52011DC0150

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 29.3.2011

COM(2011) 150 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par vispārējā budžeta garantijāmStāvoklis 2010. gada 30. jūnijā

SEC(2011) 371 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par vispārējā budžeta garantijāmStāvoklis 2010. gada 30. jūnijā

SATURS

1. Ievads 4

2. No ES budžeta garantēto operāciju veidi 4

3. Notikumi pēc pēdējā ziņojuma 2009. gada 31. decembrī 5

3.1. Maksājumu bilances atbalsts dalībvalstīm, kuras nav euro zonā 5

3.2. Makrofinansiālā palīdzība 5

3.3. Euratom 5

3.4. ES budžeta garantija EIB ārējam finansējumam 5

3.5. Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms 6

4. Informācija par budžeta riskiem 6

4.1. Riska definīcija 6

4.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks 8

4.3. Ar trešām valstīm saistītais risks 9

4.4. Budžeta riska kopsumma 9

4.5. Riska attīstība 9

5. Neizpildītās maksājumu saistības, budžeta garantiju aktivizēšana un nokavētie maksājumi 11

5.1. Maksājumi no skaidras naudas līdzekļiem 11

5.2. Maksājumi no Budžeta 11

5.3. Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai 11

6. Garantiju fonds ārējai darbībai 12

6.1. Piedziņa 12

6.2. Aktīvi 12

6.3. Mērķa apjoms 12

7. Risku novērtējums. visvairāk riskam pakļauto trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis 12

7.1. Mērķi 12

7.2. Riska novērtēšanas metodes 12

IEVADS

Šā ziņojuma mērķi ir uzraudzīt Eiropas Savienības budžeta kredītrisku, kas veidojas no sniegtajām garantijām un aizdevumu operācijām, ko Eiropas Savienība īsteno vai nu tieši, vai netieši ar EIB ārējo darbību pilnvarām.

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar Finanšu regulas 130. pantu, kas nosaka, ka Komisija divreiz gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem [1]. Ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments ar detalizētām tabulām un paskaidrojumiem („KDDD”).

NO ES BUDžETA GARANTēTO OPERāCIJU VEIDI

Eiropas Savienības budžeta (turpmāk „Budžets”) riski ir saistīti ar dažādām aizdevumu un garantiju operācijām, kuras var iedalīt divās kategorijās:

- Eiropas Savienības piešķirtie aizdevumi makroekonomiskiem mērķiem, t.i., makrofinansiālās palīdzības[2] (MFP) aizdevumi trešām valstīm un sadarbībā ar Bretonvudas iestādēm, aizdevumi maksājumu bilances[3] (MB) atbalstam dalībvalstīm, kas nav euro zonā un sastapušās ar maksājumu bilances problēmām, un aizdevumi euro zonas valstīm saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM)[4]; un

- aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem, t. i., Euratom aizdevumi un, īpaši svarīgi, Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējums operācijām, uz kurām attiecas ES garantijas[5] valstīs, kas nav ES dalībvalstis (EIB ārējās finansēšanas darījumi)[6].

EIB ārējo finansējumu, Euratom aizdevumus un MFP aizdevumus kopš 1994. gada nodrošina no Garantiju fonda ārējai darbībai (turpmāk "Fonds")[7], bet MB atbalsta un EFSM aizdevumus sedz tieši no budžeta. No Fonda tiek segti aizdevumi saistību neizpildes gadījumā, kā arī nodrošinātas aizdevumu garantijas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis vai aizdevumu garantijas projektu īstenošanai valstīs, kuras nav ES dalībvalstis. Fonds tika izveidots, lai:

- paredzētu likviditātes nodrošinājumu, lai katru reizi nebūtu jāizmanto Budžeta līdzekļi garantēta aizdevuma saistību neizpildes vai nokavēta maksājuma gadījumā; un

- izveidotu budžeta disciplīnas instrumentu, nosakot finanšu satvaru ES politikas izstrādei par Komisijas un EIB piešķirto aizdevumu garantijām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis[8].

