pilnvaras un neatkarība, turklāt tiks ieviesti gan fiskālie noteikumi fiskālās disciplīnas uzturēšanai ekonomikas ciklā, gan nodrošināta bāze oficiālo mērķvērtību piemērotības un darbības rādītāju novērtēšanai.

Ņemot vērā Padomes ieteikumu samazināt publiskā sektora finanšu ilgtermiņa stabilitāti apdraudošos riskus, 2011. gada jūnijā tika pieņemts tiesību akts, ar kuru oficiālo pensionēšanās vecumu palielina līdz 66 gadiem 2014. gadā, līdz 67 gadiem 2021. gadā un līdz 68 gadiem 2028. gadā. Turklāt sagaidāms, ka līdz 2011. gada septembra beigām apstiprināšanai parlamentā tiks iesniegta civildienesta jauno darbinieku pensiju reformu pakete. Tā ietvers priekšlaicīgas pensionēšanās pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu kategoriju civildienesta darbiniekiem un pensiju indeksēšanu atbilstoši patēriņa cenām. Pensijas būs balstītas uz vidējo izpeļņu karjeras laikā. Jauno darbinieku pensionēšanās vecumu piesaistīs valsts pensiju saņēmēju pensionēšanās vecumam.

Secinājumi

Ņemot vērā pašreiz pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka Īrija veikusi pasākumus, kas norāda uz pienācīgu virzību, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu Padomes noteiktajos termiņos. Konkrēti, valdības budžeta deficīts 2011. gadā plānots zem mērķvērtības 10,6 % no IKP, kas atbilst Padomes ieteikumiem. Laikposmam pēc 2011. gada iestādes izstrādās vidēja termiņa fiskālo plānu 2012.–2015. gadam atkarībā no uzsāktās visaptverošās izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Plānā būs iekļauti kopējie izdevumus un ieņēmumus ietekmējošie pasākumi katram gadam, kas nodrošinās Padomes ieteikumiem atbilstošu fiskālā deficīta rādītāju dinamiku. Lai sekmētu vidēja termiņa fiskālo mērķu ticamību, svarīgi būs noteikt konkrētos pasākumus. Pasākumu īstenošanai un pārmērīga deficīta novēršanai vajadzētu nodrošināt, ka parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazinās līdz mērķvērtībai 60 % no IKP.

Ievērojot iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka šobrīd Īrijai nav jāveic papildu pasākumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Atbilstoši Līgumam un Stabilitātes un izaugsmes paktam, kā arī Īrijai paredzētā finansiālā atbalsta programmas nosacījumiem, Komisija turpinās katru ceturksni cieši uzraudzīt budžeta situāciju Īrijā.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

[1] OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.

[2] Deficīta samazināšanas plānam jāsaskan arī ar Eurostat sākotnējo viedokli par EKS95 grāmatvedības uzskaiti par to procentu maksājumu uzskaites laiku parādzīmēm, kas maksājamas Anglo Irish Bank , tādējādi šā viedokļa pārskatīšanas rezultātā būtu jāpārskata budžeta deficīta plāns. Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/methodology/advice_member_states.

[3] Dokumentā minētās fiskālās prognozes neietver nekādus uzkrājumus, kas rastos no uzlabojumiem Īrijai paredzētā ES finansiālā atbalsta nosacījumos, kas tika izziņoti pēc eurozonas valstu un valdību vadītāju un ES institūciju sanāksmes 2011. gada 21. jūlijā (sk. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/123978.pdf).

[4] Kopējās vienreizējās banku rekapitalizācijas izmaksas, kas 2011. gadā veido 12 % no IKP, daļēji finansē no Īrijas esošajiem resursiem, tādēļ valdības bruto parāda pieaugums ir mazāks.