Pēc grozījuma izdarīšanas[9] Garantijas fonda regulā 2004. gadā Fonda garantiju atceļ, ja trešās valstis kļūst par dalībvalstīm, un risks tiek pārcelts no Fonda uz Budžetu. Fonda līdzekļus nodrošina no Budžeta, un tā līdzekļu apjoms vienmēr jāparedz kā noteikta procentuālā daļa no Fonda aizdevumu un aizdevumu garantiju kopējās neatmaksātās summas. Pašlaik šī procentuālā daļa, ko dēvē par mērķa apjomu, ir 9 %. Ja Fondā nav pietiekamu līdzekļu, izmanto Budžetu.

2007. gadā ar Padomes regulas grozījumu[10] tika noteikts jauns finansēšanas mehānisms. Tas darbojas kā ikgadējs pārvedums no Budžeta un paredz izlīdzināšanas mehānismu, lai ierobežotu Fonda līdzekļu izmantošanas ietekmi (skat. arī turpmāk 5.3. sadaļu).

NOTIKUMI PēC PēDēJā ZIņOJUMA 2009. GADA 31. DECEMBRī

Maksājumu bilances atbalsts dalībvalstīm, kuras nav euro zonā

2010. gada pirmajā pusgadā notika divi finansēšanas darījumi, kuru kopējais apjoms bija EUR 1,5 miljardi. 2010. gada 11. martā tika izmaksāta Latvijai piešķirtā aizdevuma trešā daļa EUR 0,5 miljardu apmērā un Rumānijai piešķirtā aizdevuma otrā daļa EUR 1 miljarda apmērā. Abus aizdevumus finansēja pēc kompensācijas principa (“back-to-back”), emitējot ES etalona obligācijas, un tie veicināja uzticību šo ārpus euro zonas esošo valstu finanšu situācijai. Aptuveni 73 % no paredzētajām aizdevumu operācijām[11] jau ir īstenotas.

Makrofinansiālā palīdzība

2010. gada pirmajā pusgadā aizdevumu izmaksa nenotika, turklāt aizdevumu izmaksa nav paredzēta arī otrajā pusgadā.

Kas attiecas uz Padomes 2009. gada 30. novembra lēmumiem par jauniem MFP pasākumiem Armēnijai[12], Bosnijai un Hercegovinai[13] un Serbijai[14], kas tiek piešķirti aizdevumu formā, Armēnijas gadījumā aizdevumu kombinējot ar dotāciju, pirmās izmaksas ir paredzētas 2011. gadā.

Euratom

Pārskata periodā aizdevumu izmaksa nav notikusi.

ES budžeta garantija EIB ārējam finansējumam

Ja salīdzina ar 2009. gadu, 2007.-2013. gada ārējo pilnvaru laikā aizdevumu piešķiršanas un izmaksas aktivitāte ir samazinājusies; piešķirto aizdevumu apjoms bija EUR 1197 miljoni un izmaksāto aizdevumu apjoms — EUR 1443 miljoni. Kopējais 2007.-2013. gada ārējo pilnvaru laikā izmaksāto aizdevumu apjoms 2010. gada 30. jūnijā sasniedza EUR 4366 miljonus.

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms

Reaģējot uz Grieķijas finanšu krīzi, 2010. gada maijā Padome un dalībvalstis apstiprināja pasākumu kopumu finanšu stabilitātes saglabāšanai Eiropā.

2010. gada 5. maijā tika izveidots Eiropas finanšu stabilizācijas instruments (EFSI) ar budžetu EUR 440 miljardu apmērā. Finansējumu pēc proporcionalitātes principa garantē iesaistītas dalībvalstis, un atbalsts pieejams ES dalībvalstīm gan euro zonā, gan ārpus tās. Šāds mehānisms nerada nekādu risku ES budžetam.

2010. gada 11. maijā tika izveidots Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)[15]. Šis mehānisms ir balstīts uz Līguma 122. panta 2. punktu[16]. Tā aktivizēšanai ir paredzēti stingri noteikumi saistībā ar ES un SVF kopīgu atbalstu un ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi SVF nosacījumiem (EFSM finansēšanas operāciju riski attieksies uz ES budžetu).

Finansiālo palīdzību Grieķijai iesaistītas dalībvalstis sniedz tieši, un tas nerada nekādu risku ES budžetam.

Mehānismu veido apvienoti euro zonas dalībvalstu sniegtie divpusējie aizdevumi, kuru kopējā vērtība ir EUR 80 miljardi. SVF sniedz aizdevumu EUR 30 miljardu apmērā saistībā ar ES un SVF kopīgo atbalstu, kura kopējais apjoms ir EUR 110 miljardi.

INFORMāCIJA PAR BUDžETA RISKIEM

Riska definīcija

Budžeta risks rodas no neatmaksātā kapitāla un procentiem saistībā ar garantētām operācijām.

Ja neizpildīto maksājumu saistības attiecas uz trešām valstīm, tās sedz no Fonda (55 % no kopējā garantētā neatmaksātā apjoma 2010. gada 30. jūnijā), bet, ja iesaistītas dalībvalstis — tieši no Budžeta (MB atbalsta aizdevumi un aizdevumi dalībvalstīm vai projektu finansēšanai tajās veido atlikušos 45 % no kopējās garantētās neatmaksātās summas). Ar dalībvalstīm saistīto garantēto aizdevumu daļa proporcionāli ir tik liela neseno paplašināšanos[17] izdevumu dēļ, kā arī saistībā ar ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānisma aktivizēšanu dalībvalstīm ārpus euro zonas (MB atbalsta mehānisms).

Šajā ziņojumā izmantotas divas metodes, lai novērtētu Budžeta riskus (tieši vai netieši ar Fonda starpniecību).

- Aprēķina attiecīgo operāciju neatmaksātā kapitāla kopsummu noteiktā dienā, ieskaitot uzkrātos procentus. Šī metodoloģija ļauj noteikt Budžeta riska kopsummu noteiktā dienā attiecībā uz visām turpmākajām maksājumu saistībām neatkarīgi no tā, kad tieši nākotnē šīs saistības ir jāizpilda un vai tās attiecas uz Fondu (sk. 1. tabulu);

- budžeta pieeja, ko sauc par „Budžeta gada risku”, pamatojas uz tādas ikgadējo maksājumu maksimālās summas aprēķinu, kura ES būtu jāizmaksā finanšu gadā, ja netiktu atmaksāti visi garantētie aizdevumi[18]. Ikgadējais budžeta risks ir norādīts Komisijas dienestu darba dokumenta A2. tabulā.

1. tabula. Kopējās neatmaksātās summas 2010. gada 30. jūnijā (miljonos EUR) |

Neatmaksātais kapitāls | Uzkrātie procenti | Kopā | % |

Dalībvalstis* |

MFP | 65 | 0 | 65 | <1% |

Euratom | 422 | 2 | 424 | 1% |

MB | 10 700 | 142 | 10 842 | 33% |

EIB | 3 363 | 31 | 3 394 | 10% |

Dalībvalstis (starpsumma) | 14 550 | 175 | 14 725 | 45% |

Trešās valstis** |

MFP | 492 | 2 | 494 | 2% |

Euratom | 55 | 0 | 55 | <1% |

EIB | 17 468 | 140 | 17 608 | 54% |

Trešās valstis (starpsumma) | 18 014 | 142 | 18 157 | 55% |

Kopā | 32 563 | 317 | 32 882 | 100% |

* Šis risks attiecas tieši uz Budžetu. Tajā ietverti arī MFP, Euratom un EIB aizdevumi, kas piešķirti pirms iestāšanās ES. ** Šis risks attiecas uz Fondu. |

Sīkāka informācija par šīm neatmaksātajām summām, jo īpaši attiecībā uz maksimālo apjomu, faktiski izmaksātajām summām vai garantiju likmēm, ir sniegta KDDD A1., A2., A3. un A4. tabulā.

Salīdzinājumā ar stāvokli 2009. gada 31. decembrī no budžeta garantētā kapitāla un procentu neatmaksātā kopsumma ir palielinājusies par EUR 3126 miljoniem, sasniedzot EUR 32 882 miljonus. Šāds palielinājums ir izskaidrojams ar EUR 1,5 miljardiem, kas izmaksāti saistībā ar MB atbalsta mehānismu, kā arī ar to, ka pieaugušas EIB izmaksas trešām valstīm (EUR 1,9 miljardi 2010. gada pirmajā pusgadā).

Ar dalībvalstīm saistītais risks

Pašreizējie ar dalībvalstīm saistītie riski ir pirmspievienošanās periodā izmaksāto aizdevumu un MB atbalsta mehānisma aktivizēšanas rezultāts.

2010. gada otrajā pusgadā ar dalībvalstīm saistītais Budžeta maksimālais tiešais risks būs EUR 450,5 miljoni (kas ietver 2010. gada otrajā pusgadā maksājamās summas, pieņemot, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa). 2. tabulā ir redzams, ka dalībvalstu starpā pēc neatmaksāto summu apjoma Ungārija un Rumānija ierindojas pirmajā un otrajā vietā.

2. tabula. Dalībvalstis, kas sarindotas pēc budžeta maksimālā riska, kas ar tām saistīts 2010. gada 30. jūnijā (miljonos EUR) |

Vieta | Valsts | Maksimālais risks (noapaļots miljonos EUR) | % no kopējā maksimālā riska |

1. | Ungārija | 146,7 | 32,6% |

2. | Rumānija | 121,1 | 26,9% |

3. | Bulgārija | 51,6 | 11,5% |

4. | Polija | 42,1 | 9,3% |

5. | Čehija | 40,8 | 9,1% |

6. | Slovākija | 27,3 | 6,1% |

7. | Slovēnija | 8,5 | 1,9% |

8. | Kipra | 5,1 | 1,1% |

9. | Latvija | 3,7 | 0,8% |

10. | Lietuva | 2,8 | 0,6% |

11. | Igaunija | 0,5 | 0,1% |

12. | Malta | 0,3 | 0,1% |

Kopā | 450,5 | 100,0% |

Ar dalībvalstīm saistītie riski attiecas uz EIB, MFA un Euratom aizdevumiem, kuri piešķirti pirms pēdējām divām paplašināšanās kārtām, un aizdevumiem saskaņā ar MB atbalsta mehānismu.

Ar trešām valstīm saistītais risks

2010. gada otrā pusgada sākumā ar trešām valstīm saistītais Fonda maksimālais gada risks būs EUR 918 miljoni (kas ietver 2010. gada otrajā pusgadā maksājamās summas, pieņemot, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa). Tabulā ir uzskaitītas pirmās 10 valstis, kas sarindotas secībā pēc vislielākās neatmaksātās kopsummas. Ar šīm valstīm saistīti 77 % no Fonda riska. Ekonomiskā situācija šajās valstīs ir analizēta un raksturota KDDD.

3. tabula. 10 trešās valstis, ar kurām saistītais Fonda maksimālais risks 2010. gada otrajā pusgadā ir visnozīmīgākais (miljonos EUR) |

Vieta | Valsts | Maksimālais risks (noapaļots miljonos EUR) | % no kopējā maksimālā riska |

1. | Turcija | 199,0 | 21,7% |

2. | Ēģipte | 98,3 | 10,7% |

3. | Tunisija | 81,1 | 8,8% |

4. | Maroka | 81,1 | 8,8% |

5. | Dienvidāfrika | 70,6 | 7,7% |

6. | Lībija | 55,5 | 6,0% |

7. | Serbija | 35,4 | 3,9% |

8. | Sīrija | 30,1 | 3,3% |

9. | Brazīlija | 26,6 | 2,9% |

10. | Meksika | 25,3 | 2,8% |

Valstis kopā | 703,2 | 76,6% |

Fonds ir garantējis aizdevumus 44 valstīm, un aizdevumu galīgās atmaksas termiņi sniedzas līdz pat 2040. gadam. Sīkākas ziņas par katrai valstij aizdotajām summām ir iekļautas KDDD A2. tabulā.

Budžeta riska kopsumma

Budžeta riska kopsumma 2010. gada otrajā pusgadā (tieši vai ar Fonda starpniecību) ir 1368 miljoni euro, kas ietver šajā periodā atmaksājamās summas, no kurām 33 % attiecas uz dalībvalstīm (sk. KDDD A2. tabulu).

Riska attīstība

- Maksājumu bilances atbalsta mehānisms

2010. gada pirmajā pusē pasaules ekonomika sāka stabilizēties pēc iepriekš piedzīvotā lejupslīdes perioda. Taču valdības parāda krīze turpināja ietekmēt visas dalībvalstis. ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānisma (MB atbalsta mehānisma) aktivizēšana 2008. gada decembrī palīdzēja dažām ārpus euro zonas esošajām valstīm atjaunot investoru uzticību. MB atbalsta mehānisma maksimālais apjoms ir EUR 50 miljardi, bet, ja nepieciešams, vēl ir pieejami atlikušie MB atbalsta mehānisma līdzekļi EUR 35,4 miljardu apmērā.

- Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)

EFSM finansiālā palīdzība var tikt sniegta kā ES budžeta garantēts aizdevums vai kredītlīnija. Ecofin Padomes secinājumos noteikts maksimālais mehānisma līdzekļu apjoms EUR 60 miljardu apmērā[19], savukārt juridiskais ierobežojums ir noteikts Padomes regulas 2. panta 2. punktā, kas ierobežo neatmaksāto summu līdz tai, kas pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apjomu[20]. 2010. gada 30. jūnija EFSM nebija aktivizēts.

2010. gada otrajā pusgadā valdības parāda krīze turpināja apdraudēt euro zonas valstis. Pēc Īrijas iestāžu lūguma 2010. gada 21. novembrī tiks nodrošināta kopīga ES / SVF finansiālā palīdzība trīs gadu garumā. Kopējā palīdzība Īrijai sasniegs EUR 85 miljardus. EUR 17,5 miljardi tiks finansēti ar Īrijas ieguldījumu, izmantojot Valsts kases skaidrās naudas rezervi un Valsts Pensiju rezerves fonda investīcijas. Kopējās palīdzības paketes atlikušo daļu finansēs vienādās daļās no šiem avotiem:

- no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) — līdz pat EUR 22,5 miljardiem ar ES budžeta garantiju;

- no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) — EUR 17,7 miljardu apmērā (bez budžeta garantijas);

- no divpusējiem aizdevumiem no Apvienotās Karalistes (EUR 3,8 miljardu apmērā), Zviedrijas (EUR 0,6 miljardu apmērā) un Dānijas (EUR 0,4 miljardu apmērā);

- no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) — EUR 22,5 miljardu apmērā.

- Makrofinansiālās palīdzības aizdevumi

Līdz šim katram MFP aizdevumam trešām valstīm bija nepieciešams atsevišķs Padomes[21] lēmums, bet, kopš spēkā ir stājies Lisabonas līgums, — atsevišķs Padomes un Parlamenta lēmums.

- Euratom aizdevumi

Maksimālais Euratom aizdevumu apjoms dalībvalstīm vai dažām trešām valstīm, kas ir tiesīgas tos saņemt (Krievijas Federācija, Armēnija, Ukraina), ir EUR 4 miljardi, no kuriem aptuveni 85 % jau ir izlietoti. Atlikušais pieejamais līdzekļu apjoms ir aptuveni EUR 600 miljoni, un tos varētu izlietot jaunu projektu finansēšanai dalībvalstīs un Ukrainā.

- EIB aizdevumi

Iepriekšējās EIB vispārējās pilnvaras attiecībā uz 2000.-2007. gada laikposmu beidzās 2007. gada 31. jūlijā. Minētajā datumā bija parakstīti nolīgumi par summu, kas atbilst 98 % no kopējā apjoma saskaņā ar šīm pilnvarām (EUR 20 060 miljoni, sk. A5. tabulu KDDD). 2010. gada 30. jūnijā saskaņā ar šīm pilnvarām vēl ir jāizmaksā EUR 3517 miljoni, un tos var izmaksāt saskaņā ar ES garantiju 10 gadu laikā pēc pilnvaru termiņa beigām, kad attiecībā uz jebkuru neizmaksātu summu beidzas ES garantijas termiņš.

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu grozīt EIB ārējo pilnvaru juridisko pamatu atlikušajam 2007.-2013. gada finanšu plāna laikposmam[22], sagaidāms, ka Parlaments un Padome pieņems attiecīgu lēmumu pirms 2011. gada 31. oktobra. ES garantiju var piešķirt ne vairāk kā 65 % no EIB finansēšanas operācijās izmaksāto kredītu un garantiju kopsummas, atskaitot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas, un tādējādi ES garantijas maksimālais apjoms ir EUR 27 800 miljoni[23]. Saskaņā ar šīm pilnvarām 2010. gada 30. jūnijā tika apstiprināts finansējums EUR 13 124 miljonu apmērā, no kuriem EUR 8930 miljoni vēl nav izmaksāti (sk. tabulu A6. KDDD).

NEIZPILDīTāS MAKSāJUMU SAISTīBAS, BUDžETA GARANTIJU AKTIVIZēšANA UN NOKAVēTIE MAKSāJUMI

Maksājumi no skaidras naudas līdzekļiem

Ja kāds parādnieks novēlo maksājumu ES, Komisija izmanto savus skaidras naudas resursus, lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošās izmaksas par savu aizdevuma operāciju apkalpošanu[24].

Maksājumi no Budžeta

Tā kā 2010. gada pirmajā pusē nav konstatēts neviens saistību nepildīšanas gadījums, Budžeta postenī 01 04 01 ( p.m. pozīcijā) "Eiropas Savienības garantijas Savienības un Euratom aizņēmumu operācijām un EIB aizdevumu operācijām" apropriācijas nav pieprasītas.

Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai

Ja kāds ES piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs trešās valstīs novēlo maksājumu, tad vēršas Fondā, lai tas nosegtu neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no dienas, kad maksājums bija jāveic[25].

2010. gada pirmajā pusē no Fonda nav prasīti neizpildīto saistību maksājumi.

GARANTIJU FONDS āRēJAI DARBīBAI

Piedziņa

2010. gada 30. jūnijā Fondam nav nokavētu maksājumu, kas būtu jāpiedzen.

Aktīvi

Fonda neto aktīvi[26] 2010. gada 30. jūnijā bija EUR 1 490 459 064.

Mērķa apjoms

Fonda līdzekļiem jābūt noteiktā apjomā (mērķa apjoms), kas noteikts 9 % apmērā no visu operāciju neatmaksātā kapitāla saistību kopsummas, kurai pieskaitīti uzkrātie procenti. Attiecība starp Fonda resursiem (EUR 1 490 459 064) un neatmaksātā kapitāla saistībām[27] (EUR 18 156 522 331) Fonda regulas izpratnē ir nedaudz pieaugusi: no 8,15 % 2009. gada 31. decembrī līdz 8,21 % 2010. gada 30. jūnijā.

Fonda līdzekļi 2009. gada beigās bija mazāki par paredzēto apjomu. Saskaņā ar Garantiju fonda regulas noteikumiem 2011. gada Budžetā tika iekļauts nodrošinājums EUR 138 880 000 apmērā. 2011. gada februārī šī summa tiks no Budžeta iemaksāta Fondā.

RISKU NOVēRTēJUMS. VISVAIRāK RISKAM PAKļAUTO TREšO VALSTU EKONOMIKAS UN FINANšU STāVOKLIS

Mērķi

Šā ziņojuma iepriekšējās sadaļās sniegta informācija par Budžeta riska kvantitatīvajiem aspektiem saistībā ar trešām valstīm. Tomēr jāizvērtē arī risku iestāšanās iespējamība, kas atkarīga no operācijas veida un aizņēmēja stāvokļa (sk. 4.3. iedaļu).

Riska novērtēšanas metodes

Riska novērtējums KDDD balstās uz informāciju par ekonomikas un finanšu stāvokli, reitingiem un citiem zināmiem faktiem par valstīm, kuras saņēmušas garantētos aizdevumus. Šajā novērtējumā nav iekļautas sagaidāmo zaudējumu un atgūto līdzekļu aplēses, kas neizbēgami ir neskaidras.

Valstu riska rādītāji, kas ir iekļauti KDDD tabulās, atklāj, ka saistību neizpildes risks pieaug. KDDD 2. iedaļā ir analizētas tās valstis, kurās 2010. gada otrajā pusē ir lielākais kredītrisks un ietekme uz Budžetu (ņemot vērā arī MFP un Euratom aizdevumus).

[1] COM(2010)580 un SEC(2010)1218 kopā veido iepriekšējo ziņojumu par Budžeta garantijām 2009. gada 31. decembrī.

[2] MFA var arī būt trešām valstīm piešķirtu dotāciju veidā. Sīkākai informācijai par MFP sk. Komisijas ziņojumu COM(2010)513 un SEC(2010)1117.

[3] Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002, 1. lpp.).

[4] Ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010 izveidots MB atbalstam līdzīgs mehānisms, kas attiecas uz visām euro zonas dalībvalstīm (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.). 2010. gada 30. jūnijā EFSM darbība vēl nebija uzsākta.

[5] Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 190, 22.7.2009., 1. lpp.) patlaban noteiktas attiecībā uz laika periodu no 2007. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. oktobrim (Lēmums par ārējo darbību pilnvarām), un ar šo lēmumu aizstāj Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK.

[6] Informācija par EIB pilnvarām sniegta KDDD A1. tabulā, un atsauces uz juridisko pamatu uzskaitītas A4. tabulā.

[7] Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido garantiju fondu ārējai darbībai (kodificētā versija), "Garantiju fonda regula" (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

[8] Lai gan ārējie riski tiek nodrošināti ar ES budžeta garantiju, Garantiju fonds darbojas kā instruments, lai aizsargātu ES budžetu pret maksājuma saistību neizpildes risku. Visaptverošu ziņojumu par Fonda darbību sk. COM(2006)695 un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC(2006)1460).

[9] Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2273/2004, (OV L 396, 31.12.2004., 28. lpp.).

[10] Padomes 2007. gada 30. janvāra Regula (EK, Euratom) Nr. 89/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.).

[11] Skatīt A3a. tabulu KDDD.

[12] Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/890/EK (OV L 320, 5.12.2009., 3.-5. lpp.).

[13] Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/891/EK (OV L 320, 5.12.2009., 6.-8. lpp.).

[14] Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/892/EK (OV L 320, 5.12.2009., 9.-11. lpp.).

[15] Padomes 2010. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010, 1. lpp.).

[16] Līguma 122. panta 2. punkts paredz sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kuras nonākušas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji apstākļi, kurus dalībvalstis nespēj ietekmēt.

[17] Saskaņā ar Garantiju fonda regulas 1. panta trešo daļu, līdzko attiecīgā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, aizdevumu risks tiek pārcelts no Fonda uz budžetu.

[18] Šā aprēķina nolūkā pieņem, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa, t.i., ņem vērā tikai tos maksājumus, kuru termiņš ir noteiktajā laikposmā (sk. arī KDDD 1. iedaļu).

[19] Cf. Paziņojums presei par Ecofin Padomes ārkārtas sanāksmi 2010. gada 9./10. maijā (http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/114324.pdf).

[20] Padomes 2010. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010, 1. lpp.).

[21] Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā koplēmuma procedūra būs parastā likumdošanas procedūra.

[22] COM(2010)174, 2010. gada 21. aprīlis.

[23] No kuriem fiksēta maksimālā pamatsumma ir EUR 25 800 miljoni un fakultatīvās pilnvaras — EUR 2000 miljoni. Par fakultatīvo pilnvaru aktivizēšanu var lemt Padome un Parlaments saistībā ar vidusposma pārskatu.

[24] Sk. 12. pantu Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1.-12. lpp.).

[25] Papildinformāciju sk. KDDD 1. nodaļas 4. punkta 3. apakšpunktā.

[26] Fonda kopējie aktīvi, atskaitot uzkrātos maksājumus (EIB un revīzijas maksas).

[27] Ieskaitot uzkrātos procentus.